Covid-19

Krievijas kara mediķi atgriežas no Itālijas: kas paveikts, kas vēl jāpaveic

58
(atjaunots 10:06 18.05.2020)
Čkalovska aerodromā Piemaskavā ierodas kara transporta lidmašīnas Il-76 ar speciālistiem un tehniku no Krievijas "medicīniskās speciālo uzdevumu vienības", kas palīdzēja cīņā ar Covid-19 Itālijā.

Radiācijas, ķīmiskās un bioloģiskās aizsardzības spēku speciālistu un kara mediķu izlases vienība ar godu noslēgusi misiju koronavīrusa Covid-19 pandēmijas epicentrā Eiropā un parādījusi profesionāla, operatīva un efektīva darba piemēru pasaules mēroga problēmas risināšanā. Krievijā "Itālijas pieredze" cīņā ar koronavīrusa infekciju noteikti būs pieprasīta.

Čkalovska aerodromā Piemaskavā ieradusies jau desmitā un vienpadsmitā kara transporta lidmašīnas ar speciālistiem no Krievijas "medicīniskās speciālo uzdevumu vienības", kas palīdzēja cīņā ar Covid-19 Itālijā. Nospraustie uzdevumi ir izpildīti.

Iepriekš palīdzībai itāļu tautai Krievija nosūtīja astoņas mobilās brigādes (aptuveni 100 vadošos kara speciālistus – virusologus un mediķus), diagnostikas aparatūru, automašīnu kompleksus transporta un teritoriju dezinfekcijai, vienu no 15 Radiācijas, ķīmiskās un bioloģiskās aizsardzības spēku laboratorijām, citas medicīniskas iekārtas. Krievijas Aizsardzības ministrijas lidmašīnas operatīvi nogādāja aviobāzē Pratica di Mare 30 km attālumā no Romas karavīrus un visu darbam nepieciešamo.

Krievijas speciālisti sāka ierasties Itālijā 22.marta naktī, un līdz 7.maijam īstenoja virkni sarežģītu un atbildīgu operāciju – dezinficēja vairākus veco ļaužu pansionātus un citus epidemioloģiski sarežģītus objektus 100 apdzīvotajās vietās Lombardijas apgabalā un Brešijas provincē. Komandējuma laikā apstrādātas 120 ēkas un būves, iekštelpas 1 200 000 kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 500 tūkstoši kvadrātmetru ceļu ar cieto segumu.

Tiklīdz darbu sāka lauka hospitālis Bergamo (no 6.aprīļa), Krievijas kara mediķi pieņēma ārstēšanai 115 ar koronavīrusu inficējušos pacientus un īsā laikā izārstēja 76 cilvēkus. Hospitālī ir astoņas ārstu un māsu brigādes, vairāk nekā 30 Krievijas AM medicīnas speciālisti trijās maiņās, cauru diennakti pieņēma un ārstēja slimniekus intensīvās terapijas nodaļās, kā arī nodaļās vieglā un vidēji smagā formā saslimušiem cilvēkiem. Pēc atgriešanās Krievijā "medicīnisko speciālo uzdevumu vienību" gaida sanitāri epidemioloģiskie pasākumi. Pēc tam – atkal cīņā, jo pandēmija vēl nav uzvarēta.

Septiņas nedēļas ilga kauja

Tā bija demonstratīva, saturīga un gan Itālijai, gan visai Eiropai lietderīga starptautiskās sadarbības pieredze cīņā ar koronavīrusa pandēmiju. 21.martā Krievijas prezidents Vladimirs Putins telefona sarunā ar Itālijas premjerministru Džuzepi Konte apstiprināja gatavību sniegt palīdzību cīņā ar epidēmiju.

Krievija nekavējoties, pie tam nekaitējot pašas drošībai, burtiski divu dienu laikā ar piecpadsmit Il-76 nogādāja Itālijā ierobežotu, ļoti profesionālu, ārkārtīgi efektīvu mediķu personālu līdz ar mūsdienīgāko tehniku.

