Tanks T-14 Armata

Neveselīga sensācija: Rietumi nopratuši, kāpēc Krievija izmēģina Sīrijā tanku "Armata"

361
(atjaunots 12:47 26.08.2020)
Reālas karadarbības apstākļos noslēdzas Krievijas jaunā tanka T-14 "Armata" izmēģinājumi. Rietumu eksperti tam piešķīruši pirmo vietu Krievijas draudīgākā sauszemes bruņojuma reitingā.

Tanka T-14 "Armata" pārbaudes karadarbības apstākļos Sīrijas Arābu Republikas teritorijā liecina par tehnikas tālāku pilnveidošanu un Maskavas vēlmi nostiprināt Krievijas bruņojuma tehnoloģiju pārākumu starptautiskajā tirgū.

Jaunā tanka T-14 uz platformas "Armata" ilgstošie izmēģinājumi tiek noslēgti reālas karadarbības apstākļos. Tas ir optimālais ceļš galvenā armijas tanka veidošanai – tajā izmantotas jaunākās tehnoloģijas, unikāli digitālie un programmatūras risinājumi, ņemtas vērā Krievijas Aizsardzības ministrijas īpašās prasības. 19.aprīlī Krievijas rūpniecības un tirdzniecības ministrs Deniss Manturovs pastāstīja, ka Krievijas tanks "Armata" nokārtojis kaujas eksāmenu Sīrijā un 2021.gadā sāksies mašīnas sērijveida piegādes bruņotajiem spēkiem.

Sensacionālā informācija radīja vērā ņemamu atbalsti ārvalstu presē.

"Armata" ir pelnījis īpašu uzmanību. Tas ir vienīgais 3.paaudzes tanks pasaulē ar "neapdzīvojamu" torni un bruņotu ekipāžas kapsulu. Tas pārspēj visus labākos ārvalstu bruņutehnikas paraugus, ieskaitot amerikāņu Abrams, franču Leclerc un vācu Leopard 2. 2019. gadā Krievijas tanks tika atzīts par labāko pasaulē starp 12 attīstītāko valstu mašīnām. Jāpiebilst, ka "Armata" nav tiešu konkurentu vai analogu pasaulē.

Tanks izstrādāts pēc moduļu principa, ekipāža izvietota atsevišķi (bruņotā kapsulā) no munīcijas un degvielas, ar bruņojuma tālvadības iespēju (tas ir būtisks mašīnas efektivitātes un dzīvotspējas faktors). Tankam ir neierobežotas modernizācijas un robotizācijas iespējas. Paredzēta integrācija automātiskajā bruņoto spēku vadības un taktiskā posma bruņojuma kontroles sistēmā.

Cīņasspēja

Speciālisti uzskata, ka "Armata" ir par 25-30% efektīvāka un dzīvotspējīgāka mašīna nekā iespējamo pretinieku tanki. Ekipāža (trīs cilvēki) attālināti vada 125 mm gludstobra lielgabalu 2A82, uzturoties bruņotajā kapsulā tanka korpusā. Tas dod iespēju ekipāžai izdzīvot pēc lielākās daļas mūsdienu un perspektīvo prettanku lādiņu un raķešu tieša trāpījuma tornī un munīcijas uzliesmojuma (40 dažādu funkciju lādiņi ielādes automātā izvietoti atsevišķi). Tas ir absolūti jauns risinājums tanku būves nozarē pasaulē.

