Speciālo uzdevumu vienības izsēšanās pirms operācijas Nangarharas provinces rajonā, Afganistāna

Badaberas elle: fakti par padomju karagūstekņu sacelšanos Pakistānā

66
(atjaunots 17:28 26.04.2020)
Smags darbs, trūcīgs uzturs, spīdzināšana – pirms 35 gadiem, 1985. gada 26. aprīlī Afganistānā sagūstītie padomju karavīri organizēja sacelšanos Badaberas nometnē.

Ducis karavīru gandrīz diennakti noturējās cīņās pret simtiem dušmaņu. Starp dzīvajiem nepalika neviens. Par traģiskajiem notikumiem vienā no baismīgākajiem cietumiem Pakistānā portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

Koncentrācijas nometne Pakistānā

80.gadu sākumā aptuveni 20 km attālumā no Afganistānas robežas Badabera ciemā bija bēgļu nometne. Humanitārās misijas aizsegā darbojās liela modžahedu treniņu nometne.

Instruktori kopā ar ārvalstu padomniekiem, arī no ASV, apmācīja modžahedus rīkoties ar automātiem un pārnēsājamiem zenītraķešu kompleksiem. Dušmaņi apguva partizānu cīņu, diversiju iemaņas, spridzināšanu un atmīnēšanu.

© Sputnik / Александр Гращенков
Afgāņu dušmaņi un amerikāņu algotņi izkrauj no mašīnas granātmetējus

Bāze aizņēma aptuveni piecsimt hektārus – telšu nometne, treniņu laukumi, šautuves, lielas munīcijas noliktavas. Šeit uzbūvēja vairākas telpas Afganistānas valdības armijas un padomju karavīru ieslodzīšanai. Daži šeit uzturējās vairākus gadus.

Dažādi dati liecina, ka 1985. gada pavasarī Badaberā bija apmēram 40 afgāņi un 12-14 padomju kareivji (šuravi). Precīzs šajā cietumā pabijušo PSRS pilsoņu skaits nav zināms – neviens viņus neskaitīja. Pakistānas valdība objektu aizslepenoja, un Maskavai nebija ne jausmas par tā pastāvēšanu. Diplomātiem un humānajām organizācijām nebija piekļuves gūstekņiem.

Ieslodzītos turēja zindanos (pazemes kameras) un māla būdās, dzina smagā darbā, slikti ēdināja regulāri spīdzināja un visiem spēkiem pazemoja. Par mazāko pārkāpumu nežēlīgi piekāva un samazināja uztura porcijas.

Uzraugiem lika "salauzt" šuravi, pamudināt pieņemt islāmu, pēc tam – pāriet modžahedu pusē. Visiem deva musulmaņu vārdus – gūstekņi nedrīkstēja uzrunāt viens otru krieviski. Pārkāpējus sita ar pletnēm.

Sacelšanās ellē

Valdīja uzskats, ka no šī cietuma aizbēgt nav iespējams – pa perimetru bija uzbūvēts astoņus metrus augsts žogs un torņi ar bruņotu apsardzi. Tomēr 1985. gada pavasarī vairāki padomju kareivji mēģināja ar kauju izlauzties no Badabers. Viņi sagaidīja vakara namazu un, pārliecinājušies, ka lielākā daļa uzraugu posteņus pametuši, nonāvēja sargus un ieņēma arsenālu.

Pēc trauksmes signāla saskrējušie dušmaņi un pakistāņu kareivji ielenca nometni. Afgāņi mēģināja sākt sarunas ar sacelšanās dalībniekiem – ieteica padoties, solīja atstāt dzīvus. Taču gūstekņi pieprasīja organizēt tikšanos ar PSRS vēstniecības darbiniekiem, Sarkanā Krusta vai ANO pārstāvjiem. To Pakistānas valdība un modžahedi nevarēja pieļaut.

Barnahudins Rabani lika uzbrukt bāzei. Tolaik nākamais Afganistānas prezidents komandēja grupējumu "Afganistānas islāma biedrība" un karoja pret Afganistānas Demokrātiskās Republikas valdību, ko atbalstīja PSRS. Taču nekāda vieglā pastaiga dušmaņus negaidīja...

