Rīga

Kādēļ Latvija var atļauties ignorēt realitāti

142
(atjaunots 14:12 08.05.2020)
Latvijas varasiestādes kārtējo reizi grasās noteikt zaudējumus, kas tika radīti republikai padomju laikos.

Tieslietu ministrijas vadītājs Jānis Bordāns paziņoja, ka viņa vadītā komisija ķersies klāt zaudējumu aprēķina metodikas izveidošanai. Turklāt viņš pievērsa uzmanību tam, ka Latvija bija PSRS finanšu donors, pārskaitot Savienības budžetam 48% ienākumu. "Neskatoties uz skaudro pagātni, tā ir arī apliecinājums mūsu spēkam," atzīmēja ministrs.

"Bijušo brāļu", sevišķi Baltijas brāļu rusofobija un nepateicība izraisa aktīvu Krievijas auditorijas reakciju. Kolīdz tur kāds ierēdnis paziņo kaut ko par "padomju okupāciju", pašmāju mediji tiek pārplūdināti ar politiķu, ekspertu un publicistu komentāriem, kuri dzēlīgi atgādina gan vēstures faktus, gan kolosālās padomju investīcijas reģiona attīstībā, gan tā esošo bēdīgo sociālekonomisko stāvokli.

Taču aiz ierastiem faktiem un atbildes argumentiem nereti netiek pamanīts interesants fenomens: mūsu nedraudzīgi noskaņotie kaimiņi demonstrē ekskluzīvu izvēlētās ideoloģiskās līnijas stabilitāti, it kā pastāvot ārpus reālās pasaules un tajā piedzīvotajām izmaiņām.

Trīsdesmit gadu laikā Krievija ir izgājusi ceļu no nacionālās katastrofas līdz lielvalsts atdzimšanai, Eiropa – no nevaldāma eirooptimisma līdz Brexit un savstarpējai medicīnisko masku zādzībai, ASV zaudēja "pasaules karaļa" statusu, savukārt Ķīna pārtapusi no pietiekami nabadzīgas vienā no vadošajām pasaules valstīm. Pie visas ideju stabilitātes cilvēku prātos – nav svarīgi, vai ir runa par Amerikas pārākumu, valsts ticību savai īpašajai vietai pasaulē vai liberālo politkorektumu, – tik vērienīgi procesi nevar tās neietekmēt. Trampa skandētais "Padarīsim Ameriku atkal varenu" lieliski ilustrē to, kā ideoloģija pielāgojas mainīgajai realitātei.

Baltijas republikas šajā pašā periodā izgājušas tikpat garu ceļu – un lieta nebūt nav tikai tajā, ka gaišās eiropeiskās nākotnes vārdā tās nolaida metāllūžņos "nolādētās okupācijas pagātnes" industriālo mantojumu. Bet tas pat par milimetru nelika tām nobīdīt savu pozīciju lielākai atbilstībai jaunajām reālijām.

Sākumā kaimiņu izvēlētā nacionālas valsts būvniecības ideoloģija bija absolūti adekvāta – deviņdesmitajos un nultajos gados. Toreiz pilnībā tika attaisnotas skarbās rietumu un pret Krieviju vērstās pozīcijas ar pragmatisku aprēķinu, ka, no vienas puses, ir pamats cerēt uz noteiktu Eiropas un Savienoto Valstu finanšu atbalstu, bet no otras, – Maskava nekur neliksies, un varēs to "slaukt", kontrolējot svarīgākās tranzīta artērijas.

Problēma pat nav tajā, ka ilgu laiku tika ignorētas arvien skaidrāk topošas izmaiņas, kuras signalizēja par nepieciešamību pārskatīt ierastās konstrukcijas: padomju mantojuma "sazāģēšanas" un Eiropas budžeta "injekciju" pozitīvā efekta izsmelšana, drūmas parādības ekonomikā, depopulācija un Krievijas konsekventā jauno tranzīta shēmu veidošana. Tas kā reizi ir absolūti ierasta cilvēciska pieeja – stingri ticēt tam, ka negatīvam ir īslaicīgs un mazsvarīgs raksturs, ka beigās viss kaut kādā viedā nokārtosies un būs kā bijis.

