Saber Strike

Baltijas reģiona militāri politiskā groteska

353
(atjaunots 10:35 10.05.2020)
Igaunijas, Latvijas un Lietuvas ilggadējo apmātību ar neesošajiem draudiem un stoisko "pašuzupurēšanos" (arī budžetā) neaptur ne ekonomiskās grūtības, ne koronavīrusa pandēmija, ne kaimiņu – Baltkrievijas un Krievijas Federācijas – miermīlīgais noskaņojums.

Izskatīsim dažus spilgtus piemērus no Baltijas nesenajiem militāri politiskajiem soļiem.

Apšauda, tātad mīl

Igaunija stabili turas "stratēģisko panākumu" virsotnē (vai pašā bezdibeņa malā – tas atkarīgs no skata leņķa). 6.maijā ASV Gaisa spēku virsskaņas bumbvedēji B-1B Lancer organizēja mācību uzlidojumu igauņu poligonā. Jāpiebilst, ka bumbvedējiem atlika nepilnas divas minūtes lidojuma līdz Krievijas PGA sistēmas raķešu startam: zenītraķešu kompleksu S-350 "Vitjaz" komandas kaujas dežūrā Ļeņingradas apgabalā nevar droši zināt, ka "stratēģu" B-1B devušās mācību lidojumā ar inertām bumbām. Tie ir ļoti bīstami manevri, absolūti neattaisnots risks un reāla militārā konflikta provokācija.

Mobilā laboratorija
© Sputnik / Sergey Melkonov Sergey Melkonov

Divi stratēģiskie bumbvedēji B-1B Lancer ieradās Igaunijas gaisa telpā no Elsvortas aviobāzes Dienviddakotas štatā (ASV). Tie pārvarēja aptuveni 7600 kilometrus ar degvielas uzpildi gaisā. Pentagons apgalvoja, ka tas ir signāls par savaldīšanas iespējām jebkuram iespējamam pretiniekam. Igaunijas aizsardzības ministrs Jiri Luiks mācībās saskatīja, cik "nopietni noskaņotas ASV Baltijas valstu aizsardzībā" un akcentēja ASV stratēģisko bumbvedēju svarīgo lomu mācībās "Pavasara vētra". Manevros iesaistīti vairāk nekā 3 tūkstoši kareivju no NATO daudznacionālā bataljona un Igaunijas armijas.

Igaunijas un citu Baltijas valstu augošās poligonu iespējas patiešām ir iespaidīgas. 2019.gadā divi amerikāņu stratēģiskie bumbvedēji B-52H izpildīja mācību uzlidojumu poligonā netālu no Kazlu Rūdas pilsētas Lietuvā. Jāpiebilst, ka 12 nomestās aviācijas bumbas BDU-50 imiktēja kodoluzbrukumu (ar modernizētajām kodoltermiskajām bumbām B61-12, kas īpaši adaptlētas darbam Eiropā). Tās nesola Baltijas valstīm neko labu, jo amerikāņi tās nav izstrādājuši aizsardzībai – tās tapušas, lai iznīcinātu visu dzīvo lielā platībā.

Nepārprotama kodoluzbrukuma izspēle nozīmē līdzīgu atbildes reakciju. Domājamā konflikta lokalizācija nav garantēta. Tehnoloģiski attīstītu pretinieku pilna mēroga karadarbībām nav ierobežojumu no uzbrukuma līdzekļu izvēles viedokļa, ieskaitot taktiskos kodolieročus (aviācijas bumbas, artilērijas lādiņi, zenītraķetes) un stratēģiskos kodolspēkus (starpkontinentālās ballistiskās un spārnotās raķetes).

"Open Spirit" duļķainie ūdeņi

No 4. līdz 14.maijam Latvijas piekrastē notiek NATO jūras kara spēku mācības "Open Spirit 2020". Iepriekš Ventspilī ieradās ārvalstu kara kuģu grupa, kurā ir Novēģijas JKS mīnu tralētājs "Otra", Nīderlandes JKS mīnu tralētājs "Willemstad", Vācijas JKS mīnu tralētāji "Datteln", "Weilheim", "Gromitz" un štāba kuģis "Donau". Mācībās piedalās Baltijas pretmīnu eskadras "Baltron" kuģi: Latvijas JS štāba kuģis "Virsaitis", mīnu tralētāji "Tālivaldis" un "Rūsiņš", kā arī igauņu mīnu tralētājs "Sakala".