125 mm lielgabala jauda pārspēj visus esošos tanku ieročus (ieskaitot "Leopard 2A6" 120 mm sistēmu) un nodrošina šaušanas ātrumu līdz 12 šāvieniem minūtē. "Armata" optika ļauj fiksēt mērķus līdz 5 km attālumā dienā un līdz 3,5 km – naktī. Brunojums, tanka ložmetēji un tēmekļi dod iespēju turpināt apšaudi kustībā. Ar 48 tonnu masu mašīna pārvietojas līdz 90 km/h ātrumā. Dzinējs – 1500 zirgspēku "dīzelis" ar vairāk nekā 2000 stundu resursu. Perspektīvā "Armata" kļūs tālvadāma, tātad tanks būs neapdzīvots (labākā aizsardzība ekipāžai – tai nav jāatrodas mašīnā). Jaunās izturīgās un vieglās bruņas izstrādājis Maskavas Tērauda zinātniski pētnieciskais institūts (tanka masas samazināšana līdz 55 tonnām palielināja manevrētspēju). Kāpurķēžu platforma "Armata" ir universāla, tā noderēs arī jauno smago kājnieku kaujas mašīnu, izlūkošanas, vadības, tanku atbalsta mašīnu un inženiertehnikas ražošanai.

Tankam "Armata" ir "ešelonētā aizsardzība". Tradicionālo pasīvo aizsardzību "Malahit"papildina aktīvās aizsardzības komplekss "Afganit", kas automātiski likvidē tuvojošos prettanku lādiņus, pretinieka bumbas un raķetes bez ekipāžas tiešas dalības. "Afganit"radiooptiskais radars (četri fāzētie antenas režģi) brīdina "tanka intelektu" par draudiem, pēc tam pretinieka raķetes izsit no ierindas radioelektroniskās slāpēšanas sistēma. "Afganit" spēj iznīcināt mērķus arī fiziski, turklāt rezervē paliek dinamiskā aizsardzība "Malahit" ar moduļu kompleksu "Relikt", kas spēj likvidēt tandēma tipa lādiņus un raķetes. Tanka sarežģītais siluets ar īpašo pārkājumu būtiski mazina objekta pamanāmību termālajā un radiolokācijas spektrā.

Bruņojuma nomaiņa un eksports

Krievijas Bruņotajiem spēkiem nepieciešami 2300 tanki "Armata", un valsts Aizsardzības ministrija plāno iegādāties aptuveni 200 mašīnas gadā. Pirmajā posmā 2016.gada septembrī līgumā ar Uralvagonzavod tika minēta izmēģinājumu partija – vairāk nekā 100 mašīnas. Forumā "Armija 2019" Krievijas AM parakstīja līgumu par 132 T-14 (tanki) un T-15 (smagās kājnieku kaujas mašīnas) iegādi uz platformas "Armata" (izpildes termiņš – līdz 2021.gada beigām).

Tanka valsts izmēģinājumus plānots pabeigt 2020.gadā. Jaunās mašīnas dzīve bruņotajos spēkos tikai sākas, taču sekmīgi pārvarēti izmēģinājumi Arktikā, Sīrijā un citās skarbās vietās uz planētas (temperatūras diapazonā no -50 līdz +50 grādiem pēc Celsija skalas).

Jaunās, revolucionārās bruņojuma sistēmas izcilā efektivitāte un dzīvotspēja ir pierādīta. Likumsakarīgi – par to interesējas potenciālo ārvalstu pircēju interese.

Jāpiebilst, "Armata" ir dārgs tanks, tas maksā nepilnus septiņus miljonus dolāru, ņemot vērā moderno konstrukciju, vērā ņemamo izmēģinājumu ciklu un modernizāciju (domājams, pieaugot ražošanas apjomam, cena mazināsies).

Teicams bruņojums mūsdienu pasaulē ir neaizvietojams suverenitātes instruments daudzu valstu acīs, un Maskava jau ir saņēmusi vairākus pieteikumus T-14 iegādei (pārrunas notikušas ar Ēģipti, Indiju, Ķīnu un citām valstīm). Piegādes citām valstīm sāksies pēc "Armata" parādīšanās Krievijas armijā un eksportējamās mašīnas pases saņemšanas (tā nav vienkārša lieta).