Gūstekņi ieņēma arsenāla jumtu. Viņu rokās bija visi noliktavās glabātie ieroči. Modžahedu mēģinājumi ieņemt Badaberu ar milzīgu pārspēku ik reizi noslāpa, viņi atkāpās ar lieliem zaudējumiem. Smagā cīņā ilga vairākas stundas, līdz dušmaņi nolēma likt lietā artilēriju un aviāciju.

© Sputnik / Андрей Соломонов
Padomju bruņoto spēku ierobežotā kontingenta uzturēšanās Afganistānā

Vienā brīdī nometnē atskanēja drausmīgs sprādziens. To fiksēja pat seismiskie detektori. Gaisā uzlidoja noliktavas ar tūkstošiem automātu, mīnu, granātu, lādiņu un patronu. Epicentrā vīdēja bedre desmitiem metru diametrā.

ASV vēstniecība Pešavarā vēlāk ziņoja Vašingtonai, ka nometnes teritoriju klājis lādiņu, raķešu un mīnu šķembu slānis, cilvēku atliekas vietēji atrada pat četru jūdžu rādiusā.

Vēl joprojām nav zināms, kāpēc uzsprāga ieroču noliktavas. Viena no versijām pauž, ka tajās trāpījis artilērijas lādiņš. Otra: noliktavas uzspridzinājuši gūstekņi: viņiem atlika vien padoties un gaidīt mokpilnu nāvi vai paņemt līdz pēc iespējas vairāk kaujinieku un iznīcināt nometni.

Nogādāt dzimtenē

Par sacelšanos Badaberā kļuva zināms tikai pēc PSRS sabrukuma. 90. gadu sākumā Islamabada atzina, ka bāze pastāvēja, tomēr noliedza, ka tajā būtu atradušies padomju karagūstekņi. Bojāgājušo karavīru un virsnieku likteni vēl joprojām mēģina noskaidrot Krievijas veterānu un sabiedriskās organizācijas.

Draudzības tilts
© Photo U.S. Air Force Photo By Staff Sgt. Bradley Lail

"Kad pakistāņu vienības un kaujinieki iegāja nometnē, teritoriju rūpīgi iztīrīja, gūstekņu mirstīgās atliekas apbedīja, laukumu izlīdzināja, atlikušās būves nojauca, - RIA Novosti stāsta Krievijas organizācijas "Krievijas oficieri" prezidija priekšsēdētājs, Krievijas Varonis Sergejs Ļipovojs. – Apmēram mēnesi vēlāk tur ieradās žurnālisti, ārvalstu pārstāvji, taču nekādus jēdzīgus valdības skaidrojumus nesaņēma." Tikai vēlāk dažas nianses izdevās noskaidrot no vietējo iedzīvotāju – traģēdijas aculiecinieku – stāstiem.

"Mēs turpinām sarunas ar Pakistānas un Afganistānas varasiestādēm, plānojam izveidot komisiju un aizbraukt uz notikumu vietu, - atzīmēja Ļipovojs. – Mūsu mērķis ir pārapbedīt mirušos dzimtenē. Par bezvēsts pazudušiem tiek uzskatīti aptuveni 450 karavīri no PSRS ierobežotā kontingenta Afganistānā. Esam pārliecināti, ka daži viņu vidū bija ieslodzīti Badaberā. Tomēr Afganistānas vēstniecība vēl ir gatava nākt pretī, bet Pakistānas diplomātiskā misija kategoriski atsakās apspriest šo tēmu."

© Sputnik / В. Киселев
Padomju bruņoto spēku ierobežotais kontingents tiek izvests no Afganistānas Demokrātiskās Republikas. Bruņutehnikas kolonna šķērso Afganistānas un PSRS robežu pa Draudzības tiltu pāri Amudarjas upei

Padomju izlūkdienestu dati liecina, ka gūstekņiem Badaberā uzbruka simtiem modžahedu. Sacelšanās dalībnieki likvidēja vairāk nekā simt kaujiniekus un vairākus desmitus kara instruktoru.

