Naftas torņi, foto no arhīva

ASV revolūcija nospiesta uz ceļiem Krievijas un Saūda Arābijas spēka priekšā

69
(atjaunots 18:24 27.04.2020)
Autoritatīvais britu izdevums Financial Times, kas pievērsies globālās finanšu elites aktuālajiem jautājumiem, spiests meklēt kaut ko pozitīvu stāvoklī, kas valda naftas tirgū.

Pie tam nebūtu labi vienkārši paziņot, ka Krievijas ekonomika cieš naftas zemo cenu rezultātā – ņemot vērā auditorijas īpatnības, ar to nepietiek, jo bagātos lasītājus Atlantijas okeāna abos krastos ģeopolitiskie aspekti satrauc un valdzina tikai tad, ja necieš viņu pašu naudas maciņš, portālā RIA Novosti stāsta Ivans Daņilovs.  

Galu galā pat "humanitārā džingoisma" cienītāji britu izdevuma redakcijā ir spiesti atzīt, ka pagaidām klājas slikti, tomēr visa Amerika un amerikāņu slānekļa sektors noteikti reiz atriebsies Krievijai un Saūda Arābijai. Taču pagaidām Financial Times atstāstā stāvoklis ir apmēram tāds: amerikāņu slānekļa naftas sektors cieš kolosālas sāpes un pārdzīvo dziļu pazemojumu, taču sapņo par varenību nākotnē.

© Sputnik / Александр Кондратюк

"Naftas rūpniecības slānekļa sektors, kura izaugsme ļāva Trampam lepoties ar to, ka mazinās ASV atkarība no Tuvo Austrumu naftas un deva iespēju ieviest sankcijas pret enerģijas eksportētājiem no Irānas un Krievijas, tagad ir nospiests uz ceļiem," uzsver britu izdevuma analītiķi. Un nekavējoties atvēsina visus, kuri cer: Vašingtonas palīdzība radikāli mainīs situāciju; viņi prognozē, ka "kaut kāda (valsts – red.) palīdzība tagad noteikti ir gaidāma, taču lai kāda būtu tās forma, ASV naftas sektora lejupslīde būs tikpat satriecoša, kā izaugsme pēdējos gados".

Žurnālistu vērtējumus varētu piedēvēt mediju tieksmei pārspīlēt un audzēt paniku, tomēr starptautisko naftas ieguves un tirdzniecības kompāniju pārstāvji naftas tirgus perspektīvas vērtē tikpat emocionāli. Aģentūra Bloomberg vēsta: "Pirmdien (dienā, kad naftas cenas ASV biržās kļuva negatīvas – red.) cilvēku prāti patiešām pievērsās domai par to, ka ieguvei ir jāsamazinās," stāstīja Bens Lakoks,
"Trafigura Group" naftas tirdzniecības nodaļas līdzpriekšsēdētājs, un piebilda, ka "tas bija sitiens sejā tirgum, kas bija vajadzīgs, lai aptvertu – tā ir dzīves nopietnība".

Kopainā iezīmējas britu-amerikāņu koptēls: slānekļa industrija stāv uz ceļiem un saņem pļauku sejā. Kur meklēt optimismu? Optimisma radīšanai ir speciāli eksperti no ASV galvenā analītiskā centra "Council on Foreign Relations". Financial Times citēja  Council on Foreign Relations ekspertu naftas tirgus jautājumos:

"Ja Krievija un Saūda Arābija uzskata, ka var aizvērt (ASV – red.) slānekli, tās kļūdās, - stāsta Emijs Maierss Džafe. – Tās spēj vienīgi nomainīt (slānekļa kompāniju – red.) īpašniekus."

Tas ir ļoti populārs viedoklis: slānekļa kompāniju bankrotam nav nozīmes, tām tikai mainīsies īpašnieki, un jaunie īpašnieki bez veco parādu sloga ar prieku pārpildīs tirgu ar lētu naftu ASV ģeopolitisko interešu labā. Šajā teorijā ir viena problēma: jaunie īpašnieki būs tie paši kreditori (sākot no bankām vai investīciju kompānijām un beidzot ar pensiju fondiem), uz kuru rēķina notika "slānekļa revolūcija. Šo kreditoru naudiņa sadega slānekļa ieguves krāsnī – no finansiālā viedokļa absolūti neefektīvā nozarē, pat augstāku naftas cenu apstākļos. Tagad kreditori dabūs nerentablas atradnes un perspektīvu zaudēt vēl vairāk naudas, ja to darbs turpināsies, - tas ir, jau fiksētajiem zaudējumiem viņi būs spiesti pievienot papildu izdevumus par katru izsūknēto mucu.

