Vislatvijas vecāku sapulces dalībnieka mandāts, foto no arhīva

"Bīstamajiem" aktīvistiem aizbāztas mutes: vecāku sapulces dalībnieki saņēmuši "piedošanu"

81
(atjaunots 15:51 04.05.2020)
Par to, cik svarīga ir sabiedrības reakcija, neiecietība pret nevainīgo vajāšanu, par vārda brīvību kā lielāko vērtību. Tiem, kuri nevēlas nokļūt specdienestu redzeslokā...

2018. gada 31. martā vienā no lielākajām viesnīcas "Latvija" zālē notika Vislatvijas vecāku sapulce. Desmitiem klātesošo vairākas stundas apspriedās, cik kaitīga krievu skolēniem ir izglītības pāreja pie latviešu valodas un ko darīt, lai apturētu procesu, raksta Aleksandrs Giļmans materiālā, ko publicēja Bb.lv.

Dažas nedēļas vēlāk noskaidrojās, ka valdība kritiku ievērojusi. Tikai ne tā, kā cerēja sapulces dalībnieki. Vienu pēc otra viņus izsauca specdienests – Drošības policija – un nopratināja.

Vēl vairāk, par Vislatvijas vecāku sapulces faktu tika ierosināta krimināllieta. Pasākuma dalībniekiem izvirzīja virkni apsūdzību jebkurai gaumei: no banālās starpetniskā naida kurināšanas līdz masu nekārtību organizācijai un palīdzība ārvalstij pret Latviju vērstā darbībā.

Lieldienu amnestija

Vismaz astoņi cilvēki saņēma aizdomās turamā vai personas, pret kuru ierosināts kriminālprocess, statusu: Latvijas Krievu savienības līdzpriekšsēdētāja Tatjana Ždanoka, LKS valdes locekļi Aleksandrs Gapoņenko, Iļja Kozirevs, Viktors Guščins un Jevgēņija Krjukova, žurnālisti Alla Berezovska un Vladimirs Lindermans, kā arī māmiņa Diāna Raizere-Rubcova.

Dažus DP uzaicināja citā manierē. Vladimiru Lindermanu sabiedriskā transporta pieturā sagrāba cilvēki maskās, nogāza uz asfalta, aizvilka uz mājām, kur notika kratīšana, pēc tam nogādāja izolatorā un mēģināja arestēt.

Tiesa vispirms prasībai piekrita, tomēr apelācijas instance arestu atcēla. Taču nevar atcelt to, ka cilvēks divas nedēļas sēdēja cietumā.

Iļju Kozirevu vispirms izsauca uz nopratināšanu. Tomēr, kad viņš bija ceļā uz DP, viņu nez kāpēc sagrāba uz ielas. Tas notika jau augustā – nepilnus piecus mēnešus pēc sēdes. Arī viņu nogādāja izolatorā, tomēr vēlāk atbrīvoja pat bez drošības līdzekļa.

Aleksandram Gapoņenko "paveicās" – tobrīd viņš jau sēdēja cietumā sakarā ar citu absurdu lietu.

Divi gadi pavadīti kriminālvajāšanas Damokla zobena ēnā. Un tagad, tūlīt pēc katoļu Lieldienām visi aizdomās turamie saņēma VDD, Drošības policijas mantinieka, vēstules par to, ka kriminālprocess pārtraukts, ņemot vērā nozieguma sastāva trūkumu.

Ekspertu anonīmā vēstule

Vēstules tonis ir ļoti agresīvs. Izrādās, ka nereģistrētās organizācijas "Krievu skolu aizsardzības štābs" savā pretestībā izglītības reformai daudz lielākā mērā nekā savas demokrātiskās tiesības, sekmē Krievijas intereses. Tā kā atsevišķi aktīvisti aicinājuši krievvalodīgo sabiedrības daļu sākt plašas protesta akcijas, tas varot kaitēt Latvijas drošībai.