66
Tagi:
Pakistāna, PSRS, Afganistāna
Pēc temata
Kam aplaudēja rietumvalstis Gorbačova laikā, jeb Bīstamās spēles Afganistānā
Kāpēc sākās karš Afganistānā, jeb Biedrs un nodevējs
Padomju karaspēki pamet Afganistānu: arhīva kadri
Šķēpa asmenis. Slepenās operācijas, kas aizsākušas karus
ASV prezidenta amata kandidāts Džo Baidens, foto no arhīva

Vainu par Baidena zaudējumu neizdosies uzvelt krieviem

24
(atjaunots 16:27 22.10.2020)
Amerikas vēlēšanas izgājušas finiša taisnē: šodien Donalds Tramps un Džo Baidens pēdējo reizi tiksies televīzijas debatēs.

Turklāt šī tikšanās, principā, var kļūt arī par pēdējo viņu dzīvē – kaislību vilnis ASV šobrīd ir tik liels, ka ir ļoti sarežģīti iztēloties šos abus cilvēkus kopā jebkad. Pat ja notiks brīnums un Baidens uzvarēs vēlēšanās, Tramps var vienkārši neatzīt balsojuma rezultātus vai, pārkāpjot visas tradīcijas, neierasties inaugurācijas ceremonijā. Savukārt Baidens noteikti ne par kādu cenu neatnāks uz Trampa inaugurāciju – tādēļ ceturtdien viņiem būs pēdējā iespēja pateikt viens otram to, ko viņi vēlas. Un viņi šo iespēju izmantos pilnā apjomā. Par radušos situāciju portālā RIA Novosti stāsta Pjotrs Akopovs.

Baidens
© Sputnik / Григорий Василенко

Tramps nosauks Baidenu par noziedzīgas grupas vadītāju un pieprasīs iesēdināt Džo (kopā ar dēlu Hanteru) cietumā. Uz cietumu Džo nedosies, taču, kad zaudēs vēlēšanās, mediji runās, ka viņu nogāza no kājām "oktobra pārsteigums" – pirms dažām dienām publicētais kompromitējošais materiāls no Hantera datora cietā diska, kurš pieķer bijušo viceprezidentu melos un korupcijā. Taču Baidens zaudētu arī bez šiem materiāliem – vienkārši tāpēc, ka Tramps bija nolemts uz uzvaru. Bet kā tad tā: aptaujas taču demonstrē milzīgu Baidena virsroku? Nevar taču tās visas būt izdomātas?

Var. Jo likmes ir augstas, kā nekad, un nav tādu melu, uz kuriem neuzdrīkstētos tie, kas spēlē pret Trampu. "Es balotējos ne tikai pret Baidenu, es balotējos pret kreisajiem medijiem, lielām tehnoloģiskām kompānijām-milžiem (Facebook, Twitter, Google), un "Vašingtonas purvu"," sacīja pirms dažām dienām Tramps.

Jā – un par labāko apliecinājumu tam kļuva šī trīsgalvainā monstra reakcija uz kompromitējošā materiāla pret Baidenu ģimeni parādīšanos. New York Post publikāciju vienkārši centās nobloķēt – Google neredzēja to savos meklēšanas rezultātos, savukārt Facebook un Twitter neļāva dalīties ar tās hipersaiti. Nu un pats par sevi saprotams, mediji centās vienkārši neredzēt skandalozo publikāciju, savukārt vairums politiķu izlikās, ka nekas nopietns nav noticis. Tātad visi trīs spēki uzstājās sinhroni, apliecinot Trampa taisnību.

Turklāt uzreiz izskanēja arī apsūdzības pret Krieviju – skaidrs taču, ka Maskava atkal iejaucās Amerikas vēlēšanas, piemetot klāt kompromitējošo materiālu pret Baidenu.

