Skats uz Kremli. Foto no arhīva

Pasaule bez Krievijas: problēmas, ko nebūtu

85
(atjaunots 11:42 11.05.2020)
Ja nacisti būtu uzvarējuši, neviens neuzskatītu par īpašu problēmu tautu un invalīdu iznīcināšanu un veselu rasu paverdzināšanu. Tāpat kā neviens to neuzskatīja par problēmu pirms Hitlera.

"Ja nacisti būtu uzvarējuši, 2020.gads izskatītos pavisam citādi, - stāsta izdevums Washington Examiner. — Koronavīruss būtu pēdējā starp mūsu problēmām." Par to portālā RIA Novosti stāsta Viktors Marahovskis.

Rakstā, kas veltīts uzvaras pār Vāciju 75.gadadienai, autors skaidro, kāpēc 2020.gads būtu slikts tādā alternatīvā visumā: "Ebreji, čigāni un psihisko slimību pacienti jau sen būtu pazuduši. Afrikāņi noteikti atkal būtu vergi, arī daudzi citi būtu paverdzināti un līdz nāvei strādātu dažādos nacistu projektos. Brīvība būtu fikcija."

Grūti iedomāties vēl kļūdaināku "paralēlā 2020.gada problēmu" uzskaitījumu. Nē, faktūrā jau pareizi vien ir, tikai būtu vēl sliktāk.

Lieta tāda, ka nacistu uzvaras gadījumā, neviens neuzskatītu par īpašu problēmu tautu un invalīdu iznīcināšanu un veselu rasu paverdzināšanu. Tāpat kā neviens to neuzskatīja par problēmu pirms Hitlera.

...Mūsdienu, it īpaši mūsdienu Rietumu – "populārajā vēsturē" pieņemts uzskatīt, ka Hitlers būtu nolaidies Eiropā ar lietussargu. Tā esot nelaimīga apstākļu sakritība bez jebkādiem priekšnoteikumiem.

Tātad sākumā Emīla Zolā, Ļeva Tolstoja un Tomasa Manna kontinents mierīgi attīstījās savā nodabā uz humānisma un vienlīdzības pusi, pēc tam muļķīgas nejaušības dēļ nokļuva Pirmajā pasaules karā, un tā dēļ Eiropa salūza. Austrumos pie varas nāca boļševiki, Vācijā – pēkšņie nacisti, kuri pēkšņi pasludināja sevi par augstāko rasi un sagribēja iekarot visu pasauli. Taču Rietumu Brīvās tautas (Tolkiena frāza, tomēr arī "Gredzenu pavēlnieks" nav no debesīm nokritis) apvienojās un uzvarēja Hitleru, izglāba ebrejus un čigānus no iznīcināšanas, daudzas tautas (izņemot boļševiku ieņemtos austrumeiropiešus) no paverdzināšanas.

Patiešām? Atliek tikai paskatīties uz Eiropas karti pirms Hitlera nākšanas pie varas, lai saprastu, kā bija patiesībā un kas būtu noticis, ja Hitlers savus plānus būtu īstenojis.

Faktiski, XX gs. sākumā pasauli bija sadalījušas dažas koloniālās lielvalstis, tā sakot, modernās, civilizētās nācijas.

Vai tās varēja pārsteigt ar iekarošanas plāniem?

Par to varam apvaicāties angļiem, kuri no XIX gs. vidus ar uguni un durkli staigāja pa Ķīnu un piespieda to mirt opija dēļ.

Var pavaicāt frančiem, kuri bija aprijuši pusi Āfrikas un Indoķīnas.

Var pavaicāt pat mazajai Portugālei, kurai pat pēc Brazīlijas zaudēšanas līdz XX gs. vidum piederēja kolonijas, daudzkārt lielākas teritorijas un iedzīvotāju skaita ziņā.

Vai šīs nācijas var pārsteigt ar rasismu un genocīdu?

Var pajautāt maziņās Beļģijas karalim Leopoldlam, kurš XX gs. sākumā (kad Hitlers vēl zīmēja akvareļus) noslepkavoja desmit miljonus nēģeru savā personiskajā kolonijā Kongo.