Kas tā uzskata? Kaut kāda vārdā nenosaukta "kompetenta iestāde", kurā VDD vērsies ar pieprasījumu. Tiesa, pēc tam viņi secinājuši, ka patlaban štāba darbība nav novedusi pie plaša un nelabojama kaitējuma Latvijas drošībai un neatkarībai.

Gribas zināt: kāds tam sakars ar konkrētu cilvēku? Galu galā, kriminālā atbildība ir personiska. Lai cik "bīstams" būtu štābs, to notiesāt neizdosies, tiesāt var tikai konkrētus noziedzniekus.

Minētā pasāža ir visās vēstulēs, ar ko esmu iepazinies. Katram aizdomās turamajam konkrēti tika teikts, ka veikta viņa runas lingvistiskā ekspertīze, tās rezultātā nelikumīgas darbības nav konstatētas.

Tātad divus gadus nevainīgi cilvēki mocījušies velti. Tomēr neviens pat nedomā viņiem atvainoties vai paskaidrot, kāpēc visa tā meņģele bija tā jāstiepj garumā.

Pētot lietas, noskaidrojas, ka lielāko daļu laika nekādas izmeklēšanas darbības nav veiktas. Kāpēc vajag tā ņirgāties par cilvēkiem?

Milzīgs izmeklēšanas noslēpums

Nav viegli arī iepazīties ar lietām. 2012. gadā tas pats izmeklētājs Buls izmeklēja manu lietu. Tāpat vairāk nekā gads pagāja bezdarbībā, arī atnāca vēstule par lietas izbeigšanu. Taču es vismaz guvu žurnālistisku gandarījumu – pastāstīju, kādas riebeklības par mani rakstīja eksperti, par ko prokurors lamāja izmeklētājus un lika viņiem tā uzdot jautājumus, lai es nevarētu izgrozīties.

Tagad Iļja Kozirevs, izlasījis lietas materiālus, bija spiests parakstīt dokumentu par neizpaušanu.

Var saprast, ja aizliedz izpaust lietas materiālus izmeklēšanas gaitā – likuma interesēs jāievēro izmeklēšanas noslēpums. Bet kāpēc tad tagad, kad ir skaidrs, – notikusi kļūda?

Izrādās, 2018. gada rudenī Krimināllikumā parādījies jauns pants – par aizliegumu izplatīt ar krimināllietu saistītu informāciju. Kā jau pie mums ierasts, aizejošais parlaments to pieņēma jau pēc jaunās Saeimas ievēlēšanas, un par to nobalsoja vienbalsīgi. Iepriekš likums 304. pantā aizliedza tikai izpaust pirmstiesas izmeklēšanas informāciju.

Iznāk kā: iecerot krimināllietu pret nepārprotami nevainīgiem cilvēkiem, VDD jau paturēja prātā, ka to nāksies neizbēgami slēgt. Lai nenāktu gaismā "civilo" palīgu vārdi, tas izdomāja pantu par izpaušanas aizliegumu.

Skaidrs, ka likumu iniciēja deputāts Andrejs Judins. Bet par ko domāja tie, kas vienbalsīgi nobalsoja "par"? Viņiem pat prātā neienāca, ka arī viņi var kļūt par nevainīgiem krimināllietas figurantiem un neizpaušana ierobežos viņu tiesības.

Tā ir svarīgākā problēma. Specdienesti visā pasaulē periodiski tiek pieķerti likumpārkāpumos. Mani nepārsteidz tas, ka izmeklētājs Buls, kurš pirms astoņiem gadiem ķepināja lietu pret mani, vēl joprojām tāpat rīkojas ar maniem biedriem. Tādu profesiju cilvēks ir izvēlējies...

