OPEC

"Tūkstoš dolāri par barelu": amerikāņu plāns šokējis naftas tirgu

59
(atjaunots 12:21 02.05.2020)
ASV nav iekļāvušās, vismaz ne oficiāli, OPEC+ darījumā, ko noslēgusi Krievija un citi naftas eksportētāji, toties neoficiāli tam itin labi varētu pievienoties Teksasa, kas iegūst lielāko daļu slānekļa ASV.

Liktenīgais lēmums – piespiest "slānekļa revolūcijas" epicentra naftas kompānijas ierobežot ieguvi – iespējams, tiks pieņemts jau 5.maijā, turklāt Teksasas naftas sektora regulēšanas valsts aģentūra nekādus "burkānus" izdāļāt nedomā. Ierēdņu rokās ir tikai smaga pātaga – sods par katru "lieko" barelu. Lai pie zaudējumiem pieradušās slānekļa firmas neuzskatītu to tikai par nerentablā biznesa tālākiem izdevumiem, piedāvāts noteikt sodu 1000 dolāru apmērā par barelu – tam vajadzētu atvēsināt pat brīvību mīlošākos naftas ieguvējus, portālā RIA Novosti stāsta Ivans Daņilovs.

"Houston Chronicle", Teksasas galvenais medijs, stāsta par ieguves ierobežošanas plānu un to, kādas cīņas izvērsīsies ap tā pieņemšanu:

"Teksasas dzelzceļa komisija, kas regulē naftas un gāzes nozari, ierosināja sabiedrisko diskusiju par ierosinājumu, kas ļautu samazināt naftas ieguvi štatā par 20% mēnesī. (..) Piedāvātā rīkojuma teksts tika publicēts pirms sēdes, kurā komisija plāno balsojumu par plānu (sēde notiks otrdien, 5.maijā). Komisija nav laidusi klajā rīkojumus par ieguves samazināšanu kopš 70.gadiem, taču jēlnaftas pārdaudzums pasaulē, kas veidojies koronavīrusa pandēmijas rezultātā, mudināja (slānekļa naftas ieguves kompānijas – aut.) "Pioneer Natural Resources" un "Parsley Energy" lūgt aģentūru izmantot savas pilnvaras prerogatīvu. Lūgums radīja plaisu naftas un gāzes nozarē: mazo ražotāju un dabas aizstāvju koalīcija atbalsta ieguves ierobežošanu, savukārt nozares tirdzniecības asociācijas, lielās kompānijas un cauruļvadu operatori kategoriski iebilst."

Samazināšana par 20% - tas ir aptuveni tikpat daudz, cik Teksasai nāktos ierobežot, ja štats vai ASV kopumā būtu parakstījušas vienošanos ar OPEC+. Diezin vai šāds skaitlis izraudzīts nejauši. Pastāv zināmas aizdomas, ka ir noteikts politiskais pieprasījums pieņemt tādu lēmumu, taču tas nenozīmē, ka lēmums tiks pieņemts.

ASV patlaban darbojas modelis "tirgus lemj", un tas faktiski noved pie tādiem incidentiem, kā nesenais amerikāņu naftas West Texas Intermediate cenu kritums līdz negatīvam lielumam, taču šis modelis daudzus neapmierina. Nelielie naftas ieguvēji (Teksasā ir liels skaits kompāniju, kurās strādā pa 20 cilvēki un kas iegūst mazāk nekā 1000 barelus dienā) labprāt gribētu panākt ieguves samazinašanu. Teksasas komisijas projekts paredz, ka "mazais naftas biness" būs atbrīvots no kvotām, ierobežojumi skars lielās un vidējās kompānijas. Kompānijas "Pioneer Natural Resources" un "Parsley Energy", kas iniciēja piespiedu ierobežojumu ideju, ir lielie slānekļa ieguvēji, tomēr daudz mazāki nekā konvencionālās naftas industrijas giganti, tādi kā "Exxon" vai "Chevron". Ierobežojumu iniciatori cer, ka ieguves samazināšana dos viņiem iespēju izdzīvot līdz augstākām cenām, savukārt no finansiālā viedokļa vājākie konkurenti jebkurā gadījumā bankrotēs.

