Vācijas kanclere Angela Merkele, foto no arhīva

Merkele kļuvusi par nodevības upuri: Vācijai atņem triljonus

154
(atjaunots 21:19 13.05.2020)
Eiropas Komisijas vadītāja Urzula fon der Leiena draud iesūdzēt tiesā Vāciju, tās Konstitucionālo tiesu un, iespējams, Angelas Merkeles valdību, proti, cilvēku, kuram viņai jāpateicas par savu politisku karjeru.

Eiropas Savienība pilnā sparā ir ieķēpājusies īstā konstitucionālajā krīzē. Tā autoritatīvā lietišķas informācijas aģentūra Bloomberg nosauca konfliktu starp Vācijas un Eiropas Savienības vadību (kā arī starp Vācijas un Eiropas Savienības augstākām tiesu instancēm).

Tomēr, ja situācija virzīsies pa trajektoriju, ko nosaka Eiropas Savienības vadītāji, "krīze" būs pārāk mīksts termins, lai aprakstītu notiekošā ekonomiskās un politiskās sekas. Tiesa, saskatāma arī savdabīga likteņa ironija: Vācijai ir zināmas izredzes iekļūt vienā "sankciju klubā" ar Krieviju, proti, saskarties ar Eiropas Komisijas sankcijām, turklāt, lielākoties, sankciju iemesli būs līdzīgi - Eiropas Komisija dievina sankcijas par jebkuru valsts suverenitātes izpausmi.

Tieši tāpēc Eiropas Komisijas vadītāja Urzula fon der Leiena draud iesūdzēt tiesā Vāciju, tās Konstitucionālo tiesu un, iespējams, Angelas Merkeles valdību, proti, cilvēku, kuram viņai jāpateicas par savu politisku karjeru. Tā, protams, būs Šekspīra spalvas vērta politiskas nodevības epizode, bet, ja runa ir par nepieciešamību nedaudz (apmēram par kādiem diviem triljoniem eiro) aplaupīt vācu nodokļu maksātājus "Eiropas projekta" saglabāšanas vārdā, visi pieklājības noteikumi tiks droši ignorēti.

Konflikta būtību apraksta Reuters aģentūra: "Pagājušajā nedēļā Vācijas Konstitucionālā tiesa deva ECB trīs mēnešus, lai pamatotu savu obligāciju pirkumu samērīgumu (draudot ar - red. piez.) Vācijas Bundesbankas zaudēšanu, kā (ECB operāciju – red.piez.) dalībnieci, atzīmēsim, ka Bundesbanka ir viena no 19 nacionālajām centrālajām bankām, kuras ir ECB locekles. Tiesa tāpat aicināja Vācijas parlamentu un valdību apstrīdēt ECB lēmumu šajā jautājumā."

Tulkojumā no vācu juridiskās valodas latviešu politiskajā valodā tas ir: Eiropas Centrālā banka "no gaisa" drukā eiro, ar  ko pērk Eiropas Savienības dalībvalstu obligācijas, paskaidrojot ar to, ka jāizved Eiropas Savienība no ekonomiskās krīzes. "Pagaidu pasākums", kas 2015. gadā tika ieviests 2008. -2009. gada krīzes seku apkarošanai, izrādījās ne tikai permanents, bet arī sāka paplašināties koronavīrusa apstākļos, un viss būtu labi, bet ir nianse, kas arī kļuva par iemeslu šādam Vācijas augstākās tiesu instances krasam verdiktam: pēc vācu tiesnešu versijas, Eiropas Centrālā banka ir pārsniegusi savas pilnvaras un neņem vērā savu darbību ekonomiskās sekas, kas aiziet tālu ārpus monetārās politikas rāmjiem, ko saskaņā ar likumu ir tiesīga noteikt ECB.