Nelaime tā, ka tamlīdzīgas lietas nerada dusmas sabiedrībā. Valda uzskats, ka tādus "sliktos" ļaudis, visādus radikāļus vajag spiest pie sienas, saprotot, ka viņu darbībās nav nozieguma sastāva. Vēl vairāk, aizstāvēt viņus nevajag, jo tas noteikti radīs aizdomas, ka tu atbalsti radikāli.

Lai kā es lūgtu Saeimas Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja vietnieku Borisu Cilēviču ietekmēt VDD darbiniekus, saruna vienmēr tiek pārbīdīta citā gultnē.  

Kompensācija

Protams, netaisnīgi apsūdzētam cilvēkam ir tiesības prasīt kompensāciju. Lindermans un Kozirevs pēc izolatora noteikti saņems kompensāciju. Tomēr procedūra  būs ilga, un šajā laikā čaklie cerberi iecerēs vēl kaudzi jaunu lietu.

Pieredze rāda, ka prokuratūra nekad nesamierinās – viņi iesniedz apelāciju, pēc tam kasāciju... Paies gadi četri, pirms izdosies saņemt kompensāciju.

Tātad daudz svarīgāka ir sabiedrības reakcija, neiecietības radīšana tajā par nevainīgu cilvēku vajāšanu, attieksme pret vārda brīvību kā lielāko vērtību.

Interesanti ir arī tas, ka mediji, kas operatīvi un detalizēti ziņoja par aizturēšanu un krimināllietas ierosināšanu, par tās pārtraukšanu runā caur zobiem. Es pats vairākas dienas apzvanīju redaktorus ar lūgumu ziņot par notikumu. Neviens neatteica, tomēr īsā piezīme ātri atkāpās otrā plānā citu ziņu lavīnā.

Vai tad bieži izjūk lietas ar tik lielu figurantu skaitu? Vai tas nav iemesls iztaujāt viņus par iespaidiem, par tālākajiem soļiem, par to, vai viņi nenožēlo runu, kas sagādāja tādas nepatikšanas?

Ja mēs negribam nokļūt specdienestu redzeslokā, ir jāizstrādā sevī neiecietība pret viņu darbībām. Citādi apetīte izaugs, un neviens nebūs drošībā. Ir jāpārvar 1937. gada filozofija par to, ka mūsu lieliskajā valstī nevienu nevar vajāt bez pamata.

81
Tagi:
Latvija, Drošības dienests, krievvalodīgie, krievu skolas
Pēc temata
Pēc Ineses Vaideres sūdzības ierosinātā lieta pret LKS līderi Tatjanu Ždanoku ir slēgta
Mitrofanovs: 81. pants iedzīs naglu Latvijas demokrātijas zārkā
Atvieglojiet bērniem tālmācības: LKS pieprasa atjaunot mācības krievu valodā
LKS pret SS leģionāru gājienu: apsūdzības pret Ždanoku un Bulgārijas piemērs
Latvija pievelk valodas skrūves, Krievija maina Konstitūciju: Lindermans par krieviem
Ziemeļu straume 2

Divas paketes un šitais. ASV sūta pret "Ziemeļu straumi 2" Amosu-iznīcinātāju

34
(atjaunots 13:23 15.04.2021)
Blinkenam nepatika, kā Kongresā viņu norāja par "Ziemeļu straumi 2". Tāpēc Valsts departamentam ievajadzējies grēkāzis, kura nebūs žēl.

ASV speciāli apmācīts cilvēks ķersies pie nepateicīga darba – mēģinās pierunāt Berlīni atteikties no "Ziemeļu straumes 2", atzīmēja radio Sputnik autors Mihails Šeinkmans. Baltais nams iecels īpašo vēstnieku pārrunām par ienīstā gāzesvada būvdarbu pārtraukšanu, vēsta Politico, atsaucoties uz ASV administrācijas oficiālajām personām.