Amerikāņu žurnālisti taisnīgi atzīmē, ka konvencionālās naftas industrijas giganti iebilst pret ierobežojumiem, lai arī īstermiņa perspektīvā var gūt ievērojamu labumu. Viņu viedoklis ir loģiski saprotams: viņi vēlas vispirms ieraudzīt, kā nomirs slānekļa kompānijas, tas ir, vienkārši likvidēt tās, izmantojot situāciju ar koronavīrusu, un tā labad ir gatavas dažus mēnešus vai ilgāk paciest zemas cenas. Protams, oficiāli tās apliecina, ka rūpējas par brīvo tirgu, taču jābūt pavisam naivam, lai noticētu amerikāņu naftas industrijas "vecā" segmenta kapteņu ideālismam pēc gadiem ilgās slānekļa kompāniju pašdarbības.

Lietišķās informācijas aģentūra Bloomberg konstatēja, ka stāsta beigas jebkurā gadījumā būs skumjas: "Naftas negatīvās cenas, tankkuģi jūrās ar pilnām tilpnēm kravas, ko neviens nevēlas saņemt, un treideri, kuri radoši risina naftas uzglabāšanas jautājumu. Nākamā nodaļa naftas krīzē tagad ir neizbēgama: naftas rūpniecības nozīmīgās daļas kuru katru brīdi var slēgties."

No amerikāņu puses loģiskāk būtu faktiski pievienoties Saūda Arābijai, Krievijai un citiem atbildīgajiem naftas ieguvējiem. Taču pat pašā Teksasas komisijā ir "tirgus fundamentālisti". Viens no viņiem, priekšsēdētājs Veins Kristiāns (viņam neizdevās nepieļaut, lai dienas kārtībā parādītos ierosinājums par ieguves samazināšanu), nolēma nākt klajā ar aicinājumu aizsargāt brīvo tirgu, neskatoties ne uz kādiem faktoriem: "Tiklīdz Covid-19 paliks aiz muguras, naftas produktu, piemēram, benzīna pieprasījums neapšaubāmi pieaugs, jo amerikāņi atkal sāks braukāt uz darbu. Situācija stabilizēsies. Runa nav par "ja", runa ir par to, "kad" tas notiks. Šī nav pirmā krīze, ar ko saskarusies mūsu valsts, nav arī pēdējā. Taču vienmēr, kad mēs saskaramies ar grūtībām, Amerika kļūst stiprāka, tāpat kā Teksasa. Tāpēc es joprojām pieturēšos pie brīvā tirgus principiem un iebildīšu pret kvotēšanu Teksasā."

ASV var atteikties no ierobežojumiem. Domājams, tas ne īpaši ietekmēs valts naftas tirgus likteni, toties Teksasas komisijas lēmumam būs visai nopietnas ģeopolitiskās sekas. Lieta tāda, ka jau 2019.gadā amerikāņu eksperti nopietni bažījās par to, ka Saūda Arābija un Krievija ir radījušas jaunu naftas aliansi, kas varēja celt un pazemināt "melnā zelta" cenas, turklāt aliansē piedalījās gan OPEC, gan citas valstis. 2020.gadā, kad OPEC+ darījums nesekmējās, amerikāņu ģeopolitikas eksperti, protams, ļoti nožēloja naftas cenu krišanos, taču milzīgi priecājās par to, ka alianse, kas viņus biedēja pērn, vairs neapdraud amerikāņu globālo enerģētisko politiku, kā arī ASV diplomātiju Tuvajos Austrumos. OPEC+ jaunais bezprecedenta darījums zināmā mērā atkal atmodina amerikāņu šausmas un pat pastiprina tās, jo tagad darbību koordinācija naftas tirgū ir paplašinājusies un iekļauj arī NATO valsti. Financial Times vēsta, ka "Norvēģija samazinās naftas ieguvi par 13%", tātad Norvēģijas valdība ir izpildījusi savu neformālo solījumu OPEC+ valstīm.

