Skats uz Kremli. Foto no arhīva

Pasaule bez Krievijas: problēmas, ko nebūtu

100
(atjaunots 11:42 11.05.2020)
Ja nacisti būtu uzvarējuši, neviens neuzskatītu par īpašu problēmu tautu un invalīdu iznīcināšanu un veselu rasu paverdzināšanu. Tāpat kā neviens to neuzskatīja par problēmu pirms Hitlera.

"Ja nacisti būtu uzvarējuši, 2020.gads izskatītos pavisam citādi, - stāsta izdevums Washington Examiner. — Koronavīruss būtu pēdējā starp mūsu problēmām." Par to portālā RIA Novosti stāsta Viktors Marahovskis.

Rakstā, kas veltīts uzvaras pār Vāciju 75.gadadienai, autors skaidro, kāpēc 2020.gads būtu slikts tādā alternatīvā visumā: "Ebreji, čigāni un psihisko slimību pacienti jau sen būtu pazuduši. Afrikāņi noteikti atkal būtu vergi, arī daudzi citi būtu paverdzināti un līdz nāvei strādātu dažādos nacistu projektos. Brīvība būtu fikcija."

Grūti iedomāties vēl kļūdaināku "paralēlā 2020.gada problēmu" uzskaitījumu. Nē, faktūrā jau pareizi vien ir, tikai būtu vēl sliktāk.

Lieta tāda, ka nacistu uzvaras gadījumā, neviens neuzskatītu par īpašu problēmu tautu un invalīdu iznīcināšanu un veselu rasu paverdzināšanu. Tāpat kā neviens to neuzskatīja par problēmu pirms Hitlera.

...Mūsdienu, it īpaši mūsdienu Rietumu – "populārajā vēsturē" pieņemts uzskatīt, ka Hitlers būtu nolaidies Eiropā ar lietussargu. Tā esot nelaimīga apstākļu sakritība bez jebkādiem priekšnoteikumiem.

Tātad sākumā Emīla Zolā, Ļeva Tolstoja un Tomasa Manna kontinents mierīgi attīstījās savā nodabā uz humānisma un vienlīdzības pusi, pēc tam muļķīgas nejaušības dēļ nokļuva Pirmajā pasaules karā, un tā dēļ Eiropa salūza. Austrumos pie varas nāca boļševiki, Vācijā – pēkšņie nacisti, kuri pēkšņi pasludināja sevi par augstāko rasi un sagribēja iekarot visu pasauli. Taču Rietumu Brīvās tautas (Tolkiena frāza, tomēr arī "Gredzenu pavēlnieks" nav no debesīm nokritis) apvienojās un uzvarēja Hitleru, izglāba ebrejus un čigānus no iznīcināšanas, daudzas tautas (izņemot boļševiku ieņemtos austrumeiropiešus) no paverdzināšanas.

Patiešām? Atliek tikai paskatīties uz Eiropas karti pirms Hitlera nākšanas pie varas, lai saprastu, kā bija patiesībā un kas būtu noticis, ja Hitlers savus plānus būtu īstenojis.

Faktiski, XX gs. sākumā pasauli bija sadalījušas dažas koloniālās lielvalstis, tā sakot, modernās, civilizētās nācijas.

Vai tās varēja pārsteigt ar iekarošanas plāniem?

Par to varam apvaicāties angļiem, kuri no XIX gs. vidus ar uguni un durkli staigāja pa Ķīnu un piespieda to mirt opija dēļ.

Var pavaicāt frančiem, kuri bija aprijuši pusi Āfrikas un Indoķīnas.

Var pavaicāt pat mazajai Portugālei, kurai pat pēc Brazīlijas zaudēšanas līdz XX gs. vidum piederēja kolonijas, daudzkārt lielākas teritorijas un iedzīvotāju skaita ziņā.

Vai šīs nācijas var pārsteigt ar rasismu un genocīdu?

