Donalds Tramps devis pavēli likvidēt Irānas armijas kuterus, ja tie bīstami pietuvosies amerikāņu kuģiem Persijas līcī. Teherāna atbildēja: piedraudēja izvērst jaunās jūras bāzes raķetes un ar "Dieva žēlastību" palaida savu pirmo mākslīgo pavadoni. Kāpēc abas valstis pandēmijas periodā saasina spriedzi, portālā RIA Novosti stāsta Galija Ibragimova.
Aprīļa sākumā Irānas jūras kara kuģi vairākkārt pietuvojās ASV Jūras spēku kuģiem un uz prasībām attālināties reaģēja ar aizkavēšanos. Dažas nedēļas vēlāk Islāma revolūcijas sargu korpusa (IRSK, Irānas bruņoto spēku elite) kuteris vairāk nekā stundu nekaunīgi manevrēja netālu no zvaigžņoti svītrainā karoga rotātā eskadras kuģa borta.
"Es pavēlēju mūsu jūrniekiem šaut un iznīcināt jebkādus Irānas kara kuterus, ja tie turpinās provokācijas," Donalds Tramps paziņoja savā lapā Twitter.
Savukārt Irānas valdība ir pārliecināta: amerikāņu spēki Persijas līcī uzturas nelegāli un pārkāpj jūras tiesību normas. "Tagad viņi ir saņēmuši mūsu stingro atbildi," informēja kontradmirālis Alireza Tansgiri.
Ar strīdiem nekas nav beidzies. IRSK vadība brīdināja, ka var izvērst pret ASV aviācijas bāzes kuģiem Persijas un Omānas līčos jūras bāzes raķetes ar palielinātu darbības rādiusu.
"Agrāk to darbības rādiuss nepārsniedza 45 kilometrus, bet šodien mums ir "virsma-virsma" klases raķetes, kas spēj pārvarēt līdz 700 kilometrus," piebilda Tansgiri.
Tomēr galvenā sensācija: orbītā nonācis pirmais Irānas mākslīgais pavadonis "Nur". "Ar Dieva žēlastību Irāna kļuvusi par kosmisku valsti. Aparāts izstrādāts bez ārvalstu palīdzības un neskatoties uz ASV sankcijām," pēc sekmīgā starta informēja IRSK komandieris Hoseins Salami.
Agrākie mēģinājumi bija nesekmīgi, taču ASV tik un tā apsūdzēja Irānas valdību par ANO Drošības padomes 2231.rezolūcijas pārkāpumu – tā aizliedz Islāma Republikai palaist raķetes.
ASV un Irānas attiecību tālāko saasināšanos var izskaidrot ar to, ka Covid-19 epidēmijai pievērstā uzmanība pakāpeniski vājinās un atgriežas tradicionālā politika, atzīmēja Kataras universitātes Persijas līča valstu pētījumu centra docents, Krievijas Zinātņu akadēmijas Pasaules ekonomikas un starptautisko attiecību institūta vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Nikolajs Kožanovs.
"Vašingtonas spiediens pret Teherānu nemazinājās arī stingrās karantīnas periodā abās valstīs. tagad, kad Irānas valdība pakāpeniski mīkstina ierobežojumus, lai aktivizētu grūtībās nonākušo ekonomiku, amerikāņi cenšas izmantot situāciju un palielina spriedzi. Agrāk Starptautiskais Valūtas fonds prognozēja stagnāciju Irānas ekonomikā 2020. gadā, bet pēc pandēmijas gaida IKP lejupslīdi par 6%. Šajā fonā ASV sūta signālu par to, ka konfrontācija nav aizmirsta," sarunā ar RIA Novosti paskaidroja eksperts.
Kožanovs atgādināja, ka Irānas vadības acīs drošība vienmēr bijusi svarīgāka nekā sociālo ekonomiskās problēmas. Teherānas informāciju par militārā satelīta palaišanu orbītā un jūras bāzes raķešu izstrādi eksperts novērtēja kā spēka demonstrāciju ārpasaulei. Ziņa atstājusi iespaidu arī iekšējās auditorijas acīs.
"Irāna rāda, ka nepadodas. Tas novērš iedzīvotāju uzmanību no ikdienas problēmām. Visas grūtības ekonomikā valdība pamato ar sankcijām un koronavīrusu. Tā noliedz savas kļūdas. Pagaidām sabiedrība stoiski panes grūtības, taču nav zināms, ko apspriež irāņi savās virtuvēs. Nav izslēgts, ka veidojas jauns protestu potenciāls," sprieda Kožanovs.
