1945.gada 25.aprīlī netālu no Torgavas pilsētas Elbas krastā 1.Ukrainas frontes spēki tikās ar ASV 1.armijas karavīriem. Padomju medmāsa Ļubova Kazičenko dāvina ziedus amerikāņu kareivim Karlam Robinsonam

"Karsta tikšanās pirms aukstā kara": kas notika Elbas krastā 1945.gadā

49
(atjaunots 13:08 26.04.2020)
Eiropa liesmās, divas saplūdušas frontes un drīzas Uzvaras priekšnojauta: pirms 75 gadiem, 1945. gada 25. aprīlī uz Elbas tilta Vācijā padomju un amerikāņu karavīri spieda rokas.

Abas puses nepacietīgi gaidīja šo brīdi. Tikai vēlāk sabiedroto ceļi pašķīrās. Par ievērojamiem notikumiem pie Elbas, par britu un amerikāņu slepenajiem plāniem portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

Pirmā tikšanās

1945. gada aprīļa vidū Sarkanā armija un Lielbritānijas-ASV spēki strauji tuvojās viens otram. 15.aprīļa naktī 1. Baltkrievijas, pēc tam – 2. Baltkrievijas un 1. Ukrainas fronte devās uzbrukumā Berlīnei. Kara iznākums bija skaidrs, tāpat kā nacistiskās Vācijas liktenis – uzvarētāji to plānoja sadalīt okupācijas zonās. To antihitleriskās koalīcijas valstu vadītāji izlēma jau 1944. gadā: austrumus ieņēma PSRS spēki, rietumus – amerikāņi un briti, neliela teritorija tika atvēlēta Francijai.

Ģenerālleitnants K.A.Veršiņins ar pilotiem Lielā Tēvijas kara gados
© Photo Минобороны России

Tikšanās bija iecerēta pie Elbas. Tam gatavojās rūpīgi un darīja visu iespējamo, lai izvairītos no incidentiem, nejaušām savstarpējām apšaudēm, artilērijas triecieniem un uzlidojumiem. Štābi precīzi novilka aviācijas lidojumu zonas, nosacītos signālus ar sarkanām un zaļām raķetēm, labākai redzamībai bruņutehnika tika iezīmēta ar baltām svītrām.

Sākumā sakarus nodibināja radisti – viņi pieņēma un noraidīja viens otram ziņas krievu un angļu valodā. 25. aprīlī pl.13:30 amerikāņu patruļa, ko  komandēja leitnants Alberts Kocebu, izbrauca upes krastā un pretējā krastā ieraudzīja padomju karavīrus. Pārliecinājušies, ka tie ir sabiedrotie, nevis pārģērbušies vācieši, karavīri laivā pārcēlās otrā krastā un stādījās priekšā Sarkanās armijas vienības komandierim – vecākajam leitnantam Grigorijam Goloborodjko.

"Mēs izkāpām no laivas, - memuāros rakstīja Kocebu. – Parādījās trīs krievi un nokāpa pie mums. Tie bija leitnants Goloborodjko, seržants Aleksandrs Oļšanskis un fotokorespondents ar kapteiņa pakāpi."

© Sputnik / РИА Новости
Berlīnes uzbrukuma operācija. PSRS spēki ceļā uz Berlīni

Sabiedroto spēku vēsturiskā, oficiālā tikšanās notika divas stundas vēlāk, mazliet uz ziemeļiem – pie Torgavas pilsētas. Uz pussagrautā tilta 58. gvardes strēlnieku divīzijas vada komandieris leitnants Aleksandrs Silvaško sveica ASV 69.kājnieku divīzijas izlūku grupas komandieri leitnantu Viljamu Robertsonu. Amerikāņi deva signālu, uzvelkot zvanu tornī steigā no palaga darinātu ASV karogu. Zvaigznes un svītras uzzīmēja ar margānpārskābi.

Lūk, kā Robertsons aprakstīja notikumus: "Aptuveni Elbas vidū mēs ar krievu noslīdējām lejup pa milzīgu V burta formā izliektu siju. Tas bija simboliski, jo burts V apzīmē "victory". Taču tobrīd mēs par to nedomājām. Krievs izrādījās seržants, viņu sauca Nikolajs Andrejevs. Pēc paspiedām viens otram rokas, paplikšķinājām pa plecu, pūlēdamies nenogāzties upes ūdeņos. Bija apmēram pulksten 16."

© Sputnik / Георгий Хомзор
Padomju un amerikāņu karavīru tikšanās pie Elbas

Vodka, borščs un pelmeņi

Maskava atzīmēja tikšanos pie Elbas ar 24 zalvēm no 342 lielgabaliem. Svinīgi pasākumi notika arī Taimsskvērā Ņujorkā.

