OPEC

"Tūkstoš dolāri par barelu": amerikāņu plāns šokējis naftas tirgu

59
(atjaunots 12:21 02.05.2020)
ASV nav iekļāvušās, vismaz ne oficiāli, OPEC+ darījumā, ko noslēgusi Krievija un citi naftas eksportētāji, toties neoficiāli tam itin labi varētu pievienoties Teksasa, kas iegūst lielāko daļu slānekļa ASV.

Liktenīgais lēmums – piespiest "slānekļa revolūcijas" epicentra naftas kompānijas ierobežot ieguvi – iespējams, tiks pieņemts jau 5.maijā, turklāt Teksasas naftas sektora regulēšanas valsts aģentūra nekādus "burkānus" izdāļāt nedomā. Ierēdņu rokās ir tikai smaga pātaga – sods par katru "lieko" barelu. Lai pie zaudējumiem pieradušās slānekļa firmas neuzskatītu to tikai par nerentablā biznesa tālākiem izdevumiem, piedāvāts noteikt sodu 1000 dolāru apmērā par barelu – tam vajadzētu atvēsināt pat brīvību mīlošākos naftas ieguvējus, portālā RIA Novosti stāsta Ivans Daņilovs.

"Houston Chronicle", Teksasas galvenais medijs, stāsta par ieguves ierobežošanas plānu un to, kādas cīņas izvērsīsies ap tā pieņemšanu:

"Teksasas dzelzceļa komisija, kas regulē naftas un gāzes nozari, ierosināja sabiedrisko diskusiju par ierosinājumu, kas ļautu samazināt naftas ieguvi štatā par 20% mēnesī. (..) Piedāvātā rīkojuma teksts tika publicēts pirms sēdes, kurā komisija plāno balsojumu par plānu (sēde notiks otrdien, 5.maijā). Komisija nav laidusi klajā rīkojumus par ieguves samazināšanu kopš 70.gadiem, taču jēlnaftas pārdaudzums pasaulē, kas veidojies koronavīrusa pandēmijas rezultātā, mudināja (slānekļa naftas ieguves kompānijas – aut.) "Pioneer Natural Resources" un "Parsley Energy" lūgt aģentūru izmantot savas pilnvaras prerogatīvu. Lūgums radīja plaisu naftas un gāzes nozarē: mazo ražotāju un dabas aizstāvju koalīcija atbalsta ieguves ierobežošanu, savukārt nozares tirdzniecības asociācijas, lielās kompānijas un cauruļvadu operatori kategoriski iebilst."

Samazināšana par 20% - tas ir aptuveni tikpat daudz, cik Teksasai nāktos ierobežot, ja štats vai ASV kopumā būtu parakstījušas vienošanos ar OPEC+. Diezin vai šāds skaitlis izraudzīts nejauši. Pastāv zināmas aizdomas, ka ir noteikts politiskais pieprasījums pieņemt tādu lēmumu, taču tas nenozīmē, ka lēmums tiks pieņemts.

ASV patlaban darbojas modelis "tirgus lemj", un tas faktiski noved pie tādiem incidentiem, kā nesenais amerikāņu naftas West Texas Intermediate cenu kritums līdz negatīvam lielumam, taču šis modelis daudzus neapmierina. Nelielie naftas ieguvēji (Teksasā ir liels skaits kompāniju, kurās strādā pa 20 cilvēki un kas iegūst mazāk nekā 1000 barelus dienā) labprāt gribētu panākt ieguves samazinašanu. Teksasas komisijas projekts paredz, ka "mazais naftas biness" būs atbrīvots no kvotām, ierobežojumi skars lielās un vidējās kompānijas. Kompānijas "Pioneer Natural Resources" un "Parsley Energy", kas iniciēja piespiedu ierobežojumu ideju, ir lielie slānekļa ieguvēji, tomēr daudz mazāki nekā konvencionālās naftas industrijas giganti, tādi kā "Exxon" vai "Chevron". Ierobežojumu iniciatori cer, ka ieguves samazināšana dos viņiem iespēju izdzīvot līdz augstākām cenām, savukārt no finansiālā viedokļa vājākie konkurenti jebkurā gadījumā bankrotēs.

