Pārsteigums: naftas krīzei seko gāzes krīze. Kas notiks tālāk

106
(atjaunots 17:50 24.04.2020)
Ar pieprasījuma lejupslīdi saskaras ne tikai naftas tirgus, problēmas rodas arī gāzes tirgī. Protams, apkures un komunālo pakalpojumu sektorā pieprasījums ir stabils, toties rūpniecībā, elektroenerģētikā (rūpniecības vajadzībām) objektīvu iemeslu dēļ – kritums.

Atšķirībā no naftas ieguves, gāzes tirgū nav "OPEC++" tipa vienošanās, tātad tajā darbojas tikai tirgus spēki. Ja pastāvētu "gāzes OPEC", būtu daudz vienkāršāk noturēt cenas, jo gāzes pieprasījuma kritums tomēr ir daudz mazāks nekā naftas jomā, turklāt ir vieglāk regulēt ieguvi. Papildu grūtības gāzes industrijā rada arī tas, ka nozarē jau pirms karantīnas bija vērojams pārlieks piedāvāums: prognozējama PDG pārprodukcija, piedevām - silta ziema, piedevām – pārpildītas glabātavas Eiropā, ņemot vērā Ukrainas tranzīta pārtraukšanas risku, portālā RIA Novosti stāsta Aleksandrs Sobko.  

Lai nu būtu kā būdams, konkurence gāzes sektorā saasinās, importētāji pērk mazāk, bez cenas krīt, lai arī pagaidām nav sabrukušas kā naftas nozarē. Gāzes pieprasījuma sarukuma globālais apjoms vēl nav zināms, taču dažādās valstīs aina atšķiras – visiem ir sava enerģētiskā bilance un gāzes daļa patēriņa sektoros. Piemēram, gāzes kritums ASV par rūpniecībā un elektroenerģijas ražošanā praktiski nav manāms. Situācija Indijā ir citāda: valsts kompānija ONGC samazinājusi ieguvi par 15% pieprasījuma samazinašanās dēļ. Loģiski: ja valsts ierobežo savu ieguvi, arī importēt gāzi (Indijā tā ir SDG) būtu neloģiski. Imports var saglabāties tikai garantēto kontrakta saistību ietvaros ("ņem vai maksā"). Eiropā gāzes lietošana elektrības ražošanā kritusies par ceturto daļu.

Rezultātā SDG spotu cenas kritušās līdz rekordzemam rādītājam – mazliet virs diviem dolāriem par miljonu britu siltumvienību (BTU) – apmēram 70 dolāri par tūkstoš kubikmetriem. Ņemot vērā pašreizējo naftas kotējumu netālu no tā ir arī līgumi ar piesaisti naftai: ja nafta maksā 25 dolārus, SDG maksās apmēram 3 dolārus par miljonu BTU.

Atgādināsim, ka sašķidrinātā gāze veido apmēram trešo daļu starptautiskās gāzes tirdzniecības, vismaz 15% no visa globālā gāzes tirgus. Kāda tad ir situācija Krievijas cauruļvadu eksportā? Krievijas cauruļvadu gāzes piegādes Eiropai patlaban nav samazinātas, to līmenis ir tuvs šīgada maksimālajam rādītājam. Tiesa, jāpiebilst, ka, ņemot vērā zināmas sekas, ko nesa Ukrainas tranzīta sižets, 2020.gads pats par sevi sākās ar eksporta apjoma sarukumu. Drīz vien eksporta apjomi izlīdzinājās, lai arī zemākā līmenī (par 15-20%) nekā pērn. Karantīna ES pagaidām eksportu no Krievijas neietekmē, taču eksports no Lībijas un Alžīras uz Itāliju sarucis vairāk nekā divas reizes.