"Tas bija antihitleriskās koalīcijas sabiedroto attiecību augstākais punkts visā Otrā pasaules kara gaitā, - RIA Novosti pastāstīja Krievijas kara vēstures biedrības (KKVB) zinātniskais direktors Mihails Mjagkovs. – Vācija bija sašķelta, nacisti vairs nespēja efektīvi pretoties."

Amerikāņu un padomju ģenerāļi ar lielu atbildības sajūtu gatavoja karavīrus rajonā, kur bija paredzēta saskarsme ar sabiedrotajiem. Piemēram, no Maskavas nāca speciāla direktīva, kas lika karavīriem un virsniekiem uzturēt stingru disciplīnu un sekot ārienei. Ja saņemts rietumvalstu ieroču biedru ielūgums svinībās, - neatteikties. Pēc tam organizēt atbildes pasākumu, pret sabiedrotajiem izturēties pieklājīgi un laipni. Pie tam bija stingri aizliegts atklāt amerikāņiem jebkādas ziņas par Sarkanās armijas tālākajiem plāniem.

Amerikāņu armijā tika izplatītas speciālas brošūras par dažām krievu ieražām. Piemēram, karavīriem ieteica paspiest rokas, tiekoties ar sarkanarmiešiem, svētku koncertos aplaudēt, nevis svilpt, kā ierasts ASV.

"Amerikāņi silti atceras ukraiņu boršču, sibīriešu pelmeņus, ikrus un, protams, alkoholiskos dzērienus, - turpināja Mjagkovs. – Viņi plānoja noteikti paņemt piemiņai kādu suvenīru, zvaigznīti no cepures vai šineļa pogu. Kopumā atmosfēra bija priecīga – laiks bija silts un saulains, visur bija jūtama ceriņu smarža. Gaisā bija jūtamas drīzas kara beigas."

Tomēr gadījās arī kuriozi. Piemēram, padomju delegācijas uzņemšanas laikā amerikāņu orķestris izpildīja "Internacionāli" – saimnieki nezināja, ka PSRS jau 1943. gadā bija pieņemta jauna himna. Vienā no kopīgajiem banketiem padomju virsnieks pacēla glāzi par Staļina un Rūzvelta veselību, lai arī tobrīd Rūīzvelts jau bija miris. Šiem pārpratumiem nepievērsa uzmanību.

© Sputnik / РИА Новости
J.Staļins, F.Rūzvelts un V.Čērčils Krimas konferencē Jaltā

Maršals Ivans Koņevs ielūdza amerikāņu grupējuma komandieri ģenerāli Omāru Bredliju. Pa ceļam uz padomju štābu amerikāņu virsnieks atzīmēja, cik precīzi un prātīgi satiksmes regulētājas organizē transporta plūsmas.

Ģenerālis Bredlijs uzdāvināja Koņevam automātu un džipu "Willis" un pajokoja, ka naudu par to maksās vēl 20 gadus pēc kara. Amerikānis atcerējās: "Krievu virsnieki mūs sagaidīja trokšņaini un jautri. Vodka un bezgalīgie tosti par Uzvaru nogāza no kājām daudzus ģenerāļus un virsniekus – gan padomju, gan amerikāņu."

Savukārt Koņevs pasniedza kolēģim dāvanā pistoli ar inkrustētu rokturi un Donas rikšotāju, ko ļoti augstu vērtēja, - zirgs viņam piederēja jau divus gadus.

© Sputnik / Михаил Озерский
Padomju Savienības maršals Georgs Žukovs pieņem parādi Sarkanajā laukumā Maskavā. 1945.gada 24.jūnijs

Kara ceļos

Ceļš uz Elbu abām armijām bija ilgs. Īpaši smags tas bija Sarkanās armijas kareivjiem, kuri saņēma visu vācu kara mašīnas trieciena slogu.

"No 1942. gada sabiedrotie pievērsās karadarbības teātriem Ziemeļāfrikā un Klusajā okeānā, - atgādināja Mjagkovs. – Bet Sarkanā armija samala fašistiskā bloka galvenos spēkus austrumu frontē. Mēs gājām pretī Elbai no Maskavas un Staļingradas sienām, cauri Kurskas loka kaujai, Dņepras forsēšanai un Eiropas valstu atbrīvošanai."

Sabiedrotie ilgi vilcinājās ar otrās frontes atklāšanu, lai arī Rūzvelts to apsolīja tautas komisāram Molotovam jau viņa vizīšu laikā Londonā un Vašingtonā – 1942. gada pavasarī un vasarā. Izsēdušies Normandijā 1944. gada 6. jūnijā, britu un amerikāņu komandieri cieši koordinēja savas darbības ar PSRS militāro vadību. Čērčils un Rūzvelts lūdza Staļina atbalstu ar uzbrukumu austrumu frontē – operācija "Bagrations" ne tikai sakāva armiju grupu "Centrs"Baltkrievijā, bet arī sekmēja sabiedroto desantu Francijā.

