Pārsteigums: naftas krīzei seko gāzes krīze. Kas notiks tālāk

109
(atjaunots 17:50 24.04.2020)
Ar pieprasījuma lejupslīdi saskaras ne tikai naftas tirgus, problēmas rodas arī gāzes tirgī. Protams, apkures un komunālo pakalpojumu sektorā pieprasījums ir stabils, toties rūpniecībā, elektroenerģētikā (rūpniecības vajadzībām) objektīvu iemeslu dēļ – kritums.

Atšķirībā no naftas ieguves, gāzes tirgū nav "OPEC++" tipa vienošanās, tātad tajā darbojas tikai tirgus spēki. Ja pastāvētu "gāzes OPEC", būtu daudz vienkāršāk noturēt cenas, jo gāzes pieprasījuma kritums tomēr ir daudz mazāks nekā naftas jomā, turklāt ir vieglāk regulēt ieguvi. Papildu grūtības gāzes industrijā rada arī tas, ka nozarē jau pirms karantīnas bija vērojams pārlieks piedāvāums: prognozējama PDG pārprodukcija, piedevām - silta ziema, piedevām – pārpildītas glabātavas Eiropā, ņemot vērā Ukrainas tranzīta pārtraukšanas risku, portālā RIA Novosti stāsta Aleksandrs Sobko.  

Lai nu būtu kā būdams, konkurence gāzes sektorā saasinās, importētāji pērk mazāk, bez cenas krīt, lai arī pagaidām nav sabrukušas kā naftas nozarē. Gāzes pieprasījuma sarukuma globālais apjoms vēl nav zināms, taču dažādās valstīs aina atšķiras – visiem ir sava enerģētiskā bilance un gāzes daļa patēriņa sektoros. Piemēram, gāzes kritums ASV par rūpniecībā un elektroenerģijas ražošanā praktiski nav manāms. Situācija Indijā ir citāda: valsts kompānija ONGC samazinājusi ieguvi par 15% pieprasījuma samazinašanās dēļ. Loģiski: ja valsts ierobežo savu ieguvi, arī importēt gāzi (Indijā tā ir SDG) būtu neloģiski. Imports var saglabāties tikai garantēto kontrakta saistību ietvaros ("ņem vai maksā"). Eiropā gāzes lietošana elektrības ražošanā kritusies par ceturto daļu.

Rezultātā SDG spotu cenas kritušās līdz rekordzemam rādītājam – mazliet virs diviem dolāriem par miljonu britu siltumvienību (BTU) – apmēram 70 dolāri par tūkstoš kubikmetriem. Ņemot vērā pašreizējo naftas kotējumu netālu no tā ir arī līgumi ar piesaisti naftai: ja nafta maksā 25 dolārus, SDG maksās apmēram 3 dolārus par miljonu BTU.

Atgādināsim, ka sašķidrinātā gāze veido apmēram trešo daļu starptautiskās gāzes tirdzniecības, vismaz 15% no visa globālā gāzes tirgus. Kāda tad ir situācija Krievijas cauruļvadu eksportā? Krievijas cauruļvadu gāzes piegādes Eiropai patlaban nav samazinātas, to līmenis ir tuvs šīgada maksimālajam rādītājam. Tiesa, jāpiebilst, ka, ņemot vērā zināmas sekas, ko nesa Ukrainas tranzīta sižets, 2020.gads pats par sevi sākās ar eksporta apjoma sarukumu. Drīz vien eksporta apjomi izlīdzinājās, lai arī zemākā līmenī (par 15-20%) nekā pērn. Karantīna ES pagaidām eksportu no Krievijas neietekmē, taču eksports no Lībijas un Alžīras uz Itāliju sarucis vairāk nekā divas reizes.

