Saber Strike

Baltijas reģiona militāri politiskā groteska

353
(atjaunots 10:35 10.05.2020)
Igaunijas, Latvijas un Lietuvas ilggadējo apmātību ar neesošajiem draudiem un stoisko "pašuzupurēšanos" (arī budžetā) neaptur ne ekonomiskās grūtības, ne koronavīrusa pandēmija, ne kaimiņu – Baltkrievijas un Krievijas Federācijas – miermīlīgais noskaņojums.

Izskatīsim dažus spilgtus piemērus no Baltijas nesenajiem militāri politiskajiem soļiem.

Apšauda, tātad mīl

Igaunija stabili turas "stratēģisko panākumu" virsotnē (vai pašā bezdibeņa malā – tas atkarīgs no skata leņķa). 6.maijā ASV Gaisa spēku virsskaņas bumbvedēji B-1B Lancer organizēja mācību uzlidojumu igauņu poligonā. Jāpiebilst, ka bumbvedējiem atlika nepilnas divas minūtes lidojuma līdz Krievijas PGA sistēmas raķešu startam: zenītraķešu kompleksu S-350 "Vitjaz" komandas kaujas dežūrā Ļeņingradas apgabalā nevar droši zināt, ka "stratēģu" B-1B devušās mācību lidojumā ar inertām bumbām. Tie ir ļoti bīstami manevri, absolūti neattaisnots risks un reāla militārā konflikta provokācija.

Mobilā laboratorija
© Sputnik / Sergey Melkonov Sergey Melkonov

Divi stratēģiskie bumbvedēji B-1B Lancer ieradās Igaunijas gaisa telpā no Elsvortas aviobāzes Dienviddakotas štatā (ASV). Tie pārvarēja aptuveni 7600 kilometrus ar degvielas uzpildi gaisā. Pentagons apgalvoja, ka tas ir signāls par savaldīšanas iespējām jebkuram iespējamam pretiniekam. Igaunijas aizsardzības ministrs Jiri Luiks mācībās saskatīja, cik "nopietni noskaņotas ASV Baltijas valstu aizsardzībā" un akcentēja ASV stratēģisko bumbvedēju svarīgo lomu mācībās "Pavasara vētra". Manevros iesaistīti vairāk nekā 3 tūkstoši kareivju no NATO daudznacionālā bataljona un Igaunijas armijas.

Igaunijas un citu Baltijas valstu augošās poligonu iespējas patiešām ir iespaidīgas. 2019.gadā divi amerikāņu stratēģiskie bumbvedēji B-52H izpildīja mācību uzlidojumu poligonā netālu no Kazlu Rūdas pilsētas Lietuvā. Jāpiebilst, ka 12 nomestās aviācijas bumbas BDU-50 imiktēja kodoluzbrukumu (ar modernizētajām kodoltermiskajām bumbām B61-12, kas īpaši adaptlētas darbam Eiropā). Tās nesola Baltijas valstīm neko labu, jo amerikāņi tās nav izstrādājuši aizsardzībai – tās tapušas, lai iznīcinātu visu dzīvo lielā platībā.

Nepārprotama kodoluzbrukuma izspēle nozīmē līdzīgu atbildes reakciju. Domājamā konflikta lokalizācija nav garantēta. Tehnoloģiski attīstītu pretinieku pilna mēroga karadarbībām nav ierobežojumu no uzbrukuma līdzekļu izvēles viedokļa, ieskaitot taktiskos kodolieročus (aviācijas bumbas, artilērijas lādiņi, zenītraķetes) un stratēģiskos kodolspēkus (starpkontinentālās ballistiskās un spārnotās raķetes).

