Uzklāts galds, foto no arhīva

Atteicās apkalpot krievus: kādus likuma pantus pārkāpis restorāns Jūrmalā

161
(atjaunots 22:14 13.05.2020)
Priekšstats par to, ka restorāns kā privāts uzņēmums var atteikties pieņemt klientu, ir kļūdains pašos pamatos; komerciālai firmai, kas apkalpo iedzīvotājus, ir sociālā funkcija, un atteikumam nepieciešams būtisks pamats, kas atbilst diskriminācijas aizlieguma principam

Sociālajos tīklos nerims emocionālā diskusija par incidentu restorānā "Kūriņš" Jūrmalā. 9. maijā tā saimnieks Arnis Ābelītis atteicās apkalpot klientus ar Georga lentīti. Sputnik Latvija skandalozo situāciju atspoguļoja, tāpēc atlicis tikai izskatīt lietas tiesisko pusi.

Diskriminācija aizliegta likumā

Pirmkārt, nepārprotams ir diskriminācijas fakts politisko uzskatu aspektā. Georga lentes nēsāšana 9. maijā nozīmē, ka cilvēks publiski deklarē savu pozitīvo attieksmi pret PSRS un tās sabiedroto uzvaru Otrajā pasaules karā. Tas ir politisks viedoklis. Tātad atteikšanās apkalpot notikusi klienta politisko uzskatu, nevis cita iemesla dēļ.

Iespējams, bija vērojama arī etniskā diskriminācija: saimnieks ir latvietis, bet klienti, kā liecina informācija sociālajos tīklos – krievi.

Likums aizliedz diskrimināciju. Latvijas Krimināllikumā ir 1491. pants, kas paredz sodu par šī aizlieguma pārkāpšanu. Pie tam "Kūriņa" īpašnieka darbības atbilst otrajai, smagākajai panta daļai, par kuru paredzētais maksimālais sods ir brīvības atņemšana uz trim gadiem.

1491. panta otrā daļa tiek pielietota gadījumā, ja diskriminācijas aizliegumu pārkāpis atbildīgs uzņēmuma darbinieks. Arnis Ābelītis ir restorāna īpašnieks, tāpēc neapšaubāmi pieder pie "atbildīgo darbinieku" kategorijas.

Tiesa, pantā paredzēta atruna – ja nodarīts būtisks kaitējums. Materiālos zaudējumus apmeklētāji nav cietuši vai zaudējumi bija nenozīmīgi (piemēram, viņi braukuši uz restorānu transportā), tomēr morālais kaitējums, manuprāt, ir nodarīts milzīgs.

Ja Ābelīša kungu neizdosies saukt pie kriminālatbildības, jo nav "būtiska kaitējuma", var aprobežoties ar mazāko: Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir līdzīgs pants 204.17, "Diskriminācijas aizlieguma pārkāpšana", kas paredz naudas sodu no 140 līdz 700 eiro.

Visbeidzot, pastāv arī Patērētāju tiesību aizsardzības likums. Tā 3.1 pants paredz atšķirīgas attieksmes aizliegumu. Tas nozīmē, ka "piedāvājot preci vai pakalpojumu, pārdodot preci vai sniedzot pakalpojumu, aizliegta atšķirīga attieksme patērētāja dzimuma, rases, etniskās piederības vai invaliditātes dēļ". Nedrīkst ne tikai atteikt, bet arī demonstrēt mazāk labvēlīgu attieksmi salīdzinājumā ar citiem klientiem.

Patērētāju tiesību aizsardzības likumā nav minēti politiskie uzskati, tomēr, kā jau teicu, incidentā Jūrmalas restorāna, iespējams, novērojama diskriminācija pēc etniskās pazīmes.

Ne tikai bizness

Īsi izskatot strīdus sociālajos tīklos, konstatēju, ka "pareizā latvieša" aizstāvji bieži min, viņuprāt, nāvīgu argumentu: "Kūriņš" esot privāta iestāde, un saimniekam ir tiesības rīkoties, kā ienāk prātā. Tā nav.

