ASV prezidents Donalds Tramps, foto no arhīva

ASV apdomā tādu atriebību, lai Ķīna apskaustu Krieviju

104
(atjaunots 22:33 04.05.2020)
Ideja par demonstratīvu un pazemojošu sodu Ķīnai "par koronavīrusu" – ekspropriēt triljonu dolāru no Ķīnas zelta un valūtas rezervēm – nokļuvusi līdz ASV varas augstākajiem kabinetiem.

Tikai pirms divām nedēļām eksotisko pieeju apsprieda Republikāņu partijas senatori vakara šovos politisko telekanālu ēterā, tagad pienākusi kārta Baltajam namam, portālā RIA Novosti stāsta Ivans Daņilovs.

The Washington Post, atsaucoties uz informācijas avotiem Trampa administrācijā, vēsta: jautājums par to, kā "piedot sev pašiem" visus Vašingtonas parādus Pekina priekšā, tiek apspriests līdz ar stratēģiju – kā piespiest Ķīnu samaksāt finansiālu kompensāciju par koronavīrusa nodarīto kaitējumu. Šajā gadījumā parāda "patvaļīgu piedošanu" amerikāņu auditorijai varētu pasniegt kā zināmu priekšapmaksu: Pekina domājusi, ka aizdod Vašingtonai naudu, taču patiesībā tā, izrādās, tikai jau savlaicīgi kompensējusi zaudējumus par pandēmiju. Šķiet, saskaņā ar aizokeāna džentlmeņu tagadējo morālo kodeksu, tāda pieeja atbilst tikumības un taisnīguma augstajiem ideāliem, ar ko tik ļoti lepojas amerikāņu politiķi.

Amerikāņu valdības oficiālās deklarācijas liecina, ka Ķīnas galvenā ienaidnieka un racionālākā prāta lomā Trampa administrācijā, izrādās, ir pats Tramps. Viņš it kā piekrīt tam, ka Ķīna ir materiāli jāsoda (par kļūdām, ko ASV pieļāva, gatavojoties epidēmijai), taču, ņemot vērā zināmu pieredzi biznesā, viņš iebilst pret pārlieku riskantiem risinājumiem, kuri var apdraudēt amerikāņu valūtas statusu.

The Washington Post aprakstīja visu apspriesto pasākumu spektru: "Avoti (pazīstami ar atriebības pasākumu izstrādi – aut.) stāsta, ka pēdējās dienās prezidents Tramps demonstrējis asistentiem, cik ļoti viņu kaitina Ķīnas soļi, apsūdzējis valsti par informācijas slēpšanu par vīrusu, un apspriedis nopietnus pasākumus, kuri, domājams, novedīs pie Pekinas atbildes darbībām.

Privātā kārtā Tramps un viņa palīgi apsprieda jautājumu par "suverēnās imunitātes" atņemšanu Ķīnai ar mērķi dāvāt iespēju valdībai vai epidēmijas upuriem ASV iesūdzēt Ķīnu tiesā par zaudējumiem. Džordžs Sorials, kompānijas "Trump Organization" bijušais vadošais menedžeris, kurš piedalās grupas prasībā pret Ķīnu, pastāstīja "The Washington Post", ka viņš kopā ar Baltā nama amatpersonām apspriedis Ķīnas "suverēnās imunitātes" ierobežošanu. Eksperti tiesiskos jautājumos stāsta, ka mēģinājums ierobežot Ķīnas "suverēno imunitāti" būs ļoti grūts un šim nolūkam būs vajadzīgi Kongresa likumdošanas akti.

Daži administrācijas pārstāvji apsprieduši jautājumu arī par to, ka ASV varētu atcelt daļu savu parāda saistību Ķīnai, atklāja ar iekšējām diskusijām pazīstami avoti. Nav zināms, vai prezidents šo ideju atbalstījis."