Var pajautāt Vinstonam Čērčilam, simpātiskajam apalītim un varenākajam anglim pēc britu parlamenta versijas (2002.gads). "Es, piemēram, neatzīstu, ka pret Amerikas sarkanādainajiem indiāņiem vai Austrālijas pamatiedzīvotājiem būtu pastrādāts kāds noziegums. Spēcīgāka rase, labāka rase, gudrāka rase – sauksim to tā – atnāca un ieņēma viņu vietu," mums atbild sers Vinstons.

Visbeidzot, varam apjautāties par to amerikāņiem, kuri drīz vien pēc indiāņu jautājuma atrisināšanas ieņēma Filipīnas un noslepkavoja aptuveni miljonu nepaklausīgo iedzīvotāju. "Mūsu ļaudis ir nežēlīgi, viņi iznīcina vīriešus, sievietes, bērnus, sagūstītus un sagrābtus, aktīvus sacelšanās dalībniekus un turamus aizdomās par līdzjūtību, sākot no 10 gadus veciem bērniem. Valda uzskats, ka filipīnietis kā tāds nav daudz labāks par suni," konstatēja amerikāņu korespondents no Manilas 1901.gadā.

Vai šos cilvēkus var pārsteigt ar verdzību un cietsirdību?

Par to var apjautāties amerikāņu kalnraču protestu dalībniekiem, uz kuru galvām valdība 1921.gadā meta bumbas no aeroplāniem.

Ar ko, velns parāvis, visus šos civilizētos ļaudis varēja pārsteigt Hitlera izrēķināšanās ar ebrejiem un čigāniem, kur nu vēl ar krieviem?

Lai arī tīri aritmētiski hitleriešu upuru vidū visvairāk bija krievu, un pazīstamajā ģenerālplānā "Ost" bija paredzēta gandrīz pilnīga lielkrievu iznīcināšana (atšķirībā par no poļiem – tos bija plānots tikai izsūtīt nost no acīm, "jo poļu genocīdu eiropieši nesapratīs un vāciešiem būs kauns") – nacisma atmaskotāji Rietumos parasti pat nemin krievus starp tā galvenajiem upuriem. Tāpat arī Washington Examiner autors krievus ir izlaidis. Varbūt nezināja, varbūt viņam par to nospļauties. Fakts, ka japāņi iznīcināja desmitiem miljonu ķīniešu arī joprojām ir nenozīmīgs abstrakts un reti pieminēts skaitlis – salīdzinājumā ar milzīgo un traģisko Pērlhārboru (2,4 tūkstoši bojā gājušu amerikāņu).

Nē, nekāds genocīds problēmas neradītu. Arī verdzība problēmas neradītu. Nu, bet eigēnika noteikti nebūtu nekas īpašs, jo civilizētās nācijas plaši nodarbojās ar savu "nepilnvērtīgo" sterilizāciju no XX gs. sākuma un šur tur pat gandrīz līdz tā beigām.

Ja hitleriskā Vācija būtu uzvarējusi Austrumos, mūsdienu pasaule būtu kļuvusi tikai par veco labo XX gs. sākuma pasauli, tikai ar anaboliķiem. Bez Krievijas – nelielas krievu, baltkrievu un ukraiņu atliekas vergotu pie jaunajiem junkeriem pārvācoto un par to šausmīgi lepno baltiešu uzraudzībā. Bez Ķīnas – iespējams, līdz šim vēl pastāvētu marionešu Mandžūrija. Viss pārējais būtu itin ikdienišķs.

Nekāda "kara līdz pēdējam nacistam" vai "līdz pēdējam brīvajam amerikānim/britam" nebūtu – 40.gadu beigās visas lielvalstis jau būtu dabūjušas savu kodolbumbu, 60.gados izveidotos kodolparitāte.

Protams, kari ritētu tāpat kā agrāk, taču pārsvarā – trešajā pasaulē un ar aborigēnu rokām.

Atkārtosim vēlreiz galveno: nacistiskās Vācijas sakāves rezultātā pasaule – arī Rietumu pasaule – mainījās daudz stiprāk, nekā būtu mainījusies, ja Vācija uzvarētu.

Lieta tāda, ka nacisms, neskatoties uz visu savu tēloto modernismu, patiesībā ir ļoti vecās un tradicionālās, "agrākās" Eiropas un Rietumu algotnis. Daudziem, ļoti daudziem Rietumos tas patika.

Tas, ka tagad hitlerisms rada šausmas, ka rasisms padara cilvēku par izstumto, kas, ka lieli iekarošanas kari vairs nav modē, nebūt nav Rietumu civilizācijas dabiskās attīstības rezultāts.