Krīze beigsies, taču paradums vienoties par naftas tirgu likteni bez ASV itin labi var saglabāties. Tiesa, pat relatīvi vientuļas vai vismaz mazākumā būdamas, Savienotās Valstis var mierināt sevi ar faktu, ka "brīvā tirgus" principi palikuši neskarti.

Tikai slānekļa sektoru šie principi tik un tā nepabaros.

59
Tagi:
naftas tirgus, OPEC, ASV
Pēc temata
Nafta, gāze un pasaules ekonomika koronavīrusa turbulences apstākļos
Krievija, OPEC un ASV gatavojas radīt jaunu kārtību
"Izskatās, ka krievi uzvar naftas karā"
ASV prezidenta amata kandidāts Džo Baidens, foto no arhīva

Vainu par Baidena zaudējumu neizdosies uzvelt krieviem

24
(atjaunots 16:27 22.10.2020)
Amerikas vēlēšanas izgājušas finiša taisnē: šodien Donalds Tramps un Džo Baidens pēdējo reizi tiksies televīzijas debatēs.

Turklāt šī tikšanās, principā, var kļūt arī par pēdējo viņu dzīvē – kaislību vilnis ASV šobrīd ir tik liels, ka ir ļoti sarežģīti iztēloties šos abus cilvēkus kopā jebkad. Pat ja notiks brīnums un Baidens uzvarēs vēlēšanās, Tramps var vienkārši neatzīt balsojuma rezultātus vai, pārkāpjot visas tradīcijas, neierasties inaugurācijas ceremonijā. Savukārt Baidens noteikti ne par kādu cenu neatnāks uz Trampa inaugurāciju – tādēļ ceturtdien viņiem būs pēdējā iespēja pateikt viens otram to, ko viņi vēlas. Un viņi šo iespēju izmantos pilnā apjomā. Par radušos situāciju portālā RIA Novosti stāsta Pjotrs Akopovs.

Baidens
© Sputnik / Григорий Василенко

Tramps nosauks Baidenu par noziedzīgas grupas vadītāju un pieprasīs iesēdināt Džo (kopā ar dēlu Hanteru) cietumā. Uz cietumu Džo nedosies, taču, kad zaudēs vēlēšanās, mediji runās, ka viņu nogāza no kājām "oktobra pārsteigums" – pirms dažām dienām publicētais kompromitējošais materiāls no Hantera datora cietā diska, kurš pieķer bijušo viceprezidentu melos un korupcijā. Taču Baidens zaudētu arī bez šiem materiāliem – vienkārši tāpēc, ka Tramps bija nolemts uz uzvaru. Bet kā tad tā: aptaujas taču demonstrē milzīgu Baidena virsroku? Nevar taču tās visas būt izdomātas?

Var. Jo likmes ir augstas, kā nekad, un nav tādu melu, uz kuriem neuzdrīkstētos tie, kas spēlē pret Trampu. "Es balotējos ne tikai pret Baidenu, es balotējos pret kreisajiem medijiem, lielām tehnoloģiskām kompānijām-milžiem (Facebook, Twitter, Google), un "Vašingtonas purvu"," sacīja pirms dažām dienām Tramps.

Jā – un par labāko apliecinājumu tam kļuva šī trīsgalvainā monstra reakcija uz kompromitējošā materiāla pret Baidenu ģimeni parādīšanos. New York Post publikāciju vienkārši centās nobloķēt – Google neredzēja to savos meklēšanas rezultātos, savukārt Facebook un Twitter neļāva dalīties ar tās hipersaiti. Nu un pats par sevi saprotams, mediji centās vienkārši neredzēt skandalozo publikāciju, savukārt vairums politiķu izlikās, ka nekas nopietns nav noticis. Tātad visi trīs spēki uzstājās sinhroni, apliecinot Trampa taisnību.

Turklāt uzreiz izskanēja arī apsūdzības pret Krieviju – skaidrs taču, ka Maskava atkal iejaucās Amerikas vēlēšanas, piemetot klāt kompromitējošo materiālu pret Baidenu.