Taču arī tādos apstākļos apkures sezonā maz patukšotās gāzes glabātavas Eiropā aizpildās ātri. Tāpēc interesanti, ka šogad arī Ukrainas PGK parādījušās izredzes aktīvi līdzdarboties Eiropas gāzes tirgus darbā. Skaidrs, ka gadījumā, ja karantīnas pasākumi turpināsies, vienā brīdī pilnas būs visas krātuves. Tādā gadījumā Ukrainas brīvās PGK varētu ieinteresēt treiderus.

Vienlaikus iespējams arī eksporta sarukums. Tradicionāli valda uzskats, ka pirmais SDG eksporta samazinašanas kandidāts ir ASV, ņemot vērā sašķidrināmās gāzes augstās iekšzemes cenas. Citi ražotāji gan cietīs zaudējumus pilnas pašizmaksas ziņā, tomēr saglabās SDG un gāzes ražošanu, lai segtu vismaz tekošos izdevumus.

Pagaidām SDG rūpnīcu apturēšana nav vērojama, lai arī formālu iemeslu dēļ varētu sākties. Cena ASV – 1,8 dolāri par miljonu BTU, pievienojam 15% par sašķidrināšanu un vēl vienu dolāru par piegādi. Eiropā cena veidos trīs dolārus. Pašlaik cenas ES ir zemākas, apmēram divi dolāri. Kāpēc tad eksports turpinās? Te ir jāaplēš operatīvie izdevumi. Spilgtākais piemērs – transportēšanas cena. Saskaņā ar formālām pazīmēm, tas ir operatīvais izdevums. Patiesībā  vairākos gadījumos gāzes vedēji ir nofraktēti uz ilgu laiku, tātad nomas izdevumi jau nesti iepriekš.

© Sputnik / Евгений Одиноков

Tādos apstākļos tiek ņemti vērā tikai degvielas izdevumi: līdz ar naftu lētāka kļuvusi arī kuģu degviela, bieži tiek izmantota arī SDG, kas iztvaino kuģa kustības gaitā.

Tomēr pamazām tuvojas brīdis, kad gāzes cenas ASV un Eiropā izlīdzināsies (aptuveni divu dolāru līmenī)! Tiesa, jāpiebilst, ka tās ir cenas galvenajā ASV sadales centrā, reģionālajos kotējums, iespējams, ir zemāks. Lai nu kā, pagaidām nav ne runas par eksporta ražotņu apturēšanu, toties parādās ziņas, ka tuvākajos mēnešos atceltas 10-30 plānotās SDG piegādes no ASV.

Interesanti, ka gāzes iekšzeme cenas ASV nekrītas, pat mazliet pieaug: kotējums jau pieaudzis līdz diviem dolāriem par miljonu BTU (!). Protams, tas nav tik daudz parastā situācijā, taču nemaz nav tik slikti pandēmijas apstākļos. Ar ko tas saistīts? Pirmkārt, kā jau teikts, gāzes pieprasījums ASV nav krities gandrīz nemaz. Otrkārt, krītas ieguve – cenas zem diviem dolāriem par miljonu BTU nav piemērotas ražotājiem, gāzes atradņu strādnieku skaits krītas (lai arī ne tik strauji kā naftas ieguves nozarē). Treškārt, atgādināsim, ka apmēram 20% ASV iegūtās gāzes ir naftas ieguves blakusprodukts, tātad naftas ieguves lejupslīde vedīs arī pie gāzes ieguves krišanās.

Iekšzemes cenu pieaugums ASV ir laba ziņa, jo pašreizējos apstākļos šie kotējumi nosaka gāzes globālo cenu relatīvo "dibenu". Minēsim vēl kādu labu ziņu. Platts prognozē, ka 2020.gadā pasaules SDG tirgus pat pieaugs (!) par 4%. Salīdzinājumam: 2019.gadā sektors pieauga par 13% (līdz 355 milj.tonnu). tas tiek uzskatīts par labu pieaugumu, jo pieauguma dati tuvākajos gados pat bāzes scenārijā, kas izskanēja pirms koronakrīzes, bija zemāki. Savu artavu pērnā gada pieaugumā devuši arī Krievijas uzņēmumi, it īpaši "Jamal SDG" otrā un trešā līnija.

