Uzklāts galds, foto no arhīva

Atteicās apkalpot krievus: kādus likuma pantus pārkāpis restorāns Jūrmalā

153
(atjaunots 22:14 13.05.2020)
Priekšstats par to, ka restorāns kā privāts uzņēmums var atteikties pieņemt klientu, ir kļūdains pašos pamatos; komerciālai firmai, kas apkalpo iedzīvotājus, ir sociālā funkcija, un atteikumam nepieciešams būtisks pamats, kas atbilst diskriminācijas aizlieguma principam

Sociālajos tīklos nerims emocionālā diskusija par incidentu restorānā "Kūriņš" Jūrmalā. 9. maijā tā saimnieks Arnis Ābelītis atteicās apkalpot klientus ar Georga lentīti. Sputnik Latvija skandalozo situāciju atspoguļoja, tāpēc atlicis tikai izskatīt lietas tiesisko pusi.

Diskriminācija aizliegta likumā

Pirmkārt, nepārprotams ir diskriminācijas fakts politisko uzskatu aspektā. Georga lentes nēsāšana 9. maijā nozīmē, ka cilvēks publiski deklarē savu pozitīvo attieksmi pret PSRS un tās sabiedroto uzvaru Otrajā pasaules karā. Tas ir politisks viedoklis. Tātad atteikšanās apkalpot notikusi klienta politisko uzskatu, nevis cita iemesla dēļ.

Iespējams, bija vērojama arī etniskā diskriminācija: saimnieks ir latvietis, bet klienti, kā liecina informācija sociālajos tīklos – krievi.

Likums aizliedz diskrimināciju. Latvijas Krimināllikumā ir 1491. pants, kas paredz sodu par šī aizlieguma pārkāpšanu. Pie tam "Kūriņa" īpašnieka darbības atbilst otrajai, smagākajai panta daļai, par kuru paredzētais maksimālais sods ir brīvības atņemšana uz trim gadiem.

1491. panta otrā daļa tiek pielietota gadījumā, ja diskriminācijas aizliegumu pārkāpis atbildīgs uzņēmuma darbinieks. Arnis Ābelītis ir restorāna īpašnieks, tāpēc neapšaubāmi pieder pie "atbildīgo darbinieku" kategorijas.

Tiesa, pantā paredzēta atruna – ja nodarīts būtisks kaitējums. Materiālos zaudējumus apmeklētāji nav cietuši vai zaudējumi bija nenozīmīgi (piemēram, viņi braukuši uz restorānu transportā), tomēr morālais kaitējums, manuprāt, ir nodarīts milzīgs.

Ja Ābelīša kungu neizdosies saukt pie kriminālatbildības, jo nav "būtiska kaitējuma", var aprobežoties ar mazāko: Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir līdzīgs pants 204.17, "Diskriminācijas aizlieguma pārkāpšana", kas paredz naudas sodu no 140 līdz 700 eiro.

Visbeidzot, pastāv arī Patērētāju tiesību aizsardzības likums. Tā 3.1 pants paredz atšķirīgas attieksmes aizliegumu. Tas nozīmē, ka "piedāvājot preci vai pakalpojumu, pārdodot preci vai sniedzot pakalpojumu, aizliegta atšķirīga attieksme patērētāja dzimuma, rases, etniskās piederības vai invaliditātes dēļ". Nedrīkst ne tikai atteikt, bet arī demonstrēt mazāk labvēlīgu attieksmi salīdzinājumā ar citiem klientiem.

Patērētāju tiesību aizsardzības likumā nav minēti politiskie uzskati, tomēr, kā jau teicu, incidentā Jūrmalas restorāna, iespējams, novērojama diskriminācija pēc etniskās pazīmes.

Ne tikai bizness

Īsi izskatot strīdus sociālajos tīklos, konstatēju, ka "pareizā latvieša" aizstāvji bieži min, viņuprāt, nāvīgu argumentu: "Kūriņš" esot privāta iestāde, un saimniekam ir tiesības rīkoties, kā ienāk prātā. Tā nav.

Komerciālai iestādei, kas apkalpo iedzīvotājus, ir divas funkcijas: komerciālā (lietišķā) un sociālā. Pieņemsim, ja restorānā ieradies cilvēks ar piedāvājumu iegādāties mazgāšanas līdzekļus vairumā, īpašnieks var viņam atteikt, pat nepamatojot atteikuma iemeslu. Nav izdevīgi, un punkts. Bizness, nekā personīga.