Var jau mēģināt sameklēt kapitāla tirgos ne īpaši gudrus investorus, kuri kreditēs slānekļa kompāniju tālāko darbu, taču tas nebūs viegli: visi ne īpaši gudrie investori, kuri ticēja slānekļa perspektīvām, naudu tajā jau ir ieguldījuši, un viņus gaida naftas kompāniju atlikušo aktīvu īpašnieka gods masveida bankrotu procesā. Ja par "slānekļa impēriju", pareizāk sakot, to atlūzu īpašniekiem kļūs lielās naftas kompānijas, - vienalga, amerikāņu vai ārvalstu, - tās diezin vai paplašinās slānekļa ieguvi, kuru dēļ kritušās viņu pašu akciju cenas un apšņāptas akcionāru dividendes.

ASV Enerģētikas ministrijas informācijas aģentūra vērtē, ka ASV atgriezīsies naftas neto importētāja līmenī jau 2020. gada beigās.

Taču žurnālisti no FT apraksta optimistisku scenāriju: naftas cenu pieaugumu līdz pat 80 dolāriem barelā un ASV slānekļa sektora augšāmcelšanos. Jāatzīst, ka tas ir iespējams, tomēr diezin vai to vajadzētu interpretēt kā Rijādas vai Maskavas sakāvi, jo 80 dolāri par barelu ir interesanta un izdevīga cena gan Krievijas, gan Saūda Arābijas un citu OPEC valstu acīs.

Teletilts ar ĶTR vadītāja Sji Dziņpina un Krievijas prezidenta Vladimira Putina piedalīšanos, foto no arhīva
© Sputnik / Михаил Климентьев

OPEC+ darījuma dalībnieki nekad nav nosprauduši mērķi "iznīcināt" šo ASV naftas rūpniecības segmentu. Uzdevums bija atradināt (vai aizvākt no tirgus) amerikāņu kompānijas, kas nodarbojās ar dempingu par svešu naudu un kaitēja visiem pārējiem ieguvējiem, pat amerikāņu lielajām kompānijām, kuras slānekļa spēlītēs nepiedalījās. "Atradināt" neizdevās, toties ar "aizvākšanu", turklāt vārda tiešajā, fiziskajā nozīmē, pagaidām veicas tīri labi. Teksasas izdevums Houston Chronicle vēsta, ka "Naftas urbumu lielā atslēgšana Teksasā ir sākusies".

Prakse gan rāda: ja ar pašreizējo krīzi nepietiks, tirgus var atkārtot savu pļauku slānekļa kompāniju sejā. Jau ir skaidrs, ka to izturības rezerve nebūt neatbilst apgalvojumiem, kuri izskanēja pirms mēneša.

Šķiet, amerikāņu slāneklim nāksies mazliet atpūsties no revolūcijām un atgriezties tirgū, kad tajā nostiprināsies pavisam citādas, visiem pārējiem ieguvējiem patīkamas naftas cenas.

69
Tagi:
Saūda Arābija, naftas tirgus, Krievija, ASV
Pēc temata
Amerikāņu eksperti atklājuši: gatavojas uzbrukums ASV
Haoss tiek atcelts. Ko izdevies panākt OPEC+
Krievijas zinātnieki: pandēmija nesīs zināmu labumu ekonomikai
Krievija, OPEC un ASV gatavojas radīt jaunu kārtību
Poseidon

Krievijas "Pastardienas torpēdu" nesējs iziet Klusajā okeānā

13
(atjaunots 16:42 10.04.2021)
NATO valstu mēģinājumi sarunāties ar Krievijas Federāciju no spēka pozīcijas, pats par sevi saprotams, saskaras ar stingru pretestību.