Lai nu būtu, kā būdams, T-14 spēj pavairot krievu ieroču slavu daudzos planētas "karstajos punktos". Modernie tehnoloģiskie risinājumi, kas izmantoti "Armata" vajadzībām, būs aktuāli visu XXI gadsimtu. Ne velti ārvalstu eksperti piešķīruši tankam līdera vietu Krievijas draudīgāko sauszemes ieroču reitingā, savukārt Vācijas un Francijas militārie resori cenšas izstrādāt godājamu konkurentu tankam "Armata".

361
Tagi:
tanks T-14 "Armata", militārās tehnikas izmēģinājumi, Krievija
Pēc temata
National Interest nosaucis zemūdenes, kas spēj iznīcināt pasauli pusstundas laikā
Atjaunotā bumbvedēja Tu-160M pirmais lidojums
Putins: kodolieroči zaudēs aktualitāti, taču Krievijai ir hiperskaņas bruņojums
Baltijas flotes nākotne: pirmais Krievijas kuģis saņēmis PGA kompleksu "Pancirj"
ASV prezidenta amata kandidāts Džo Baidens, foto no arhīva

Vainu par Baidena zaudējumu neizdosies uzvelt krieviem

22
(atjaunots 16:27 22.10.2020)
Amerikas vēlēšanas izgājušas finiša taisnē: šodien Donalds Tramps un Džo Baidens pēdējo reizi tiksies televīzijas debatēs.

Turklāt šī tikšanās, principā, var kļūt arī par pēdējo viņu dzīvē – kaislību vilnis ASV šobrīd ir tik liels, ka ir ļoti sarežģīti iztēloties šos abus cilvēkus kopā jebkad. Pat ja notiks brīnums un Baidens uzvarēs vēlēšanās, Tramps var vienkārši neatzīt balsojuma rezultātus vai, pārkāpjot visas tradīcijas, neierasties inaugurācijas ceremonijā. Savukārt Baidens noteikti ne par kādu cenu neatnāks uz Trampa inaugurāciju – tādēļ ceturtdien viņiem būs pēdējā iespēja pateikt viens otram to, ko viņi vēlas. Un viņi šo iespēju izmantos pilnā apjomā. Par radušos situāciju portālā RIA Novosti stāsta Pjotrs Akopovs.

Baidens
© Sputnik / Григорий Василенко

Tramps nosauks Baidenu par noziedzīgas grupas vadītāju un pieprasīs iesēdināt Džo (kopā ar dēlu Hanteru) cietumā. Uz cietumu Džo nedosies, taču, kad zaudēs vēlēšanās, mediji runās, ka viņu nogāza no kājām "oktobra pārsteigums" – pirms dažām dienām publicētais kompromitējošais materiāls no Hantera datora cietā diska, kurš pieķer bijušo viceprezidentu melos un korupcijā. Taču Baidens zaudētu arī bez šiem materiāliem – vienkārši tāpēc, ka Tramps bija nolemts uz uzvaru. Bet kā tad tā: aptaujas taču demonstrē milzīgu Baidena virsroku? Nevar taču tās visas būt izdomātas?

Var. Jo likmes ir augstas, kā nekad, un nav tādu melu, uz kuriem neuzdrīkstētos tie, kas spēlē pret Trampu. "Es balotējos ne tikai pret Baidenu, es balotējos pret kreisajiem medijiem, lielām tehnoloģiskām kompānijām-milžiem (Facebook, Twitter, Google), un "Vašingtonas purvu"," sacīja pirms dažām dienām Tramps.

Jā – un par labāko apliecinājumu tam kļuva šī trīsgalvainā monstra reakcija uz kompromitējošā materiāla pret Baidenu ģimeni parādīšanos. New York Post publikāciju vienkārši centās nobloķēt – Google neredzēja to savos meklēšanas rezultātos, savukārt Facebook un Twitter neļāva dalīties ar tās hipersaiti. Nu un pats par sevi saprotams, mediji centās vienkārši neredzēt skandalozo publikāciju, savukārt vairums politiķu izlikās, ka nekas nopietns nav noticis. Tātad visi trīs spēki uzstājās sinhroni, apliecinot Trampa taisnību.