Kādi faktori vēl var uzturēt gāzes un SGD cenas? Valda viedoklis (visdažādākajās nozarēs), ka koronavīrusa krīzes radīto kritumu no pieprasījuma puses vismaz daļēji varētu kompensēt ierobežojumi no piedāvājuma puses (ņemot vērā karantīnas pasākumus kādās ražotnēs). Pagaidām gāzes nozarē nekas tamlīdzīgs nav vērojams, tomēr dažos objektos jau fiksēti koronavīrusa uzliesmojumi.

Tomēr būvējamās ražotnēs tādas problēmas jau pastāv. Tostarp - arī Murmanskā, kur top gravitācijas platformas "Arktik SDG-2" vajadzībām. Tomēr visspēcīgāk koronavīruss ietekmējis projektu Mozambijā. SGD projektiem šajā valstī tiek pievērsta īpaša uzmanība, jo tuvākajos gados tur (tāpat kā netālajā Tanzānijā) tam viens no lielākajiem SDG ražošanas centriem uz šelfa gāzes krājumu bāzes.

Tagad (līdztekus nelielai topošai peldošajai rūpnīcai) tur tiek būvēta liela ražotne Mozambique LNG, gaidāma Rovuma LNG. Pirmajā no tiem jau fiksēts koronavīrusa uzliesmojums. Pie tam Mozambikā sarosījušies ekstrēmistu grupējumi. Abi šie faktori var apgrūtināt būvdarbus, tātad nākotnē, iespējams, aizkavēsies rūpnīcas ekspluatācijas sākums Mozambijā, nerunājot jau par uz papīra esošajiem projektiem Tanzānijā. Tomēr jāpatur prātā, ka runa ir par vidēja termiņa perspektīvu – vairākiem gadiem, kā arī gāzes pieprasījuma pieauguma tempu samazināšanos pasaules ekonomikā arī pēc karantīnas atcelšanas.

109
Tagi:
naftas tirgus, gāze, OPEC, Krievija, Eiropa, ASV
Pēc temata
Liekēžu dumpis: bijušās sociālisma valstis gatavas sagraut Eiropas Savienību
"Gazprom" uzvar: Eiropa atsakās no ASV sašķidrinātās gāzes
Naftas cenu karš: Rietumu eksperti pareģo uzvarētāju
Poseidon

Krievijas "Pastardienas torpēdu" nesējs iziet Klusajā okeānā

12
(atjaunots 16:42 10.04.2021)
NATO valstu mēģinājumi sarunāties ar Krievijas Federāciju no spēka pozīcijas, pats par sevi saprotams, saskaras ar stingru pretestību.

ASV armijas provokatīvā klātbūtne pe Krievijas rietumu robežām "atbalsojas" pie Savienoto Valstu rietumu – Klusā okeāna robežam. Par to "partneriem atgādina" eksperimentālā zemūdene "Belkgorod" un kodoltermiskais "Poseidon", konstatēja militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

5. aprīlī informācijas avots militārās rūpniecības kompleksā pastāstīja, ka jūras bezpilota aparātu "Poseidon" nesējs – eksperimentālā atomzemūdene "Belgorod" jau "dūmo", tas ir, palaists tās reaktors. Līdz septembrim tā noslēgs izmēģinājumus un sāks darbu okeānā. Norit izmēģinājumi piestātnē, proti, tiek pārbaudīta kuģa būve, iekārtu montāža un regulējums, galvenā energoiekārta ar slodzi, dzīvības saglabāšanas un drošības sistēmas.