ASV armijas provokatīvā klātbūtne pe Krievijas rietumu robežām "atbalsojas" pie Savienoto Valstu rietumu – Klusā okeāna robežam. Par to "partneriem atgādina" eksperimentālā zemūdene "Belkgorod" un kodoltermiskais "Poseidon", konstatēja militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

5. aprīlī informācijas avots militārās rūpniecības kompleksā pastāstīja, ka jūras bezpilota aparātu "Poseidon" nesējs – eksperimentālā atomzemūdene "Belgorod" jau "dūmo", tas ir, palaists tās reaktors. Līdz septembrim tā noslēgs izmēģinājumus un sāks darbu okeānā. Norit izmēģinājumi piestātnē, proti, tiek pārbaudīta kuģa būve, iekārtu montāža un regulējums, galvenā energoiekārta ar slodzi, dzīvības saglabāšanas un drošības sistēmas.

"Poseidon" nesēja pastāvīgā dislokācijas vieta būs viena no bāzēm Klusajā okeānā, pie tam eksperimentālā zemūdene varēs atrisināt uzdevumus jebkurā Pasaules okeāna punktā. Saskaņā ar pašreizējo valsts bruņojuma programmu Krievija uzbūvēs trīs šāda veida zemūdenes.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins par darbu pie sistēmas "Poseidon" pirmo reizi pastāstīja 2018. gadā ("Belgorod" tika nolaista ūdenī 2019. gada 23. aprīlī) un pievērsa uzmanību tās plašajam mērķu spektram – pretinieka aviācijas bāzes grupējumi, krasta nocietinājumi un infrastruktūra. Tolaik ASV amatpersonas atklāti noniecināja jauno ieroci, to uzskatīja par "tehniski sadomātu un neticamu". Tagad Valsts departaments pauž īpašas bažas par starpkontinentālās kodoltorpēdas 2M39 parādīšanos. "Partnerus" satrauc augošā Krievijas Jūras kara flote, kuras sastāvā (saskaņā ar Business Insider informāciju) tā ir aptuveni 360 kuģi, ieskaitot 59 zemūdenes (12 zemūdens kreiseri – ar ballistiskajām raķetēm).

Unikālas īpašības

Daudzfunkcionālā kodolzemūdene "Belgorod" ir 3. paaudzes projekta "Antey" eksperimentāla "reinkarnācija", īpaši pielāgota sistēmas "Poseidon" vajadzībām (agrāk "Antey" saņēma pretkuģu raķetes "Granit").

© Photo Министерство обороны РФ

"Poseidon" ir ļoti nopietns savaldīšanas instruments. Stratēģiskais starpkontinentālais dziļūdes aparāts ar atomenerģētisko iekārtu, spēj pārvietoties 1000 metru dziļumā līdz 10 tūkstošu kilometru attālumā, ātrums – 100 mezgli (vairāk nekā 185 km/h). Izmēģinājumi apstiprināja "neticamās" īpašības un darbības rādiusu. Autonomais "Poseidon" spēj pārvietoties visām domājamā pretinieka esošajām un perspektīvajām zemūdenēm, torpēdām un raķetēm nepieejamā dziļumā un ātrumā. Nav viegli sameklēt tādu "torpēdu" okeānā. Nelielā ātrumā tā pārvietojas gandrīz bez trokšņa (un pat hidroakustiskā kontakta apstākļos pretiniekam nav līdzekļu, ar ko "tikt klāt" bezpilota aparātām). Autonomā vadības sistēma ļauj reģistrēt un pārvarēt pretzemūdeņu robežas, citas aizsardzības sistēmas, garantē neievainojamību, precizitāti, neticamu trieciena efektu. Aparāts ir 24 metrus garš un aptuveni 1,6 m diametrā. To var aprīkot ar parasto vai megatonnas šāviņu. Tāds ierocis ir vienīgi Krievijai, un nevienai pasaules valstij nav aizsardzības no "Poseidon".