Ilgtermiņa perspektīvā ASV un Irānas konfrontācija nesola neko labu reģionam.
"Psiholoģiskais spiediens pastiprinās. Viena no pusēm var zaudēt pacietību, kā tas notika pērn un beidzās ar IRSK komandiera Kasema Suleimani slepkavību janvārī. Tāpēc gan amerikāņu, gan irāņu soļi liek satraukties," konstatēja Kožanovs.
PIR centra konsultants Andrejs Baklickis apšaubīja, vai Trampa pavēle apšaudīt Irānas kuģus tiks izpildīta. "Baltā nama vadītāja ziņas sociālajos tīklos ne vienmēr atspoguļo reālo situāciju. Uz žurnālistu jautājumu par to, kas mainīsies pēc Trampa pavēles, amerikāņu militārpersonas ilgi stostījās, taču galu galā atbildēja, ka pagaidām nemainīsies nekas," eksperts atgādināja.
Baklickis uzskata: ja irāņu kuteri patiešām apdraudētu ASV Jūras spēkus, tie būtu vienkārši nogremdēti.
"Amerikāņi nevēlas iesaistīties kaut kādās avantūrās. Viņiem tāpat jau neklājas viegli. Aviācijas bāzes kuģa "Theodore Roosevelt" ekipāža inficējusies ar koronacītusu. Persijas līcī pašlaik ir aviāijas bāzes kreiseris, taču nepieciešama klātbūtne arī citos virzienos. Prioritārs ir spiediens pret Ķīnu. Tāpēc ASV flote nevēlas pārvietot papildu spēkus pie Irānas krastiem," uzskata politologs.
Pēc viņa domām, arī Irānas valdība nevēlas karot. Visiem ir svarīgi parādīt, ka cīņa turpinās, tomēr pie tam būtu labi izvairīties no finansiāliem zaudējumiem.
"Konfrontācijā ar Irānu laiks nenāk par labu ASV. Vašingtona ieviesa sankcijas, apšaudīja Irānas kuģus, pat izšķīrās par Suleimani slepkavību. Tomēr Teherāna joprojām palaiž raķetes, neliek mieru amerikāņiem Persijas līcī un pat nedomā atteikties no provokatīviem soļiem. Vēl vairāk, oktobrī – mēnesi pirms prezidenta vēlēšanām ASV – ANO Drošības padomei ir jāatceļ pret Irānu ieviestais bruņojuma importa embargo," atgādināja Baklickis.
Trampa pirmais prezidentūras termiņš tuvojas beigām, un viens no galvenajiem uzdevumiem ārpolitikā – sodīt Irānu – joprojām nav izpildīts, secināja politologs.
Daudzfunkcionālajam iznīcinātājam-bumbvedējam F-35 Lightning II bija jākļūst par augsti tehnoloģisku simbolu amerikāņu izcilībai un militārajam spēkam, taču patiesībā "Zibens" iezīmēja ASV militārās rūpniecības kompleksa galējās iespējas, un tagad mēs vērojam "piektās paaudzes" neredzamās lidmašīnas gauso katastrofu.
Divas trešdaļas amerikāņu F-35 parka nespēj izpildīt lidojumus dzinēja problēmu dēļ. Lidmašīnai ir virkne nopietnu konstruktīvo trūkumu, tā nav pārvarējusi Pentagona noteiktos izmēģinājumus un vēl līdz šim nav apstiprināta tā masveida ražošana. Patlaban ASV GKS ir gatavi atteikties no F-35 par labu vienkāršākajam 4+ paaudzes iznīcinātājam F-16.
Sākumā Pentagonā ierosināja samazināt F-35A pasūtījumu vairāk nekā par 40% - no 1763 līdz 1050 lidaparātiem. Vienlaikus ASV GKS izvērtē iespējas iepirkt novecojošo, toties uzticamo F-16 Fighting Falcon. Piespiedu manevrs.
ASV Gaisa kara spēki ekspluatē iznīcinātāju-bumbvedēju F-35 vairāk nekā piecus gadus, tomēr hroniski cieš tā zemās gatavības pakāpes un daudzi atdeves problēmu dēļ. Iepriekš aizsardzības ministra vietniece Elena Lorda paziņoja, ka lidojumiem gatavi 36% iznīcinātāju F-35 Lightning, pārējās mašīnas "funkcionē tikai daļēji".