Taču arī tādos apstākļos apkures sezonā maz patukšotās gāzes glabātavas Eiropā aizpildās ātri. Tāpēc interesanti, ka šogad arī Ukrainas PGK parādījušās izredzes aktīvi līdzdarboties Eiropas gāzes tirgus darbā. Skaidrs, ka gadījumā, ja karantīnas pasākumi turpināsies, vienā brīdī pilnas būs visas krātuves. Tādā gadījumā Ukrainas brīvās PGK varētu ieinteresēt treiderus.

Vienlaikus iespējams arī eksporta sarukums. Tradicionāli valda uzskats, ka pirmais SDG eksporta samazinašanas kandidāts ir ASV, ņemot vērā sašķidrināmās gāzes augstās iekšzemes cenas. Citi ražotāji gan cietīs zaudējumus pilnas pašizmaksas ziņā, tomēr saglabās SDG un gāzes ražošanu, lai segtu vismaz tekošos izdevumus.

Pagaidām SDG rūpnīcu apturēšana nav vērojama, lai arī formālu iemeslu dēļ varētu sākties. Cena ASV – 1,8 dolāri par miljonu BTU, pievienojam 15% par sašķidrināšanu un vēl vienu dolāru par piegādi. Eiropā cena veidos trīs dolārus. Pašlaik cenas ES ir zemākas, apmēram divi dolāri. Kāpēc tad eksports turpinās? Te ir jāaplēš operatīvie izdevumi. Spilgtākais piemērs – transportēšanas cena. Saskaņā ar formālām pazīmēm, tas ir operatīvais izdevums. Patiesībā  vairākos gadījumos gāzes vedēji ir nofraktēti uz ilgu laiku, tātad nomas izdevumi jau nesti iepriekš.

© Sputnik / Евгений Одиноков

Tādos apstākļos tiek ņemti vērā tikai degvielas izdevumi: līdz ar naftu lētāka kļuvusi arī kuģu degviela, bieži tiek izmantota arī SDG, kas iztvaino kuģa kustības gaitā.

Tomēr pamazām tuvojas brīdis, kad gāzes cenas ASV un Eiropā izlīdzināsies (aptuveni divu dolāru līmenī)! Tiesa, jāpiebilst, ka tās ir cenas galvenajā ASV sadales centrā, reģionālajos kotējums, iespējams, ir zemāks. Lai nu kā, pagaidām nav ne runas par eksporta ražotņu apturēšanu, toties parādās ziņas, ka tuvākajos mēnešos atceltas 10-30 plānotās SDG piegādes no ASV.

Interesanti, ka gāzes iekšzeme cenas ASV nekrītas, pat mazliet pieaug: kotējums jau pieaudzis līdz diviem dolāriem par miljonu BTU (!). Protams, tas nav tik daudz parastā situācijā, taču nemaz nav tik slikti pandēmijas apstākļos. Ar ko tas saistīts? Pirmkārt, kā jau teikts, gāzes pieprasījums ASV nav krities gandrīz nemaz. Otrkārt, krītas ieguve – cenas zem diviem dolāriem par miljonu BTU nav piemērotas ražotājiem, gāzes atradņu strādnieku skaits krītas (lai arī ne tik strauji kā naftas ieguves nozarē). Treškārt, atgādināsim, ka apmēram 20% ASV iegūtās gāzes ir naftas ieguves blakusprodukts, tātad naftas ieguves lejupslīde vedīs arī pie gāzes ieguves krišanās.

Iekšzemes cenu pieaugums ASV ir laba ziņa, jo pašreizējos apstākļos šie kotējumi nosaka gāzes globālo cenu relatīvo "dibenu". Minēsim vēl kādu labu ziņu. Platts prognozē, ka 2020.gadā pasaules SDG tirgus pat pieaugs (!) par 4%. Salīdzinājumam: 2019.gadā sektors pieauga par 13% (līdz 355 milj.tonnu). tas tiek uzskatīts par labu pieaugumu, jo pieauguma dati tuvākajos gados pat bāzes scenārijā, kas izskanēja pirms koronakrīzes, bija zemāki. Savu artavu pērnā gada pieaugumā devuši arī Krievijas uzņēmumi, it īpaši "Jamal SDG" otrā un trešā līnija.