Amerikāņu žurnālisti taisnīgi atzīmē, ka konvencionālās naftas industrijas giganti iebilst pret ierobežojumiem, lai arī īstermiņa perspektīvā var gūt ievērojamu labumu. Viņu viedoklis ir loģiski saprotams: viņi vēlas vispirms ieraudzīt, kā nomirs slānekļa kompānijas, tas ir, vienkārši likvidēt tās, izmantojot situāciju ar koronavīrusu, un tā labad ir gatavas dažus mēnešus vai ilgāk paciest zemas cenas. Protams, oficiāli tās apliecina, ka rūpējas par brīvo tirgu, taču jābūt pavisam naivam, lai noticētu amerikāņu naftas industrijas "vecā" segmenta kapteņu ideālismam pēc gadiem ilgās slānekļa kompāniju pašdarbības.

Lietišķās informācijas aģentūra Bloomberg konstatēja, ka stāsta beigas jebkurā gadījumā būs skumjas: "Naftas negatīvās cenas, tankkuģi jūrās ar pilnām tilpnēm kravas, ko neviens nevēlas saņemt, un treideri, kuri radoši risina naftas uzglabāšanas jautājumu. Nākamā nodaļa naftas krīzē tagad ir neizbēgama: naftas rūpniecības nozīmīgās daļas kuru katru brīdi var slēgties."

No amerikāņu puses loģiskāk būtu faktiski pievienoties Saūda Arābijai, Krievijai un citiem atbildīgajiem naftas ieguvējiem. Taču pat pašā Teksasas komisijā ir "tirgus fundamentālisti". Viens no viņiem, priekšsēdētājs Veins Kristiāns (viņam neizdevās nepieļaut, lai dienas kārtībā parādītos ierosinājums par ieguves samazināšanu), nolēma nākt klajā ar aicinājumu aizsargāt brīvo tirgu, neskatoties ne uz kādiem faktoriem: "Tiklīdz Covid-19 paliks aiz muguras, naftas produktu, piemēram, benzīna pieprasījums neapšaubāmi pieaugs, jo amerikāņi atkal sāks braukāt uz darbu. Situācija stabilizēsies. Runa nav par "ja", runa ir par to, "kad" tas notiks. Šī nav pirmā krīze, ar ko saskarusies mūsu valsts, nav arī pēdējā. Taču vienmēr, kad mēs saskaramies ar grūtībām, Amerika kļūst stiprāka, tāpat kā Teksasa. Tāpēc es joprojām pieturēšos pie brīvā tirgus principiem un iebildīšu pret kvotēšanu Teksasā."

ASV var atteikties no ierobežojumiem. Domājams, tas ne īpaši ietekmēs valts naftas tirgus likteni, toties Teksasas komisijas lēmumam būs visai nopietnas ģeopolitiskās sekas. Lieta tāda, ka jau 2019.gadā amerikāņu eksperti nopietni bažījās par to, ka Saūda Arābija un Krievija ir radījušas jaunu naftas aliansi, kas varēja celt un pazemināt "melnā zelta" cenas, turklāt aliansē piedalījās gan OPEC, gan citas valstis. 2020.gadā, kad OPEC+ darījums nesekmējās, amerikāņu ģeopolitikas eksperti, protams, ļoti nožēloja naftas cenu krišanos, taču milzīgi priecājās par to, ka alianse, kas viņus biedēja pērn, vairs neapdraud amerikāņu globālo enerģētisko politiku, kā arī ASV diplomātiju Tuvajos Austrumos. OPEC+ jaunais bezprecedenta darījums zināmā mērā atkal atmodina amerikāņu šausmas un pat pastiprina tās, jo tagad darbību koordinācija naftas tirgū ir paplašinājusies un iekļauj arī NATO valsti. Financial Times vēsta, ka "Norvēģija samazinās naftas ieguvi par 13%", tātad Norvēģijas valdība ir izpildījusi savu neformālo solījumu OPEC+ valstīm.

