Skats uz Kremli. Foto no arhīva

Pasaule bez Krievijas: problēmas, ko nebūtu

95
(atjaunots 11:42 11.05.2020)
Ja nacisti būtu uzvarējuši, neviens neuzskatītu par īpašu problēmu tautu un invalīdu iznīcināšanu un veselu rasu paverdzināšanu. Tāpat kā neviens to neuzskatīja par problēmu pirms Hitlera.

"Ja nacisti būtu uzvarējuši, 2020.gads izskatītos pavisam citādi, - stāsta izdevums Washington Examiner. — Koronavīruss būtu pēdējā starp mūsu problēmām." Par to portālā RIA Novosti stāsta Viktors Marahovskis.

Rakstā, kas veltīts uzvaras pār Vāciju 75.gadadienai, autors skaidro, kāpēc 2020.gads būtu slikts tādā alternatīvā visumā: "Ebreji, čigāni un psihisko slimību pacienti jau sen būtu pazuduši. Afrikāņi noteikti atkal būtu vergi, arī daudzi citi būtu paverdzināti un līdz nāvei strādātu dažādos nacistu projektos. Brīvība būtu fikcija."

Grūti iedomāties vēl kļūdaināku "paralēlā 2020.gada problēmu" uzskaitījumu. Nē, faktūrā jau pareizi vien ir, tikai būtu vēl sliktāk.

Lieta tāda, ka nacistu uzvaras gadījumā, neviens neuzskatītu par īpašu problēmu tautu un invalīdu iznīcināšanu un veselu rasu paverdzināšanu. Tāpat kā neviens to neuzskatīja par problēmu pirms Hitlera.

...Mūsdienu, it īpaši mūsdienu Rietumu – "populārajā vēsturē" pieņemts uzskatīt, ka Hitlers būtu nolaidies Eiropā ar lietussargu. Tā esot nelaimīga apstākļu sakritība bez jebkādiem priekšnoteikumiem.

Tātad sākumā Emīla Zolā, Ļeva Tolstoja un Tomasa Manna kontinents mierīgi attīstījās savā nodabā uz humānisma un vienlīdzības pusi, pēc tam muļķīgas nejaušības dēļ nokļuva Pirmajā pasaules karā, un tā dēļ Eiropa salūza. Austrumos pie varas nāca boļševiki, Vācijā – pēkšņie nacisti, kuri pēkšņi pasludināja sevi par augstāko rasi un sagribēja iekarot visu pasauli. Taču Rietumu Brīvās tautas (Tolkiena frāza, tomēr arī "Gredzenu pavēlnieks" nav no debesīm nokritis) apvienojās un uzvarēja Hitleru, izglāba ebrejus un čigānus no iznīcināšanas, daudzas tautas (izņemot boļševiku ieņemtos austrumeiropiešus) no paverdzināšanas.

Patiešām? Atliek tikai paskatīties uz Eiropas karti pirms Hitlera nākšanas pie varas, lai saprastu, kā bija patiesībā un kas būtu noticis, ja Hitlers savus plānus būtu īstenojis.

Faktiski, XX gs. sākumā pasauli bija sadalījušas dažas koloniālās lielvalstis, tā sakot, modernās, civilizētās nācijas.

Vai tās varēja pārsteigt ar iekarošanas plāniem?

Par to varam apvaicāties angļiem, kuri no XIX gs. vidus ar uguni un durkli staigāja pa Ķīnu un piespieda to mirt opija dēļ.

Var pavaicāt frančiem, kuri bija aprijuši pusi Āfrikas un Indoķīnas.

Var pavaicāt pat mazajai Portugālei, kurai pat pēc Brazīlijas zaudēšanas līdz XX gs. vidum piederēja kolonijas, daudzkārt lielākas teritorijas un iedzīvotāju skaita ziņā.

Vai šīs nācijas var pārsteigt ar rasismu un genocīdu?