Taču, ja cilvēks ieradies, lai kaut ko paēstu un padzertu, tāpat vien viņu noraidīt nevar. Tā jau ir restorāna sociālā funkcija – paēdināt un padzirdināt apmeklētājus. Noraidījumam vajadzīgi ļoti būtiski argumenti, kuri nav pretrunā ar "diskriminācijas aizliegumu". Piemēram, nepilngadīgais pieprasa, lai viņam ielietu alkoholu. Vai kāds neievēro ārkārtējās situācijas režīma noteikumos paredzēto distanci.

Taču teikt "vācies no mana restorāna, man nepatīk tava simbolika" (starp citu, Latvijā tā nav aizliegta) nevar.

Noziegums paliks nesodīts?

Es uzskatu, ka cilvēkiem, kurus padzina no restorāna par Georga lentītes nēsāšanu, jāuzraksta divi iesniegumi – policijai un tiesībsarga birojam. Pastāv iespēja, ka policija ierosinās vismaz administratīvo lietu. Bet tiesībsargs vismaz sniegs tiesisko situācijas vērtējumu, ko varēs izmantot tālāk.

Pieredze gan liecina, ka tie, kas patētiski satraucas sociālajos tīklos, kaut kur pagaist, tiklīdz lieta nonāk līdz konkrētiem soļiem. Iespējams, tāpat būs arī šoreiz. Ļoti žēl, jo incidents Jūrmalā nav nekāda nejauša epizode. Tā sadzīves līmenī atspoguļojas valsts politika, kuras mērķis ir padzīt krievus no Latvijas.

Pat mīksts, minimāls sods restorāna īpašniekam pamatīgi atvēsinātu rusofobu iekaisušās smadzenes.

153
Tagi:
Jūrmala, Vladimirs Lindermans, rusofobija
Pēc temata
Rusofobija Latvijā nav ārstējama: KF vēstniecība sašutusi par Saeimas izlēcienu
Latviešu šoks "Akropolē": "tas ir lietuviešu restorāns, runājam tikai krieviski"
Restorānos nerunā latviski? Ko Latvijā biedē sarunas svešās valodās
Vakcīnas ražošana, foto no arhīva

Iznīcināt krievu vakcīnu: lielās politikas mazā šeftīte

21
(atjaunots 21:14 18.09.2020)
Krievijas līdera pozīcijas pret koronavīrusu paredzētās vakcīnas izstrādē Rietumiem bija īsts izaicinājums gan politisko, gan finansiālo apsvērumu ziņā.

No vienas puses, atpalikušajai, šausmīgi nedemokrātiskajai Krievijai vienkārši nav nekādu tiesību uz tādiem izrāvieniem sarežģītās un tehnoloģiski attīstītās jomās. No otras puses, uz spēles likta tik astronomiska peļņa, ka grēmas rada pat doma par to, ka tas varētu paiet gar degunu rietumu farmaceitiskajiem koncerniem. Ko vērta jau ir ziņa par vienošanos ar Indiju par simt miljonu vakcīnas devu piegādi. Nav nekāds brīnums, ka Krievija saskārusies ar virkni mēģinājumu diskreditēt Krievijas zinātnieku darba rezultātus: liela politika, liela nauda, portālā RIA Novosti stāsta Irina Alksnis.

Tomēr haizivīm līdzās vienmēr ir piesūcekņi, kam šis un tas pastāvīgi atkrīt no saimnieka galda.

Līdzīgs stāsts izvērsies ap "Sputnik V" izmēģinājumu rezultātu publikāciju vienā no vecākajiem un ietekmīgākajiem medicīnas žurnāliem pasaulē - The Lancet.