Tiesa vispār varēja aizliegt Vācijas Bundesbankai (Vācijas Centrālajai bankai) sadarboties ar ECB šajā jautājumā, bet izvēlējās mīkstāku pozīciju un pieprasīja no ECB pamatot savu rīcību un pierādīt, ka tie atbilst likumdošanai. Jāatzīmē Vācijas tiesas lēmuma acīmredzamais politiskais zemteksts: no ECB darbībām labumu gūst galvenokārt Itālija, Spānija, Francija un citas eirozonas valstis, kuras neizceļas ar budžeta disciplīnu, bet ekonomiskos riskus pārsvarā uzņemas Vācija, kas joprojām dzīvo bailēs no hiperinflācijas, kas XX gadsimtā noveda pie varas nacionālsociālistu partiju.

Loģiski, ka šāda konfigurācija Temīdas kalpiem no Vācijas var šķist diezgan netaisnīga, un vajadzīgas korekcijas. No tās arī izriet tiesnešu aicinājums valdībai un parlamentam atrast sevī kaut daļu pašcieņas un pacīnīties par vācu nacionālajām interesēm Briselē.

Atbildē paskaidrojumu un attaisnojumu vietā, Eiropas Komisija nolēma doties pa citu ceļu un pārvērst konfliktu par savstarpēju attiecību noskaidrošanu vācu suverenitātes ziņā. Ja formulēt Briseles nostāju maksimāli rupjos terminos, tad Vācijai vēlas atgādināt, ka nekādas suverenitātes tai nav, Bundesbanka nevarēs nepiedalīties ECB darbībā, bet tiesāt ECB var tikai īpaša Eiropas tiesa, kas 2018. gadā jau ir pieņēmusi lēmumu par to, ka Eiropas Centrālās bankas rīcība ir pilnīgi likumīga. Lai kārtīgi uzšautu pa pirkstiem nepaklausīgajai vācu Temīdai, Urzula fon der Leiena nolēmusi uzstāties tiesību zinātnes stingrās skolotājas lomā un pavicināt sankciju lineālu.

ES karogs, foto no arhīva
© Sputnik / Владимир Астапкович

"Urzula fon der Leiena, ES izpildvaras vadītāja, svētdien ierosināja jautājumu par tiesvedības iespēju sakarā ar Vācijas Konstitucionālās tiesas lēmumu, kas deva ECB trīs mēnešus, lai attaisnotu obligāciju pirkšanu tās eirozonas stimulēšanas vadošās programmas ietvaros," ziņo The New York Times un uzsver, ka Eiropas Komisija joprojām prāto, vai būtu jāierosina pret Vāciju tā saucamā infridžmenta procedūra, proti, sankciju procedūra pret ES valsti par Eiropas likumdošanas pārkāpšanu. Saskaņā ar šādu procedūru ir jānovērš pārkāpumi vai jāsamaksā milzīgi naudas sodi. Īpašu pikantumu šai situācijai piešķir fakts, ka prasību, ko var iesniegt Eiropas Komisija, izskatīs tā pati Eiropas Savienības Tiesa, kura 2018. gadā pieņēma lēmumu par ECB rīcības likumību un kuras lēmumu Vācijas Konstitucionālā tiesa atzinusi par prettiesisku.

Izredzes uz to, ka Vācijas Konstitucionālā tiesa piekritīs pakļauties Eiropas Konstitucionālajai Tiesai, ir vienādas apmēram ar nulli. Turklāt nav īsti skaidrs, ko Eiropas Komisija panāks, ja Eiropas tiesa apmierinās tās prasību. Prasīt, lai Angela Merkele piespiestu pie sienas savas valsts tiesu, piedraudot ar sodu, ko maksās, pēc būtības, vācu nodokļu maksātāji? Prasīt to pašu no Bundestāga? Mēģināt sodīt Vācijas Konstitucionālās tiesas tiesnešus par viņu lēmumu? Katrs no šiem variantiem izskatās mežonīgi un noteikti neveicinās Eiropas Savienības saliedētību cīņā ar koronavīrusu, kā arī neradīs vienkāršo birģeru simpātijas pret Briseles ierēdņiem. Turklāt vācu vēlētājam var rasties kārdinājums nobalsot par kādu politisku spēku (vienalga, kreiso vai labo), kas patiesi izpildīs Konstitucionālās tiesas spriedumu un nebaidīsies no konflikta ar Eiropas Komisiju un ECB.