Vēlāk pats prezidents ļoti izvairīgi komentēja situāciju: viņš atzīmēja, ka "viss būs sarežģīti, ja sākt tādas spēles". Tramps pauda bažas par "dolāra neaizskaramību" (sanctity of the dollar). Droši vien ar to viņš domāja, ka ASV selektīvais defolts var kaitēt dolāram galvenās pasaules valūtas lomā. No otras puses, Tramps mierināja klātesošos žurnālistus, ka noteikti atradīs iespēju sodīt Ķīnu, un pieminēja citu ideju – ārkārtīgi augstu tarifu noteikšanu Ķīnas precēm ar mērķi saņemt no ĶTR to pašu triljonu. Domājams, ar tādu summu amerikāņu līderis vērtē zaudējumu, ko ASV ekonomika un viņa paša reitings cietis Pekinas darbību vai bezdarbības rezultātā epidēmijas laikā.

To visu varētu piedēvēt priekšvēlēšanu retorikai. Taču, ja tikai pirms 15 gadiem kāds būtu pastāstījis starptautisko tiesību un finanšu ekspertam, ka ASV ieviesīs sankcijas pret Krievijas kompānijām un bankām par to, ka Krievija it kā esot "anektējusi svešu teritoriju" un "efektīvi iejaukusies vēlēšanās ASV", pie tam sankcijas ieviesīs tas pats prezidents, kura pusē Krievija it kā esot bijusi, iejaucoties vēlēšanās, - eksperts būtu ilgi ķiķinājis – tā viņa acīs būtu lieliska satīra par ASV politiku.

Tomēr tas viss ir noticis, pie tam no vēsturiskā viedokļa ļoti ātri. Bet nopietnu globālo krīžu laikā (epidēmija patiešām ir īsta globālā krīze) vēsture var ritēt tempā, par kuru pazīstams XX gs. politiķis izteicās: gadās gadu desmiti, kuros nekas nenotiek, un gadās nedēļas, kuru laikā aizrit gadu desmiti.

Jāņem vērā, ka lēmums aplaupīt Ķīnas Tautas Republiku par aptuveni 1,3 triljoniem dolāru ar vienu prezidenta spalvas vilcienu atceļot Ķīnas īpašumā esošās ASV obligācijas, ir ne tikai ekonomisks, bet arī politisks lēmums. Novērojot ar līķiem pilnās kravas mašīnas Ņujorkas laukumos un aizpildot (iespējams, pirmo reizi mūžā) bezdarbnieka pabalsta pieteikumu, ar neskaidrām perspektīvām samaksāt komunālos rēķinus un hipotēku, desmitiem miljonu amerikāņu vēlētāju, kas rudenī dosies uz vēlēšanām, ir negatīvu emociju pārpilni.

Ja prezidents paziņos, ka atcēlis parādu valstij, kura, pēc paša Trampa un daudzu amerikāņu žurnālistu domām, ir vainojama epidēmijā, bet ietaupīto naudu izdalīs, piemēram, atlaistajiem naftas kompāniju darbiniekiem, tas būs spēcīgs politiskais žests ar labiem elektorālajiem bonusiem.

No risku, arī politisko risku pārvaldes viedokļa, tagad varētu sākties lēna (lai nepievērstu Baltā nama uzmanību) Ķīnas valūtas rezervju izvešana no amerikāņu instrumentiem vai vismaz to daļas samazināšana rezervēs, jo Tramps (pēdējo gadu laikā tas vairākkārt pierādīts) jebkurā brīdī var mainīt savu oficiālo pozīciju.

The Washington Post informēja, ka "prezidents nepārprotami vēlas sodīt Ķīnu, informēja viens no (Trampa) vecākajiem padomniekiem".

Likvidēt aptuveni trešo daļu ĶTR zelta un valūtas rezervju – tas ir nopietns sods, turklāt pēc raksta par "Ķīnas parāda" iespējamo defoltu kritās juaņa kurss starpbanku tirgos. Ja parāds patiešām tiks norakstīts, spiediens pret Ķīnas valūtu būs vēl daudz nopietnāks.

