ASV prezidents Donalds Tramps, foto no arhīva

ASV apdomā tādu atriebību, lai Ķīna apskaustu Krieviju

99
(atjaunots 22:33 04.05.2020)
Ideja par demonstratīvu un pazemojošu sodu Ķīnai "par koronavīrusu" – ekspropriēt triljonu dolāru no Ķīnas zelta un valūtas rezervēm – nokļuvusi līdz ASV varas augstākajiem kabinetiem.

Tikai pirms divām nedēļām eksotisko pieeju apsprieda Republikāņu partijas senatori vakara šovos politisko telekanālu ēterā, tagad pienākusi kārta Baltajam namam, portālā RIA Novosti stāsta Ivans Daņilovs.

The Washington Post, atsaucoties uz informācijas avotiem Trampa administrācijā, vēsta: jautājums par to, kā "piedot sev pašiem" visus Vašingtonas parādus Pekina priekšā, tiek apspriests līdz ar stratēģiju – kā piespiest Ķīnu samaksāt finansiālu kompensāciju par koronavīrusa nodarīto kaitējumu. Šajā gadījumā parāda "patvaļīgu piedošanu" amerikāņu auditorijai varētu pasniegt kā zināmu priekšapmaksu: Pekina domājusi, ka aizdod Vašingtonai naudu, taču patiesībā tā, izrādās, tikai jau savlaicīgi kompensējusi zaudējumus par pandēmiju. Šķiet, saskaņā ar aizokeāna džentlmeņu tagadējo morālo kodeksu, tāda pieeja atbilst tikumības un taisnīguma augstajiem ideāliem, ar ko tik ļoti lepojas amerikāņu politiķi.

Amerikāņu valdības oficiālās deklarācijas liecina, ka Ķīnas galvenā ienaidnieka un racionālākā prāta lomā Trampa administrācijā, izrādās, ir pats Tramps. Viņš it kā piekrīt tam, ka Ķīna ir materiāli jāsoda (par kļūdām, ko ASV pieļāva, gatavojoties epidēmijai), taču, ņemot vērā zināmu pieredzi biznesā, viņš iebilst pret pārlieku riskantiem risinājumiem, kuri var apdraudēt amerikāņu valūtas statusu.

The Washington Post aprakstīja visu apspriesto pasākumu spektru: "Avoti (pazīstami ar atriebības pasākumu izstrādi – aut.) stāsta, ka pēdējās dienās prezidents Tramps demonstrējis asistentiem, cik ļoti viņu kaitina Ķīnas soļi, apsūdzējis valsti par informācijas slēpšanu par vīrusu, un apspriedis nopietnus pasākumus, kuri, domājams, novedīs pie Pekinas atbildes darbībām.

Privātā kārtā Tramps un viņa palīgi apsprieda jautājumu par "suverēnās imunitātes" atņemšanu Ķīnai ar mērķi dāvāt iespēju valdībai vai epidēmijas upuriem ASV iesūdzēt Ķīnu tiesā par zaudējumiem. Džordžs Sorials, kompānijas "Trump Organization" bijušais vadošais menedžeris, kurš piedalās grupas prasībā pret Ķīnu, pastāstīja "The Washington Post", ka viņš kopā ar Baltā nama amatpersonām apspriedis Ķīnas "suverēnās imunitātes" ierobežošanu. Eksperti tiesiskos jautājumos stāsta, ka mēģinājums ierobežot Ķīnas "suverēno imunitāti" būs ļoti grūts un šim nolūkam būs vajadzīgi Kongresa likumdošanas akti.

Daži administrācijas pārstāvji apsprieduši jautājumu arī par to, ka ASV varētu atcelt daļu savu parāda saistību Ķīnai, atklāja ar iekšējām diskusijām pazīstami avoti. Nav zināms, vai prezidents šo ideju atbalstījis."