ES dalībvalstu karogi
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Eiropas mediji ziņo, ka Angelai Merkelei ir oriģināls plāns, kas ļaus visām pusēm iziet no situācijas, saglabājot seju, ja vien tās ir gatavas kompromisam. Reuters, atsaucoties uz Merkelei tuviem avotiem, ziņo, ka "pasvītrojot "gudras" atbildes nepieciešamību, kanclere Angela Merkele pirmdien paziņoja augstajiem partijas ierēdņiem, ka situācija būs "atrisināma", ja ECB iesniegs (vācu tiesas pieprasītos - red. piez.) paskaidrojumus. Problēma ir tāda, ka pašu paskaidrojumu iesniegšanas faktu Eiropas Komisija uztvers, kā zaudējumu, un nav zināms, vai Vācijas Konstitucionālā tiesa būs apmierināta ar ECB iesniegto dokumentu.

Izskatās, ka Eiropas Savienība nonākusi krustcelēs: vai nu visas konfliktējošās puses krasi atklāj sevī neredzētus radošās diplomātijas talantus un spējas atteikties no ambīcijām, vai Eiropas Savienību sagaida tāda cīņa par varu starp Briseli un Berlīni, ka eirozona (tāpat kā visa Eiropas Savienība) var vienkārši izjukt.

154
Tagi:
Vācija, sankcijas, Eiropas Komisija, Merkele
Zemūdenes Kronshtadt palaišanas ūdenī ceremonija

"Tās nav atrodamas": Krievija būvē jaunus raķešu nesējus

6
(atjaunots 16:22 01.03.2021)
Perspektīvas bruņojuma sistēmas, zems trokšņa līmenis, grūti pamanāmas – 2022. gadā flote saņems pirmās sērijveida dīzeļelektriskās projekta "Lada" zemūdenes.

Darbs pie projekta ilga vairāk nekā 20 gadus. Zemūdene var nest precīzos ieročus, bet izsekot to maršrutus ir ārkārtīgi sarežģīti. Par projekta niansēm portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs. 

"Grūta bērnība"

Zemūdenes "Kronshtadt" un "Velikie Luki" bija plānots nodot jūrniekiem 2021. gadā, taču, paskaidroja kuģubūves uzņēmuma "Admiralteyskiye verfi" ģenerāldirektors Aleksandrs Buzakovs, termiņi atlikti, ņemot vērā problēmas ar kontrahentiem.

Septembrī Apvienotās kuģubūves korporācijas vadītājs Aleksejs Rahmanovs pastāstīja, ka divi sērijveida kuģi tiks pabeigti vēlāk, jo viens no iekārtu piegādātājiem nevar izpildīt saistības savlaicīgi.

Kavēkļi vajā projektu kopš paša sākuma. Darbs sākās jau 90. gadu beigās – tika sākta "Sankt-Peterburg" būve. To nolaida ūdenī 2004. gadā, nodošana flotei bija paredzēta 2006. gadā. Taču Ziemeļu flote sāka zemūdenes izmēģinājumu ekspluatāciju tikai 2010. gadā. Ar "Lada" sērijas zemūdenēm bija plānots aizvietot novecojušo projektu "Paltus". Jaunās zemūdenes ir mazākas, tātad sliktāk pamanāmas hidrolokatoros. Akustisko slepenību palielina arī viena korpusa shēma, kas nav ierasta Krievijas kuģubūvē. Cita starpā "Lada" ir pirmās zemūdenes Krievijā, kas perspektīvā saņems anaerobo spēkiekārtu.