Var pajautāt maziņās Beļģijas karalim Leopoldlam, kurš XX gs. sākumā (kad Hitlers vēl zīmēja akvareļus) noslepkavoja desmit miljonus nēģeru savā personiskajā kolonijā Kongo.

Var pajautāt Vinstonam Čērčilam, simpātiskajam apalītim un varenākajam anglim pēc britu parlamenta versijas (2002.gads). "Es, piemēram, neatzīstu, ka pret Amerikas sarkanādainajiem indiāņiem vai Austrālijas pamatiedzīvotājiem būtu pastrādāts kāds noziegums. Spēcīgāka rase, labāka rase, gudrāka rase – sauksim to tā – atnāca un ieņēma viņu vietu," mums atbild sers Vinstons.

Visbeidzot, varam apjautāties par to amerikāņiem, kuri drīz vien pēc indiāņu jautājuma atrisināšanas ieņēma Filipīnas un noslepkavoja aptuveni miljonu nepaklausīgo iedzīvotāju. "Mūsu ļaudis ir nežēlīgi, viņi iznīcina vīriešus, sievietes, bērnus, sagūstītus un sagrābtus, aktīvus sacelšanās dalībniekus un turamus aizdomās par līdzjūtību, sākot no 10 gadus veciem bērniem. Valda uzskats, ka filipīnietis kā tāds nav daudz labāks par suni," konstatēja amerikāņu korespondents no Manilas 1901.gadā.

Vai šos cilvēkus var pārsteigt ar verdzību un cietsirdību?

Par to var apjautāties amerikāņu kalnraču protestu dalībniekiem, uz kuru galvām valdība 1921.gadā meta bumbas no aeroplāniem.

Ar ko, velns parāvis, visus šos civilizētos ļaudis varēja pārsteigt Hitlera izrēķināšanās ar ebrejiem un čigāniem, kur nu vēl ar krieviem?

Lai arī tīri aritmētiski hitleriešu upuru vidū visvairāk bija krievu, un pazīstamajā ģenerālplānā "Ost" bija paredzēta gandrīz pilnīga lielkrievu iznīcināšana (atšķirībā par no poļiem – tos bija plānots tikai izsūtīt nost no acīm, "jo poļu genocīdu eiropieši nesapratīs un vāciešiem būs kauns") – nacisma atmaskotāji Rietumos parasti pat nemin krievus starp tā galvenajiem upuriem. Tāpat arī Washington Examiner autors krievus ir izlaidis. Varbūt nezināja, varbūt viņam par to nospļauties. Fakts, ka japāņi iznīcināja desmitiem miljonu ķīniešu arī joprojām ir nenozīmīgs abstrakts un reti pieminēts skaitlis – salīdzinājumā ar milzīgo un traģisko Pērlhārboru (2,4 tūkstoši bojā gājušu amerikāņu).

Nē, nekāds genocīds problēmas neradītu. Arī verdzība problēmas neradītu. Nu, bet eigēnika noteikti nebūtu nekas īpašs, jo civilizētās nācijas plaši nodarbojās ar savu "nepilnvērtīgo" sterilizāciju no XX gs. sākuma un šur tur pat gandrīz līdz tā beigām.

Ja hitleriskā Vācija būtu uzvarējusi Austrumos, mūsdienu pasaule būtu kļuvusi tikai par veco labo XX gs. sākuma pasauli, tikai ar anaboliķiem. Bez Krievijas – nelielas krievu, baltkrievu un ukraiņu atliekas vergotu pie jaunajiem junkeriem pārvācoto un par to šausmīgi lepno baltiešu uzraudzībā. Bez Ķīnas – iespējams, līdz šim vēl pastāvētu marionešu Mandžūrija. Viss pārējais būtu itin ikdienišķs.

Nekāda "kara līdz pēdējam nacistam" vai "līdz pēdējam brīvajam amerikānim/britam" nebūtu – 40.gadu beigās visas lielvalstis jau būtu dabūjušas savu kodolbumbu, 60.gados izveidotos kodolparitāte.