 Burevestnik
© Photo Министерство обороны РФ

Iepriekš kolektīvie Rietumi ar ASV priekšgalā mēģināja "nivelēt" Krievijas stratēģisko kodolspēku potenciālu ar NATO paplašināšanos uz austrumiem un globālās PRA sistēmas izveidi Austrumeiropā ar iespēju vēlāk izvietot uzbrukuma "Tomahawk"un citas vidēja darbības rādiusa raķetes netālu no Krievijas robežām (ar mērķi saīsināt lidojuma laiku). Starpkontinentālā sistēma "Poseidon" dāvā "partneriem" iespēju atgriezties daudzpolārās pasaules skarbajā realitātē, kur sods agresoram ir nenovēršams. Nav nekāds brīnums, ka "Pastardienas torpēda" satraukusi ASV stratēģisko vadību (STRATCOM) jau agrīnā izmēģinājumu stadijā, 2019. gada februārī. Debatēs Kongresā STRATCOM vadītājs Džons Haitens atzīmēja, ka "Poseidon" – principiāli jauna bruņojuma sistēma – neiekļaujas līguma NEW START ierobežojumos, un analogi ASV netiek izstrādāti. "Belgorod" ir pirmatklājēja. Starpkontinentālo bezpilota aparātu nesēju līniju atklās atomzemūdene "Habarovsk". Tās pamata īpašības ir aizslepenotas. Atklātos avotos pieejamie dati liecina, ka zemūdenei ir principiāli jauna atomenerģētiskā iekārta, tā var uzņemt līdz sešas bezpilota "Pastardienas torpēdas". Tonnāža – apmēram 10 tūkst. t., ātrums zem ūdens – līdz 32 mezgli, ieniršanas dziļums – 500 metri, autonoms darbs – 120 diennaktis, ekipāža – vismaz 100 cilvēki. Zemūdenes [korpuss atgādina jauno stratēģisko raķešnesēju "Borey".

Te jāpatur prārā, ka bezpilota aparāts spēj sasniegt ASV krasta līniju no jebkuras vietas ziemeļu puslodē, taču tiks izmantots vienīgi gadījumā, ja pret Krieviju vērsta agresija.

Atgādināšu: nevis Krievija, bet gan Savienotās Valstis ar sadomātu ieganstu izstājās no Līguma par vidēja un maza darbības rādiusa raķešu likvidācijas līguma, 2020. gadā palielināja militāro budžetu līdz 750 miljardiem dolāru (summa salīdzināma ar visu pārējo pasaules valstu aizsardzības izdevumiem). Krievijas daudzfunkcionālā okeāna sistēma ir brīdinājums "partneriem", asimetriska atbilde uz Pentagona un NATO trieciena potenciāla bīstamo koncentrāciju Austrumeiropā.

13
Tagi:
militārā tehnika, Krievija
Pēc temata
Krievija garantē: agresoram atmaksās dzelmes SBR "Skif"
Valsts departaments bīstas, ka Krievijas "Poseidon" spēs radīt kodolcunami
Krievu ieroči: 2020. gada provizoriskie rezultāti
Krievijas atbilde uz agresīvu politiku – ziņas par "Poseidonu" nesēju

Laidiet pie stūres: ES līderi grib tikt vispasaules valdībā

19
(atjaunots 16:37 10.04.2021)
Kopīgais paziņojums, ar ko nesen nāca klajā Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons, kancleres kundze Angela Merkele, "Rotšildu prezidents" Emanuels Makrons, PVO ģenerāldirektors un desmits dažādu, pārsvarā – Eiropas valstu vadītāju, ir pelnījis īpašu vērību.

Viņi konstatēja, ka nacionālās valdības nav spējušas pārvadēt pandēmijas sekas, un pieprasīja, lai cilvēce pēc iespējas ātrāk pārietu vispasaules valdības pakļautībā. Un šķiet, ka viņi jau laikus rezervē sev siltas vietiņas. Par līderu plāniem portālā RIA Novosti stāsta Viktorija Ņikiforova.

Jā, formāli runa ir vienīgi par "vispasaules līgumu par pandēmijas apturēšanu", tomēr piezīmes, kas pavada kolektīvo vēstuli, demonstrē: autoru ambīcijas ir plašākas. Piemēram, pašu koronavīrusa pandēmiju viņi dēvē par "lielāko izaicinājumu pasaulei kopš 40. gadiem", piedāvāto līgumu atklāti salīdzina ar "1945. gada līgumu" (proti, Jaltas līgumu).