Sak, vispirms ar to pārsvarā nodarbojās diletanti no Drošības padomes un Valsts departamenta, bet tagad (kad projektā atlicis uzbūvēt nieka 120 km) jau vajadzīgs profesionālis. Tāds ir Amoss Hohšteins – viņš zina, kā tas darbojas. Tagad viņš ir viens no prezidenta padomniekiem. Šajā amatā viņš nonāca pēc darba "Naftogaz" novērošanas padomē. Tātad saprot: ja krieviem un vāciešiem darbs sekmēsies, Ukrainā vairs nebūs neviena, ko novērot.

Baraka Obamas prezidentūras laikā viņš bija Valsts departamenta koordinators enerģētikas jautājumos. Tagad statusa ziņā viņš var līdzināties savam kādreizējam bosam Džonam Kerijam. Arī viņš nodarbosies ar to, ko nespēj ietekmēt. Kerijs ir speciālais pārstāvis klimata jautājumos, bet Hohšteina uzdevums ir nepieļaut temperatūras celšanos. Vienīgi Eiropā un vienīgi ziemā.

Tomēr Kerijam omulīga vietiņa sagādā prieku, bet Hohšteins ir darbonis. Viņš drīzāk ir lobētājs nekā diplomāts. Viņam vajadzīgs rezultāts. Varbūt tāpēc viņš nesteidz pieņemt sava drauga – palīga nacionālās drošības jautājumos Džeika Sallivana – piedāvājumu (viņi strādāja kopā jau Hilarijas Klintones vadībā, kad viņa ieņēma valsts sekretāra posteni).

Taču arī tagadējai ārpolitikas vadībai viņš ir vērtīgs kadrs. Ne tajā ziņā, ka no viņa patiešām būs liels labums. Diezin vai diplomāti nopietni cer ar viņa palīdzību apturēt jau par 95% gatavu projektu.

Vienkārši Tonijs Blinkens apciemoja Kongresu ar atskaiti par darbu, kas veikts pie "Ziemeļu straumes", un rezultātks viņam nepatika: viņu norāja kā mazu puiku. Tāpēc viņam ievajadzējies štatā grēkāzis, kura nebūs žēl. Tiesa, "Amoss-iznīcinātājs" skan tīri labi. Tomēr pārrunas par sveša gāzesvada apturēšanu viņam vajadzētu sākt tikai ar Kapitolija iemītniekiem – Merkeli nespēja ietekmēt pat Baidens ar Blinkenu. Hohšteins viņas acīs pieder pie kategorijas "kas tu tāds esi?".

© Sputnik / Алексей Филиппов

Protams, tas nav pēdējais ASV arguments. Zemūdene un kara kuģis netālu no Krievijas cauruļvadu izbūves kuģa, lai arī Polijai piederoši, rāda, līdz kādām galējībām ASV var novest sakāves rūgtums. Tomēr cīņā ar gāzesvadu parādījies jauns vārds – speciālais pārstāvis. Skaidrs, ka neko jaunu viņš nepastāstīs, tomēr viņa parādīšanās jau rāda: amerikāņi gatavojas ilgai spēlei.

Tāpēc, kamēr Hohšteins domā par piedāvājumu – pieņemt vai ne, Baltais nams neko nedomā, tikai apstiprina. Kārtējo sankciju paketi. Pat stāsta, ka veselas divas uzreiz – lai visiem pietiek.

Te Amosam nekaitētu atsaukt atmiņā to, ka mamma un tētis viņam vārdu devuši par godu vienam no tā saucamajiem Bībeles "mazajiem praviešiem". Tiesa, lai pierādītu, ka vecākiem bijusi taisnība, viņam nāktos ne tikai noraidīt piedāvāto amatu, bet arī brīdināt, ka tā ir tukša iecere – kaitēt "Ziemeļu straumei 2".