Vēlāk pats prezidents ļoti izvairīgi komentēja situāciju: viņš atzīmēja, ka "viss būs sarežģīti, ja sākt tādas spēles". Tramps pauda bažas par "dolāra neaizskaramību" (sanctity of the dollar). Droši vien ar to viņš domāja, ka ASV selektīvais defolts var kaitēt dolāram galvenās pasaules valūtas lomā. No otras puses, Tramps mierināja klātesošos žurnālistus, ka noteikti atradīs iespēju sodīt Ķīnu, un pieminēja citu ideju – ārkārtīgi augstu tarifu noteikšanu Ķīnas precēm ar mērķi saņemt no ĶTR to pašu triljonu. Domājams, ar tādu summu amerikāņu līderis vērtē zaudējumu, ko ASV ekonomika un viņa paša reitings cietis Pekinas darbību vai bezdarbības rezultātā epidēmijas laikā.

To visu varētu piedēvēt priekšvēlēšanu retorikai. Taču, ja tikai pirms 15 gadiem kāds būtu pastāstījis starptautisko tiesību un finanšu ekspertam, ka ASV ieviesīs sankcijas pret Krievijas kompānijām un bankām par to, ka Krievija it kā esot "anektējusi svešu teritoriju" un "efektīvi iejaukusies vēlēšanās ASV", pie tam sankcijas ieviesīs tas pats prezidents, kura pusē Krievija it kā esot bijusi, iejaucoties vēlēšanās, - eksperts būtu ilgi ķiķinājis – tā viņa acīs būtu lieliska satīra par ASV politiku.

Tomēr tas viss ir noticis, pie tam no vēsturiskā viedokļa ļoti ātri. Bet nopietnu globālo krīžu laikā (epidēmija patiešām ir īsta globālā krīze) vēsture var ritēt tempā, par kuru pazīstams XX gs. politiķis izteicās: gadās gadu desmiti, kuros nekas nenotiek, un gadās nedēļas, kuru laikā aizrit gadu desmiti.

Jāņem vērā, ka lēmums aplaupīt Ķīnas Tautas Republiku par aptuveni 1,3 triljoniem dolāru ar vienu prezidenta spalvas vilcienu atceļot Ķīnas īpašumā esošās ASV obligācijas, ir ne tikai ekonomisks, bet arī politisks lēmums. Novērojot ar līķiem pilnās kravas mašīnas Ņujorkas laukumos un aizpildot (iespējams, pirmo reizi mūžā) bezdarbnieka pabalsta pieteikumu, ar neskaidrām perspektīvām samaksāt komunālos rēķinus un hipotēku, desmitiem miljonu amerikāņu vēlētāju, kas rudenī dosies uz vēlēšanām, ir negatīvu emociju pārpilni.

Ja prezidents paziņos, ka atcēlis parādu valstij, kura, pēc paša Trampa un daudzu amerikāņu žurnālistu domām, ir vainojama epidēmijā, bet ietaupīto naudu izdalīs, piemēram, atlaistajiem naftas kompāniju darbiniekiem, tas būs spēcīgs politiskais žests ar labiem elektorālajiem bonusiem.

No risku, arī politisko risku pārvaldes viedokļa, tagad varētu sākties lēna (lai nepievērstu Baltā nama uzmanību) Ķīnas valūtas rezervju izvešana no amerikāņu instrumentiem vai vismaz to daļas samazināšana rezervēs, jo Tramps (pēdējo gadu laikā tas vairākkārt pierādīts) jebkurā brīdī var mainīt savu oficiālo pozīciju.

The Washington Post informēja, ka "prezidents nepārprotami vēlas sodīt Ķīnu, informēja viens no (Trampa) vecākajiem padomniekiem".

Likvidēt aptuveni trešo daļu ĶTR zelta un valūtas rezervju – tas ir nopietns sods, turklāt pēc raksta par "Ķīnas parāda" iespējamo defoltu kritās juaņa kurss starpbanku tirgos. Ja parāds patiešām tiks norakstīts, spiediens pret Ķīnas valūtu būs vēl daudz nopietnāks.