Turklāt uzreiz izskanēja arī apsūdzības pret Krieviju – skaidrs taču, ka Maskava atkal iejaucās Amerikas vēlēšanas, piemetot klāt kompromitējošo materiālu pret Baidenu.

Par to runāja ne tikai komentētāji un kongresmeņi, bet arī specdienestu darbinieki. Bijušie darbinieki – jo ASV Nacionālā izlūkdienesta direktors Džons Retklifs paziņoja, ka informācija Baidena klēpjdatorā "nav daļa no kaut kādas Krievijas dezinformācijas kampaņas". Taču pussimts bijušo izlūkotāju (ieskaitot Retklifa priekšteci Džimu Kleperu, kuru pieķēra zvēresta laušanā) uzrakstīja atklātu vēstuli ar apgalvojumu, ka pieredze "liek mums nopietni uzskatīt, ka ievērojamu lomu šajā lietā spēlējusi Krievijas valdība":

"Elektronisko vēstuļu nokļūšanai ASV politiskajā arēnā, kuras, provizoriski, pieder ASV viceprezidenta Baidena dēlam Hanteram, vairums no kurām attiecas pie perioda, kad viņš strādāja Ukrainas gāzes kompānijas "Burisma" vadībā, ir visas klasiskās Krievijas informācijas kampaņas pazīmes."

Tātad Krieviju neapsūdz tajā, ka tā safabricējusi Baidena kompromitējošo materiālu, – lai gan arī šādas balsis skan, – nē, tā vienkārši to izplatīja. Bet kā tai tas izdevies, ja, pēc Rūdija Džuliani (Trampa advokāta un bijušā Ņujorkas mēra) sacītā, Hantera Baidena datora cietā diska saturs jau pirms septiņiem mēnešiem tika nodots FIB? Tātad Maskava turēja noslēpumā šos materiālus, gatavojot "oktobra pārsteigumu", vai arī to darīja Trampa štābs un viņa padomdevēji, ieskaitot to pašu Džuliani? Ak jā, Džuliani taču strādā pie Putina… Un tie nav joki: kā paziņoja senators Kriss Mērfijs, "šoreiz krievi nolēma izstrādāt amerikāņu pilsoņus kā savus aģentus. Viņi centīsies izplatīt savu propagandu meinstrīma medijos… Un viņi guvuši panākumus. Ziniet, Rūdijs Džuliani tagad, pēc būtības, ir Krievijas aģents".

Jā, protams, ja jau pats Tramps strādā pie Kremļa, tad ko tur vairs runāt par viņa darbiniekiem un pietuvinātām personām. Par to var smieties, taču tieši šāds situācijas vērtējuma neadekvātums un centieni pārdot amerikāņiem "Krievijas iejaukšanos" pat situācijā ar Baidenu ģimenītes kompromitējošo materiālu ir labākais apliecinājums tam, ka Tramps jau ir uzvarējis. Jo viņa pretinieki dzīvo absolūti izdomātā pasaulē, kurā krievi ietekmē ASV vēlēšanu iznākumu, savukārt starpība starp atbalstu Baidenam un Trampam ir mērāma divu ciparu skaitļos. Turklāt tas viss notiek vienlaikus un nekādā veidā neizraisa pretrunas.

Taču reālajā pasaulē mēs novērojam pavisam citu: milzīgi Trampa atbalstītāju pūļi viņa bezgalīgajos mītiņos visā valstī un pilns entuziasma trūkums retajās Baidena tikšanās reizēs ar nedaudziem atbalstītājiem. Atbalsta Trampam izaugsme ir vērojama pat minoritāšu vidū (piemēram, krāsaino un musulmaņu vidū), kuri vispār neattiecas pie viņa elektorāta. Absolūts Trampa "krievu sakaru" pierādījumu trūkums un arvien jaunāki Baidena ģimenes melīguma un korumpētības pierādījumi. Un pats galvenais – reālajā pasaulē amerikāņi sen jau ir vīlušies savā politiskajā elitē un tieši tāpēc vienīgā nopietnā alternatīva Trampam varēja būt ārpus sistēmas stāvošais senators Sanderss. Taču tieši nepiederības sistēmai dēļ kolektīvais "Baidens" arī nepielaida viņu pie vēlēšanām.