Ko vērts ir tikai moduļu komplekss "Sič" patogēno bioloģisko materiālu analīzei ārkārtas bioloģiskā rakstura situācijās, ne velti glābjošo desantu no Krievijas sagaidīja valsts ārlietu ministris Luidži di Maijo un Bruņoto spēku Ģenerālštāba priekšnieks Enco Vičerelli personīgi. Satrauktais di Maijo paziņoja izcilajiem Krievijas speciālistiem, ka Itālijas Aizsardzības ministrija ir viņu rīcībā.

Tā jau pirms sākt cīņu, lai iznīcinātu koronavīrusa infekciju, un palīdzības sniegšanu smagākajiem slimniekiem, Maskava dāvāja cerību uz glābiņu, turklāt Krievijas karavīri sarīkoja apvērsumu daudzu eiropiešu prātos. Uzskatāmais piemērs dāvā vislabāko atbildi uz jautājumu, "vai krievi vēlas karu", liecina par Krievijas patiesajiem principiem, iespējām, līdzekļiem un mērķiem (protams, tā nav tieksme sašķelt NATO un Eiropas Savienību, par ko klāstīja virkne mediju Rietumos).

Atgādināšu: koronavīrusa infekcija Itālijā aiznesusi vairāk nekā 31 tūkstoti dzīvību (letalitāte - 14%), marta vidū Bergamo pilsēta pārvērtās par "koronavīrusa elli", vietējā krematorija netika galā ar darbu.

Republikā bija inficēti vairāk nekā 4,8 tūkstoši veselības aprūpes darbinieku – divkārt vairāk nekā Ķīnā. Šajos apstākļos Krievijas AM kolonna pārvarēja 600 km garo ceļu no Romas apkaimes uz Bergamo, un speciālisti acumirklī ķērās pie darba. Tā bija nenovērtējama palīdzība.

14.maijā Itālijā no Covid-19 izārstēti 115 288 cilvēki, aktīvā fāze vēl nav noslēgusies 74 194 cilvēkiem (daudz, taču varēja būt daudzkārt vairāk). Dziestošās epidēmijas optimistiskajā ainā ir vērā ņemams Krievijas AM ieguldījums.

Krievijas speciālistu pašaizliedzīgā septiņas nedēļas ilgā darba likumsakarīgs iznākums – itāļu tautas atzinība, neliekuļota pateicība un Itālijas aizsardzības ministra Lorenco Gverīni svarīgs paziņojums par gatavību spert atbildes soļus (7.maijā tālruņa sarunā ar KF aizsardzības ministru Sergeju Soigu). Iespējams, abu valstu sadarbībai kara medicīnas jomā būs konstruktīvs turpinājums.

Stāvoklis Krievijā

Jā, Itālijā bija "izlūkošana ar cīņu". Krievijas RĶBA spēki nosūtīja uz Apenīnu pussalu tikai vienu no savām 15 laboratorijām, 20 speciālas automašīnas apstrādei (no 2065 vienībām) un nepilnus 100 karavīrus (to kopskaits – 20 tūkstoši).

Tagad RĶBA speciālisti un kara mediķi labāk izprot, kā cīnīties ar neredzamo pretinieku, kā organizēt profilakses pasākumus un slimnieku ārstēšanu.

Epidemioloģiskā situācija Krievijā vēl joprojām ir sarežģīta. Vakar pirmo reizi kopš 2.maijā fiksētais jau no Covid-19 gadījumu skaits nepārsniedza 10 tūkstošus. Tomēr slimības kopējā statistika (vairāk nekā 252 tūkstoši cilvēku) nostāda Krieviju trešajā vietā pasaulē – pēc ASV un Spānijas. Priekšā vēl ir daudz darba.