Komerciālai iestādei, kas apkalpo iedzīvotājus, ir divas funkcijas: komerciālā (lietišķā) un sociālā. Pieņemsim, ja restorānā ieradies cilvēks ar piedāvājumu iegādāties mazgāšanas līdzekļus vairumā, īpašnieks var viņam atteikt, pat nepamatojot atteikuma iemeslu. Nav izdevīgi, un punkts. Bizness, nekā personīga.

Taču, ja cilvēks ieradies, lai kaut ko paēstu un padzertu, tāpat vien viņu noraidīt nevar. Tā jau ir restorāna sociālā funkcija – paēdināt un padzirdināt apmeklētājus. Noraidījumam vajadzīgi ļoti būtiski argumenti, kuri nav pretrunā ar "diskriminācijas aizliegumu". Piemēram, nepilngadīgais pieprasa, lai viņam ielietu alkoholu. Vai kāds neievēro ārkārtējās situācijas režīma noteikumos paredzēto distanci.

Taču teikt "vācies no mana restorāna, man nepatīk tava simbolika" (starp citu, Latvijā tā nav aizliegta) nevar.

Noziegums paliks nesodīts?

Es uzskatu, ka cilvēkiem, kurus padzina no restorāna par Georga lentītes nēsāšanu, jāuzraksta divi iesniegumi – policijai un tiesībsarga birojam. Pastāv iespēja, ka policija ierosinās vismaz administratīvo lietu. Bet tiesībsargs vismaz sniegs tiesisko situācijas vērtējumu, ko varēs izmantot tālāk.

Pieredze gan liecina, ka tie, kas patētiski satraucas sociālajos tīklos, kaut kur pagaist, tiklīdz lieta nonāk līdz konkrētiem soļiem. Iespējams, tāpat būs arī šoreiz. Ļoti žēl, jo incidents Jūrmalā nav nekāda nejauša epizode. Tā sadzīves līmenī atspoguļojas valsts politika, kuras mērķis ir padzīt krievus no Latvijas.

Pat mīksts, minimāls sods restorāna īpašniekam pamatīgi atvēsinātu rusofobu iekaisušās smadzenes.

161
Tagi:
Jūrmala, Vladimirs Lindermans, rusofobija
Pēc temata
Rusofobija Latvijā nav ārstējama: KF vēstniecība sašutusi par Saeimas izlēcienu
Latviešu šoks "Akropolē": "tas ir lietuviešu restorāns, runājam tikai krieviski"
Restorānos nerunā latviski? Ko Latvijā biedē sarunas svešās valodās

"Viņi bija sajūsmā": kādu iemeslu dēļ tiek nomelnoti padomju karavīru varoņdarbi

31
(atjaunots 17:58 09.05.2021)
Faktu izkropļošana, cīņa ar pieminekļiem un centieni noliegt Sarkanās armijas vadošo lomu uzvarā pār fašismu – pēdējos gados Rietumi visiem spēkiem pūlas mazināt PSRS nopelnus Hitlera režīma sakaušanā.

Aizviel lielāks skaits Eiropas valstu cenšas sagrozīt vēsturi un atbīdīt otrajā plānā padomju tautas varoņdarbus. Kāpēc tā? Ko darīt? Par to materiālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

Nesalīdzināmi zaudējumi

Runājot par PSRS lomu un ieguldījumu uzvarā pār fašismu, paskatīsimies uz skaitļiem. Lielā Tēvijas kara periodā pret Sarkano armiju vienlaikus darbojās 190-270 teicami apmacītas divīzijas.

Četru kara gadu laikā Vācijas-PSRS frontē bija likvidētas 607 vērmahta divīzijas. Pretinieks neatgriezeniski zaudēja vairāk nekā 8,5 miljonus cilvēku, kopējie zaudējumi pārsniedza 10 miljonus karavīru un virsnieku. Citas antihitleriskās koalīcijas valstis visas kopā sakāva 176 vācu divīzijas.

Mobilizācijas mērogi PSRS, padomju pilsoņu vēlme un gatavība nosargāt Dzimteni atstāj iespaidu ne tikai uz vēsturniekiem. Jau pirmajā Lielā Tēvijas kara nedēļā ieročus rokā ņēma 5 300 000 cilvēki.