© Sputnik / РИА Новости
Čenstohovas iedzīvotāji sveic padomju karavīrus, kuri piedalās Vislas-Oderas operācijā

Rietumu fronte virzījās Berlīnes virzienā daudz lēnāk nekā fronte austrumos. Piemēram, pēc kaujas par Kānas pilsētu Francijā britu un amerikāņu spēki ielenca vāciešu grupējumu – apmēram simt tūkstošus karavīru. Taču uzbrukums iestrēga, ņemot vērā vērmahta sīvo pretošanos.

"Un tas notika, lai arī sabiedrotajiem bija milzīgs spēku pārsvars, - atzīmēja Mjagkovs. – 1945. gada martā sabiedroto ekspedīcijas spēku Eiropā komandiera Dvaita Eizenhauera rīcībā bija četri miljoni cilvēku – vairāk nekā jebkuram karavadonim Otrā pasaules kara frontēs. Tomēr daudzas sabiedroto spēku operācijas bija neveiksmīgas. Piemēram, 1944. gada septembrī Holandē sabiedrotie zaudēja divus tūkstošus elitāro gaisa desanta spēku karavīru."

PSRS palīdzēja sabiedrotajiem atvairīt arī vācu uzbrukumu Ardenā – virspavēlnieka štābs pasteidzināja Vislas-Oderas operācijas sagatavošanu un, nerēķinoties ar laikapstākļiem, sāka uzbrukumu Varšavas-Berlīnes virzienā 1945. gada 12. janvārī. Vācieši bija spiesti steigšus pārsviest spēkus no rietumu frontes – tas atviegloja amerikāņu stāvokli.

"Sabiedroto pēdējā lielā operācija Eiropā bija Rūras ielenkums 1945. gada martā-aprīlī, - precizēja vēsturnieks. – Gūstā padevās vairāk nekā 300 tūkstoši demoralizētu vāciešu. Viņi jau gandrīz nepretojās. Taču austrumu frontē cīnījās par katru ciemu."

© Sputnik / Глеб Спиридонов
Padomju karavīru sašauts vācu tanks "Tīģeris". Narevas placdarms (Polija)

Neskatoties uz vienošanos, sabiedrotie ļoti centās pirmie ieņemt Berlīni. Piemēram, Čērčils teica Rūzveltam: ja krievi ieņems Berlīni, tāpat kā Vīni, "vai tik viņu apziņā nenostiprināsies neattaisnots priekšstats, ka viņi snieguši galveno ieguldījumu mūsu kopīgajā uzvarā". Tomēr sausi skaitļi ir pietiekami daiļrunīgi: kara gados padomju spēki sakāva 607 ienaidnieka divīzijas, rietumu spēki – tikai 176. 1945. gada pavasarī PSRS-Vācijas frontē atradās 214 vērmahta divīzijas, tostarp – 34 tanku divīzijas, bet rietumu frontē – 60, ieskaitot piecas tanku divīzijas.

Lai nu būtu, kā būdams, karavīri un virsnieki, kuri tikās pie Elbas, līksmoja un neliekuļoti priecājās par kopīgo uzvaru. Bet Rietumu politiķi jau tolaik sāka gatavoties aukstajam karam. 1945. gada aprīlī Čērčils deva pavēli sagatavot operāciju "Neiedomājamais" (Unthinkable) – īsu karu pret PSRS, kura mērķis bija padzīt padomju karaspēkus no Eiropas. 1945. gada rudenī amerikāņi sāka izstrādāt kodoluzbrukuma plānus divdesmit pilsētām Padomju Savienībā.

49
Tagi:
PSRS, ASV, Lielais Tēvijas karš, Otrais pasaules karš
Pēc temata
Putins un Tramps pieņēma paziņojumu par godu tikšanās pie Elbas 75. gadadienai
Sojas ražas novākšana, foto no arhīva

Ķīnas graujošais trieciens globālajā ekonomiskajā karā

20
(atjaunots 14:48 05.06.2020)
Iespējams, ASV prezidents būs spiests novērsties no degošajām pilsētām un atteikties no kareivīgajiem ieteikumiem masu nekārtību dalībniekiem.

Mediji informē, ka Pekina nolēmusi izmantot gadījumu un atgādināt, ka Savienoto Valstu un Ķīnas tirdzniecības kara frontēs iestājies vien trausls pamiers un pašā Trampam neizdevīgākajā brīdī karš var atsākties ar jaunu spēku. Aģentūra Bloomberg un virkne Āzijas mediju, arī Honkongas izdevums South China Morning Post vēsta, ka Ķīnas valsts kompānijām it kā esot dots rīkojums pārtraukt lauksaimniecības produkcijas importu no ASV, portālā RIA Novosti stāsta Ivans Daņilovs.