Protams, kari ritētu tāpat kā agrāk, taču pārsvarā – trešajā pasaulē un ar aborigēnu rokām.

Atkārtosim vēlreiz galveno: nacistiskās Vācijas sakāves rezultātā pasaule – arī Rietumu pasaule – mainījās daudz stiprāk, nekā būtu mainījusies, ja Vācija uzvarētu.

Lieta tāda, ka nacisms, neskatoties uz visu savu tēloto modernismu, patiesībā ir ļoti vecās un tradicionālās, "agrākās" Eiropas un Rietumu algotnis. Daudziem, ļoti daudziem Rietumos tas patika.

Tas, ka tagad hitlerisms rada šausmas, ka rasisms padara cilvēku par izstumto, kas, ka lieli iekarošanas kari vairs nav modē, nebūt nav Rietumu civilizācijas dabiskās attīstības rezultāts.

Tas notika tāpēc, ka reiz, pirms 75 gadiem viens pēc otra uz Reihstāga parādījās uzraksti "Mēs esam no Rjazaņas Suhoverhu kolhoza", "Nelieši iegaumēs ceļu no Groznijas līdz Berlīnei", "Šeit bija majors Zverevs, Ohrimenko, Mihaiļins no Ļeņingradas".

Šie un miljoniem citu mūsu cilvēku neļāva pasaulei kārtējo reizi atkrist pagātnē, vecajos labajos laupīšanas un vergturības laikos.

Viņi ar varu ierāva pasauli nākotnē.

Patiesībā viņu rokām radīts 2020.gads, kurā par zvērībām un laupīšanu var šausmināties.

95
Tagi:
nacionālsociālisms, Otrais pasaules karš, Krievija, Vācija
Pēc temata
Zaudētāju triumfs: šodien krieviem Latvijā atriebjas par uzvaru Lielajā Tēvijas karā
Vēl joprojām dzīvo Latvijā: Maskava nosauks 96 SS latviešu leģiona veterānu vārdus
Ukraina izvēlējusies savus "varoņus". Godā celti nacisti
Policijas darbinieki pārbauda automobiļus, foto no arhīva

"Vakcīnu sacīkstes": Rietumos apsūdz Krieviju

28
(atjaunots 21:19 03.08.2020)
Jau tagad var izteikt pieņēmumu, kādā veidā tiks turpinātas "vakcīnu sacīkstes": Krievijā vai Ķīnā izstrādātās nekavējoties pasludinās par bīstamām, papildinot to ar atbilstošu informāciju viltus ziņu žanrā.

Aptuveni mēnesi pēc tam, kad koronavīrusa pandēmija burtiski nostādīja uz ceļiem pasaules ekonomiku, politikas un mediju pasaulē parādījās jauns starptautisko sacensību "žanrs", kuru ironiski var nosaukt par vakcīnu sacīkstēm, portālā RIA Novosti stāsta Ivans Daņilovs.

Ņemot vērā to acīmredzamo traumu, kuru koronavīruss divreiz ir radījis kolektīvajiem Rietumiem, uzvaras jautājums šajās sacīkstēs ir kļuvis nevis vienkārši politisks, bet gan politisks un principiāls no rietumu sabiedrības pašcieņas saglabāšanas viedokļa. Cilvēkam, kurš audzis labākajās Eiropas humānisma tradīcijās (kas mūsdienu pasaulē lielākoties nozīmē nevis eiropieti vai amerikāni, bet gan cilvēku ar padomju vai Krievijas izglītību), ir visnotaļ grūti saprast mūsdienu rietumu apsēstību ar "vakcīnu sacīkstēm", taču var pamēģināt izskaidrot to no galvenās mūsdienu ASV un Lielbritānijas industrijas viedokļa, jeb no politiskās un komerciālās sevis virzības viedokļa.