34
Tagi:
Ziemeļu straume 2, ASV Valsts departaments, Vācija, ASV
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
Karš par "Ziemeļu straumi 2" tuvojas beigām. Polija ir starp zaudētājiem?
Ar jaunajām sankcijām Rietumi nolaiž "dzelzs priekškaru"
"Ziemeļu straume 2": analītiķis paskaidroja, kādu taktiku izvēlējušās ASV
Politologs: "Ziemeļu straume 2" jautājumā Lietuva spēj tikai rukšķēt – piebalsot ASV
Elektropadeves līnija, foto no arhīva

Demonstratīva izgāšanās. Ko parādīja Baltijas izmēģinājuma atteikšanās no KF elektrības?

44
(atjaunots 12:56 15.04.2021)
Aizvadītajā nedēļā Latvija un Lietuva izmēģinājumu ietvaros pirmo reizi atteicās no elektroenerģijas importa no Krievijas.

Tomēr divas dienas ilgās atslēgšanās sekas izrādījās daudznozīmīgas: elektrības cenas Baltijas valstīs strauji pieauga, piedevām tām pat neizdevās pilnībā atteikties no Krievijas elektroenerģijas. Par Baltijas valstu apšaubāmajām "mācībām" – atslēgšanos no BRELL – stāsta Ņikita Čikunovs.

Negaidīti treniņi

Baltkrievijas energosistēmas plānveida pārbaudes ar pārrobežas elektrības padeves līniju atslēgšanu uz Lietuvas robežas, kas notika 8.-11. aprīlī, bija vērā ņemams notikums, taču ne savu rezultātu dēļ.

Šajās dienās Latvija, nepaskaidrojot iemeslus, pārtrauca elektroenerģijas komerciālo importu no Krievijas, informēts avots pastāstīja Krievijas izdevumam "Kommersant". Uz Sputnik jautājumu par to, vai šāds solis sperts tehniskas nepieciešamības labad, Latvijas sistēmas operatora (LST) pārstāvji atbildēt atteicās.

Plūsmu apturēšanas rezultātā elektrības cenas Krievijas rietumu daļā un Urālos 8. aprīlī kritās par 1% un sasniedza 1,37 tūkst. rubļu par MWh. Elektroenerģijas cena Baltijā savukārt manāmi pieauga: Lietuvā, kas bija spiesta palielināt iepirkumus no Polijas un Zviedrijas, tā pieauga par 4 eiro – līdz 51 eiro (gandrīz 4,7 tūkst. rubļu), precizēja "Kommersant".

Pie tam būtu nekorekti apgalvot, ka Baltijas valstis būtu pilnībā atteikušās no Krievijas elektroenerģijas. Krievijas elektroenerģijas eksporta operatora "Inter RAO" preses dienestā Sputnik korespondentam paziņoja, ka piegādes uz Lietuvu no Kaļiņingradas apgabala 8.-11. aprīlī nepārtrūka – turp joprojām nonāca reģiona ģenerācijas pārpalikumi.

Baltkrievijas, Krievijas, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas (BRELL) enerģētiskās sistēmas strādā sinhronā režīmā jau kopš padomju laikiem, tāpēc patlaban elektroenerģija šajā lokā tiek padota brīvi.

Baltijas valstis apņēmušās līdz 2025. gadam izstāties no BRELL un sinhronizēties ar ES tīkliem, lai "iegūtu enerģētisko neatkarību".

Šī iemesla dēļ Krievija un Baltkrievija šodien pārbauda savu energosistēmu stabilitāti. 2019. gadā Kaļiņingradas apgabals pārbaudīja savas energosistēmas izolētā režīmā, bet aizvadītajā nedēļā – Baltkrievijas-Lietuvas EPL testa atslēgšanu.

Pārbaužu rezultātā Krievijas un Baltkrievijas Enerģētikas ministrijas informēja, ka pārbaudes bija sekmīgas, abu valstu energosistēmas ir stabilas. "Pārbaudes nodemonstrēja Baltkrievijas energosistēmas tehnisko iespēju strādāt bez sakariem ar Lietuvas sistēmu," atzīmēja Baltkrievijas resors.