"Poseidon" nesēja pastāvīgā dislokācijas vieta būs viena no bāzēm Klusajā okeānā, pie tam eksperimentālā zemūdene varēs atrisināt uzdevumus jebkurā Pasaules okeāna punktā. Saskaņā ar pašreizējo valsts bruņojuma programmu Krievija uzbūvēs trīs šāda veida zemūdenes.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins par darbu pie sistēmas "Poseidon" pirmo reizi pastāstīja 2018. gadā ("Belgorod" tika nolaista ūdenī 2019. gada 23. aprīlī) un pievērsa uzmanību tās plašajam mērķu spektram – pretinieka aviācijas bāzes grupējumi, krasta nocietinājumi un infrastruktūra. Tolaik ASV amatpersonas atklāti noniecināja jauno ieroci, to uzskatīja par "tehniski sadomātu un neticamu". Tagad Valsts departaments pauž īpašas bažas par starpkontinentālās kodoltorpēdas 2M39 parādīšanos. "Partnerus" satrauc augošā Krievijas Jūras kara flote, kuras sastāvā (saskaņā ar Business Insider informāciju) tā ir aptuveni 360 kuģi, ieskaitot 59 zemūdenes (12 zemūdens kreiseri – ar ballistiskajām raķetēm).

Unikālas īpašības

Daudzfunkcionālā kodolzemūdene "Belgorod" ir 3. paaudzes projekta "Antey" eksperimentāla "reinkarnācija", īpaši pielāgota sistēmas "Poseidon" vajadzībām (agrāk "Antey" saņēma pretkuģu raķetes "Granit").

© Photo Министерство обороны РФ

"Poseidon" ir ļoti nopietns savaldīšanas instruments. Stratēģiskais starpkontinentālais dziļūdes aparāts ar atomenerģētisko iekārtu, spēj pārvietoties 1000 metru dziļumā līdz 10 tūkstošu kilometru attālumā, ātrums – 100 mezgli (vairāk nekā 185 km/h). Izmēģinājumi apstiprināja "neticamās" īpašības un darbības rādiusu. Autonomais "Poseidon" spēj pārvietoties visām domājamā pretinieka esošajām un perspektīvajām zemūdenēm, torpēdām un raķetēm nepieejamā dziļumā un ātrumā. Nav viegli sameklēt tādu "torpēdu" okeānā. Nelielā ātrumā tā pārvietojas gandrīz bez trokšņa (un pat hidroakustiskā kontakta apstākļos pretiniekam nav līdzekļu, ar ko "tikt klāt" bezpilota aparātām). Autonomā vadības sistēma ļauj reģistrēt un pārvarēt pretzemūdeņu robežas, citas aizsardzības sistēmas, garantē neievainojamību, precizitāti, neticamu trieciena efektu. Aparāts ir 24 metrus garš un aptuveni 1,6 m diametrā. To var aprīkot ar parasto vai megatonnas šāviņu. Tāds ierocis ir vienīgi Krievijai, un nevienai pasaules valstij nav aizsardzības no "Poseidon".

 Burevestnik
© Photo Министерство обороны РФ

Iepriekš kolektīvie Rietumi ar ASV priekšgalā mēģināja "nivelēt" Krievijas stratēģisko kodolspēku potenciālu ar NATO paplašināšanos uz austrumiem un globālās PRA sistēmas izveidi Austrumeiropā ar iespēju vēlāk izvietot uzbrukuma "Tomahawk"un citas vidēja darbības rādiusa raķetes netālu no Krievijas robežām (ar mērķi saīsināt lidojuma laiku). Starpkontinentālā sistēma "Poseidon" dāvā "partneriem" iespēju atgriezties daudzpolārās pasaules skarbajā realitātē, kur sods agresoram ir nenovēršams. Nav nekāds brīnums, ka "Pastardienas torpēda" satraukusi ASV stratēģisko vadību (STRATCOM) jau agrīnā izmēģinājumu stadijā, 2019. gada februārī. Debatēs Kongresā STRATCOM vadītājs Džons Haitens atzīmēja, ka "Poseidon" – principiāli jauna bruņojuma sistēma – neiekļaujas līguma NEW START ierobežojumos, un analogi ASV netiek izstrādāti. "Belgorod" ir pirmatklājēja. Starpkontinentālo bezpilota aparātu nesēju līniju atklās atomzemūdene "Habarovsk". Tās pamata īpašības ir aizslepenotas. Atklātos avotos pieejamie dati liecina, ka zemūdenei ir principiāli jauna atomenerģētiskā iekārta, tā var uzņemt līdz sešas bezpilota "Pastardienas torpēdas". Tonnāža – apmēram 10 tūkst. t., ātrums zem ūdens – līdz 32 mezgli, ieniršanas dziļums – 500 metri, autonoms darbs – 120 diennaktis, ekipāža – vismaz 100 cilvēki. Zemūdenes [korpuss atgādina jauno stratēģisko raķešnesēju "Borey".

