Naftas urbšanas tornis

"Izskatās, ka krievi uzvar naftas karā"

79
(atjaunots 08:46 23.04.2020)
Bezprecedenta situācija ar negatīvām naftas cenām neko daudz neizsaka par naftas tirgus nākotni, taču pietiekami daiļrunīgi liecina, kā naftas tirgus koriģēs Amerikas slānekļa kompāniju ambīcijas, kas nevēlējās sadarboties ar "naftas alianses" OPEC+ dalībvalstīm.

Par to, ka naftas cenas var izrādīties "negatīvajā zonā" un sekas var būt ārkārtīgi smagas, banku analītiķi (arī vadošo Amerikas un Eiropas banku analītiķi) brīdināja jau pirms mēneša. Pat medijos tika aktīvi apspriests tas, ka bezprecedenta ieguves lejupslīde, ko maijā sāks Saūda Arābija, Krievija un citi OPEC+ darījuma dalībnieki, izrādīsies nepietiekami, lai izlīdzinātu naftas cenas īstermiņa perspektīvā, un to stabilizācijai koronavīrusa pandēmijas apstākļos ir nepieciešama sadarbība no Amerikas naftas sektora puses, portālā RIA Novosti stāsta Ivans Daņilovs.

Taisnības labad jāatzīmē, ka gan Amerikas ierēdņu (piemēram, Teksasas naftas nozares regulēšanas komisijas ierēdņu), gan pašu slānekļa kompāniju vadītāju un īpašnieku vidū atradās veselā saprāta piekritēji, kuri piedāvāja oficiāli un neoficiāli organizēt ieguves samazināšanu vienlaikus OPEC+ darījuma noslēgšanai vai pēc tā noslēgšanas, lai pārliecinātu skeptiķus, ka Saūda Arābijas un Krievijas naftas kompānijas neizmantos Amerikas vājību.

Taču veselā saprāta un skaidra aprēķina piekritēji izrādījās mazākumā, savukārt ASV enerģētikas ministrs G20 "virtuālajā samitā" paziņoja, ka naftas ieguvi ASV regulēs tirgus un līdz 2020. gada beigām, atkarībā no tā, kāds prognozēšanas modelis izrādīsies pareizs, ieguve "brīvprātīgi piespiedu kārtā" nokritīs par diviem vai trim miljoniem barelu diennaktī. Šāds sarukums būs līdzvērtīgs aptuveni ceturtās daļas ASV iegūtās naftas aiziešanai no tirgus.

Pašā ASV enerģētikas ministra paziņojumā G20 samitā svarīgākie bija nevis skaitļi (domājams, nav iespējams aprēķināt, kāda daļa ieguves ASV tiks iznīcināta līdz 2020. gada beigām), bet gan tas, kā viņš piedāvā regulēt ieguvi. Vašingtonas amatpersona apgalvoja, ka to darīs tirgus, un tas, piemēram, absolūti apmierināja Saūda Arābiju, pašreizējo G20 grupas priekšsēdētāju. Lieta tāda, ka Saūda Arābijas un Krievijas naftas ieguves uzņēmumi, tāpat kā ierēdņi, atšķirībā no daudziem pseidoekspertiem, kuri klāstīja par "ASV uzvaru pār OPEC", lieliski aptver, kā izskatīsies ieguves piespiedu samazināšanas "tirgus" mehānisms.

OPEC galvenā mītne Vīnē, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Tas izskatīsies aptuveni kā regulāra (nepieciešamības gadījumā – katru mēnesi) cenu katastrofa Amerikas naftas nākotnes līgumu tirgū. Ar iespējamu negatīvo cenu atkārtošanos, ko izraisīs gan Amerikas naftas tirgus konstrukcijas īpatnības, gan arī (jo īpaši!) Amerikas slānekļa kompāniju rīcība – tās pat attiecībās ar federālajām varasiestādēm un Teksasas valsts regulatoriem "nevēlējās risināt jautājumu kā labāk, un iznāca kā sliktāk".