Tīri cilvēcīgi viņus var saprast. Džonsons, Merkele un, iespējams, arī Makrons ir tipiskas "klibās pīles". Frau Kanzlerin nogrims politiskajā Lētā jau decembrī. Makrona perspektīvas tuvākajās prezidenta vēlēšanās ir skābas. Lielākā daļa britu nevēlas redzēt premjerministra krēslā Džonsonu. Bet viņiem tak gribas vēl pastūrēt.

Nav tikai skaidrs, ko visi šie grimstošie kuģi var piedāvāt pasaulei? Savu pārvaldes pieredzi. Tomēr savu valstu līmenī viņi tikuši galā ļoti slikti. Bezjēdzīgie lokdauni noveduši līdz bankrotam lielu skaitu vidējo un mazo uzņēmumu, gandrīz nobeiguši tūrismu. Atmiņā ataust Obamas nemirstīgā frāze: Eiropas ekonomika ir "saplosīta gabalos".

Vakcinācijas process ir pārvērties par bezgalīgu skandālu virkni. Līdz baltkvēlei novestie iedzīvotāji regulāri iziet ielās, rīko grautiņus un kaujas ar likumsargiem. Valdības vēl vairāk piegriež skrūves, piespriež drakoniskus sodus, organizē atklātu segregāciju ar savām kovidpasēm un, riskējot ar iedzīvotāju dzīvībām, vēl aizvien atsakās no Krievijā izstrādātās vakcīnas.

Vienlaikus valstis, ko nicinoši dēvēja par "jaunattīstības valstīm", sekmīgi cīnās ar koronavīrusu, iepērk Krievijas vakcīnu un, izmantojot lejupslīdi Eiropā, aktivizē savu ekonomiku.

Viss aizvadītais gads Eiropas līderiem ir izvērties par vienu vienīgu episku izgāšanos. Taču viņi nelūdz piedošanu, nedodas pensijā, viņi pēkšņi nolēmuši sevi iecelt vispasaules valdībā. Jā, protams, konspirologi jau brīdināja, ka tā būs, tikai nepateica, cik vājprātīgi tas viss izskatīsies.

Vispasaules valdības kandidāti lepni ziņo: viņiem padotās valstis cietušas krahu, kāds nav redzēts kopš Otrā pasaules kara gadiem. Ir tikai viena nianse: krahu organizējuši viņu pašu – nekāds koronavīruss nebūtu ticis galā viens pats. Rezultātā iedzīvotāji palikuši bez darba un bez perspektīvām, cer tikai uz kaut kādu valdības atbalstu.

Šie lieliskie vadītāji aizvadītajā gadā faktiski sākuši īstu karu pret savām tautām. Miljoniem cilvēku nonākuši uz nabadzības sliekšņa. Tagad Eiropas līderi nolēmuši, ka situācija dāvā viņiem izredzes uz "jaunu Jaltu". Sak, mēs te sarīkojām tādu melu karu, bet tagad pēc tā rezultātiem pārdalīsim pasauli sev par labu. ANO vairs nekam neder – tā mēs uzskatām. Valdības, kas sekmīgi pārvarējušas pandēmiju, jau anglosakšu presē apzieģelētas kā šausmīgi represīvas. Skaidrs taču: Eiropas polilitkajiem lūzeriem radusies neatkārtojama iespēja.

Piedāvātās vispasaules valdības galvenā "odziņa" – nevienu tur neievēlēs. Britu un amerikāņu mediji jau izskaidroja, kā to visu noformēs. Piemēram, žurnāls The Week piedāvā sēdināt pasaules galvas krēslā vienu cilvēku un piešķirt viņam vienkāršu "imperatora" titulu.

Iespējams, imperatora vietā organizēs veselu "politbiroju". Tomēr Briseles birokrātijas pieredze rāda, ka neviens par mūsu viedokli neinteresēsies. Vienkārši sanāks kopā godājami ļautiņi un iecels posteņos, ko vajag. Un viņi sēdēs savos krēslos līdz pastardienai. Demokrātija? Vēlēšanas? Nē, tādas lietas nav dzirdētas.

