ASV karogs

Amerikāņu eksperti atklājuši: gatavojas uzbrukums ASV

132
(atjaunots 13:37 25.04.2020)
Amerikāņu eksperti konstatējuši, ka tiek gatavots uzbrukums ASV. Viņi to jau salīdzinājuši ar uzbrukumu Pērlhārborai.

Flote, kas tiks izmantota uzbrukumam, tuvojas Amerikas krastiem, avīzes kliedz, ka valsts aizsardzībai vajadzīga prezidenta iejaukšanās. Paniku izraisījusi armāda no Saūda Arābijas, un finanšu izdevums The Wall Street Journal apsūdz Rijādu – tā plāno organizēt "naftas Pērlhārboru" ar katastrofālām sekām ASV ekonomikai, it īpaši tās naftas sektoram, portālā RIA Novosti stāsta Ivans Daņilovs.

The Wall Street Journal citē naftas kompāniju paniskos vērtējumus: "Tā ir Pērlhārbora amerikāņu naftas ieguvējiem. Mēs zinām, ka tankkuģi tuvojas, taču neviens neko nedara lietas labā, - teica Kērks Edvardss, Teksasas naftas kompānijas "Latigo Petroleum LLC" prezidents. – Katrs barels, ko atvedīs šie tankkuģi, izspiedīs barelu naftas, kas iegūts šeit, Permas naftas un gāzes baseinā (galvenais slānekļa ieguves rajons ASV – aut.piez.)."

Izskan arī optimistiskāks vērtējums, kas norāda uz Saūda Arābijas soļu pozitīvo aspektu ASV tirgū – ASV kompānijas cietīs stipri, toties neilgi. "Mums būs ļoti spēcīgas īstermiņa sāpes," – sarunā ar WSJ konstatēja pazīstamais uzņēmējs Marks Papa, naftas kompānijas "Centennial Resource Development Inc." bijušais priekšsēdētājs un lielās slānekļa kompānijas "EOG Resources Inc." bijušais izpilddirektors.

40 tankkuģi ved tādu apjomu "melnā zelta", ko ASV normālas ekonomiskās aktivitātes apstākļos vidēji importē septiņu mēnešu laikā (!). Galvenais risks, ko tie nes, - naftu vajadzēs kaut kur glabāt, jo neviens to nepatērēs. Koronavīrusa un karantīnas pasākumu apstākļos naftas pārstrādes rūpnīcu darbība ir ierobežota, tomēr, pat strādājot ar pilnu jaudu, tās nespētu "sagremot" septiņu mēnešu devu, kas tuvākajās dienās gāzīsies pār Amerikas krastu.

Tas nozīmē, ka naftas glabātavas ASV, kas jau tagad ir "gandrīz pilnas", būs pārpildītas vai stāvēs burtiski uz robežas, tātad vienkārši nebūs, kur glabāt vietējo slānekļa kompāniju produkciju. Tātad "tehnisku iemeslu dēļ" ieguvi nāksies ierobežot, neatkarīgi no nepieciešamajiem izdevumiem un finansiālajām sekām. Ja fermeris, kam nav iespēju sameklēt noietu ražai vai uzglabāt to, var gluži vienkārši atstāt laukā, urbums ir jāaptur – naftu nevar izliet zemē vai karjerā.

Vēl vairāk, cena, par kādu šīs kompānijas pārdod naftu, bieži piesaistīta "menā zelta" nākotnes darījumiem Chicago Mercantile Exchange. Tomēr vienu reizi nākotnes darījumi jau tika pārdoti ar negatīvām cenām tāpēc, ka konkrētā piegādes punktā vairs nebija brīvu krātuvju. Interesanta nianse: amerikāņi avoti apgalvo, ka brīvas jaudas tobrīd bija – par to liecina oficiālā statistika. Iespējams, kāds tās savlaicīgi rezervējis, taču nav izmantojis, tādējādi nodrošinot nebijušu naftas nākotnes darījumu cenu lejupslīdi un nopietnu kaitējumu ASV slānekļa kompānijām, kas izmanto šīs cenas savos piegādes līgumos.