Pentagona ēka, Vašingtona. Foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Агарышев

Galu galā Tramplam var ienākt prātā, ka tā nemaz nav tik slikta ideja – upurēt dolāra statusu otrā prezidentūras termiņa labad. vēl Baltajā namā var iesakņoties ideja par to, ka Federālā rezerve jau tāpat pērk tirgū amerikāņu obligācijas, tātad ASV ārējie kreditori vispār nav vajadzīgi: glābs drukas iekārta un budžets – gan valsts parādu samaksās, gan dolāru nodrošināts. Tādu pārliecību (lai arī tā neatbilst realitātei ekonomikā) amerikāņi iestāstījuši saviem ārvalstu sabiedrotajiem, un nekas (varbūt tikai veselais saprāts, taču tā tagad ir deficīta manta) nekavēs viņus pašus to pārbaudīt.

Šajā kontekstā kārtējo reizi var atsaukt atmiņā parunu par to, ka nav sliktuma bez labuma: pret Krieviju vērstās sankcijas ir likušas tai jau iepriekš parūpēties par savu finansiālo stabilitāti, zelta daļas palielināšanu zelta un valūtu rezervēs un ievainojamo vietu mazināšanu ārēja finansējuma priekšā. Ņemot vērā riskus un katastrofas, kas var notiks pasaules finanšu sistēmā, ja Vašingtona patiešām sāks karu pret Pekinu ne tikai tirdzniecībā, bet arī finansēs, Krievijas spertie soļi šķiet ļoti saprātīgi.

99
Tagi:
sods, Ķīna, ASV
Vakcīnas ražošana, foto no arhīva

Iznīcināt krievu vakcīnu: lielās politikas mazā šeftīte

24
(atjaunots 21:14 18.09.2020)
Krievijas līdera pozīcijas pret koronavīrusu paredzētās vakcīnas izstrādē Rietumiem bija īsts izaicinājums gan politisko, gan finansiālo apsvērumu ziņā.

No vienas puses, atpalikušajai, šausmīgi nedemokrātiskajai Krievijai vienkārši nav nekādu tiesību uz tādiem izrāvieniem sarežģītās un tehnoloģiski attīstītās jomās. No otras puses, uz spēles likta tik astronomiska peļņa, ka grēmas rada pat doma par to, ka tas varētu paiet gar degunu rietumu farmaceitiskajiem koncerniem. Ko vērta jau ir ziņa par vienošanos ar Indiju par simt miljonu vakcīnas devu piegādi. Nav nekāds brīnums, ka Krievija saskārusies ar virkni mēģinājumu diskreditēt Krievijas zinātnieku darba rezultātus: liela politika, liela nauda, portālā RIA Novosti stāsta Irina Alksnis.

Tomēr haizivīm līdzās vienmēr ir piesūcekņi, kam šis un tas pastāvīgi atkrīt no saimnieka galda.

Līdzīgs stāsts izvērsies ap "Sputnik V" izmēģinājumu rezultātu publikāciju vienā no vecākajiem un ietekmīgākajiem medicīnas žurnāliem pasaulē - The Lancet.

Raksts acumirklī saņēma kritiku. Skandalozu jaunumu, ko tiražēja pasaules mediji, sagādāja atklātā vēstule, kurā Templas universitātes bioloģijas profesors Enriko Buči pauda bažas par kļūdām, ko "iespējams, pieļāvuši Krievijas zinātnieki". Viņu atbalstīja divarpus desmiti citu zinātnieku. The Lancet ierosināja Krievijas speciālistiem atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem. Atbildes nāca klajā. Gamaleja centrs izsniedza izdevumam vakcīnas "Sputnik V" izmēģinājumu klīnisko protokolu pilnā apjomā. Krievijas Tiešo investīciju fonda vadītājs Kirils Dmitrijevs publicēja rakstu, kurā izvērsti komentēja kritiķu galvenās pretenzijas un pie viena ieteica viņiem pameklēt baļķi pašiem savā acī un izgaisināt Krievijas šaubas par Rietumos veiktajiem pētījumiem.

Taču šajā gadījumā problēmu nebūt nerada tīri zinātniskas matērijas, kam pievērsās pētnieki Krievijā.