Kādi faktori vēl var uzturēt gāzes un SGD cenas? Valda viedoklis (visdažādākajās nozarēs), ka koronavīrusa krīzes radīto kritumu no pieprasījuma puses vismaz daļēji varētu kompensēt ierobežojumi no piedāvājuma puses (ņemot vērā karantīnas pasākumus kādās ražotnēs). Pagaidām gāzes nozarē nekas tamlīdzīgs nav vērojams, tomēr dažos objektos jau fiksēti koronavīrusa uzliesmojumi.

Tomēr būvējamās ražotnēs tādas problēmas jau pastāv. Tostarp - arī Murmanskā, kur top gravitācijas platformas "Arktik SDG-2" vajadzībām. Tomēr visspēcīgāk koronavīruss ietekmējis projektu Mozambijā. SGD projektiem šajā valstī tiek pievērsta īpaša uzmanība, jo tuvākajos gados tur (tāpat kā netālajā Tanzānijā) tam viens no lielākajiem SDG ražošanas centriem uz šelfa gāzes krājumu bāzes.

Tagad (līdztekus nelielai topošai peldošajai rūpnīcai) tur tiek būvēta liela ražotne Mozambique LNG, gaidāma Rovuma LNG. Pirmajā no tiem jau fiksēts koronavīrusa uzliesmojums. Pie tam Mozambikā sarosījušies ekstrēmistu grupējumi. Abi šie faktori var apgrūtināt būvdarbus, tātad nākotnē, iespējams, aizkavēsies rūpnīcas ekspluatācijas sākums Mozambijā, nerunājot jau par uz papīra esošajiem projektiem Tanzānijā. Tomēr jāpatur prātā, ka runa ir par vidēja termiņa perspektīvu – vairākiem gadiem, kā arī gāzes pieprasījuma pieauguma tempu samazināšanos pasaules ekonomikā arī pēc karantīnas atcelšanas.

106
Tagi:
naftas tirgus, gāze, OPEC, Krievija, Eiropa, ASV
Pēc temata
Liekēžu dumpis: bijušās sociālisma valstis gatavas sagraut Eiropas Savienību
"Gazprom" uzvar: Eiropa atsakās no ASV sašķidrinātās gāzes
Naftas cenu karš: Rietumu eksperti pareģo uzvarētāju
G20

Koronavīruss skāris G20 samitu. Taču Rietumi necietīs Krievijas vakcīnu

32
(atjaunots 16:13 26.11.2020)
Vladimirs Putins aicināja izrādīt humānismu, izvairīties no "neizbēgamās konkurences", tomēr izredzes uz to, ka viņa aicinājumu sadzirdēs, ir ļoti mazas, it īpaši ņemot vērā Krievijas un Ķīnas vakcīnu diskreditācijas kampaņu Rietumu medijos.

Virtuālais samits G20 akcentēja globalizācijas nāvi, neskatoties uz visiem dalībnieku pūliņiem. Tas parādīja: deglobalizācija pēckovidā pasaulē jau notikusi, RIA Novosti portālā stāsta Ivans Daņilovs.

Runa nav par kaut kādu sazvērestību pret nosacīto "amerikāņu vienpolāro pasauli" (Pax Americana izskatā) vai citiem mēģinājumiem atmodināt "bloku konfrontāciju" pēc XX gadsimta otrās puses parauga. Deglobalizācija un daudzpolaritāte jau ir reāla, lai ko par to domātu Vašingtonas vai Briseles "smadzeņu centros".

Lieta tāda, ka nepastāv vienota politiskā kārtība, tāpat kā nepastāv vienota politiskā valoda tās apspriešanai. Vēl jo vairāk nepastāv nekāds "ģeopolitiskais kamertonis" (vai pat "kamertoņi"), uz ko varētu orientēties pasaules sabiedrība.