Par to runāja ne tikai komentētāji un kongresmeņi, bet arī specdienestu darbinieki. Bijušie darbinieki – jo ASV Nacionālā izlūkdienesta direktors Džons Retklifs paziņoja, ka informācija Baidena klēpjdatorā "nav daļa no kaut kādas Krievijas dezinformācijas kampaņas". Taču pussimts bijušo izlūkotāju (ieskaitot Retklifa priekšteci Džimu Kleperu, kuru pieķēra zvēresta laušanā) uzrakstīja atklātu vēstuli ar apgalvojumu, ka pieredze "liek mums nopietni uzskatīt, ka ievērojamu lomu šajā lietā spēlējusi Krievijas valdība":

"Elektronisko vēstuļu nokļūšanai ASV politiskajā arēnā, kuras, provizoriski, pieder ASV viceprezidenta Baidena dēlam Hanteram, vairums no kurām attiecas pie perioda, kad viņš strādāja Ukrainas gāzes kompānijas "Burisma" vadībā, ir visas klasiskās Krievijas informācijas kampaņas pazīmes."

Tātad Krieviju neapsūdz tajā, ka tā safabricējusi Baidena kompromitējošo materiālu, – lai gan arī šādas balsis skan, – nē, tā vienkārši to izplatīja. Bet kā tai tas izdevies, ja, pēc Rūdija Džuliani (Trampa advokāta un bijušā Ņujorkas mēra) sacītā, Hantera Baidena datora cietā diska saturs jau pirms septiņiem mēnešiem tika nodots FIB? Tātad Maskava turēja noslēpumā šos materiālus, gatavojot "oktobra pārsteigumu", vai arī to darīja Trampa štābs un viņa padomdevēji, ieskaitot to pašu Džuliani? Ak jā, Džuliani taču strādā pie Putina… Un tie nav joki: kā paziņoja senators Kriss Mērfijs, "šoreiz krievi nolēma izstrādāt amerikāņu pilsoņus kā savus aģentus. Viņi centīsies izplatīt savu propagandu meinstrīma medijos… Un viņi guvuši panākumus. Ziniet, Rūdijs Džuliani tagad, pēc būtības, ir Krievijas aģents".

Jā, protams, ja jau pats Tramps strādā pie Kremļa, tad ko tur vairs runāt par viņa darbiniekiem un pietuvinātām personām. Par to var smieties, taču tieši šāds situācijas vērtējuma neadekvātums un centieni pārdot amerikāņiem "Krievijas iejaukšanos" pat situācijā ar Baidenu ģimenītes kompromitējošo materiālu ir labākais apliecinājums tam, ka Tramps jau ir uzvarējis. Jo viņa pretinieki dzīvo absolūti izdomātā pasaulē, kurā krievi ietekmē ASV vēlēšanu iznākumu, savukārt starpība starp atbalstu Baidenam un Trampam ir mērāma divu ciparu skaitļos. Turklāt tas viss notiek vienlaikus un nekādā veidā neizraisa pretrunas.

Taču reālajā pasaulē mēs novērojam pavisam citu: milzīgi Trampa atbalstītāju pūļi viņa bezgalīgajos mītiņos visā valstī un pilns entuziasma trūkums retajās Baidena tikšanās reizēs ar nedaudziem atbalstītājiem. Atbalsta Trampam izaugsme ir vērojama pat minoritāšu vidū (piemēram, krāsaino un musulmaņu vidū), kuri vispār neattiecas pie viņa elektorāta. Absolūts Trampa "krievu sakaru" pierādījumu trūkums un arvien jaunāki Baidena ģimenes melīguma un korumpētības pierādījumi. Un pats galvenais – reālajā pasaulē amerikāņi sen jau ir vīlušies savā politiskajā elitē un tieši tāpēc vienīgā nopietnā alternatīva Trampam varēja būt ārpus sistēmas stāvošais senators Sanderss. Taču tieši nepiederības sistēmai dēļ kolektīvais "Baidens" arī nepielaida viņu pie vēlēšanām.

Parastie amerikāņi dzīvo reālā pasaulē, nevis propagandas pasaulē, un tāpēc 3. novembra vēlēšanu iznākums ir izlemts. Pat neskatoties uz centieniem uzskrūvēt balsis vajadzīgajos štatos, mobilizējot pasīvo demokrātisko elektorātu balsot pa pastu – jo arī tur notiek manāms priekšlaicīgi par republikāņiem nobalsojušo skaita kāpums.