Sabiedrisko attiecību (Public Relations) telpā kolektīvie Rietumi, kā arī konkrēti ASV un Lielbritānija guva vairākas nopietnas "koronavīrusa traumas". Pirmkārt, noskaidrojās, ka tālā (kā arī "dziļi totalitārā un vietām atpalikusī", saskaņā ar Londonas un Vašingtonas politiķu stereotipiem) Ķīna tika galā ar epidēmijas apspiešanu labāk, apzinājās problēmu agrāk, un efektīvi ierobežoja ekonomiskos zaudējumus. Šajā fonā pat pašu patriotu acīs ASV un Lielbritānija, kā arī dažas Eiropas Savienības valstis, izskatās ne tik iedvesmojoši.

Nākamo traumu kolektīvo Rietumu pašvērtējumam netīšām (tā gadās) nodarīja Krievija – ar savu "pazemojoši zemo" koronavīrusa mirstības līmeni un masveida testēšanas sakārtošanu, kas kopsummā izraisīja sapīkumu rietumu medijos un nepierādītas apsūdzības statistikas viltošanā, lai gan statistika (izņemot PVO vērtējumus) bija acīmredzama: Ņujorkā epidēmijas upuru līķus salika refrižeratoros uz ielām, un jau ar to pietiek medicīniskās un valsts pārvaldes kvalitātes atšķirības izvērtēšanai.

Un šajā fonā, neatkarīgi no nepieciešamajiem izdevumiem un jebkādiem iespējamajiem riskiem, kolektīvajiem Rietumiem (kā arī atsevišķiem konkrētiem ambicioziem rietumu politiķiem) uzvaras jautājums vakcīnas ražošanā kļūst ārkārtīgi svarīgs imidža ziņā, jo ir jāparāda, ka, piemēram, ASV – tas "joprojām ir numurs viens pasaulē".

Taču, lasot Amerikas medijus, rodas dīvaina izjūta: atkarīgi no partejiskās piederības un simpātijas esamības pret Donaldu Trampu no izdevuma īpašnieku puses, konkrētās redakcijas "jūt līdzi" vai nu Amerikas kompānijām, kuras nodarbojas ar vakcīnas izstrādi, vai britu, vācu, pat indiešu kompānijām un universitātēm ar mērķi uz to, lai uzvarētāju slava "vakcīnu sacīkstēs" tiktu kaut kādai struktūrai "pareizajā" valstī, taču lai "nolādētais Trampa režīms" nespēj iegūt no tā politiskos bonusus. Arī makro līmenī pastāv analoģisks konflikts: tā vietā, lai koordinētu pūles ar saviem NATO vai G7 partneriem, oficiālā Vašingtona, vismaz pēc dažu vācu mediju vērtējuma, centās "izspiest" un pārvest uz ASV no Vācijas perspektīvu biotehnoloģiju kompāniju, kurai bija kaut kādas svarīgas izstrādes pret koronavīrusu.

Šajā kontekstā ir loģiski, ka jebkādi paziņojumi par to, ka Krievija vai Ķīna ir tuvu vakcīnas pret koronavīrusu izveidošanai un masveida izmantošanai, rietumu informācijas laukā izraisa reakciju, kuru var salīdzināt pat ne tik daudz ar banālu alerģiju, cik ar īstu anafilaktisko šoku.

Protams, varētu pieņemt, ka Amerikas medicīnas ierēdņi patiešām vadās tikai pēc profesionāliem uzskatiem, taču, ņemot vērā augstākminēto, pastāv nopietnas aizdomas par noteikta politiskā angažējuma klātbūtni. Oficiālās reakcijas piemēra kārtā uz paziņojumiem par Krievijas plāniem uzsākt masveida mediķu vakcināciju jau šoruden, kā arī uz ziņām par Ķīnas veiksmīgajiem iespējamo vakcīnu izmēģinājumiem var minēt galvenā Amerikas infektologa pozīciju, kuru publicē The Wall Street Journal:

"Doktors Entonijs Fauči, galvenais infekcijas slimību eksperts ASV, paziņoja piektdien Kongresa Covid-19 apakškomitejas klausīšanās, ka ASV, visticamāk, neizmantos Ķīnā vai Krievijā izstrādātās vakcīnas. "Es patiešām ceru, ka ķīnieši un krievi patiešām testē vakcīnu, pirms to ievadīt kādam," sacīja viņš. "Apgalvojumi par to, ka vakcīna ir gatava izplatīšanai, pirms ir veikta testēšana, es domāju, labākajā gadījumā ir problemātiski." Doktors Fauči tāpat paziņoja, ka cer, ka "ASV saņems vakcīnu līdz gada beigām."

Spriežot pēc iespējamo vakcīnu no dažādām valstīm salīdzinošās analīzes no lietišķās informācijas aģentūras Bloomberg, Fauči, visticamāk, cer uz Amerikas kompānijas "Moderna" vakcīnu.

Interesanti, ka Bloomberg trekerā (vismaz raksta uzrakstīšanas brīdī) nebija minēti Krievijas izstrādājumi, kas var veicināt nepareiza iespaida rašanos rietumu lasītājam par Krievijas iespējām, vai arī var rasties ilūzija, ka Krievijas vakcīna "parādījās no nekurienes".

Jau tagad var izteikt pieņēmumu, kādā veidā tiks turpinātas "vakcīnu sacīkstes": Krievijā vai Ķīnā izstrādātās nekavējoties pasludinās par bīstamām, papildinot to ar atbilstošu informāciju viltus ziņu žanrā. Paralēli tam, lai pārliecinātu skeptiskāk noskaņoto rietumu auditorijas daļu, tiks virzīta tēze par to, ka jebkurā gadījumā, pat ja vakcīnas darbojas, šīs vakcīnas ir tapušas ar datu palīdzību, kurus it kā nozaguši ķīniešu, irāniešu un krievu hakeri, turklāt attiecīga sabiedriskā viedokļa sagatavošana jau ir paveikta. Savukārt par fināla aizsardzības līniju kļūs ciniska Krievijas un Ķīnas apsūdzēšana "vakcīnu nacionālismā" un vēlmē pārvērst cīņu ar epidēmiju par sava veida starptautisku sacensību analogu, turklāt vienlaikus tiks virzīta tēze par nepieciešamību izveidot Rietumos savu vakcīnu, lai nebūtu atkarīgiem no Pekinas vai Maskavas tik svarīgā jautājumā.

Šādas pieejas problēma ir tajā, ka katrā šīs "kontrolējamās atkāpšanās" posmā – un jau nav nekādu šaubu par to, ka tā ir atkāpšanās nepielūdzamās realitātes spiediena varā – rietumu mediju mašīna zaudēs arvien jaunāku un jaunāku savas auditorijas segmentu uzticību. Un beigsies tas ar kārtējām konferencēm par nepieciešamību cīnīties ar Krievijas un Ķīnas dezinformāciju un Amerikas un Eiropas atbildīgo struktūru prasībām piešķirt tām vēl budžetus bijušā imidža diženuma atjaunošanai. Taču zaudēt auditorijas uzticību ir viegli, bet tās atjaunošana prasa zināmu laiku, turklāt koronavīruss tikai paātrinājis tos sabiedriskās uzticības degradācijas procesus, kuri jau tā notika rietumu pasaulē. Savukārt Krievijai, Ķīnai un citiem "ierindas vainīgajiem", uz kuriem mīl norādīt ar pirkstu rietumu mediju telpā, patiesībā ar šo problēmu nav nekāda sakara, un ciest no "vakcīnu nacionālisma" mūsu rietumu partneriem nāksies pašu vainas dēļ un, visticamāk, lepnā vientulībā.