Pentagona ēka, Vašingtona. Foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Агарышев

Galu galā Tramplam var ienākt prātā, ka tā nemaz nav tik slikta ideja – upurēt dolāra statusu otrā prezidentūras termiņa labad. vēl Baltajā namā var iesakņoties ideja par to, ka Federālā rezerve jau tāpat pērk tirgū amerikāņu obligācijas, tātad ASV ārējie kreditori vispār nav vajadzīgi: glābs drukas iekārta un budžets – gan valsts parādu samaksās, gan dolāru nodrošināts. Tādu pārliecību (lai arī tā neatbilst realitātei ekonomikā) amerikāņi iestāstījuši saviem ārvalstu sabiedrotajiem, un nekas (varbūt tikai veselais saprāts, taču tā tagad ir deficīta manta) nekavēs viņus pašus to pārbaudīt.

Šajā kontekstā kārtējo reizi var atsaukt atmiņā parunu par to, ka nav sliktuma bez labuma: pret Krieviju vērstās sankcijas ir likušas tai jau iepriekš parūpēties par savu finansiālo stabilitāti, zelta daļas palielināšanu zelta un valūtu rezervēs un ievainojamo vietu mazināšanu ārēja finansējuma priekšā. Ņemot vērā riskus un katastrofas, kas var notiks pasaules finanšu sistēmā, ja Vašingtona patiešām sāks karu pret Pekinu ne tikai tirdzniecībā, bet arī finansēs, Krievijas spertie soļi šķiet ļoti saprātīgi.

104
Tagi:
sods, Ķīna, ASV
Ziemeļu straume 2

Divas paketes un šitais. ASV sūta pret "Ziemeļu straumi 2" Amosu-iznīcinātāju

12
(atjaunots 13:23 15.04.2021)
Blinkenam nepatika, kā Kongresā viņu norāja par "Ziemeļu straumi 2". Tāpēc Valsts departamentam ievajadzējies grēkāzis, kura nebūs žēl.

ASV speciāli apmācīts cilvēks ķersies pie nepateicīga darba – mēģinās pierunāt Berlīni atteikties no "Ziemeļu straumes 2", atzīmēja radio Sputnik autors Mihails Šeinkmans. Baltais nams iecels īpašo vēstnieku pārrunām par ienīstā gāzesvada būvdarbu pārtraukšanu, vēsta Politico, atsaucoties uz ASV administrācijas oficiālajām personām.

Sak, vispirms ar to pārsvarā nodarbojās diletanti no Drošības padomes un Valsts departamenta, bet tagad (kad projektā atlicis uzbūvēt nieka 120 km) jau vajadzīgs profesionālis. Tāds ir Amoss Hohšteins – viņš zina, kā tas darbojas. Tagad viņš ir viens no prezidenta padomniekiem. Šajā amatā viņš nonāca pēc darba "Naftogaz" novērošanas padomē. Tātad saprot: ja krieviem un vāciešiem darbs sekmēsies, Ukrainā vairs nebūs neviena, ko novērot.

Baraka Obamas prezidentūras laikā viņš bija Valsts departamenta koordinators enerģētikas jautājumos. Tagad statusa ziņā viņš var līdzināties savam kādreizējam bosam Džonam Kerijam. Arī viņš nodarbosies ar to, ko nespēj ietekmēt. Kerijs ir speciālais pārstāvis klimata jautājumos, bet Hohšteina uzdevums ir nepieļaut temperatūras celšanos. Vienīgi Eiropā un vienīgi ziemā.

Tomēr Kerijam omulīga vietiņa sagādā prieku, bet Hohšteins ir darbonis. Viņš drīzāk ir lobētājs nekā diplomāts. Viņam vajadzīgs rezultāts. Varbūt tāpēc viņš nesteidz pieņemt sava drauga – palīga nacionālās drošības jautājumos Džeika Sallivana – piedāvājumu (viņi strādāja kopā jau Hilarijas Klintones vadībā, kad viņa ieņēma valsts sekretāra posteni).

Taču arī tagadējai ārpolitikas vadībai viņš ir vērtīgs kadrs. Ne tajā ziņā, ka no viņa patiešām būs liels labums. Diezin vai diplomāti nopietni cer ar viņa palīdzību apturēt jau par 95% gatavu projektu.