Lieta tāda, ka skandalozās vēstules autors ir visnotaļ vērā ņemama personība. BBC materiālā Enriko M. Buči nosaukts par "pazīstamu viltuszinātnes apkarotāju". Tomēr pareizāk gan būtu viņu dēvēt par "zinātnes biznesmeni".

2016. gadā Buči nodibināja kompāniju "Resis Srl.", kas verificē zinātniskos darbus, pārbauda to patiesīgumu un godprātību.

Mūsdienu zinātnē tā ir modīga tēma. Pēdējos gados pārlieku bieži pētnieki tiek pieķerti par pieļautajiem misēkļiem, pat rupjām kļūdām jau klajā nākušos rakstos. Ne vienmēr runa ir par ļaunprātību vai krāpšanos, bieži pieļautas nejaušas kļūdas, kas tomēr sāpīgi skar zinātnieku vai pat veselu zinātnisko institūtu reputāciju.

Lai izvairītos no tādām problēmām, autori un pētnieciskās iestādes tagad nereti vēršas pie attiecīgās specializācijas firmām un pasūta savu tekstu neatkarīgu auditu pirms to publikācijas. Piemēram, Buči kompāniju noalgoja Friča Lipmana institūts (Vācija), ap kuru pirms zināma laika izcēlās milzīgs skandāls sakarā ar rupjām kļūdām publikācijās. Par to pirms gada sīki stāstīja žurnāls Nature.

Tomēr ir viena nianse: tāds bizness uzliek noteiktus ētiskus ierobežojumus, un profesors Buči to, starp citu, ļoti labi saprot. 2019. gada decembrī tajā pašā Nature parādījās zinātniskā darba tīrībai un godaprātam veltīts materiāls, kura sagatavošanā piedalījās arī profesors Buči. Tajā bija godīgi norādīts, ka Enriko N. Buči ir saskāries ar interešu konfliktu.

Īsi sakot, ja komerciālas kompānijas īpašnieks publiski stāsta par jomu, kurā specializējas kompānija, tā patiesībā ir viņa firmas reklāma.

Nu, bet gadījumā, ja runa ir par Krievijas vakcīnas "atmaskošanu", tādiem sīkumiem vairs nav nekādas nozīmes.

Rietumi izmantoja Buči atklāto vēstuli (tā neapšaubāmi bija pašreklāma), lai vēlreiz vērstos pret vakcīnas izstrādātājiem no Krievijas cerībā sagraut vai vismaz pabojāt viņu līdera pozīcijas. Toties pats profesors dabūja tāda vēriena un līmeņa reklāmu, par kādu ne sapņot nevarētu citos apstākļos. Lūk, ko nozīmē "apseglot tīģeri". Pēc šī principa strādā simtiem un tūkstošiem mediju personāžu.

Neapšaubāmi, tas profesoram atbalsosies – nesīs jaunus un pievilcīgus komerciālos kontraktus. Ažiotāžas ķeršana lielās politikas duļķainajā ūdenī reizēm ir ļoti izdevīga.

Tikai tam nav ne mazākā sakara ar zinātni, medicīnu un simtiem tūkstošu dzīvību glābšanu visā pasaulē.

24
Tagi:
Rietumi, Krievija, vakcīna
Pēc temata
Pussimts valstu apspriež ar Krieviju vakcīnas pret Covid-19 piegādes
Baltkrievijā pastāstīja par Krievijas vakcīnas pret koronavīrusu izmēģinājumiem
Pirmās Krievijas vakcīnas pret Covid-19 partijas nosūtītas uz visiem KF reģioniem
Koronavīrusa vakcīna "Sputnik V" laista klajā apgrozībā
Sergejs Šoigu vakcinējies ar Krievijā izstrādāto vakcīnu "Sputnik V"
Šeņdžeņa, Ķīna

Kur atrodas Amerikai bīstamākā pilsēta

20
(atjaunots 13:50 18.09.2020)
Pirms 40 gadiem neviens pat nedomāja par Ķīnas tehnoloģiskā līdera vietu ar reālām izredzēm apsteigt ASV. Ambīcijas bija pieticīgas. Pamazām kvantitāte pārauga kvalitātē: globālajā mērogā Pekina bīda malā Ameriku no pirmās vietas uz tehnoloģisko līderu pjedestāla.