Amerikas bankas Goldman Sachs analītiķis Damjens Kurvalens, kurš viens no pirmajiem jau pirms dažām nedēļām prognozēja negatīvo naftas cenu varbūtību, tai skaitā ASV, skaidro, kas notika (citāts no ZeroHedge): "Maija WTI markas naftas nākotnes līgums Čikāgas preču biržā beidzas rīt, 21. aprīlī. Ikvienam garās pozīcijas turētājam (naftas pircējs, kurš neslēgs līgumu līdz šim datumam, jeb nepārdos to tirgū – red. piez.) pēc tam būs jāpieņem jēlnaftas piegāde Kušingā maija mēnesī (vai nu padodot nozīmētajā cauruļvadā vai krātuvē, vai nu caur "pārvešanu krātuves ietvaros").

Tas nozīmē, ka investors, kurš noslēdza WTI maija līgumu, būs spiests pārdot šo pozīciju (par jebkādu cenu) līdz 21. aprīlim, lai izvairītos no akūtas vajadzības meklēt vietu naftai Kušingas krātuvē, kura tobrīd, visticamāk, būs pilna (tā jau bija par 77% aizpildīta pagājušajā piektdienā, tātad vietas deficīts krātuvē saglabāsies līdz maija pirmajai nedēļai)."

Lokālā loģistikas un uzglabāšanas katastrofa, kuras izraisīja slānekļa kompāniju vēlme "iegūt līdz beigām", noveda ne tikai pie naftas cenu sabrukuma aprīļa beigās un maija sākumā, bet arī naftai, kas tiks piegādāta jūnijā un jūlijā, lai gan šīs cenas krituma apmērs vēl nav tik iespaidīgs, vismaz cenas joprojām ir pozitīvas. Daudzām Amerikas kompānijām naftas piegādes cenas pircējiem ir saistītas tieši ar šo nākotnes līgumu, pat apstākļos, ja nafta netiek piegādāta Kušingā, tāpēc nopietnas problēmas izjutīs liela daļa Amerikas ieguves kompāniju. Tās radīs ne tikai pašreizējās negatīvās cenas, bet arī strauji krītošās cenas viena vai divu tuvāko mēnešu laikā, turklāt nebūs perspektīvu iesūknēt naftu cauruļvadā vai atrast tai uzglabāšanas vietu. Līdzīgas problēmas lielākā vai mazākā mērā būs vērojamas arī citviet pasaulē, taču diez vai kaut kur zaudējumi būs salīdzināmi ar stāvokli ASV, kur naftas kompānijas masveidā cieš pašu ambīciju dēļ.

Atgriežoties pie jautājuma par to, kurš un kā uzvar naftas karā, var atzīmēt skumjos Kanādas Karaliskās bankas un cienījamās konsultāciju kompānijas Rystad Energy aprēķinus, ko apkopoja Financial Post Kanādas izdevuma žurnālisti:

"Kurš uzvarēs? Piespiedu samazinātā naftas ieguve Ziemeļamerikā var būt piecas reizes augstāka, nekā OPEC valstīs… Ziemeļamerikas naftas ieguves kompānijas ir sagrautas, jo, domājams, naftas plūdi saglabās zemas cenas ilgāk (nekā gaidīts – red. piez.). RBC Capital Markets sagaida, ka slānekļa naftas ieguve ASV samazināsies par 1,5 miljoniem barelu dienā… Turpretim, OPEC ieguves kompāniju vidū tikai Irāka būs spiesta papildus samazināt ieguvi par 300 000 barelu diennaktī, savukārt Venecuēla – par 275 000 barelu diennaktī. Pagaidām, šķiet, Krievija un Saūda Arābija uzvar karā par tirgus daļu. Taču uzvara tām izmaksā dārgi, jo vairums OPEC valstu zināmā mērā ir atkarīgas no augstām naftas cenām… Kopumā ieguve Ziemeļamerikā var samazināties par 2,64 miljoniem barelu diennaktī šogad, savukārt OPEC (papildu piespiedu – red. piez.) samazinājums sastāda ap 575 000 barelu diennaktī, saskaņā ar datiem, kas saņemti no RBC un Rystad."