"Open Spirit" duļķainie ūdeņi

No 4. līdz 14.maijam Latvijas piekrastē notiek NATO jūras kara spēku mācības "Open Spirit 2020". Iepriekš Ventspilī ieradās ārvalstu kara kuģu grupa, kurā ir Novēģijas JKS mīnu tralētājs "Otra", Nīderlandes JKS mīnu tralētājs "Willemstad", Vācijas JKS mīnu tralētāji "Datteln", "Weilheim", "Gromitz" un štāba kuģis "Donau". Mācībās piedalās Baltijas pretmīnu eskadras "Baltron" kuģi: Latvijas JS štāba kuģis "Virsaitis", mīnu tralētāji "Tālivaldis" un "Rūsiņš", kā arī igauņu mīnu tralētājs "Sakala".

"Open Spirit" galvenais uzdevums ir kuģniecību apdraudošo lādiņu meklēšana un likvidācija Baltijas jūrā. Jāpiezīmē, ka tādām operācijām ar desmit dienām gadā nepietiek, turklāt vienlaikus tiek pilnveidota štābu un ekipāžu mijiedarbība, plānveidīgi veidota uzticības atmosfēra.

Punkts par uzticību liek neviļus pasmaidīt, jo iepriekš – 2014.gadā mācības "Open Spirit" Latvijā iezīmēja kara jūrnieku kautiņu un huligānisms. Toreiz Ventspils mērs Aivars Lembergs bija tik sašutis, ka politiski gluži nekorekti paziņoja: ārvalstu kareivji ignorē vietējos likumus un uzvedas cūciski. Protams, sadzīve un attiecības krastā nav galvenās, daudz svarīgāka ir lādiņu meklēšana un likvidācija jūrā.

Starptautiskie manevri (pretmīnu operācijas) "Open Spirit" notiek ik gadus kopš 1994.gada Lietuvas, Latvijas un Igaunijas ūdeņos (pēc kārtas). Principā, būtu loģiski, ja ceturtdaļgadsimta laikā Baltijas valstu piekraste būtu attīrīta no Otrā pasaules kara laiku munīcijas. Taču ilgadējie pūliņi zem "Open Spirit" vimpeļiem" rezultāti – vienību neitralizēto mīnu un lādiņu skaits – izskatās relatīvi pieticīgi. Salīdzinājuma: Otrā pasaules kara gados Baltijas jūrā tika izmesti vairāk nekā 150 tūkstoši mīnu, no tiem 80 tūkstoši – Somu līcī. Saskarsmē ar kuģiem un zemūdenēm uzsprāguši tikai daži simti lādiņu, vairākus tūkstošus pēc 1945.gada izzvejoja padomju kara jūrnieki. Kopš 1994.gada pretmīnu operācijās atrasti un neitralizēti tikai daži simti lādiņu. Piemēram, 2012.gadā neitralizētas 87 jūras mīnas, 2015. – 37 jūras mīnas un lādiņi. Priekšā vēl ir milzums darba, un Latvijas, Lietuvas un Igaunijas piekrastes ūdeņi nebūt nav lielākā problēma.

Pēc Otrā pasaules kara Baltijas jūrā tika nogremdēts milzīgs daudzums ķīmisko lādiņu, tikai Gotlandes ieplakā vien – aptuveni 8 tūkstoši tonnu bumbu un lādiņu. Laika gaitā un jūras ūdens iedarbībā turpinās metāla korozija. Ķīmiskā katastrofa apdraud daudzas Baltijas reģiona valstis, tāpēc "Open Spirit" nelielās "klapatas" izskatās paradoksāli. Rodas iespaids, it kā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas vecākie partneri NATO itin vienkārši bez mazākās steigas pēta fārvaterus, hidroloģiju, sēkļus un piekļuvi Krievijai.

Neptūna svētki

Tuvākajā laikā Lietuvas Jūras spēki paplašinās sastāvu – plānots Lielbritānijā iegādāties trešo mīnu tralētāju ("Hunt" klases kuģis, norakstīts 2017.gadā). Divus norakstītus šī tipa tralētājus Lietuva jau nopirka 2008.gadā, un pēc kapitālā remonta kuģi no 2011.gada turpina dienestu ar jauniem nosaukumiem – "Skalvis" un "Kurčis". Kāpēc Lietuvas JS lemts tāds liktenis – "nonēsāt" vecos (vēsturiskajā dzimtenē jau norakstītus) britu tralētājus vai norvēģu patruļas kuterus? Pat, ja 40 gadus vecie tralētāji vēl spēj pārvietoties, tos tomēr labāk būtu nodot muzejā, nevis pārdot.