Līdztekus kara medicīnas struktūrām visos kara apgabalos KF teritorijā ir atsevišķas RĶBA brigādes, armijas sastāvā – RĶBA pulks. Uz šī pamata kopš aprīļa tiek veidotas mobilās vienības, kas nepieciešamības gadījumā operatīvi apstrādās rūpniecības telpas, medicīnas iestādes un citus vitāli svarīgus objektus.

Saglabājos valsts mobilizācijas mehānismus, RĶBA speciālistu nodrošina arī pavasara iesaukuma kampaņas drošību. Profilakses pasākumi – katrā reģionā un visos iesaukuma posmos.

Bez tam Krievijas AM speciālisti apsolījuši nodot ekspluatācijā vēl astoņus daudzfunkcionālos medicīnas centrus – resors pilda valsts uzdevumu: uzbūvēt 16 daudzfunkcionālos medicīnas centrus 15 reģionos. Iespējams, tādā skaitā iestādes nebūs vajadzīgas, tās paliks rezervē, taču arī šī pieredze operatīvā cīņā ar pandēmiju ir ļoti svarīga. Kas zin, kādi jauni vīrusi gaida mūs nākotnē.

58
Tagi:
koronavīruss, mediķi, Krievijas Aizsardzības ministrija, Itālija, Krievija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (859)
Pēc temata
Covid-19 izplatības apkarošanai: Serbijā ieradušās Krievijas militārās lidmašīnas
Politologs: ES un ASV vēlas saņemt Krievijas palīdzību, bet tā, lai par to neviens nezina
Amerikāņu karavīri Afganistānā, foto no arhīva

Amerikāņi piespēlē "afgāņu bumbu" Krievijai?

22
(atjaunots 11:53 12.05.2021)
Kopš aprīlī izskanējušā Džo Baidena lēmuma atlikt kontingenta izvešanu no Afganistānas līdz 11. septembrim valstī aizvien vairāk līst asinis – vērojams krass vardarbības pieaugums, upuru skaits mērojams simtos.

Tikai 8. maijā vien sprādzienā Kabulā gāja bojā gandrīz sešdesmit cilvēki, pārsvarā – 11-15 gadus vecas skolnieces. Kas notiek? Kādam ļoti negribas izvest karavīrus vai, gluži otrādi, kāds steidzina amerikāņus, mudina aiziet ātrāk? Kas notiks pēc viņu aiziešanas? Uz šiem jautājumiem portālā RIA Novosti atbildes meklē Pjotrs Akopovs.

Krievijai šie jautājumi ir visnotaļ aktuāli: neskatoties uz PSRS sabrukumu, pēc būtības, valstij joprojām ir robeža ar Afganistānu. Tadžikistāna ir KDLO locekle, tātad – Krievijas militārā sabiedrotā, un tās robeža ar Afganistānu PSRS laikā bija visgarākā. Uzbekistāna un Turkmenistāna, kas robežojas ar Afganistānu, tāpat ir Krievijas nacionālo interešu un atbildības zonā. Ja Afganistānā iedegsies īsts pilsoņu karš, tā liesmu radītie dūmi klās visu Vidusāziju, sliktākajā gadījumā pat pārmetīsies uz to, jo Afganistānā dzīvo tās pašas tautas, kas apdzīvo minētās bijušās padomju republikas. Krievijā pat skan viedoklis, ka amerikāņu spēku izvešana nav nekāda sakāve, tā ir gandrīz diversija – sak, Vašingtona tādējādi novērš Kremļa uzmanību uz austrumiem, kur nupat viss aizdegsies, un krievi būs spiesti visus spēkus veltīt Vidusāzijas šausmu likvidācijai. Varbūt vajadzētu palūgt amerikāņus palikt?

Tāda pseidokonspiroloģija ir pat amizanta: amerikāņi Afganistānā nav panākuši neko no gribētā (cita lieta, ka visi viņu sapņi bija nereālistiski vai absurdi). Likvidēja "Al Kaidu" ar tās pulkiem un divīzijām, vai tā joprojām ir tīkla organizācija, kas saista dažādas struktūras un grupējumus dažādās islāma pasaules malās? Jā, radikāli noskaņoti grupējumi, taču amerikāņu okupācija Afganistānā tikai audzēja naidu pret jeņķiem islāma pasaulē, tātad faktiski sekmēja džihādistu ietekmes pieaugumu.