Krīze beigsies, taču paradums vienoties par naftas tirgu likteni bez ASV itin labi var saglabāties. Tiesa, pat relatīvi vientuļas vai vismaz mazākumā būdamas, Savienotās Valstis var mierināt sevi ar faktu, ka "brīvā tirgus" principi palikuši neskarti.

Tikai slānekļa sektoru šie principi tik un tā nepabaros.

59
Tagi:
naftas tirgus, OPEC, ASV
Pēc temata
Nafta, gāze un pasaules ekonomika koronavīrusa turbulences apstākļos
Krievija, OPEC un ASV gatavojas radīt jaunu kārtību
"Izskatās, ka krievi uzvar naftas karā"
Trašu radiolokācijas komplekss (TRK) Sopka 2

Baltkrievijas armijas jaunās iespējas: "Sopka 2" redz debesis virs Rīgas

15
(atjaunots 16:29 27.01.2021)
Minska ir gatava dialogam ar Rietumu "partneriem", tomēr Austrumeiropas atklātā militarizācija neatstāj nekādas izvēles iespējas.

NATO militārās aktivitātes pieaugums pie Baltkrievijas robežām rada simetrisku reakciju – Baltkrievijas armija dinamiskāk nomaina bruņojumu un paplašina Gaisa spēku un pretgaisa aizsardzības mūsdienīgo potenciālu, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Baltkrievijas Aizsardzības ministrija informēja par jaunā radiolokācijas kompleksa "Sopka 2" darbības sākumu Baranoviču pilsētas apkaimē. Krievijā ražotais komplekss jau sācis kaujas dežūras. Ik dienas te strādā 150-200 speciālisti. Galvenie uzdevumi – radiolokācijas izlūkošana un informācijas nosūtīšana augstākajiem komandpunktiem.

Trašu radiolokācijas komplekss (TRK) "Sopka 2" ir paredzēts informācijas saņemšanai un analīzei par situāciju gaisa telpā 450 kilometru rādiusā. Augstā izšķirtspēja ļauj precīzi noteikt objektu attālumu un augstumu, identificēt atsevišķus objektus grupas sastāvā, fiksēt lidmašīnu un citu lidaparātu piederību.

Ņemot vērā Austrumeiropas ģeogrāfiju un mūsdienu tehnoloģijas, spēcīgais komplekss "Sopka 2" no Baranovičiem spēj pilnībā kontrolēt Baltkrievijas gaisa telpu un debesis virs kaimiņvalstu galvaspilsētām – Varšavas (350 km), Viļņas (190 km), Rīgas (450 km) un Kijevas (430 km).

Nepieciešamības gadījumā kontroli iespējams pārveidot par bezlidojumu zonu, jo Baltkrievijas PGA spēki plāno nomainīt bruņojumu pret labākajām zenītraķešu sistēmām pasaulē – S-400. Tomēr Baltkrievijas militārās doktrīnas pamatā ir aizsardzības koncepcija, labus kaimiņus jaunie radiolokācijas kompleksi un bruņojuma sistēmas neapdraud.

Analoģiski kompleksi "Sopka 2" teicami parādījuši savas iespējas skarbākajos klimatiskajos apstākļos Krievijā – Tālajos Austrumos (Primorje) un Arktikā (Vrangeļa salā). TRK ir antenas kupols, kas var strādāt vējā līdz 40 m/sek. un salā līdz -40 grādiem. Līgumu par kompleksa piegādi Baltkrievijas AM un Krievijas gaisa kosmiskās aizsardzības koncerna "Almaz Antei" pārstāvji parakstīja starptautiskā foruma "Armija 2018" laikā.

Трассовый радиолокационный комплекс Сопка-2
Trašu radiolokācijas komplekss (TRK) "Sopka 2"

Aizsardzības spēju parametri

Baltkrievija negrozāmi palielina Gaisa kara spēku un PGA iespējas: bruņojumā tiek pieņemtas jaunākās paaudzes radiolokācijas stacijas "Protivnik G" (ražotas Krievijā), "Vostok D" un “Rosa RB" (ražotas Baltkrievijā), kas spēj operatīvi identificēt visus mūsdienīgos gaisa uzbrukuma līdzekļus un sniegt datus zenītraķešu spēkiem un GKS.