Atgādināšu, ka militārajām vajadzībām Lietuva tērē 2% IKP, un 5.maijā valsts prezidents Gitans Nausēda apsolīja NATO ģenerālsekretāram Jensam Stoltenbergam, ka šie 2% tiks piešķirti, neskatoties uz pandēmijas radīto sarežģīto ekonomisko situāciju. Valsts bruņotie spēki veido daļu Ziemeļatlantijas alianses militārās struktūras, un it kā viņu rīcībā vajadzētu būt modernākajiem militārās tehnikas paraugiem. Taču sauszemes spēki vēl joprojam bruņoto ar padomju laiku kara transporta helikopteriem (Mi-8) un bruņutehnika (BTR-60, BRDM-2, MT-LB). Republikai ir stipras jūras tradīcijas, taču mūsdienās jūras spēki ir visvājākie – tajos ir tikai trīs tralētāji un četri patruļas kuteri, būvēti pagājušajā gadsimtā. Lietuvas JS rīcībā nav nekāda raķešu bruņojuma (tā ir XXI gs. galvenā tendence).

Paskatīsimies, kāds tas "Hunt" īsti ir. Šī tipa tralētāji sākti būvēt 1980.gadā (kopā – 13 vienības). Piekrastes akvatorijas darbarūķa tonnāža ir 615 tonnas, tas ir 60 metrus garš, 10 metrus plats, ar stikla plastikas korpusu, divu dīzeļa dzinēju kopējā jauda ir 3800 zirgspēki, ātrums – apmēram 35 km/h. Ekipāža – 45 cilvēki. Bruņojums ir pieticīgs: kuģim ir viena 40 mm kalibra zenītartilērijas iekārta "Bofors" un divas 20 mm kaliba artilērijas iekārtas. Radioelektroniskās iekārtas: navigācijas RLS, radioelektroniskās cīņas sistēma "Matilda" UAR-1, divas hidroakustiskās stacijas. Mīnu meklēšanai tralētājam paredzēta arī akvalangistu komanda ar diviem autonomiem mīnu neitralizācijas zemūdens aparātiem (ražoti Francijā 1980.gadā).

Lielbritānijā ir vēl pieci "stipri veterāni" Hunt. Un valsts Aizsardzības ministrijas Militārās tehnikas un iekārtu tirdzniecības pārvalde meklē apakšuzņēmējus viena tralētāja kapitālajam remontam un modernizācijai Lietuvas JS interesēs (provizoriskā darbu vērtība – 50 miljoni sterliņu mārciņu). Šajā darījumā Lielbritānijas AM plāno nopelnīt aptuveni 1 miljonu mārciņu, savukārt tralētāja utilizācijai būtu jāizdot 750 tūkstoši mārciņu. Interesanta aritmētika. Īsti "Neptūna svētki". Taču aiz skaitļiem vīd alianses vecāko partneru iecietīgā attieksme pret jaunākajiem. No vienas puses, - nolietots bruņojums "ar plašu žestu", no otras, - militārā budžeta pieaugums. Nothing personal, just business.

353
Tagi:
militārās mācības, NATO, Baltija, Igaunija, Lietuva, Latvija
Pēc temata
Igaunija jau sen nav miermīlīga valsts
Eksperts: NATO vēlas vairāk naudas un ignorē slimnieku vajadzības
Krievijas Su-24, NATO F-16 un Donald Cook: kas noticis Baltijas jūrā
Lidmašīna F-15E Strike Eagle, foto no arhīva

Dubulti standarti: mācības Krievijā slikti, manevri Baltijā normāla lieta

5
(atjaunots 15:51 23.04.2021)
Krievijas bruņoto spēku pārvietošanu KF teritorijā un dažu valsts teritoriālo ūdeņu rajonu slēgšanu ārvalstu karakuģiem Vašingtona uzskata par neizprovocētu eskalāciju.