Tas notika tāpēc, ka reiz, pirms 75 gadiem viens pēc otra uz Reihstāga parādījās uzraksti "Mēs esam no Rjazaņas Suhoverhu kolhoza", "Nelieši iegaumēs ceļu no Groznijas līdz Berlīnei", "Šeit bija majors Zverevs, Ohrimenko, Mihaiļins no Ļeņingradas".

Šie un miljoniem citu mūsu cilvēku neļāva pasaulei kārtējo reizi atkrist pagātnē, vecajos labajos laupīšanas un vergturības laikos.

Viņi ar varu ierāva pasauli nākotnē.

Patiesībā viņu rokām radīts 2020.gads, kurā par zvērībām un laupīšanu var šausmināties.

85
Tagi:
nacionālsociālisms, Otrais pasaules karš, Krievija, Vācija
Pēc temata
Zaudētāju triumfs: šodien krieviem Latvijā atriebjas par uzvaru Lielajā Tēvijas karā
Vēl joprojām dzīvo Latvijā: Maskava nosauks 96 SS latviešu leģiona veterānu vārdus
Ukraina izvēlējusies savus "varoņus". Godā celti nacisti
Sojas ražas novākšana, foto no arhīva

Ķīnas graujošais trieciens globālajā ekonomiskajā karā

32
(atjaunots 14:48 05.06.2020)
Iespējams, ASV prezidents būs spiests novērsties no degošajām pilsētām un atteikties no kareivīgajiem ieteikumiem masu nekārtību dalībniekiem.

Mediji informē, ka Pekina nolēmusi izmantot gadījumu un atgādināt, ka Savienoto Valstu un Ķīnas tirdzniecības kara frontēs iestājies vien trausls pamiers un pašā Trampam neizdevīgākajā brīdī karš var atsākties ar jaunu spēku. Aģentūra Bloomberg un virkne Āzijas mediju, arī Honkongas izdevums South China Morning Post vēsta, ka Ķīnas valsts kompānijām it kā esot dots rīkojums pārtraukt lauksaimniecības produkcijas importu no ASV, portālā RIA Novosti stāsta Ivans Daņilovs.

Šis solis, ja tas patiešām ir sperts, it tiešs (un, atklāti sakot, gana rupjš) tā saucamās pirmās pārrunu fāzes laikā panāktās vienošanās pārkāpums, kas noslēgta, lai pieliktu punktu ASV un Ķīnas tirdzniecības konfliktā. Īpašu simbolisku nozīmi tam piešķirt fakts, ka tas nav vienkāršs tehnisks līgums kaut kādā atsevišķā tirdznieciskā jautājumā, - tas ir valstu vadītāju līmenī nostiprināts lēmums.

No Trampa viedokļa, tas ir svarīgs politiskais jautājums, kam ir gan ārpolitiskais, gan iekšpolitiskais aspekts. Pirmkārt, fermeri un "lauksaimniecības" štatu iedzīvotāji ir ASV tagadējā prezidenta pamata elektorāts, bet rudenī ASV gaidāmas prezidenta vēlēšanas. Tramps nevar atļauties kļūt par politiķi, kurš pievīlis savus uzticamākos vēlētājus, turklāt valstī ir papilnam citu problēmu ekonomikā, no epidemioloģiskās situācijas un rasu problēmu viedokļa. Solītā eksporta un gaidāmo finanšu ieņēmumu izgāšanās nozīmē politisku un imidža katastrofu.

Vēl svarīgāks iekšpolitiskais apsvērums – pats "pirmās fāzes darījums" ir galvenais un patiesībā arī vienīgais Republikāņu administrācijas triumfs Ķīnas frontē. Amerikāņu uzņēmēji un daļēji arī eksperti ņem vērā vecus un pragmatiskus principus, analizējot konkrētu ārpolitisko soļu panākumus, tas ir, viņus īpaši neinteresē domājamie zaudējumi miljardiem, desmitiem miljardu vai simtiem miljardu dolāru apmērā, kas nodarīti amerikāņu pretiniekiem, - vispirms viņus uztrauc jautājums, kādu naudu uz šī rēķina varēs nopelnīt amerikāņu kompānijas vai ASV Finanšu ministrija. Konkrēts piemērs: Irākā iznīcināto tanku skaits šajā pasaules ainā nevienu neinteresē salīdzinājumā ar sagrābtajās atradnēs izsūknēto naftas barelu skaitu. Šajā ziņā Trampam radās milzu grūtības: tirdzniecības karš ar Ķīnu, kas paredz tarifus un sankcijas, ir sagādājis ekonomiskos zaudējumus gan Ķīnai, gan – zināmā mērā – arī amerikāņu biznesam, toties ar papildu peļņu jautājums nav viennozīmīgs.