Raksts acumirklī saņēma kritiku. Skandalozu jaunumu, ko tiražēja pasaules mediji, sagādāja atklātā vēstule, kurā Templas universitātes bioloģijas profesors Enriko Buči pauda bažas par kļūdām, ko "iespējams, pieļāvuši Krievijas zinātnieki". Viņu atbalstīja divarpus desmiti citu zinātnieku. The Lancet ierosināja Krievijas speciālistiem atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem. Atbildes nāca klajā. Gamaleja centrs izsniedza izdevumam vakcīnas "Sputnik V" izmēģinājumu klīnisko protokolu pilnā apjomā. Krievijas Tiešo investīciju fonda vadītājs Kirils Dmitrijevs publicēja rakstu, kurā izvērsti komentēja kritiķu galvenās pretenzijas un pie viena ieteica viņiem pameklēt baļķi pašiem savā acī un izgaisināt Krievijas šaubas par Rietumos veiktajiem pētījumiem.

Taču šajā gadījumā problēmu nebūt nerada tīri zinātniskas matērijas, kam pievērsās pētnieki Krievijā.

Lieta tāda, ka skandalozās vēstules autors ir visnotaļ vērā ņemama personība. BBC materiālā Enriko M. Buči nosaukts par "pazīstamu viltuszinātnes apkarotāju". Tomēr pareizāk gan būtu viņu dēvēt par "zinātnes biznesmeni".

2016. gadā Buči nodibināja kompāniju "Resis Srl.", kas verificē zinātniskos darbus, pārbauda to patiesīgumu un godprātību.

Mūsdienu zinātnē tā ir modīga tēma. Pēdējos gados pārlieku bieži pētnieki tiek pieķerti par pieļautajiem misēkļiem, pat rupjām kļūdām jau klajā nākušos rakstos. Ne vienmēr runa ir par ļaunprātību vai krāpšanos, bieži pieļautas nejaušas kļūdas, kas tomēr sāpīgi skar zinātnieku vai pat veselu zinātnisko institūtu reputāciju.

Lai izvairītos no tādām problēmām, autori un pētnieciskās iestādes tagad nereti vēršas pie attiecīgās specializācijas firmām un pasūta savu tekstu neatkarīgu auditu pirms to publikācijas. Piemēram, Buči kompāniju noalgoja Friča Lipmana institūts (Vācija), ap kuru pirms zināma laika izcēlās milzīgs skandāls sakarā ar rupjām kļūdām publikācijās. Par to pirms gada sīki stāstīja žurnāls Nature.

Tomēr ir viena nianse: tāds bizness uzliek noteiktus ētiskus ierobežojumus, un profesors Buči to, starp citu, ļoti labi saprot. 2019. gada decembrī tajā pašā Nature parādījās zinātniskā darba tīrībai un godaprātam veltīts materiāls, kura sagatavošanā piedalījās arī profesors Buči. Tajā bija godīgi norādīts, ka Enriko N. Buči ir saskāries ar interešu konfliktu.

Īsi sakot, ja komerciālas kompānijas īpašnieks publiski stāsta par jomu, kurā specializējas kompānija, tā patiesībā ir viņa firmas reklāma.

Nu, bet gadījumā, ja runa ir par Krievijas vakcīnas "atmaskošanu", tādiem sīkumiem vairs nav nekādas nozīmes.

Rietumi izmantoja Buči atklāto vēstuli (tā neapšaubāmi bija pašreklāma), lai vēlreiz vērstos pret vakcīnas izstrādātājiem no Krievijas cerībā sagraut vai vismaz pabojāt viņu līdera pozīcijas. Toties pats profesors dabūja tāda vēriena un līmeņa reklāmu, par kādu ne sapņot nevarētu citos apstākļos. Lūk, ko nozīmē "apseglot tīģeri". Pēc šī principa strādā simtiem un tūkstošiem mediju personāžu.

Neapšaubāmi, tas profesoram atbalsosies – nesīs jaunus un pievilcīgus komerciālos kontraktus. Ažiotāžas ķeršana lielās politikas duļķainajā ūdenī reizēm ir ļoti izdevīga.

Tikai tam nav ne mazākā sakara ar zinātni, medicīnu un simtiem tūkstošu dzīvību glābšanu visā pasaulē.

