Irānas karavīri aizsargtērpos, foto no arhīva.

Cīņa visiem spēkiem. Vai kara draudi Persijas līcī ir reāli

60
(atjaunots 09:38 28.04.2020)
Irānas valdība ir pārliecināta: amerikāņu spēki Persijas līcī uzturas nelegāli un pārkāpj jūras tiesību normas. "Tagad viņi ir saņēmuši mūsu stingro atbildi," informēja kontradmirālis Alireza Tansgiri.

Donalds Tramps devis pavēli likvidēt Irānas armijas kuterus, ja tie bīstami pietuvosies amerikāņu kuģiem Persijas līcī. Teherāna atbildēja: piedraudēja izvērst jaunās jūras bāzes raķetes un ar "Dieva žēlastību" palaida savu pirmo mākslīgo pavadoni. Kāpēc abas valstis pandēmijas periodā saasina spriedzi, portālā RIA Novosti stāsta Galija Ibragimova.

Bīstama pietuvošanās

Aprīļa sākumā Irānas jūras kara kuģi vairākkārt pietuvojās ASV Jūras spēku kuģiem un uz prasībām attālināties reaģēja ar aizkavēšanos. Dažas nedēļas vēlāk Islāma revolūcijas sargu korpusa (IRSK, Irānas bruņoto spēku elite) kuteris vairāk nekā stundu nekaunīgi manevrēja netālu no zvaigžņoti svītrainā karoga rotātā eskadras kuģa borta.

"Es pavēlēju mūsu jūrniekiem šaut un iznīcināt jebkādus Irānas kara kuterus, ja tie turpinās provokācijas," Donalds Tramps paziņoja savā lapā Twitter.

Savukārt Irānas valdība ir pārliecināta: amerikāņu spēki Persijas līcī uzturas nelegāli un pārkāpj jūras tiesību normas. "Tagad viņi ir saņēmuši mūsu stingro atbildi," informēja kontradmirālis Alireza Tansgiri.

Irāna ir kļuvusi par kosmosa valsti

Ar strīdiem nekas nav beidzies. IRSK vadība brīdināja, ka var izvērst pret ASV aviācijas bāzes kuģiem Persijas un Omānas līčos jūras bāzes raķetes ar palielinātu darbības rādiusu.

Подготовка к запуску первого иранского спутника Нур
© AFP 2019 / SEPAH NEWS
Irānas pirmā pavadoņa "Nur" sagatavošana palaišanai

"Agrāk to darbības rādiuss nepārsniedza 45 kilometrus, bet šodien mums ir "virsma-virsma" klases raķetes, kas spēj pārvarēt līdz 700 kilometrus," piebilda Tansgiri.

Tomēr galvenā sensācija: orbītā nonācis pirmais Irānas mākslīgais pavadonis "Nur". "Ar Dieva žēlastību Irāna kļuvusi par kosmisku valsti. Aparāts izstrādāts bez ārvalstu palīdzības un neskatoties uz ASV sankcijām," pēc sekmīgā starta informēja IRSK komandieris Hoseins Salami.

Agrākie mēģinājumi bija nesekmīgi, taču ASV tik un tā apsūdzēja Irānas valdību par ANO Drošības padomes 2231.rezolūcijas pārkāpumu – tā aizliedz Islāma Republikai palaist raķetes.

Teherāna nepadodas

ASV un Irānas attiecību tālāko saasināšanos var izskaidrot ar to, ka Covid-19 epidēmijai pievērstā uzmanība pakāpeniski vājinās un atgriežas tradicionālā politika, atzīmēja Kataras universitātes Persijas līča valstu pētījumu centra docents, Krievijas Zinātņu akadēmijas Pasaules ekonomikas un starptautisko attiecību institūta vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Nikolajs Kožanovs.