Vienkārši Tonijs Blinkens apciemoja Kongresu ar atskaiti par darbu, kas veikts pie "Ziemeļu straumes", un rezultātks viņam nepatika: viņu norāja kā mazu puiku. Tāpēc viņam ievajadzējies štatā grēkāzis, kura nebūs žēl. Tiesa, "Amoss-iznīcinātājs" skan tīri labi. Tomēr pārrunas par sveša gāzesvada apturēšanu viņam vajadzētu sākt tikai ar Kapitolija iemītniekiem – Merkeli nespēja ietekmēt pat Baidens ar Blinkenu. Hohšteins viņas acīs pieder pie kategorijas "kas tu tāds esi?".

© Sputnik / Алексей Филиппов

Protams, tas nav pēdējais ASV arguments. Zemūdene un kara kuģis netālu no Krievijas cauruļvadu izbūves kuģa, lai arī Polijai piederoši, rāda, līdz kādām galējībām ASV var novest sakāves rūgtums. Tomēr cīņā ar gāzesvadu parādījies jauns vārds – speciālais pārstāvis. Skaidrs, ka neko jaunu viņš nepastāstīs, tomēr viņa parādīšanās jau rāda: amerikāņi gatavojas ilgai spēlei.

Tāpēc, kamēr Hohšteins domā par piedāvājumu – pieņemt vai ne, Baltais nams neko nedomā, tikai apstiprina. Kārtējo sankciju paketi. Pat stāsta, ka veselas divas uzreiz – lai visiem pietiek.

Te Amosam nekaitētu atsaukt atmiņā to, ka mamma un tētis viņam vārdu devuši par godu vienam no tā saucamajiem Bībeles "mazajiem praviešiem". Tiesa, lai pierādītu, ka vecākiem bijusi taisnība, viņam nāktos ne tikai noraidīt piedāvāto amatu, bet arī brīdināt, ka tā ir tukša iecere – kaitēt "Ziemeļu straumei 2".

12
Tagi:
Ziemeļu straume 2, ASV Valsts departaments, Vācija, ASV
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
Karš par "Ziemeļu straumi 2" tuvojas beigām. Polija ir starp zaudētājiem?
Ar jaunajām sankcijām Rietumi nolaiž "dzelzs priekškaru"
"Ziemeļu straume 2": analītiķis paskaidroja, kādu taktiku izvēlējušās ASV
Politologs: "Ziemeļu straume 2" jautājumā Lietuva spēj tikai rukšķēt – piebalsot ASV
Elektropadeves līnija, foto no arhīva

Demonstratīva izgāšanās. Ko parādīja Baltijas izmēģinājuma atteikšanās no KF elektrības?

17
(atjaunots 12:56 15.04.2021)
Aizvadītajā nedēļā Latvija un Lietuva izmēģinājumu ietvaros pirmo reizi atteicās no elektroenerģijas importa no Krievijas.

Tomēr divas dienas ilgās atslēgšanās sekas izrādījās daudznozīmīgas: elektrības cenas Baltijas valstīs strauji pieauga, piedevām tām pat neizdevās pilnībā atteikties no Krievijas elektroenerģijas. Par Baltijas valstu apšaubāmajām "mācībām" – atslēgšanos no BRELL – stāsta Ņikita Čikunovs.

Negaidīti treniņi

Baltkrievijas energosistēmas plānveida pārbaudes ar pārrobežas elektrības padeves līniju atslēgšanu uz Lietuvas robežas, kas notika 8.-11. aprīlī, bija vērā ņemams notikums, taču ne savu rezultātu dēļ.

Šajās dienās Latvija, nepaskaidrojot iemeslus, pārtrauca elektroenerģijas komerciālo importu no Krievijas, informēts avots pastāstīja Krievijas izdevumam "Kommersant". Uz Sputnik jautājumu par to, vai šāds solis sperts tehniskas nepieciešamības labad, Latvijas sistēmas operatora (LST) pārstāvji atbildēt atteicās.

Plūsmu apturēšanas rezultātā elektrības cenas Krievijas rietumu daļā un Urālos 8. aprīlī kritās par 1% un sasniedza 1,37 tūkst. rubļu par MWh. Elektroenerģijas cena Baltijā savukārt manāmi pieauga: Lietuvā, kas bija spiesta palielināt iepirkumus no Polijas un Zviedrijas, tā pieauga par 4 eiro – līdz 51 eiro (gandrīz 4,7 tūkst. rubļu), precizēja "Kommersant".