Var pajautāt maziņās Beļģijas karalim Leopoldlam, kurš XX gs. sākumā (kad Hitlers vēl zīmēja akvareļus) noslepkavoja desmit miljonus nēģeru savā personiskajā kolonijā Kongo.

Var pajautāt Vinstonam Čērčilam, simpātiskajam apalītim un varenākajam anglim pēc britu parlamenta versijas (2002.gads). "Es, piemēram, neatzīstu, ka pret Amerikas sarkanādainajiem indiāņiem vai Austrālijas pamatiedzīvotājiem būtu pastrādāts kāds noziegums. Spēcīgāka rase, labāka rase, gudrāka rase – sauksim to tā – atnāca un ieņēma viņu vietu," mums atbild sers Vinstons.

Visbeidzot, varam apjautāties par to amerikāņiem, kuri drīz vien pēc indiāņu jautājuma atrisināšanas ieņēma Filipīnas un noslepkavoja aptuveni miljonu nepaklausīgo iedzīvotāju. "Mūsu ļaudis ir nežēlīgi, viņi iznīcina vīriešus, sievietes, bērnus, sagūstītus un sagrābtus, aktīvus sacelšanās dalībniekus un turamus aizdomās par līdzjūtību, sākot no 10 gadus veciem bērniem. Valda uzskats, ka filipīnietis kā tāds nav daudz labāks par suni," konstatēja amerikāņu korespondents no Manilas 1901.gadā.

Vai šos cilvēkus var pārsteigt ar verdzību un cietsirdību?

Par to var apjautāties amerikāņu kalnraču protestu dalībniekiem, uz kuru galvām valdība 1921.gadā meta bumbas no aeroplāniem.

Ar ko, velns parāvis, visus šos civilizētos ļaudis varēja pārsteigt Hitlera izrēķināšanās ar ebrejiem un čigāniem, kur nu vēl ar krieviem?

Lai arī tīri aritmētiski hitleriešu upuru vidū visvairāk bija krievu, un pazīstamajā ģenerālplānā "Ost" bija paredzēta gandrīz pilnīga lielkrievu iznīcināšana (atšķirībā par no poļiem – tos bija plānots tikai izsūtīt nost no acīm, "jo poļu genocīdu eiropieši nesapratīs un vāciešiem būs kauns") – nacisma atmaskotāji Rietumos parasti pat nemin krievus starp tā galvenajiem upuriem. Tāpat arī Washington Examiner autors krievus ir izlaidis. Varbūt nezināja, varbūt viņam par to nospļauties. Fakts, ka japāņi iznīcināja desmitiem miljonu ķīniešu arī joprojām ir nenozīmīgs abstrakts un reti pieminēts skaitlis – salīdzinājumā ar milzīgo un traģisko Pērlhārboru (2,4 tūkstoši bojā gājušu amerikāņu).

Nē, nekāds genocīds problēmas neradītu. Arī verdzība problēmas neradītu. Nu, bet eigēnika noteikti nebūtu nekas īpašs, jo civilizētās nācijas plaši nodarbojās ar savu "nepilnvērtīgo" sterilizāciju no XX gs. sākuma un šur tur pat gandrīz līdz tā beigām.

Ja hitleriskā Vācija būtu uzvarējusi Austrumos, mūsdienu pasaule būtu kļuvusi tikai par veco labo XX gs. sākuma pasauli, tikai ar anaboliķiem. Bez Krievijas – nelielas krievu, baltkrievu un ukraiņu atliekas vergotu pie jaunajiem junkeriem pārvācoto un par to šausmīgi lepno baltiešu uzraudzībā. Bez Ķīnas – iespējams, līdz šim vēl pastāvētu marionešu Mandžūrija. Viss pārējais būtu itin ikdienišķs.

Nekāda "kara līdz pēdējam nacistam" vai "līdz pēdējam brīvajam amerikānim/britam" nebūtu – 40.gadu beigās visas lielvalstis jau būtu dabūjušas savu kodolbumbu, 60.gados izveidotos kodolparitāte.