"Pirmās fāzes darījums" deva amerikāņu prezidentam iespēju parādīt uzņēmējiem un visiem, kuri iebilst pret ekonomisko sakaru saraušanu ar Ķīnu, ka neatkarīgi no negatīvajām sekām "Trampa metode" (tas ir, draudi, šantāža, tarifi, pārrunas, glaimi, pēc tam atkal šantāža utt.) tomēr darbojas.

ASV prezidents Donalds Tramps, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

"Darījuma" kritiķi pamatoti atzīmēja, ka patiesībā Ķīna nekur nav piekāpusies, vienkārši piekritusi pirkt ASV to, ko tā jau iepriekš pirka pasaules tirgos, tātad patiesībā Tramps, kurš panāca amerikāņu sojas iegādes apjomus, nevis "uzvarēja" Pekinu (lai ko apgalvotu viņa piekritēji), bet gan vērsās pret sojas eksportētājiem no Brazīlijas, tas arī viss. Taču grāmatveža skatījumā ASV prezidenta viedoklis izskatījās tīri labi: pirms "tirdzniecības kara" Ķīna pirka mazāk, pēc tās sākuma iegādājās vairāk, tātad (saskaņā ar amerikāņu tipisko loģiku) prezidents, kurš panācis peļņas pieaugumu, ir malacis un labs stratēģis. Tagad Pekina pamazītiņām velk nost Trampam no galvas lauru vainagu, ko viņš saņēma kā amerikāņu sojas un citu lauksaimniecības produktu eksporta labākais menedžeris.

Tas paveikts neoficiāli, tomēr, no pasaules mediju viedokļa, spēks jau ir nodemonstrēts.

South China Morning Post uzsvēra: "Valsts treideriem Cofco un Sinograin pavēlēts apturēt iepirkumus, pastāstīja viens no avotiem, kuri lūdza nesaukt viņus vārdā. Viens no viņiem atklāja, ka pircēji Ķīnā atcēluši arī nenoteiktu cūkgaļas pasūtījumu skaitu ASV. Savukārt cits avots vēsta, ka privātajām kompānijām nav dota pavēle apturēt importu.

Apturēšana ir pēdējā zīme, kas apliecina: abu pasaules lielāko ekonomiku "pirmās fāzes tirdzniecības vienošanās", sasniegta ar tādām grūtībām, tagad ir apdraudēta. Laikā, kad Ķīnas premjerministrs Li Kecans apstiprināja solījumu pildīt janvārī parakstīto vienošanos, spriedze turpināja augt, ņemot vērā (amerikāņu – red.) pretestību Pekinas pūlēm padarīt stingrāku kontroli Honkongā".

Minētā soļa ārpolitiskais signāls ir acīmredzams. Trampam parādīja: ja Savienotās Valstis plāno "sodīt" Ķīnu par separātisma apspiešanu Honkongā, Ķīna vispirms vienkārši demonstratīvi iznīcinās prezidenta galveno sasniegumu ārpolitikā, pie tam nepieciešamības gadījumā to var izdarīt tieši pirms vēlēšanām, lai sagādātu pēc iespējas lielāku politisko kaitējumu. Iespējams, citi Ķīnas partneri tādu soli novērtēs ar sapratni: darījums, vismaz no elementāra veselā saprāta viedokļa, paredzēja zināmu savaldību ekonomisko un finansiālo spiediena instrumentu pielietojumā. Taču pats prezidents, kā arī abu ASV partiju pārstāvji patlaban nepārprotami plāno ieviest sankcijas pret Honkongu, noteikt tarifus Ķīnas preču reeksportam no Honkongas uz ASV, panākt Ķīnas kompāniju izspiešanu no ASV biržām un pat piemērot "individuālas" sankcijas pret Ķīnas finanšu struktūrām.