Pie tam būtu nekorekti apgalvot, ka Baltijas valstis būtu pilnībā atteikušās no Krievijas elektroenerģijas. Krievijas elektroenerģijas eksporta operatora "Inter RAO" preses dienestā Sputnik korespondentam paziņoja, ka piegādes uz Lietuvu no Kaļiņingradas apgabala 8.-11. aprīlī nepārtrūka – turp joprojām nonāca reģiona ģenerācijas pārpalikumi.

Baltkrievijas, Krievijas, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas (BRELL) enerģētiskās sistēmas strādā sinhronā režīmā jau kopš padomju laikiem, tāpēc patlaban elektroenerģija šajā lokā tiek padota brīvi.

Baltijas valstis apņēmušās līdz 2025. gadam izstāties no BRELL un sinhronizēties ar ES tīkliem, lai "iegūtu enerģētisko neatkarību".

Šī iemesla dēļ Krievija un Baltkrievija šodien pārbauda savu energosistēmu stabilitāti. 2019. gadā Kaļiņingradas apgabals pārbaudīja savas energosistēmas izolētā režīmā, bet aizvadītajā nedēļā – Baltkrievijas-Lietuvas EPL testa atslēgšanu.

Pārbaužu rezultātā Krievijas un Baltkrievijas Enerģētikas ministrijas informēja, ka pārbaudes bija sekmīgas, abu valstu energosistēmas ir stabilas. "Pārbaudes nodemonstrēja Baltkrievijas energosistēmas tehnisko iespēju strādāt bez sakariem ar Lietuvas sistēmu," atzīmēja Baltkrievijas resors.

Energodeficīts reģions

Patlaban Baltijas valstis nespēj pilnībā segt savu elektroenerģijas patēriņu un iegādājas to kaimiņvalstīs.

Lietuva, kas sedz lielāko daļu savu vajadzību uz importa rēķina, saņem elektrību no Krievijas un Baltkrievijas (apmēram 20% importa) un pa energotiltu LitPol Link (nominālā jauda – 500 MW) no Polijas (aptuveni 5%).  

Apjoma ziņā lielākās piegādes nāk no Zviedrijas pa energotiltu NordBalt (nominālā jauda – 700 MW) – līdz 45% no visa importa, kā arī no Krievijas (apmēram 30%).

Saskaņā ar kompānijas "Inter RAO" datiem, 2019. gadā Lietuvai piegādāti 6,286 miljardi kWh (no Smoļenskas apgabala tranzītā caur Baltkrieviju – 3,8 miljardi kWh, no Kaļiņingradas apgabala — 2,6 miljardi kWh). Šis apjoms veido mazāk nekā pusi no valstī 2019. gadā patērētās elektroenerģijas.

Aizvadītajā gadā Krievijas piegādes saruka divkārt – līdz 3,143 miljardiem kWh. Daļēji tas saistīts ar to, ka Lietuvas operators "Litgrid" noteicis caurlaidi nulles apjomā elektroenerģijas padevei no Baltkrievijas pēc BelAES pieslēgšanas BRELL sistēmai. Tā Lietuva turpināja tirdzniecību tikai ar Kaļiņingradas apgabalu.

Augstspieduma līnijas, foto no arhīva
© Sputnik / Сергей Мальгавко

Latvija, kas saņem elektroenerģiju no Skandināvijas valstīm, 2020. gada novembrī atļāva tiešās piegādes no Krievijas (2013. gadā Baltijas valstu operatori piešķīra tikai divus pieslēgumus piegādēm no Krievijas: Kaļiņingrada-Lietuva un Baltkrievija-Lietuva). Šī gada janvārī un februārī "Inter RAO" pārdeva Latvijai 418 miljonus kWh. Krievijas kompānija norādīja, ka tas ir rekordliels rādītājs, saistīts ar aukstu ziemu un elektrības patēriņa strauju pieaugumu.