Kaujas gatavību pārsvarā nosaka "nelabojamie" konstruktīvie trūkumi, kas ved pie stealth pārseguma, korpusa, dzinēja, navigācijas un pilota dzīvības nodrošināšanas sistēmu fiziska sabrukuma.
Amerikāņu sabiedrotie un partneri, kas sapirkuši F-35 par aptuveni 100 miljoniem dolāru gabalā (Lielbritānija, Norvēģija, Izraēla, Itālija, Singapūra, Dienvidkoreja, Japāna), ir pievilti – lidmašīna neatbilst 5. paaudzes parametriem, līdz cīņas gatavībai, tātad – savu uzdevumu izpildei – tam vēl ir ļoti tālu. Paradoksālā rinda pēc ASV militārās rūpniecības kompleksa izstrādājuma nezūd. Apvienotie Arābu Emirāti nesen noslēdza līgumu par pussimta F-35 piegādi. Izraēla plāno palielināt "Zibeņu" parku līdz trim eskadriļām (40 lidmašīnām). To var pamatot tikai ar slēptu maksu "par draudzību" ar ASV.
Iepriekš izskanēja ziņas par to, ka iznīcinātāja stealth seguma un korpusa bojājumiem virsskaņas ātrumā, par pastāvīgiem traucējumiem ar skābekļa padevi pilotiem un programmatūras kļūmēm. Inženieri pūlas novērst trūkumus ekspluatācijas gaitā, tomēr kritiskās problēmas aug kā sniega lavīna.
ASV GKS iznīcinātājs F-35 saņēmis dzinēju F135, ko amerikāņi uzskata par "pašu spēcīgāku no visiem, ko izmanto jebkurš iznīcinātājs pasaulē". Tomēr tas ir F-35 zemās atdeves galvenais iemesls: turbīnas lāpstiņu virsmas seguma pārkaršanas rezultātā lāpstiņas saplaisā, un dzinējs priekšlaicīgi iziet no ierindas.
Kaprīzajam F135 vajadzīga bieža tehniskā apkalpe, tas būtiski palielina lidmašīnas ekspluatācijas izmaksas. Salīdzinājumam: viena stunda F-35 lidojuma izmaksā 31 tūkstoti dolāru, stunda "večuka" F-16 lidojuma – nepilnus 8 tūkstošus. Starp citu, F135 rezerves dzinējus kompānija Pratt & Whitney ražo nepietiekamā skaitā, pat mierlaika apstākļos. Ja rīt sāksies karš, debesīs pacelsies trešā daļa F-35, vēlāk to skaits ar katru dienu saruks – pat ne pretinieka PGA darbības dēļ, vienkārši metāla noguruma rezultātā.
Lai saglabātu cīņasspēju, ASV Gaisa spēki ir spiesti plānot F-35 skaita samazināšanu un aizvietot tos ar modernizētajiem iznīcinātājiem F-16 Fighting Falcon (tie pieņemti bruņojumā 1979. gadā, patlaban Gaisa spēki izmanto 790 šī tipa iznīcinātājus).
Daudzfunkcionālā vieglā 4. paaudzes iznīcinātāja F-16 maksimālā pacelšanās masa – 21,8 tonnas, tas spēj nest līdz 7,7 toonnas avopbumbu un raķešu uz 9 piekares mezgliem. Cīņas rādiuss – 1700 km, maksimālais ātrums – 2200 km/h. Tā nav slikta mašīna reģionālajiem konfliktiem, taču nav labi spert soli atpakaļ no "piektās paaudzes" – tehnoloģiska degradācija. Pentagons meklē kompromisus.
GKS štāba priekšnieks ģenerālis Čārlzs K. Brauns, jaunākais, iebilda pret "antikvariāta" (F-16) iepirkumu un aicināja izstrādāt absolūti jaunas klases vieglos vienmotora iznīcinātājus – lētāk un vienkāršāk nekā F-35, bet modernāk nekā F-16. Brauns nosauca tos par "ceturtās ar pusi paaudzes vai piektās mīnus paaudzes" mašīnām. ASV GKS sākuši pētījumu programmu, lai novērtētu, cik lietderīgi būtu aizvietot iznīcinātājus F-16 Fighting Falcon ar jaunām kara lidmašīnām. Pētījums tiks noslēgts līdz 2023. finanšu gada sākumam.