Piemēram, mobilā, kompaktā, uzticamā daudzfunkcionālā radiolokācijas stacija "Protivnik G" var pavadīt līdz 200 mērķus aptuveni 450 km attālumā un līdz 150 km augstumā. Tai ir paplašināta aerodinamisko un ballistisko mērķu atrašanas zona. Iepriekš Baltkrievijā sākts darbs pie jaunas mobilas radiolokācijas stacijas "Nebosklon" mērķu atrašanai un informācijas nosūtīšanai. Mūsdienu PGA sistēmas nodrošina asimetrisku pretdarbību potenciālajiem draudiem un ir daudz lētākas nekā lielās RLS.

Nesen iegādātā daudzfunkcionālo iznīcinātāju Su-30SM eskadriļa ļāva paplašināt GKS trieciena iespējas un efektīvāk nodrošināt sauszemes spēku aizsardzību no pretinieka aviācijas triecieniem. Baltkrievijas BS tālākās attīstības prioritātes – vadības, pretgaisa aizsardzības, izlūkošanas un radioelektroniskās cīņas, raķešu spēku sistēmas. Ik gadus bruņojumā tiek uzņemti vidēji 25 jaunākās tehnikas paraugi. Krievijā ražoto divizionu S-300 un "Tor M2" vienības ik gadus sekmīgi veic praktiskās šaušanas mācības, kurās izmanto spārnoto un ballistisko raķešu imitatorus un citus mērķus Ašuluka poligonā Krievijā.

Global Firepower miliārā spēka reitingā Baltkrievija 2021. gadā ierindojusies 50. vietā no 138, apsteidzot Uzbekistānu, Portugāli, Maroku (jāpiebilst, ka šo valstu militārie budžeti daudzkārt pārsniedz Baltkrievijas budžetu). Augustā tā ieņēma 53. vietu, reintinga pieaugums liecina, ka Rietumu analītiķi atzīst Baltkrievijas militārās jomas sekmīgo attīstību un augošo aizsardzības jomu.

Darbs turpinās, un amerikāņu analītiskais izdevums Military Watch uzskata, ka tuvākajā nākotnē Baltkrievija varētu iegādāties Krievijas taktiskos raķešu kompleksus "Iskander", kuri "ļaus apšaudīt NATO aviobāzes kara agrīnā posmā". Interesanti, kāpēc tādas runas vispār ir vajadzīgas?

Augoši draudi

Neskatoties uz Baltkrievijas un NATO ilggadējo konstruktīvo mijiedarbību Eiroatlantiskās partnerības padomes un programmas "Partnerība miera labad" ietvaros, attiecības ar bloku nepārprotami ir sabojātas. Baltkrievija saskata draudus alianses darbībās tuvāko kaimiņu teritorijā un plānos krasi palielināt ASV militāro klātbūtni Polijā (ASV 5. armijas korpusa dislokācija un taktisko raķešu sistēmu domājamā izvēršana). Bez tam Varšava plāno iegādāties amerikāņu iznīcinātājus-bumbvedējus F-35A (uzbrukuma ierocis), bet Baltijas valstis aizcina ASV pāriet pie jauna posma militārajā konfrontācijā ar Krieviju – pie amerikāņu bruņoto spēku pastāvīgas dislokācijas reģionā.

Jau vairākus gadus pie Baltkrievijas robežām dārd amerikāņu un franču tanku dzinēji, regulāri izlūkošanas lidojumos dodas Pentagona stratēģiskie bezpilota lidaparāti. Pundurmanevri reģionā izaug līdz starpkontinentālu karaspēka operāciju līmenim, tādām kā Defender Europe. Pie tam ASV plāno piešķirt Igaunijai, Latvijai un Lietuvai jaunu militārās palīdzības porciju 168,7 miljonu dolaru apmērā.