Tātad, izskatot visus faktorus kopumā, iznāk, ka Ķīna patiesībā demonstrē neticamu savaldību un importa apturēšana ir savdabīgs brīdinājuma šāviens galvā. Tiesa, Pekinai nav ne mazāko izredžu apturēt Trampu. Skaidrs, ka Vašingtonas un Plekinas pamiers tirdzniecības karā bija lemts neveiksmei, tomēr žēl, ka tā noticis ļoti nepiemērotā brīdī no pasaules ekonomikas viedokļa. Mēs pagaidām vēl dzīvojam globalizētā pasaulē. ASV un Ķīnas tirdzniecības karš ietekmēs visu valstu ekonomikas, kam ir saikne ar pasaules tirgiem.

32
Tagi:
karš, ekonomika, ASV, Ķīna
Krievijas militārā aviācija aviobāzē Hmeimima Sīrijā, foto no arhīva

Kāpēc Krievija plāno paplašināt armijas bāzes Sīrijā

19
(atjaunots 11:15 05.06.2020)
Armijas bāzu paplašināšana Sīrijā dāvā Krievijai iespēju stiprināt starptautiskās pozīcijas un paplašināt konstruktīvu ietekmi Vidusjūras reģionā un Tuvajos Austrumos.

29. maijā Krievijas prezidents Vladimirs Putins uzdeva valsts Ārlietu ministrijai un Aizsardzības ministrijai apspriesties ar Sīrijas pārstāvjiem par papildu nekustamā īpašuma un akvatorija teritorijas nodošanu Krievijas armijas bāzēm. Kad vienošanās būs panākta, resoriem tā jāparaksta KF vārdā. Tas nav impulsīvs lēmums, tas ir pārdomātas stratēģijas turpinājums un taktikas attīstība atbilstoši situācijai un saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem.

Laikmeta izaicinājums liek Krievijai paplašināt militāri politisko ietekmi Vidusjūrā un Tuvajos Austrumos, un uz gadu desmitiem saglabāt militāro kontingentu SAR. Pirmkārt, - starptautiskās stabilitātes uzturēšanai. Šodien, kad no SAR izvesta lielākā daļa Irānas bruņoto spēku un mājās atgriežas Libānas Hezbollah, Krievijas grupējums ir vienīgais ārvalstu spēks, kas sekmīgi un leģitīmi Sīrijas zemē cīnās ar teroristiskajām organizācijām. No taktiskā viedokļa Krievijas militāro objektu teritoriāla paplašināšana nepieciešama, lai uzturētu drošības perimetru Tartusā, Hmeimimā un, iespējams, arī citos Arābu republikas punktos.

Sīrijā strādā divi lieli Krievijas militārie objekti – aviobāze Hmeimimā (aviācijas grupas beztermiņa dislokācijas vieta) un materiāltehniskās sagādes punkts Tartusā (noma uz 49 gadiem ar iespēju pagarināt uz 25 gadiem), Jūras kara flotes kuģu grupas bāze. Atgādināšu, ka saskaņā ar Damaskas oficiālo lūgumu 2015. gada septembrī Hmeimimā tika izveidota Krievijas GKS aviācijas grupa, un sākās militārā operācija pret teroristisko grupējumu ISIS. Vēlāk, 2017. gadā Maskava un Damaska parakstīja vēl vienu dokumentu, kas paredzēja: Tartusā var uzturēties līdz 11 Krievijas kuģi (ieskaitot zemūdenes ar kodolreaktoriem), un tiek plānota ostā esošo kuģu remonta iespēju paplašināšana.

Stabilitāte reģionā

Neapšaubāmi, Sīrija atzinīgi vērtē Krievijas militārās klātbūtnes paplašināšanos savā teritorijā – uz sauszemes un jūrā. Sīrija to atbalsta tik atklāti un neapgāžami, ka atklāti nožēlojami izskatās atsevišķi Rietumu mēģinājumi sabojāt Krievijas reputāciju reģiona ar dezinformāciju par kaut kādiem Damaskas strīdiem ar Maskavu militārās un militāri tehniskās sadarbības jomā.

Sīrijas sadarbība ar Krieviju ved pie miera un stabilitātes visās dzīves sfērās, to ļoti labi saprot reģionālie spēles dalībnieki. No otras puses, ASV Jūras spēku 6. flotes klātbūtne Vidusjūrā un atsevišķu naftas ieguves rajonu okupācija Sīrijā ar amerikāņu spēkiem (bez jebkādas ANO vai SAR likumīgās valdības sankcijas) nes ilggadēju militāri politisko turbulenci un apdraud civiliedzīvotājus.

