Sergejs Dubovskis kopā ar dēlu

Vai patiešām par "okupantiem" nodēvēti pareizie?

163
(atjaunots 22:01 13.05.2020)
Pēc 9. maija svētkiem Rīgā latviešu sociālajos tīklos un latviešu politiķu aprindās sākās "naida parāde". Ļaunums brāzās straumēm. Lasīju, pēc tam gāju dušā, lai to visu nomazgātu...

Kas tad īsti noticis? Varu pastāstīt. 9. maijā visa mana Rīga no rīta cēlās kājās, nopirka ziedus un gāja pie Uzvaras pieminekļa. Es dzīvoju aptuveni 3 kilometrus no Pieminekļa. Pl. 12:00, izgājis no mājām, pamanīju, ka uz to pusi stiepjas ļaužu strautiņi ar puķēm. Strautiņi saplūda upītēs, pēc tam – upēs, kas saplūda cilvēku jūrā pie Pieminekļa. Upes plūda uz Pieminekļa pusi visu dienu līdz vēlam vakaram, atceras pazīstamais žurnālists Jurijs Aleksejevs.

Mēs gājām, apsveicinājāmies, apsveicām viens otru svētkos, smaidījām viens otram, gājām pie Uzvaras pieminekļa, nolikām savus ziedus... Es tur biju jau no rīta, kad viss tikai sākās. Vakarpusē visu laukumu pie pieminekļa Rīgas Atbrīvotājiem klāja ziedu paklājs. Apmēram 100x300 metri, trīs hektāri ziedu paklāja.

Varbūt kādam nav zināms? Lieta tāda, ka mēs, rīdzinieki, katru gadu ar ziediem nākam pie mūsu Uzvaras pieminekļa. Taču šogad – "karantīna", tas ir, "līdzināties, mierā, baidīties", "vairāk nekā diviem nepulcēties", ziedu tirdzniecība 1 km rādiusā no Pieminekļa aizliegta, visu kontrolē policija. Nebija ne tradicionālā koncerta, ne salūta, ne politisko līderu aicinājumu "atnākt". Mēs nācām paši, bez politiķiem.

Jā, policijas bija daudz, pat jātnieki, un ik pēc 3 minūtēm skaļruņos skanēja lūgumi turēties vienam no otra divu metru attālumā līdz ar brīdinājumiem: sak, divi cilvēki nevar stāvēt līdzās, izņemot ģimenes...

Bet rīdzinieki no visām pusēm plūda pie Uzvaras pieminekļa, divatā, ar ģimenēm, bērniem un mazbērniem, nolika ziedus, laikus nopirktus savos rajonos (pie ziedu veikaliem Rīgas rajonos stāvēja rindas), smaidīja, apsveica viens otru jau rindās pēc ziediem. Tā bija lieliska diena! MŪSU DIENA!

Kāpēc latviešu nacionālistiem (nacistiem) plīsa pa šuvēm visi viņu standarti un ģīmji? Viņi, nelaimīgie, domāja, ka mēs, krievi, katru gadu pulcējamies pie Uzvaras pieminekļa, lai paēstu šašliku, iedzertu vodku un noklausītos koncertu. Viņi jau priecājās, ka šogad "kroņkarantīnas" dēļ krievu pie pieminekļa nebūs. Sak, tautas izpriecas ir aizliegtas. Šašliku un koncertu nebūs.

Piecas dienas iepriekš, 4. maijā bija Otrās latviešu Neatkarības jubileja – 30 gadi. VESELI 30 GADI! Bet uz viņu svētkiem (JUBILEJU!) neviens neatnāca. Salīda pārdesmit profesionālu politiķu ar ziediem pie viņu "Brīvības" pieminekļa. Patusēja un izklīda. Svētki neizdevās...

Bet 9. maijā pie Uzvaras pieminekļa bez kādiem aicinājumiem mūsu bija simtiem tūkstošu. SIMTIEM TŪKSTOŠU! Atnāca visa pilsēta! Un mums bija SVĒTKI! Un mūsu svētki IZDEVĀS!

Daudziem šķiet, ka mūsdienu Latvijas galvaspilsēta Rīga ir aptrakušu nacistu un rusofobu pilsēta. Tā nav. Kopā ar mums, krieviem, Uzvaras Dienu svinēja arī latvieši. Ziniet, Padomju armijas rindās pret Hitleru karoja 130. latviešu korpuss, divas pilnas divīzijas, 15 tūkstoši latviešu. Mans latviešu onkulis Artūrs tajā karoja, cīnījās varonīgi.