28
Tagi:
koronavīruss, vakcīna, ASV, Rietumi, Ķīna, Krievija
Pēc temata
Krievijā nosauca masveida vakcinācijas pret koronavīrusu uzsākšanas termiņus
Izmēģinājuma afrikāņi. Francijā izcēlies skandāls saistībā ar vakcīnu pret vīrusu
KF pastāstīja par brīvprātīgo pašsajūtu, kuri pieteicās izmēģināt vakcīnu pret Covid-19
Dzenas pēc peļņas: kāpēc ES palaidusi garām iespēju sastapt pandēmiju ar gatavu vakcīnu
Piloti pie Su-24M, foto no arhīva

"Nosvīdu pirtī": šo operāciju piloti uzskata par bīstamāko

24
(atjaunots 11:53 01.08.2020)
Pareizi aprēķināt ātrumu, precīzi novērtēt distanci un vairākas minūtes noturēt lidmašīnu nemainīgā stāvoklī – degvielas uzpilde tiek uzskatīta par vienu no sarežģītākajiem pilota darba elementiem. No ekipāžas tā prasa dzelzs nervus.

Lai saņemtu atļauju degvielas uzpildei, vajadzīga solīda pieredze grupas pilotāžā. Par to, kā notiek degvielas uzpilde gaisā, portālā RIA Novosti pastāstīja Andrejs Kocs.

Noķert konusu

Degvielas uzpilde debesīs būtiski palielina lidojuma attālumu, teorētiski var padarīt to pat neierobežotu. Tas ir īpaši aktuāli lidmašīnām, kas strādā lielā attālumā no bāzes aerodroma – ne vienmēr taču pēc kaujas uzdevuma izpildes tvertnēs pietiks degvielas mājupceļam.

Palīgā nāk degvielas uzpildes lidmašīnas. Paši piloti tās dēvē par tankkuģiem. Parasti "lidojošās DUS" ir modificētas kara transporta aviācijas kravas lidmašīnas. Tajās uzstāda papildu tvertnes ar aviācijas degvielu un speciālas parsūknēšanas sistēmas. Krievijā vienīgais specializētais degvielas uzpildes lidmašīnas tips ir Il-78 un tā variants Il-78M. Kopā GKS ir piecpadsmit šādi lidaparāti.

Degvielas pārsūknēšanai gaisā Krievijas aviācija izmanto formulu "šļūtene – konuss – stanga". Lidmašīna tiek komplektēta ar vienu vai vairākām piekares uzpildes iekārtām. Parasti divas atrodas zem spārniem, aiz dzinēju motogondolām, trešā – fizelāžas astes daļā. Katrai ir vairākus desmitus metru gara elastīga šļūtene. Tās galā – tā saucamais konuss, līdzīgs badmintona volānam. Tā ir "uzpildes pistole".

"Tankkuģis uzņem noteiktu augstumu un samazina ātrumu līdz 500-600 km/h, pēc tam, saglabājot pastāvīgu kustības virzienu, izlaiž šļūtenes, - RIA Novosti pastāstīja Krievijas Nopelniem bagātais kara lidotājs, ģenerālmajors Vladimirs Popovs. – Lidmašīnai-"klientam" ir jāpietuvojas tās astei un mazliet jāsamazina augstums, jāizlaiž stanga – degvielas uztvērējs un jātrāpa ar to precīzi konusā šļūtenes galā. Stanga ar elektromagnētisko slēdzeni savienota ar centrālo atveri, pēc tam notiek hermetizācija, un degviela tiek padota zem augsta spiediena. Procedūra ilgst desmit-piecpadsmit minūtes. Tiklīdz degvielas padeve pārtrūkst, uzpildītā lidmašīna atvienojas no tankkuģa un turpina lidojumu."

Intuīcija un savaldība

Izskatās vienkārši tikai uz papīra. Patiesībā tas ir viens no sarežģītākajiem taktiskajiem pilotēšanas elementiem. Uzpildes stangas uzstādītas visiem iznīcinātājiem, iznīcinātājiem-bumbvedējiem, pārtvērējiem, tālās un stratēģiskās aviācijas lidmašīnām. Īpaša loma degvielas uzpildei ir jūras aviācijā, jo okeānā nav aerodromu, kur nosēsties un pieliet pilnas tvertnes.