Военные катера Ирана рядом с американским эсминцем Paul Hamilton в Персидском заливе
Irānas militārie kuteri un ASV eskadras mīnu kuģis Paul Hamilton Persijas līcī


"Vašingtonas spiediens pret Teherānu nemazinājās arī stingrās karantīnas periodā abās valstīs. tagad, kad Irānas valdība pakāpeniski mīkstina ierobežojumus, lai aktivizētu grūtībās nonākušo ekonomiku, amerikāņi cenšas izmantot situāciju un palielina spriedzi. Agrāk Starptautiskais Valūtas fonds prognozēja stagnāciju Irānas ekonomikā 2020. gadā, bet pēc pandēmijas gaida IKP lejupslīdi par 6%. Šajā fonā ASV sūta signālu par to, ka konfrontācija nav aizmirsta," sarunā ar RIA Novosti paskaidroja eksperts.

Kožanovs atgādināja, ka Irānas vadības acīs drošība vienmēr bijusi svarīgāka nekā sociālo ekonomiskās problēmas. Teherānas informāciju par militārā satelīta palaišanu orbītā un jūras bāzes raķešu izstrādi eksperts novērtēja kā spēka demonstrāciju ārpasaulei. Ziņa atstājusi iespaidu arī iekšējās auditorijas acīs.

"Irāna rāda, ka nepadodas. Tas novērš iedzīvotāju uzmanību no ikdienas problēmām. Visas grūtības ekonomikā valdība pamato ar sankcijām un koronavīrusu. Tā noliedz savas kļūdas. Pagaidām sabiedrība stoiski panes grūtības, taču nav zināms, ko apspriež irāņi savās virtuvēs. Nav izslēgts, ka veidojas jauns protestu potenciāls," sprieda Kožanovs.

Ilgtermiņa perspektīvā ASV un Irānas konfrontācija nesola neko labu reģionam.

Доставка готовой еды морякам авианосца Теодор Рузвельт, заразившимся коронавирусом COVID-19
© AP Photo / Julio Rivera
Доставка готовой еды морякам авианосца "Теодор Рузвельт", заразившимся коронавирусом COVID-19


"Psiholoģiskais spiediens pastiprinās. Viena no pusēm var zaudēt pacietību, kā tas notika pērn un beidzās ar IRSK komandiera Kasema Suleimani slepkavību janvārī. Tāpēc gan amerikāņu, gan irāņu soļi liek satraukties," konstatēja Kožanovs. 

Laiks nenāk par labu ASV

PIR centra konsultants Andrejs Baklickis apšaubīja, vai Trampa pavēle apšaudīt Irānas kuģus tiks izpildīta. "Baltā nama vadītāja ziņas sociālajos tīklos ne vienmēr atspoguļo reālo situāciju. Uz žurnālistu jautājumu par to, kas mainīsies pēc Trampa pavēles, amerikāņu militārpersonas ilgi stostījās, taču galu galā atbildēja, ka pagaidām nemainīsies nekas," eksperts atgādināja.

Baklickis uzskata: ja irāņu kuteri patiešām apdraudētu ASV Jūras spēkus, tie būtu vienkārši nogremdēti.

"Amerikāņi nevēlas iesaistīties kaut kādās avantūrās. Viņiem tāpat jau neklājas viegli. Aviācijas bāzes kuģa "Theodore Roosevelt" ekipāža inficējusies ar koronacītusu. Persijas līcī pašlaik ir aviāijas bāzes kreiseris, taču nepieciešama klātbūtne arī citos virzienos. Prioritārs ir spiediens pret Ķīnu. Tāpēc ASV flote nevēlas pārvietot papildu spēkus pie Irānas krastiem," uzskata politologs.

Pēc viņa domām, arī Irānas valdība nevēlas karot. Visiem ir svarīgi parādīt, ka cīņa turpinās, tomēr pie tam būtu labi izvairīties no finansiāliem zaudējumiem.