Krievijas Kara vēstures biedrības zinātniskais vadītājs Mihails Mjagkovs sarunā ar RIA Novosti atgādināja, ka Sarkanā armija sastapās ar triecienu, ko deva trīs ceturtdaļas Vācijas un tās sabiedroto spēks.

"Kopā ar vērmahtu cīņās gāja itāļu, ungāru un rumāņu armijas, somu, slovāku un horvātu spēki, SS franču, beļģu, flamandiešu leģioni un tā tālāk, - viņš atzīmēja. – Pat tad, kad rietumvalstis 1944. gada jūnijā atklāja otro fronti, divas trešdaļas divīziju – lielākā daļa vērmahta – karoja pret PSRS."

Sarkanā armija salauza mugurkaulu vācu kara mašīnai, sagādāja tai nelabojamus zaudējumus. Mjagkovs pieminēja Staļingradas kauju, kurā tika likvidēts vairāk nekā pusotrs miljons vērmahta kareivju un virsnieku. Pie tam arī padomju spēki cieta kolosālus zaudējumus – vairāk nekā 1,1 miljonu cilvēku.

"Aptuveni tajā pašā laikā notika cīņa pie Alameinas, ko Rietumu historiogrāfija šodien uzskata par svarīgāko un izšķirošo Otrā pasaules kara epizodi, - piebilda vēsturnieks. – Salīdzinājumam: briti toreiz zaudēja 13-15 tūkstošus kareivju, 35-40 tūkstošus – vācu un itāļu spēki. Vai kauja pie Midvejas atola 1942. gada vasarā. Japāņu flote zaudēja četrus aviācijas bāzes kuģus, ASV – vienu. Japāņi zaudēja trīs tūkstošus cilvēku, amerikāņi – dažus simtus. To nevar ne salīdzināt ar notikumiem PSRS-Vācijas frontē."

Atzina visā pasaulē

Pie tam, turpināja vēsturnieks, iepriekš PSRS vadošo lomu hitleriskās Vācijas sakaušanā atzina Rietumu militārā un politiskā vadība. Piemēram, ASV prezidents Franklins Rūzvelts paziņoja, ka par pašiem nozīmīgākajiem un izšķirošajiem Otrā pasaules kara notikumiem jāpateicas PSRS.

Vēstulē Staļinam viņš Sarkanās armijas uzvaru un "paša spēcīgākā ienaidnieka" sakaušanu nosauca par episku un lielisku. Staļingradas iedzīvotājiem un aizstāvjiem viņš nosūtīja godarakstu, kurā pauda sajūsmu par drosmi, pašaizliedzību un gara spēku, kas apturēja "uzbrukuma vilni".

Lielbritānijas karalis pavēlēja izgatavot un pasniegt dāvanā īpašu zobenu ar gravējumu "Staļingradas pilsoņiem, izturīgiem kā tērauds, no karaļa Georga VI par britu tautas dziļas sajūsmas zīmi".

Mjagkovs atgādināja arī to, ka Rūzvelts ne vienu vien reizi uzsvēra, ka militārā tehnika un produkti, kas tika piegādāti Maskavai uz lendlīzes noteikumiem, kara iznākumu ietekmēja vien nenozīmīgi.

"Rietumu līderi saprata, ka krievi paši rada vēsturi un spēj patstāvīgi sakaut Hitleru un atjaunot savu valsti, - uzsvēra Mjagkovs. – Lielā mērā arī šī iemesla dēļ tika atklāta otrā fronte. Rietumos saprata: ja krievi vieni atbrīvos gan savu valsti, gan visu Eiropu, angļi un amerikāņi paliks tukšām rokām."

Jau kopš vācu uzbrukuma PSRS vadība lūdza sabiedrotos atklāt otro fronti un sākt karadarbību pret Vāciju Rietumeiropā. Taču ASV un Lielbritānijas valdības kavējās, aprobežojoties ar spēku izsēdināšanu Ziemeļāfrikā.