Viņu, īsto latviešu pēcteči 9. maijā bija kopā ar mums. Dzirdēju pie Uzvaras pieminekļa sarunas latviešu valodā, goda vārds. Apsveicām viens otru divās valodās.

Bet tagad, biedri, padomājiet: mana iemīļotā Rīga izklāj ziedu jūru par godu "okupantiem", kuri esot "50 gadus apspieduši latviešu tautu". Gan krievi, gan latvieši nes ziedus par godu "okupantiem" 9. maijā, ziedu jūru.

Bet par godu "neatkarībai no okupantiem" Neatkarības 30. jubilejā atnāk nolikt divus pušķīšus daži par pašreklāmu norūpējušies politiķi.

Kurš tad te īsti ir "okupants"?

163
Tagi:
Uzvaras piemineklis, nacionālisms, Uzvaras diena, Latvija
Pēc temata
Latvija nošķīrusies no Krievijas un Uzvaras. Tagad to moka nepilnvērtības komplekss
Nacistu foto un hakeru uzbrukumi: kā mēģināja izjaukt "Nemirstīgo pulku tiešsaistē"
Miera svētki un drošības pasākumi: kā Rīga atzīmē Uzvaras dienu pandēmijas apstākļos
Facebook sācis dzēst fotogrāfijas ar Uzvaras karogu virs Reihstāga
ASV armijas kareives, foto no arhīva

Desmitiem tūkstošu incidentu: ASV armija saskārusies ar jaunu nelaimi

9
(atjaunots 19:48 19.10.2020)
Apdraudēta amerikāņu armijas saliedētība un cīņas gars – aizvien biežāki ir seksuālās vardarbības gadījumi.

Pentagona analītiķu atskaites rāda, ka ik gadus uzmākšanos un ņirgāšanos pārcieš desmitiem tūkstošu karavīru, visbiežāk – jaunākās pakāpes un jaunkareivji, gan sievietes, gan vīrieši. Par ASV militārās mašīnas sāpīgāko un kutelīgāko problēmu portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

Slaktiņš Teksasas stilā

Pagaidām par izvarošanu uzdrīkstējušās atklāti ziņot tikai piecas sievietes no Huda forta (Teksasa) bāzes karavīru un civilā personāla. Viņas to slēpušas ilgus gadus, bīstoties no priekšniecības un pašu varmāku puses. Tagad ASV armijas aprindās, iespējams, radīsies #MeToo līdzīga kustība.

Iemeslu pastāstīt par senajiem noziegumiem deva Huda forta 20 gadus vecās kareives Vanesas Gilēnas slepkavība. Izmeklēšanā noskaidrojās, ka ar meiteni šī gada pavasarī nežēlīgi izrēķinājies viņas dienesta biedrs. Gilēnas izkropļotais līķis tika atrasts netālu no bāzes tikai pēc vairākiem mēnešiem.

Tas satrieca visu valsti. Cilvēki mītiņos pauda sašutumu pat to, ka bāzes vadība ievilkusi garumā izmeklēšanu un mēģinājusi slēpt nozieguma detaļas. Bojāgājušās meitenes radinieki apgalvoja, ka Vanesa regulāri saskārusies ar seksuālu uzmākšanos, gribējusi sūdzēties, un, domājams, pat to samaksājusi ar savu dzīvību.

Tagad arī ierindniece Marija Valentaina beidzot uzdrīkstējusies atzīt, ko viņai nācies pārdzīvot. Vispirms sociālajos tīklos, vēlāk arī izdevuma Associated Press žurnālistiem viņa pastāstīja, ka jau 2006. gadā viens no seržantiem viņai rupji pieskāries plānveida svēršanas procedūras laikā.

2014. gadā tas pats seržants izvarojis kareivi Deboru Urkidesu (Deborah Urquidez). Vēl vairāk, bīstoties no atklātības, viņš vajāja meiteni un draudēja viņai. Debora uzrakstīja iesniegumu, seržants tika tiesāts, taču viņu atzina par nevainīgu, un viņš turpina dienestu citā armijas objektā.

Ne tikai sievietes

Seksuālās vardarbības problēma amerikāņu armijā turpinās jau gadiem ilgi. Eksperti uzskata, ka galvenais iemesls ir sieviešu masveida uzņemšana bruņotajos spēkos.