Par to runāja ne tikai komentētāji un kongresmeņi, bet arī specdienestu darbinieki. Bijušie darbinieki – jo ASV Nacionālā izlūkdienesta direktors Džons Retklifs paziņoja, ka informācija Baidena klēpjdatorā "nav daļa no kaut kādas Krievijas dezinformācijas kampaņas". Taču pussimts bijušo izlūkotāju (ieskaitot Retklifa priekšteci Džimu Kleperu, kuru pieķēra zvēresta laušanā) uzrakstīja atklātu vēstuli ar apgalvojumu, ka pieredze "liek mums nopietni uzskatīt, ka ievērojamu lomu šajā lietā spēlējusi Krievijas valdība":

"Elektronisko vēstuļu nokļūšanai ASV politiskajā arēnā, kuras, provizoriski, pieder ASV viceprezidenta Baidena dēlam Hanteram, vairums no kurām attiecas pie perioda, kad viņš strādāja Ukrainas gāzes kompānijas "Burisma" vadībā, ir visas klasiskās Krievijas informācijas kampaņas pazīmes."

Tātad Krieviju neapsūdz tajā, ka tā safabricējusi Baidena kompromitējošo materiālu, – lai gan arī šādas balsis skan, – nē, tā vienkārši to izplatīja. Bet kā tai tas izdevies, ja, pēc Rūdija Džuliani (Trampa advokāta un bijušā Ņujorkas mēra) sacītā, Hantera Baidena datora cietā diska saturs jau pirms septiņiem mēnešiem tika nodots FIB? Tātad Maskava turēja noslēpumā šos materiālus, gatavojot "oktobra pārsteigumu", vai arī to darīja Trampa štābs un viņa padomdevēji, ieskaitot to pašu Džuliani? Ak jā, Džuliani taču strādā pie Putina… Un tie nav joki: kā paziņoja senators Kriss Mērfijs, "šoreiz krievi nolēma izstrādāt amerikāņu pilsoņus kā savus aģentus. Viņi centīsies izplatīt savu propagandu meinstrīma medijos… Un viņi guvuši panākumus. Ziniet, Rūdijs Džuliani tagad, pēc būtības, ir Krievijas aģents".

Jā, protams, ja jau pats Tramps strādā pie Kremļa, tad ko tur vairs runāt par viņa darbiniekiem un pietuvinātām personām. Par to var smieties, taču tieši šāds situācijas vērtējuma neadekvātums un centieni pārdot amerikāņiem "Krievijas iejaukšanos" pat situācijā ar Baidenu ģimenītes kompromitējošo materiālu ir labākais apliecinājums tam, ka Tramps jau ir uzvarējis. Jo viņa pretinieki dzīvo absolūti izdomātā pasaulē, kurā krievi ietekmē ASV vēlēšanu iznākumu, savukārt starpība starp atbalstu Baidenam un Trampam ir mērāma divu ciparu skaitļos. Turklāt tas viss notiek vienlaikus un nekādā veidā neizraisa pretrunas.

Taču reālajā pasaulē mēs novērojam pavisam citu: milzīgi Trampa atbalstītāju pūļi viņa bezgalīgajos mītiņos visā valstī un pilns entuziasma trūkums retajās Baidena tikšanās reizēs ar nedaudziem atbalstītājiem. Atbalsta Trampam izaugsme ir vērojama pat minoritāšu vidū (piemēram, krāsaino un musulmaņu vidū), kuri vispār neattiecas pie viņa elektorāta. Absolūts Trampa "krievu sakaru" pierādījumu trūkums un arvien jaunāki Baidena ģimenes melīguma un korumpētības pierādījumi. Un pats galvenais – reālajā pasaulē amerikāņi sen jau ir vīlušies savā politiskajā elitē un tieši tāpēc vienīgā nopietnā alternatīva Trampam varēja būt ārpus sistēmas stāvošais senators Sanderss. Taču tieši nepiederības sistēmai dēļ kolektīvais "Baidens" arī nepielaida viņu pie vēlēšanām.

Parastie amerikāņi dzīvo reālā pasaulē, nevis propagandas pasaulē, un tāpēc 3. novembra vēlēšanu iznākums ir izlemts. Pat neskatoties uz centieniem uzskrūvēt balsis vajadzīgajos štatos, mobilizējot pasīvo demokrātisko elektorātu balsot pa pastu – jo arī tur notiek manāms priekšlaicīgi par republikāņiem nobalsojušo skaita kāpums.