Protams, kari ritētu tāpat kā agrāk, taču pārsvarā – trešajā pasaulē un ar aborigēnu rokām.

Atkārtosim vēlreiz galveno: nacistiskās Vācijas sakāves rezultātā pasaule – arī Rietumu pasaule – mainījās daudz stiprāk, nekā būtu mainījusies, ja Vācija uzvarētu.

Lieta tāda, ka nacisms, neskatoties uz visu savu tēloto modernismu, patiesībā ir ļoti vecās un tradicionālās, "agrākās" Eiropas un Rietumu algotnis. Daudziem, ļoti daudziem Rietumos tas patika.

Tas, ka tagad hitlerisms rada šausmas, ka rasisms padara cilvēku par izstumto, kas, ka lieli iekarošanas kari vairs nav modē, nebūt nav Rietumu civilizācijas dabiskās attīstības rezultāts.

Tas notika tāpēc, ka reiz, pirms 75 gadiem viens pēc otra uz Reihstāga parādījās uzraksti "Mēs esam no Rjazaņas Suhoverhu kolhoza", "Nelieši iegaumēs ceļu no Groznijas līdz Berlīnei", "Šeit bija majors Zverevs, Ohrimenko, Mihaiļins no Ļeņingradas".

Šie un miljoniem citu mūsu cilvēku neļāva pasaulei kārtējo reizi atkrist pagātnē, vecajos labajos laupīšanas un vergturības laikos.

Viņi ar varu ierāva pasauli nākotnē.

Patiesībā viņu rokām radīts 2020.gads, kurā par zvērībām un laupīšanu var šausmināties.

100
Tagi:
nacionālsociālisms, Otrais pasaules karš, Krievija, Vācija
Pēc temata
Zaudētāju triumfs: šodien krieviem Latvijā atriebjas par uzvaru Lielajā Tēvijas karā
Vēl joprojām dzīvo Latvijā: Maskava nosauks 96 SS latviešu leģiona veterānu vārdus
Ukraina izvēlējusies savus "varoņus". Godā celti nacisti
Cilvēki aizsargmaskās Ženēvas ielās, foto no arhīva

Eiropa noskaidrojusi, kas vainojams tās problēmās

59
(atjaunots 21:15 06.03.2021)
Krievijas iedzīvotāju dzīve pārsvarā ir atgriezusies ierastajā gultnē, gan ar minimālām neērtībām, un valdība pakāpeniski atceļ pandēmijas dēļ ieviestos pasākumus, bet Eiropā ceļas jaunu karantīnas ierobežojumu vilnis.

Uzstājoties Eiropas Parlamenta īpašās komitejas sanāksmē, kas analizē ārvalstu iejaukšanos Eiropas Savienības demokrātiskajos procesos, Eiropas diplomātijas vadītājs Žuzeps Borels apsūdzēja Krieviju dezinformācijas kampaņā. Viņa ieskatā tās mērķis esot nomelnot Eiropas Savienības demokrātiju un vājināt starptautisko sadarbību. Plašāk par situāciju stāsta Irina Alksnis portālā RIA Novosti.

Eiropa ir slēgta: varasiestādes sper ārkārtas soļus. Vai vakcīna neglābj?
Ruptly / instagram.com/vkikilias / lv.wikipedia.org / New Media Department of Nowon-Gu District Office, Seoul

Borels norādīja, cik bīstama ir nepatiesa vai maldīga informācija nerimstošās pandēmijas apstākļos. "Mēs redzējām, kā prokremliskie kanāli apgalvoja, ka masku valkāšana ir bezjēdzīga, vai arī karsēja balsis pret lokdaunu," viņš paziņoja. Tagad, pēc diplomāta domām, pirmajā plānā iznāk Maskavas vakcīnu diplomātija, kura, no vienas puses, cenšas diskreditēt Rietumu preparātus un to ražotājus, bet no otras – liela un aktīvi virza savas vakcīnas.