21
Tagi:
Rietumi, Krievija, vakcīna
Pēc temata
Pussimts valstu apspriež ar Krieviju vakcīnas pret Covid-19 piegādes
Baltkrievijā pastāstīja par Krievijas vakcīnas pret koronavīrusu izmēģinājumiem
Pirmās Krievijas vakcīnas pret Covid-19 partijas nosūtītas uz visiem KF reģioniem
Koronavīrusa vakcīna "Sputnik V" laista klajā apgrozībā
Sergejs Šoigu vakcinējies ar Krievijā izstrādāto vakcīnu "Sputnik V"
Šeņdžeņa, Ķīna

Kur atrodas Amerikai bīstamākā pilsēta

20
(atjaunots 13:50 18.09.2020)
Pirms 40 gadiem neviens pat nedomāja par Ķīnas tehnoloģiskā līdera vietu ar reālām izredzēm apsteigt ASV. Ambīcijas bija pieticīgas. Pamazām kvantitāte pārauga kvalitātē: globālajā mērogā Pekina bīda malā Ameriku no pirmās vietas uz tehnoloģisko līderu pjedestāla.

Ķīna prot sarīkot sev svētkus. Tikai pavisam nesen noslēdzās interesanti pasākumi. Lieta tāda, ka pirms 40 gadiem 26. augustā valsts dienvidos zvejnieku ciema vietā tika likti pamati Šeņdžeņas pilsētai. Šodien tas ir gigants – 13 miljoni iedzīvotāju ar IKP 389 miljardu dolāru apmērā – vairāk nekā Singapūrai un Honkongai, kas sākas pie Šeņdženas dienvidu robežām, portālā RIA Novosti stāsta Dmitrijs Kosirevs.

Tomēr runa nav par milzīgajai valstij raksturīgajiem milzīgajiem cipariem, runa ir par Šeņdženas pašreizējo lomu – tas ir Ķīnas globālās tehnoloģiskā līdera vietas simbols. Līdera pozīcija nebūtu tik labi manāma, ja ne ASV augošā histērija: Ķīna kļuvusi par bijušās superlielvalsts konkurentu, pārsvarā – tehnoloģiju jomā.

Paskatieties, kāda ir republikāņu priekšvēlēšanu programma, kas tika prezentēta partijas nesenajā kongresā Šarlotē: cita starpā tajā ir punkts par nepieciešamību "uzvarēt sacensībās" par 5G tehnoloģijām. Ar kādām metodēm? Tas jau ir zināms – vairs nav ne runas par godīgu spēli. Ko uzvarēt? Arī tas ir zināms, cīņai ar Ķīnu veltīts īpašs punkts programmā.

Demokrātu rindās izskan vēl trakākas idejas, piemēram, atrast iespēju nogremdēt visu Ķīnas jūras kara floti 72 stundu laikā. Par to runāja Mišela Flērnoja, jo daudzi uzskata par Baidena nākamo aizsardzības ministru. Gribēt jau nav kaitīgi, tomēr ASV Kongresa pētījumu dienesta pārskatā par nākotnes militārajām tehnoloģijām, kam nav nekāda sakara ar priekšvēlēšanu cīņām, teikts: Ķīna ir Savienoto Valstu spēcīgākais konkurents mūsdienīgāko militāro tehnoloģiju, piemēram, mākslīgā intelekta vai kvantu aprēķinu ziņā (runa ir par to, kā Ķīnas jaunā ballistiskā raķete it kā pati saviem spēkiem lidojumā izvēlas sev mērķi un lidojuma trajektoriju).

Kādam šķitīs aizvainojoši tas, ka Krievija ar tās iespējām (piemēram, virsskaņas ātrumu jomā) šajā pārskatā par pussoli atpaliek no Ķīnas. Tomēr Krievija neapvainojas. Vienkārši atzīmēsim (kontekstā par Ķīnas flotes iznīcināšanu 72 stundu laikā), ka, saskaņā ar Austrālijas militārā analītiķa Malkolma Deivisa vērtējumu, Pekinas JKF apsteidz amerikāņus kvantitatīvi un jau panāk kvalitatīvi, tas ir, tehnoloģiju jomā. Nav nemaz tik droši zināms, vai ASV ar saviem sabiedrotajiem konfliktā ar šo valsti gūs uzvaru.