Tagad situācija būs vēl nopietnāka, jo līdztekus visām minētajām problēmām tuvojas 40 tankkuģi ar naftu no Saūda Arābijas – vēl 30-32 miljoni barelu (pētnieciskās kompānijas "Vortexa" dati, uz ko atsaucas WSJ). Tas ir iespaidīgs apjoms, un naftas kompānijām ir pietiekami iemesli panikai.

Paši tankkuģi bija nofraktēti, piekrauti un nosūtīti uz ASV pirms noslēdzās pārrunas OPEC+ darījuma ietvaros un bija fiksēti ieguves ierobežošanas plāni. Principā, tankkuģu flote atgādina ļoti lēnu torpēdu, kas palaista pret jau tāpat grimstošo amerikāņu "slānekļa revolūcijas" kuģi. Žurnālisti lēš, ka naftas vilnis gāzīsies pār ASV maija sākumā. Tāpēc kompāniju, kam nāksies slēgt urbumus, pieteikt defoltus un atvadīties no sapņiem gūt virsroku pasaules tirgū, vadītāji, akcionāri un kreditori mēģina caur medijiem un lobētāju struktūrām panākt, lai viņus sadzirdētu Baltais nams.

Potenciālie aizsardzības varianti, ko varētu piedāvāt Donalds Tramps, nav necik vērienīgi un efektīvi. Atgādināsim, ka Demokrātiskā partija jau sekmīgi bloķēja viņa centienus pastiept palīdzīgu roku slānekļa kompānijām – tā atņēma prezidentam iespēju aizpildīt valsts stratēģiskās rezerves ar lēto naftu, lai arī no ekonomikas un pat nacionālās drošības viedokļa Trampa ideja bija uzmanības vērta.

Tagad demokrātu senatori un kongresmeņi aktīvi pretojas jebkādiem mēģinājumiem sniegt finansiālu palīdzību naftas sektora kompānijām – Demokrātiskā partija soda to darbiniekus par republikāņiem atdotajām balsīm, kompāniju īpašniekus – par finansiālajiem ziedojumiem Trampa kampaņai 2016.gadā.

Valsts atbalstu naftas kompānijām negatīvi vērtē arī amerikāņu jauniešu elks Ilons Masks. Tas gan nenozīmē, ka Tramps neko nevarēs paveikt, taču tas būs grūti. Turklāt pat ārkārtas pasākumi (piemēram, ierobežojošu tarifu ieviešana vai aizliegums izkraut tankkuģus ASV ostās, izsludināts, aizbildinoties ar nacionālās drošības apsvērumiem) situāciju principiāli nelabos.

Ja tankkuģi, gaidot izkraušanu, paliks pie ASV krastiem, radīsies jauna problēma: tankkuģi (to norāda gan Bloomberg, gan virkne citu avotu) masveidā tiek izmantoti naftas ārkārtas uzglabāšanai. Tirgū vērojams nopietns brīvu tankkuģu deficīts, tātad aizliegums tos izkraut ASV tikai atņems globālajam tirgum brīvu vietu vēl 30-23 miljonu barelu glabāšanai. Arī tad negatīvi ietekmēs naftas cenas.

Daži ASV senatori jau pieprasa izmeklēt Saūda Arābijas un Krievijas darbības naftas tirgū. Iespējams, izmeklēšana notiks un pat novedīs pie bēdīgi slavenajām sankcijām. Tomēr diezin vai tas mierinās amerikāņu slānekļa kompānijas, kam drīz vien nāksies pārciest "spēcīgas sāpes".

132
Tagi:
naftas tirgus, ekonomiskā krīze, Saūda Arābija, ASV
Pēc temata
Bloomberg: Krievija atteikusies palielināt naftas ieguvi
Ķīna palīdzēs Krievijai uzvarēt naftas karā
Krievija, OPEC un ASV gatavojas radīt jaunu kārtību
ASV karavīri Afganistānā, foto no arhīva

Nē, nav Krievija. Kas organizējis amerikāņu skalpu medības

67
(atjaunots 15:08 30.06.2020)
Patiesībā galvenajā sazvērestībā pret amerikāņu varenību un ietekmi piedalījusies arī The New York Times redakcija.