Iespējams, termiņi tika pastāvīgi pārkāpti, ņemot vērā daudzos jaunos konstruktīvos risinājumus un grūtības ar to realizāciju. Piemēram, pirmā kuģa izmēģinājumu gaitā tika fiksētas nopietnas problēmas ar hidroakustisko kompleksu, dzinēja nepietiekamā jauda neļāva sasniegt nepieciešamo ātrumu.

Tomēr JKF gaidīja jaunās dīzeļelektriskās zemūdenes, tāpēc "Ladu" vietā pasūtīja Klusā okeāna flotes vajadzībām sešas pārbaudītas un pazīstamas "Varshavyanka" projekta zemūdenes.

Bīstamas "mazulītes"

Speciālisti uzskata, ka "Lada" ir mūsdienīgākā un perspektīvākā zemūdene Krievijā, kas nepieder pie atomzemūdeņu klases.

Neskatoties uz pieticīgo izmēru, izceļas ar daudzfunkcionalitāti. Spēj stāties pretī zemūdenēm un kuģiem, apšaudīt objektus krastā, veidot mīnu nožogojumus, aizsargāt piekrasti no desanta izsēšanās, transportēt speciālo uzdevumu vienības vai kravas.

Galvenās priekšrocības – augsta automatizācijas pakāpe un zems troksnis, teicama mobilitāte un manevrētspēja, tāpēc zemūdenes iespējams efektīvi izmantot diversiju un izlūkošanas operācijās. Tām ir spēcīgs hidroakustiskais komplekss un trīs jutīgas antenas: viena – priekšdaļā, divas – sākos.

Zemūdenes tonnāža – aptuveni 1,8 tūkstoši tonnu, ātrums – 20 mezgli, dziļums – līdz 350 metri. Pie tam ekipāžā vajadzīgi tikai 30 cilvēki.

Standarta ekipējumā "Lada" bruņota ar astoņpadsmit 533 mm kalibra torpēdām un apmēram 20 mīnām. Torpēdu aparāti pielāgoti darbam ar pretzemūdeņu raķetēm-torpēdām "Shkval", kuru ātrums sasniedz 300 km/h. Protams, tāpat ka daudzi citi mūsdienīgie Krievijas kuģi, arī "Lada" saņēmusi spārnotās raķetes "Kalibr".

Pirmās divas sērijveida zemūdenes būvē bez anaerobās spēkiekārtas, jo tā vēl nav pabeigta. Taču pārējie "Lada" saimes kuģi to saņems.

Neredzamie sargi

"Lada" ir absolūti jaunas klases zemūdene, sarunā ar RIA Novosti pastāstīja Krievijas Flotes atbalsta kustības vadītājs, I ranga kapteinis Mihails Ņenaševs. – Pēdējo 15-20 gadu laikā "Lada" apguvusi aptuveni 150 izmēģinājuma un konstruktoru darba produktus. Tāda skaita inovāciju nav nevienā citā projektā. Pēc būtības, tā ir liela zemūdens laboratorija."

Eksperts uzsvēra, ka, salīdzinājumā ar agrākajiem projektiem, "Lada" var uzņemt lielāku skaitu torpēdu. Pateicoties unikālajām taktiskajām un tehniskajām īpašībām, tās var risināt uzdevumus visās taktiskajās un stratēģiskajās jomās. Pie tam konstrukcija pieļauj raķešu kompleksu izvietošanu.

Krievijas zemūdens raķešnesējs Orel, foto no arhīva
© Sputnik / Александр Гальперин

"Šo dīzeļelektrisko zemūdeņu radītais troksnis salīdzināms ar jūras troksni, jaunā hidroakustika pārbauda daudz lielāku teritoriju nekā citiem kuģiem, - stāstīja Ņenaševs. – Tas ir ļoti svarīgi, jo "Lada" būs dislocēta Arktikā. Vēl viena priekšrocība – nelielais izmērs, kas ļauj tās izmantot gan seklumā, gan lielā dziļumā. Domājamā pretinieka atomzemūdenes daudzviet nevarēs apgriezties, toties ar tādām zemūdenēm, kā "Lada", iespējams sekmīgi aizsargāt teritoriju."