Rietumu "partneru" destruktīvā dalība protestos deva iespēju saskatīt "demokratizatoru" patiesās sejas un mērķus. Republikas suverenitātes un neatkarības pārbaudi ļāva izturēt nelokāmie Bruņotie spēki – to klātbūtne pie rietumu robežām sagrāva kaimiņu tumšos plānus. Tagad jau visiem ir skaidrs, ka valsts apvērsums pēc Valsts departamenta metodikas Baltkrievijā nenotiks.

Minska vēl joprojām ir gatava dialogam ar "partneriem", tomēr Austrumeiropas atklātā militarizācija tai neatstāj izvēli. Savu interešu aizsardzībai Baltkrievij radījusi kompaktu, mobilu, labi sagatavotu un ekipētu armiju, kas spēj stāties pretī mūsdienu izaicinājumiem un draudiem.

15
Tagi:
armija, Krievija, Baltkrievija, NATO
Pēc temata
Pārvietoti "Abrams": ko amerikāņi sadomājuši pie Baltkrievijas robežām
"Mēs redzējām instrukcijas": KF ārlietu ministrs stāsta, kas musina opozīciju Baltkrievijā
Minska uzskata, ka NATO gatavojas pielietot spēku pret Baltkrieviju
"Kā darbojās Sorosa fonds": deputāta pētījums
Neatkarības dienai veltītais lāpu gājiens

"Nolēmuši necīnīties ar krieviem". Nacionālistiem radies jauns pretinieks

28
(atjaunots 11:55 27.01.2021)
Jautājums par viendzimuma laulībām radījis dziļu plaisu Latvijas valdošajā koalīcijā. Premjers Krišjānis Kariņš brīdināja, ka vīrieša un sievietes savienības pieminēšana Satversmē likšot valstij atgriezties padomju pagātnē.

Kaimiņu Igaunijā tāda pati problēma radījusi skandālu: opozīcija ierosināja apspriest PSRS atjaunošanu un pievienošanos Krievijai. Kāpēc politiķi Baltijā tā satraukušies? Par to portālā RIA Novosti stāsta Antons Ļisicins.

Atpakaļ PSRS nevajag

Kariņš uzskata, ka Saeimā iesniegtie grozījumi ir atgriešanās pagātnē. Premjers aicināja nepieļaut Satversmes grozījumus un nostiprināt Latvijas attīstību inkluzīvas valsts ceļā.

Likumprojektu par konstitucionālo ģimenes jēdzienu iesniedza Nacionālā apvienība. Stāsts par laulībām sākās novembrī, kad Satversmes tiesa uzdeva Saeimai noregulēt likumdošanu viendzimuma pāru aspektā. Tagad valdošajā koalīcijā radušās domstarpības.

NA pārmet koalīcijas līguma pārkāpumu, saskaņā ar kuru Satversmes grozījumus var iesniegt tikai ar vispārēju atbalstu. Kariņš rāja "homofobos" nacionālistus: sak, valstij nevajag skatīties pagātnē, nevajag tiekties atgriezties PSRS režīmā. Nacionālistiem ir pašiem sava pieeja: balotējoties Rīgass domē, viņi ierosināja organizēt geju parādi 9. maijā.

Viendzimuma laulības apsprieda arī valdībā. Tieslietu ministrs Jānis Bordāns paziņoja, ka būtu labi apstiprināt Satversmi kā vērtību, nepieļaujot Eiropas cilvēktiesību tiesas ārējo iejaukšanos un tamlīdzīgas lietas. Par to, vai vajadzētu Satversmi pasargāt no pārliekas tolerances, Bordāns izteicās miglaini. Pēc viņa domām, rezultātam jābūt tādam, lai nerastos šaubas: katram cilvēkam patiešām ir nozīme, tomēr ģimene nodrošina latviešu nācijas stabilu pastāvēšanu. Šķiet, viendzimuma laulības viņš neatbalsta.