Kārtējais mēģinājums sajundīt histēriju pret Krieviju īsi pirms vēlēšanām ASV rit ietekmīgākā aizokeāna izdevuma - The New York Times dzīlēs, portālā RIA Novosti raksta Ivans Daņilovs. Ar tā starpniecību informācijas laukā iemesta kārtējā ziņa pret Krieviju ar mērķi diskreditēt Donaldu Trampu un panākt kārtējās sankcijas pret Krieviju.

Šoreiz izraudzīts maksimāli eksotisks iegansts. Atsaucoties uz saviem informācijas avotiem ASV izlūkdienestos, izdevums apgalvo, ka "Krievija slepus izsludināja apbalvojumus afgāņu kaujiniekiem par amerikāņu karavīru likvidāciju. Trampa administrācija mēnešiem ilgi domājusi, ko iesākt ar izlūku šokējošo slēdzienu".

Ja vienkāršais amerikānis ir noticējis The New York Times, viņa acīs situācija izskatās šausminoša un ļoti pazemojoša: šajā pasaules ainā iznāk, ka Krievija ir tāds amerikāņu kareivju skalpu un līķu kolekcionārs, bet afgāņu kaujinieki ir tādi "amerikāņu ādiņu" mednieki, kuri noslepkavotos jeņķus apmaina pret asiņainiem rubļiem. Un tas viss – Trampa administrācijas bezdarbības fonā.

ASV izlūkdienests atzinis par mazticamu ziņu par Krievijas sazvērestību ar talibiem
© Youtube / Ruptly / Sputnik / nytimes.com / twitter.com/realDonaldTrump

Bail pat iedomāties, ko jūt pasaules hegemona lomā iejutušās valsts pilsoņi, lasot autoritatīvākajā avīzē tamlīdzīgas frāzes:

"Ierēdņi informēja, ka ziņas par izlūkdienestu secinājumiem nodotas prezidentam Trampam, un Nacionālas drošības padome apsprieda problēmu starpresoru sapulcē marta beigās. Ierēdņi izstrādājuši iespējamo variantu sarakstu – no diplomātiskas sūdzības iesniegšanas Maskavai līdz augošu sankciju sērijai un citām iespējamām atbildes darbībām. Tomēr Baltais nams vēl nav apstiprinājis nevienu soli, paziņoja ierēdņi. Amerikāņu un citu NATO valstu kareivju slepkavošanas stimulēšanas operācija kļūtu par būtisku un provokatīvu eskalāciju procesā, ko amerikāņu un afgāņu amatpersonas dēvē par Krievijas atbalstu "Taliban", un tas butu pirmais gadījums, kad noskaidrotos, ka Krievijas spiegošanas struktūra organizējusi uzbrukumus rietumu spēkiem."

The New York Times sastādītais "apsūdzības akts" Krievijai no anonīmu varasiestāžu pārstāvju vārdiem, tomēr ir pelnījis dažas piezīmes.

Pirmkārt, pēc acīmredzamā mediju, loģistikas, diplomātiskā un informatīvā atbalsta, ko ASV, ieskaitot amerikāņu medijus, sniedza teroristiem, kuri 1990. un 2000. gados noslepkavoja tūkstošiem Krievijas pilsoņu, ASV nebūtu ne mazāko morālo tiesību sūkstīties, pat ja tiešām pret viņu karavīriem, okupantiem svešā zemē, patiešām būtu izmantotas "apmetņa un kinžala" metodes.

Turklāt, kā jau ierasts, pret Krieviju vērstās apsūdzības atkal ir pierādītas kā parasti – nekādi.

Otrkārt, principā, amerikāņu elite, it īpaši tās aprindas, kam īpaši simpatizē Ņujorkas žurnālisti, ņemot vērā viņu "impēriskumu" un rusofobiju, visā pilnībā pašas radījušas tagadējo Afganistānu – neatrisināmo terorisma problēmu.

Fakts, ka afgāņu (un ne tikai afgāņu vien) teroristiskās kustības radījuši amerikāņu speciālisti, par amerikāņu naudu, ar amerikāņu ieročiem, ir labi zināms. Atliek vien atgādināt, ka pirms labi zināmajiem 2001. gada notikumiem misters Ben Ladens gadiem ilgi bija amerikāņu mediju un politiķu mīlulis.