"Kamēr viņi gatavojās atklāt otro fronti – no 1942. gada jūnija līdz 1944. gada 6. jūnijam, PSRS-Vācijas frontē dzīvības zaudēja vairāk nekā 5 miljoni Sarkanās armijas karavīru un virsnieku, - norādīja Mjagkovs. – Taču PSRS būtu uzvarējusi karā arī bez otrās frontes. Protams, citā laika periodā, būtu lielāki zaudējumi. Tomēr lielākā daļa kara vēsturnieku uzskata: PSRS būtu uzvarējusi. Par to liecina skaitļi un fakti."

Spēks ir patiesībā

Pat aukstā kara laikos padomju ērā bija grūti iedomāties, ka nopietnu Rietumu vēsturnieku un zinātnisko līdzstrādnieku aprindās kāds būtu apstrīdējis PSRS izšķirošo lomu uzvarā pār Vāciju. Bet šodien viss ir otrādi: baltais kļuvis melns, melnais – balts. Staļinam pārmet Otrā pasaules kara sākšanu, "līķu gāšanu pār ienaidnieku", apgalvo, ka bez lendlīzes Sarkanā armija nebūtu spējusi uzvarēt.

Ģenerālleitnants K.A.Veršiņins ar pilotiem Lielā Tēvijas kara gados
© Photo Минобороны России

"Un tikai drosmīgais kareivis Raiens, ko glābj pazīstamajā Holivudas filmā, izrādās, atbrīvojis visu Eiropu, - stāstīja vēsturnieks. – Krievija pašlaik saskaras ar smagu ideoloģisko un ekonomisko spiedienu. Tas atgādina 30. gadus, kad PSRS bija ielenkta cietokšņa stāvoklī: Vācija atklāti uzstājās pret mums, gribēdama sagrābt teritorijas, citas rietumvalstis veicināja Hitlera agresiju."

Mjagkovs ir pārliecināts: tādos apstākļos, lai atjaunotu vēsturisko taisnīgumu, Krievijai ir jāieņem aktīvāka uzbrukuma pozīcija. Tāpat jāatgādina Eiropas valstīm, ka to teritorijā savulaik pastrādāta virkne smagu noziegumu pret veselām tautām.

"Piemēram, uzdot jautājumu par ukraiņu, baltkrievu un ebreju genocīdu no Polijas puses Rietumukrainas un Baltkrievijas teritorijā, kas turpinājās līdz pat 1939. gadam, - precizēja Mjagkovs. – Koncentrācijas nometnē pie Belostokas pabija tūkstošiem cilvēku, viņi dzīvoja šausmīgos apstākļos, pārcieta nežēlīgu ņirgāšanos. Bet visa Eiropa pirms kara un kara gados faktiski apvienojās zem nacistiskās svastikas. Pat neitrālā Zviedrija piegādāja Vācijai ogles, bet Šveice glabāja nacistu naudu. To vajag apspriest, arī Eiropas Parlamentā."

Lai nu būtu, kā būdams, vēsturisko faktu apzināta izkropļošana turpinās. Pie tam zaimo apbedījumus, nojauc pieminekļus padomju karavīriem – Eiropas atbrīvotājiem. Īpaši aktīva ir Polija un Baltijas valstis. Ar dažādiem ieganstiem tiek iznīcināta simtiem tūkstošu sarkanarmiešu piemiņa, kuri atdevuši dzīvību par eiropiešu brīvību. Piemēram, negaidot noskaidrojas, ka skulptūra bojā kāda parka ainavu vai apdraud garāmgājējus.

2017. gadā Polijā pieņēma grozījumus likumā par komunisma propagandu. Tagad pašvaldību pienākums ir nojaukt padomju monumentus. Runa ir par aptuveni 230 pieminekļiem Sarkanās armijas karavīriem visā valstī. Memoriālos ansambļus bieži sagrauj ar gluži barbariskām metodēm. 2017. gadā Tščankas pilsētā Polijā, pārkāpjot visas juridiskās normas un starptautiskos līgumus, tika nojaukts padomju karavīru brāļu kaps-mauzolejs. Krievijas vēstniecība Polijā vēsta, ka valstī palikušas aptuveni 100 memoriālās būves.