Tiesības noslēgt līgumu par dienestu armijā sievietes saņēma 70. gadu vidū. Vestpointas kara akadēmijā tika uzņemtas pirmās kursantes. Daudziem armijā tas nepatika, līdz izlaidumam tika ne vairāk kā puse jaunkareivju, tomēr sieviešu skaits armijā auga, viņām uzticēja komandieru posteņus un piešķīra virsnieku pakāpes līdz pat ģenerālim. Tagad ASV armijā dien aptuveni 200 tūkstoši sieviešu – apmēram 15% personālsastāva.

Drīz sākās izvarošanas. Bruņoto spēku feminizāciju nopietni aptumšoja skandāls Aberdīnas poligonā 1996. gadā. Tiesas priekšā stājās 12 instruktori, arī vairāki virsnieki līdz pat ģenerālim. Visiem tika piespriests cietumsods no 6 mēnešiem līdz 25 gadiem par jaunkareivju-sieviešu sistemātisku izvarošanu, ņirgāšanos, pazemošanu un mocīšanu.

Tomēr ar seksuālu vardarbību ASV armijā saskaras ne tikai sievietes. Piemēram, seržantu Elderu Fernandesu (Elder Fernandes) no Huda forta bāzes dienesta biedri burtiski nomocīja pēc viņa sūdzībām par vardarbību. Viņa mirstīgās atliekas tika atrastas augustā.

Maijā Fernandess ziņoja par vecāka oficiera uzmākšanos. Seržantu pārveda uz citu vienību, taču dienesta biedri sāka par viņu ņirgāties, fiziski un morāli pazemoja. Viena no versijām liecina, ka Elders nav izturējis ņirgāšanos un izdarījis pašnāvību.

Tūkstošiem cietušo

Izvarošanas un uzmākšanās problēma ir saasinājusies tiktāl, ka Pentagons vairs nespēj noklusēt – resors izveidojis speciālu departamentu, kas kontrolē un analizē šādu gadījumu statistiku.

Aizsardzības ministrijas dati liecina, ka ASV armijā ik gadus no "harasmenta" cieš tūkstošiem karavīru un civilo darbinieku. Atskaite liecina, ka 2018. gadā no uzmākšanās un izvarošanas cietuši 13 tūkstoši sieviešu un 7,5 tūkstoši vīriešu. Atzīmēts, ka šis skaits ir daudz lielāks nekā agrāk. Noskaidrojies, ka tikai katrs trešais karavīrs vai virsnieks ziņo par vardarbību no biedru puses. Pārējie to nedara, jo baidās no problēmām dienestā vai vienkārši kaunas.

Lielākais cietušo skaits ir ASV jūras kājniekos, taču daudz ir arī Jūras kara spēkos un Sauszemes spēkos. GKS situācija ir mierīgāka. Upuri pārsvarā ir jaunkareivji, kuri to uzskata par "dedovščinas" izpausmēm. Atskaitē uzsvērts: lielākā daļa varmāku uzbrukuma brīdī bija piedzērušies.

Pentagona analītiķi ir pārliecināti, ka neveselīgā atmosfēra bruņotajos spēkos veidojusies ne tikai tāpēc, ka armijā parādījies liels skaits sieviešu, bet arī tādēļ, ka armijā pielaisti LGBT pārstāvji. Atgādināsim, ka Baraks Obama jau 2010. gadā atļāva dienēt armijā atklātiem gejiem, lesbietēm un biseksuāļiem.

2016. gadā viņiem pievienojās transpersonas – cilvēki, kuri uzskata sevi par cita dzimuma pārstāvjiem. Viņu skaits ASV bruņotajos spēkos jau sasniedzis aptuveni 2,5 tūkstošus.

Prezidents Donalds Tramps mēģināja mainīt tendenci, un 2017. gada augustā aizliedza pieņemt dienestā transpersonas. Savu lēmumu viņš pamatoja ar augošajiem veselības aprūpes izdevumiem, jo Pentagons tērē miljoniem dolāru gadā hormonālajai terapijai un dzimuma maiņas operācijām. Tomēr, kā redzams, pagaidām stāvoklis neuzlabojas.

9
Tagi:
vardarbība, drošība, LGBT, armija, ASV
EDSO misijas darbinieks lidmašīnas Boeing 777 katastrofas vietā

Eiropa jāpiespiež sākt savstarpējas cieņas pilnu dialogu ar Krieviju

19
(atjaunots 20:03 19.10.2020)
Eiropa sacēlusi pamatīgu troksni pēc Krievijas Federācijas lēmuma atteikties no trīspusējām konsultācijām ar Nīderlandi un Austrāliju par reisa MH17 bojāejas apstākļiem.