"Open Spirit" galvenais uzdevums ir kuģniecību apdraudošo lādiņu meklēšana un likvidācija Baltijas jūrā. Jāpiezīmē, ka tādām operācijām ar desmit dienām gadā nepietiek, turklāt vienlaikus tiek pilnveidota štābu un ekipāžu mijiedarbība, plānveidīgi veidota uzticības atmosfēra.

Punkts par uzticību liek neviļus pasmaidīt, jo iepriekš – 2014.gadā mācības "Open Spirit" Latvijā iezīmēja kara jūrnieku kautiņu un huligānisms. Toreiz Ventspils mērs Aivars Lembergs bija tik sašutis, ka politiski gluži nekorekti paziņoja: ārvalstu kareivji ignorē vietējos likumus un uzvedas cūciski. Protams, sadzīve un attiecības krastā nav galvenās, daudz svarīgāka ir lādiņu meklēšana un likvidācija jūrā.

Starptautiskie manevri (pretmīnu operācijas) "Open Spirit" notiek ik gadus kopš 1994.gada Lietuvas, Latvijas un Igaunijas ūdeņos (pēc kārtas). Principā, būtu loģiski, ja ceturtdaļgadsimta laikā Baltijas valstu piekraste būtu attīrīta no Otrā pasaules kara laiku munīcijas. Taču ilgadējie pūliņi zem "Open Spirit" vimpeļiem" rezultāti – vienību neitralizēto mīnu un lādiņu skaits – izskatās relatīvi pieticīgi. Salīdzinājuma: Otrā pasaules kara gados Baltijas jūrā tika izmesti vairāk nekā 150 tūkstoši mīnu, no tiem 80 tūkstoši – Somu līcī. Saskarsmē ar kuģiem un zemūdenēm uzsprāguši tikai daži simti lādiņu, vairākus tūkstošus pēc 1945.gada izzvejoja padomju kara jūrnieki. Kopš 1994.gada pretmīnu operācijās atrasti un neitralizēti tikai daži simti lādiņu. Piemēram, 2012.gadā neitralizētas 87 jūras mīnas, 2015. – 37 jūras mīnas un lādiņi. Priekšā vēl ir milzums darba, un Latvijas, Lietuvas un Igaunijas piekrastes ūdeņi nebūt nav lielākā problēma.

Pēc Otrā pasaules kara Baltijas jūrā tika nogremdēts milzīgs daudzums ķīmisko lādiņu, tikai Gotlandes ieplakā vien – aptuveni 8 tūkstoši tonnu bumbu un lādiņu. Laika gaitā un jūras ūdens iedarbībā turpinās metāla korozija. Ķīmiskā katastrofa apdraud daudzas Baltijas reģiona valstis, tāpēc "Open Spirit" nelielās "klapatas" izskatās paradoksāli. Rodas iespaids, it kā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas vecākie partneri NATO itin vienkārši bez mazākās steigas pēta fārvaterus, hidroloģiju, sēkļus un piekļuvi Krievijai.

Neptūna svētki

Tuvākajā laikā Lietuvas Jūras spēki paplašinās sastāvu – plānots Lielbritānijā iegādāties trešo mīnu tralētāju ("Hunt" klases kuģis, norakstīts 2017.gadā). Divus norakstītus šī tipa tralētājus Lietuva jau nopirka 2008.gadā, un pēc kapitālā remonta kuģi no 2011.gada turpina dienestu ar jauniem nosaukumiem – "Skalvis" un "Kurčis". Kāpēc Lietuvas JS lemts tāds liktenis – "nonēsāt" vecos (vēsturiskajā dzimtenē jau norakstītus) britu tralētājus vai norvēģu patruļas kuterus? Pat, ja 40 gadus vecie tralētāji vēl spēj pārvietoties, tos tomēr labāk būtu nodot muzejā, nevis pārdot.