Tā iznācis, ka Ķīnas tehnoloģiskā līdera lomu simbolizē Šeņdzeņas pilsēta, lai arī tā nav vienīgā, kur apmetušās atbilstošās kompānijas, laboratorijas un ražotnes. Pirms 40 gadiem viss sākās gluži pieticīgi. Britu (toreiz) Honkonga bija un palika osta, caur kuru rit preču eksports un imports uz Ķīnu, krastā, Lielbritānijas teritorijā strādāja tirdzniecības kompānijas un bankas tirdzniecības finansēšanai. Bet kā tad ar ražotnēm? Galu galā 70. gadu beigās radās ideja radīt Ķīnas teritorijā četras speciālās zonas ar īpašiem privileģētiem noteikumiem, kur ārvalstnieki varētu ieguldīt naudu vajadzīgajās ražotnēs. Šeņdžeņa bija īpaši ērta – no Honkongas līdz tai varēja pat kājām aiziet.

Pirms 40 gadiem neviens pat nedomāja par Ķīnas tehnoloģiskā līdera vietu ar reālām izredzēm apsteigt ASV. Ambīcijas bija pieticīgas. Pašmāju pētījumu un izstrāžu idejas pakāpeniski auga augumā atbilstoši tirgus reālajām vajadzībām. Tā soli pa solim valsts izdevumi tādām izstrādēm pieauga 3% 1997. gadā līdz 27% no pasaules apjoma 2017. gadā. Kvantitāte pārauga kvalitātē: pērn līdz 60% Ķīnas ekonomikas pieauguma deva inovācijas, bet globālajā mērogā Pekina bīda malā vai jau pabīdījusi Ameriku no pirmās vietas uz tehnoloģisko līderu pjedestāla.

Attīstības gaitā Šeņdžeņā apmetās astoņas no 500 lielāko kompāniju pasaulē no Fortune saraksta, ieskaitot slaveno Huawei – tā jau kļuvusi par kaut kādu sakrālu simbolu atpaliekošās Amerikas naidam pret konkurentu. Nav nekāds brīnums, ka Šeņdžeņa ir pirmā pilsēta pasaulē, kur tiek noslēgta 5G autonomās sistēmas izveide. Paskatieties – ASV tikai plāno "uzvarēt sacensībās" par šīm tehnoloģijām.

Tātad iznāk (ja Amerika uzskata, ka Ķīnas tehnoloģiskais izaicinājums apdraud tās pastāvēšanu), ka Šeņdžeņa ir kļuvusi par bīstamāko pilsētu ASV visā pasaulē.

Starp citiem pilsētas un valsts demonstrētajiem brīnumiem jāpiemin fakts, ka Ķīnā mīt trīs no desmit lielākajām kompānijām pasaulē – "vienradžiem". Tā dēvē tehnoloģiskās burvju radības, kuru vērtība īsā laikā pieaug līdz miljardam dolāru un pārsniedz to. Tagad tās izpletušās visā Ķīnā, bet Šeņdžeņa par godu jubilejai nolēmusi kardināli pārslogot tajā izvietoto tehnoloģisko kompāniju biržu ChiNext, kam jāpārvēršas ne tikai par Ķīnas, bet arī visas pasaules analogu amerikāņu Nasdaq.

Protams, tā ir militāra akcija, runājot par Pekinas un Vašingtonas tehnoloģisko karu. Viena puse cenšas atņemt otrai ārzemju naudu inovācijām, otra pretojas un meklē iespējas vēl ātrāk piesaistīt tādu naudu. Viena puse cenšas, kamēr vēl nav par vēlu atņemt otrai piekļuvi pusvadītājiem (tā ir Ķīnas hitech vājā vieta), otra vēlas radīt pati savu pusvadītāju bāzi, vēl labāku nekā ASV. Pekina ir sapratusi, ka jebkādas ASV administrācijas laikā karš bez noteikumiem un kaut mazākā goda turpināsies. Un vēl – ka (šo frāzi piedēvē Staļinam sarunā ar Čērčilu) "karā bez zaudējumiem neiztikt".

Tomēr jāšaubās, vai valsts, kas moderno tehnoloģiju ziņā apsteigusi eiropiešus, japāņus un daudzus citus, karā paliks bez sabiedrotajiem, kuri saskata, kādu labumu nes partnerattiecības. Starp citu, nesen sākās Krievijas un Ķīnas Zinātniski tehnisko inovāciju un sadarbības gads. Ķīnas mediji citē vēstījumus, ko par godu šim notikumam nosūtījuši abu valstu vadītāji. Īpaši tiek akcentēta ideja, ka sadarbība sekmēs globālās pārvaldes sistēmas reformu un tā izšķirs abu valstu nākotni.