Pie tam pats troksnis un augstu stāvošu amatpersonu teiktie meli pietiekami daiļrunīgi apstiprina Rietumu nodomus par traģēdijas patieso iemeslu noskaidrošanu, portālā RIA Novosti stāsta Vladimirs Korņilovs.

Ko vērts ir formulējums, piemēram, Nīderlandes ārlietu ministra Stefa Bloka oficiālajā paziņojumā: "Šodien Krievijas Federācija paziņoja par savu vienpusējo lēmumu pārtraukt pārrunas par savu atbildību par reisa MH17 likvidāciju". Paskat vien! Izrādās, kaut kur bija pārrunas "par Krievijas atbildību", tikai pašai Krievijai par to nebija ne jausmas.

Atgādināšu, ka pirmās konsultācijas par 2014. gada jūlijā notikušo Malaizijas Boeing bojāeju aizritēja pērnā gada sākumā. Krievija nekavējoties akcentēja: "To uzmanības centrā būs nevis "Krievijas juridiskās atbildības atzīšana par katastrofu", bet gan viss ar šo incidentu saistīto jautājumu komplekss, kam ir principiāla nozīme patieso iemeslu noskaidrošanai". Pie tam Maskava īpaši uzsvēra, ka viens no galvenajiem jautājumiem ir Ukrainas atbildība par to, ka tā neslēdza gaisa telpu virs karadarbības zonas.

Protams, Blokam tas ir labi zināms, tomēr viņš apzināti izkropļo patiesību, tāpat kā frāzē par to, ka Krievijas atteikšanās no neauglīgajām pārrunām "ir īpaši sāpīga upuru radiniekiem".

Daudzi rietumvalstu darboņi, kas metās nosodīt Maskavu par tās lēmumu, tāpat mēģina spekulēt ar cietušo jūtām. Piemēram, ASV vēstnieks Nīderlandē Pīts Hukstra Krievijas izstāšanos no konsultācijām nosauca par "kārtējo triecienu upuru tuviniekiem un viņu vēlmei panākt taisnīgumu".

Nav nekāds brīnums, ka daži holandieši, kas tādas ziņas uztver tā, kā tās pasniedz amatpersonas, reaģēja visnotaļ asi. Piemēram, kāds Bloka publikācijas lasītājs nāca klajā ar dusmīgiem padomiem, ko darīt ar Krieviju: "Tūlīt izraidiet visus krievus no Nīderlandes, slēdziet vēstniecību, tūlīt pārtrauciet ārējo tirdzniecību ar Krieviju, nepērciet vairs Krievijas gāzi. Nosūtiet mūsu floti uz Krimu."

Un gandrīz neviens komentētājs nesniedz sarūgtinātajiem holandiešiem skaidru informāciju par Maskavas lēmuma iemesliem. Krievijas ĀM taču paskaidroja, ka labprāt turpinātu konsultācijas (starp citu, resors uz tām lika lielas cerības), ja vien holandieši nebūtu izvēlējušies citu ceļu – nebūtu iesnieguši prasību pret Krieviju Eiropas Cilvēktiesību tiesā. ĀM vēstīja: "Tamlīdzīgi nedraudzīgi Nīderlandes soļi atņem jēgu tālākajām trīspusējām konsultācijām un mūsu dalībai tajās. Tātad atbildība par trīspusējo konsultāciju izjukšanu jāuzņemas Hāgai." Šo neērto niansi Rietumu prese cenšas aizdrapēt vai pat nepiemin nemaz, tāpat kā, starp citu, to, ka līdz ar prasības iesniegšanu ECT Hāga, par spīti visām savām krokodila asarām, ir kaitējusi upuru tuviniekiem.

Lieta tāda, ka ECT jau vairākkārt iesniegtas individuālas prasības upuru tuvinieku vārdā. Pirmais iesniegums tiek izskatīts jau no 2016. gada, pēc tam to papildināja jauna prasība. Tātad MH17 lieta ritēja pilnā sparā. Bet šī gada 10. jūlijā Nīderlandes valdība neizdomāja neko labāku, kā iesniegt starpvalstu prasību šajā tiesā (parasti tā izskata individuālas lietas), pie tam liekulīgi apgalvo, ka tā iesniegta, atbalstot tiesā jau izskatāmās lietas.