Tātad ASV vispirms rada apstākļus pilsoņu kariem, masu slepkavībām un terora uzplaukumam dažādās valstīs, bet, kad tādu soļu neprognozētās sekas noved pie amerikāņu kareivju nāves un pašu Savienoto Valstu apkaunojuma starptautiskajā arēnā (ASV taču nesen faktiski kapitulēja Afganistānā, parakstot neiedomājami pazemojošu miera līgumu ar talibiem), no amerikāņu mediju un militārā kompleksa dzīlēm nekavējoties skan bļāvieni par to, ka pie visa vainīga Krievija un pret to jāievieš sankcijas.

Tomēr ir arī labās ziņas.

Agrāk sabiedrības uzticēšanās amerikāņu varas struktūru "noplūdēm", ko regulāri publicē tādi izdevumi, kā NYT vai The Washington Post, bija tik liela, ka pat publikācijas fakts gandrīz nekavējoties piespieda Trampa administrāciju "maksāt un nožēlot grēkus" un steigšus ieviest kārtējās sankcijas pret Krieviju, lai kaut drusciņ attaisnotos sabiedrības acīs, tagad situācija izskatās pavisam citādi.

Acīmredzot, gadiem ilgais "Russiagate" un absolūti melīgās apsūdzības un dosjē ar Krieviju kompromitējošu informāciju ir panākuši savu: liela daļa amerikāņu vairs netic paši saviem medijiem un paši savām varas struktūrām, politiķi var droši un atklāti apsūdzēt autoritatīvākos medijus un to avotus melos un pat rīkoties saskaņā ar savu vērtējumu.

Prezidents Donalds Tramps uz apsūdzībām atbildēja Twitter tīklā: "Melu ziņotājiem "The New York Times" ir jāatklāj savs "anonīmais" avots. Varu derēt, ka viņi to nespēj – ticamākais, ka tāda cilvēka nemaz nav!"

ASV Nacionālā izlūkošanas dienesta direktora pienākumu izpildītājs Ričards Grenels pat sāka strīdu sociālajos tīklos ar kongresmeni no demokrātiskās partijas par šo pašu jautājumu – viņš apsūdzēja politiķi par izlūkošanas datu izmantošanu politiskiem mērķiem:

"Es par to nekad neesmu dzirdējis. Riebīgi, ka jūs vēl joprojām politizējat izlūkdienestu. Acīmredzot, jūs nesaprotat, kā tiek pārbaudīta neapstrādāta izlūkošanas informācija. Daļējas informācijas nopludināšana žurnālistiem no anonīmiem avotiem ir bīstama, jo tādi kā jūs, manipulē ar to politiskā labuma dēļ."

Valsts izlūkdienests jau oficiāli noliedzis vismaz to The New York Times raksta daļu, kas attiecas uz prezidenta darbībām. Skaidrs, ka teorētiski tieši tā visam ir jānotiek, tomēr pat tāda miglaina normalitāte ir īsts brīnums mūsdienu Amerikā.

Starp citu, ja amerikāņu žurnālisti grib ieraudzīt īstos kareivju slepkavu kūdītājus, viņiem nāktos ieskatīties spogulī. Balvas par līķiem ne vienmēr ir materiāli labumi, un pieredze rāda, ka slava vai atzinība bieži vien ir daudz efektīvāks terorisma stimulators nekā pat lielas naudas summas.

The New York Times un citi amerikāņu mediji, kuri dēmonizē un pataisa par necilvēkiem amerikāņu policistus, konservatīvo vērtību piekritējus un "trampistus", faktiski sola tādu "emocionālu balvu" tiem, kuri vērsīsies pret šīm cilvēku grupām ar emocionālu, psiholoģisku, iespējams, pat fizisku vardarbību. Liberālo un progresīvo amerikāņu žurnālistu – masu nekārtību kūdītāju un apoloģētu – rokas līdz elkoņiem mirkst nogalināto amerikāņu policistu asinīs.