Taču vienlaikus ASV Gaisa spēku iznīcinātāji Baltijas valstīs agresīvi izspēlē aviācijas triecienus "avangardā" – 150 kilometru attālumā no Sanktpēterburgas un 6000 kilometrus no Amerikas krasta. Krievija adekvāti atbild uz nepārprotamo eskalāciju un militārajiem draudiem – Rietumu kara apgabala PGA sistēmas S-400 un S-350 kontrolē katra amerikāņu iznīcinātāja lidojumu no pacelšanās līdz nosēšanās brīdim, atgādināja militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Amerikāņu iznīcinātāji-bumbvedēji F-15E Strike Eagle ieradušies Igaunijā, lai tās gaisa telpā izspēlētu pilotu sadarbību ar aviācijas tēmētājiem, aviācijas triecienus avangardā un gaisa mērķu pārtveršanu. Mācību zona 21. aprīlī aptvēra Emari aviobāzes, Sāremā un Hījumā salu apkaimi, tātad aviācijas triecienu prioritārie mērķi ir iespējamā pretinieka kuģi.

Tamlīdzīgas mācības Baltijas valstīs ASV GKS organizē regulāri, it kā ar mērķi pārbaudīt cīņas gatavību. Tomēr Latviju, Lietuvu un Igauniju nekad neapdraud un nekas netraucē 48. iznīcinātāju spārna pilotiem celt cīņasspēju pastāvīgās dislokācijas vietā – Leikenhitas aviobāzē Lielbritānijā (vai dzimtenē – ASV). Patiesībā Pentagons izraudzījies Baltiju, lai izspēlētu agresīvas operācijas pret Krieviju. Tādu manevru taktiskā bezjēdzība var novest pie reģionālās krīzes. Kādā no saviem lidojumiem amerikāņu iznīcinātājs var nejauši noiet no kursa, pārkāpt Krievijas robežu. Un saņemt Krievijas PGA sistēmu triecienu, kuru redzes un darbības lokā bez grūtībām iekļaujas Baltijas valstu gaisa telpa.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins vēstījumā Federālajai sapulcei atklāti brīdināja partnerus: tie, kas organizē jebkādas provokācijas pret Krievijas drošības interesēm, "nožēlos nodarīto tā, kā jau sen neko nav nožēlojuši". Krievijas Bruņoto spēku koncentrācija, piemēram, Melnās jūras reģionā ļauj Pentagonam un NATO tuvāk pavērot Krievijas neverbālos argumentus.

Neveiksmīgs uzdevums

19. aprīlī vairāki desmit ASV GKS iznīcinātāju F-15 un F-16 uz nenoteiktu laiku pārvietoti no Lielbritānijas uz Poliju, uz 32. aviobāzi netālu no Laskas pilsētas, 310 kilometru attālumā no Brestas pilsētas Baltkrievijā. No šejienes ir ērtāk izspēlēt lielāku vienību gaisa operācijas.

Krievijai jebkurā virzienā savu robežu tuvumā ir liels – kvalitatīvs un kvantitatīvs – militārais pārspēks. Un tā spēj operatīvi radīt spēcīgu militāro grupējumu satriecošai atbildei (pat bez kodolieročiem).

Pentagona preses sekretārs Džons Kirbijs bumbvedēju pārvietošanu uz Baltijas reģionu novērtēja kā standarta mācības, kas nekādi nav saistītas ar situāciju uz Krievijas un Ukrainas robežas. Taču Krievija vērīgi seko partneru darbiem – viņu paziņojumi pēdējā laikā pamatīgi kritušies cenā. Vladimirs Putins pauda cerību, ka "nevienam ne prātā nenāks attiecībās ar Krieviju pārkāpt tā saucamo sarkano līniju, un to, kur tā būs iezīmēta, to mēs katrā konkrētā gadījumā noteiksim paši".