Te jāpatur prārā, ka bezpilota aparāts spēj sasniegt ASV krasta līniju no jebkuras vietas ziemeļu puslodē, taču tiks izmantots vienīgi gadījumā, ja pret Krieviju vērsta agresija.

Atgādināšu: nevis Krievija, bet gan Savienotās Valstis ar sadomātu ieganstu izstājās no Līguma par vidēja un maza darbības rādiusa raķešu likvidācijas līguma, 2020. gadā palielināja militāro budžetu līdz 750 miljardiem dolāru (summa salīdzināma ar visu pārējo pasaules valstu aizsardzības izdevumiem). Krievijas daudzfunkcionālā okeāna sistēma ir brīdinājums "partneriem", asimetriska atbilde uz Pentagona un NATO trieciena potenciāla bīstamo koncentrāciju Austrumeiropā.

12
Tagi:
militārā tehnika, Krievija
Pēc temata
Krievija garantē: agresoram atmaksās dzelmes SBR "Skif"
Valsts departaments bīstas, ka Krievijas "Poseidon" spēs radīt kodolcunami
Krievu ieroči: 2020. gada provizoriskie rezultāti
Krievijas atbilde uz agresīvu politiku – ziņas par "Poseidonu" nesēju

Laidiet pie stūres: ES līderi grib tikt vispasaules valdībā

18
(atjaunots 16:37 10.04.2021)
Kopīgais paziņojums, ar ko nesen nāca klajā Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons, kancleres kundze Angela Merkele, "Rotšildu prezidents" Emanuels Makrons, PVO ģenerāldirektors un desmits dažādu, pārsvarā – Eiropas valstu vadītāju, ir pelnījis īpašu vērību.

Viņi konstatēja, ka nacionālās valdības nav spējušas pārvadēt pandēmijas sekas, un pieprasīja, lai cilvēce pēc iespējas ātrāk pārietu vispasaules valdības pakļautībā. Un šķiet, ka viņi jau laikus rezervē sev siltas vietiņas. Par līderu plāniem portālā RIA Novosti stāsta Viktorija Ņikiforova.

Jā, formāli runa ir vienīgi par "vispasaules līgumu par pandēmijas apturēšanu", tomēr piezīmes, kas pavada kolektīvo vēstuli, demonstrē: autoru ambīcijas ir plašākas. Piemēram, pašu koronavīrusa pandēmiju viņi dēvē par "lielāko izaicinājumu pasaulei kopš 40. gadiem", piedāvāto līgumu atklāti salīdzina ar "1945. gada līgumu" (proti, Jaltas līgumu).

Tīri cilvēcīgi viņus var saprast. Džonsons, Merkele un, iespējams, arī Makrons ir tipiskas "klibās pīles". Frau Kanzlerin nogrims politiskajā Lētā jau decembrī. Makrona perspektīvas tuvākajās prezidenta vēlēšanās ir skābas. Lielākā daļa britu nevēlas redzēt premjerministra krēslā Džonsonu. Bet viņiem tak gribas vēl pastūrēt.