Donalds Tramps jau sola kaut kā palīdzēt slānekļa kompānijām, taču to viņš solīja arī iepriekš, tikai viņam neko neļāva darīt viņa politiskie oponenti ASV Kongresā, kuru vidū dažs labs atklāti triumfē un priecājas par masveida naftas kompāniju darbinieku atlaišanu un naftas cenu sabrukumu. Naftas tirgus cenu konjunktūru tuvākajiem mēnešiem paredzēt nav iespējams, tomēr epidēmija reiz beigsies. Tad atjaunosies pieprasījums un augs cenas. Taču līdz tam blrīdim, prātīgi norāda rietumu analītiķi, ievērojama daļa ASV un Kanādas naftas ieguves kompāniju vienkārši neizdzīvos.

79
Tagi:
nafta, naftas tirgus, OPEC
Pēc temata
Ķīna palīdzēs Krievijai uzvarēt naftas karā
Politologs novērtējis Saūda Arābijas prasības pret Krieviju naftas jautājumā
Analītiķis: OPEC+ neizdosies vienoties par naftas ieguves radikālu samazināšanu
Haoss tiek atcelts. Ko izdevies panākt OPEC+
G20

Koronavīruss skāris G20 samitu. Taču Rietumi necietīs Krievijas vakcīnu

32
(atjaunots 16:13 26.11.2020)
Vladimirs Putins aicināja izrādīt humānismu, izvairīties no "neizbēgamās konkurences", tomēr izredzes uz to, ka viņa aicinājumu sadzirdēs, ir ļoti mazas, it īpaši ņemot vērā Krievijas un Ķīnas vakcīnu diskreditācijas kampaņu Rietumu medijos.

Virtuālais samits G20 akcentēja globalizācijas nāvi, neskatoties uz visiem dalībnieku pūliņiem. Tas parādīja: deglobalizācija pēckovidā pasaulē jau notikusi, RIA Novosti portālā stāsta Ivans Daņilovs.

Runa nav par kaut kādu sazvērestību pret nosacīto "amerikāņu vienpolāro pasauli" (Pax Americana izskatā) vai citiem mēģinājumiem atmodināt "bloku konfrontāciju" pēc XX gadsimta otrās puses parauga. Deglobalizācija un daudzpolaritāte jau ir reāla, lai ko par to domātu Vašingtonas vai Briseles "smadzeņu centros".

Lieta tāda, ka nepastāv vienota politiskā kārtība, tāpat kā nepastāv vienota politiskā valoda tās apspriešanai. Vēl jo vairāk nepastāv nekāds "ģeopolitiskais kamertonis" (vai pat "kamertoņi"), uz ko varētu orientēties pasaules sabiedrība.

Ir kopīgas problēmas, sākot no koronavīrusa pandēmijas un beidzot ar globālo ekonomisko krīzi, ir, bet nav un nekad arī nebūs kopīgu lēmumu. Tāpēc vien, ka globālā līmenī valstu mijiedarbības shēmā sākusies spēle ar nulles likmi, proti, jebkurus konkrētas valsts panākumus uztver kā konkurentu sakāvi, pie tam demonstrē gatavību upurēt kopīgās intereses (nerunājot jau par humāniem apsvērumiem) tikai tālab, lai kāds no ģeopolitiskajiem konkurentiem nevarētu ierakstīt savā kontā kādu imidža, politisku vai ekonomisku uzvaru.

Gribētos pieminēt dažus acīmredzamus piemērus. "Divdesmitnieku" samitā ĶTR līderis piedāvāja izveidot kādu digitālu mehānismu, kas ļautu atvērt pārvietošanos starp valstīm — tas sniegtu lielu atbalstu pasaules ekonomikai, starptautiskajai tirdzniecībai un tūrisma atjaunošanai (tas ir svarīgs faktors daudzām, arī ļoti nabadzīgām valstīm).

Sji Dziņpins ierosināja veidot starptautisku,  savstarpēji atzītu mehānismu "veselības QR kodu", kura pamatā būtu testu rezultāti. "Ceru, ka tam pievienosies pēc iespējas lielāks skaits valstu un reģionu," teica Sji Dzjiņpins.