Nacionālisti un populisti

Tomēr valdībai bija arī citas problēmas, piemēram, cīņa ar koronavīrusu. Janvāra sākumā premjers apstiprināja veselības ministres Ilzes Viņķeles atkāpšanos, ņemot vērā vakcinācijas neskaidrās perspektīvas.

Atlaistajai ministrei radās iespaids, ka viņas atlaišana faktiski ir premjera mēģinājums uzkraut atbildību citu plecos un sameklēt vaininieku. Valdības soļus viņa nosauca par ne īpaši koordinētu krīzes pārvaldi. Valdības sekmes zemu vērtēja arī republikas pilsoņi – aptaujas liecina, ka Ministru kabinetu veidojošo partiju atbalsts kopumā sasniedz apmēram 20%.

Pētījumu aģentūras SKDS direktors Arnis Kaktiņš, foto no arhīva
© Sputnik / Sergey Melkonov

Nekādu citādu domstarpību deputātiem nebija – iespējams, tāpēc, ka valdošā koalīcija juta, cik trauslas ir tās pozīcijas. Arī Ministru kabinets pārsvarā strādāja saskaņoti ar parlamentu.

Tomēr valdošā koalīcija ir nedabiska, uzskata Rīgas bijušais mērs, partijas "Saskaņa" loceklis Nils Ušakovs. "No vienas puses – liberāļi un seksuālo minoritāšu tiesību aizstāvji, no otras – ksenofobi, nacionālisti, konservatori un populisti," viņš uzskaitīja.

"Liberāļi atbalstīja ksenofobus un nacionālistus, kuri ienīst absolūti visus - krievus, ebrejus, musulmaņus, Krieviju, Briseli, krievu skolas, angļu skolas, saraksts ir bezgalīgs," atgādināja Ušakovs.

Viņš ir pārliecināts, ka patiesībā koalīcijas politiķi pūlas novērst uzmanību no neveiksmēm veselības aprūpē: "Katastrofa ar atbalstu krīzes upuriem, neloģiski un novēloti ierobežojumi, nepatikšanas ar vakcināciju, medicīnas sabrukums kopumā.

Šajā situācijā nacionālisti izmanto vienīgo viņiem saprotamo instrumentu - mēs nezinām, kā strādāt, mēs sākam histēriju. Mēs nevaram pārvarēt vīrusu, mums jāsāk cīnīties ar kādu. Šoreiz viņi nolēma cīnīties nevis ar krieviem, bet ar seksuālajām minoritātēm."

Pierādiet, ka esat gejs

Dīvainas apstākļu sakritības dēļ kaimiņos – Igaunija – politiskā konfrontācija tāpat sākusies viendzimuma laulību jautājuma dēļ. Tur valdošā koalīcija ierosināja referendumu par to, vai laulībām Igaunijā vēl joprojām ir jābūt vīrieša un sievietes savienībai. Opozīcijas partijas apsolīja bloķēt iniciatīvu un izjauca parlamenta komisijas darbu, pārplūdinot to ar neskaitāmiem labojumiem.

To vidū bija arī provokatīvi vai absurdi jautājumi, piemēram: "Vai Igaunijā dzīve būtu labāka, ja tā būtu Krievijas sastāvā? Vai laulību jēdzienam Igaunijā ir jāsakrīt pēc satua ar laulību jēdzienu Uzbekistānas Republikā? Vai vajag Igaunijā aizliegt nažus un dakšiņas?" Starp ierosinājumiem izskanēja arī ideja atjaunot Padomju Savienību.

Galu galā referendumu atcēla, premjerministrs Jiri Ratass demisionēja, tiesa, korupcijas skandāla dēļ. Pagaidām jaunā koalīcija strīdas par vairākiem jautājumiem, arī par krievu skolām, tomēr jau vienojusies par bērnudārzu pāreju pie igauņu valodas.