Atgādināšu, ka militārajām vajadzībām Lietuva tērē 2% IKP, un 5.maijā valsts prezidents Gitans Nausēda apsolīja NATO ģenerālsekretāram Jensam Stoltenbergam, ka šie 2% tiks piešķirti, neskatoties uz pandēmijas radīto sarežģīto ekonomisko situāciju. Valsts bruņotie spēki veido daļu Ziemeļatlantijas alianses militārās struktūras, un it kā viņu rīcībā vajadzētu būt modernākajiem militārās tehnikas paraugiem. Taču sauszemes spēki vēl joprojam bruņoto ar padomju laiku kara transporta helikopteriem (Mi-8) un bruņutehnika (BTR-60, BRDM-2, MT-LB). Republikai ir stipras jūras tradīcijas, taču mūsdienās jūras spēki ir visvājākie – tajos ir tikai trīs tralētāji un četri patruļas kuteri, būvēti pagājušajā gadsimtā. Lietuvas JS rīcībā nav nekāda raķešu bruņojuma (tā ir XXI gs. galvenā tendence).

Paskatīsimies, kāds tas "Hunt" īsti ir. Šī tipa tralētāji sākti būvēt 1980.gadā (kopā – 13 vienības). Piekrastes akvatorijas darbarūķa tonnāža ir 615 tonnas, tas ir 60 metrus garš, 10 metrus plats, ar stikla plastikas korpusu, divu dīzeļa dzinēju kopējā jauda ir 3800 zirgspēki, ātrums – apmēram 35 km/h. Ekipāža – 45 cilvēki. Bruņojums ir pieticīgs: kuģim ir viena 40 mm kalibra zenītartilērijas iekārta "Bofors" un divas 20 mm kaliba artilērijas iekārtas. Radioelektroniskās iekārtas: navigācijas RLS, radioelektroniskās cīņas sistēma "Matilda" UAR-1, divas hidroakustiskās stacijas. Mīnu meklēšanai tralētājam paredzēta arī akvalangistu komanda ar diviem autonomiem mīnu neitralizācijas zemūdens aparātiem (ražoti Francijā 1980.gadā).

Lielbritānijā ir vēl pieci "stipri veterāni" Hunt. Un valsts Aizsardzības ministrijas Militārās tehnikas un iekārtu tirdzniecības pārvalde meklē apakšuzņēmējus viena tralētāja kapitālajam remontam un modernizācijai Lietuvas JS interesēs (provizoriskā darbu vērtība – 50 miljoni sterliņu mārciņu). Šajā darījumā Lielbritānijas AM plāno nopelnīt aptuveni 1 miljonu mārciņu, savukārt tralētāja utilizācijai būtu jāizdot 750 tūkstoši mārciņu. Interesanta aritmētika. Īsti "Neptūna svētki". Taču aiz skaitļiem vīd alianses vecāko partneru iecietīgā attieksme pret jaunākajiem. No vienas puses, - nolietots bruņojums "ar plašu žestu", no otras, - militārā budžeta pieaugums. Nothing personal, just business.

353
Tagi:
militārās mācības, NATO, Baltija, Igaunija, Lietuva, Latvija
Pēc temata
Igaunija jau sen nav miermīlīga valsts
Eksperts: NATO vēlas vairāk naudas un ignorē slimnieku vajadzības
Krievijas Su-24, NATO F-16 un Donald Cook: kas noticis Baltijas jūrā
ASV karavīri Afganistānā, foto no arhīva

"Esam atraduši iespēju apspēlēt Krieviju". Pie ķēries Pentagons

16
(atjaunots 15:54 23.01.2021)
Amerikāņi nolēmuši attīstīt kodolenerģētikas militāro nozari. Eksprezidents Donalds Tramps iepriekš parakstīja rīkojumu par mazjaudas kodolreaktoru izstrādi bruņoto spēku un kosmosa pētījumu vajadzībām.

Pirmo reizi pusgadsimta laikā ASV izmantos atomenerģētiku ne tikai Jūras kara spēkiem vien. Par to, kādiem nolūkiem Vašingtonai vajadzīgi jauni kompakti reaktori, portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Rezerves avots

ASV Bruņotajos spēkos kodolreaktorus izmanto zemūdenes un aviācijas bāzes kuģi. Pateicoties tiem, lielākie ASV flotes vimpeļi var atrasties jūrā gandrīz neierobežotu laiku.