Igaunija savu elektroenerģijas patēriņu sedz ar piegādēm no Somijas pa zemūdens kabeļiem Estlink 1 un Estlink 2 (summārā nominālā jauda – 1000 MW). Skandināvijas valsts nodrošina aptuveni 60% Igaunijas importa. Tomēr padeves stabilitāte ir apšaubāma: no ekspluatācijas sākuma brīža 2014. gadā kabelis Estlink 2 divas reizes izgājis no ierindas. Krievijas un Baltkrievijas piegādes daļa nav liela – apmēram 3%, taču tā pieaug, ja rodas problēmas ar somu tīkliem.

Neuzticamas alternatīvas

BRELL nodrošina Baltijas valstis ar uzticamām maģistrālēm, kas garantē elektroenerģijas piegādi ārkārtas apstākļos, norādīja Krievijas Nacionālā enerģētiskās drošības fonda vadošais analītiķis Igors Juškovs.

Vienlaikus, viņš konstatēja, ar Eiropas valstīm izveidoto energotiltu darbspēja rada šaubas. Piemēram, NordBalt, strādājot ar pilnu jaudu pirmajā pusgadā, atslēdzās desmit reizes. Pēc tam energotilta jaudu samazināja.

"Zviedrijas piegādes Lietuvai ir nestabilas, jo skandināviem pārsvarā strādā hidroenerģētika. Kad ūdens ir daudz, hidrostacija izstrādā lielu apjomu elektrības un var to eksportēt. Zviedrijas elektrība apogeja periodos var konkurēt ar Krieviju cenas ziņā. Taču ziemā HES izstrādes Zviedrijā krītas – valsts no eksportētāja pārvēršas par importētāju. Pērn zviedri pirka elektrību Lietuvā, tā – Krievijā. Mums ir fundamentāla loma – nodrošinām piegāžu stabilitāti," turpināja eksperts.

Izmēģinājumi uzskatāmi parādīja, ka izstāšanās no BRELL acumirklī novedīs pie elektroenerģijas cenu pieauguma Baltijas valstīs (1000 kWh vidējā cena Krievijas vairumtirdzniecības tirgū – 20-25 eiro, Skandinācijas Nordpool – vairāk nekā 40 eiro).

Latvijā, Lietuvā un Igaunijā to ļoti labi saprot, taču ar runām par drīzu atslēgšanos no energoloka mēģina izsist ES finansējumu, uzskata Igors Juškovs.

"Atliekot savu izstāšanos no BRELL, balti var izvilināt no ES naudu jaunas infrastruktūras būvdarbiem. Vēl jāņem vērā, ka šis solis pats par sevi nenozīmē pilnīgu atteikšanos no Krievijas elektroenerģijas importa. Vienkārši nebūs automātiskas padeves – vajadzēs atsevišķi vienoties. Mijiedarbības sistēma mainīsies, tomēr nekur nav teikts, ka Krievija aizies no Baltijas tirgus," uzsvēra eksperts.

Kopumā izstāšanās no BRELL nenesīs Baltijas valstīm nekādu ekonomisko labumu, uzskata Enerģētiskās attīstības fonda direktors Sergejs Pikins.

"Dzīve BRELL ir izdevīga gan tehniski, gan ekonomiski. To apstiprina visi enerģētiķi, ne politiķi. Saražotās elektroenerģijas pārpalikumus iespējams operatīvi nodot starp valstīm, izstrādāt ekonomiskāku elektrostaciju darbu. Baltijā nonāk lētāka enerģija nekā no Eiropas. Ja valstis gribēs, pirks dārgo no Eiropas, ja negribēs – pirks Krievijā un Baltkrievijā," viņš secināja.

Atgādināsim, ka atteikšanās no Krievijas un Baltkrievijas elektrības noveda Baltijas valstis pie elektroenerģijas cenu nopietna pieauguma, tiklīdz pērn iestājās auksta ziema. Piemēram, 2021. gada janvārī elektrības vairumtirdzniecības cena Igaunijā un Latvijā pieauga par 35% (līdz 53,38 eiro par MWh), Lietuvā – par 36% (līdz 53,69 eiro).