Energodeficīts reģions

Patlaban Baltijas valstis nespēj pilnībā segt savu elektroenerģijas patēriņu un iegādājas to kaimiņvalstīs.

Lietuva, kas sedz lielāko daļu savu vajadzību uz importa rēķina, saņem elektrību no Krievijas un Baltkrievijas (apmēram 20% importa) un pa energotiltu LitPol Link (nominālā jauda – 500 MW) no Polijas (aptuveni 5%).  

Apjoma ziņā lielākās piegādes nāk no Zviedrijas pa energotiltu NordBalt (nominālā jauda – 700 MW) – līdz 45% no visa importa, kā arī no Krievijas (apmēram 30%).

Saskaņā ar kompānijas "Inter RAO" datiem, 2019. gadā Lietuvai piegādāti 6,286 miljardi kWh (no Smoļenskas apgabala tranzītā caur Baltkrieviju – 3,8 miljardi kWh, no Kaļiņingradas apgabala — 2,6 miljardi kWh). Šis apjoms veido mazāk nekā pusi no valstī 2019. gadā patērētās elektroenerģijas.

Aizvadītajā gadā Krievijas piegādes saruka divkārt – līdz 3,143 miljardiem kWh. Daļēji tas saistīts ar to, ka Lietuvas operators "Litgrid" noteicis caurlaidi nulles apjomā elektroenerģijas padevei no Baltkrievijas pēc BelAES pieslēgšanas BRELL sistēmai. Tā Lietuva turpināja tirdzniecību tikai ar Kaļiņingradas apgabalu.

Augstspieduma līnijas, foto no arhīva
© Sputnik / Сергей Мальгавко

Latvija, kas saņem elektroenerģiju no Skandināvijas valstīm, 2020. gada novembrī atļāva tiešās piegādes no Krievijas (2013. gadā Baltijas valstu operatori piešķīra tikai divus pieslēgumus piegādēm no Krievijas: Kaļiņingrada-Lietuva un Baltkrievija-Lietuva). Šī gada janvārī un februārī "Inter RAO" pārdeva Latvijai 418 miljonus kWh. Krievijas kompānija norādīja, ka tas ir rekordliels rādītājs, saistīts ar aukstu ziemu un elektrības patēriņa strauju pieaugumu.

Igaunija savu elektroenerģijas patēriņu sedz ar piegādēm no Somijas pa zemūdens kabeļiem Estlink 1 un Estlink 2 (summārā nominālā jauda – 1000 MW). Skandināvijas valsts nodrošina aptuveni 60% Igaunijas importa. Tomēr padeves stabilitāte ir apšaubāma: no ekspluatācijas sākuma brīža 2014. gadā kabelis Estlink 2 divas reizes izgājis no ierindas. Krievijas un Baltkrievijas piegādes daļa nav liela – apmēram 3%, taču tā pieaug, ja rodas problēmas ar somu tīkliem.

Neuzticamas alternatīvas

BRELL nodrošina Baltijas valstis ar uzticamām maģistrālēm, kas garantē elektroenerģijas piegādi ārkārtas apstākļos, norādīja Krievijas Nacionālā enerģētiskās drošības fonda vadošais analītiķis Igors Juškovs.

Vienlaikus, viņš konstatēja, ar Eiropas valstīm izveidoto energotiltu darbspēja rada šaubas. Piemēram, NordBalt, strādājot ar pilnu jaudu pirmajā pusgadā, atslēdzās desmit reizes. Pēc tam energotilta jaudu samazināja.