Šis solis, ja tas patiešām ir sperts, it tiešs (un, atklāti sakot, gana rupjš) tā saucamās pirmās pārrunu fāzes laikā panāktās vienošanās pārkāpums, kas noslēgta, lai pieliktu punktu ASV un Ķīnas tirdzniecības konfliktā. Īpašu simbolisku nozīmi tam piešķirt fakts, ka tas nav vienkāršs tehnisks līgums kaut kādā atsevišķā tirdznieciskā jautājumā, - tas ir valstu vadītāju līmenī nostiprināts lēmums.

No Trampa viedokļa, tas ir svarīgs politiskais jautājums, kam ir gan ārpolitiskais, gan iekšpolitiskais aspekts. Pirmkārt, fermeri un "lauksaimniecības" štatu iedzīvotāji ir ASV tagadējā prezidenta pamata elektorāts, bet rudenī ASV gaidāmas prezidenta vēlēšanas. Tramps nevar atļauties kļūt par politiķi, kurš pievīlis savus uzticamākos vēlētājus, turklāt valstī ir papilnam citu problēmu ekonomikā, no epidemioloģiskās situācijas un rasu problēmu viedokļa. Solītā eksporta un gaidāmo finanšu ieņēmumu izgāšanās nozīmē politisku un imidža katastrofu.

Vēl svarīgāks iekšpolitiskais apsvērums – pats "pirmās fāzes darījums" ir galvenais un patiesībā arī vienīgais Republikāņu administrācijas triumfs Ķīnas frontē. Amerikāņu uzņēmēji un daļēji arī eksperti ņem vērā vecus un pragmatiskus principus, analizējot konkrētu ārpolitisko soļu panākumus, tas ir, viņus īpaši neinteresē domājamie zaudējumi miljardiem, desmitiem miljardu vai simtiem miljardu dolāru apmērā, kas nodarīti amerikāņu pretiniekiem, - vispirms viņus uztrauc jautājums, kādu naudu uz šī rēķina varēs nopelnīt amerikāņu kompānijas vai ASV Finanšu ministrija. Konkrēts piemērs: Irākā iznīcināto tanku skaits šajā pasaules ainā nevienu neinteresē salīdzinājumā ar sagrābtajās atradnēs izsūknēto naftas barelu skaitu. Šajā ziņā Trampam radās milzu grūtības: tirdzniecības karš ar Ķīnu, kas paredz tarifus un sankcijas, ir sagādājis ekonomiskos zaudējumus gan Ķīnai, gan – zināmā mērā – arī amerikāņu biznesam, toties ar papildu peļņu jautājums nav viennozīmīgs.

"Pirmās fāzes darījums" deva amerikāņu prezidentam iespēju parādīt uzņēmējiem un visiem, kuri iebilst pret ekonomisko sakaru saraušanu ar Ķīnu, ka neatkarīgi no negatīvajām sekām "Trampa metode" (tas ir, draudi, šantāža, tarifi, pārrunas, glaimi, pēc tam atkal šantāža utt.) tomēr darbojas.

ASV prezidents Donalds Tramps, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

"Darījuma" kritiķi pamatoti atzīmēja, ka patiesībā Ķīna nekur nav piekāpusies, vienkārši piekritusi pirkt ASV to, ko tā jau iepriekš pirka pasaules tirgos, tātad patiesībā Tramps, kurš panāca amerikāņu sojas iegādes apjomus, nevis "uzvarēja" Pekinu (lai ko apgalvotu viņa piekritēji), bet gan vērsās pret sojas eksportētājiem no Brazīlijas, tas arī viss. Taču grāmatveža skatījumā ASV prezidenta viedoklis izskatījās tīri labi: pirms "tirdzniecības kara" Ķīna pirka mazāk, pēc tās sākuma iegādājās vairāk, tātad (saskaņā ar amerikāņu tipisko loģiku) prezidents, kurš panācis peļņas pieaugumu, ir malacis un labs stratēģis. Tagad Pekina pamazītiņām velk nost Trampam no galvas lauru vainagu, ko viņš saņēma kā amerikāņu sojas un citu lauksaimniecības produktu eksporta labākais menedžeris.

Tas paveikts neoficiāli, tomēr, no pasaules mediju viedokļa, spēks jau ir nodemonstrēts.

South China Morning Post uzsvēra: "Valsts treideriem Cofco un Sinograin pavēlēts apturēt iepirkumus, pastāstīja viens no avotiem, kuri lūdza nesaukt viņus vārdā. Viens no viņiem atklāja, ka pircēji Ķīnā atcēluši arī nenoteiktu cūkgaļas pasūtījumu skaitu ASV. Savukārt cits avots vēsta, ka privātajām kompānijām nav dota pavēle apturēt importu.