Ir kopīgas problēmas, sākot no koronavīrusa pandēmijas un beidzot ar globālo ekonomisko krīzi, ir, bet nav un nekad arī nebūs kopīgu lēmumu. Tāpēc vien, ka globālā līmenī valstu mijiedarbības shēmā sākusies spēle ar nulles likmi, proti, jebkurus konkrētas valsts panākumus uztver kā konkurentu sakāvi, pie tam demonstrē gatavību upurēt kopīgās intereses (nerunājot jau par humāniem apsvērumiem) tikai tālab, lai kāds no ģeopolitiskajiem konkurentiem nevarētu ierakstīt savā kontā kādu imidža, politisku vai ekonomisku uzvaru.

Gribētos pieminēt dažus acīmredzamus piemērus. "Divdesmitnieku" samitā ĶTR līderis piedāvāja izveidot kādu digitālu mehānismu, kas ļautu atvērt pārvietošanos starp valstīm — tas sniegtu lielu atbalstu pasaules ekonomikai, starptautiskajai tirdzniecībai un tūrisma atjaunošanai (tas ir svarīgs faktors daudzām, arī ļoti nabadzīgām valstīm).

Sji Dziņpins ierosināja veidot starptautisku,  savstarpēji atzītu mehānismu "veselības QR kodu", kura pamatā būtu testu rezultāti. "Ceru, ka tam pievienosies pēc iespējas lielāks skaits valstu un reģionu," teica Sji Dzjiņpins.

Objektīvi tā ir laba ideja: veidot starptautisku un vispāratzītu "digitālo apliecību", lai apstiprinātu, ka konkrētais tūrists, diplomāts vai biznesmenis ir vesels un bez karantīnas var šķērsot valstu robežas (kā arī atgriezties savā dzimtenē). Tomēr izredzes īstenot tādu ieceri tuvākajā laikā un globālā līmenī ir pavisam niecīgas, lai gan šis pasākums ir nepieciešams jau tagad un praksē var būt salīdzinoši viegli īstenojams. To nedarīs, jo ieceri izvirzījis priekšsēdētājs Sji, bet no Rietumu līderu imidža viedokļa piekrist oficiālās Pekinas piedāvājumiem (it īpaši piedāvājumiem, kas uzsver augsto Ķīnas informācijas tehnoloģiju attīstību) nevar, principiāli nevar.

Vēl viens piemērs: koronavīrusa vakcīna nav pieejama nabadzīgajām pasaules valstīm, kuras bez vakcinācijas varētu kļūt par planētas "koronavīrusa perēkļiem" ar visām no tā izrietošām sekām. Vladimirs Putins savā runā uzsvēra, ka vakcīnām jābūt pieejamām visā pasaulē:

"Krievija atbalsta šī samita galvenā risinājuma projektu, kas virzīts uz to, lai efektīvas un drošas vakcīnas būtu pieejamas visiem. Bez šaubām, imunizācijas preparātiem jābūt visas tautas īpašumam. Un mūsu valsts, Krievija, protams, ir gatava piedāvāt trūcīgām valstīm mūsu zinātnieku izstrādātās vakcīnas: tā ir pasaulē pirmā reģistrēta vakcīna "Sputnik V" uz cilvēka adenovīrusu vektoru platformas, gatava arī otra Krievijas vakcīna – Novosibirskas zinātniskajā centrā izstrādātā "EpiVakKorona", jau top trešā Krievijas vakcīna.

Pandēmijas mērogs liek mums piesaistīt visus resursus un izstrādes. Mūsu kopīgais mērķis ir izveidot vakcīnu preparātu portfeļus un sekmēt visas planētas iedzīvotāju drošību. Tas, cienījamie kolēģi, nozīmē, ka darba pietiks visiem, un man šķiet, ka šoreiz ir gadījums, kad konkurence, iespējams, ir neizbēgama, bet mums pārsvarā jāņem vērā humānā rakstura apsvērumi."