"Zviedrijas piegādes Lietuvai ir nestabilas, jo skandināviem pārsvarā strādā hidroenerģētika. Kad ūdens ir daudz, hidrostacija izstrādā lielu apjomu elektrības un var to eksportēt. Zviedrijas elektrība apogeja periodos var konkurēt ar Krieviju cenas ziņā. Taču ziemā HES izstrādes Zviedrijā krītas – valsts no eksportētāja pārvēršas par importētāju. Pērn zviedri pirka elektrību Lietuvā, tā – Krievijā. Mums ir fundamentāla loma – nodrošinām piegāžu stabilitāti," turpināja eksperts.

Izmēģinājumi uzskatāmi parādīja, ka izstāšanās no BRELL acumirklī novedīs pie elektroenerģijas cenu pieauguma Baltijas valstīs (1000 kWh vidējā cena Krievijas vairumtirdzniecības tirgū – 20-25 eiro, Skandinācijas Nordpool – vairāk nekā 40 eiro).

Latvijā, Lietuvā un Igaunijā to ļoti labi saprot, taču ar runām par drīzu atslēgšanos no energoloka mēģina izsist ES finansējumu, uzskata Igors Juškovs.

"Atliekot savu izstāšanos no BRELL, balti var izvilināt no ES naudu jaunas infrastruktūras būvdarbiem. Vēl jāņem vērā, ka šis solis pats par sevi nenozīmē pilnīgu atteikšanos no Krievijas elektroenerģijas importa. Vienkārši nebūs automātiskas padeves – vajadzēs atsevišķi vienoties. Mijiedarbības sistēma mainīsies, tomēr nekur nav teikts, ka Krievija aizies no Baltijas tirgus," uzsvēra eksperts.

Kopumā izstāšanās no BRELL nenesīs Baltijas valstīm nekādu ekonomisko labumu, uzskata Enerģētiskās attīstības fonda direktors Sergejs Pikins.

"Dzīve BRELL ir izdevīga gan tehniski, gan ekonomiski. To apstiprina visi enerģētiķi, ne politiķi. Saražotās elektroenerģijas pārpalikumus iespējams operatīvi nodot starp valstīm, izstrādāt ekonomiskāku elektrostaciju darbu. Baltijā nonāk lētāka enerģija nekā no Eiropas. Ja valstis gribēs, pirks dārgo no Eiropas, ja negribēs – pirks Krievijā un Baltkrievijā," viņš secināja.

Atgādināsim, ka atteikšanās no Krievijas un Baltkrievijas elektrības noveda Baltijas valstis pie elektroenerģijas cenu nopietna pieauguma, tiklīdz pērn iestājās auksta ziema. Piemēram, 2021. gada janvārī elektrības vairumtirdzniecības cena Igaunijā un Latvijā pieauga par 35% (līdz 53,38 eiro par MWh), Lietuvā – par 36% (līdz 53,69 eiro).

Iepriekš KZA Starptautiskās ekonomikas un starptautisko attiecību institūta Eiropas pētījumu centra vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Vladimirs Oļeņčenko sarunā ar Baltnews atzīmēja, ka BRELL Baltijas valstīm ir izdevīgs – tas ir ideāls enerģijas rezerves avots, kad Igaunijā, Lietuvā vai Latvijā pēkšņi strauji aug pieprasījums.

"Pieņemsim, noticis kaut kāds traucējums vai pēkšņi iestājies sals. Tādā gadījumā elektrība no enerģētiskā loka sāks nonākt Baltijā burtiski 10 sekunžu laikā, - pastāstīja eksperts. – Vēl vairāk, enerģijas cena no BRELL ir jūtami mazāka šī reģiona valstīm, nekā ar piegādēm no ES. Salīdzinājumam: elektrība, kas nonāk Igaunijā no maģistrāles, kurā iekļauta Krievija un Baltkrievija, ir par 19% lētāka nekā iepirkums no Ziemeļeiropas."