1. jūnijā Krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštābs norādīja, ka ASV gaisa izlūkošana Krievijas militāro objektu dislokācijas rajonu tuvumā Sīrijā ir agresīva un neatbilst līgumiem ar Krieviju. Tomēr amerikāņi un citi "partneri" jau zināmu laiku ir zaudējuši visatļautības un nesodītības sajūtu Tuvajos Austrumos un Vidusjūrā – tikai retumis nedēļa paiet, un Krievijas iznīcinātāji Su-35 nav pacēlušies gaisā, lai pārtvertu ASV JS 6. flotes izlūklidmašīnas. Krievijas BS Ģenerālštābs informēja, ka martā fiksētas 17 šādas epizodes. Krievijas aviācijas lidojumi norit saskaņā ar gaisa telpas lietošanas starptautiskajiem noteikumiem, un iznīcinātāju Su-35 manevri tikai norāda ASV izlūkiem, kurp lidot nevajag.

Plaši pazīstama kļuva epizode, kurā britu zemūdene mēģināja ar spārnotajām raķetēm apšaudīt Sīrijas teritoriju, taču tai nesekmējās, jo Krievijas zemūdenes piespieda to manevrēt un pēc tam pat padzina no pozīciju rajona – piespieda aiziet.

Jautājumā par Sīrijas problēmām ASV speciālais pārstāvis Sīrijas jautājumos Džeimss Džefrijs nesen paziņoja: "Mans uzdevums ir padarīt to par purvu krieviem." Ņemot vērā pozitīvo dinamiku Sīrijas konflikta noregulēšanā pēdējo četru gadu laikā ar daudzpusēju KF starpniecību, diezin vai tuvākajā perspektīvā "pārpurvošanas" uzdevumu izdosies izpildīt. Maskavas nākotnes plāni ir ļoti skaidri, nesen prezidents Vladimirs Putins apliecināja: "Mēs esam tur, lai aizsargātu savas intereses šajā reģionā. Karavīri tur būs, kamēr tas būs mūsu interesēs."

Loģiski būtu pieņemt, ka tuvāko 50 gadu laikā Krievijas spēku izvešana nav plānota, turklāt pašreizējais operatīvās telpas paplašinājums Sīrijā dāvās Krievijai iespēju efektīvāk reaģēt uz situācijas izmaiņām reģionā.

Jaunais bruņojums

Protams, Sīrija nav poligons Krievijas ieroču izmēģinājumiem, taču tā iznācis, ka tieši Sīrijas operācijas gaitā izdevies pārbaudīt jaunākos paraugus, un Krievijas aizsardzības rūpniecības kompleksa uzņēmumiem izdevās "frontes līnijā" operatīvi pilnveidot savus izstrādājumus. Tāda pieredze ir zelta vērta.

Sīrijas operācijā Krievijas JKF kuģi un zemūdenes pirmo reizi  izmēģināja spārnotās raķetes "Kalibr" – gan individuāli, gan grupējuma sastāvā, no Kaspijas un Vidusjūras.

Krievijas tālā darbības rādiusa aviācija pret teroristiem Sīrijā pirmo reizi izmantoja jaunās precīzās stratēģiskās spārnotās raķetes X-101 ar darbības rādiusu līdz 5000 km (raķetes kodolversija X-102 spēj nest lādiņu ar 250 kilotonnu jaudu). Ši militārā spēka demonstrācija ir spilgts signāls nelabvēļiem.

Sīrijas Arābu Republikā savu efektivitāti spilgti nodemonstrēja bumbvedēji Su-34. Sekmīgi izmēģināts kaujas apstākļos smagais daudzfunkcionālais 5.paaudzes iznīcinātājs Su-57, jaunais tanks T-14 "Armata", radioelektroniskās cīņas sistēmas un daudz kas cits.

Pats par sevi saprotams, Krievijas jaunā bruņojuma pielietošanas prakse interesē potenciālos pircējus ārvalstīs: aizvien garāka izstiepjas bumbvedēju Su-34 pircēju rinda, pēc pārrunām ar Ēģipti, Indiju, Ķīnu un citām valstīm Maskava saņēmusi provizoriskos pietiekumus arī T-14 "Armata" iegādei. Iespējams, operācija Sīrijā rezultātā izrādīsies ne tikai savstarpēji izdevīga Damaskai un Maskavai, bet arī ienesīga.