Apturēšana ir pēdējā zīme, kas apliecina: abu pasaules lielāko ekonomiku "pirmās fāzes tirdzniecības vienošanās", sasniegta ar tādām grūtībām, tagad ir apdraudēta. Laikā, kad Ķīnas premjerministrs Li Kecans apstiprināja solījumu pildīt janvārī parakstīto vienošanos, spriedze turpināja augt, ņemot vērā (amerikāņu – red.) pretestību Pekinas pūlēm padarīt stingrāku kontroli Honkongā".

Minētā soļa ārpolitiskais signāls ir acīmredzams. Trampam parādīja: ja Savienotās Valstis plāno "sodīt" Ķīnu par separātisma apspiešanu Honkongā, Ķīna vispirms vienkārši demonstratīvi iznīcinās prezidenta galveno sasniegumu ārpolitikā, pie tam nepieciešamības gadījumā to var izdarīt tieši pirms vēlēšanām, lai sagādātu pēc iespējas lielāku politisko kaitējumu. Iespējams, citi Ķīnas partneri tādu soli novērtēs ar sapratni: darījums, vismaz no elementāra veselā saprāta viedokļa, paredzēja zināmu savaldību ekonomisko un finansiālo spiediena instrumentu pielietojumā. Taču pats prezidents, kā arī abu ASV partiju pārstāvji patlaban nepārprotami plāno ieviest sankcijas pret Honkongu, noteikt tarifus Ķīnas preču reeksportam no Honkongas uz ASV, panākt Ķīnas kompāniju izspiešanu no ASV biržām un pat piemērot "individuālas" sankcijas pret Ķīnas finanšu struktūrām.

Tātad, izskatot visus faktorus kopumā, iznāk, ka Ķīna patiesībā demonstrē neticamu savaldību un importa apturēšana ir savdabīgs brīdinājuma šāviens galvā. Tiesa, Pekinai nav ne mazāko izredžu apturēt Trampu. Skaidrs, ka Vašingtonas un Plekinas pamiers tirdzniecības karā bija lemts neveiksmei, tomēr žēl, ka tā noticis ļoti nepiemērotā brīdī no pasaules ekonomikas viedokļa. Mēs pagaidām vēl dzīvojam globalizētā pasaulē. ASV un Ķīnas tirdzniecības karš ietekmēs visu valstu ekonomikas, kam ir saikne ar pasaules tirgiem.

20
Tagi:
karš, ekonomika, ASV, Ķīna
Krievijas militārā aviācija aviobāzē Hmeimima Sīrijā, foto no arhīva

Kāpēc Krievija plāno paplašināt armijas bāzes Sīrijā

16
(atjaunots 11:15 05.06.2020)
Armijas bāzu paplašināšana Sīrijā dāvā Krievijai iespēju stiprināt starptautiskās pozīcijas un paplašināt konstruktīvu ietekmi Vidusjūras reģionā un Tuvajos Austrumos.

29. maijā Krievijas prezidents Vladimirs Putins uzdeva valsts Ārlietu ministrijai un Aizsardzības ministrijai apspriesties ar Sīrijas pārstāvjiem par papildu nekustamā īpašuma un akvatorija teritorijas nodošanu Krievijas armijas bāzēm. Kad vienošanās būs panākta, resoriem tā jāparaksta KF vārdā. Tas nav impulsīvs lēmums, tas ir pārdomātas stratēģijas turpinājums un taktikas attīstība atbilstoši situācijai un saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem.

Laikmeta izaicinājums liek Krievijai paplašināt militāri politisko ietekmi Vidusjūrā un Tuvajos Austrumos, un uz gadu desmitiem saglabāt militāro kontingentu SAR. Pirmkārt, - starptautiskās stabilitātes uzturēšanai. Šodien, kad no SAR izvesta lielākā daļa Irānas bruņoto spēku un mājās atgriežas Libānas Hezbollah, Krievijas grupējums ir vienīgais ārvalstu spēks, kas sekmīgi un leģitīmi Sīrijas zemē cīnās ar teroristiskajām organizācijām. No taktiskā viedokļa Krievijas militāro objektu teritoriāla paplašināšana nepieciešama, lai uzturētu drošības perimetru Tartusā, Hmeimimā un, iespējams, arī citos Arābu republikas punktos.

Sīrijā strādā divi lieli Krievijas militārie objekti – aviobāze Hmeimimā (aviācijas grupas beztermiņa dislokācijas vieta) un materiāltehniskās sagādes punkts Tartusā (noma uz 49 gadiem ar iespēju pagarināt uz 25 gadiem), Jūras kara flotes kuģu grupas bāze. Atgādināšu, ka saskaņā ar Damaskas oficiālo lūgumu 2015. gada septembrī Hmeimimā tika izveidota Krievijas GKS aviācijas grupa, un sākās militārā operācija pret teroristisko grupējumu ISIS. Vēlāk, 2017. gadā Maskava un Damaska parakstīja vēl vienu dokumentu, kas paredzēja: Tartusā var uzturēties līdz 11 Krievijas kuģi (ieskaitot zemūdenes ar kodolreaktoriem), un tiek plānota ostā esošo kuģu remonta iespēju paplašināšana.