"Konfrontācijā ar Irānu laiks nenāk par labu ASV. Vašingtona ieviesa sankcijas, apšaudīja Irānas kuģus, pat izšķīrās par Suleimani slepkavību. Tomēr Teherāna joprojām palaiž raķetes, neliek mieru amerikāņiem Persijas līcī un pat nedomā atteikties no provokatīviem soļiem. Vēl vairāk, oktobrī – mēnesi pirms prezidenta vēlēšanām ASV – ANO Drošības padomei ir jāatceļ pret Irānu ieviestais bruņojuma importa embargo," atgādināja Baklickis.

Trampa pirmais prezidentūras termiņš tuvojas beigām, un viens no galvenajiem uzdevumiem ārpolitikā – sodīt Irānu – joprojām nav izpildīts, secināja politologs.

60
Tagi:
Tramps, ASV, karš, Persijas līča valstis
Pēc temata
Bloomberg: Saūda Arābijai draud "neiedomājama krīze"
Koronavīruss uzbrūk Rietumu flotēm un armijām
ASV revolūcija nospiesta uz ceļiem Krievijas un Saūda Arābijas spēka priekšā
Irāna ierosinājusi Persijas līča valstīm parakstīt neuzbrukšanas līgumu
Vakcīnas ražošana, foto no arhīva

Iznīcināt krievu vakcīnu: lielās politikas mazā šeftīte

27
(atjaunots 21:14 18.09.2020)
Krievijas līdera pozīcijas pret koronavīrusu paredzētās vakcīnas izstrādē Rietumiem bija īsts izaicinājums gan politisko, gan finansiālo apsvērumu ziņā.

No vienas puses, atpalikušajai, šausmīgi nedemokrātiskajai Krievijai vienkārši nav nekādu tiesību uz tādiem izrāvieniem sarežģītās un tehnoloģiski attīstītās jomās. No otras puses, uz spēles likta tik astronomiska peļņa, ka grēmas rada pat doma par to, ka tas varētu paiet gar degunu rietumu farmaceitiskajiem koncerniem. Ko vērta jau ir ziņa par vienošanos ar Indiju par simt miljonu vakcīnas devu piegādi. Nav nekāds brīnums, ka Krievija saskārusies ar virkni mēģinājumu diskreditēt Krievijas zinātnieku darba rezultātus: liela politika, liela nauda, portālā RIA Novosti stāsta Irina Alksnis.

Tomēr haizivīm līdzās vienmēr ir piesūcekņi, kam šis un tas pastāvīgi atkrīt no saimnieka galda.

Līdzīgs stāsts izvērsies ap "Sputnik V" izmēģinājumu rezultātu publikāciju vienā no vecākajiem un ietekmīgākajiem medicīnas žurnāliem pasaulē - The Lancet.

Raksts acumirklī saņēma kritiku. Skandalozu jaunumu, ko tiražēja pasaules mediji, sagādāja atklātā vēstule, kurā Templas universitātes bioloģijas profesors Enriko Buči pauda bažas par kļūdām, ko "iespējams, pieļāvuši Krievijas zinātnieki". Viņu atbalstīja divarpus desmiti citu zinātnieku. The Lancet ierosināja Krievijas speciālistiem atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem. Atbildes nāca klajā. Gamaleja centrs izsniedza izdevumam vakcīnas "Sputnik V" izmēģinājumu klīnisko protokolu pilnā apjomā. Krievijas Tiešo investīciju fonda vadītājs Kirils Dmitrijevs publicēja rakstu, kurā izvērsti komentēja kritiķu galvenās pretenzijas un pie viena ieteica viņiem pameklēt baļķi pašiem savā acī un izgaisināt Krievijas šaubas par Rietumos veiktajiem pētījumiem.

Taču šajā gadījumā problēmu nebūt nerada tīri zinātniskas matērijas, kam pievērsās pētnieki Krievijā.