Pasaules valdības potenciālie locekļi savu darbību programmu cenšas turēt noslēpumā. Stāsta, ka tagad pandēmijas nāks viena pēc otras, tāpēc vakcinācijas režīms un kovidpases paliks uz mūžīgiem laikiem.

"Lielās atiestatīšanas" programma, ko lobē tie paši godājamie ļautiņi, kas plāno iecelt vispasaules valdību, liecina: karš Eiropā pret pašu tautu vēl nav galā. Valdības plānos ir piebeigt rūpniecību. Tas nesīs Eiropas tautām masveida bezdarbu un trūkumu. Garīgo barību dāvās transpersonas un LGBT. Kristīgās baznīcas aiznaglos – tās tak ir vīrusu un idejisku slimību perēklis.

Neskaidrs ir jautājums, kā patiesībā plānots organizēt astoņu miljardu cilvēku pāreju vispasaules vadības paspārnē. Kāds būs spaidu komplekss, kas ar spēku atbalstīs gubernatorus, iznīdēs partizānus mežos, spīdzinās dumpiniekus speciālos cietumos? Bijušie ANO mierneši, atšķaidīti ar NATO kareivjiem? Vācijas un Francijas apvienotā armija, par kuras izveidi tik ilgi spriež Makrons un Merkele? Nav zināms.

Īpašu baudu dāvā iespēja palasīt, kas parakstījis traģikomisko deklarāciju. Vispirms – kā tur nav? Tur nav ne ASV, ne Ķīnas. Ne Krievijas, ne Indijas. Ne Brazīlijas, ne Meksikas, ne Kanādas, ne Japānas. Atklāti sakot, tur nav apmēram simt septiņdesmit valstu no ANO locekļu saraksta. Toties dokumentu parakstījis PVO ģenerāldirektors, doktors Tedross Adhanoms Gebreiesuss. Protams, viņa organizācija jau kopš pašiem pirmsākumiem bija slīpēta tādam darbam. PVO dibinātājs Broks Čisholms bija atklāts, fanātisks vispasaules valdības idejas piekritējs. Nav pagājis ne gadsimts, un viņa idejai parādījušās izredzes.

Starp vispasaules valdības nākajiem locekļiem ir tādi ģeopolitiskie titāni kā Fidži, Albānija, pat Trinidade un Tobago. Tuvāk saraksta beigām pēkšņi ieraugām Ukrainu. Goda vārds, viņi tur ir ar "Volodimira Zelenska" parakstu.

Neviļus rodas doma, ka visa šī fantasmagorija ar vispasaules valdību iecerēta Ukrainas dēļ. Galu galā, Eiropai, kas sevi iedzinusi trūkumā, pat tik pieticīga teritorija būtu ļoti kārdinoša kolonija. Tur ir melnzeme, āboli, speķis, lēts un pieticīgs darba spēks. Cits jautājums – kā viņiem teritoriju turēt paklausībā. Pirms septiņiem gadiem vientiesīgos ukraiņus vilināja ar "dalību ES". Šīs himēras labad (vai atceraties "es gribu mežģīņu biksītes un ES?") slāvu tauta sagrāva savu valsti un noripoja līdz absolūti afrikāniskam dzīves līmenim.

Aleksandrs Frolovs
© Foto : фото из личного архива Александра Фролова

Ukraiņiem pamazām radās šaubas – vai tāds "burkāns" maz sasniedzams. Meitene, kas skandēja par mēžģīņu biksītēm, sāka meklēt darbu Krievijā. Līdz ar  "Ziemeļu straumes 2" virzību uz rietumiem šaubas tikai pieauga.

Bet te pēkšņi ukraiņus aicina vispasaules valdībā. Krievus neaicina, ukraiņus – aicina. Tas tik ir burkāns – jauns, varens! Var droši pavadīt vēl kādus gadus desmit, dzenoties tam pakaļ. Pēc tam godājamie ļautiņi no Eiropas izdomās vēl kaut ko.

19
Tagi:
valdība, pasaule
Pēc temata
Ukraina, bēgļi, Brexit, pandēmija: eksperts par Eiropas integrācijas krahu
Kas vakcinēs Eiropu no vājinātas neatkarības vīrusa