Ķīna prot sarīkot sev svētkus. Tikai pavisam nesen noslēdzās interesanti pasākumi. Lieta tāda, ka pirms 40 gadiem 26. augustā valsts dienvidos zvejnieku ciema vietā tika likti pamati Šeņdžeņas pilsētai. Šodien tas ir gigants – 13 miljoni iedzīvotāju ar IKP 389 miljardu dolāru apmērā – vairāk nekā Singapūrai un Honkongai, kas sākas pie Šeņdženas dienvidu robežām, portālā RIA Novosti stāsta Dmitrijs Kosirevs.

Tomēr runa nav par milzīgajai valstij raksturīgajiem milzīgajiem cipariem, runa ir par Šeņdženas pašreizējo lomu – tas ir Ķīnas globālās tehnoloģiskā līdera vietas simbols. Līdera pozīcija nebūtu tik labi manāma, ja ne ASV augošā histērija: Ķīna kļuvusi par bijušās superlielvalsts konkurentu, pārsvarā – tehnoloģiju jomā.

Paskatieties, kāda ir republikāņu priekšvēlēšanu programma, kas tika prezentēta partijas nesenajā kongresā Šarlotē: cita starpā tajā ir punkts par nepieciešamību "uzvarēt sacensībās" par 5G tehnoloģijām. Ar kādām metodēm? Tas jau ir zināms – vairs nav ne runas par godīgu spēli. Ko uzvarēt? Arī tas ir zināms, cīņai ar Ķīnu veltīts īpašs punkts programmā.

Demokrātu rindās izskan vēl trakākas idejas, piemēram, atrast iespēju nogremdēt visu Ķīnas jūras kara floti 72 stundu laikā. Par to runāja Mišela Flērnoja, jo daudzi uzskata par Baidena nākamo aizsardzības ministru. Gribēt jau nav kaitīgi, tomēr ASV Kongresa pētījumu dienesta pārskatā par nākotnes militārajām tehnoloģijām, kam nav nekāda sakara ar priekšvēlēšanu cīņām, teikts: Ķīna ir Savienoto Valstu spēcīgākais konkurents mūsdienīgāko militāro tehnoloģiju, piemēram, mākslīgā intelekta vai kvantu aprēķinu ziņā (runa ir par to, kā Ķīnas jaunā ballistiskā raķete it kā pati saviem spēkiem lidojumā izvēlas sev mērķi un lidojuma trajektoriju).

Kādam šķitīs aizvainojoši tas, ka Krievija ar tās iespējām (piemēram, virsskaņas ātrumu jomā) šajā pārskatā par pussoli atpaliek no Ķīnas. Tomēr Krievija neapvainojas. Vienkārši atzīmēsim (kontekstā par Ķīnas flotes iznīcināšanu 72 stundu laikā), ka, saskaņā ar Austrālijas militārā analītiķa Malkolma Deivisa vērtējumu, Pekinas JKF apsteidz amerikāņus kvantitatīvi un jau panāk kvalitatīvi, tas ir, tehnoloģiju jomā. Nav nemaz tik droši zināms, vai ASV ar saviem sabiedrotajiem konfliktā ar šo valsti gūs uzvaru.

Tā iznācis, ka Ķīnas tehnoloģiskā līdera lomu simbolizē Šeņdzeņas pilsēta, lai arī tā nav vienīgā, kur apmetušās atbilstošās kompānijas, laboratorijas un ražotnes. Pirms 40 gadiem viss sākās gluži pieticīgi. Britu (toreiz) Honkonga bija un palika osta, caur kuru rit preču eksports un imports uz Ķīnu, krastā, Lielbritānijas teritorijā strādāja tirdzniecības kompānijas un bankas tirdzniecības finansēšanai. Bet kā tad ar ražotnēm? Galu galā 70. gadu beigās radās ideja radīt Ķīnas teritorijā četras speciālās zonas ar īpašiem privileģētiem noteikumiem, kur ārvalstnieki varētu ieguldīt naudu vajadzīgajās ražotnēs. Šeņdžeņa bija īpaši ērta – no Honkongas līdz tai varēja pat kājām aiziet.