Lieta tāda, ka skandalozās vēstules autors ir visnotaļ vērā ņemama personība. BBC materiālā Enriko M. Buči nosaukts par "pazīstamu viltuszinātnes apkarotāju". Tomēr pareizāk gan būtu viņu dēvēt par "zinātnes biznesmeni".

2016. gadā Buči nodibināja kompāniju "Resis Srl.", kas verificē zinātniskos darbus, pārbauda to patiesīgumu un godprātību.

Mūsdienu zinātnē tā ir modīga tēma. Pēdējos gados pārlieku bieži pētnieki tiek pieķerti par pieļautajiem misēkļiem, pat rupjām kļūdām jau klajā nākušos rakstos. Ne vienmēr runa ir par ļaunprātību vai krāpšanos, bieži pieļautas nejaušas kļūdas, kas tomēr sāpīgi skar zinātnieku vai pat veselu zinātnisko institūtu reputāciju.

Lai izvairītos no tādām problēmām, autori un pētnieciskās iestādes tagad nereti vēršas pie attiecīgās specializācijas firmām un pasūta savu tekstu neatkarīgu auditu pirms to publikācijas. Piemēram, Buči kompāniju noalgoja Friča Lipmana institūts (Vācija), ap kuru pirms zināma laika izcēlās milzīgs skandāls sakarā ar rupjām kļūdām publikācijās. Par to pirms gada sīki stāstīja žurnāls Nature.

Tomēr ir viena nianse: tāds bizness uzliek noteiktus ētiskus ierobežojumus, un profesors Buči to, starp citu, ļoti labi saprot. 2019. gada decembrī tajā pašā Nature parādījās zinātniskā darba tīrībai un godaprātam veltīts materiāls, kura sagatavošanā piedalījās arī profesors Buči. Tajā bija godīgi norādīts, ka Enriko N. Buči ir saskāries ar interešu konfliktu.

Īsi sakot, ja komerciālas kompānijas īpašnieks publiski stāsta par jomu, kurā specializējas kompānija, tā patiesībā ir viņa firmas reklāma.

Nu, bet gadījumā, ja runa ir par Krievijas vakcīnas "atmaskošanu", tādiem sīkumiem vairs nav nekādas nozīmes.

Rietumi izmantoja Buči atklāto vēstuli (tā neapšaubāmi bija pašreklāma), lai vēlreiz vērstos pret vakcīnas izstrādātājiem no Krievijas cerībā sagraut vai vismaz pabojāt viņu līdera pozīcijas. Toties pats profesors dabūja tāda vēriena un līmeņa reklāmu, par kādu ne sapņot nevarētu citos apstākļos. Lūk, ko nozīmē "apseglot tīģeri". Pēc šī principa strādā simtiem un tūkstošiem mediju personāžu.

Neapšaubāmi, tas profesoram atbalsosies – nesīs jaunus un pievilcīgus komerciālos kontraktus. Ažiotāžas ķeršana lielās politikas duļķainajā ūdenī reizēm ir ļoti izdevīga.

Tikai tam nav ne mazākā sakara ar zinātni, medicīnu un simtiem tūkstošu dzīvību glābšanu visā pasaulē.

27
Tagi:
Rietumi, Krievija, vakcīna
Pēc temata
Pussimts valstu apspriež ar Krieviju vakcīnas pret Covid-19 piegādes
Baltkrievijā pastāstīja par Krievijas vakcīnas pret koronavīrusu izmēģinājumiem
Pirmās Krievijas vakcīnas pret Covid-19 partijas nosūtītas uz visiem KF reģioniem
Koronavīrusa vakcīna "Sputnik V" laista klajā apgrozībā
Sergejs Šoigu vakcinējies ar Krievijā izstrādāto vakcīnu "Sputnik V"
Šeņdžeņa, Ķīna

Kur atrodas Amerikai bīstamākā pilsēta

26
(atjaunots 13:50 18.09.2020)
Pirms 40 gadiem neviens pat nedomāja par Ķīnas tehnoloģiskā līdera vietu ar reālām izredzēm apsteigt ASV. Ambīcijas bija pieticīgas. Pamazām kvantitāte pārauga kvalitātē: globālajā mērogā Pekina bīda malā Ameriku no pirmās vietas uz tehnoloģisko līderu pjedestāla.