Stabilitāte reģionā

Neapšaubāmi, Sīrija atzinīgi vērtē Krievijas militārās klātbūtnes paplašināšanos savā teritorijā – uz sauszemes un jūrā. Sīrija to atbalsta tik atklāti un neapgāžami, ka atklāti nožēlojami izskatās atsevišķi Rietumu mēģinājumi sabojāt Krievijas reputāciju reģiona ar dezinformāciju par kaut kādiem Damaskas strīdiem ar Maskavu militārās un militāri tehniskās sadarbības jomā.

Sīrijas sadarbība ar Krieviju ved pie miera un stabilitātes visās dzīves sfērās, to ļoti labi saprot reģionālie spēles dalībnieki. No otras puses, ASV Jūras spēku 6. flotes klātbūtne Vidusjūrā un atsevišķu naftas ieguves rajonu okupācija Sīrijā ar amerikāņu spēkiem (bez jebkādas ANO vai SAR likumīgās valdības sankcijas) nes ilggadēju militāri politisko turbulenci un apdraud civiliedzīvotājus.

1. jūnijā Krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštābs norādīja, ka ASV gaisa izlūkošana Krievijas militāro objektu dislokācijas rajonu tuvumā Sīrijā ir agresīva un neatbilst līgumiem ar Krieviju. Tomēr amerikāņi un citi "partneri" jau zināmu laiku ir zaudējuši visatļautības un nesodītības sajūtu Tuvajos Austrumos un Vidusjūrā – tikai retumis nedēļa paiet, un Krievijas iznīcinātāji Su-35 nav pacēlušies gaisā, lai pārtvertu ASV JS 6. flotes izlūklidmašīnas. Krievijas BS Ģenerālštābs informēja, ka martā fiksētas 17 šādas epizodes. Krievijas aviācijas lidojumi norit saskaņā ar gaisa telpas lietošanas starptautiskajiem noteikumiem, un iznīcinātāju Su-35 manevri tikai norāda ASV izlūkiem, kurp lidot nevajag.

Plaši pazīstama kļuva epizode, kurā britu zemūdene mēģināja ar spārnotajām raķetēm apšaudīt Sīrijas teritoriju, taču tai nesekmējās, jo Krievijas zemūdenes piespieda to manevrēt un pēc tam pat padzina no pozīciju rajona – piespieda aiziet.

Jautājumā par Sīrijas problēmām ASV speciālais pārstāvis Sīrijas jautājumos Džeimss Džefrijs nesen paziņoja: "Mans uzdevums ir padarīt to par purvu krieviem." Ņemot vērā pozitīvo dinamiku Sīrijas konflikta noregulēšanā pēdējo četru gadu laikā ar daudzpusēju KF starpniecību, diezin vai tuvākajā perspektīvā "pārpurvošanas" uzdevumu izdosies izpildīt. Maskavas nākotnes plāni ir ļoti skaidri, nesen prezidents Vladimirs Putins apliecināja: "Mēs esam tur, lai aizsargātu savas intereses šajā reģionā. Karavīri tur būs, kamēr tas būs mūsu interesēs."

Loģiski būtu pieņemt, ka tuvāko 50 gadu laikā Krievijas spēku izvešana nav plānota, turklāt pašreizējais operatīvās telpas paplašinājums Sīrijā dāvās Krievijai iespēju efektīvāk reaģēt uz situācijas izmaiņām reģionā.

Jaunais bruņojums

Protams, Sīrija nav poligons Krievijas ieroču izmēģinājumiem, taču tā iznācis, ka tieši Sīrijas operācijas gaitā izdevies pārbaudīt jaunākos paraugus, un Krievijas aizsardzības rūpniecības kompleksa uzņēmumiem izdevās "frontes līnijā" operatīvi pilnveidot savus izstrādājumus. Tāda pieredze ir zelta vērta.

Sīrijas operācijā Krievijas JKF kuģi un zemūdenes pirmo reizi  izmēģināja spārnotās raķetes "Kalibr" – gan individuāli, gan grupējuma sastāvā, no Kaspijas un Vidusjūras.

Krievijas tālā darbības rādiusa aviācija pret teroristiem Sīrijā pirmo reizi izmantoja jaunās precīzās stratēģiskās spārnotās raķetes X-101 ar darbības rādiusu līdz 5000 km (raķetes kodolversija X-102 spēj nest lādiņu ar 250 kilotonnu jaudu). Ši militārā spēka demonstrācija ir spilgts signāls nelabvēļiem.