Un vēl viens vērtīgs Krievijas ieguvums. Karadarbībās ar nežēlīgu un fanātisku pretinieku, kas izmanto speciālo uzdevumu vienību taktiku, bezpilota lidaparātus un kosmiskos sakarus, Krievijas spēki (jaunie speciālisti un pieredzējuši komandieri) guva unikālu pieredzi, kas nav atrodama nekādās mācībās. Kopš 2015.gada Sīrijā strādājis liels skaits Krievijas karavīru, un viņi izjuta mūsdienu militārā konflikta spriedzi, apzinājās, cik svarīga ir izlūkošana un sakari, aptvēra, kā tiek nodrošināta dažādu spēku un līdzekļu efektivitāte. Tā Krievijā aug profesionālu speciālistu un uzticamu miera stiprināšanas instrumentu pulks.

19
Tagi:
Krievija, Sīrija
Pēc temata
Krievijas "Mistrālus" būvēs Krimā: tamlīdzīgi kuģi Krievijas JKF vēl nav redzēti
Su-57 izmēģinājumi noslēgti: Krievijas GKS saņem jaunākos iznīcinātājus
Krievijas Su-35 pārtvēris ASV izlūklidmašīnu pie Sīrijas krastiem: ko meklē amerikāņi?
Defender Europe 2020: kāpēc amerikāņiem vajadzīgas "aukstā kara" formāta mācības
BelAES vadības panelis, foto no arhīva

Latvija apdraud Baltijas izstāšanos no BRELL

23
(atjaunots 15:52 05.06.2020)
Latvija neplāno atteikties no BelAES ražotās elektroenerģijas iepirkumiem. Baltijas valstis vēl joprojām nav parakstījušas vienošanos par enerģijas tirdzniecību ar trešajām valstīm, rezultātā var zust ES finansējums, kas nepieciešams izstāšanas no BRELL projektam.

RĪGA, 5. jūnijs — Sputnik. Lietuvas valdība 3. jūnijā nepieņēma nekādu lēmumu par Baltijas valstu vienošanos par elektroenerģijas iegādi no trešajām valstīm. Latvija nevēlas atteikties no BelAES elektroenerģijas iegādēm, tāpēc apdraudēta Lietuvā pieņemtā likuma izpilde, kas aizliedz elektroenerģijas importu no Astravjecas.

Lietuvas Enerģētikas ministrija iesniedza Ministru kabinetā vienošanās projektu par elektroenerģijas iegādi no trešajām valstīm. Deklarācijas jaunākā versija (no 27. maija) atšķiras no agrākajām – "Baltijas valstu solidaritāte nepirkt Baltkrievijas elektrību" dokumentā aizvietota ar "Baltijas valstu solidaritāti" ar Lietuvas lēmumu nepirkt Baltkrievijas elektrību un izveidot elektrības izcelsmes garantijas sistēmu, kas ļaus Lietuvai īstenot likumu par BelAES ražotās elektroenerģijas neielaišanu savā tirgū.

Tātad Baltijas valstis nav pieņēmušas solidāru lēmumu par iepirkumiem no BelAES. Lietuvas enerģētikas ministrs Žigimants Vaičūns konstatēja, ka iemesls ir Latvijā – tā atteikusies no saistībām nepirkt elektroenerģiju no BelAES. Tāpēc formulējums deklarācijā ir mīkstināts. Pretējā gadījumā pastāv risks, ka Latvija, Lietuva un Igaunija vispār neparakstīs nekādu līgumu un neapstiprinās jauno metodiku. Šī iemesla dēļ valstis var nesaņemt Eiropas Komisijas apstiprinājumu un līdzfinansējumu 75% apmērā no Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijas projekta ar kontinentālās Eiropas tīkliem. Vaičūna skaidrojumu Seimam tīklā publicēja pazīstams diplomāts, "Sajūdis" aktīvists Albīns Januška.

Lietuvas valdība 3. jūnijā nepieņēma nekādu lēmumu, informēja premjerministrs Sauļus Skvernelis.

Politiķis atzīmēja, ka Lietuvai nav izdevīgi, ja netiks noslēgta vienošanās ar Igauniju un Latviju vai abu šo valstu divpusēja vienošanās par elektroenerģijas tirdzniecības metodiku ar trešajām valstīm. Skvernelis pauda cerību, ka pārrunās minētajā jautājumā aktīvāk piedalīsies Eiropas Komisija.