Iespaidu rada tas, ka Latvija turpina rīkoties pēc tās pašas kārtības arī mūsdienās, kad ierastā pasaule ir neatgriezeniski sabrukusi un cerību uz tās atgriešanos ierastajās sliedēs vienkārši nav atlicis.

Šī brīža notikumi tikai pievieno svītras jau sen izveidotajai ainai. SVF prognozē kritumu Latvijas ekonomikai šogad par 8,6%. Latvijas Bankas vadītājs ir vēl pesimistiskāks un pieļauj 10% kritumu.

Un te nav runa tikai par koronavīrusa epidēmija un triecienu, ko tā radījusi daudzām nozarēm, tai skaitā tūrismam. Pirmajā ceturksnī – vēl pirms visa veida ierobežojumiem – valstī nokritās tranzīts. Dzelzceļa kravu pārvadājumu apjoms samazinājās par 48,7%, savukārt kravu apgrozījums ostās – gandrīz par 30%. Par to Latvijai ir "jāpateicas", starp citu, ne Krievijai, bet gan Savienotajām Valstīm. Pērnā gada decembrī Vašingtona ieviesa sankcijas pret Latvijas ostu biznesu. Un tālāk jau republikas varasiestādes sāka strādāt pašas, savām rokām graujot valstij nozīmīgāko industriju.

Šis stāsts nav unikāls, jo pēc līdzīgas shēmas pirms diviem gadiem tika demontēts Latvijas banku sektors. Kāds aiz okeāna pievērsa uzmanību, ka mazā republika pārāk labi pelna uz "pieaugušo" biznesa rēķina – uz kapitālu izvešanas un "mazgāšanas" no bijušajām padomju republikām un "klusās finanšu ostas" pakalpojumu sniegšanas rēķina tām. Toreiz varasiestādes tikpat zibenīgi paņēma zem jumta un pa ķieģelim izjauca nozari, kura nesa solīdu naudu ne tikai konkrētiem uzņēmējiem, bet arī valstij kopumā.

Tiesa, neizskatās, ka tas rūpētu Latvijas valdošajām elitēm, kuras turpina rīkoties sev ierastajā veidā. Kārtējais nokalpojušās plates cikls par PSRS vainas dēļ ciesto zaudējumu aprēķināšanu tikai un vienīgi apstiprina novērojumus. Pats interesantākais ir tas, ka tām patiešām īsti nav par ko raizēties.

Maiga un kodoša teļa (maigs pret Rietumiem un kodīgs attiecībā pret Krieviju) vietā, kurš sūc pienu abām mātītēm, Latvija faktiski jau ir pārvērtusies simulatorā, kurš saglabā visas formālas valsts veidojuma pazīmes, taču pēc būtības ir tukša čaula bez reāla pildījuma, ieskaitot pat cilvēkus. Ikvieni iedzīvotāji, kuri kļūst "lieki" ekonomikas vienkāršošanas un pavājinājuma procesiem ritot, tiek izstumti no republikas un absorbēti citās valstīs. Depopulācijas mehānismi strādā nepārtraukti, labi ir tikai tas, ka runa ir par samērā mazsvarīgiem skaitļiem – tā jau nav milzīgā Ukraina.

Tieši tādēļ te var īstenot jebkādu politiku, ieskaitot pašas valsts "pēc zvana" galveno ekonomikas nozaru iznīcināšanu, sarežģītu sociālo eksperimentu īstenošanu un iespaidīgu varas elites ideoloģisko nelokāmību par spīti veselajam saprātam un nacionālajām interesēm.