Ierēdņa raizes var saprast. Krievijas iedzīvotāju dzīve pārsvarā ir atgriezusies ierastajā gultnē, gan ar minimālām neērtībām, un valdība pakāpeniski atceļ pandēmijas dēļ ieviestos pasākumus, bet Eiropā ceļas jaunu karantīnas ierobežojumu vilnis. Somijā ir ieviests ārkārtējais režīms. Čehijā pasaulē visaugstākā saslimstības līmeņa dēļ iedzīvotājiem ir aizliegts pamest mītnes rajonus. Arī Itālijā ir pastiprināti ierobežojumi.

Eiropas iedzīvotāji, kurus jau teju gadu moka ar dažādiem aizliegumiem un mājsēdi, arvien sliktāk uztver varas argumentus, ka tas viss notiek viņu pašu labā. Masveida protesti pārņēmuši gandrīz visu kontinentu.

Sputnik V
© Sputnik / Виталий Тимкив

Situācija ir tik sarežģīta, ka Eiropas saliedētība sabrūk acu priekšā. Čehija vērsās pie Krievijas ar lūgumu par "Sputnik V" piegādēm, un tā ir valsts prezidenta un premjerministra saskaņotā nostāja. Slovākija devās vēl tālāk un sekoja Ungārijas, Serbijas un citu valstu pēdās, proti, paātrinātā kārtā reģistrējusi Krievijas preparātu, negaidot Eiropas regulatora atzinību. Poļi, kuriem epidemioloģiskā situācija tāpat ir sarežģīta, pie Krievijas griezties nevar objektīvu iemeslu dēļ, tāpēc viņi sāka pārrunas ar Ķīnu par Covid-19 vakcīnas iegādi.

Situācija arvien vairāk atgādina to, kas notika pirms gada, kad Eiropas Savienība demonstrēja savu nevarību ārkārtas situācijā un tās dalībvalstis bija spiestas patstāvīgi tikt galā ar savām problēmām.

Atšķirība ir tāda — un tas patiešām ir svarīgi — ka tolaik izraisījās globāla mēroga force majeure. Tā gaitā noskaidrojās, ka Brisele pēc būtības ir rīcībnespējīga situācijā, kad ir nepieciešama operatīva reakcija ārkārtas apstākļos. Eiropai tas, bez šaubām, sagādāja nepatīkamu pārsteigumu, taču tolaik ES nevarīgumu varēja vismaz izskaidrot ar problēmas plašo mērogu un pēkšņo parādīšanos.

Tagad situācija ir citāda.

Kad pagaisa pandēmijas pēkšņuma efekts, Eiropas Savienība sarosījās, jo kļuva pieprasīts tas, kas vienmēr tiek uzskatīts par tās stiprajām pusēm: stratēģiskā plānošana, sarežģīto procesu organizēšana, līdzekļu akumulācija un sadale. Visās nesenajās Eiropas valstu darbībās, sākot ar grandiozo ekonomikas atjaunošanas plānu, varēja saskatīt augstprātīgu solījumu parādīt pārējai pasaulei, kā jācīnās ar šāda veida draudiem.

Patiešām, parādīja gan.

Rezultātā – izgāšanās svarīgākajos rīcības virzienos. Eiropas izvēlētā lokdaunu stratēģija pārvērtās par fiasko, bet iedzīvotāju vakcinācijas aprakstam labāk būtu piemērot vārdu "katastrofa".

Ainas patētiskums ir īpaši redzams daudz labākās situācijas fonā tajās valstīs, kurām Eiropa bija iecerējusi pasniegt pandēmijas apkarošanas mācību.

Visa pamatā ir Eiropas varasiestāžu kļūdainie lēmumi. Tas kaitē Eiropas Savienības reputācijai daudz vairāk nekā tās apjukums un nevarīgums pirms gada.