Nejaušība?

20. aprīlī, kad amerikāņu iznīcinātāji jau atradās Polijā, virs Baltijas jūras neitrālajiem ūdeņiem absolūti "nejauši" lidoja divi Krievijas stratēģiskie bumbvedēji-raķešnesēji Tu-160 "Baltais gulbis". Krievijas AM atzīmēja, ka Tu-160 piesedza GKS lidmašīnu Su-35S un jūras aviācijas Su-27 ekipāžas. Stratēģi pavadīja lidojumā astoņas stundas (tātad paveica vairākus "apļus" virs Baltijas). Lidojums notika atbilstoši gaisa telpas lietošanas starptautiskajiem noteikumiem. Tomēr Krievijas stratēģiskās aviācijas patruļas ir metode stabilitātes stiprināšanai.

Stratēģiskie raķešnesēji Tu-160 lidojumā izspēlē tuvošanos vietai, no kuras tiks palaistas spārnotās raķetes pa domājamā pretinieka objektiem. Ja kādam Varšavā, Viļņā, Rīgā vai Tallinā, šķiet, ka amerikāņu iznīcinātāji padara sabiedrotos Baltijā stiprākus, viņiem nav taisnība. ASV trieciena aviācijas koncentrācija Krievijas robežu tuvumā padara valstis, kurās tā uzturas, par ļoti viegli ievainojamām un patiesi bīstamām dzīvei. Lieta tāda, ka Tu-160M var uzņemt savās tilpnēs 45 tonnu arsenālu – līdz 12 mazpamanāmās un precīzās spārnotās raķetes X-101 ar darbības attālumu līdz 5500 km, ko iespējams pielietot, neieejot pretinieka PGA darbības zonā. X-101 parastās modifikācijas lādiņš sasniedz aptuveni 400 kilogramus trotila ekvivalentā. Speciālā (X-102) aprīkota ar kodoltermisko lādiņu ar jaudu no 250 kilotonnām līdz 1 megatonnai. Divi "stratēģi" Tu-160 – tās ir 24 spārnotās raķetes, un nav grūti iztēloties iznīcības mērogu Laskas, Emari aviobāzēs un citviet reāla militārā konflikta situācijā ar Krieviju.

5
Tagi:
Pentagons, ASV GS, militārās mācības, Baltija, Krievija, PGA
Pēc temata
"NATO roku darbs": kas sācies pie Krievijas robežām
Kāpēc Latvija ielaida Rīgas gaisa telpā amerikāņu bumbvedējus?
"Pavisam citas iespējas": ko ASV vēlas izmantot cīņām gaisā
"Viņi jau pārvieto kuģus un lidmašīnas": kas notiek Melnajā jūrā
Krievijas prezidents Vladimirs Putins uzrunāja Federālo sapulci, foto no arhīva

Krievija pati lems par savām nacionālajām interesēm un sarkanajām līnijām

19
(atjaunots 00:39 23.04.2021)
Putins paziņoja, ka egoistisks un augstprātīgs tonis sarunā ar Krieviju ir bezjēdzīgs – tā vienmēr atradis iespēju aizstāvēt savas pozīcijas un intereses, un atklāti ieteica neprovocēt, nekaitināt Krieviju.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmo reizi nāca klajā ar vēstījumu Federālajai sapulcei jaunajā, pēcpandēmijas pasaulē – lai arī cīņa ar Covid-19 vēl turpinās, nu jau var pārliecinoši runāt pat ne tikai par gaismu tuneļa galā, bet gan par neredzētā pārbaudījuma pārliecinošu pārvarēšanu. Ar to prezidents sāka savu uzrunu, turklāt atzīmēja, ka jau pašā koronavīrusa pandēmijas sākumā, kad daudzi situāciju valstī un pasaulē vērtēja kā absolūti nenoteiktu, viņam līdz ar satraukumu bija arī cieša pārliecība – valsts pārvarēs visus pārbaudījumus. Par Krievijas prezidenta vēstījumu RIA Novosti stāsta Pjotrs Akopovs.