Izdomātā pasaule zaudēs 3. novembrī, taču nekur nepazudīs. Trīsgalvainā hidra cerēs uz revanšu un strādās pie tā. Gan Amerikas, gan globālā mērogā – un te jau tai būs visas tiesības vainot krievus savās neveiksmēs.

24
Tagi:
Džo Baidens, Tramps, prezidenta vēlēšanas, ASV
Vakcīnas pret Covid-19 ražošana, foto no arhīva

Lepni, lai arī miruši? Kāpēc Latvija neparko nepirks Krievijas vakcīnu

69
(atjaunots 19:49 21.10.2020)
Latvija atteikusies pārbaudīt Krievijā izstrādāto vakcīnu "Sputnik V", skaidrojot, ka jau izdarītas pirmās iemaksas Eiropas Savienības kasē par vakcīnas izgudrošanu. Interesanti, vai tas ir vienīgais iemesls atteikties no Krievijas preparāta.

Atvainojiet, taču nekādi nevarēju paiet garām tik ļoti acīs krītošai tēmai. Ko rakstīja jurists, tagadējais Latvijas prezidents Egils Levits slavenajā Satversmes preambulā? Ka šīs valsts pastāvēšanas galvenais mērķis ir nodrošināt latviešu nācijas pastāvēšanu mūžīgi mūžos. Latviešu pastāvēšanu.

Te nu, lūdzu, atļaujiet uzdot vienu atklātu jautājumu. Ja mūsu austrumu kaimiņiene patiešām pirmā palaidīs orbītā savu "Sputnik V" – vakcīnu pret koronavīrusu? Protams, pēc visiem vajadzīgajiem izmēģinājumiem un ar attiecīgajiem sertifikātiem. Vai tas nenozīmē, ka cīņā par nācijas pastāvēšanu Levitam un veselības ministrei Viņķelei vajadzētu steigšus braukt uz Maskavu, slēgt līgumus, izlūgties piegādes ārpus rindas un izkaulēt atlaides piedevām.

Pat ne par baltu velti nevajag!

Nekā nebija. Mums pat par baltu velti nevajag. Tāpēc, ka nācijai mūžīgi mūžos jāpastāv lepnai. Neatkarīgai no kaimiņa. Ja tā nebūs lepna, priekš kam tad tādai nācijai pastāvēt. Tā tak nav ne graša vērta.

Starp citu, par grašiem. Ar Latviju lepnumā sacenšas Ukraina. Tur paziņoja, ka izskata iespējas nopirkt vakcīnu jebkur, tikai ne Krievijā. ASV vēstniecības Ukrainā pagaidu pilnvarotā ASV lietās Ukrainā Kristīne Kvīna pavakariņoja ar valsts veselības ministru Maksimu Stepanovu. Kas notika pēc vakariņām? Pēc vakariņām Kristīne paziņoja, ka Ukraina nepirks Krievijas vakcīnu no Covid-19, kuras drošība nav klīniski pārbaudīta.

Te nu partija "Opozīcijas platforma – Par dzīvi" paziņoja, ka atteikšanās no Krievijas vakcīnas nozīmē nāves spriedumu lielam skaitam Ukrainas iedzīvotāju. Tomēr, šķiet, arī tur darbojas princips "Labāk beigts, toties lepns!"

Patiesībā Latvijas viedokli var saprast. Stāsta, ka ar potēm tagad varot čipēt un visvisādi zombēt cilvēkus. Tā, ka latvieši, visi kā viens, aizmirsīs dzimto valodu un sāks runāt krieviski, liks pie malas kokli, ņems rokās balalaiku. Stāsta, ka Indija, Brazīlija un Azerbaidžāna (smalka diplomātija) plāno pirkt "Sputnik V". Taču brazīliešu un indusu ir daudz. Bet latviešu – tikai mazliet pāri miljonam. Ar viņiem negribas riskēt. Tomēr riskēt vajadzēs, atliek tikai izlemt, uz kuru pusi riskēt – paciesties rindā pēc ideoloģiski labas vakcīnas vai saņemt "nepareizo".