Iepriekš KZA Starptautiskās ekonomikas un starptautisko attiecību institūta Eiropas pētījumu centra vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Vladimirs Oļeņčenko sarunā ar Baltnews atzīmēja, ka BRELL Baltijas valstīm ir izdevīgs – tas ir ideāls enerģijas rezerves avots, kad Igaunijā, Lietuvā vai Latvijā pēkšņi strauji aug pieprasījums.

"Pieņemsim, noticis kaut kāds traucējums vai pēkšņi iestājies sals. Tādā gadījumā elektrība no enerģētiskā loka sāks nonākt Baltijā burtiski 10 sekunžu laikā, - pastāstīja eksperts. – Vēl vairāk, enerģijas cena no BRELL ir jūtami mazāka šī reģiona valstīm, nekā ar piegādēm no ES. Salīdzinājumam: elektrība, kas nonāk Igaunijā no maģistrāles, kurā iekļauta Krievija un Baltkrievija, ir par 19% lētāka nekā iepirkums no Ziemeļeiropas."

17
Tagi:
cenas, elektroenerģija, BRELL, Krievija, Baltija
Pēc temata
Lietuva salst, pateicoties enerģētiskajai "neatkarībai" no Krievijas
Uz neatgriešanos: Baltija pieprasījusi 1,2 miljardus eiro atslēgšanai no BRELL

Atmodies: Bebrenes apkaimē nofilmēts lācēns

0
(atjaunots 13:31 15.04.2021)
Netālu no Bebrenes Augšdaugavas novadā manīts pusaugu lācis. Speciālisti brīdina, ka, pavasarim iestājoties, jāuzmanās pastaigās pa mežu un tā tuvumā – lāči mostas un var tuvoties mājām uztura meklējumos.

RĪGA, 15. aprīlis — Sputnik. Sociālajā tīklā Facebook parādījies video ieraksts par lācēnu Bebrenes apkaimē Augšdaugavas novadā, ko nofilmējis kāds garāmbraucošs automobilists. Lācēns ātri skrien pa lauku, pēc tam pazūd jaunaudzē. Speciālisti ziņo, ka aprīlī pirmie no ziemas miega mostas tēviņi, pēc tam sāk mosties mātītes ar lācēniem. Pieaugušie lāči pēc ilgā miega kādu laiku labprāt pavāļājas saulītē, lai atmostos, bet jaunieši aktīvi spēlējas un dažkārt var iznākt pie cilvēkiem.

Jāpiezimē, ka nesenajā konferencē "Medības 2021" Latvijas valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošais speciālists Jānis Ozoliņš atzīmēja, ka patlaban lielākā daļa ķepaiņu mīt Latvijas dienvidu daļā. Speciālists pastāstīja, ka saskaņā ar četriem galvenajiem kritērijiem – dzīvnieku skaits, izlatība, dzīves vietu stāvoklis un tālākās perspektīvas – veiktais monitorings liecina: lāču stāvoklis Latvijā ir apdraudēts. Pēdējais plašais pētījums veikts 2015.-2018. gg.

Iepriekš ziņots, ka 2020. gadā lāču populācija mazliet pieaugusi Igaunijas darbību rezultātā. Pēdējos gados Igaunijā sperti mērķtiecīgi soļi brūno lāču populācijas palielināšanai, un tagad viņiem kļuvis šauri valsts teritorijā. Lāči ieradās Latvijā.

Pie tam lāči ne tikai pastaigājas teritorijā gar robežām – viņi dodas tālāk un iekārtojas jaunās vietās.

Lāčus medīt ir aizliegts, jo tie pieder pie aizsargājamiem dzīvniekiem un atrodas Dabas aizsardzības pārvaldes kontrolē.

Savukārt ķepaiņi jaunajā teritorijā neuzskata par grēku izpostīt biškopju stropus. Tāpēc ieteicams savlaicīgi pasargāt bišu dravas.

0
Tagi:
lācis, dzīvnieki
Pēc temata
Latvijas mežos jau dzīvo līdz 70 lāči, taču sēņotāji bez bailēm dodas "klusajās medībās"
Lācēni Valkas apkaimē atkal kļuvuši par sociālo tīklu zvaigznēm
Nebijis gadījums priekš Latvijas: Madonas novadā lācis uzbruka kumeļam