Tomēr tādu žurnālistu acīs amerikāņu policistu dzīvībai nav nekādas lielas nozīmes, amerikāņu kareivjus viņi grib apraudāt tikai tad, ja arī šīm asarām var pabīdīt uz priekšu sankcijas pret Krieviju vai Demokrātiskās partijas intereses.

Nav nekāds brīnums, ka aizvien mazāks skaits lasītāju grib uz vārda ticēt tādām mediju struktūrām gan ASV, gan pasaulē. Patiesībā galvenā sazvērestība pret amerikāņu ietekmi un varenību organizēta ar The New York Times redakcijas atbalstu. Var jau ieteikt piešķirt viņiem prēmiju, taču viņi visu padarīs arī bez maksas.

67
Tagi:
New York Times, Krievija, ASV
Pēc temata
ASV kļūdainā uzbrukumā Afganistānā gājuši bojā 16 policisti
Deputāts: ASV zog urānu no Hilmendas raktuvēm Afganistānā
ASV un "Taliban" parakstījuši miera līgumu
ASV apņēmīgā bezcerība Afganistānā
Gāzesvada Ziemeļu straume 2 būvdarbi Vācijā. Foto no arhīva

Pasaule apgriezusies kājām gaisā: Vācija gatavo sankcijas pret ASV

211
(atjaunots 16:15 29.06.2020)
Amerikāņu mediji konstatējuši kaut ko tādu, kam Vašingtonu vajadzētu šokēt vairāk nekā dzīvība uz Marsa vai ziedoši dārzi uz Jupitera.

Lietišķās informācijas aģentūra Bloomberg apgalvo, ka vācu politiskā elite atradusi nacionālo pašcieņu – tikai tā skaidrojamas ziņas par to, ka Vācijas valdībā top dokuments, kas satur sankcijas pret ASV – tās jāpieņem gadījumā, ja Vašingtona izlems ieviest "ellīgas sankcijas" pret "Ziemeļu straumes 2" būvdarbu dalībniekiem, portālā RIA Novosti stāsta Ivans Daņilovs.

Aģentūra stāsta: "Vācija gatavo atbildes triecienu Savienotajām Valstīm gadījumā, ja prezidents Donalds Tramps īstenos savus draudus iznīcināt gāzesvadu "Ziemeļu straume 2" ar papildu sankcijām. Divi vācu ierēdņi, kam zināms diskusiju saturs, apgalvo, ka Merkeles valdība izvērtē iespējas piespiest pieņemt koordinētas darbības Eiropas Savienības līmenī. Vācijas Ekonomikas ministrijas dokumenti, kas nonākuši Bloomberg rīcībā norāda: amerikāņu jaunās sankcijas var smagi skart daudz lielāku (nekā agrāk) skaitu vācu un eiropiešu kompāniju un pat valsts aģentūru."

Amerikāņu žurnālistu materiālu vajadzētu mazliet precizēt. Pirmkārt, likumprojekta versija par jaunajām sankcijām pret "Ziemeļu straumi 2", kas patlaban tiek izskatīta Kongresā, neparedz sankcijas pret ES valsts struktūrām, Krievijas gāzes pircējiem vai projekta kreditoriem. Vācu pozīcijas kritiķi varētu norādīt uz šo aspektu, lai pierādītu, ka Bloomberg žurnālisti ir sarunājušies ar ASV naidīgi noskaņotiem vācu politiķiem, vai secināt, ka Merkeles valdībā sēž paranoiķi ar ļoti negatīvu viedokli par ASV, kuri nelasa atbilstošos likumprojektus par sankcijām. Tādi argumenti nav piemēroti mūsdienu politiskajai realitātei vismaz tāpēc, ka ASV jau vairākkārt demonstrējušas savas spējas spert trakākos soļus burtiski piecu minūšu laikā, tātad jau savlaicīgi jābūt gataviem, ka tas varētu notikt. Savukārt "paranojas" aspektā var piedāvāt mazliet konspiroloģisku, tomēr visnotaļ reālistisku versiju – vācu amatpersonas varēja ar nodomu "nopludināt" saviem kontaktiem Bloomberg informāciju par vācu pretpasākumiem – vienkārši tāpēc, lai senatoriem un kongresmeņiem neienāktu prātā ideja pieņemt stingrākas sankcijas tieši pirms balsojuma.