Izdomātā pasaule zaudēs 3. novembrī, taču nekur nepazudīs. Trīsgalvainā hidra cerēs uz revanšu un strādās pie tā. Gan Amerikas, gan globālā mērogā – un te jau tai būs visas tiesības vainot krievus savās neveiksmēs.

24
Tagi:
Džo Baidens, Tramps, prezidenta vēlēšanas, ASV
Vakcīnas pret Covid-19 ražošana, foto no arhīva

Lepni, lai arī miruši? Kāpēc Latvija neparko nepirks Krievijas vakcīnu

79
(atjaunots 19:49 21.10.2020)
Latvija atteikusies pārbaudīt Krievijā izstrādāto vakcīnu "Sputnik V", skaidrojot, ka jau izdarītas pirmās iemaksas Eiropas Savienības kasē par vakcīnas izgudrošanu. Interesanti, vai tas ir vienīgais iemesls atteikties no Krievijas preparāta.

Atvainojiet, taču nekādi nevarēju paiet garām tik ļoti acīs krītošai tēmai. Ko rakstīja jurists, tagadējais Latvijas prezidents Egils Levits slavenajā Satversmes preambulā? Ka šīs valsts pastāvēšanas galvenais mērķis ir nodrošināt latviešu nācijas pastāvēšanu mūžīgi mūžos. Latviešu pastāvēšanu.

Te nu, lūdzu, atļaujiet uzdot vienu atklātu jautājumu. Ja mūsu austrumu kaimiņiene patiešām pirmā palaidīs orbītā savu "Sputnik V" – vakcīnu pret koronavīrusu? Protams, pēc visiem vajadzīgajiem izmēģinājumiem un ar attiecīgajiem sertifikātiem. Vai tas nenozīmē, ka cīņā par nācijas pastāvēšanu Levitam un veselības ministrei Viņķelei vajadzētu steigšus braukt uz Maskavu, slēgt līgumus, izlūgties piegādes ārpus rindas un izkaulēt atlaides piedevām.

Pat ne par baltu velti nevajag!

Nekā nebija. Mums pat par baltu velti nevajag. Tāpēc, ka nācijai mūžīgi mūžos jāpastāv lepnai. Neatkarīgai no kaimiņa. Ja tā nebūs lepna, priekš kam tad tādai nācijai pastāvēt. Tā tak nav ne graša vērta.

Starp citu, par grašiem. Ar Latviju lepnumā sacenšas Ukraina. Tur paziņoja, ka izskata iespējas nopirkt vakcīnu jebkur, tikai ne Krievijā. ASV vēstniecības Ukrainā pagaidu pilnvarotā ASV lietās Ukrainā Kristīne Kvīna pavakariņoja ar valsts veselības ministru Maksimu Stepanovu. Kas notika pēc vakariņām? Pēc vakariņām Kristīne paziņoja, ka Ukraina nepirks Krievijas vakcīnu no Covid-19, kuras drošība nav klīniski pārbaudīta.

Te nu partija "Opozīcijas platforma – Par dzīvi" paziņoja, ka atteikšanās no Krievijas vakcīnas nozīmē nāves spriedumu lielam skaitam Ukrainas iedzīvotāju. Tomēr, šķiet, arī tur darbojas princips "Labāk beigts, toties lepns!"

Patiesībā Latvijas viedokli var saprast. Stāsta, ka ar potēm tagad varot čipēt un visvisādi zombēt cilvēkus. Tā, ka latvieši, visi kā viens, aizmirsīs dzimto valodu un sāks runāt krieviski, liks pie malas kokli, ņems rokās balalaiku. Stāsta, ka Indija, Brazīlija un Azerbaidžāna (smalka diplomātija) plāno pirkt "Sputnik V". Taču brazīliešu un indusu ir daudz. Bet latviešu – tikai mazliet pāri miljonam. Ar viņiem negribas riskēt. Tomēr riskēt vajadzēs, atliek tikai izlemt, uz kuru pusi riskēt – paciesties rindā pēc ideoloģiski labas vakcīnas vai saņemt "nepareizo".