Pirms 40 gadiem neviens pat nedomāja par Ķīnas tehnoloģiskā līdera vietu ar reālām izredzēm apsteigt ASV. Ambīcijas bija pieticīgas. Pašmāju pētījumu un izstrāžu idejas pakāpeniski auga augumā atbilstoši tirgus reālajām vajadzībām. Tā soli pa solim valsts izdevumi tādām izstrādēm pieauga 3% 1997. gadā līdz 27% no pasaules apjoma 2017. gadā. Kvantitāte pārauga kvalitātē: pērn līdz 60% Ķīnas ekonomikas pieauguma deva inovācijas, bet globālajā mērogā Pekina bīda malā vai jau pabīdījusi Ameriku no pirmās vietas uz tehnoloģisko līderu pjedestāla.

Attīstības gaitā Šeņdžeņā apmetās astoņas no 500 lielāko kompāniju pasaulē no Fortune saraksta, ieskaitot slaveno Huawei – tā jau kļuvusi par kaut kādu sakrālu simbolu atpaliekošās Amerikas naidam pret konkurentu. Nav nekāds brīnums, ka Šeņdžeņa ir pirmā pilsēta pasaulē, kur tiek noslēgta 5G autonomās sistēmas izveide. Paskatieties – ASV tikai plāno "uzvarēt sacensībās" par šīm tehnoloģijām.

Tātad iznāk (ja Amerika uzskata, ka Ķīnas tehnoloģiskais izaicinājums apdraud tās pastāvēšanu), ka Šeņdžeņa ir kļuvusi par bīstamāko pilsētu ASV visā pasaulē.

Starp citiem pilsētas un valsts demonstrētajiem brīnumiem jāpiemin fakts, ka Ķīnā mīt trīs no desmit lielākajām kompānijām pasaulē – "vienradžiem". Tā dēvē tehnoloģiskās burvju radības, kuru vērtība īsā laikā pieaug līdz miljardam dolāru un pārsniedz to. Tagad tās izpletušās visā Ķīnā, bet Šeņdžeņa par godu jubilejai nolēmusi kardināli pārslogot tajā izvietoto tehnoloģisko kompāniju biržu ChiNext, kam jāpārvēršas ne tikai par Ķīnas, bet arī visas pasaules analogu amerikāņu Nasdaq.

Protams, tā ir militāra akcija, runājot par Pekinas un Vašingtonas tehnoloģisko karu. Viena puse cenšas atņemt otrai ārzemju naudu inovācijām, otra pretojas un meklē iespējas vēl ātrāk piesaistīt tādu naudu. Viena puse cenšas, kamēr vēl nav par vēlu atņemt otrai piekļuvi pusvadītājiem (tā ir Ķīnas hitech vājā vieta), otra vēlas radīt pati savu pusvadītāju bāzi, vēl labāku nekā ASV. Pekina ir sapratusi, ka jebkādas ASV administrācijas laikā karš bez noteikumiem un kaut mazākā goda turpināsies. Un vēl – ka (šo frāzi piedēvē Staļinam sarunā ar Čērčilu) "karā bez zaudējumiem neiztikt".

Tomēr jāšaubās, vai valsts, kas moderno tehnoloģiju ziņā apsteigusi eiropiešus, japāņus un daudzus citus, karā paliks bez sabiedrotajiem, kuri saskata, kādu labumu nes partnerattiecības. Starp citu, nesen sākās Krievijas un Ķīnas Zinātniski tehnisko inovāciju un sadarbības gads. Ķīnas mediji citē vēstījumus, ko par godu šim notikumam nosūtījuši abu valstu vadītāji. Īpaši tiek akcentēta ideja, ka sadarbība sekmēs globālās pārvaldes sistēmas reformu un tā izšķirs abu valstu nākotni.