Šajās atmiņās nebija jūtama nekāda pašpārliecība vai pašslavināšana – gluži pretēji, Putins vēlējās uzsvērt, ka tic cilvēku spēkiem jebkādās, pat smagākajās un nesaprotamākajās situācijās. Kad esam vienoti, mēs esam neuzvarami – tā tas patiešām ir. Visā savā vēsturē krievu tauta ir uzvarējusi, pārvarējusi pārbaudījumus, pateicoties savai vienotībai, atgādināja Putins un atzīmēja, ka arī tagad "pilsoņi, sabiedrība, valsts rīkojās atbildīgi un solidāri, saliedējušies, mēs spējām iet soli priekšā notikumiem". Priekšplānā iznāca ģimene, draudzība, savstarpējs atbalsts, žēlsirdība, saliedētība – saiknes, par kurām dažkārt labprāt paņirgājas "progresīvie" individuālisti. Šīs garīgās un tikumiskās vērtības, ko daudzās valstīs jau piemirst, paziņoja Putins, Krievijas tautu padarījušas stiprāku, "un šīs vērtības mēs vienmēr aizstāvēsim".

Aizstāvēsim ne vārdos, bet darbos, proti, ar jauniem sociālā atbalsta paņēmieniem ģimenēm un bērniem, par ko savā vēstījumā pastāstīja valsts vadītājs. Atbalsts vajadzīgs ne tikai tāpēc, ka krīze sāpīgi skārusi pašus nabadzīgākos, - nē, tas ir stratēģiskais kurss ar mērķi saglabāt un vairot tautu. Tā, uzsvēra Putins, ir valsts augstākā nacionālā prioritāte. Koronakrīze tikai padziļinājusi galveno Krievijas problēmu – demogrāfiju. Prezidents atklāti konstatēja, ka šajā jomā situācija ir ārkārtēja. Viņš nāca klajā ar virkni pasākumu, kam vajadzētu valstij ļaut no jauna panākt iedzīvotāju skaita stabilu pieaugumu. Turklāt sarežģītā uzdevuma atrisināšanai valdībai vajadzēs jau līdz 1. jūlijam sagatavot vienotu sistēmu ģimeņu ar bērniem atbalsta pasākumiem. Galvenais uzdevums – minimizēt nabadzības risku tādām ģimenēm, jo citādi nelīdzēs nekādi dzimstības celšanas stimulēšanas pasākumi.

Ko Putins ierosināja veikt vispirms? Pirmkārt, palielināt atbalstu ģimenēm ar bērniem, kas nonākušas sarežģītā situācijā, proti, viņu ienākumi nesasniedz divus iztikas minimumus, jau esošās izmaksas bērniem vecumā līdz 7 gadiem papildināt ar izmaksām bērniem 8-16 gadu vecumā nepilnās ģimenēs. Tas attieksies uz miljoniem tādu ģimeņu, kurās bērnu audzina viens no vecākiem vai vecāki ir šķīrušies.

Otrkārt, būs strādājošo jauno māmiņu pozitīva diskriminācija: tagad slimības labu līdz 7 gadus veca bērna kopšanai apmaksās 100% apmērā no algas neatkarīgi no darba stāža.

Treškārt, pirmo reizi iesviests ikmēneša pabalsts grūtniecēm smagā materiālā situācijā. Topošajām māmiņām ir jājūt gan morālais un medicīniskais, gan arī materiālais valsts pabalsts.

Turpināsies arī pērn uzsāktās vispārējās izmaksas bērniem, neatkarīgi no ienākumu līmeņa, piemēram, augustā pabalsts ietvers desmit tūkstošus rubļu katram skolēnam.