Tie jau ir atklāti meli no Nīderlandes puses. Grūti iedomāties, ka Hāgā, pasaules juridiskajā galvaspilsētā, nezina, ka, iesniedzot starpvalstu prasību ECT, visas individuālās lietas, kas izskatītas tās kontekstā, acumirklī tiek apturētas līdz brīdim, kad tiks atrisināts valstu strīds. To precīzi fiksē 45. punkts Kopenhāgenas deklarācijā par Eiropas Cilvēktiesību konvencijas sistēmas reformu, ko 2018. gadā vienbalsīgi pieņēma Eiropas Padomes dalībvalstis.

Tātad Hāga piesedzas ar MH17 upuru tuviniekiem, bet pati ievelk garumā līdz vairākiem gadiem viņu prasību izskatīšanu (starpvalstu lietu izskatīšana ECT var vilkties ļoti ilgi). Par to Nīderlandes prese, protams, nerakstīs.

Jāpatur prātā arī tas, ka Nīderlandes prasība ECT potenciāli rada interešu konfliktu ar citu tieslietu iestādi – ANO Starptautisko tiesu, kur jau tiek uzskatīta Ukrainas lieta pret Krieviju – arī tajā figurē atbildība par MH17. Eiropas tiesa (ES augstākā tiesu instance) jau 2014. gadā pauda savu viedokli: ECT izskatītās starpvalstu lietas nevar skart citu starptautisko tiesu iestāžu jurisdikciju. Tātad Nīderlandes valdība ne tikai kavē individuālo lietu izskatīšanu, bet arī rada dažādu instanču interešu konfliktu, kas savukārt var kaitēt lietas izskatīšanai.

Gribas uzdot likumsakarīgu jautājumu: kāpēc Hāgai vajadzētu vienlaikus torpedēt tiesu procesus ECT un konsultācijas ar Krieviju, iesniedzot skandalozo prasību tieši tagad? Vietējā prese, pārgremojot Maskavas lēmumu, nez kāpēc nepieprasa premjerministra Marka Rites atbildi uz šo jautājumu. Viņš tikai konstatēja, ka esot "izvēlējies vislabāko brīdi", taču atteicās paskaidrot, kāpēc viņam tā šķiet.

Atbilde gan ir acīmredzama. Vispirms Nīderlandes valdība pastāvīgi apgalvoja, ka gaida Starptautiskās izmeklēšanas grupas darba noslēgumu un prasības iesniegšanu tiesā. Beidzot šī gada martā tik ilgi gaidītais tiesas process sākās Shiphol lidostas teritorijā ar troksni, patētiski, teju vai visu pasaules telekompāniju kameru uzmanības centrā.

Uzreiz gan kļuva skaidrs: procesa organizatoriem kaut kas ir aizgājis greizi.

Pirmkārt, četriem nozīmētajiem "apsūdzētajiem" nav nekāda sakara ar MH17 likvidāciju (jo tālāk process ievelkas, jo skaidrāks tas ir visiem). Otrkārt, izgāzās arī trokšņainais mēģinājums piesaistīt procesam Krievijas specdienestu virsnieku (tātad arī Krievijas valsti). Atsauciet atmiņā, kā 2018. gada pavasari visi pasaules mediji ar sevi jau vairākkārt kompromitējušās un Krievijai naidīgās struktūras Bellingcat stimulu taurēja: paskat, te tas ir, trūkstošais posms, kas ved uz Kremli. Viņi nosauca kaut kādu Oļegu Ivaņņikovu. Jau pirmajā Hāgas tiesas sēdē MH17 lietā prokurori kautrīgi paziņoja, ka Ivaņņikovs netiek uzskatīts par aizdomas turamo un viņam nav nekāda sakara ar lietu, tomēr arī šo faktu mediji ignorēja gandrīz pilnībā. Protams, nevienam pat prātā nenāca atvainoties par meliem.

Tuvojoties Boeing katastrofas kārtējai gadadienai, upuru tuvinieki saprata, ka lieta jūk laukā. Faktiski viņi to atklāti norādīja vēstulē tam pašam amerikāņu vēstniekam Hukstrem, kurš tik ļoti "juta viņiem līdzi". Viņi aicināja ASV iesniegt tiesā incidenta uzņēmumus no satelīta, par kuriem 2014. gadā runāja valsts sekretārs Džons Kerijs. Kā noprotat, nekādi uzņēmumi neparādījās. Toties Hukstra tagad uztraucas par upuru radiniekiem un kaut ko pārmet Krievijai. Hāga, saprotot, ka lieta tiesā izgāžas un līdz MH17 katastrofas sestajai gadadienai publikai nekas netiks parādīts, tā spērusi izaicinošo soli ar prasību ECT.