Deklaratīvajā līmenī viss būs kārtībā, bet "Divdesmitnieks" kopumā nepiekritīs konkrētām darbībām, kuras (sekojot elementārajai loģikai) paredzētu veidot fondu nabadzīgo valstu iedzīvotāju vakcinēšanas finansēšanai, izmantojot vispieejamākas un efektīvākas vakcīnas, proti, Krievijas vakcīnu "Sputnik V", kas ir lētāka par amerikāņu un Eiropas analogu un kuru, atšķirībā no Pfizer vakcīnas, nevajag uzglabāt -70 grādu temperatūrā. Tā ir visnopietnākā problēma pat Amerikas medicīnas infrastruktūras apstākļos, nemaz nerunājot par attiecīgo "infrastruktūru" Dienvidamerikā, Āfrikā vai Austrumeiropā.

Pie tam no Vašingtonas un Briseles skatpunkta, problēma atkal tā pati: vakcīna nāk no Krievijas (tomēr ķīniešu vakcīna viņus arī neapmierina).

Vladimirs Putins aicināja izrādīt humānismu, izvairīties no "neizbēgamās konkurences", tomēr izredzes uz to, ka viņa aicinājumu sadzirdēs, ir ļoti mazas, it īpaši ņemot vērā Krievijas un Ķīnas vakcīnu diskreditācijas kampaņu Rietumu medijos.

Līdztekus G20 samitā nebija nekāda substantīvā dialoga (tikai pasaules līderu monologu sērija) par daudziem jautājumiem: gan PTO reformu, gan jaunattīstības valstu valūtas parādu problēmas, gan globāla protekcionisma tendence. Rietumu līderiem ir ļoti skaidra nostāja: viņi daudz runā, viņi nevienu neuzklausa, bet viņu ierosinājumu formula ir visai vienkārša: "visiem ir jādara tā, kā mēs sakām, un tad viss būs labi", un šajā ziņā Vašingtona nostāja diez vai mainīsies pēc prezidenta maiņas.

G20 samita substantivitātes trūkums uzskatāmi apliecina, ka pasaule virzās nevis uz "ģeopolitisko bloku" konkurenci, ne uz "amerikāņu pasaules" atjaunošanu (kā to cer Vašingtonā), bet uz pasauli, kurā par kaut ko vienoties var tikai divpusējo sarunu līmenī starp konkrētām valstīm. Formāli "Divdesmitnieka", tā saucamās G20 grupas pasaule vēl pastāv, bet praksē mēs tuvojamies tam, ko pazīstamais amerikāņu polittehnologs Jans Brēmers nosauca par "G-nulle pasauli": pasaulei, kurā katrs ir par sevi. Iespējams, šīs transformācijas paātrināšanās būs galvenais koronavīrusa vēsturiskais mantojums.

32
Tagi:
Vladimirs Putins, Sji Dziņpins, krīze, ekonomika, pandēmija, G20
Pēc temata
ANO ģenerālsekretārs aicina atcelt ierobežojumus un apvienoties pret Covid-19
"Sajaucis NATO ar tirdzniecību". Kāpēc Krievija nevēlas atgriezties G7
Kāpēc ASV pūlas atdzīvināt komunisma draudu spoku?
Džo Baidens

Baidens pārvērtīs ASV par Eiropas marioneti

19
(atjaunots 16:02 26.11.2020)
Maldīgi cerēt, ka globālistiem ir nacionāli orientētas intereses. Viņu acīs ASV ir svarīgas kā emisijas centrs un spēcīgākā armija pasaulē. Taču pati milzīgā valsts drīzāk ir slogs, ko vienkāršāk norakstīt, nevis investēt tās problēmu risināšanā.