Objektīvi tā ir laba ideja: veidot starptautisku un vispāratzītu "digitālo apliecību", lai apstiprinātu, ka konkrētais tūrists, diplomāts vai biznesmenis ir vesels un bez karantīnas var šķērsot valstu robežas (kā arī atgriezties savā dzimtenē). Tomēr izredzes īstenot tādu ieceri tuvākajā laikā un globālā līmenī ir pavisam niecīgas, lai gan šis pasākums ir nepieciešams jau tagad un praksē var būt salīdzinoši viegli īstenojams. To nedarīs, jo ieceri izvirzījis priekšsēdētājs Sji, bet no Rietumu līderu imidža viedokļa piekrist oficiālās Pekinas piedāvājumiem (it īpaši piedāvājumiem, kas uzsver augsto Ķīnas informācijas tehnoloģiju attīstību) nevar, principiāli nevar.

Vēl viens piemērs: koronavīrusa vakcīna nav pieejama nabadzīgajām pasaules valstīm, kuras bez vakcinācijas varētu kļūt par planētas "koronavīrusa perēkļiem" ar visām no tā izrietošām sekām. Vladimirs Putins savā runā uzsvēra, ka vakcīnām jābūt pieejamām visā pasaulē:

"Krievija atbalsta šī samita galvenā risinājuma projektu, kas virzīts uz to, lai efektīvas un drošas vakcīnas būtu pieejamas visiem. Bez šaubām, imunizācijas preparātiem jābūt visas tautas īpašumam. Un mūsu valsts, Krievija, protams, ir gatava piedāvāt trūcīgām valstīm mūsu zinātnieku izstrādātās vakcīnas: tā ir pasaulē pirmā reģistrēta vakcīna "Sputnik V" uz cilvēka adenovīrusu vektoru platformas, gatava arī otra Krievijas vakcīna – Novosibirskas zinātniskajā centrā izstrādātā "EpiVakKorona", jau top trešā Krievijas vakcīna.

Pandēmijas mērogs liek mums piesaistīt visus resursus un izstrādes. Mūsu kopīgais mērķis ir izveidot vakcīnu preparātu portfeļus un sekmēt visas planētas iedzīvotāju drošību. Tas, cienījamie kolēģi, nozīmē, ka darba pietiks visiem, un man šķiet, ka šoreiz ir gadījums, kad konkurence, iespējams, ir neizbēgama, bet mums pārsvarā jāņem vērā humānā rakstura apsvērumi."

Deklaratīvajā līmenī viss būs kārtībā, bet "Divdesmitnieks" kopumā nepiekritīs konkrētām darbībām, kuras (sekojot elementārajai loģikai) paredzētu veidot fondu nabadzīgo valstu iedzīvotāju vakcinēšanas finansēšanai, izmantojot vispieejamākas un efektīvākas vakcīnas, proti, Krievijas vakcīnu "Sputnik V", kas ir lētāka par amerikāņu un Eiropas analogu un kuru, atšķirībā no Pfizer vakcīnas, nevajag uzglabāt -70 grādu temperatūrā. Tā ir visnopietnākā problēma pat Amerikas medicīnas infrastruktūras apstākļos, nemaz nerunājot par attiecīgo "infrastruktūru" Dienvidamerikā, Āfrikā vai Austrumeiropā.

Pie tam no Vašingtonas un Briseles skatpunkta, problēma atkal tā pati: vakcīna nāk no Krievijas (tomēr ķīniešu vakcīna viņus arī neapmierina).

Vladimirs Putins aicināja izrādīt humānismu, izvairīties no "neizbēgamās konkurences", tomēr izredzes uz to, ka viņa aicinājumu sadzirdēs, ir ļoti mazas, it īpaši ņemot vērā Krievijas un Ķīnas vakcīnu diskreditācijas kampaņu Rietumu medijos.

Līdztekus G20 samitā nebija nekāda substantīvā dialoga (tikai pasaules līderu monologu sērija) par daudziem jautājumiem: gan PTO reformu, gan jaunattīstības valstu valūtas parādu problēmas, gan globāla protekcionisma tendence. Rietumu līderiem ir ļoti skaidra nostāja: viņi daudz runā, viņi nevienu neuzklausa, bet viņu ierosinājumu formula ir visai vienkārša: "visiem ir jādara tā, kā mēs sakām, un tad viss būs labi", un šajā ziņā Vašingtona nostāja diez vai mainīsies pēc prezidenta maiņas.