Uzvarēja Taliban? Taču tas nāks pie varas Kabulā īsi pēc amerikāņu aiziešanas: mierīgā ceļā, kā koalīcijas daļa, vai ar varu, vienpersoniski.

Amerikāņi gribēja no Afganistānas piespiest pie sienas Krieviju un Ķīnu (kā arī Irānu), iekārtot placdarmu pastāvīgai klātbūtnei svarīgā Eirāzijas reģionā? Gribēja, taču šiem nolūkiem vajadzētu patiešām pakļaut Afganistānu un saņemt savās rokās kontroli. Sliktākajā gadījumā viņiem būs jāizved līdzi arī desmitiem tūkstošu afgāņu, kuri strādāja viņu labā. Tos pašus kolaboracionistus, okupantu līdzskrējējus, jo tāda attieksme pret viņiem ir ne tikai talibu rindās. Tātad ASV pozīcijas Afganistānā ne tikai sašūposies – tās sabruks.

Bet ASV pēc aiziešanas taču vēlas nostiprināties kaimiņvalstīs? Re, arī The Wall Street Journal stāstīja, ka Vašingtona meklē reģionālos placdarmus kontingenta dislokācijai un talibu kontrolei pēc spēku izvešanas no Afganistānas. Tiek izskatītas gan kaimiņvalstis, gan tālāki reģioni, piemēram, AAE un analizēta iespēja izvietot Persijas līcī JKS kuģus.

Baidens jau apsolīja: ja "Al Kaida" vai ISIS apdraudēs Ameriku vai tās intereses Afganistānā, ASV sāks aviācijas uzlidojumus. Taču amerikāņi vēlas iespēju reaģēt ātri, jo pēc 11. septembra (runā pat, ka jau jūlija vidus) Afganistānā nepaliks ne amerikāņu, ne jebkādu citu ārvalstu karavīru. Un ko darīt, sākoties uzbrukumam ASV vēstniecībai (kurā vēlas atstāt līdz 1000 cilvēkus)? Sūtīt palīdzību no Pakistānas? Tālu, arī attiecības ar viņiem ir aizvien sliktākas, tāpēc "optimālākais variants armijas bāzu izveidei būtu Uzbekistāna un Tadžikistāna, kas robežojas ar Afganistānu, un nepieciešamības gadījumā nodrošinātu spēku ātru pārvietošanu".

Ir tikai viena nelaime – amerikāņu plānus var izjaukt Krievija un Ķīna, atzīmēja The Wall Street Journal. Protams, tā ir – neviens neļaus amerikāņiem nostiprināties Centrālāzijā. Pēc 2001. gada 11. septembra Krievija ļāva ASV radīt bāzes Kirgīzijā un Uzbekistānā, tomēr toreiz Krievija bija vāja, un attiecības ar ASV nebija aktīvas konfrontācijas līmenī. Tagad ne par kādu, pat pagaidu ASV nostiprināšanos Vidusāzijā nevar būt ne runas: pēc 20 gadus ilgās Afganistānas okupācijas viņiem būs jāpamet reģions. Par tā drošību atbildēs Krievijas un Ķīnas radītā ŠSO, ko tagad veido ne tikai visas Centrālās Āzijas republikas, bet arī Indija un Pakistāna, drīz vien iestāsies arī Irāna.

Tātad Afganistānu pilnībā ieskaus ŠSO locekles, bet pašai tai organizācijā ir tikai novērotāja statuss. Kabula netika uzņemta ŠSO objektīvu iemeslu dēļ: aliansē nevar iestāties okupēta valsts bez pilnvērtīgas suverenitātes. ŠSO mērķis ir miers Āzijā, it īpaši – Centrālāzijā. ŠSO vēl nav savu miernešu, nav vajadzības arī ievest karaspēku Afganistānā, mainīt vienus okupantus pret citiem.