Jāsaka, kas jau nu noteikti var neraizēties par savu nākotni, tas ir birokrātijas aparāts un valdošā klase, kuru uzdevumos ir uzturēt visu šo valstiski politisko ilūziju, kas katru gadu arvien mazāk ir saistīta ar realitāti.

142
Tagi:
donors, PSRS
Pēc temata
Jurkāns: Latvijā nozaguši trešo daļu budžeta un vēl piestāda kaut kādus rēķinus Krievijai
Pietiek ubagot: Krievijas politiķis atbildēja Igaunijai par "okupāciju"
Krievijas politiķis atgādināja, kā Baltija tika barota PSRS gados
Vakcīnas ražošana, foto no arhīva

Iznīcināt krievu vakcīnu: lielās politikas mazā šeftīte

19
(atjaunots 21:14 18.09.2020)
Krievijas līdera pozīcijas pret koronavīrusu paredzētās vakcīnas izstrādē Rietumiem bija īsts izaicinājums gan politisko, gan finansiālo apsvērumu ziņā.

No vienas puses, atpalikušajai, šausmīgi nedemokrātiskajai Krievijai vienkārši nav nekādu tiesību uz tādiem izrāvieniem sarežģītās un tehnoloģiski attīstītās jomās. No otras puses, uz spēles likta tik astronomiska peļņa, ka grēmas rada pat doma par to, ka tas varētu paiet gar degunu rietumu farmaceitiskajiem koncerniem. Ko vērta jau ir ziņa par vienošanos ar Indiju par simt miljonu vakcīnas devu piegādi. Nav nekāds brīnums, ka Krievija saskārusies ar virkni mēģinājumu diskreditēt Krievijas zinātnieku darba rezultātus: liela politika, liela nauda, portālā RIA Novosti stāsta Irina Alksnis.

Tomēr haizivīm līdzās vienmēr ir piesūcekņi, kam šis un tas pastāvīgi atkrīt no saimnieka galda.

Līdzīgs stāsts izvērsies ap "Sputnik V" izmēģinājumu rezultātu publikāciju vienā no vecākajiem un ietekmīgākajiem medicīnas žurnāliem pasaulē - The Lancet.

Raksts acumirklī saņēma kritiku. Skandalozu jaunumu, ko tiražēja pasaules mediji, sagādāja atklātā vēstule, kurā Templas universitātes bioloģijas profesors Enriko Buči pauda bažas par kļūdām, ko "iespējams, pieļāvuši Krievijas zinātnieki". Viņu atbalstīja divarpus desmiti citu zinātnieku. The Lancet ierosināja Krievijas speciālistiem atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem. Atbildes nāca klajā. Gamaleja centrs izsniedza izdevumam vakcīnas "Sputnik V" izmēģinājumu klīnisko protokolu pilnā apjomā. Krievijas Tiešo investīciju fonda vadītājs Kirils Dmitrijevs publicēja rakstu, kurā izvērsti komentēja kritiķu galvenās pretenzijas un pie viena ieteica viņiem pameklēt baļķi pašiem savā acī un izgaisināt Krievijas šaubas par Rietumos veiktajiem pētījumiem.

Taču šajā gadījumā problēmu nebūt nerada tīri zinātniskas matērijas, kam pievērsās pētnieki Krievijā.

Lieta tāda, ka skandalozās vēstules autors ir visnotaļ vērā ņemama personība. BBC materiālā Enriko M. Buči nosaukts par "pazīstamu viltuszinātnes apkarotāju". Tomēr pareizāk gan būtu viņu dēvēt par "zinātnes biznesmeni".

2016. gadā Buči nodibināja kompāniju "Resis Srl.", kas verificē zinātniskos darbus, pārbauda to patiesīgumu un godprātību.

Mūsdienu zinātnē tā ir modīga tēma. Pēdējos gados pārlieku bieži pētnieki tiek pieķerti par pieļautajiem misēkļiem, pat rupjām kļūdām jau klajā nākušos rakstos. Ne vienmēr runa ir par ļaunprātību vai krāpšanos, bieži pieļautas nejaušas kļūdas, kas tomēr sāpīgi skar zinātnieku vai pat veselu zinātnisko institūtu reputāciju.