G20 samita substantivitātes trūkums uzskatāmi apliecina, ka pasaule virzās nevis uz "ģeopolitisko bloku" konkurenci, ne uz "amerikāņu pasaules" atjaunošanu (kā to cer Vašingtonā), bet uz pasauli, kurā par kaut ko vienoties var tikai divpusējo sarunu līmenī starp konkrētām valstīm. Formāli "Divdesmitnieka", tā saucamās G20 grupas pasaule vēl pastāv, bet praksē mēs tuvojamies tam, ko pazīstamais amerikāņu polittehnologs Jans Brēmers nosauca par "G-nulle pasauli": pasaulei, kurā katrs ir par sevi. Iespējams, šīs transformācijas paātrināšanās būs galvenais koronavīrusa vēsturiskais mantojums.

32
Tagi:
Vladimirs Putins, Sji Dziņpins, krīze, ekonomika, pandēmija, G20
Pēc temata
ANO ģenerālsekretārs aicina atcelt ierobežojumus un apvienoties pret Covid-19
"Sajaucis NATO ar tirdzniecību". Kāpēc Krievija nevēlas atgriezties G7
Kāpēc ASV pūlas atdzīvināt komunisma draudu spoku?
Džo Baidens

Baidens pārvērtīs ASV par Eiropas marioneti

19
(atjaunots 16:02 26.11.2020)
Maldīgi cerēt, ka globālistiem ir nacionāli orientētas intereses. Viņu acīs ASV ir svarīgas kā emisijas centrs un spēcīgākā armija pasaulē. Taču pati milzīgā valsts drīzāk ir slogs, ko vienkāršāk norakstīt, nevis investēt tās problēmu risināšanā.

Eiropas Padomes priekšsēdētājs Šarls Mišels ierosināja Džo Baidenam atjaunot "stabilu transatlantijas aliansi".

Ja Džo Baidens ieradīsies Baltajā namā (spriežot pēc pašreizējiem notikumiem, tamlīdzīgas izredzes kļūst aizvien neatvairāmākas), iespējams, piepildīsies arī Mišela vēlme. Liela loma ir ASV valsts sekretāra iespējamam kandidātam – Entonijam Blinkenam, rafinētam "Vašingtonas purva" produktam un "globālo alianšu atbalstītājam", portālā RIA Novosti stāsta Irina Alksnis.

Uzreiz bija skaidrs, ka Rietumeiropa priecāsies, redzot, ka ASV prezidenta krēslā sēdies tieši Džo Baidens – tās līderi viens pēc otra steigšus metās apsveikt Baidenu ar uzvaru, Vācija pat atzina, ka nav noskaņota "vēl četrus gadus strādāt ar Trampu".

© Sputnik / Брайан Смит

Nav gan īsti saprotams, kāpēc Eiropa dod priekšroku globālistiem ASV priekšgalā – tiem pašiem, ko apsēdusi ideja saglabāt status quo – vienpolāro pasauli ar Vašingronas bezierunu līdera vietu tajā. Galu galā, tādai vēlmei neatbilst suverenizācijas procesi, kas uzņem apgriezienus Vecajā Pasaulē, centieni tikt vaļā no vasaļu lomas aizokeāna valdnieka paēnā.

Varētu pieņemt, ka Eiropā tāpat virsroku ņēmuši proamerikāniskie spēki, gatavi upurēt ASV savas valstis. Tomēr fakti liecina par ko citu. Piemēram, Vācijas valdība vēlreiz apstiprināja savu viedokli – tā norādīja, ka eksteritoriālās sankcijas, ko ASV izstrādā pret "Ziemeļu straumi 2", ir nepieņemamas.

Tātad Eiropa joprojām pastāv uz sava, aizstāv savas intereses un cenšas pastiprināt savu ģeopolitisko lomu, tomēr kaismīgi atbalsta to spēku atgriešanos pie varas Vašingtonā, kas tai teorētiski būtu kategoriski nepieņemami.