Parastie amerikāņi dzīvo reālā pasaulē, nevis propagandas pasaulē, un tāpēc 3. novembra vēlēšanu iznākums ir izlemts. Pat neskatoties uz centieniem uzskrūvēt balsis vajadzīgajos štatos, mobilizējot pasīvo demokrātisko elektorātu balsot pa pastu – jo arī tur notiek manāms priekšlaicīgi par republikāņiem nobalsojušo skaita kāpums.

Izdomātā pasaule zaudēs 3. novembrī, taču nekur nepazudīs. Trīsgalvainā hidra cerēs uz revanšu un strādās pie tā. Gan Amerikas, gan globālā mērogā – un te jau tai būs visas tiesības vainot krievus savās neveiksmēs.

22
Tagi:
Džo Baidens, Tramps, prezidenta vēlēšanas, ASV
Vakcīnas pret Covid-19 ražošana, foto no arhīva

Lepni, lai arī miruši? Kāpēc Latvija neparko nepirks Krievijas vakcīnu

54
(atjaunots 19:49 21.10.2020)
Latvija atteikusies pārbaudīt Krievijā izstrādāto vakcīnu "Sputnik V", skaidrojot, ka jau izdarītas pirmās iemaksas Eiropas Savienības kasē par vakcīnas izgudrošanu. Interesanti, vai tas ir vienīgais iemesls atteikties no Krievijas preparāta.

Atvainojiet, taču nekādi nevarēju paiet garām tik ļoti acīs krītošai tēmai. Ko rakstīja jurists, tagadējais Latvijas prezidents Egils Levits slavenajā Satversmes preambulā? Ka šīs valsts pastāvēšanas galvenais mērķis ir nodrošināt latviešu nācijas pastāvēšanu mūžīgi mūžos. Latviešu pastāvēšanu.

Te nu, lūdzu, atļaujiet uzdot vienu atklātu jautājumu. Ja mūsu austrumu kaimiņiene patiešām pirmā palaidīs orbītā savu "Sputnik V" – vakcīnu pret koronavīrusu? Protams, pēc visiem vajadzīgajiem izmēģinājumiem un ar attiecīgajiem sertifikātiem. Vai tas nenozīmē, ka cīņā par nācijas pastāvēšanu Levitam un veselības ministrei Viņķelei vajadzētu steigšus braukt uz Maskavu, slēgt līgumus, izlūgties piegādes ārpus rindas un izkaulēt atlaides piedevām.

Pat ne par baltu velti nevajag!

Nekā nebija. Mums pat par baltu velti nevajag. Tāpēc, ka nācijai mūžīgi mūžos jāpastāv lepnai. Neatkarīgai no kaimiņa. Ja tā nebūs lepna, priekš kam tad tādai nācijai pastāvēt. Tā tak nav ne graša vērta.

Starp citu, par grašiem. Ar Latviju lepnumā sacenšas Ukraina. Tur paziņoja, ka izskata iespējas nopirkt vakcīnu jebkur, tikai ne Krievijā. ASV vēstniecības Ukrainā pagaidu pilnvarotā ASV lietās Ukrainā Kristīne Kvīna pavakariņoja ar valsts veselības ministru Maksimu Stepanovu. Kas notika pēc vakariņām? Pēc vakariņām Kristīne paziņoja, ka Ukraina nepirks Krievijas vakcīnu no Covid-19, kuras drošība nav klīniski pārbaudīta.

Te nu partija "Opozīcijas platforma – Par dzīvi" paziņoja, ka atteikšanās no Krievijas vakcīnas nozīmē nāves spriedumu lielam skaitam Ukrainas iedzīvotāju. Tomēr, šķiet, arī tur darbojas princips "Labāk beigts, toties lepns!"