Ķīna prot sarīkot sev svētkus. Tikai pavisam nesen noslēdzās interesanti pasākumi. Lieta tāda, ka pirms 40 gadiem 26. augustā valsts dienvidos zvejnieku ciema vietā tika likti pamati Šeņdžeņas pilsētai. Šodien tas ir gigants – 13 miljoni iedzīvotāju ar IKP 389 miljardu dolāru apmērā – vairāk nekā Singapūrai un Honkongai, kas sākas pie Šeņdženas dienvidu robežām, portālā RIA Novosti stāsta Dmitrijs Kosirevs.

Tomēr runa nav par milzīgajai valstij raksturīgajiem milzīgajiem cipariem, runa ir par Šeņdženas pašreizējo lomu – tas ir Ķīnas globālās tehnoloģiskā līdera vietas simbols. Līdera pozīcija nebūtu tik labi manāma, ja ne ASV augošā histērija: Ķīna kļuvusi par bijušās superlielvalsts konkurentu, pārsvarā – tehnoloģiju jomā.

Paskatieties, kāda ir republikāņu priekšvēlēšanu programma, kas tika prezentēta partijas nesenajā kongresā Šarlotē: cita starpā tajā ir punkts par nepieciešamību "uzvarēt sacensībās" par 5G tehnoloģijām. Ar kādām metodēm? Tas jau ir zināms – vairs nav ne runas par godīgu spēli. Ko uzvarēt? Arī tas ir zināms, cīņai ar Ķīnu veltīts īpašs punkts programmā.

Demokrātu rindās izskan vēl trakākas idejas, piemēram, atrast iespēju nogremdēt visu Ķīnas jūras kara floti 72 stundu laikā. Par to runāja Mišela Flērnoja, jo daudzi uzskata par Baidena nākamo aizsardzības ministru. Gribēt jau nav kaitīgi, tomēr ASV Kongresa pētījumu dienesta pārskatā par nākotnes militārajām tehnoloģijām, kam nav nekāda sakara ar priekšvēlēšanu cīņām, teikts: Ķīna ir Savienoto Valstu spēcīgākais konkurents mūsdienīgāko militāro tehnoloģiju, piemēram, mākslīgā intelekta vai kvantu aprēķinu ziņā (runa ir par to, kā Ķīnas jaunā ballistiskā raķete it kā pati saviem spēkiem lidojumā izvēlas sev mērķi un lidojuma trajektoriju).

Kādam šķitīs aizvainojoši tas, ka Krievija ar tās iespējām (piemēram, virsskaņas ātrumu jomā) šajā pārskatā par pussoli atpaliek no Ķīnas. Tomēr Krievija neapvainojas. Vienkārši atzīmēsim (kontekstā par Ķīnas flotes iznīcināšanu 72 stundu laikā), ka, saskaņā ar Austrālijas militārā analītiķa Malkolma Deivisa vērtējumu, Pekinas JKF apsteidz amerikāņus kvantitatīvi un jau panāk kvalitatīvi, tas ir, tehnoloģiju jomā. Nav nemaz tik droši zināms, vai ASV ar saviem sabiedrotajiem konfliktā ar šo valsti gūs uzvaru.