Jau vairāk nekā četrdesmit gadus afgāņi karo savā starpā, 28 gadus – arī ar ārvalstu spēkiem. Vajadzīgi politiski apstākļi pilnvērtīgam iekšējam dialogam un vismaz mierīgai, lai arī bruņotai dažādu tautu, politisko, reliģisko, cilšu un klanu struktūru līdzāspastāvēšanai. Bez ārējas, kur nu vēl atlantiskās iejaukšanās, toties ar visu kaimiņu un tuvu valstu aktīvu dalību (un ietekmi).

Taču arī ASV ir jāpiedalās afgāņu savstarpējā samierināšanā, tikai attieksme pret viņu piekritējiem Afganistānā pēc bruņoto spēku izvešanas var radīt šķēršļus jebkādam dialogam. Lai nu būtu, kā būdams, galvenais atbildības slogs par Afganistānu pēc amerikāņu aiziešanas gulsies uz ŠSO, it īpaši uz Krievijas, Ķīnas un Pakistānas pleciem, lai cik sarežģītas būtu Afganistānas un Pakistānas attiecības "Durana līnijas" sašķelto puštunu dēļ). Tas ir gan viņu, gan Afganistānas tautas interesēs.

Sarežģītās daudzveidīgās iekšējās domstarpības Afganistānā nav pietiekams iemesls, lai atmestu tai ar roku vai norobežotos no tās ar militāru sienu. Otrs variants pat nav iespējams, bet pirmais neatbilst Afganistānas kaimiņu un Āzijas lielvalstu, arī Krievijas interesēm.

ŠSO minimālais uzdevums – nepieļaut Afganistānas problēmas šļākšanos pāri valsts robežām, lai pie tās nāktos ķerties KDLO. Maksimālais uzdevums – pamudināt visas puses panākt reālu samierināšanos un jaunās federatīvās Afganistānas celšanu. Vīrišķīgā un tik daudz cietusī tauta ir pelnījusi mierīgu un patstāvīgu dzīvi savā kalnainajā valstī. Protams, ne tā kā Šveicē, lai arī Šveices kantoni savā starpā karoja, pat vēl XIX gadsimta vidū.

Afganistāna nekļūs par Šveici, un visi mēģinājumi piespiest to dzīvot pēc Rietumu normām valstij tikai kaitējuši, taču tai ir tiesības pārvērsties par mierīgu kaimiņu Centrālāzijā. Vajag tikai palīdzēt afgāņiem atgriezties pie patstāvīgas mierīgas dzīves – sev pašiem, nevis svešu stratēģu ģeopolitisko interešu un eksperimentu vārdā.

22
Tagi:
Krievija, karaspēks, ASV, Afganistāna
Pēc temata
WSJ: ASV var pārvest spēkus no Afganistānas uz Uzbekistānu un Tadžikistānu
"Jauna problēma": kāpēc ASV spēku izvešana no Afganistānas ir bīstama Krievijai
ASV neatskaitījās par 1,5 miljardu dolāru izdevumiem Afganistānā
Jauniešu organizācijas Protests piķēts par LGBT pārstāvju tiesībām

Par TO. Krievu vecākus kaitina seksuālā audzināšana Vācijā

49
(atjaunots 17:35 11.05.2021)
Vācijas izglītības sistēma bieži tiek kritizēta. It īpaši negatīvi to vērtē emigranti no pēcpadomju valstīm. Lielākās raizes sagādā seksuālās izglītības mācības, obligātas sākumskolā.

Ar videoprogrammu, spilgtu ilustrāciju un uzskates materiālu palīdzību skolotāji stāsta "par to". Vecāki piekrīt tam, ka tamlīdzīgas zināšanas ir noderīgas pusaudžiem, taču pārdzīvo par jaunākiem bērniem. Pie tam par nodarbību kavēšanu var dabūt naudas sodu un visnotaļ lielu. Par mūsdienu audzināšanu portālā RIA Novosti pastāstīja Ksenija Meļņikova.