Patiesībā Latvijas viedokli var saprast. Stāsta, ka ar potēm tagad varot čipēt un visvisādi zombēt cilvēkus. Tā, ka latvieši, visi kā viens, aizmirsīs dzimto valodu un sāks runāt krieviski, liks pie malas kokli, ņems rokās balalaiku. Stāsta, ka Indija, Brazīlija un Azerbaidžāna (smalka diplomātija) plāno pirkt "Sputnik V". Taču brazīliešu un indusu ir daudz. Bet latviešu – tikai mazliet pāri miljonam. Ar viņiem negribas riskēt. Tomēr riskēt vajadzēs, atliek tikai izlemt, uz kuru pusi riskēt – paciesties rindā pēc ideoloģiski labas vakcīnas vai saņemt "nepareizo".

Zinas tante saputrojusi spaiņus

Pie tam laikam jau daudzi neuzticēsies Krievijas preparātam pēc tādas antireklāmas kampaņas, kas vērsta pret Krievijas zinātni. Pēc tādas Medeļejevs kapā apgrieztos otrādi. Ja jau jūs nespējat radīt par kaujas indīgo vielu, kas varētu noslaktēt cilvēku, kur nu jums izgudrot līdzekli, kas atbrīvos cilvēci no pandēmijas.

Stāsta gan, ka esot vainīga slepenās laboratorijas apkopēja Zinas tante – viņa saputrojusi spaini "Novičok" un jauno perspektīvo Krievijas aizsardzības rūpniecības produktu – spaini īpašas samogonkas, no kuras sākas mūžīgas paģiras.

Un neizdosies nevienam ieskaidrot, ka notikusi kļūda un opozicionāri Krievijā vienkārši nepanes samogonku, viņi dzer tikai franču konjaku un amerikāņu burbonu.

54
Tagi:
Krievija, vakcīna, Latvija
Pēc temata
ASV vēstniecība Ukrainā ziņo, ka Kijeva nepirks Krievijā izstrādāto vakcīnu
Jauns izrāviens: Krievijā piereģistrēta otrā vakcīna pret Covid-19
Iznīcināt krievu vakcīnu: lielās politikas mazā šeftīte
Pussimts valstu apspriež ar Krieviju vakcīnas pret Covid-19 piegādes
Pretgripas vakcinācija. Foto no arhīva

Eiropai var nepietikt vakcīnu pret gripu

0
(atjaunots 13:11 23.10.2020)
Eiropa uztraucas par vakcīnu pret gripu deficītu, taču farmaceitiskās kompānijas nekādā veidā nevar palīdzēt ES valstīm.

RĪGA, 23. oktobris – Sputnik. Vakcīnas pret gripu pieprasījuma pieaugums novedis pie vakcīnu deficīta Eiropā un var novest pie "dubultās pandēmijas", vēsta Reuters.

Daudzas valdības šogad palielinājušas pasūtīto vakcīnu pret gripu skaitu un uzsākušas kampaņas, kuras aicina pilsoņus vakcinēties. Galvenie ražotāji, tādi kā GlaxoSmithKline, Sanofi, Abbott un Seqirus, palielināja piegādes reģionam par 30%, taču viņu darba jauda strādā uz robežas un nespēj tikt galā ar pieaugušo pieprasījumu.

"Šogad pircēji visu laiku prasa vakcīnas, vairāk nekā desmit cilvēki dienā," stāsta kādas Varšavas aptiekas farmaceits. "Taču vairumtirgotāji saka mums to pašu, ko mēs saviem pircējiem – vakcīnu nav, ir jāpagaida."

Gripas sezona Eiropā sākas oktobrī un pieņemas spēkā novembra vidū – decembra sākumā. Sezonālās gripas epidēmijā katru gadu saslimst no 4 līdz 50 miljoniem cilvēku, ik gadu no gripas nomirst līdz 70 tūkstošiem eiropiešu, sevišķi sirmgalvji un cilvēki, kuri atrodas riska grupā.