Problēmu sarežģī tas, ka F-35 ir vienīgais Rietumu pasaulē ražotais "piektās paaudzes" iznīcinātājs. Boeing ražotie 4. paaudzes iznīcinātāji F-15 un F-18, kas nosacīti konkurē ar to, nākuši no aukstā kara ēras laikiem un morāli novecojuši. ASV sabiedrotie Eiropā neuzņemas pašmāju 5. paaudzes iznīcinātāja izstrādi. Lielbritānija, Polija, Beļģija un Itālija bezcerīgi iegulda līdzekļus amerikāņu F-35 iepirkumos.
Izdevumi Lightning izstrādei pārsnieguši 400 miljardus dolaru, taču izrādījies, ka tas ir tikai sākums nacionālo budžetu līdzekļu neracionālās izšķiešanas procesā. ASV Senāta Bruņoto spēku komitejā F-35 nosauca par "hrestomātijas cienīgu piemēru... aizsardzības iepirkumu salauztajai sistēmai", bet pazīstamais politiķis (pagātnē arī viņš pats bija pilots), nelaiķa Džons Makeins, taisnīgi konstatēja: "F-35 programmas rekordlielie rādītāji vienlaikus bija skandāls un traģēdija no izmaksu, grafiku un atdeves viedokļa."
"Zibens" vēl ilgi pārbaudīs ASV un to sabiedroto GKS pacietību. Nāksies paciest F-35 dārgās "kaprīzes".
"Neredzamā" F-35 projekta hronisko neveiksmju fonā īpaši optimistisks izskatās Krievijas iznīcinātāja Su-57 tehnoloģiskais izrāviens – tas sekmīgi lido un pirmais pasaulē starp īstās piektās paaudzes iznīcinātājiem apgūst hiperskaņas raķetes.
Amerikāņi ir spiesti atzīt krievu ieroču pārākumu.
Perspektīvās šasijas īpatnības ļauj samontēt uz tā bruņojuma kompleksu ar tādu pašu gludstobra lielgabalu, kādu saņēmis pašgājējs "Sprut SD", pastāstīja "Militārās rūpniecības kompānijas" ģenerāldirektors Aleksandrs Krasovickis. Par to, kādu vietu bruņotajos spēkos varētu ieņemt tanks uz riteņiem, portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.
Krasovickis pastāstīja, ka darbs pie unificētās riteņu platformas "Bumerang" ir tuvs noslēgumam – uz tās bāzes uzbūvētā bruņutransportiera K-16 valsts izmēģinājumi ieplānoti līdz gada beigām. Inženieri apliecina, ka konstrukcijā izmantoti mūsdienīgākie zinatnes un tehnikas sasniegumi. Plānos – perspektīvās kājnieku bruņumašīnas K-17, speciālo uzdevumu tehnikas un citu paraugu izmēģinājumi. Krasovckis uzsvēra, ka ātrais darbs pie tanka uz riteņiem rūpniecībai nerada problēmas.
Šāda veida tehnika tika izstrādāta Padomju Savienībā, bet Krievijas armijā riteņu tanku – tā neoficiāli dēvē ar spēcīgu bruņojumu un pilna pagrieziena torni aprīkoto bruņumašīnu saimi – līdz šim nebija. Mašīnas piekāpjas kāpurķēžu tankiem no aizsardzības viedokļa, toties pārspēj ātruma, manevrētspēju un pārvietošanās attāluma ziņā.
"Riteņu tanki ir populāri valstīs ar tiem piemērotu zemes virsmu, - sarunā ar RIA Novosti pastāstīja militārais eksperts Aleksejs Ļeonkovs. – Piemēram, Āfrikā. Tāpēc, teiksim, DĀR dod priekšroku tankiem uz riteņiem. To galvenās priekšrocības – ātrums un nobraukums starp remontiem. Ja tanks, teiksim, salūzīs pēc desmit tūkstošiem kilometru, bruņumašīna ar lielgabalu pārvarēs visus simt tūkstošus."
Eksperts piezīmēja, ka tamlīdzīgas mašīnas noderētu Krievijas armijai Centrālās Āzijas virzienā, kur ir visnotaļ vāja dzelzceļu caurlaides spēja: ir daudz vieglāk pārvietot riteņu bruņumašīnas pa autotrasēm. Turklāt tāda tehnika palīdzētu patruļās, piemēram, Sīrijā. Tagad tur kara policija pārvietojas ar bruņumašīnām "Tigr" un BTR-82A.