Sīrijas Arābu Republikā savu efektivitāti spilgti nodemonstrēja bumbvedēji Su-34. Sekmīgi izmēģināts kaujas apstākļos smagais daudzfunkcionālais 5.paaudzes iznīcinātājs Su-57, jaunais tanks T-14 "Armata", radioelektroniskās cīņas sistēmas un daudz kas cits.

Pats par sevi saprotams, Krievijas jaunā bruņojuma pielietošanas prakse interesē potenciālos pircējus ārvalstīs: aizvien garāka izstiepjas bumbvedēju Su-34 pircēju rinda, pēc pārrunām ar Ēģipti, Indiju, Ķīnu un citām valstīm Maskava saņēmusi provizoriskos pietiekumus arī T-14 "Armata" iegādei. Iespējams, operācija Sīrijā rezultātā izrādīsies ne tikai savstarpēji izdevīga Damaskai un Maskavai, bet arī ienesīga.

Un vēl viens vērtīgs Krievijas ieguvums. Karadarbībās ar nežēlīgu un fanātisku pretinieku, kas izmanto speciālo uzdevumu vienību taktiku, bezpilota lidaparātus un kosmiskos sakarus, Krievijas spēki (jaunie speciālisti un pieredzējuši komandieri) guva unikālu pieredzi, kas nav atrodama nekādās mācībās. Kopš 2015.gada Sīrijā strādājis liels skaits Krievijas karavīru, un viņi izjuta mūsdienu militārā konflikta spriedzi, apzinājās, cik svarīga ir izlūkošana un sakari, aptvēra, kā tiek nodrošināta dažādu spēku un līdzekļu efektivitāte. Tā Krievijā aug profesionālu speciālistu un uzticamu miera stiprināšanas instrumentu pulks.

16
Tagi:
Krievija, Sīrija
Pēc temata
Krievijas "Mistrālus" būvēs Krimā: tamlīdzīgi kuģi Krievijas JKF vēl nav redzēti
Su-57 izmēģinājumi noslēgti: Krievijas GKS saņem jaunākos iznīcinātājus
Krievijas Su-35 pārtvēris ASV izlūklidmašīnu pie Sīrijas krastiem: ko meklē amerikāņi?
Defender Europe 2020: kāpēc amerikāņiem vajadzīgas "aukstā kara" formāta mācības
BelAES vadības panelis, foto no arhīva

Latvija apdraud Baltijas izstāšanos no BRELL

10
(atjaunots 15:52 05.06.2020)
Latvija neplāno atteikties no BelAES ražotās elektroenerģijas iepirkumiem. Baltijas valstis vēl joprojām nav parakstījušas vienošanos par enerģijas tirdzniecību ar trešajām valstīm, rezultātā var zust ES finansējums, kas nepieciešams izstāšanas no BRELL projektam.

RĪGA, 5. jūnijs — Sputnik. Lietuvas valdība 3. jūnijā nepieņēma nekādu lēmumu par Baltijas valstu vienošanos par elektroenerģijas iegādi no trešajām valstīm. Latvija nevēlas atteikties no BelAES elektroenerģijas iegādēm, tāpēc apdraudēta Lietuvā pieņemtā likuma izpilde, kas aizliedz elektroenerģijas importu no Astravjecas.

Lietuvas Enerģētikas ministrija iesniedza Ministru kabinetā vienošanās projektu par elektroenerģijas iegādi no trešajām valstīm. Deklarācijas jaunākā versija (no 27. maija) atšķiras no agrākajām – "Baltijas valstu solidaritāte nepirkt Baltkrievijas elektrību" dokumentā aizvietota ar "Baltijas valstu solidaritāti" ar Lietuvas lēmumu nepirkt Baltkrievijas elektrību un izveidot elektrības izcelsmes garantijas sistēmu, kas ļaus Lietuvai īstenot likumu par BelAES ražotās elektroenerģijas neielaišanu savā tirgū.

Tātad Baltijas valstis nav pieņēmušas solidāru lēmumu par iepirkumiem no BelAES. Lietuvas enerģētikas ministrs Žigimants Vaičūns konstatēja, ka iemesls ir Latvijā – tā atteikusies no saistībām nepirkt elektroenerģiju no BelAES. Tāpēc formulējums deklarācijā ir mīkstināts. Pretējā gadījumā pastāv risks, ka Latvija, Lietuva un Igaunija vispār neparakstīs nekādu līgumu un neapstiprinās jauno metodiku. Šī iemesla dēļ valstis var nesaņemt Eiropas Komisijas apstiprinājumu un līdzfinansējumu 75% apmērā no Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijas projekta ar kontinentālās Eiropas tīkliem. Vaičūna skaidrojumu Seimam tīklā publicēja pazīstams diplomāts, "Sajūdis" aktīvists Albīns Januška.