Nav tikai skaidrs, ko visi šie grimstošie kuģi var piedāvāt pasaulei? Savu pārvaldes pieredzi. Tomēr savu valstu līmenī viņi tikuši galā ļoti slikti. Bezjēdzīgie lokdauni noveduši līdz bankrotam lielu skaitu vidējo un mazo uzņēmumu, gandrīz nobeiguši tūrismu. Atmiņā ataust Obamas nemirstīgā frāze: Eiropas ekonomika ir "saplosīta gabalos".

Vakcinācijas process ir pārvērties par bezgalīgu skandālu virkni. Līdz baltkvēlei novestie iedzīvotāji regulāri iziet ielās, rīko grautiņus un kaujas ar likumsargiem. Valdības vēl vairāk piegriež skrūves, piespriež drakoniskus sodus, organizē atklātu segregāciju ar savām kovidpasēm un, riskējot ar iedzīvotāju dzīvībām, vēl aizvien atsakās no Krievijā izstrādātās vakcīnas.

Vienlaikus valstis, ko nicinoši dēvēja par "jaunattīstības valstīm", sekmīgi cīnās ar koronavīrusu, iepērk Krievijas vakcīnu un, izmantojot lejupslīdi Eiropā, aktivizē savu ekonomiku.

Viss aizvadītais gads Eiropas līderiem ir izvērties par vienu vienīgu episku izgāšanos. Taču viņi nelūdz piedošanu, nedodas pensijā, viņi pēkšņi nolēmuši sevi iecelt vispasaules valdībā. Jā, protams, konspirologi jau brīdināja, ka tā būs, tikai nepateica, cik vājprātīgi tas viss izskatīsies.

Vispasaules valdības kandidāti lepni ziņo: viņiem padotās valstis cietušas krahu, kāds nav redzēts kopš Otrā pasaules kara gadiem. Ir tikai viena nianse: krahu organizējuši viņu pašu – nekāds koronavīruss nebūtu ticis galā viens pats. Rezultātā iedzīvotāji palikuši bez darba un bez perspektīvām, cer tikai uz kaut kādu valdības atbalstu.

Šie lieliskie vadītāji aizvadītajā gadā faktiski sākuši īstu karu pret savām tautām. Miljoniem cilvēku nonākuši uz nabadzības sliekšņa. Tagad Eiropas līderi nolēmuši, ka situācija dāvā viņiem izredzes uz "jaunu Jaltu". Sak, mēs te sarīkojām tādu melu karu, bet tagad pēc tā rezultātiem pārdalīsim pasauli sev par labu. ANO vairs nekam neder – tā mēs uzskatām. Valdības, kas sekmīgi pārvarējušas pandēmiju, jau anglosakšu presē apzieģelētas kā šausmīgi represīvas. Skaidrs taču: Eiropas polilitkajiem lūzeriem radusies neatkārtojama iespēja.

Piedāvātās vispasaules valdības galvenā "odziņa" – nevienu tur neievēlēs. Britu un amerikāņu mediji jau izskaidroja, kā to visu noformēs. Piemēram, žurnāls The Week piedāvā sēdināt pasaules galvas krēslā vienu cilvēku un piešķirt viņam vienkāršu "imperatora" titulu.

Iespējams, imperatora vietā organizēs veselu "politbiroju". Tomēr Briseles birokrātijas pieredze rāda, ka neviens par mūsu viedokli neinteresēsies. Vienkārši sanāks kopā godājami ļautiņi un iecels posteņos, ko vajag. Un viņi sēdēs savos krēslos līdz pastardienai. Demokrātija? Vēlēšanas? Nē, tādas lietas nav dzirdētas.

Pasaules valdības potenciālie locekļi savu darbību programmu cenšas turēt noslēpumā. Stāsta, ka tagad pandēmijas nāks viena pēc otras, tāpēc vakcinācijas režīms un kovidpases paliks uz mūžīgiem laikiem.