Zinas tante saputrojusi spaiņus

Pie tam laikam jau daudzi neuzticēsies Krievijas preparātam pēc tādas antireklāmas kampaņas, kas vērsta pret Krievijas zinātni. Pēc tādas Medeļejevs kapā apgrieztos otrādi. Ja jau jūs nespējat radīt par kaujas indīgo vielu, kas varētu noslaktēt cilvēku, kur nu jums izgudrot līdzekli, kas atbrīvos cilvēci no pandēmijas.

Stāsta gan, ka esot vainīga slepenās laboratorijas apkopēja Zinas tante – viņa saputrojusi spaini "Novičok" un jauno perspektīvo Krievijas aizsardzības rūpniecības produktu – spaini īpašas samogonkas, no kuras sākas mūžīgas paģiras.

Un neizdosies nevienam ieskaidrot, ka notikusi kļūda un opozicionāri Krievijā vienkārši nepanes samogonku, viņi dzer tikai franču konjaku un amerikāņu burbonu.

79
Tagi:
Krievija, vakcīna, Latvija
Pēc temata
ASV vēstniecība Ukrainā ziņo, ka Kijeva nepirks Krievijā izstrādāto vakcīnu
Jauns izrāviens: Krievijā piereģistrēta otrā vakcīna pret Covid-19
Iznīcināt krievu vakcīnu: lielās politikas mazā šeftīte
Pussimts valstu apspriež ar Krieviju vakcīnas pret Covid-19 piegādes
Daugavpils Reģionālā slimnīca, foto no arhīva

Situācija ir nomācoša: Latvijas ārstiem nemaksā par darbu ar Covid-19

0
(atjaunots 07:58 24.10.2020)
Nepietiekamā finansējuma dēļ Latvijas mediķiem nav pietiekamas motivācijas strādāt valsts slimnīcās.

RĪGA, 24. oktobris – Sputnik. Mediķu noslodze Covid-19 dēļ ir palielinājusies un ir acīmredzama, taču valsts neparūpējās par pienācīgu atalgojumu par papildu slodzi, paziņoja LTV raidījuma "Rīta Panorāma" intervijā Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs.

Ceturtdien veselības ministre Ilze Viņķele pastāstīja, ka Latvijas slimnīcās atrodas lielākais Covid-19 pacientu skaits kopš pavasara. Taču ārstu ienākumos tas nekādā veidā nav atspoguļojies.

"Ja runājam par piemaksām pirmā Covid-19 viļņa periodā, tad, salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm, mēs esam bēdīgā situācijā. Lietuvā bija un arī tagad ir gandrīz dubults atalgojums ārstiem, kuri nodarbojas ar Covid pacientu ārstēšanu. Igaunijā tās ir vienreizējas izmaksas 1500 eiro apmērā," sacīja Kalējs.

Kalējs atzīmēja, ka nepietiekamā finansējuma dēļ, mediķiem nepietiek motivācijas strādāt slimnīcās. Pie tam, no Eiropas valstīm – visbiežāk no Itālijas un Spānija – regulāri tiek saņemti pieprasījumi pēc medicīnas nozares darbiniekiem, un viņiem piedāvā atalgojumu krietni augstāku, nekā Latvijā.

Viņš norādīja, ka šobrīd slimnīcas izmanto pusi savas jaudas Covid-19 ārstēšanas jautājumos, taču, piemēram, Daugavpilī resurss ir praktiski izsmelts.

Komentējot Covid-19 testēšanas kārtības izmaiņas – kad prioritāti tiks atdota cilvēkiem ar ārsta nosūtījumu, Kalējs pateica, ka šīs pārmaiņas palielinās plūsmu pie speciālistiem, kas paaugstinās pašu ārstu inficēšanās risku.

0
Tagi:
ārsti, koronavīruss
Pēc temata
Mediķu arodbiedrības vadītājs no jauna pieprasījis Viņķeles demisiju
Covid-19 pasliktinājis sirds slimnieku stāvokli Latvijā
"Vai nav citas slimības?": Covid dēļ pacients ar insultu nonācis slimnīcā pēc divām dienām
Latvijas iedzīvotāji baidās iet pie ģimenes ārstiem Covid-19 uzliesmojuma dēļ