Jāpiebilst arī tas, ka no vāciešu puses jau izskanējuši divi dažādi viedokļi jautājumā par atbildi ASV. No vienas puses, Ekonomikas ministrijas preses sekretāre paziņoja Bloomberg, ka viņai nekas nav zināms par tāda veida pasākumu izstrādi, no otras puses, jau 17. jūnijā Bundestāgā notika kompetentās komitejas slēgtā sēde, kuras ietvaros tika apspriestas sankcijas pret "Ziemeļu straumi 2", un, atzīmēja amerikāņu medijs, pēc sēdes komitejas priekšsēdētājs paziņojis, ka Vācijas valdība aicināta sniegt labi izvērtētu kolektīvu atbildi ASV darbībām, ko komiteja atzinusi par starptautisko tiesību pārkāpumu.

Ievērības cienīgs fakts: gan deputātu viedoklī, gan augstu stāvošu (taču vārdā nenosauktu) ierēdņu vērtējumā, uz ko atsaucas Bloomberg, vīd neparasts aspekts: iespējamos atbildes soļus plānots spert ne tikai Vācijas līmenī, bet gan Eiropas Savienības līmenī. Tas būs sarežģīts, taču aizraujošs process ar tālejošām sekām, ja vien to izdosies dabūt gatavu.

ASV prezidents Donalds Tramps un Vācijas kanclere Angela Merkele
Пресс-служба Президента РФ

Liet tāda, ka no 16. jūnija Vācija ieņem Eiropas Padomes "prezidenta" vietu, un šis statuss tradicionāli dāvā nopietnas priekšrocības valstij, kas vēlas iekļaut kaut kādu jaunu elementu Eiropas politiskajā dienas kārtībā. Vēl vairāk, pati Angela Merkele patlaban nostādīta stāvoklī, kurā jebkāda vājuma izpausme attiecībās ar Vašingtonu tiks uztverta ļoti sāpīgi no iekšpolitikas viedokļa: Donalds Tramps maksimāli publiskā formā izteicis prasību samaksāt viņam triljonu dolāru – Vācija it kā ir parādā par aizsardzību, ko saņem no ASV. Ja šai atklātajai šantāžai (koronavīrusa un ar to saistītās krīzes fonā ES vēl tikai amerikāņu prezidenta trūkst ar viņa draudiem) pievienot arī tarifu šantāžu un faktu, ka Baltais nams aktīvi pretojas ES centieniem piespiest amerikāņu interneta kompānijas, piemēram, Amazon un Google maksāt nodokļus no ES saņemtajiem ienākumiem, iznāk, ka apstākļi lielam, vērienīgam un principiālam Vašingtonas un Briseles konfliktam jau ir radīti, un "sprāgt" var kuru katru brīdi.

Vācu politiķi vēl nav iemācījušies runāt ar ASV tikpat stingri, kā Francijas prezidents Emanuels Makrons, kurš izstrādājis koncepciju par Eiropas militāro neatkarību no ASV un ES pārvēršanu par patstāvīgu pasaules ģeopolitikas polu daudzpolu pasaulē. Tomēr Berlīne jau ir iemācījusies atrast interesantus ieganstus, lai paplašinātu savu neatkarību un pretošanos amerikāņu spiedienam. Piemēram, ar mērķi pamatot nepieciešamību importēt Krievijas gāzi tiek izmantoti argumenti, kas saistīti ar nepieciešamību būvēt "zaļo ekonomiku", bet dabasgāze ir daudz drošāka no ekoloģijas viedokļa salīdzinājumā ar oglēm – tas ir zinātnisks fakts. Politiskās un pat ekonomiskās neatkarības pamatošanai arī parādījušies interesanti argumenti.

Britu izdevums The Guardian, atsaucoties uz neseno Vācijas kancleres interviju, pavēstīja: "Angela Merkele brīdināja, ka pasaule vairs nevar par pašsaprotamu domu uztvert to, ka ASV vēl aizvien vēlas kļūt par pasaules līderi, un tai vajadzētu atbilstoši koriģēt savas prioritātes."