2017. gadā Lietuvā nojauca pieminekli padomju aktīvistiem, ko 1946. gadā nogalināja "meža brāļi", gadu vēlāk – padomju karavīriem-atbrīvotājiem veltīto monumentu. Prāgas pilsētas dome 2020. gadā demontēja maršala Ivana Koņeva pieminekli – viņš 1945. gadā komandēja spēkus, kuri atbrīvoja Prāgu. Šādu piemēru skaits pieaug.

Neatpaliek arī eiropieši un ukraiņi. Piemēram, nesen Ļvovā deemontēja 30 metrus augsto granīta stēlu, kas tika uzstādīta 1970. gadā par godu Ukrainas atbrīvošanai no fašistiem. Atsevišķus tā elementus izvietos muzejā "Terora teritorija". Ukraiņu nacionālisti vairākkārt nesodīti apzaimojuši karavīru pieminekļus. Piemēram, vairākas reizes ar krāsu aplēja un pat mēģināja nojaukt skulptūru pie ģenerāļa Vatutina, Kijevas atbrīvotāja, kapa vietas.

31
Tagi:
Uzvaras diena, Sarkanā armija, Hitlers, PSRS
Pēc temata
Karens Šahnazarovs: nacisms varēja izvērsties no Atlantijas līdz Urāliem
Vai Eiropa vēlas pārskatīt robežas? Pie kā novedīs kara vēstures noliegšana
The Guardian: nacistu mednieks pastāstīja, kā Baltijā izkropļo vēsturi
Igaunijas eksprezidents Tomass Hendriks Ilvess, foto no arhīva

Rusofobijas parāde: Baltijas politiķi cīnās par ASV uzslavu

72
(atjaunots 12:00 06.05.2021)
Pēc saimnieka uzslavas noilgojies kalps ir gatavs vai no ādas izlēkt, lai tikai viņu pamanītu. Taču, ja tādu cietēju ir vesels pulks, vajag izcelties ar kaut ko nopietnu.

Nesenie notikumi, kuru dēļ krasi pasliktinājās ASV Un Krievijas attiecības, parādīja, kā daži Eiropas politiķi mēģina iztapīgi nobučot aizokeāna valdnieka rociņu. Tie likuši atsaukt atmiņā kādu ainu, atzīmēja radio Sputnik autors Nikolajs Nikolajevs.

To gadījās novērot Tallinā ASV prezidenta Baraka Obamas vizītes laikā. "Vēsturiskais notikums", kā to aprakstīja igauņu mediji, atgadījās 2014. gada 3. septembrī. Par vizītes ievērojamu brīdi kļuva ASV prezidenta uzruna vietējai elitei "Nordea" koncertzālē. Jau pusotru stundu pirms tās sākuma pie zāles durvīm veidojās gara rinda – briljantos un ordeņos mirdzošs kāpurs: dāmas vakarkleitās, vīrieši smokingos un mundieros. Procesija priecīgi trīsēja, gaidot tikšanos ar augstāko dievību, kas ieradusies pie aborigēniem un tūlīt jau uzdāvinās krelles. 

Tagad, ASV un Krievijas akūtas konfrontācijas brīdī redzams tas pats. Politiķi disciplinēti un priecīgi stājas rusofobijas frontē cerībā uz amerikāņu uzslavu. Saimnieka laipnību kāro daudzi, tāpēc vajag izcelties ar kaut ko īpašu, lai tev pievērstu labvēlīgu uzmanību Kapitolijā.

Īpaši smagi klājas bijušajiem politiķiem, kuri bauda pelnītu atpūtu. Viņu vidū ir arī Igaunijas eksprezidents Tomass Hendriks Ilvess, kurš nesen pēkšņi nāca klajā ar tekstu, kas burtiski šķindēja naidā pret krieviem. Viņš ieteica visiem Krievijas iedzīvotājiem atņemt tiesības apmeklēt Eiropas Savienību, jo Tomasa Hendrika acīs viņi visi ir potenciāli noziedznieki.