Šie pasākumi ir svarīgi ne tikai paši par sevi – principiāla ir tendence. Putins konsekventi īsteno ģimenes un bērna atbalsta politiku, ko tagad vēl stiprina pērnie Konstitūcijas grozījumi. Var droši teikt, ka nākotnē parādījies jaunas sociālā atbalsta formas bērniem un ģimenēm, jo Krievijas galvenais nacionālais mērķis tagad ir panākt, lai valstī par normu kļūtu ģimene ar trim bērniem, lai tā būtu visplašāk izplatīta valstī. Citādi neizdosies pārvarēt smago demogrāfisko stāvokli. Tas ir galvenais izaicinājums Krievijai, nevis starptautiskā situācija. Var jau arī to nosaukt par ārkārtēju, taču nekādi pavērsieni tajā neapdraud Krievijas pastāvēšanu. Valsts saprot, ar ko tai ir darīšana, tā spēj parūpēties par savu drošību un garantēt mierīgu attīstību. Ārpolitikai veltītā daļa prezidenta vēstījumā bija pavisam neliela, toties emocionāla un atklāta.

Putins paziņoja, ka egoistisks un augstprātīgs tonis sarunā ar Krieviju ir bezjēdzīgs – tā vienmēr atradis iespēju aizstāvēt savas pozīcijas un intereses, un atklāti ieteica neprovocēt, nekaitināt Krieviju:

"Dažās valstīs ieviesta ļoti nepatīkama paraža – katrā gadījumā, bet visbiežāk – pat bez jebkāda iemesla aizskart Krieviju. kaut kāds sports, jauns sporta veids – kurš kaut ko skaļāk izsauks.

Mēs izturamies lielākajā mērā savaldīgi, bez ironijas teikšu – pieticīgi. Bieži vien vispār neatbildam ne tikai uz nedraudzīgām akcijām, bet arī uz atklātu nekaunību. Mēs gribam labas attiecības ar visiem starptautiskās saziņas dalībniekiem. Taču mēs redzam, kas notiek reālajā dzīvē. Kā jau teicu, aizskar Krieviju te un tur, bez jebkādiem iemesliem. Protams, ap viņiem uzreiz, gluži kā ap Širhānu, grozās visādi sīki Tabakiji. Gluži kā Kiplingam. Gaudo, lai iztaptu savam suverēnam. Kiplings bija izcils rakstnieks.

Mēs patiešām vēlamies labas attiecības ar visiem starptautiskās saziņas dalībniekiem, starp citu, arī ar tiem, ar ko attiecības mums pēdējā laikā, maigi sakot, neveidojas, - norādīja Putins. – Mēs nevēlamies dedzināt tiltus, taču, ja kāds mūsu labos nodomus uztver kā vienaldzību vai vājību, bet pats plāno uzspridzināt šos tiltus, (viņiem) jāzina, ka Krievijas atbilde būs asimetriska, ātra un stingra."

Šis formulējums šķietami ir izsmeļošs, tomēr Puitns nolēma pat to pastiprināt. Iznāca vēl saprotamāk un stingrāk:

"Jebkuru provokāciju organizatori, kas apdraud mūsu drošības pamata intereses, nodarīto nožēlos tā, kā jau sen neko nav nožēlojuši."

Pie tam Putins taču nevienam nedraud – tikai atbild uz uzbrukumiem, kuros pastāvīgi tiek iezīmētas sarkanās līnijas. Un tās vienmēr ir turpat, kur ir Krievijas nacionālās intereses. Arī par sarkanajām līnijām Putins noteica skaidri un gaiši:

"Tomēr ceru, ka nevienam ne prātā nenāks attiecībās ar Krieviju pārkāpt tā saucamo sarkano līniju, un to, kur tā būs iezīmēta, to mēs katrā konkrētā gadījumā noteiksim paši."

Jā, Krievija pati noteiks savas nacionālās intereses, krievu pasaules intereses – gan valstī, gan starptautiskajā arēnā. Tas var patikt, tas var nepatikt, tomēr ar to vajadzēs rēķināties. Visiem un vienmēr.

19
Tagi:
politika, Krievija, Vladimirs Putins