Savukārt Igaunijas tiesiskā prakse attiecībās ar seksuālo minoritāšu pārstāvjiem joprojām ir pretrunīga. Piemēram: uz Igauniju no Ugandas atbraucis vīrietis cenšas saņemt bēgļa statusu, pamatojot lūgumu ar to, ka viņš ir gejs. Tomēr policisti pēc afrikāņa nopratināšanas noraidīja lūgumu saukties par homoseksuālistu. Tiesa nostājās policijas pusē: noteica, ka prasītāja pienākums ir pārliecinoši pierādīt savu seksuālo orientāciju.

Saglabājis ASV pilsonību

Nacionālās stratēģijas institūta direktora vietnieks Aleksandrs Kostins atzīmēja, ka Baltijas politiķu diskusijās tiek noklusētas nacionālās minoritātes, tostarp arī lielākā – krievi. "Latvijā viņiem ar likumu ierobežotas fundamentālās pilsoniskās tiesības, piemēram, atņemtas balsstiesības. Analogs mūsdienu vēsturē var būt tikai aparteīda režīms DĀR," piebilda politologs.

Latvijā nav pat spilgti izteiktas diskusijas mazākumtautības jautājumā. "Politikā dominē mīts par to, ka sak, viņiem krievi nesuši nelaimes. Un trīsdesmit gadu laikā nekas nav mainījies," piezīmēja Kostins.

Viņš pauda cerību, ka jaunā starpresoru komisija starptautiskās attīstības veicināšanas jautājumos, kuras vadītāja pienākumus uzņēmies Krievijas prezidenta administrācijas vadītāja vietnieks Dmitrijs Kozaks, strādās pietiekami efektīvi. Pēc eksperta domām, Maskavai neapšaubāmi jāsaista ārvalstu sadarbības jautājumi ar cilvēktiesību problēmām. Krievijas politologs, speciālists Baltijas valstu lietās Aleksandrs Nosovičs ir pārliecināts: patiesībā Latvijas valdošajā koalīcijā domstarpību nav. "Ne tā saucamie liberāļi, ne nacionālisti robežas nepārkāpj: koalīcija neuzņem krievus, par ko tiek uzskatīta Ušakova partija "Saskaņa", - viņš paskaidroja. – Tāpēc Nacionālā apvienība var "zīgot", maršēt ar esesiešiem, nākt klajā ar radikāliem izteikumiem. Valdošās koalīcijas un premjera Kariņa, ASV pilsoņa, acīs viņi ir savējie."

Nosovičs uzskata, ka gan Igaunijā, gan Latvijā konflikts viendzimuma laulību dēļ slēpj citus politiskos procesus. "Iespējams, tā ir izrāde Briselei: austrumu perifērijas valstīm jāparāda atbilstība Eiropas vērtībām. Tāpēc nacionālisti tēlo sliktos puišus, ko vajag uzvarēt, lai Rīga nodemonstrētu uzticību ES standartiem. Tad Latvijai iedos vairāk naudas, bet tādiem nolūkiem var arī izrādi sarīkot," atzīmēja politologs.

Pie tam valdošā koalīcija saskārusies ar leģitimitātes krīzi. Latvijas premjera partija nespēj pārvarēt pat 5% barjeru, visu valdību atbalsta apmēram 20% pilsoņu. Skandālam vajadzētu novērst iedzīvotāju uzmanību no Ministru kabineta kļūdām, pārvarēt vilšanos par valdības soļiem epidēmijas laikā, piezīmēja eksperts. Igaunijā šim nolūkam izmantoja referendumu, Lietuvā – aizliegumu iebraukt Krievijas māksliniekam Filipam Kirkorovam.

28
Tagi:
LGBT, Nacionālā apvienība, Latvija, Igaunija
Pēc temata
Prēmija par pandēmiju: Covid-19 kā zelta lietus līst pār ierēdņiem
Skandāls pa visu Baltiju: kāpēc Igaunijas politiķis uzlielījis Putinu
Kā kārtīgi oktobrēni: Lembergs par valdību un ES dubultajiem standartiem krīzes laikā
Kirils Višinskis

Latvijai ir jāpilda likums: Višinskis nosodīja žurnālistu vajāšanu

0
(atjaunots 16:35 27.01.2021)
Nekur citur Eiropā, tikai Latvijā un Igaunijā žurnālistus cenšas saukt pie kriminālatbildības par sadarbību ar Sputnik – tas liecina par aizspriedumainu attieksmi pret Krieviju.