Mulsinoši un smieklīgi

"Meita atgriezās mājās ar veselu maisu brošūru, tur bildes ir spilgtākas un detalizētākas nekā bioloģijas mācību grāmatās. Viņa tajās vairs neieskatījās, viņai bija neveikli. Pēc nodarbības viņa bija šokēta. Līdz šim viņa nezināja, no kurienes rodas bērni. Savas domas viņai bija, izrādījās, ka viņa kļūdījās," stāsta Irina, Ziemeļreinas-Vestfālenes iedzīvotāja. Otrajā pusgadā viņas meitai – 1. klases skolniecei sākās seksuālās attīstības obligātās nodarbības.

"Bērni smējās, it īpaši puikas. Viņiem bija gan interesanti, gan kauns. Mūsu klases audzinātāja nosūtīja dokumentu, kurā informēja par mācību programmas startu," turpināja Irina. Viņa piebilda, ka daudzi vecāki bijuši neapmierināti, jo uzskata: tas ir pārlieku agri sākumskolā. Turklāt viņiem nepatīk pati metode: "Viņi noskatījās nodarbībā video ierakstu, kurā tuvplānā demonstrētas ģenitālijas, bija arī dzimumakts. Meita negribēja stāstīt sīkāk, viņa kautrējās."

Par seksuālās audzināšanas nodarbībām vācu skolās turpinās asi strīdi. Vieni uzskata, ka bērniem kopš pašas bērnības māca kaut ko nepieklājīgu vai pat mudina uz netradicionālu seksuālo orientāciju. Citi ir pārliecināti, ka tādas nodarbības ir vajadzīgas.

"Dēlam stāstīja, ka ir dažādi LGBT pārstāvji: homoseksuālisti, lesbietes, transpersonas. Pie tam uzsvēra, ka tas ir normāli. Es neiebilstu, tomēr man šķiet, ir pārāk agri dot bērniem tādu informāciju. Tas jādara mazliet vēlāk, kad viņiem izveidosies pašiem savs viedoklis. Sākumskolā ir risks, ka skolotāji uzspiež idejas. Mums paveicies: es uzticos mūsu klases audzinātājai un nešaubos, ka viņa vada stundas ļoti profesionāli," stāsta Hamburgas iedzīvotājs Nikolajs.

Pie tam visi lūdza neminēt uzvārdus – bīstas no problēmām ar skolu.

Vecāki ir noraizējušies

Pirmās seksuālās audzināšanas stundas vecāko klašu skolēniem VDR sākās jau 1959. gadā. 9 gadus vēlāk par to izšķīrās arī VFR. Izstrādāja "Dzimumaudzināšanas atlasu". Bērniem pārsvarā stāstīja par pubertāti un izmaiņām zēnu un meiteņu organismos. Jaunāko klašu apgaismošana sākusies tikai pēdējo 10 gadu laikā. Daudzi pieaugušie ar to bija neapmierināti.

Džonijs Deps
© Sputnik / Сергей Венявский

Visaktīvākā ir organizācija "Satrauktie vecāki" (Besorgte Eltern). Viņi noraizējušies par to, ka izglītības programma ir pārslogota ar lieku informāciju, turklāt paver iespējas manipulācijām. Grupā ir emigranti no pēcpadomju valstīm, taču ir arī liels skaits vāciešu.

"Es vēlos, lai tiktu nospraustas robežas, tāpat kā citās nodarbībās: šajā vecumā skolēnam jāzina konkrēts materiāls vēsturē, bioloģijā, matemātikā, ne vairāk. Citādi iznāk pilnīga izvēles brīvība – skolotāji var stāstīt, ko vien vēlas," sarunā sprieda divu bērnu tēvs Tobiass no Minhenes.