44
Tagi:
cenas, elektroenerģija, BRELL, Krievija, Baltija
Pēc temata
Lietuva salst, pateicoties enerģētiskajai "neatkarībai" no Krievijas
Uz neatgriešanos: Baltija pieprasījusi 1,2 miljardus eiro atslēgšanai no BRELL
Covid-19 vakcinācijas punkts Rīgā, foto no arhīva

Dzīvā rinda visiem! Vakcinācijas punktus varēs apmeklēt ikviens

0
(atjaunots 09:51 16.04.2021)
Brīvdienās ikviens interesents varēs ierasties vienā no vakcinācijas punktiem septiņās Latvijas pilsētās, un vakcinēties Covid-19 profilaksei, ja paspēs, pirms izsīks vakcīnas krājumi.

RĪGA, 16. aprīlis — Sputnik. Šajā nedēļas nogalē vakcinācijas punktos Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, Rēzeknē, Jelgavā, Jūrmalā un Cēsīs ikviens varēs vakcinēties Covid-19 profilaksei dzīvās rindas kārtībā. To pastāstīja Vakcinācijas projektu biroja pārstāve Agnese Strazda, vēsta Mixnews.lv.

Tiesa, pieejams tikai AstraZeneca preparāts.

Prioritārās vakcinācijas grupās iekļautie cilvēki tomēr saņems priekšrocības – viņi tiks aicināti veidot speciālu rindu, kurā varēs vakcīnu saņemt ātrāk. Pārējiem tāpat tiks organizēta atsevišķa rinda.

Tiklīdz vakcinācijas punktā izsīks preparāta krājumi, iedzīvotāju pieņemšana tiks pārtraukta, punkts – slēgts.

15. aprīlī Vakcinācijas biroja vadītāja Eva Juhņēviča jau pastāstīja, ka drīz vien Latvija varēšot atvērt masveida vakcinācijas punktu durvis ne tikai cilvēkiem no prioritārajām grupām, bet arī visiem, kas vēlas vakcinēties.

Atgādināsim, ka aizvadītajā nedēļas nogalē Rīgā noritēja eksperiments ar dzīvo rindu divos vakcinācijas punktos – konferenču centrā "Atta" un izstāžu zālē Ķīpsalā. Vakcinācijas birojs atzina, ka eksperiments ir izdevies, lai arī no diviem tūkstošiem vakcīnas devu, kas bija piegādātas šajos vakcinācijas centros, izdevies izmantot tikai 1034.

Pie tam saņemt vakcīnu varēja vienīgi cilvēki no prioritārajām grupām. Šajā kategorijā iekļauti cilvēki vecumā no 60 gadiem, hroniski pacienti, personas, kas dzīvo kopā ar hroniski slimiem bērniem un bērniem ar imūnsupresiju, kā arī personas, kas kopj smagi slimus cilvēkus mājās.

Juhņēviča atzīmēja, ka tuvākajā laikā dzīvo rindu varēs piedāvāt visiem, ir tikai viena problēma – vakcīnu trūkums. Kamēŗ preparātu apjoms nav liels, prioritārajām grupām tiek dota priekšroka.

Jāpiebilst, ka 14. aprīlī Dānija informēja, ka plāno pilnībā atteikties no AstraZeneca vakcīnas lietošanas, – varasiestādes norāda, ka preparāts retos gadījumos var radīt trombu veidošanos.

Tiklīdz parādījās ziņas par Dānijas lēmumu, Latvijas veselības ministrs Daniels Pavļuts savā lapā Twitter ziņoja, ka VM nekavējoties sazināsies ar Dānijas valdību, lai uzzinātu noraidīto vakcīnas devu tālāko likteni, jo Latvija vēlētos tās saņemt savām vajadzībām.

0
Tagi:
vakcinācija
Pēc temata
Ģimenes ārstiem lūdz pārdot vakcinācijas sertifikātu un izliet vakcīnu ārā
Ārsti iesaka Latvijai turpināt vakcināciju ar AstraZeneca preparātu
ES pēta jaunu AstraZeneca vakcīnas blakni