Krievijas dīzeļzemūdenes jau sen ir atzītas par labākajām savā klasē. Sešas no tām strādā Melnās jūras flotē, vēl sešas tuvākajos gados nodos Klusā okeāna flotei – divas zemūdenes gatavojas doties uz pastāvīgo dienesta vietu. Par zemo trokšņa līmeni un nemanāmību NATO tās iedēvētas par "melnajiem caurumiem".

Taču "Lada" ir vēl klusāka. Pirmās zemūdenes "Sankt-Peterburg" izmēģinājumi parādīja: nemanāmības ziņā šis projekts daudzkārt pārspēj visas iepriekšējās dīzeļelektriskās zemūdenes.

6
Tagi:
krievu ierocis, Krievija
Pēc temata
Ballistisko raķešu "Bulava" starts no jaunākās zemūdenes "Vladimir Monomah" klāja
ASV Jūras spēku veterāns paskaidroja, ar ko draud cīņa ar Krievijas zemūdenēm
Jaudīgi kuģi, neredzamas zemūdenes un ātras raķetes: Krievija atzīmē JKF dienu
National Interest nosaucis zemūdenes, kas spēj iznīcināt pasauli pusstundas laikā
Kņazs Vladimirs licis lietā zizli: Krievijas JKF izmēģina jauno zemūdeni
Mītiņš pret krievu izglītības nodrošināšanu vienīgi latviešu valodā, foto no arhīva

Ar varu mīļš nebūsi: vai latviešu valoda var saliedēt latviešus un krievus?

39
(atjaunots 15:28 28.02.2021)
Krievu un latviešu attiecības Latvijā var raksturot īsi – "pieņemoša atsvešināšanās". Savukārt Latvijas valdība nepalaiž garām iespēju pieliet eļļu ugunī ar vispārējas saliedēšanas lozungu.

Nesen, 21. februārī, Starptautiskajā valodas dienā, Latvijas prezidents Egils Levits uzrunāja skolēnus un latviešu valodas un literatūras skolotājus. No viņa izteiktā izriet, ka šajā dienā prezidents svinējis nevis kādu abstraktu valodu, bet gan ļoti konkrētu – valsts valodu. Tā kā pasaule pagaidām vēl nesvin Starptautisko latviešu valodas dienu, kāpēc gan to neieviest Latvijā un aizliegt šajā dienā runāt jebkādā citā, it īpaši krievu valodā?

Galvenā nostāde uzrunā, ko, starp citu, jau iesaka noklausīties nodarbībās skolās (iespējams, drīz tā būs akmenī kalta līdz ar Levita sacerēto Satversmes preambulu), ir tāda: latviešu valoda spēj saliedēt Latvijā dažādu tautību cilvēkus. Protams! Kā gan mums tas agrāk neienāca prātā?!

Viņš lika sevi iemīlēt. Vai neko labāku izdomāt nevarēja?

Neviens jau to neapstrīd. Ir tikai viena finese. Mazākumtautības – vairāk nekā trešā daļa valsts iedzīvotāju – labprāt un ar cieņu atzītu latviešu valodas priekšroku Latvijā, ja ne viena krievu tautas gudrība – "Ar varu mīļš nebūsi". Nē, saprotiet mani pareizi, – var piespiest baidīties, var sodīt, var padzīt no darba. Tomēr nevar piespiest iemīļot un pie tam aizliegt mīlēt to, kas tev dārgs un tuvs.