Lietuvas valdība 3. jūnijā nepieņēma nekādu lēmumu, informēja premjerministrs Sauļus Skvernelis.

Politiķis atzīmēja, ka Lietuvai nav izdevīgi, ja netiks noslēgta vienošanās ar Igauniju un Latviju vai abu šo valstu divpusēja vienošanās par elektroenerģijas tirdzniecības metodiku ar trešajām valstīm. Skvernelis pauda cerību, ka pārrunās minētajā jautājumā aktīvāk piedalīsies Eiropas Komisija.

Pret dokumentu tā pašreizējā redakcijā iebilda konservatīvā opozīcija un pat ārlietu ministrs Lins Linkēvičs.

Ministrs atzina, ka Baltijas valstu iziešana no tā saucamā enerģētiskā loka BRELL novedīs pie cenu pieauguma, toties Latvija, Lietuva un Igaunija būšot neatkarīgas no austrumiem.

"Tā ir balansēšana starp politiku, pat starp ģeopolitiku un cenām. Mēs kādreiz agrāk diskutējām par lētāku desu, cik tā maksā patiesībā, jo tas ir kaut kas līdzīgs. Šeit patiesībā process ir plašāks: ja mēs patiešām vēlamies desinhronizēt savus tīklus ar austrumiem un sinhronizēt tos ar Rietumeiropu, nospraužot mērķim 2025. gadu, un redzam, cik grūti tas izdarāms, tās patiesībā ir ģeopolitiskas pūles, ne tikai lēta elektrība," teica ministrs intervijā Ziniu radijas.

"Ja kādam šķiet, ka ar lētu elektrību var šajā situācijā uzvarēt, domāju, viņš kļūdās. Tāpēc mums jāredz, ka kaut kam jānotiek uz kaut kā rēķina," viņš piezīmēja,

Ministrs atgādināja, ka līdzīga problēma risināta arī jautājumā par sašķidrinātās dabasgāzes termināli, taču tas, pēc viņa vārdiem, bija ģeopolitisks lūzums, kad izdevies atbrīvoties no energoresursu monopola.

Linkēvičs paskaidroja, ka pārrunas ar Baltijas valstīm turpināsies un jāpacenšas tajās aktīvāk iesaistīt EK.

BelAES starts

Baltkrievijas AES tiek būvēta netālu no Astravjecas pilsētas Grodņas apgabalā, 50 km attālumā no Viļņas. BelAES veidos divi energobloki. Tās būvdarbiem izraudzīts AES-2006 projekts — Krievijā izstrādāts jaunās paaudzes atomstacijas tipveida projekts "3+" ar uzlabotiem tehniski ekonomiskajiem rādītājiem, atbilstošs mūsdienu "postfukusimas" drošības normām, dabas aizsardzības, sanitārajām un higiēnas normatīvajiem aktiem. BelAES pirmā energobloka starts ieplānots 2020. gadā, otro energobloku - 2021. gadā, tajā jau veikti vairāk nekā 70% celtniecības un montāžas darbu.

Lietuva kopš būvdarbu sākuma izvirza pretenzijas pret atomelektrostaciju, un ar likumu atzinusi BelAES par "faktoru, kas apdraud nacionālo drošību". Lietuvā pieņemts likums, ar kuru plānots ierobežot elektroenerģijas importu no Baltkrievijas. Tāpat Viļņa aicināja citas valstis boikotēt elektrostaciju, taču iniciatīvu atbalstījusi tikai Polija.

Aprīļa sākumā Lietuvas prezidents Gitans Nausēda sarunā ar Baltijas valstu līderiem minēja, ka politiskajā deklarācijā par BelAES elektroenerģijas boikotu piedalās Lietuva un Igaunija, tomēr trūkst Latvijas ministra paraksta.

Savukārt Latvijas vēstnieks Baltkrievijā Einars Semanis paziņoja, ka Latvijas tirgus ir atvērts elektroenerģijas tirdzniecībai, viss notiek biržā, un piegādes perspektīvas no BelAES ir atkarīgas no pašiem patērētājiem un vidutājiem. Viņš atzīmēja, ka elektrotīkla infrastruktūra, kas saista Latviju ar Baltkrieviju, iet caur Lietuvu, taču "ir tehniskie saslēgumi caur Krievijas un Latvijas robežu".

10
Tagi:
Baltija, Latvija, BRELL, BelAES
Pēc temata
Uz neatgriešanos: Baltija pieprasījusi 1,2 miljardus eiro atslēgšanai no BRELL
Lietuva nesaprašanā par kaimiņu atteikšanos atslēgties no BRELL jūnijā
Eksperts: Baltija dzīvoja kā sienāzis no fabulas un nokļuvusi pasakā – pie sasistas siles
Latvija var organizēt enerģijas iegādi no BelAES bez Lietuvas starpniecības