Tikai un vienīgi ar mērķi novērst uzmanību no neērtiem jautājumiem un pievērsties jaunajai prasībai, tātad – procesa ievilkšanai garumā.

Kā tad īsti vajadzēja rīkoties Krievijai, kas patiešām cerēja uz kaut kādu dialogu ar Nīderlandi, lai arī neformālas grupas ietvaros? Par kādu dialogu var būt runa, ja otra puse savā prātā jau visu ir izlēmusi?

Paši no sevis atmiņā ataust Sergeja Lavrova nesenie vārdi: "Cilvēki, kuri Rietumos atbild par ārpolitiku neaptver savstarpējas cieņas pilnas sarunas nozīmi. Acīmredzot, mums vajadzētu uz kādu laiku pārtraukt kontaktus ar viņiem." Šķiet, Krievijas lēmums atteikties no konsultācijām MH17 jautājumā ir pirmais solis, īstenojot ministra vārdus. Pirmais, taču ne pēdējais. Krievija sākusi darbu, lai piespiestu eiropiešus sākt cieņpilnu dialogu. Tas būs ilgs.

 

19
Tagi:
Eiropas Cilvēktiesības, boeing, Nīderlande, avarējusi lidmašīna, lidmašīna, Malaizija
Piemiņas akcija Parīzē, foto no arhīva

Pēc skolotāja slepkavības Francijā izdos reliģisku karikatūru grāmatu

0
(atjaunots 22:59 19.10.2020)
Mediji vēsta, ka izlasē tiks apkopoti nozīmīgākie karikatūru žanra zīmējumi, kas iepriekš publicēti reģionālajā un nacionālajā presē.

RĪGA, 20. oktobris — Sputnik. Pēc skolotāja nežēlīgās slepkavības Parīzes apkaimē vairāku Francijas reģionu vadītāji ierosinājuši izdot politisko un reliģisko karikatūru izlasi, informēja Provansas, Alpu un Azūra krasta reģiona padomes priekšsēdētājs Reno Muzeljē, vēsta RIA Novosti.

Aģentūra France Press pastāstīja, ka izlasē tiks apkopoti nozīmīgākie karikatūru žanra zīmējumi, kas iepriekš publicēti reģionālajā un nacionālajā presē. Grāmatu plānots nodrošināt visu liceju audzēkņiem.

Eiropas Parlamenta loceklis un Provansas, Alpu un Azūra krasta reģiona padomes priekšsēdētājs Muzeljē atklāja, ka valsts izglītības ministrs Žans Mišels Blankers jau atbalstījis šo ierosinājumu.

Piektdien Konflānas-Sentonorīnas komūnā 18 gadus vecs vīrietis nocirtis galvu skolotājam. Mediji vēstīja, ka vēstures skolotājs 5. oktobrī nodarbībā apsprieda vārda brīvību un demonstrēja karikatūras par pravieti Muhamedu no žurnāla Charlie Hebdo.

Uzbrucēju, kurš, pēc Francijas prokuratūras antiterorisma nodaļas vadītāja Žana Fransuā Rikāra informācijas, ir čečenu izcelsmes jaunietis, saņēmis bēgļa statusu Francijā, nošāva policisti. Krimināllietas ietvaros aizturēti jau 11 cilvēki.

Francijas prezidents Emanuels Makrons nosauca notikušo par teroristisku aktu. Eiropas čečenu asambleja nosodīja skolotāja slepkavību, Čečenijas līderis Ramzans Kadirovs izteica līdzjūtību bojāgājušā tuviniekiem un piezīmēja, ka republika kategoriski iebilst pret terorismu jebkurās tā izpausmēs.

Nogalinātā pedagoga piemiņai Parīzes centrā un citās Francijas pilsētās notika akcijas. Manifestāciju dalībnieki izgāja akcijās ar lozungiem par vārda brīvību, republikāniskajām brīvībām un atbalstu pasniedzējiem. Trešdien notiks nacionālā atvadu ceremonija.

 

0
Tagi:
teroristi, islams, Francija
Pēc temata
Ramzans Kadirovs pauda viedokli par skolotāja slepkavību Francijā