Var izdzēst kirilicu no ielu nosaukumu plāksnītēm pilsētās un ciemos. Te, biedri latvieši, jūs esat vinnējuši, jums ir administratīvais resurss. Var likvidēt bukletu krievu valodā ar aicinājumu sievietēm pārbaudīt iespējamu krūts vēzi. Bravo, cēlsirdības kalngali! Apstāties nedrīkst, jāiznīdē krievu valoda skolās un augstskolās. Vieds gājiens. Visbeidzot jāaizliedz telekanāli krievu valodā – patiešām, nosvērts solis. Sirmgalvji, kas līdz šim skatījās "teļuku", tagad skries uz latviešu kanāliem integrēties un saliedēties zem lielās un varenās latviešu valodas karogiem. Nu, ja arī kāda vecenīte skriedama iekritīs grāvī, pie kā būs rakstīts tikai valsts valodā: "Uzmanību, notiek remonts", pati vien vainīga – vajadzēja integrēties agrāk. Tikai pēc tādiem gājieniem neliekuļoti pieprasīt mīlu un cieņu – vai nu tie ir muļķības kalngali, vai cinisma apogejs.

Šķiršanās un krievu uzvārds!

Veltos mēģinājumus saliedēt sabiedrību ar vardarbīgām metodēm teicami ilustrē kādas manas paziņas ģimene. Katja ir krieviete, viņas vīrs – latvietis, kopā dzīvo jau ilgi, viņu dēlam ir 15 gadi. Pēdējā laikā vīrs tīši mājās skaļi slēdz iekšā latviešu dziesmas, lai viņa "ātrāk integrētos". Lai arī latviešu valodu Katja zina ļoti labi. Skatoties uz tādu eksperimentu, tik līdzīgu izmēģinājumiem, ko īsteno Latvijas valdība, dēls mammai teica: "Laikam tētis tevi vairs nemīl..."

Nē, skaidrs, ka mazākumtautības, proti, krievus Latvijā nemīl pārlieku stipri. Tikai neprasiet atbildei kaut kādas siltas krievu jūtas, ja ieslēdzat savu mūziku visā skaļumā, bet krievu dziesmas vienkārši izslēdzat.

Nesen Mārtiņš Kaprāns, LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais zinātniskais līdzstrādnieks, starpkultūru stereotipiem veltītā pētījuma līdzautors, krievu un latviešu attiecības raksturoja – pieņemoša atsvešināšanās. Tas ir, nav skaidrs, no kura gala ķerties klāt. It kā atsvešināšanās ir slikta lieta. Bet tā nav vienkārša atsvešināšanās, tā ir pieņemoša... Tomēr atsvešināšanās.

Svētā vientiesība – latviešu medijos lasāmas izbrīnītas piezīmes. Piemēram, kāda latviete stāsta, ka izaugusi vesela valstij naidīga paaudze. To viņa redzējusi pašvaldību vēlēšanās – ir liels skaits balsstiesīgu jauniešu ar latviešu uzvārdiem, kuri ļoti labi runā latviski, bet balso par "Saskaņu" un principiāli nerunā latviski, lai arī prot. Viņa uzskata, ka ne velti latviešu vidū valda pārliecība: latviešu puišiem nevajag precēt citu tautību meitenes, jo mazdūšības dēļ jauktajās ģimenēs bērnus audzinot krievu garā, lai izpatiktu sievai.

Bet kāpēc tad viņi balso nepareizi, runā nepareizajā valodā? Varbūt tās ir blaknes pēc pārlieku skaļas latviešu mūzikas? Aū, prezidenta kungs!

Starp citu, pēdējā laikā latviešu pusaudži ne īpaši ciena dzimto valsts valodu un dod priekšroku angļu mēlei, tāpēc vispār nav skaidrs, uz kāda pamata mēs varētu saliedēties. Varbūt ņemsim par pamatu vietējo alu?