Lai izvairītos no tādām problēmām, autori un pētnieciskās iestādes tagad nereti vēršas pie attiecīgās specializācijas firmām un pasūta savu tekstu neatkarīgu auditu pirms to publikācijas. Piemēram, Buči kompāniju noalgoja Friča Lipmana institūts (Vācija), ap kuru pirms zināma laika izcēlās milzīgs skandāls sakarā ar rupjām kļūdām publikācijās. Par to pirms gada sīki stāstīja žurnāls Nature.

Tomēr ir viena nianse: tāds bizness uzliek noteiktus ētiskus ierobežojumus, un profesors Buči to, starp citu, ļoti labi saprot. 2019. gada decembrī tajā pašā Nature parādījās zinātniskā darba tīrībai un godaprātam veltīts materiāls, kura sagatavošanā piedalījās arī profesors Buči. Tajā bija godīgi norādīts, ka Enriko N. Buči ir saskāries ar interešu konfliktu.

Īsi sakot, ja komerciālas kompānijas īpašnieks publiski stāsta par jomu, kurā specializējas kompānija, tā patiesībā ir viņa firmas reklāma.

Nu, bet gadījumā, ja runa ir par Krievijas vakcīnas "atmaskošanu", tādiem sīkumiem vairs nav nekādas nozīmes.

Rietumi izmantoja Buči atklāto vēstuli (tā neapšaubāmi bija pašreklāma), lai vēlreiz vērstos pret vakcīnas izstrādātājiem no Krievijas cerībā sagraut vai vismaz pabojāt viņu līdera pozīcijas. Toties pats profesors dabūja tāda vēriena un līmeņa reklāmu, par kādu ne sapņot nevarētu citos apstākļos. Lūk, ko nozīmē "apseglot tīģeri". Pēc šī principa strādā simtiem un tūkstošiem mediju personāžu.

Neapšaubāmi, tas profesoram atbalsosies – nesīs jaunus un pievilcīgus komerciālos kontraktus. Ažiotāžas ķeršana lielās politikas duļķainajā ūdenī reizēm ir ļoti izdevīga.

Tikai tam nav ne mazākā sakara ar zinātni, medicīnu un simtiem tūkstošu dzīvību glābšanu visā pasaulē.

19
Tagi:
Rietumi, Krievija, vakcīna
Pēc temata
Pussimts valstu apspriež ar Krieviju vakcīnas pret Covid-19 piegādes
Baltkrievijā pastāstīja par Krievijas vakcīnas pret koronavīrusu izmēģinājumiem
Pirmās Krievijas vakcīnas pret Covid-19 partijas nosūtītas uz visiem KF reģioniem
Koronavīrusa vakcīna "Sputnik V" laista klajā apgrozībā
Sergejs Šoigu vakcinējies ar Krievijā izstrādāto vakcīnu "Sputnik V"
Šeņdžeņa, Ķīna

Kur atrodas Amerikai bīstamākā pilsēta

18
(atjaunots 13:50 18.09.2020)
Pirms 40 gadiem neviens pat nedomāja par Ķīnas tehnoloģiskā līdera vietu ar reālām izredzēm apsteigt ASV. Ambīcijas bija pieticīgas. Pamazām kvantitāte pārauga kvalitātē: globālajā mērogā Pekina bīda malā Ameriku no pirmās vietas uz tehnoloģisko līderu pjedestāla.

Ķīna prot sarīkot sev svētkus. Tikai pavisam nesen noslēdzās interesanti pasākumi. Lieta tāda, ka pirms 40 gadiem 26. augustā valsts dienvidos zvejnieku ciema vietā tika likti pamati Šeņdžeņas pilsētai. Šodien tas ir gigants – 13 miljoni iedzīvotāju ar IKP 389 miljardu dolāru apmērā – vairāk nekā Singapūrai un Honkongai, kas sākas pie Šeņdženas dienvidu robežām, portālā RIA Novosti stāsta Dmitrijs Kosirevs.