RĪGA, 27. janvāris – Sputnik. Krievijas prezidenta Cilvēktiesību padomes loceklis, mediju grupas "Rossija segodņa" izpilddirektors Kirils Višinskis un no amerikāņu cietuma atbrīvotā Krievijas pilsone, Sabiedriskās palātas locekle Marija Butina organizēja individuālos piketus pie Latvijas vēstniecības Maskavā, protestējot pret Krievijas mediju darbinieku vajāšanu Latvijā un Baltijas valstīs.

"Latvijā tiek rupji pārkāptas ne tikai mūsu kolēģu – žurnālistu, bet arī mūsu tautiešu tiesības. Šiem cilvēkiem aizliedz strādāt tur, kur viņi uzskata par vajadzīgu, pārkāpjot žurnālista galveno noteikumu – iespēju izvēlēties redakciju, kas atbilst viņa iekšējai pārliecībai," Višinskis uzsvēra piketa laikā.

Žurnālists norādīja: Latvijai, kas tagad svin sava neatkarības statusa juridisko atzīšanu, ir jāievēro llikums.

"To, ka Latvijā manipulē ar tādiem jēdzieniem, kā Eiropas sankcijas, esam fiksējuši ne tikai mēs, ne tikai Krievijas ĀM, bet arī organizācija, ko grūti turēt aizdomās par simpātijām pret mūsu valsti, – "Reportieri bez robežām". Tā nāca klajā ar speciālu paziņojumu par represijām, ko Latvija izmanto pret mūsu žurnālistiem un krievvalodīgajiem medijiem," atgādināja Višinskis.

Viņš uzsvēra, ka tādas darbības pret Sputnik žurnālistiem izrādījušās iespējamas tikai Latvijā un Igaunijā.

"Nevienā citā Eiropas valstī mūsu žurnālistus necenšas saukt pie kriminālatbildības pēc tāda sadomāta iegansta. Tas liecina, ka Baltijā valda aizspriedumi ne tikai pret Krieviju, bet arī pret Krievijas tautiešiem," secināja Višinskis.

Decembra sākumā Latvijā tika aizturēti žurnālisti, kas cita starpā sadarbojas ar portāliem Baltnews un Sputnik Latvija. Viņus nopratināja un atlaida pret parakstu par neizbraukšanu no valsts un informācijas neizpaušanu. Viņiem izvirzītas apsūdzības saskaņā ar pantu par ES sankciju režīma pārkāpumu, kas paredz sodu no naudas soda līdz brīvības atņemšanai. Sputnik Latvija un Baltnews ir saistīti ar starptautisko ziņu aģentūru "Rossija segodņa", kuras vadītājs Dmitrijs Kiseļovs iekļauts ES sankciju sarakstā. Sankcijas ir individuālas un nevar attiekties uz visiem, kas sadarbojas ar holdingu.

Krievijas ĀM nosauca situāciju par demokrātiskās sabiedrības pamatu – mediju un viedokļu brīvības – pārkāpumu skandalozu gadījumu. Resors atzīmēja, ka Latvijas varasiestāžu soda akcija neatstāj ne mazākās šaubas par safabricēto apsūdzību rusofobo zemtekstu.

Латвия должна уважать закон: Вышинский осудил преследование русских журналистов
0
Tagi:
Kirils Višinskis, žurnālistu vajāšana
Pēc temata
"Izņēma visu, ko varēja": Jakovļevs pastāstīja par kratīšanu, apsūdzībām un VDD mērķiem
"Sāka īstu vajāšanu": Alla Berezovska pastāstīja par kratīšanu un aizturēšanu
Krievija aizsargās žurnālistus: Butina pastāstīja par kampaņu #Своихнебросаем
"Nelikt mieru pārkāpējam": Lavrovs par krievu žurnālistu aizstāvēšanu Latvijā