39
Tagi:
politika, Egils Levits, latviešu valoda, Latvija
Pēc temata
Domāsim par nākotni latviski: Nacionālā apvienība rīko konkursu ar balvām
Nerunāt latviski var tikai tūristi: Rīgas domes deputāti nosodīja par krievu valodu
"Visus mācām latviski, nesaprotat – esiet debīli": krievu māti šokējis pedagogs
Grib, lai sāk domāt latviski: politiķis par krievu telekanālu atslēgšanu
Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs, foto no arhīva

"Zodziet apņēmīgāk!" Ušakovs uzbruka labējiem, kuri atbalsta vandāļus Jēkabpilī

0
(atjaunots 16:30 01.03.2021)
Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs izdomājis reklāmsaukli – tā pamatā ir nacionālistu atsauksmes pēc lielgabala zādzības un padomju karavīriem veltītā pieminekļa apgānīšanas Jēkabpilī. Reklāmsaukli viņš izdomājis ne tikai labējiem, bet arī visai Latvijas valdībai.

RĪGA, 1. marts — Sputnik. Kā zināms, Jēkabpilī noticis skandalozs vandālisma akts. Nezināmi ļaundari sagrāvuši padomju memoriālu karavīru apbedījuma vietā. Nozagts piemineklis – lielgabals, kas rotāja memoriālu.

Incidents pats par sevi rada sašutumu, ņemot vērā ļaundaru melno sirdzapziņu un jebkādu principu trūkumu, piedevām memoriālu aizsargā Krievijas un Latvijas starpvaldību līgums par pieminekļu aizsardzību. Krievijas Izmeklēšanas komiteja jau ierosinājusi krimināllietu sakarā ar noziegumu.

Krievijas vēstniecība Rīgā nosūtīja Latvijas ĀM protesta notu sakarā ar vandālisma aktu.

Policisti Latvijā apgalvo, ka centīgi izmeklē noziegumu. Cilvēki ir sašutuši. Tikai Nacionālās apvienības deputāti nespēj valdīt sajūsmu.

Jānis Iesalnieks un Jānis Dombrava savās lapās Twitter un Facebook atļāvās atbalstīt vandāļus, kuri tumsas aizsegā faktiski sagrāvuši memoriālu padomju artilēristiem. Iesalnieks attaisnoja noziedzniekus, Dombrava pat ierosināja pateikties par apņēmīgo rīcību.

Bijušais Rīgas mērs. Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs savā lapā Facebook pauda savas domas par notiekošo. Viņš izmantoja ļaunu ironiju.

Pēc NA politiķu izteikumu motīviem Ušakovs izdomāja saukli, kas, pēc viņa domām, piemērots visai valdībai. Politiķis ironiski konstatēja, ka aicinājums "zodziet apņēmīgāk" ideāli iekļautos valdības koncepcijā.

Ušakovs pat ieteica uz Saeimas griestiem rakstīto "Viens likums - viena taisnība visiem" nomainīt pret "zodziet apņēmīgāk".

"Jēkabpilī apgānīts piemineklis padomju karavīriem, nozagts lielgabals no postamenta. Kas un kāpēc to izdarījis, politisku vai ekonomisku motīvu dēļ – tas ir atsevišķs jautājums. Toties nepārsteidza labējo politiķu reakcija. Mūsu visu iemīļotais Saeimas deputāts Jānis Dombrava teica, ka vajadzētu būt "apņēmīgākiem". Loģiski – zagt vajag apņēmīgāk. Uz tā mūsu labējās partijas turas. Var pat valdības ēkā uz griestiem uzrakstīt

"Zodziet apņēmīgāk!" agrākā "Viens likums - viena taisnība visiem" vietā," – Ušakovs konstatēja savā lapā.

Jāpiebilst, ka policijas centieni lielgabala meklējumos vēl nav vainagojušies panākumiem, lai arī pat pieejami videonovērošanas kameru ieraksti, kuros redzams, kā traktorā aizved lielgabalam līdzīgu objektu.

0
Tagi:
vandalisms, nacionālisms, Nils Ušakovs
Pēc temata
Jēkabpilī barbariski sagrauts karavīru memoriāls. Kā atbildēs Krievija?
Video ierakstā nokļuvusi pieminekļa sagraušana Jēkabpilī