Tomēr runa nav par milzīgajai valstij raksturīgajiem milzīgajiem cipariem, runa ir par Šeņdženas pašreizējo lomu – tas ir Ķīnas globālās tehnoloģiskā līdera vietas simbols. Līdera pozīcija nebūtu tik labi manāma, ja ne ASV augošā histērija: Ķīna kļuvusi par bijušās superlielvalsts konkurentu, pārsvarā – tehnoloģiju jomā.

Paskatieties, kāda ir republikāņu priekšvēlēšanu programma, kas tika prezentēta partijas nesenajā kongresā Šarlotē: cita starpā tajā ir punkts par nepieciešamību "uzvarēt sacensībās" par 5G tehnoloģijām. Ar kādām metodēm? Tas jau ir zināms – vairs nav ne runas par godīgu spēli. Ko uzvarēt? Arī tas ir zināms, cīņai ar Ķīnu veltīts īpašs punkts programmā.

Demokrātu rindās izskan vēl trakākas idejas, piemēram, atrast iespēju nogremdēt visu Ķīnas jūras kara floti 72 stundu laikā. Par to runāja Mišela Flērnoja, jo daudzi uzskata par Baidena nākamo aizsardzības ministru. Gribēt jau nav kaitīgi, tomēr ASV Kongresa pētījumu dienesta pārskatā par nākotnes militārajām tehnoloģijām, kam nav nekāda sakara ar priekšvēlēšanu cīņām, teikts: Ķīna ir Savienoto Valstu spēcīgākais konkurents mūsdienīgāko militāro tehnoloģiju, piemēram, mākslīgā intelekta vai kvantu aprēķinu ziņā (runa ir par to, kā Ķīnas jaunā ballistiskā raķete it kā pati saviem spēkiem lidojumā izvēlas sev mērķi un lidojuma trajektoriju).

Kādam šķitīs aizvainojoši tas, ka Krievija ar tās iespējām (piemēram, virsskaņas ātrumu jomā) šajā pārskatā par pussoli atpaliek no Ķīnas. Tomēr Krievija neapvainojas. Vienkārši atzīmēsim (kontekstā par Ķīnas flotes iznīcināšanu 72 stundu laikā), ka, saskaņā ar Austrālijas militārā analītiķa Malkolma Deivisa vērtējumu, Pekinas JKF apsteidz amerikāņus kvantitatīvi un jau panāk kvalitatīvi, tas ir, tehnoloģiju jomā. Nav nemaz tik droši zināms, vai ASV ar saviem sabiedrotajiem konfliktā ar šo valsti gūs uzvaru.

Tā iznācis, ka Ķīnas tehnoloģiskā līdera lomu simbolizē Šeņdzeņas pilsēta, lai arī tā nav vienīgā, kur apmetušās atbilstošās kompānijas, laboratorijas un ražotnes. Pirms 40 gadiem viss sākās gluži pieticīgi. Britu (toreiz) Honkonga bija un palika osta, caur kuru rit preču eksports un imports uz Ķīnu, krastā, Lielbritānijas teritorijā strādāja tirdzniecības kompānijas un bankas tirdzniecības finansēšanai. Bet kā tad ar ražotnēm? Galu galā 70. gadu beigās radās ideja radīt Ķīnas teritorijā četras speciālās zonas ar īpašiem privileģētiem noteikumiem, kur ārvalstnieki varētu ieguldīt naudu vajadzīgajās ražotnēs. Šeņdžeņa bija īpaši ērta – no Honkongas līdz tai varēja pat kājām aiziet.