Kodolenerģija tiek izmantota arī citu valstu Jūras spēkos. Piemēram, Francijā to izmanto aviācijas bāzes kuģis "Charles de Gaulle", Krievijā – smagais raķešu kreiseris "Piotr Velikiy". Tomēr ASV kodolkuģu ir daudz vairāk, un viņi nedomā apstāties pie sasniegtā.

"Saskaņā ar prezidenta Trampa rīkojumu Aizsardzības ministrija izstrādās un īstenos enerģētiskās elastības un efektivitātes demonstrācijas plānu valsts iekšienē no mazas jaudas kodolreaktoru radīto izdevumu viedokļa, kā arī izmēģinās mazas jaudas mobilo reaktoru. Tamlīdzīgi enerģijas avoti ir neaizvietojami tālā kosmosa pētījumiem, kur nav iespējams izmantot Saules enerģiju, kā arī aizsardzības jomā," ziņoja Baltā nama preses dienests.
Valdības iestādes neprecizēja, kādiem nolūkiem vajadzīgi kompakti kodolreaktori. Portāla defensenews.com eksperti uzskata, ka runa ir par rezerves jaudas avotiem armijas bāzēs. Ja aptrūkst elektrības padeve militārajam objektam, reaktors nodrošinās ar enerģiju vitāli svarīgas iekārtas. Saskaņā ar rīkojuma tekstu, pirmā prototipa izmēģinājumus plānots sākt pusgada laikā. Speciālisti domā, ka tas notiks Nevadas poligonā, vienā no lielākajiem ASV.

Iekarot kosmosu

Nekomerciālās organizācijas Secure World Foundation eksperts kosmiskās drošības jautājumos Braiens Vīdens atgādināja, ka bez kodolenerģijas nav iespējams iztikt ilgstošos, arī pilotējamos lidojumos uz Mēnesi, Marsu un citām planētām. Perspektīvā reaktori būs vajadzīgi pirmajām ārpuszemes kolonijām. Daži speciālisti uzskata, ka jaunās tehnoloģijas var izmantot arī orbitālās ieroču platformas. Principā, šāds scenārijs iekļaujas ASV Kosmisko spēku agresīvajā doktrīnā, kas uzskata kosmosu par potenciālo kaujas lauku. 

"Domāju, pārsvarā tas amerikāņiem vajadzīgs kosmiskiem mērķiem, - sarunā ar RIA Novosti pastāstīja žurnāla "Arsenal Otečestva" galvenais redaktors Viktors Murahovskis. – Ar vārdu "kodolreaktors" mēs saprotam dažādas lietas. Pirmkārt, tā ir iekārta, kas darbojas uz urāna šķelšanas ķēdes reakcijas bāzes ar palēninātājiem un jaudas regulēšanu. Krievijā tamlīdzīgas iekārtas jau radītas "Burevestnik" un "Poseidon" vajadzībām. Otrkārt – izotopu kodolenerģijas avoti, ko izmanto satelītiem, radiobojām un meteostacijām. Tās nav tik efektīvas, toties nerada tik spēcīgu fonu."
Eksperts atgādināja, ka 50.-60. gados gan ASV, gan PSRS centās izstrādāt kompaktu kodolreaktoru lidmašīnām. Tomēr no šiem projektiem atteicās – neviena, pat pati lielākā lidmašīna nespēja panest ekipāžas bioloģiskās aizsardzības sistēmu. Tāpēc reaktori tiek lietoti tikai lielajos kuģos.

Murahovskis konstatēja, ka līdz šim nevienai pasaules valstij nav izdevies radīt kompaktu reaktoru uz kodolu dalīšanas reakcijas bāzes, ko būtu iespējams izmantot pilotējamās lidmašīnās, nelielas tonnāžas kuģos vai uz sauszemes transporta līdzekļiem. Vienlaikus eksperts apšaubīja, ka amerikāņi varētu plānot atkārtot Krievijas "Burevestnik" vai "Poseidon".
"Šīs sistēmas ir visnotaļ specifiskas, - viņš paskaidroja. – Tās izstrādātas garantētam atbildes triecienam jebkādos apstākļos, ja agresors izvērsīs kodolkaru, vai Rietumu pretraķešu aizsardzības sistēmas nivelēšanai. Amerikāņiem jau pietiek ieroču, kas šiem mērķiem ir piemērotāki."