Personālsastāva apmācības un kvalifikācijas celšanas centri atļauj sākt treniņus šīs operācijas izpildei tikai pirmās klases lidotājiem, kuri labi apguvuši lidojumus grupā. Tieši grupas pilotāža izstrādā virsniekiem acumēru un prasmi orientēties telpā. Augstumā bieži "krata": turbulence un "gaisa bedres" var jebkurā brīdī novirzīt lidmašīnu no kursa.  

"Vispirms māca vienkārši pietuvoties tankkuģim no astes un turēties noteiktajā attālumā no tā, - skaidroja lidotājs. – Nākamais posms – "sausā" uzpilde: šļūtenes savienošana ar konusu bez degvielas padeves. Tikai vēlāk, kad parādās iemaņas un pārliecība par saviem spēkiem, notiek īsta uzpilde. Ekipāžas, kas nav spējušas apgūt procedūru, dodas uzdevumos ar piekārtām degvielas tvertnem. Tas nav labākais risinājums – tvernes aizņem bruņojuma piekares punktus un samazina lidmašīnas aerodinamiku."

Smago tankkuģu pacelšana gaisā pilotu apmācībām nav nekāds lētais prieks. Tāpēc to lomu parasti izpilda frontes bumbvedēji Su-24, kā arī klāja Su-33 un MiG-29K. Šim nolūkam izstrādāti speciāli piekarami agregāti.

"Ļoti labi atceros savu pirmo mācību uzpildi gaisā, - stāsta atvaļinātais majors Dmitrijs Ļitvinovs, iznīcinātāja Su-27 pilots. – Pacēlos no aerodroma, izgāju noteiktajā rajonā, pietuvojos Su-24 astei. Viņš izlaida savu "puņķi", es izlīdzināju ātrumu, ieņēmu augstumu, izlaidu stangu... un te sāka "kratīt". Nokļuvām turbulences zonā, lidmašīnu pasvieda uz priekšu, uzpildes konuss iesita pa kabīnes lukturi. Samazināju ātrumu, atkal pamēģināju savienoties, atkal neizdevās. Tikai ar trešo mēģinājumu trāpīju ar stangu konusā. Nosvīdis biju kā pirtī."

Uzpilde ar autopilotu

Kara lidmašīna var līdz trīs reizes uzpildīties gaisā. Stratēģiskie raķešnesēji Tu-95MS un Tu-160, kas strādā maksimālā attālumā no aerodroma, parasti divas reizes papildina degvielas rezervi – pa ceļam uz mērķi un atpakaļceļā.

Iznīcinātājiem, iznīcinātājiem-bumbvedējiem, armijas aviācijas lidaparātiem parasti pietiek ar vienu degvielas "papildporciju".

"Varētu domāt, helikoptera un lidmašīnas ātrums nav salīdzināms, - stāstīja Popovs. – Tomēr ātrgaitas kaujas helikopterim ir pa spēkam panākt tankkuģi, kas izlaidis aizspārņus un samazinājis ātrumu līdz 250-300 kilometriem stundā. Uzpildes stanga armijas aviācijas mašīnām ir ļoti gara – lai šļūteni nepārcirstu nesošās skrūves lāpstiņas. Tāda uzpilde prasa augstāko kvalifikāciju gan no helikoptera pilota, gan tankkuģa ekipāžas. Pirmajam nākas ilgu laiku turēt maksimālu ātrumu, otram – minimālu, teju vai nekrītot. Skaidrs, ka piloti strādā uz savu iespēju robežas."

Nākotnē plānots svītrot cilvēka faktoru no degvielas uzpildes procedūras. Tamlīdzīgs darbs jau sākts gan Krievijā, gan Rietumos. Degvielas tverņu papildināšanas automatizāciju plānots panākt uz jauno uzpildes sistēmu rēķina, kas sinhronizēs tankkuģa un "klienta" borta datoru darbu.