Pret dokumentu tā pašreizējā redakcijā iebilda konservatīvā opozīcija un pat ārlietu ministrs Lins Linkēvičs.

Ministrs atzina, ka Baltijas valstu iziešana no tā saucamā enerģētiskā loka BRELL novedīs pie cenu pieauguma, toties Latvija, Lietuva un Igaunija būšot neatkarīgas no austrumiem.

"Tā ir balansēšana starp politiku, pat starp ģeopolitiku un cenām. Mēs kādreiz agrāk diskutējām par lētāku desu, cik tā maksā patiesībā, jo tas ir kaut kas līdzīgs. Šeit patiesībā process ir plašāks: ja mēs patiešām vēlamies desinhronizēt savus tīklus ar austrumiem un sinhronizēt tos ar Rietumeiropu, nospraužot mērķim 2025. gadu, un redzam, cik grūti tas izdarāms, tās patiesībā ir ģeopolitiskas pūles, ne tikai lēta elektrība," teica ministrs intervijā Ziniu radijas.

"Ja kādam šķiet, ka ar lētu elektrību var šajā situācijā uzvarēt, domāju, viņš kļūdās. Tāpēc mums jāredz, ka kaut kam jānotiek uz kaut kā rēķina," viņš piezīmēja,

Ministrs atgādināja, ka līdzīga problēma risināta arī jautājumā par sašķidrinātās dabasgāzes termināli, taču tas, pēc viņa vārdiem, bija ģeopolitisks lūzums, kad izdevies atbrīvoties no energoresursu monopola.

Linkēvičs paskaidroja, ka pārrunas ar Baltijas valstīm turpināsies un jāpacenšas tajās aktīvāk iesaistīt EK.

BelAES starts

Baltkrievijas AES tiek būvēta netālu no Astravjecas pilsētas Grodņas apgabalā, 50 km attālumā no Viļņas. BelAES veidos divi energobloki. Tās būvdarbiem izraudzīts AES-2006 projekts — Krievijā izstrādāts jaunās paaudzes atomstacijas tipveida projekts "3+" ar uzlabotiem tehniski ekonomiskajiem rādītājiem, atbilstošs mūsdienu "postfukusimas" drošības normām, dabas aizsardzības, sanitārajām un higiēnas normatīvajiem aktiem. BelAES pirmā energobloka starts ieplānots 2020. gadā, otro energobloku - 2021. gadā, tajā jau veikti vairāk nekā 70% celtniecības un montāžas darbu.

Lietuva kopš būvdarbu sākuma izvirza pretenzijas pret atomelektrostaciju, un ar likumu atzinusi BelAES par "faktoru, kas apdraud nacionālo drošību". Lietuvā pieņemts likums, ar kuru plānots ierobežot elektroenerģijas importu no Baltkrievijas. Tāpat Viļņa aicināja citas valstis boikotēt elektrostaciju, taču iniciatīvu atbalstījusi tikai Polija.

Aprīļa sākumā Lietuvas prezidents Gitans Nausēda sarunā ar Baltijas valstu līderiem minēja, ka politiskajā deklarācijā par BelAES elektroenerģijas boikotu piedalās Lietuva un Igaunija, tomēr trūkst Latvijas ministra paraksta.

Savukārt Latvijas vēstnieks Baltkrievijā Einars Semanis paziņoja, ka Latvijas tirgus ir atvērts elektroenerģijas tirdzniecībai, viss notiek biržā, un piegādes perspektīvas no BelAES ir atkarīgas no pašiem patērētājiem un vidutājiem. Viņš atzīmēja, ka elektrotīkla infrastruktūra, kas saista Latviju ar Baltkrieviju, iet caur Lietuvu, taču "ir tehniskie saslēgumi caur Krievijas un Latvijas robežu".

23
Tagi:
Baltija, Latvija, BRELL, BelAES
Pēc temata
Uz neatgriešanos: Baltija pieprasījusi 1,2 miljardus eiro atslēgšanai no BRELL
Lietuva nesaprašanā par kaimiņu atteikšanos atslēgties no BRELL jūnijā
Eksperts: Baltija dzīvoja kā sienāzis no fabulas un nokļuvusi pasakā – pie sasistas siles
Latvija var organizēt enerģijas iegādi no BelAES bez Lietuvas starpniecības