Radiācijas problēma

Savulaik kodolspēkiekārtu mēģināja izstrādāt starpkontinentālajiem stratēģiskajiem bumbvedējiem Convair B-36, ko ASV GKS izmantoja no 1949. līdz 1959. gadam. Lidojošās laboratorijas NB-36H priekšdaļā uzstādīja 12 tonnu aizsargkapsulu. Savukārt ātro neitronu reaktoru ar 1 MW jaudu – 1,2 metri diametrā un 16 tonnu svars – bumbu nodalījumā. To vajadzēja palaist gaisā un atdzesēt ar atmosfēras gaisu, kas iekļūst caur gaisa savācējiem. Eksperimentālā mašīna devās 47 reisos, tomēr kodoldzinēju ieslēdza tikai uz ļoti īsiem laika sprīžiem, lai arī iecere izskatījās pievilcīga. Tādu lidaparātu varētu izmantot gan kā stratēģisko bumbvedēju, gan izlūku, kas spētu vairākas diennaktis atrasties gaisā bez degvielas uzpildes. Tomēr problēmu bija pārāk daudz.

Pirmkārt, katra kodollidmašīna, pēc būtības, ir "netīrā" bumba, kas var nokrist arī uz savējiem. Otrkārt, eksperimentālais borts gaisā atstāja aiz sevis radioaktīvo vielu "asti". Visbeidzot, ekipāža tik un tā saņēma spēcīgu apstarojumu. Starpkontinentālo ballistisko raķešu – kodolieroču galveno nesēju – attīstība nivelēja visas sarežģītās un bīstamās kodollidmašīnu programmas perspektīvas.

ASV mēģināja uzstādīt kodolreaktoru uz sauszemes tehnikas. 25 tonnas smagais tanks Chrysler TV-8 nekad netika ražots masveidā – izgatavots tikai pilna izmēra makets, aprīkots ar daļu paredzēto sistēmu. Mašīnu vajadzēja darbināt tvaika dzinējam, kuram siltumu piegādātu neliels kodolreaktors. Tiesa, amerikāņu karavīri korporācijas Chrysler ieroču meistaru novatorisko noskaņojumu nenovērtēja. Viņi atzina, ka tanks ir pārlieku sarežģīts, tā iespējas nebija pietiekami plašas, lai liktu atteikties no tradicionālajām mašīnām. 1956. gada 23. aprīlī projektu TV-8 slēdza.

16
Tagi:
drošība, gaisa kara spēki, ASV
ASV eskadras mīnu kuģis USS McCampbell

"Liek galdā trumpjus": ASV grib atgūt virskundzību jūrā

27
(atjaunots 22:51 22.01.2021)
Amerikāņu flote pievērsusi uzmanību automātiskajiem kuģiem. Vairākas lielas kompānijas aktīvi izstrādā bezpilota kuģus un zemūdenes.

Pārsvarā bezpilota peldlīdzekļi paredzēti uzbrukumam. Par ASV Jūras kara spēku augošajam ambīcijām un neparasto bruņojumu, ar ko plānots aizstāt raķešu eskadras kuģus un atomzemūdenes, portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

Dārgs prieks

Pentagona ilgtermiņa plāns paredz, ka līdz 2045. gadam flote saņems 120 bezpilota kuģus un aptuveni 25 zemūdenes. Domājams, ar laiku tie būs teju vai galvenais spēks karadarbības laikā jūrā.