Visās federālajās zemēs ir pašām savas izglītības programmas, skolas pašas nosaka nodarbību skaitu. Vienās kurss aizņem tikai pāris nedēļas, citās – ilgst pat pusgadu.

"Satrauktie vecāki" periodiski organizē protesta akcijas lielās pilsētās ar tādiem plakātiem kā "Lai bērni paliek bērni", "Viņiem vajadzīga mīlestība, nevis sekss", "Rokas nost no mūsu bērniem". Barikāžu otrā pusē – demonstranti no zaļajiem un sociāldemokrātiem. Pārsvarā – seksuālo minoritāšu pārstāvji: viņi uzskata, ka "Satrauktie vecāki" esot viņu ideoloģiskie pretinieki.

"Mani dēli mācās sākumskolā. Es iebilstu pret seksuālās audzināšanas mācību. Taču es neesmu ne ultralabējais, ne homofobs, ne kristīgais fundamentālists, es vispār esmu ateists! Mēs esam absolūti neitrāla vecāku grupa, taču negribam, lai šīs nodarbības sāktos tik agri," uzsvēra Tobiass.

Bez kavējumiem

Dzimumaudzināšanas kurss turpinās 7.-8. klasē. Stāsta par kontracepcijas paņēmieniem. Skolotāji organizē ar skolēnu dzimuma un seksuālo identitāti saistītus testus. Vācu žurnāls Der Spiegel stāsta par vienu no jautājumiem, par ko vecāki bija sašutuši: "Cik liela ir iespēja, ka jūsu heteroseksualitāte ir pagaidu parādība un ar laiku mainīsies?"

Neapmierinātās mātes un tēvus mierināja Aņa Heningsena, dzimumaudzināšanas profesora Ķīles universitātē. Viņa stāstīja, ka daudzi vecāki nepareizi izprot nodarbību būtību: "Mēs izskatām jautājumus, kam ir liela loma bērnu un pusaudžu ikdienas dzīvē. Nevajag domāt, ka šīs nodarbības aģitē par pornogrāfiju un homoseksuālismu."

Daudzus tāds skaidrojums nevar nomierināt. Taču neizdosies arī mācības kavēt – par to draud naudas sods. Likums par skolu obligāto apmeklējumu (Schulpflicht) neatkarīgi no bērna un viņa vecāku pilsonības, ieviesa jau 1919. gadā. Tas ir spēkā arī šobaltdien. Katram bērnam vecumā no sešiem gadiem ir jāapmeklē nodarbības. Kavējums bez objektīva iemesla pielīdzināms administratīvam pārkāpumam. Piemēram, Diseldorfā par katru kavējumu nāksies maksāt 80 eiro, Ķelnē – 188 eiro.

Pirms dažiem gadiem Vāciju satrieca stāsts par daudzbērnu tēvu Oigenu: viņš izcieta cietumsodu par to, ka viņa meita Melita izlaida vairākas dzimumaudzināšanas nodarbības. Ģimenei piesprieda sodu, viņi atteicās to maksāt. Lieta nonāca apgabaltiesā. Oigenam piesprieda vienu dienu cietumā.

Daudziem tā bija mācība, atzīmēja 4. klases skolotāja Lara no Hamburgas. Viņa saprot vecāku raizes. Piemēram, skolas likumā noteikta nepieciešamība veidot audzēkņiem pozitīvu attieksmi pret seksualitāti: "Tas daudzus biesē. Es cienu vecāku tiesības pastāvīgi informēt bērnus par šiem jautājumiem. Lieta tāda, ka bieži vien viņi paši to nedara un arī mums neuzticas."

Viņa piezīmēja, ka zināšanas par savu ķermeni un jūtām "dāvā komforta sajūtu, palīdz uzturēt labas attiecības, bet nākotnē palīdzēs izvairīties no veneriskām saslimšanām un nevēlamas grūtniecības".