Ļeonkovs uzsvēra, ka perspektīvais tanks, tāpat kā bruņutransportieris, spēj šķērsot ūdens šķēršļus, turpināt apšaudi, pārvietojoties pa zemi vai ūdeni. Pateicoties spēcīgajam bruņojumam, to var pielietot gan reidos, gan armijas operācijās – flangos, izlūkošanā, patruļās un apsardzē.
Liela nozīme ir arī tam, ka riteņu tehnika saudzīgāk ekspluatē ceļu segumu. Labi zināms, ka tanku tērauda kāpurķēdes sagrauj pat izturīgāko asfaltu. Tāpēc smago bruņutehniku cenšas pārvadāt ar īpašiem vilcējiem-transportieriem. Iekraušana un izkraušana aizņem ilgu laiku, bet riteņu tanks var iesaistīties kaujā nekavējoties, bez aizķeršanās un īpašas sagatavošanās.
Par pamata bruņojumu perspektīvo tanku uzskata vienība ar 125 mm lielgabalu, kā pašgājējam "Sprut SD", ko izstrādā speciāli gaisa desanta vajadzībām.
Gludstobra 2A75 uz stabilizētās sistēmas ar pielādēšanas automātu un 40 šāviņu komplektu līdzinās tanku T-72 un T-90 lielgabaliem 2A46M. Pašgājējs apšaudē izmanto visus atbilstošā kalibra šāviņus, kā arī vadāmās prettanku raķetes. Vienības papildu bruņojums – ar lielgabalu sapārotais 7,62 mm kalibra ložmetējs PKT.
Ar tādu ekipējumu lielgabala "Bumerang" var kļūt par spēcīgāko riteņu tanku pasaulē. Lielākā daļa šīs klases militārās tehnikas Rietumu un Austrumu valstīs bruņotas ar kalibru līdz 105 mm. Riteņu tankus izmanto vairāku NATO un Āzijas reģiona valstu bruņotie spēki. To vidū ir amerikāņu M1128 MGS uz platformas Stryker, franču AMX-10RC, japāņu MCV, itāļu Centauro. 2010. gadu sākumā Krievijas Aizsardzības ministrija apsprieda ar Romu iespējas iepirkt partiju Centauro sauszemes spēku vajadzībām. Uz Krieviju pat tika nogādātas vairākas mašīnas izmēģinājumiem, tomēr tālāk darbs nesekmējās: itāļu mašīnas neatbilda Krievijas prasībām no militārās tehnikas drošības viedokļa.
Perspektīvā riteņu platforma "Bumerang" pirmo reizi tika nodemonstrēta Uzvaras parādē 2015. gadā. Tehnika uz šīs bāzes ir manāmi lielāka un spēcīgāka nekā padomju un Krievijas bruņutransportieri no BTR saimes.
Uz šosejas dzinējs JMZ-780 ar 750 zirgspēku jaudu dod iespēju sasniegt līdz 100 km/h ātrumu. Motora tilpne – mašīnas priekšdaļā, tāpēc desants var iekāpt mašīnā no aizmugures daļas. "Bumerang" saimes mašīnām ir daudzslāņu bruņas ar keramikas saturu – daudz uzticamākas nekā homogēnās bruņas.
Pagaidām spēcīgākā "Bumerang" saimes mašīna ir kājnieku bruņumašīna uz riteņiem K-17 ar universālu tālvadības moduli "Bumerang BM". Bruņojums – 30 mm automātiskais lielgabals 2А42 ar selektīvo padevi un munīcijas krājumu līdz 500 lādiņu apmērā. Pret tankiem paredzētas divas sapārotās prettanku raķešu "Kornet" starta iekārtas.
Ir arī nopietnāks variants. Viens no iespējamiem K-17 moduļiem ir AU-220M "Baikal" ar 57 mm lielgabalu, kura šaušanas ātrums sasniedz 120 šāvienus minūtē. Eksperti uzskata, ka ar tā lādiņu jaudu pietiks cīņai pret visām mūsdienīgajām Rietumu kājnieku bruņumašīnām. Turklāt 57 mm kalibrs ļauj efektīvi likvidēt bezpilota lidaparātus, arī nelielos, līdz 12 km attālumā.