Pirms 40 gadiem neviens pat nedomāja par Ķīnas tehnoloģiskā līdera vietu ar reālām izredzēm apsteigt ASV. Ambīcijas bija pieticīgas. Pašmāju pētījumu un izstrāžu idejas pakāpeniski auga augumā atbilstoši tirgus reālajām vajadzībām. Tā soli pa solim valsts izdevumi tādām izstrādēm pieauga 3% 1997. gadā līdz 27% no pasaules apjoma 2017. gadā. Kvantitāte pārauga kvalitātē: pērn līdz 60% Ķīnas ekonomikas pieauguma deva inovācijas, bet globālajā mērogā Pekina bīda malā vai jau pabīdījusi Ameriku no pirmās vietas uz tehnoloģisko līderu pjedestāla.

Attīstības gaitā Šeņdžeņā apmetās astoņas no 500 lielāko kompāniju pasaulē no Fortune saraksta, ieskaitot slaveno Huawei – tā jau kļuvusi par kaut kādu sakrālu simbolu atpaliekošās Amerikas naidam pret konkurentu. Nav nekāds brīnums, ka Šeņdžeņa ir pirmā pilsēta pasaulē, kur tiek noslēgta 5G autonomās sistēmas izveide. Paskatieties – ASV tikai plāno "uzvarēt sacensībās" par šīm tehnoloģijām.

Tātad iznāk (ja Amerika uzskata, ka Ķīnas tehnoloģiskais izaicinājums apdraud tās pastāvēšanu), ka Šeņdžeņa ir kļuvusi par bīstamāko pilsētu ASV visā pasaulē.

Starp citiem pilsētas un valsts demonstrētajiem brīnumiem jāpiemin fakts, ka Ķīnā mīt trīs no desmit lielākajām kompānijām pasaulē – "vienradžiem". Tā dēvē tehnoloģiskās burvju radības, kuru vērtība īsā laikā pieaug līdz miljardam dolāru un pārsniedz to. Tagad tās izpletušās visā Ķīnā, bet Šeņdžeņa par godu jubilejai nolēmusi kardināli pārslogot tajā izvietoto tehnoloģisko kompāniju biržu ChiNext, kam jāpārvēršas ne tikai par Ķīnas, bet arī visas pasaules analogu amerikāņu Nasdaq.

Protams, tā ir militāra akcija, runājot par Pekinas un Vašingtonas tehnoloģisko karu. Viena puse cenšas atņemt otrai ārzemju naudu inovācijām, otra pretojas un meklē iespējas vēl ātrāk piesaistīt tādu naudu. Viena puse cenšas, kamēr vēl nav par vēlu atņemt otrai piekļuvi pusvadītājiem (tā ir Ķīnas hitech vājā vieta), otra vēlas radīt pati savu pusvadītāju bāzi, vēl labāku nekā ASV. Pekina ir sapratusi, ka jebkādas ASV administrācijas laikā karš bez noteikumiem un kaut mazākā goda turpināsies. Un vēl – ka (šo frāzi piedēvē Staļinam sarunā ar Čērčilu) "karā bez zaudējumiem neiztikt".

Tomēr jāšaubās, vai valsts, kas moderno tehnoloģiju ziņā apsteigusi eiropiešus, japāņus un daudzus citus, karā paliks bez sabiedrotajiem, kuri saskata, kādu labumu nes partnerattiecības. Starp citu, nesen sākās Krievijas un Ķīnas Zinātniski tehnisko inovāciju un sadarbības gads. Ķīnas mediji citē vēstījumus, ko par godu šim notikumam nosūtījuši abu valstu vadītāji. Īpaši tiek akcentēta ideja, ka sadarbība sekmēs globālās pārvaldes sistēmas reformu un tā izšķirs abu valstu nākotni.

18
Tagi:
Ķīna, ASV
Covid-19 ekspress testēšana, foto no arhīva

KHL vadību neapmierina Covid-19 testu kvalitāte Latvijā

0
(atjaunots 14:14 19.09.2020)
Kontinentālajā hokeja līgā palūdza Rīgas "Dinamo" nomainīt Covid-19 testēšanas izpildītāju.