Nav ne mazāko šaubu par viņa vārdu patiesīgumu: Ilvesa kungs patiešām saka, ko domā. Droši vien, naidu pret krieviem viņā sējis jau tēvs, kas Lielā Tēvijas kara gados dienēja SS spēkos, bet izdīdzis un uzplaucis tas radiostacijas "Brīvā Eiropa" redakcijā, kur mūsu varonis vadīja nodaļu.

Pēc tam, kļuvis par ārlietu ministru, vēlāk – arī par neatkarīgās Igaunijas prezidentu, Ilvess guva iespēju īstenot praktiskajā politikā savu jūtu graujošo potenciālu. Cita starpā arī viņam var pateikties par to, ka Igaunija atteicās no visām ekonomiskajām priekšrocībām, ko tai dod kaimiņattiecības ar Krieviju, un priekpilnu dvēseli sāka dēvēt sevi par "piefrontes" valsti.

Pats pikantākais ir tas, ka, ieņemot tik augstus valsts posteņus Igaunijā, Ilvess bija un palika ASV pilsonis, ļoti uzticams pilsonis. Visi viņa darbi, visi viņa vārdi ir jānovērtē tieši no šī viedokļa, tad šī kunga sperto soļu loģika kļūst absolūti saprotama un prognozējama.

Pat tagad, devies atpūtā, kļuvis par politisko pensionāru, viņš ir gatavs visiem spēkiem aizstāvēt ASV intereses.

Protams, klusā cerībā, ka Vašingtonā viņu atcerēsies un izvedīs no politiskās aizmirstības. Viņam gribas slavu, vētrainu dzīvi, ziedus un šampanieti. Varbūt arī vienkārši nauda beigusies – pat par prezidenta pensiju īsti "pašikot" neizdodas. Bet gribas, ui, kā gribas.

72
Tagi:
Krievija, ASV, Baltija, rusofobija
Pēc temata
Rietumu jaunais ierocis: pret Krieviju liek lietā stulbumu
Kāpēc Baidenam vajadzīga krievu izraidīšana no Čehijas?
Krievija atbildējusi uz bijušā Igaunijas prezidenta provokatīvo paziņojumu
Igaunijā izmērīts rusofobijas grāds
Izvēlies mani! Es arī gribu būt Eiropas Parlamentā

Lielās Uzvaras latviešu durkļi. Brīvībai un Mieram

0
(atjaunots 09:14 10.05.2021)
Jūsu priekšā – dokumentālās filmas "Lielās Uzvaras latviešu durkļi" trešā daļa. Tā tapusi par godu Uzvaras Lielajā Tēvijas karā 76. gadadienai.

Dokumentālās filmas "Lielās Uzvaras latviešu durkļi" trešā daļa veltīta Latvijas atbrīvošanai no vācu okupācijas – tā bija nenovērtējama velte 130. Latvišu strēlnieku korpusa karavīriem, ko komandēja ģenerālmajors Detlavs Brantkalns.

Latvijas atbrīvošana bija ļoti svarīgs elements Staļina Astotajā triecienā – triju Baltijas frontu stratēģiskā uzbrukuma operācijā.

1944. gada 17. jūlijā 307. Latviešu strēlnieku divīzijas vienības iegāja Šķaunes ciemā dzimtajā zemē. Līdz 1944. gada jūlija beigām visa Latvijas austrumu daļa bija atbrīvota.

Latgali līdz Aiviekstes upei korpuss šķērsoja triju nedēļu laikā. Priekšā bija Lubānas-Madonas un Rīgas uzbrukuma operācijas. Padomju Latvijas galvaspilsēta Rīga tika atbrīvota 1944. gada 13. oktobrī.

Dokumentālo filmu "Lielās Uzvaras latviešu durkļi" īpašā projekta "Lielās Uzvaras latviešu durkļi: Latvijas īstie varoņi" ievaros sagatavoja Sputnik Latvija par godu Uzvaras Lielajā Tēvijas karā 76. gadadienai. Tas stāsta par latviešu ieguldījumu visu padomju tautu lielajā kopīgajā uzvarā.

0