Tā iznācis, ka Ķīnas tehnoloģiskā līdera lomu simbolizē Šeņdzeņas pilsēta, lai arī tā nav vienīgā, kur apmetušās atbilstošās kompānijas, laboratorijas un ražotnes. Pirms 40 gadiem viss sākās gluži pieticīgi. Britu (toreiz) Honkonga bija un palika osta, caur kuru rit preču eksports un imports uz Ķīnu, krastā, Lielbritānijas teritorijā strādāja tirdzniecības kompānijas un bankas tirdzniecības finansēšanai. Bet kā tad ar ražotnēm? Galu galā 70. gadu beigās radās ideja radīt Ķīnas teritorijā četras speciālās zonas ar īpašiem privileģētiem noteikumiem, kur ārvalstnieki varētu ieguldīt naudu vajadzīgajās ražotnēs. Šeņdžeņa bija īpaši ērta – no Honkongas līdz tai varēja pat kājām aiziet.

Pirms 40 gadiem neviens pat nedomāja par Ķīnas tehnoloģiskā līdera vietu ar reālām izredzēm apsteigt ASV. Ambīcijas bija pieticīgas. Pašmāju pētījumu un izstrāžu idejas pakāpeniski auga augumā atbilstoši tirgus reālajām vajadzībām. Tā soli pa solim valsts izdevumi tādām izstrādēm pieauga 3% 1997. gadā līdz 27% no pasaules apjoma 2017. gadā. Kvantitāte pārauga kvalitātē: pērn līdz 60% Ķīnas ekonomikas pieauguma deva inovācijas, bet globālajā mērogā Pekina bīda malā vai jau pabīdījusi Ameriku no pirmās vietas uz tehnoloģisko līderu pjedestāla.

Attīstības gaitā Šeņdžeņā apmetās astoņas no 500 lielāko kompāniju pasaulē no Fortune saraksta, ieskaitot slaveno Huawei – tā jau kļuvusi par kaut kādu sakrālu simbolu atpaliekošās Amerikas naidam pret konkurentu. Nav nekāds brīnums, ka Šeņdžeņa ir pirmā pilsēta pasaulē, kur tiek noslēgta 5G autonomās sistēmas izveide. Paskatieties – ASV tikai plāno "uzvarēt sacensībās" par šīm tehnoloģijām.

Tātad iznāk (ja Amerika uzskata, ka Ķīnas tehnoloģiskais izaicinājums apdraud tās pastāvēšanu), ka Šeņdžeņa ir kļuvusi par bīstamāko pilsētu ASV visā pasaulē.

Starp citiem pilsētas un valsts demonstrētajiem brīnumiem jāpiemin fakts, ka Ķīnā mīt trīs no desmit lielākajām kompānijām pasaulē – "vienradžiem". Tā dēvē tehnoloģiskās burvju radības, kuru vērtība īsā laikā pieaug līdz miljardam dolāru un pārsniedz to. Tagad tās izpletušās visā Ķīnā, bet Šeņdžeņa par godu jubilejai nolēmusi kardināli pārslogot tajā izvietoto tehnoloģisko kompāniju biržu ChiNext, kam jāpārvēršas ne tikai par Ķīnas, bet arī visas pasaules analogu amerikāņu Nasdaq.

Protams, tā ir militāra akcija, runājot par Pekinas un Vašingtonas tehnoloģisko karu. Viena puse cenšas atņemt otrai ārzemju naudu inovācijām, otra pretojas un meklē iespējas vēl ātrāk piesaistīt tādu naudu. Viena puse cenšas, kamēr vēl nav par vēlu atņemt otrai piekļuvi pusvadītājiem (tā ir Ķīnas hitech vājā vieta), otra vēlas radīt pati savu pusvadītāju bāzi, vēl labāku nekā ASV. Pekina ir sapratusi, ka jebkādas ASV administrācijas laikā karš bez noteikumiem un kaut mazākā goda turpināsies. Un vēl – ka (šo frāzi piedēvē Staļinam sarunā ar Čērčilu) "karā bez zaudējumiem neiztikt".