RĪGA, 19. septembris – Sputnik. Latvijā lietotie koronavīrusa testi piekāpjas Krievijas testiem datu precizitātes ziņā, paziņoja Kontinentālās hokeja līgas vadītājs Aleksejs Morozovs.

"Sarežģītība ir tajā, ka tur ir viltus pozitīvie rezultāti. Mēs par to zinām uz "Ņeftehimik" hokejistu piemēra. Pēc atlidošanas Ņižņekamskā spēlētāji izgāja detalizētu testēšanu, un neviens saslimšanas gadījums neapstiprinājās, savukārt "Ņeftehimik" nospēlēja nākamo regulārā čempionāta maču Sanktpēterburgā," citē Morozova vārdus līgas oficiālā mājaslapa.

Tāpat KHL prezidents atgādināja gadījumu ar arbitru, kuram pirmreizējais tests Rīgā izrādījās pozitīvs, savukārt tiesnesis tika ievietots karantīnā, taču nākošā testēšana jau uzrādīja negatīvu rezultātu.

"Mēs nosūtījām Rīgas "Dinamo" vēstuli ar lūgumu nomainīt testēšanas izpildītāju. Krievijas PĶR testi, kuru rezultāti tiek saņemti pēc 8-10 stundām, sniedz visprecīzākos datus," paziņoja Morozovs.

Analoģisku viedokli pauda arī Omskas "Avangard" direktoru padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Krilovs.

"Situācija līgā ar maču pārcelšanu ir saistīta ar eksprestestiem. Ja Rīgā būtu normāli testi, nekas tāds nebūtu," paziņoja viņš Sport24.

Ar Covid-19 testiem Latvijā nodarbojas kompānija "E.Gulbja laboratorija". Šīs kompānijas valdes locekle Sandra Dimante sarunā ar Sportacentrs.com kategoriski noliedza, ka laboratorija izmanto eksprestestus:

"Nezinu, kur KHL prezidents smeļas informāciju, taču mēs nevienu eksprestestu neesam veikuši! Tā gluži vienkārši ir nepatiesa informācija. Mēs veicam RNS testus, jā, ar dažādām metodēm. Eksperimenta kārtībā eksprestesti ir tikuši izmēģināti, taču esam pārliecinājušies, ka tie nav precīzi, un attiecīgi vairs neizmantojam."

Dimante nekomentēja to, ka pēc pozitīviem Covid-19 analīžu rezultātiem, kas tika veiktas Rīgā, "Ņeftehimik" spēlētāju saņēma negatīvus rezultātus Krievijā.

"Pateikšu tikai, ka testu paraugus iespējams iegūt dažādi," atzīmēja viņa.

KHL vadītāja lūgumu Rīgas klubam par organizācijas nomaiņu, kura veic testēšanu Latvijā, "E.Gulbja laboratorija" valdes locekle uzskata par absurdu: "Mediķi taču netiek sūtīti tiesāt hokeja spēli."

Patlaban karantīnā atrodas divi klubi – Somijas "Jokerit" un Kazahstānas "Baris", ar kuru vakar bija jāspēlē Rīgas "Dinamo". Turklāt aizvakar trīs pozitīvus rezultātus uzrādīja Jaroslavļas "Lokomotiv" hokejistu Covid-19 testi. Komandas mačs Sočos tika atcelts, visi "Lokomotiv" spēlētāji un personāls izies papildu izmeklējumu.

0
Tagi:
Latvija, koronavīruss, KHL
Pēc temata
Latvijā 11 jauni Covid-19 gadījumi, ieskaitot "Ņeftehimik" hokejistus
PVO: pasaulē reģistrēts Covid-19 saslimstības rekords vienas diennakts laikā
Ja izdevās sazvanīt, gatavojieties stāvēt rindā: kā šobrīd iespējams nodot Covid-19 testu