Lielākajā daļā federālo zemju mācību plānu teikts, ka seksuālā audzināšana ir skolotāju un ģimenes kopīgs uzdevums. Visiem pieaugušajiem ir jāzina, kādi jautājumi un mācību materiāli ir jāapspriež. Taču pie tam vecāki nevar lemt par izglītības programmu, ir pārliecināti vācu pedagogi. Tāda ir sistēma, un pagaidām tā nedāvā izvēles iespējas.

49
Tagi:
bērni, skola, izglītība, Vācija
Pēc temata
"Māciet ķīmiju, nevis homoseksuālismu!" Bērnu vecāki Eiropā ir sašutuši
Emigrācija padara Latviju latviskāku: kas patīk un kas nepatīk emigrantiem ārzemēs
Politkorektuma rezultāti: sarunas virtuvē un lokomotīvītes-transpersonas
Bet pie viņiem baltos linčo...
  COVID-19

Linkaits aicina atcelt pašizolāciju un Covid-19 testus vakcinētiem ceļotājiem

0
(atjaunots 08:26 13.05.2021)
Tālis Linkaits uzskata, ka Latvijā ir jāievieš nosacījums, ka vakcinētai personai nav jāievēro pašizolācija un nav jāuzrāda negatīvs Covid-19 tests.

RĪGA, 13. maijs — Sputnik. Latvijā pēc iespējas ātrāk ir jāievieš nosacījums, ka, iebraucot valstī, vakcinētai personai nav jāievēro pašizolācija un jāuzrāda negatīvs Covid-19 tests, tādējādi pielāgojot šo nosacījumu Igaunijā un Lietuvā ieviestajām prasībām, paziņojis satiksmes ministrs Tālis Linkaits, raksta Press.lv.

Ministrs norādīja, ka pretējā gadījumā rodas absurda situācija, kad vakcinēts Latvijas pilsonis drīkst bez ierobežojumiem ieceļot Igaunijā, bet pēc atgriešanās Latvijā viņam jāuzrada tests un jādodas pašizolācijā.

Satiksmes ministrs norādīja, ka līdzīga kārtība ir spēkā daudzviet Eiropā, piemēram, Dānijā, Polijā, Bulgārijā, Čehijā, Grieķijā, kā arī tuvākajā laikā šādu kārtību plānots noteikt Austrijā. "Šāda regulējuma ieviešanu Latvijā nevajadzētu atlikt, ņemot vērā arī to, ka skaidra atvieglojumu kārtība būs papildu motivācija iedzīvotājiem vakcinēties," sacīja Linkats.

Tāpat viņš piebilda, ka šāda kārtība atbilst Eiropas Komisijas 3. maijā publicētajām rekomendācijām attiecībā uz iebraukšanu no trešajām valstīm un nebūtisku ceļojumu ierobežojuma atcelšanu.

Patlaban pēc iebraukšanas Latvijā nav nepieciešams ievērot pašizolāciju tikai atgriežoties no Lielbritānijas, Islandes un Vatikāna - valstīm, kurās kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotājiem nepārsniedz 50.

Atgādinām, ka 17. martā Eiropas Komisija ierosināja ļaut Eiropas Savienībā ieceļot pret Covid-19 vakcinētiem ārvalstniekiem, turklāt vakcīnām jābūt ES atzītām.

Tāpat plānots ieviest jaunu ārkārtējo instrumentu, kas ļautu strauji ierobežot ieceļošanu no valstīm, kur strauji pieaug inficēšanās.

0
Tagi:
koronavīruss
Pēc temata
Pasaules Veselības organizācija ir apstiprinājusi piekto Covid-19 vakcīnu
Katrs desmitais tests ir pozitīvs: Covid-19 saslimušo skaits pieaug
Mediķis pastāstīja, kā Covid-19 ilgtermiņa periodā "iedarbojas uz galvu"
Nosaukta labākā Covid-19 vakcīna: atzīšanas kritēriji – "tumša bilde"