Tomēr jāšaubās, vai valsts, kas moderno tehnoloģiju ziņā apsteigusi eiropiešus, japāņus un daudzus citus, karā paliks bez sabiedrotajiem, kuri saskata, kādu labumu nes partnerattiecības. Starp citu, nesen sākās Krievijas un Ķīnas Zinātniski tehnisko inovāciju un sadarbības gads. Ķīnas mediji citē vēstījumus, ko par godu šim notikumam nosūtījuši abu valstu vadītāji. Īpaši tiek akcentēta ideja, ka sadarbība sekmēs globālās pārvaldes sistēmas reformu un tā izšķirs abu valstu nākotni.

26
Tagi:
Ķīna, ASV
Eurovision, foto no arhīva

Eirovīzijas organizatori nosaukuši četrus konkursa norises scenārijus

0
(atjaunots 18:40 19.09.2020)
Galīgā izvēle starp scenārijiem tiks izdarīta 2021. gada pirmo mēnešu laikā, balstoties uz epidemioloģisko situāciju pasaulē.

RĪGA, 19. septembris – Sputnik. Starptautiskā dziesmu konkursa "Eirovīzija" rīkotāji sagatavojuši četrus iespējamos tā norises variantus Roterdamā 2021. gadā, tiek ziņots konkursa oficiālajā mājaslapā.

Konkursam "Eirovīzija" bija jānotiek no šī gada 12. līdz 16. maijam Roterdamā, taču sarežģītās epidemioloģiskās situācijas visā pasaulē dēļ pasākums tika atcelts. Rīkotāji nolēma pilnvērtīga šova vietā sarīkot mūzikas šovu, kurā nebija sacensību sastāvdaļas un kurš kļuva par sava veida dziesmu godināšanu, kurām bija jāpārstāv savas valstis konkursā. Konkursa fināls ir ieplānots 2021. gada 22. maijā.

Organizatori izstrādājuši četrus iespējamos konkursa norises scenārijus. Pirmais no tiem paredz ierasto formātu ar delegācijām un skatuves māksliniekiem no visām dalībvalstīm. Taču šī scenārija īstenošana ir atkarīga no iespējamās vakcīnas pret koronavīrusu parādīšanās, testēšanas un no epidemioloģiskās situācijas pasaulē kopumā.

Otrais variants paredz šova rīkošanu ar ierobežotām iespējām un sociālās distancēšanās ievērošanu. Šī scenārija īstenošanas gadījumā katras dalībvalsts komandu pārstāvēs ierobežots cilvēku skaits delegācijas un preses sastāvā. "Tā kā šajā scenārijā auditorijai būs mazāk vietas, jāizveido jauna skatītāju sēdvietu shēma. Ja tas notiks, tiks veikta izloze, lai izlemtu, kurš spēs apmeklēt katru šovu. Jebkuram, kas zaudēs izlozē, protams, tiks atgriezta pilna biļetes iegādes summa," teikts paziņojumā.

Eirovīzijas 2019 uzvarētājs Dunkans Lourenss, foto no arhīva
© Sputnik / Владимир Астапкович

Trešais variants - "Eirovīzija" ar braucienu ierobežojumiem. Tā, organizatori paredz variantu, ka dažas valstis nevarēs ierasties Roterdamā, tādēļ to dalībnieki uzstāsies no savām valstīm. Skatuves mākslinieki, kuri spēs piedalīties konkursā klātienē, uzstāsies dzīvajā ēterā.

Ceturtajā variantā organizatori izskata Eirovīzijas rīkošanu izolācijā – dalībnieki uzstāsies no savām valstīm.

Galīgā izvēle starp scenārijiem tiks izdarīta 2021. gada pirmo mēnešu laikā, balstoties uz epidemioloģisko situāciju pasaulē.

0
Tagi:
Eurovision
Pēc temata
Par ko pārvērtusies Eirovīzijai paredzētā Ahoy Arena Roterdamā
Eirovīzija ir atcelta, tas bija smags lēmums