Šādā situācijā nozīmīgi kļūst Austrumeiropas valstu mēģinājumi rīkoties patstāvīgi. Tās, protams, apzinās savu otršķirību ES sastāvā, kā arī to, ka jebkādu palīdzību koronavīrusa apstākļos tās saņems pēc atlikuma principa. Rezultātā arvien vairāk valstu pārstāj pacietīgi gaidīt savu kārtu, un tā vietā sāk izrādīt Briseles nesankcionētu aktivitāti.

Brexit, kā arī poļu un ungāru varas iestāžu augošā eiroskepticisma fonā, paplašinās valstu saraksts, kas nesliecas atskatīties uz Briseli, pat ne force majeure apstākļos. Tā Eiropas Savienībai ir visai nelabvēlīga zīme.

Pirms sešiem gadiem Eiropa ar entuziasmu sarīkoja sev migrācijas krīzi, kuras sekas izstrebj vēl joprojām. Cīņa ar pandēmiju noveda pie Eiropas politikas nākamās izgāšanās. Diezgan īsā laika periodā sanāk padaudz stratēģisku pārrēķināšanos ar smagām sekām.
Pie tam Briseles principiālā nevēlēšanās atzīt savas kļūdas, skaidrot tās ar ārējā ienaidnieka intrigām, kas grauj Eiropas demokrātiju un solidaritāti, garantē: kļūdas nebūt nav pēdējās.

59
Tagi:
vakcīna, koronavīruss, Krievija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Eiropas Savienība pieņēmusi pieteikumu vakcīnas "Sputnik V" reģistrācijai
"Sputnik V" Eiropas Savienībā: Ungārija saņems divus miljonus vakcīnas devu
Dodiet Eiropai "Sputnik V": Čehijā uzskata par neētisku likt šķēršļus Krievijas vakcīnai
Eiropas analītiķi nosauca divas ES kļūdas Covid-19 vakcīnas iegādē
Tagad Moderna: Eiropas Savienībā apstiprināja vēl vienu Covid-19 vakcīnu
ASV karogs, foto no arhīva

Iemācīs demokrātiju. ASV izvēlējušās iejaukšanās metodes

41
(atjaunots 17:13 06.03.2021)
Amerikāņi vairs nevēlas karot par demokrātiju. Laiks rāda: intervences un autoritātu līderu gāšana nav efektīva.

Vašingtona guvusi labu mācību un plāno mainīt pasauli, pie tam sākot ar sevi. Par to, kā tagad vēlas rīkoties Savienotās Valstis, portālā RIA Novosti stāsta Sofja Meļņičuka.

Jauni laiki – jaunas metodes

Valsts sekretāra Entonija Blinkena pirmā oficiālā uzruna Valsts departamentā gan aizritēja tukšā zālē, tomēr sacēla palielu troksni. Pusstundas laikā amerikāņu diplomātijas vadītājs uzskaitīja ārpolitikas galvenos virzienus, kas drīz vien tiks iekļauti nacionālās drošības stratēģijā. Gandrīz nekā jauna gan nav: gan Blinkens, gan prezidents Džo Baidens pēdējo mēnešu laikā to visu atkārtojuši ne vienu vien reizi. Tomēr šis tas piesaistīja uzmanību.

"Mūsu pieeja mainīsies, - pasludināja valsts sekretārs. – Mēs neizplatīsim demokrātiju ar dārgu militāro intervenču palīdzību vai centieniem gāzt autoritāros režīmus ar spēku." Tādas metodes, lai arī liktas lietā ar labākajiem nodomiem, ne pie kā laba nav novedušas. Vēl vairāk, vārdi "demokrātijas izplatīšana" guvuši negatīvu nokrāsu, un tiem vairs netic pat paši amerikāņi.