Amerikāņu admirāļu īpašā interese par automātiskajiem aparātiem ir saprotama – viņi vēlas pāriet pie sadalītākas flotes arhitektūras. Raķešu kreiseru un eskadras kuģu skaits saruks – tos malā pabīdīs kompaktu fregašu un lielu dronu "vilku bari". Relatīvi lētie bezpilota kuģi ļaus kompensēt desmitiem parasto kuģu trūkumu, kad beigsies to ekspluatācija resursa izsīkuma dēļ. Pentagons plāno līdz 2030. gadam palielināt JKS līdz 355 kuģiem, bet pēc 20 gadiem – jau līdz 400. Cita starpā plānots to paveikt arī uz jūras dronu rēķina.

Американский эсминец USS Michael Monsoor типа Zumwalt
© AP Photo / Robert F. Bukaty
Zumwalt tipa amerikāņu eskadras kuģis USS Michael Monsoor dodas jūrā izmēģinājumiem. 2017. gada 4. decembris

 

Viens no perspektīvajiem projektiem ir Large Unmanned Surface Vehicle (LUSV). Tā vajadzībām Pentagons pieprasījis gandrīz 580 miljonus dolāru. Tas būs 60-90 metrus garš kuģis ar tonnāžu 1-2 tūkstošu tonnu apmērā. Dronus būvēs pēc moduļu shēmas, tie varēs uzņemt nopietnu bruņojumu: pretzemūdeņu munīciju, pretkuģu raķetes un šāviņus triecieniem pa mērķiem uz sauszemes.

Plānots izstrādāt ari vidēju bezpilota peldlīdzekli ar aptuveni 500 t tonnāžu. Tā galvenie uzdevumi – izlūkošana, novērošana un radioeletroniskā cīņa.

Tiesa, Kongress nav noskaņots tik optimistiski kā Pentagons. Nesen likumdevēji būtiski samazināja bezpilota flotes programmas finansējumu, jo netic tai pārlieku stipri. "Dzīvu" naudu karavīri nesaņems, līdz neparādīsies pirmie sekmīgie rezultāti.

Acīmredzot, pēdējos gados Kongresam ir apnicis tērēt simtiem miljonu dolāru apšaubāmiem JKS projektiem. Piemēram, aviācijas bāzes kuģis "Gerald Ford" jau vairākus gadus sagādā īstas galvassāpes jūrniekiem ar pastāvīgajām tehniskajām kļūmēm un nepilnībām. Pārlieku "attīstītie" un miljardiem vērtie superkuģi "Zumwalt" vēl joprojām nav savesti kārtībā, tāpēc galu galā programma aprobežota no 32 līdz 3 kuģiem.

Autonomās eskadras

Tomēr bezpilota kuģi ASV flotē parādīsies. Jau vairākus gadus JKS izmēģina vidējo bezpilota kuģi Sea Hunter. 40 metrus garais drons ar 145 t tonnāžu izstrādāts programmas Anti-Submarine Warfare Continuous Trail Unmanned Vessel ietvaros. Tam ir divi dīzeļa dzinēji, ātrums – līdz 30 mezgliem, autonomais reiss – divi mēneši.

"Jūras mednieks" paredzēts pretinieka zemūdeņu meklēšanai un pavadīšanai. Bezpilota kuģis ir līdz malām piebāzts ar hidroakustiskajām sistēmām, radariem un sensoriem. Tas pārsvarā strādās ASV piekrastes ūdeņos, varēs patrulēt noteiktus rajonus saskaņā ar iepriekš izstrādātu programmu, kā arī patstāvīgi koriģēt maršrutu atbilstoši apstākļiem.

Boeing Echo Voyager UUV
Boeing Echo Voyager UUV

No 2019. gada amerikāņi izstrādā bezpilota zemūdeni Echo Voyager. Tas ir superliels drons, spējīgs izpildīt virkni dažādu uzdevumu, ko agrāk zemūdens neapdzīvojamie aparāti nevarēja veikt ierobežoto gabarītu dēļ.

Drons ir vairāk nekā 15 metrus garš, turklāt korpusa pagarināšanai paredzēta papildu 10 m sekcija. Diametrs – 2,5 metri. 50 tonnas smagā zemūdene var autonomi pārvarēt līdz 6,5 tūkstošus jūdžu, mēnešiem ilgi uzturēties jūrā, nogādājot noteiktajā rajonā pretzemūdeņu mīnas, radioelektroniskas iekārtas vai izlūkošanas sistēmas.