20
Tagi:
Ķīna, ASV
Baltkrievijas ārlietu ministrs Vladimirs Makejs

Baltkrievija ir gatava: ĀM vadītājs pastāstīja, valsts atbildēs uz ES sankcijām

0
(atjaunots 16:13 19.09.2020)
Minska neiniciēs attiecību pasliktināšanos ar svarīgu partneri – Eiropas Savienību, taču viennozīmīgi ir gatava sniegt adekvātu atbildi uz šāda veida graujošām darbībām.

RĪGA, 19. septembris – Sputnik. Baltkrievija ir gatava veikt atbildes pasākumus gadījumā, ja Eiropas Savienība ieviesīs ierobežojošos pasākumus, paziņoja republikas ārlietu ministrs Vladimirs Makejs.

Eiropas Parlamenta deputāti pēc 14.-17. septembra plenārsesijas pieņēma rezolūciju par situāciju Baltkrievijā. Dokumentā teikts, ka Eiropas parlamentārieši neatzīst prezidenta vēlēšanu rezultātus un neuzskata Aleksandru Lukašenko par leģitīmu Baltkrievijas prezidentu. Eiropas Parlaments atbalsta sankciju ieviešanu pret Lukašenko, tiek atzīmēts rezolūcijā.

"Protams, gadījumā, ja pret Baltkrieviju tiks pieņemti kaut kādi sankciju pasākumi, tad, domāju, arī Baltkrievijas valsts spers attiecīgus soļus, kas saistīti ar valstu iekšpolitisko funkcionēšanu," paziņoja Makejs.

Pēc Baltkrievijas ĀM vadītāja sacītā, pasākumi var skart gan politisko sistēmu, gan Baltkrievijā akreditēto ārvalstu mediju funkcionēšanu, kā arī citus virzienus.

Makejs atgādināja, ka ES valstu ārlietu ministri 21. septembrī sapulcēsies, lai apspriestu sankcijas attiecībā pret Baltkrievijas oficiālajām amatpersonām.

"Mēs esam gatavi tam. Mēs nekad neiniciēsim kaut kādas darbības, kas tiek virzītas uz attiecību pasliktināšanu ar mūsu svarīgo partneri – Eiropas Savienību – un atsevišķām dalībvalstīm. Taču mēs viennozīmīgi esam gatavi tam, lai sniegtu adekvātu atbildi šāda veida graujošajām darbībām," uzsvēra Baltkrievijas ĀM vadītājs.

Baltkrievijā joprojām nerimstas protesti pēc prezidenta vēlēšanām, kurās, saskaņā ar CVK datiem, uzvarēja Lukašenko. Opozīcija nepiekrita rezultātiem un aicināja organizēt atkārtotu balsojumu. Ar mērķi "nodot varu" Baltkrievijā radīta opozīcijas koordinācijas padome. Ģenerālprokuratūra uzskata, ka tā apdraud Baltkrievijas valstiskumu un ierosināja krimināllietu.

Baltijas valstis augusta beigās ieviesa personālās sankcijas pret 30 Baltkrievijas amatpersonām, kuras, viņuprāt, it kā ir saistītas ar vēlēšanu rezultātu falsifikāciju un nežēlīgu mierīgo protestu apspiešanu. Pirmajās dienās kārtības sargi pielietoja spēka metodes akciju padzīšanai, tikai aizturēti vairāk nekā 6,7 tūkstoši cilvēku, ziņots par simtiem cietušo un trim bojāgājušajiem. Vēlāk kārtības sargi atteicās no protestu apspiešanas.

0
Tagi:
sankcijas, ES, Baltkrievija
Temats:
Baltkrievijas būt vai nebūt
Pēc temata
Lietuvā Tihanovsku atzinuši par Baltkrievijas prezidenti
Rinkēvičs pastāstīja, cik vīzu Latvija ir izsniegusi baltkrievu opozicionāriem
Politologs nosauca valstis, kuras ir ieinteresētas varas maiņā Baltkrievijā
Lietuva ir pārskaitusies: Baltkrievija nevēlas maksāt un nožēlot grēkus