Tiek domāts, ka Covid-19 apkarošanas pasākumi – sejas maskas, roku mazgāšana un sociālā distance – var palīdzēt samazināt arī gripas epidēmijas vērienīgumu, jo dienvidu puslodē šogad gripas gadījumu skaits jau bija ierobežots, paziņoja PVO Pandēmisko un epidēmisko slimību departamenta direktore Silvi Briana brīfingā pagājušajā nedēļā.

Taču eirokomisāre veselības aprūpes lietās Stella Kiriakidesa pagājušajā mēnesī brīdināja par "dubultās pandēmijas" – gripas un Covid-19 – draudiem. Tādēļ eksperti cenšas pārliecināt cilvēkus potēties pret gripu, lai novērstu krīzi veselības aprūpē.

"Jānovērš dubultais gripas un Covid-19 vilnis," saka Klemenss Vendtners, Minhenes Švabingas klīnikas galvenais infektoloģijas un tropu medicīnas eksperts. Viņš iesaka vakcinēties pret gripu arī cilvēkiem, kas ir jaunāki par 60 gadiem.

Polijas Veselības ministrija paziņoja, ka šogad nopirkusi 3 miljonus vakcīnu pret gripu un ir gatava iegādāties vēl. Tomēr, saskaņā ar Polijas portāla gdziepolek.pl datiem, kurš ļauj noskaidrot zāļu esamību, vakcīnas Influvac Tetra (Mylan) un Vaxigrip Tetra (Sanofi) ir pieejamas tikai 1% Polijas aptieku, vakcīna Fluarix Tetra (GSK) nav pieejama, savukārt Fluenz Tetra (AstraZeneca) ir piejama tikai 5% aptieku.

Šī problēma pastāv ne tikai Polijā. Beļģija joprojām nav saņēmusi trešo daļu no pasūtītajām vakcīnām. Austrijas dienvidu pilsētā, Klāgenfurtā, kur iedzīvotāju skaits ir 100 tūkstoši cilvēku, varasiestādes paziņoja, ka pasūtīja vakcīnas jau janvārī un bez panākumiem centās palielināt pasūtījumu līdz ar Covid-19 pandēmijas sākšanos.

Austrijas valdība (iedzīvotāju skaits 9 miljoni cilvēku) šogad pasūtīja 1,25 vakcīnu dozu, par 60% vairāk, nekā parasti, taču vakcīnas sāka ienākt tikai septembra vidū, un lai tās sadalītu pa medicīnas centriem, arī ir nepieciešams laiks. Itālijas Farmaceitisko kompāniju asociācija ziņo, ka vakcīnas pret gripu pieprasījums Itālijā ir pieaudzis par 40%.

Vakcīnu skaita sadalīšana ziemeļu puslodes valstīm parasti notiek gadu pirms gripas sezonas sākuma, savukārt ražošana sākas martā. Vakcīnu īsais uzglabāšanas termiņš arī neļauj veidot to krājumus neparedzētu apstākļu gadījumiem.

Ņemot vērā, ka vakcīnu pret gripu ražošana aizņem daudz laika, ražotāji ir izdarījuši visu iespējamo, lai palielinātu saražoto dozu daudzumu šajos neparastajos apstākļos.

Kompānija GSK sola palielināt saražoto vakcīnu skaitu sekojošajos gados, taču sagaida, ka pieprasījums pārsniegs piedāvājumu. Sanofi un AstraZeneca ražo rekordlielu vakcīnu skaitu.

0
Tagi:
gripa, vakcīna, Eiropa
Pēc temata
Kāpēc nevajag baidīties no Krievijas vakcīnas pret Covid-19
Viņķele par Covid-19: rudenī var atgriezt maskas, labāk nebraukt pat pie kaimiņiem
Ieved no kaimiņvalstīm: Latvijā atklāti trīs jauni Covid-19 gadījumi
Covid-19 pandēmija pasaulē beigsies: PVO pastāstīja, kad tas notiks