"Lielās atiestatīšanas" programma, ko lobē tie paši godājamie ļautiņi, kas plāno iecelt vispasaules valdību, liecina: karš Eiropā pret pašu tautu vēl nav galā. Valdības plānos ir piebeigt rūpniecību. Tas nesīs Eiropas tautām masveida bezdarbu un trūkumu. Garīgo barību dāvās transpersonas un LGBT. Kristīgās baznīcas aiznaglos – tās tak ir vīrusu un idejisku slimību perēklis.

Neskaidrs ir jautājums, kā patiesībā plānots organizēt astoņu miljardu cilvēku pāreju vispasaules vadības paspārnē. Kāds būs spaidu komplekss, kas ar spēku atbalstīs gubernatorus, iznīdēs partizānus mežos, spīdzinās dumpiniekus speciālos cietumos? Bijušie ANO mierneši, atšķaidīti ar NATO kareivjiem? Vācijas un Francijas apvienotā armija, par kuras izveidi tik ilgi spriež Makrons un Merkele? Nav zināms.

Īpašu baudu dāvā iespēja palasīt, kas parakstījis traģikomisko deklarāciju. Vispirms – kā tur nav? Tur nav ne ASV, ne Ķīnas. Ne Krievijas, ne Indijas. Ne Brazīlijas, ne Meksikas, ne Kanādas, ne Japānas. Atklāti sakot, tur nav apmēram simt septiņdesmit valstu no ANO locekļu saraksta. Toties dokumentu parakstījis PVO ģenerāldirektors, doktors Tedross Adhanoms Gebreiesuss. Protams, viņa organizācija jau kopš pašiem pirmsākumiem bija slīpēta tādam darbam. PVO dibinātājs Broks Čisholms bija atklāts, fanātisks vispasaules valdības idejas piekritējs. Nav pagājis ne gadsimts, un viņa idejai parādījušās izredzes.

Starp vispasaules valdības nākajiem locekļiem ir tādi ģeopolitiskie titāni kā Fidži, Albānija, pat Trinidade un Tobago. Tuvāk saraksta beigām pēkšņi ieraugām Ukrainu. Goda vārds, viņi tur ir ar "Volodimira Zelenska" parakstu.

Neviļus rodas doma, ka visa šī fantasmagorija ar vispasaules valdību iecerēta Ukrainas dēļ. Galu galā, Eiropai, kas sevi iedzinusi trūkumā, pat tik pieticīga teritorija būtu ļoti kārdinoša kolonija. Tur ir melnzeme, āboli, speķis, lēts un pieticīgs darba spēks. Cits jautājums – kā viņiem teritoriju turēt paklausībā. Pirms septiņiem gadiem vientiesīgos ukraiņus vilināja ar "dalību ES". Šīs himēras labad (vai atceraties "es gribu mežģīņu biksītes un ES?") slāvu tauta sagrāva savu valsti un noripoja līdz absolūti afrikāniskam dzīves līmenim.

Aleksandrs Frolovs
© Foto : фото из личного архива Александра Фролова

Ukraiņiem pamazām radās šaubas – vai tāds "burkāns" maz sasniedzams. Meitene, kas skandēja par mēžģīņu biksītēm, sāka meklēt darbu Krievijā. Līdz ar  "Ziemeļu straumes 2" virzību uz rietumiem šaubas tikai pieauga.

Bet te pēkšņi ukraiņus aicina vispasaules valdībā. Krievus neaicina, ukraiņus – aicina. Tas tik ir burkāns – jauns, varens! Var droši pavadīt vēl kādus gadus desmit, dzenoties tam pakaļ. Pēc tam godājamie ļautiņi no Eiropas izdomās vēl kaut ko.

18
Tagi:
valdība, pasaule
Pēc temata
Ukraina, bēgļi, Brexit, pandēmija: eksperts par Eiropas integrācijas krahu
Kas vakcinēs Eiropu no vājinātas neatkarības vīrusa