20
Tagi:
Ķīna, ASV
KF ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs, foto no arhīva

Lavrovs: Baltijā atklāti diskriminē Sputnik korespondentus

0
(atjaunots 16:46 19.09.2020)
Maskava rosinās jautājumu par Krievijas mediju diskriminēšanu EDSO ministru samitā decembrī, paziņoja KF ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs.

RĪGA, 19. septembris – Sputnik. Krievija uzskata par nepieņemamu Sputnik un RT diskriminēšanu Eiropā, paziņojumi, ka šie mediji ir propagandas instruments, ir absurdi, paziņoja KF ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs. Pēc viņa sacītā, Maskava rosinās jautājumu par Krievijas mediju diskriminēšanu EDSO ministru samitā decembrī.

"Mēs uzskatām par nepieņemamu, ka gan Sputnik, gan RT, to korespondenti tiek atklāti diskriminēti – gan Francijā, gan tajā, kas skar Sputnik Baltijas valstīs, tas arī ir labi zināms fakts," pateica Lavrovs.

Viņš atzīmēja, ka uzskata par nožēlas cienīgu faktu, ka kopš 2017. gada RT un Sputnik nav akreditācijas Elizejas pilī.

"Taču vēl pārsteidzošāks ir tas, ka līdz ar savu uzticību brīvībai, vienlīdzībai un brālībai, mēs redzam arī māsu būšanu. Mūsu franču kolēģi paziņo, ka viņi neatcels savu lēmumu, akreditācija netiks piešķirta, jo RT un Sputnik, es citēju, "tie nav plašsaziņu līdzekļu, bet propagandas instruments". Es domāju, ka nevajag komentēt šāda veida paziņojumu absurdumu un nejēdzību, jo RT un Sputnik gūst milzīgu popularitāti arvien lielākā skaitā valstu, auditorija pieaug," uzsvēra Lavrovs.

Ministrs atzīmēja, ka Krievija uzstāda jautājumu par Krievijas mediju diskriminēšanu EDSO, UNESCO un Eiropas Padomē. Kārtējo reizi šo tematu Maskava rosinās EDSO ministru samitā decembrī.

"Gaidāms kārtējais EDSO ministru samits šī gada decembrī. Šie jautājumi nekur nepazudīs no darba dienas kārtības. Mūsu rietumu kolēģiem nāksies sniegt daudz atbilžu," sacīja Lavrovs.

Eiropas Parlaments 2016. gadā pieņēma rezolūciju par pretošanos Krievijas medijiem, kuri it kā veic "naidīgu propagandu". Par galvenajiem draudiem tajā nosaukti Sputnik un RT, savukārt atsevišķos dokumenta punktos, būtībā, tika piedāvāts ieviest cenzūru.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins, komentējot EP rezolūciju, apsveica RT un Sputnik žurnālistus ar rezultatīvu darbu. Dokumentu viņš nosauca par demokrātijas degradācijas apliecinājumu rietumu sabiedrībā.

Krievija daudzkārt uzsvērusi, ka bezprecedenta spiediens uz Krievijas žurnālistiem rietumvalstīs ir informācijas telpas tīrīšanas centieni. Tas ir pilnīgi pretrunā ar starptautisko tiesību normām par vienādas piekļuves informācijai visiem un viedokļu paušanas brīvības nodrošināšanu.

0
Tagi:
vārda brīvība, diskriminācija, RT, Rietumi, Sputnik, Lavrovs
Pēc temata
"Twitter pārstājis būt brīvs": Sputnik profili pazuduši no meklēšanas rezultātiem
KF piedāvāja uz RT un Sputnik aizliegšanu Baltijas valstīs atbildēt ar sankcijām
Simoņana par RT aizliegšanu Latvijā: Sputnik bloķēšana netraucē
KF vēstniecība ASV atbildēja uz Pentagona apsūdzībām pret RT un Sputnik