Pasaule ir mainījusies, un jaunajos apstākļos Vašingtona pievērsīsies nevis terorisma draudiem, bet gan cīņai ar konkurējošajām lielvalstīm. Demokrātiju vajag izplatīt – tas vēl joprojām ir ASV ārpolitikas imperatīvs, - tikai ar savu piemēru. "Pretējā gadījumā mēs palīdzam konkurentiem, tādiem kā Ķīna un Krievija, kas izmanto jebkuru iespēju, lai sētu šaubas par mūsu uzticību ideāliem. Nevajag atvieglot viņiem uzdevumu," konstatēja diplomāts.

Piemērs nav īsti izdevies

Pērnais gads nesis valstij smagus pārbaudījumus. Koronavīrusa pandēmija, kas aiznesusi viņsaulē vairāk amerikāņu, nekā Pirmais, Otrais un Vjetnamas karš kopā ņemti, parādīja nevienlīdzību veselības aprūpes jomā. Rasu nemieri policijas cietsirdības un melnādaino slepkavību dēļ kārtējo reizi izveda priekšplānā sistemātiskā rasisma problēmu sabiedrībā.

Prezidenta vēlēšanas bija skandalozākās daudzu gadu desmitu laikā. Donalds Tramps vēl aizvien apliecina, ka rezultāti ir viltoti. Rezultātā sākās īsts uzbrukums fundamentālajām vērtībām: 6. janvārī pūlis iebruka Kapitolija ēkā elektoru balsojuma rezultātu apstiprināšanas laikā.

Jauno prezidentu Džo Baidenu gaida grūtības: jāatjauno vienotība valsts iekšienē, jāpierāda pašiem amerikāņiem, ka ASV vēl aizvien ir demokrātijas templis.

"Ar personīgo piemēru ASV tagad ir lielas grūtības, - sarunā ar RIA Novosti konstatēja ASV un Kanādas institūta vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Pāvels Koškins. – Viņiem vajadzīgs retorisks instruments elektorāta mobilizācijai. Ir svarīgi parādīt: mēs esam spējīgi noregulēt situāciju valstī."

Zināmā mērā Blinkena runa ir vērsta "uz iekšpusi", uzskata Koškins.

"Ir savdabīgs stimuls ieviest kārtību citās valstīs: vajag sākt pašiem ar sevi," viņš paskaidroja.

Attīstība pret demokrātiju

Baidena administrācija pastāvīgi uzsver: galvenais stratēģiskais sāncensis ir Ķīna un tās attīstības modelis. Vašingtona apņēmusies panākt tā pārmaiņas.

Pati Pekina neplāno nekur eksportēt politisko sistēmu, - to paziņoja Ķīnas priekšsēdētājs Sji Dziņpins. "Mēs popularizēsim iespējas pasaulei ar attīstības palīdzību," viņš paskaidroja.

Dažās valstīs patiešām ir pieprasīts atsevišķu Ķīnas valsts pārvaldes elementu imports, norādīja Maskavas Kārnegija centra konsultants, sinologs Temurs Umarovs. Piemēram, to vidū ir Centrālās Āzijas valstis, kur ASV ietekme sarūk.

"Visām reģiona autokrātijām gribas atkārtot Ķīnas panākumus: kļūt par attīstītu ekonomiku bez demokrātiskām reformām," atzīmēja Umarovs. Vienlaikus jebkura autokrātija mūsdienu pasaulē ir spiesta izlikties par demokrātiju. Citādi globālajā pasaulē nav iespējams normāli pastāvēt.

"Tāpēc retorikas līmenī visi Centrālāzijā stāsta par reformām un cilvēktiesībām, taču faktiski neuzskata, ka Rietumi būtu atdarināšanas cienīgs modelis. Agrāk vismaz viena valsts – Kirgīzija, tā saucamā demokrātijas oāze Centrālāzijā, - bija noskaņota proamerikāniski, bet tagad pat tā ir pārdomājusi un dodas pa citu ceļu," konstatēja Temurs Umarovs.