Eiropas Padomes priekšsēdētājs Šarls Mišels ierosināja Džo Baidenam atjaunot "stabilu transatlantijas aliansi".

Ja Džo Baidens ieradīsies Baltajā namā (spriežot pēc pašreizējiem notikumiem, tamlīdzīgas izredzes kļūst aizvien neatvairāmākas), iespējams, piepildīsies arī Mišela vēlme. Liela loma ir ASV valsts sekretāra iespējamam kandidātam – Entonijam Blinkenam, rafinētam "Vašingtonas purva" produktam un "globālo alianšu atbalstītājam", portālā RIA Novosti stāsta Irina Alksnis.

Uzreiz bija skaidrs, ka Rietumeiropa priecāsies, redzot, ka ASV prezidenta krēslā sēdies tieši Džo Baidens – tās līderi viens pēc otra steigšus metās apsveikt Baidenu ar uzvaru, Vācija pat atzina, ka nav noskaņota "vēl četrus gadus strādāt ar Trampu".

© Sputnik / Брайан Смит

Nav gan īsti saprotams, kāpēc Eiropa dod priekšroku globālistiem ASV priekšgalā – tiem pašiem, ko apsēdusi ideja saglabāt status quo – vienpolāro pasauli ar Vašingronas bezierunu līdera vietu tajā. Galu galā, tādai vēlmei neatbilst suverenizācijas procesi, kas uzņem apgriezienus Vecajā Pasaulē, centieni tikt vaļā no vasaļu lomas aizokeāna valdnieka paēnā.

Varētu pieņemt, ka Eiropā tāpat virsroku ņēmuši proamerikāniskie spēki, gatavi upurēt ASV savas valstis. Tomēr fakti liecina par ko citu. Piemēram, Vācijas valdība vēlreiz apstiprināja savu viedokli – tā norādīja, ka eksteritoriālās sankcijas, ko ASV izstrādā pret "Ziemeļu straumi 2", ir nepieņemamas.

Tātad Eiropa joprojām pastāv uz sava, aizstāv savas intereses un cenšas pastiprināt savu ģeopolitisko lomu, tomēr kaismīgi atbalsta to spēku atgriešanos pie varas Vašingtonā, kas tai teorētiski būtu kategoriski nepieņemami.

Pretruna ir dīvaina. Tās atminējums meklējams četrus gadus tālā pagātnē. Ierodoties Baltajā namā, Donalds Tramps atteicās no virknes izstrādājamu un pat parakstītu starptautisko līgumu. To vidū bija slavenā Transatlantijas tirdzniecības un investīciju partnerība, kas tobrīt bija izpelnījusies visnotaļ baismīgu reputāciju. Panikas cēlēji brīdināja, ka ar tās palīdzību Amerika vienkārši izsūknēs no Eiropas resursus.

Tomēr Tramps, kurš savas prezidentūras gados izmantoja katru iespēju, lai gūtu ekonomisko labumu savai valstij, nesvārstoties atteicās no "vistas", kam šķietami vajadzēja ilgus gadus dēt zelta olas Amerikai. Pie tam viņš norādīja: patiesībā visi šie līgumi Savienotajām Valstīm nav izdevīgi. Iespējams, niknajam amerikāņu patriotam ar seno pieredzi biznesā, var ticēt.

Kremlis
© Sputnik / Наталья Селиверстова

Būtu maldīgi cerēt, ka globālistiem ir nacionāli orientētas intereses. Viņu skatījumā Savienotās Valstis var būt ļoti svarīgas kā galvenais emisijas centrs un spēcīgākā armija uz planētas. Taču pati par sevi milzīgā valsts ar gandrīz 330 miljoniem iedzīvotāju drīzāk gan ir slogs, ko vienkāršāk ir norakstīt, nevis ieguldīt līdzekļus tās problēmu risināšanā.