Netāla nākotne

Krievijas militārās ražošanas kompleksa kolēģijas ekspertu padomes loceklis Viktors Murahovskis pastāstīja, ka bezpilota aparāti ir viens no perspektīvākajiem bruņoto spēku attīstības virzieniem.

Морские тральщики Ковровец (слева) и Иван Голубец на праздновании Дня Военно-Морского Флота в Севастополе.
© Sputnik / Алексей Мальгавко
Jūras traleri "Kovrovec" un "Ivan Golubec" Jūras kara flotes dienas svētkos Sevastopolē

"Bezekipāžu tehnikas tendence gaisā, jūrā un uz zemes ir vērojama visā pasaulē, - viņš atzīmēja sarunā ar RIA Novosti. – Bezpilota zemūdenes un kuģi paver plašas iespējas. Piemēram, tos var nosūtīt uz avangarda rajoniem izlūkošanai. Mazie gabarīti apgrūtina tādu kuģu atrašanu un neitralizāciju gan funkcionālajiem līdzekļiem – REC sistēmām, gan uzbrukuma bruņojumu. Tos ir visai grūti iznīcināt un nogremdēt."

Droni spēj atrisināt pretmīnu cīņas uzdevumus – tas ir viens no riskantākajiem kuģiem ar ekipāžām.

"Tagad daudzas valstis ļoti jutīgi uztver dzīvā spēka zaudējumus, it īpaši acumirklīgos – tas raksturīgs kuģu bojāejas gadījumā. Zaudējot bezekipāžas aparātu, piemēram, akvatorijas tralēšanas laikā, zaudējumi nebūs tik kritiski," paskaidroja eksperts.

Cita starpā bezpilota aparāti uzņemsies lielu skaitu palīgfunkciju: no jūras dibena apsekošanas līdz flotes materiāltehniskajam nodrošinājumam – kravu, dažādu materiālu, munīcijas piegādēm.

Acīmredzot, bezpilota kuģi saņems arī bruņojumu, lai arī patlaban tas ir visnotaļ problemātiski.

Новейший ударный беспилотник Охотник совершил первый совместный полет с Су-57
© Photo Министерство обороны РФ
Jaunais trieciena bezpilota aparāts "Okhotnik" pirmā kopīgā lidojuma laikā ar iznīcinātāju Su-57

"Neviens, arī amerikāņi ne, vēl nav gatavs nodot mākslīgajam intelektam tiesības pieņemt lēmumus par ieroču lietošanu, - konstatēja Murahovskis. – Pagaidām ir nepieciešama bezpilota aparāta tālvadība no komandpunkta uz kuģa ar ekipāžu un datu apmaiņa starp tiem. Informācija tiek nodota caur elekromagnētiskā spektra pieejamajām frekvencēm. Savukārt kaujā ar labi ekipētu pretinieku, kura rīcībā ir REC līdzekļi, nav zināms, vai izdosies saglabāt bezpilota aparātu vadību."

Patlaban bezpilota kaujas sistēmas optimālais variants ir platforma, bruņojuma nesējs, kas darbojas saskaņā ar "uzticama padotā" koncepciju, tāpat kā aviācijā. Drons strādā patstāvīgi, tomēr cilvēks lemj, ar ko, kurp un kurā brīdī šaut.

Pie neapdzīvojamiem kara kuģiem strādā gandrīz visas lielās militārās valstis. Arī Krievija. JKF izmanto dronus atmīnēšanai, palīgoperācijām, piemēram, kuģa trases, jūras dibena pārbaudei, avarējušu un nogrimušu kuģu meklējumiem.

Российский подводный беспилотник Витязь-Д впервые достиг дна Марианской впадины
© Photo Пресс-служба Фонда перспективных исследований
Krievijas zemūdens bezpilota aparāts "Vityaz D" pirmo reizi sasniedzis Marianas dziļvagas dzīles

Viena no pēdējām izstrādēm ir komplekss dziļūdens pētījumiem "Vityaz D". Aizvadītā gada maijā to nolaida no Klusā okeāna flotes kuģa "Fotiy Krilov" borta Marianas dziļvagā. Krievijas drons bija pirmais neapdzīvojamais aparāts pasaulē, kas patstāvīgi sasniedzis vairāk nekā desmit kilometru dziļumu. Līdz šim tika izmantoti piesieti vai tālvadības droni.