Zinas tante saputrojusi spaiņus

Pie tam laikam jau daudzi neuzticēsies Krievijas preparātam pēc tādas antireklāmas kampaņas, kas vērsta pret Krievijas zinātni. Pēc tādas Medeļejevs kapā apgrieztos otrādi. Ja jau jūs nespējat radīt par kaujas indīgo vielu, kas varētu noslaktēt cilvēku, kur nu jums izgudrot līdzekli, kas atbrīvos cilvēci no pandēmijas.

Stāsta gan, ka esot vainīga slepenās laboratorijas apkopēja Zinas tante – viņa saputrojusi spaini "Novičok" un jauno perspektīvo Krievijas aizsardzības rūpniecības produktu – spaini īpašas samogonkas, no kuras sākas mūžīgas paģiras.

Un neizdosies nevienam ieskaidrot, ka notikusi kļūda un opozicionāri Krievijā vienkārši nepanes samogonku, viņi dzer tikai franču konjaku un amerikāņu burbonu.

69
Tagi:
Krievija, vakcīna, Latvija
Pēc temata
ASV vēstniecība Ukrainā ziņo, ka Kijeva nepirks Krievijā izstrādāto vakcīnu
Jauns izrāviens: Krievijā piereģistrēta otrā vakcīna pret Covid-19
Iznīcināt krievu vakcīnu: lielās politikas mazā šeftīte
Pussimts valstu apspriež ar Krieviju vakcīnas pret Covid-19 piegādes
 Fotoradars

Meteostacijas uz Latvijas autoceļiem pārvērsīs radaros: orģinālajiem nav naudas

0
(atjaunots 18:18 23.10.2020)
Satiksmes ministrija grasās visā valstī izveidot ierīču tīklu, kuras pilda fotoradaru funkcijas, iesaistot autoceļu meteostacijas.

RĪGA, 23. oktobris – Sputnik. Satiksmes ministrijas jaunā koncepcija paredz ceļu satiksmes dalībnieku kontroles un uzraudzības uzlabošanu ar jau esošās infrastruktūras starpniecību. Fotoradaru vietā piedāvāts izmantot meteostacijas uz Latvijas autoceļiem, pa priekšu uzstādot speciālu programmnodrošinājumu, vēsta Press.lv.

Koncepcija tika izskatīta 22. oktobrī Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē.

Ministrija grasās visā valstī izveidot ierīču tīklu, kuras veic fotoradaru funkciju: izmēra ātrumu, pārbauda tehniskās apskates vai OCTA polises esamību pēc auto numurzīmes un tā tālāk. Turklāt, kā atzīmēja Satiksmes ministrijā, šim nolūkam netiek plānots attīstīt fotoradaru tīklu, bet gan iesaistīt meteostacijas, kuras ir uzstādītas uz Latvijas autoceļiem. Meteostacijas jau ir aprīkotas ar videokamerām, pēc ierēdņu ieceres, tās tikai ir jānodrošina ar speciālu programmnodrošinājumu, kurš, būtībā, pārvērsīs tās jau esošo fotoradaru analogos.

"Parasto" radaru iekārtošanai naudas šobrīd nepietiek, atzina satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Pērn stacionārie fotoradari piereģistrēja 302 638 pārkāpumus, kas ir par 28 691 pārkāpumu vairāk, nekā pirms gada. Tostarp pērn fotoradari piefiksēja vairāk nekā 3000 automobiļu bez OCTA, šogad, saskaņā ar septembrī apkopotajiem datiem, jau ir 1061. 2019. gadā radari atklāja pusotru tūkstoti mašīnu bez tehniskās apskates, šogad – 673.

0
Tagi:
fotoradari, radari, ceļi
Pēc temata
CSDD: tuvākajā laikā darbu atsāks viens no "ražīgākajiem" fotoradariem
Latvijai nav naudas "gudrajiem" fotoradariem: projekts ir slēgts
Jauni pārbaudes kritēriji: Rīgā un Liepājā uz luksoforiem uzstādīti fotoradari