Toties globālistu patiesās intereses un sentimentalitāte, iespējams, saistīti pavisam ar citām vietām. Tas pats Entonijs Blinkens lielu daļu bērnības aizvadījis Parīzē, viņa personību lielā mērā ietekmējis patēvs – eiropietis. Tātad šaubas par to, cik lielā mērā viņš, valsts sekretāra postenī būdams, ņems vērā vienīgi ASV nacionālās intereses, ir visnotaļ pamatotas.

Šādā kontekstā Eiropas viedoklis ir jēgpilns. Pēdējo gadu desmitu laikā tā iemanījusies panākt savu mijiedarbībā ar saknes zaudējušo amerikāņu dziļvalsti, pie tam pilda visus formālos reveransus "brīvās pasaules līderim" un vienīgajai superlielvalstij. Ko vērts jau ir Irānas kodoldarījums, ko bieži dēvē par Obamas prezidentūras triumfu, taču ES tas bija vajadzīgs daudz vairāk nekā ASV.

Vēl vairāk: ES vēl joprojām vairākos aspektos vajadzīgas ASV. Piemēram, Eiropas pūles veidot pašai savu armiju – ne tagadējo imitāciju, bet īstu militāro spēku – izskatās nenopietni. Šajā ziņā alternatīvas amerikāņiem nav un tuvākajā nākotnē nav sagaidāma. Tikai Tramps bija stingri apņēmies piespiest Veco Pasauli samaksāt par militāro "vairogu" augstāko likmi. Briselei vai Berlīnei ir daudz lielākas izredzes vienoties "pa labam" ar "Vašingtonas purvu".

Pie tam ES vēl joprojām vajadzīgs atsvars Krievijai – ģeopolitiskais, ekonomiskais, arī militārais. Citādi Maskavai parādās pārlieku labvēlīgi apstākļi rietumu virzienā, un tas nekādi nepriecē Rietumeiropu.

Galu galā veidojas paradoksāla situācija: vairākums Eiropu uzskata par ASV patēriņa materiālu, taču patiesībā vajadzētu pažēlot amerikāņus – viņiem aug risks krist par Eiropas viltības un pašmāju elites nodevības upuriem.

19
Tagi:
Džo Baidens, ASV, Eiropas Savienība
Pēc temata
Putinam nav iemesla sveikt Baidenu
Vācijas atlantiskās vienotības dēļ nāksies upurēt Eiropas Savienību
Klintone publicējusi Amerikas plānu pasaulei: labas ziņas Krievijai
Desmit sievietes, pieci krāsainie un gejs. Kas veido Baidena komandu
Sergejs Lavrovs

Lavrovs: ES ir kāds ieradums, kas mudina Krieviju atteikties no kontaktiem

0
(atjaunots 10:44 27.11.2020)
Krievija domā nevis par to, kā strādāt ar Eiropas Savienību, bet gan cenšas izprast, vai ir vērts vispār ar to sadarboties, konstatēja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.

RĪGA, 27. novembris – Sputnik. Eiropas Savienība vēl joprojām nav atteikusies no ieraduma runāt no spēka pozīcija, un, kamēr tā notiek, Maskava domā nevis par to, kā strādāt ar Briseli, bet gan vērtē, vai tādi kontakti principā ir mērķtiecīgi, paziņoja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs darba vizītes laikā Baltkrievijā.

Lavrovs ieradās Minskā 25. novembrī, ka piedalītos Krievijas un Baltkrievijas Ārlietu ministriju kolēģiju kopējā sēdē, vēstīja Sputnik Baltkrievija. Iepriekš diplomātam aizritēja pārrunas ar Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko un ārlietu ministru Vadimiru Makeju.

"Mēs no savas puses vairs nedomājam par to, kā strādāt – kā parasti vai kā citādi, bet gan principā gribam izprast, vai ir vērts vispār sadarboties ar Briseles struktūrām, kamēr tās strādā pašreizējā stilā," paziņoja Lavrovs.