 

27
Tagi:
LUSV, ASV
Pēc temata
"Atklājuši rajonus": kurp pavērsusi ieročus ASV kara flote
Krievijas atbilde uz agresīvu politiku – ziņas par "Poseidonu" nesēju
ASV JKS jaunākā kaujas zemūdene zaudējusi segumu jau pēc pirmā reisa
Amerikāņu atbilde "Kalibriem": ko prot jaunie "Tomahauki"
Vakcinācija pret Covid-19, foto no arhīva

Vairāki ārsti saslimuši ar Covid-19 pēc pirmās vakcīnas, vakcinācijas tempi krītas

0
(atjaunots 19:00 23.01.2021)
Dažos gadījumos radusies nepieciešamība atcelt vakcinācijas otro posmu, jo mediķi saslimuši laika posmā starp pirmo un otro vakcīnas devu.

RĪGA, 23. janvāris — Sputnik. Vakcinācijas tempi Covid-19 būtiski kritušies – pirmajā posmā četru dienu laikā vakcīnas saņēmuši 2960 cilvēki, otrajā – tikai 2139 cilvēki, liecina Nacionālā veselības dienesta dati. Vairāki ārsti saslimuši pirms vakcīnas otrās devas.

Ceturtdien, 21. janvārī tikai 13 cilvēki divās slimnīcās saņēmuši vakcīnas otro devu Covid-19 profilaksei. Salīdzinājumam, vakcinācijas pirmā posma ceturtajā dienā vakcinējušies 698 cilvēki desmit veselības aprūpes iestādēs.
Kopumā vakcīnu pret Covid-19 saņēmis 16 541 ārsts un medicīnas darbinieks, tostarp 2139 saņēmuši abas vakcīnas devas.
Ceturtdien vakcinācijas procesā izmantotas 17 528 BioNTech/Pfizer vakcīnas devas un 1152 Moderna vakcīnas devas. Pfizer vakcīnām noteikts 21 dienas intervāls starp pirmo un otro vakcīnu, citām, ko Latvija patlaban saņem vai plāno saņemt, intervāls sastāda 28 dienas.

Fiksēti vairāki gadījumi, kuros Covid-19 vakcīnas otro devu nācies atlikt, jo starp pirmo un otro vakcīnu cilvēki inficējušies ar koronavīrusu, Imunizācijas valsts padomes vadītāja Dace Zavadska pastāstīja Latvijas radio ēterā. Viņa paskaidroja, ka ārsti, kas saņēmuši vakcīnas pirmo devu, varēs saņemt otro devu, tiklīdz izveseļosies.

Zavadska piebilda, ka otro vakcīnu izlaist nav ieteicams.

Viņa pievērsa uzmanību arī tam, ka, saskaņā ar novērojumiem, pēc otrās devas saņemšanas nepatīkamās sajūtas ir spilgtāk izteiktas. Piemēram, spēcīgs nogurums vai sāpes dūriena vietā. Taču simptomi, parasti daudzkārt mazāki, nekā pašas slimības gadījumā, ilgst tikai vienu vai divas dienas, apliecināja Zavadska.

Iepriekš Latvijas valdība atbalstīja ierosinājumu iesniegt pieteikumu par valstij papildus pieejamajām 646 510 vakcīnas CureVac devas, tātad tagad no šī ražotāja plānots iegādāties 946 510 vakcīnas devas. CureVac vakcīnas piegāde ieplānota gada pirmajā pusē.

 

0
Tagi:
mediķi, vakcinācija, vakcīna
Pēc temata
Vakcinācijas procesā Latvijā varētu iesaistīt armiju
Publicēts vakcinācijas tempu grafiks Latvijā, Lietuvā un Igaunijā
"Tas ir nepiedodami un nepieņemami": premjers neapmierināts ar vakcinācijas gaitu
Temperatūra un roku tirpšana: Austrumu slimnīca noliedz problēmas pēc vakcinācijas