Iznīcinātājs vai bumbvedējs pats uzņems optimālu kursu, izlīdzinās ātrumu un notvers konusu ar stangu. Cilvēkam atliks tikai novērot. Tamlīdzīga tehnoloģija tiks daļēji īstenota Krievijas degvielas uzpildes lidmašīnu Il-78 jaunākajā modifikācijā – Il-78M-2.

 

24
Tagi:
Krievija, aviācija
Glāze ūdens. Foto no arhīva

Rīgā parādīsies jauna lietus ūdens attīrīšanas sistēma

0
(atjaunots 10:07 04.08.2020)
Līdz 2020. gada beigām tiks izstrādāts projekts lietus ūdens attīrīšanas jomā, kurš ļaus veikt ūdens kvalitātes monitoringu.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Tuvākajos gados Rīgā norisināsies jaunu risinājumu izstrāde un pārbaude lietus ūdens attīrīšanas jomā. Pēc speciālistu domām, jaunā sistēma palīdzēs nākotnē atrisināt ūdens kvalitātes monitoringu, kā arī sniegs operativitāti ārkārtas situāciju risināšanā, raksta BВ.lv ar atsauci uz Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentu.

Pie projekta "Jaunu lietus ūdens attīrīšanas risinājumu testēšana bīstamu vielu un toksīnu ieplūdes ierobežošanai Baltijas jūrā" (CleanStormWater) līdz 2022. gada beigām strādās Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta eksperti. Projekts paredz, ka galvaspilsētā un vēl dažās projekta izmēģinājumu teritorijās: Vīmsi (Igaunija), Lieto un Turku (Somija) pašvaldībās tiks izveidoti lokāli lietus ūdens attīrīšanas un testēšanas risinājumi, kuri nodrošinās lietus ūdens attīrīšanu un tā monitoringu pirms novirzīšanas Baltijas jūrā.

Projekta gaitā iegūtie dati, informācija un rezultāti tiks izmantoti plašākā mērogā, lai pakāpeniski uzlabotu ūdens attīrīšanas praksi pilsētās – centralizētās un decentralizētas lietus ūdens kolektoru sistēmās.

"Lai gan valstis Baltijas jūras reģionā ir veikušas pasākumus, lai samazinātu bīstamo vielu ieplūdi jūrā, tomēr dažādas piesārņojošas un bīstamas vielas joprojām izdalās vidē, tostarp caur lietus ūdens sistēmām. Starpsektoru sadarbība lietus ūdens pārvaldības jautājumos Baltijas Jūras reģiona valstīs, tajā skaitā Rīgas pilsētas pašvaldībā, ir aktuāls jautājums, lai nodrošinātu integrētu lietus ūdens pārvaldību. Projekta īstenošana sniegs ieguldījumu ceļā uz integrētu lietus ūdens pārvaldību, nodrošinot iespēju uzlabot esošo pilsētas lietus ūdens apsaimniekošanas sistēmu, kā arī veicinās ilgtspējīgu lietus ūdens attīrīšanas risinājumu un novatorisku monitoringa un e-uzraudzības risinājumu ieviešanu," pastāstīja Marija Beļajeva, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta galvenā projektu vadītāja.

Projektā CleanStormWater piedalās pieci partneri: Vīmsi pašvaldība (Igaunija), kura ir vadošais partneris, Tallinas Tehniskais institūts (Igaunija), Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments, Turku Lietišķo zinātņu universitāte (Somija), Karaliskā tehniskā universitāte (Zviedrija) un divi asociētie partneri – Lieto un Turku pašvaldības (Somija).

Kopējā projekta vērtība ir 1,6 miljoni eiro. Rīgā tiks īstenoti pasākumi par kopējo summu 300 tūkstoši eiro, no kuriem 85% ir Interreg Centrālā Baltijas jūras reģiona programmas atbalsts.

0
Tagi:
ūdens