Iznāk ļoti skaisti un mazliet ironiski: nepakļaušanās amerikāņu "gribulīšiem" tiek pamatota nevis ar centieniem izkļūt brīvībā, bet gan ar to, ka reiz ASV bija labs hegemons, taču tagad ik kā vairs pat nevēlas spēlēt šo lomu, tātad slogs būs jānes kādam citam. Būs interesanti pavērot oficiālās amerikāņu propagandas atbildi.

Tomēr galu galā nozīme ir nevis aizbildinājumiem un attaisnojumiem, bet reālām darbībām un reāliem gāzes kubikmetriem, kam tomēr ir izredzes sasniegt Vāciju pa "Ziemeļu straumi 2".

211
Tagi:
Ziemeļu straume 2, sankcijas, ASV, Vācija
Temats:
Ziemeļu straume 2
Policijas mašīna

IeM vadītājs piedāvā atdot informatoriem daļu konfiscēto līdzekļu

0
(atjaunots 10:44 04.07.2020)
IeM vadītājs Sandis Ģirģens uzskata, ka noziegumu atklāšanu varētu palielināt, leģitimējot izmaksas informatoriem.

RĪGA, 4. jūlijs – Sputnik. Valsts policijas atskaites par to, ka Latvijā samazinās noziedzības līmenis, nav pelnījis uzticību, uzskata IeM vadītājs Sandis Ģirģens. Noziegumu atklāšanai varētu palīdzēt jauni pasākumi, uzskata ministrs, tostarp atlīdzību izmaksa informatoriem, vēsta LSM.

Ģirģens uzsver, ka visnopietnākās problēmas Latvijā, kas ir saistītas ar noziedzības jomu, ir zādzības un izvairīšanās no nodokļu samaksas. Viens no risinājuma ceļiem IeM vadītāja skatījumā ir aktīvākā Valsts un pašvaldības policijas sadarbība. Tostarp noziegumu atklāšanai ir jāizmanto videokameru tīkls. Šobrīd šādas informācijas iegūšana ir apgrūtināta.

Ģirģens piedāvāja vēl trīs, viņaprāt, efektīvus veidus, kuri palīdzēs uzveikt gan organizēto noziedzību, gan korupciju, gan ēnu ekonomiku.

Pirmām kārtām Ģirģens piedāvā aktīvāk attīstīt informatoru institūtu, kuri varētu ziņot par pārkāpumiem dažādās nozarēs – un saņemt no valsts maksu par saviem pakalpojumiem. Taču šim nolūkam vienlaikus nāksies veikt grozījumus Operatīvās darbības likumā.

"Normas nodrošinās praksē šādu mehānismu: ja pateicoties operatīvajai informācijai, kas tiks saņemta no informatora, izdosies konfiscēt nelikumīgi iegūtus līdzekļus, daļu šo līdzekļu – likumā noteiktā apmērā – varēs saņemt pats informators. Šādi mēs spēsim panākt konfidencialitāti un būtiski palielināt iegūtās operatīvās informācijas apjomu. Jo ir zināms, ka mūsu sistēmā šobrīd ir ass operatīvo darbinieku trūkums, viņu iespējas ir ierobežotas – tātad, samazinās operatīvās informācijas apjoms apstrādei. Ar informatoru palīdzību šo caurumu varēs aizpildīt," pārliecināts ministrs.

Otrais piedāvājums – lai konfiscētie līdzekļi – iepriekš noteikts procents – atgriežas atpakaļ tiesībsargājošo iestāžu budžetā materiālās bāzes papildināšanai un infrastruktūras stiprināšanai.

Trešajā punktā Ģirģens piedāvāja parūpēties par birokrātisko šķēršļu mazināšanu, lai uzņēmēji spētu ātri un vienkārši pārbaudīt savus potenciālos biznesa partnerus ar piekļuvi noteiktai datubāzei.

0
Tagi:
Sandis Ģirģens
Pēc temata
Kariņš: Ģirģens dezinformē sabiedrību, taču es ar viņu tikšu galā
Grišins: jaunajam Valsts policijas priekšniekam nāksies pieņemt nepopulārus lēmumus
Latvijā plāno bez maksas "izlabot" seksa industrijas klientus un darbiniekus