Pēc viņa vārdiem, Krievijas un ES attiecības patlaban veidojas ar grūtībām, ņemot vērā vairāku, visas ES atbalstītu valstu nepartnerisko, bieži vien – nedraudzīgo izturēšanos.

"Daudzas Eiropas Savienības valstis nespēj atteikties no augstprātīgā ieraduma runāt ar citiem no spēka pozīcijas. Šis ieradums ierobežo iespējas atjaunot līdztiesīgu, savstarpējas cieņas pilnu dialogu," paskaidroja Krievijas ārlietu ministrs.

Spēle bez noteikumiem

Lavrovs norādīja, ka rietumvalstis vērš spiedienu pret Krieviju un Baltkrieviju un rīkojas stilā "spēle bez noteikumiem".

"...Tiek vērsts spiediens ar mērķi mainīt mūsu līniju, ierobežot mūsu valstu attīstību. Rietumvalstu medijos un no oficiālu amatpersonu puses skan teju vai ultimāti. Faktu, kas liecina par iejaukšanos iekšējās lietās, ir papilnam... Bez pierādījumiem tiek ieviestas vienpusējas sankcijas. Iesaldēts gadiem ilgi veidoto mijiedarbības formātu darbs," konstatēja ministrs.

Lavrovs norādīja uz lielu skaitu faktu, kas norāda uz rupju iejaukšanos Baltkrievijas iekšējās lietās gan no ASV, gan tām sekojošo Eiropas valstu puses.

"Joprojām tiek izmantotas tā saucamo krāsaino revolūciju netīrās metodes, ieskaitot manipulācijas ar sabiedrisko domu, atbalstu atklāti pretvalstiskiem spēkiem, to radikalizācijas veicināšanu," norādīja Lavrovs.

Viņš uzsvēra, ka Baltkrievija spēj pati atrisināt situāciju bez nelūgtiem padomiem.

"No savas puses, mēs ņemam vērā, ka baltkrievu tauta ir gudra, vienmēr darbojas nosvērti un spēj tikt galā ar savām problēmām bez jebkādiem ieteikumiem no ārienes, bez uzspiestiem ierosinājmiem par nelūgtu starpniecību," paziņoja Krievijas ārlietu ministrs.

Nepārprotami ir centieni kaitēt situācijas normalizācijai Baltkrievijā, piezīmēja Lavrovs. "Tam ir daudz piemēru – gan pūles radikalizēt tā saucamos protestu dalībniekus, sabotāžas un valsts nodevības aicinājumi, kas cita starpā skan no ārzemēm," piebilda diplomāts.

Opozīcijas akcijas Baltkrievijā sākās pēc prezidenta vēlēšanām augustā. CVK dati liecina, ka tajās uzvarējis Aleksandrs Lukašenko. Opozīcija nepiekrita balsojuma rezultātiem, aicināja organizēt atkārtotas vēlēšanas un radīja koordinācijas padomi "varas nodošanai". Baltkrievijas Ģenerālprokuratūra saskatīja šajos soļos draudus valstiskumam un ierosināja krimināllietu saskaņā ar pantu par varas sagrābšanas aicinājumiem. Virkne opozīcijas aktīvistu valsti pametuši, vairāki ir aizturēti.

Varasiestādes vērtē, ka protesti Baltkrievijā iegūst radikālu raksturu. Lavrovs atzīmēja, ka baltkrievu opozīcija tiek aktīvi finansēta un mudināta turpināt tamlīdzīgu bezkompromisa līniju.

0
Tagi:
Sergejs Lavrovs, Krievija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Eiropas Savienība iekļāva Lukašenko sankciju sarakstā
Rietumi atraduši baļķi Baltkrievijā, taču neredz skabargu Amerikā
"Mēs redzējām instrukcijas": KF ārlietu ministrs stāsta, kas musina opozīciju Baltkrievijā
Eksperts: baltkrieviem šķita, ka Latvijā ir labi, – tagad strebj putru ar lielu karoti