Savienotās Valstis varētu pastiprināt pozīcijas reģionā, ja aktīvāk iesaistītos Centrālāzijas ekonomiskajā dzīvē, kā to dara Pekina. Pretējā gadījumā, uzskata Umarovs, lielu ideoloģisko ietekmi nepanākt.

Neaizmirsts vecais

Jaunās administrācijas pieeja turpina jau Baraka Obamas aizsākot. Tā saucamā Obamas doktrīna paredzēja arī amerikāņu militārās klātbūtnes samazināšanos ārvalstīs. Jau tolaik demokrāti secināja, ka militārās metodes nav tik efektīvas un demokrātija jāizplata nevis ar intervenču, okupācijas un valsts izveides palīdzību, bet gan ar maigā spēka līdzekļiem.

Tomēr 44. prezidentam īsti labi neizdevās: 2011. gadā ASV sāka uzlidojumus Lībijas valdības spēkiem. Vēlāk Obama atzina, ka lēmums, protams, esot bijis pareizs, tikai Vašingtona neesot sagatavojusies tā sekām. Lībija iegrima haosā – Obama to nosauca par briesmīgāko kļūdu savas prezidentūras laikā.

Tagadējā administrācija turpinās viņa centienus un izmantos visas metodes, izņemot tieši militāro intervenci, uzskata Ekonomikas augstskolas Zinātnisko pētījumu universitātes Eiropas un starptautisko komplekso pētījumu centra direktora vietnieks Dmitrijs Suslovs. "Akcentēta tiks ārvalstu palīdzības un NKO politika, daudz aktīvāk atbalstīs oranžās revolūcijas," viņš teica un atgādināja: Sīrijā ASV nekaroja tieši pret Bašara Asada režīmu, bet gan palīdzēja opozīcijas spēkiem – to uzskata par pieļaujamu.

Tagad Vašingtona atbalsta opozīcijas pārstāvjus Krievijā, Baltkrievijā, Venecuēlā. Iepriekš ASV noteica sankcijas vairākām Krievijas amatpersonām Alekseja Navaļnija lietas dēļ. Ierobežojumi pret Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko ar amerikāņu vēstnieku apsprieda Svetlana Tihanovska. Nesen Blinkens sazvanījās ar Venecuēlas opozīcijas līderi Huanu Gvaido. Ķīnā un Irānā ASV palīdz prorietumnieciskām NKO un disidentiem.

Konkrētas darbības ir atkarīgas no valsts , konstatēja Suslovs. Vienuviet runa ir par atbalstu kādai pusei pilsoņu karā, cituviet – politiskās krīzes provocēšana.

"Informācijas politika, propaganda, publiskā diplomātija. Arī sankcijas ir svarīgs demokrātijas izplatīšanas instruments: tās skar eliti, no kā vēlas atbrīvoties. Toties jaunas irākas vai lībijas – tādu operāciju nebūs," ir pārliecināts Suslovs.

Vēsture rāda: ir grūti uzspiest demokrātiju tikai ar personīgo piemēru – daudz sarežģītāk, nekā piešķirt naudu ārvalstu projektiem. Tātad, acīmredzot, par Valsts departamenta galveno instrumentu kļūs finansiālais atbalsts draudzīgajiem spēkiem.

41
Tagi:
iejaukšanās, demokrātija, ASV

"Grims kamuflāža" un ziedi veterānēm: Krievijā apsveic sievietes 8. martā

0
(atjaunots 11:40 08.03.2021)
Krievijas iedzīvotājas saņem apsveikumus no vīriešiem Starptautiskajā sieviešu dienā. Skatieties, kas notiek raķešu vienībās, un kā apsveica veterānes.

Skaistules ar Kalašņikova automātiem rokās no raķešu vienībām un daiļa dzimuma pārstāves Lielā Tēvijas kara veterānu vidū.

Skatieties, kā viņas saņēma apsveikumus 8. martā.

0