Pretruna ir dīvaina. Tās atminējums meklējams četrus gadus tālā pagātnē. Ierodoties Baltajā namā, Donalds Tramps atteicās no virknes izstrādājamu un pat parakstītu starptautisko līgumu. To vidū bija slavenā Transatlantijas tirdzniecības un investīciju partnerība, kas tobrīt bija izpelnījusies visnotaļ baismīgu reputāciju. Panikas cēlēji brīdināja, ka ar tās palīdzību Amerika vienkārši izsūknēs no Eiropas resursus.

Tomēr Tramps, kurš savas prezidentūras gados izmantoja katru iespēju, lai gūtu ekonomisko labumu savai valstij, nesvārstoties atteicās no "vistas", kam šķietami vajadzēja ilgus gadus dēt zelta olas Amerikai. Pie tam viņš norādīja: patiesībā visi šie līgumi Savienotajām Valstīm nav izdevīgi. Iespējams, niknajam amerikāņu patriotam ar seno pieredzi biznesā, var ticēt.

Kremlis
© Sputnik / Наталья Селиверстова

Būtu maldīgi cerēt, ka globālistiem ir nacionāli orientētas intereses. Viņu skatījumā Savienotās Valstis var būt ļoti svarīgas kā galvenais emisijas centrs un spēcīgākā armija uz planētas. Taču pati par sevi milzīgā valsts ar gandrīz 330 miljoniem iedzīvotāju drīzāk gan ir slogs, ko vienkāršāk ir norakstīt, nevis ieguldīt līdzekļus tās problēmu risināšanā.

Toties globālistu patiesās intereses un sentimentalitāte, iespējams, saistīti pavisam ar citām vietām. Tas pats Entonijs Blinkens lielu daļu bērnības aizvadījis Parīzē, viņa personību lielā mērā ietekmējis patēvs – eiropietis. Tātad šaubas par to, cik lielā mērā viņš, valsts sekretāra postenī būdams, ņems vērā vienīgi ASV nacionālās intereses, ir visnotaļ pamatotas.

Šādā kontekstā Eiropas viedoklis ir jēgpilns. Pēdējo gadu desmitu laikā tā iemanījusies panākt savu mijiedarbībā ar saknes zaudējušo amerikāņu dziļvalsti, pie tam pilda visus formālos reveransus "brīvās pasaules līderim" un vienīgajai superlielvalstij. Ko vērts jau ir Irānas kodoldarījums, ko bieži dēvē par Obamas prezidentūras triumfu, taču ES tas bija vajadzīgs daudz vairāk nekā ASV.

Vēl vairāk: ES vēl joprojām vairākos aspektos vajadzīgas ASV. Piemēram, Eiropas pūles veidot pašai savu armiju – ne tagadējo imitāciju, bet īstu militāro spēku – izskatās nenopietni. Šajā ziņā alternatīvas amerikāņiem nav un tuvākajā nākotnē nav sagaidāma. Tikai Tramps bija stingri apņēmies piespiest Veco Pasauli samaksāt par militāro "vairogu" augstāko likmi. Briselei vai Berlīnei ir daudz lielākas izredzes vienoties "pa labam" ar "Vašingtonas purvu".

Pie tam ES vēl joprojām vajadzīgs atsvars Krievijai – ģeopolitiskais, ekonomiskais, arī militārais. Citādi Maskavai parādās pārlieku labvēlīgi apstākļi rietumu virzienā, un tas nekādi nepriecē Rietumeiropu.

Galu galā veidojas paradoksāla situācija: vairākums Eiropu uzskata par ASV patēriņa materiālu, taču patiesībā vajadzētu pažēlot amerikāņus – viņiem aug risks krist par Eiropas viltības un pašmāju elites nodevības upuriem.

19
Tagi:
Džo Baidens, ASV, Eiropas Savienība
Pēc temata
Putinam nav iemesla sveikt Baidenu
Vācijas atlantiskās vienotības dēļ nāksies upurēt Eiropas Savienību
Klintone publicējusi Amerikas plānu pasaulei: labas ziņas Krievijai
Desmit sievietes, pieci krāsainie un gejs. Kas veido Baidena komandu
Lielbritānija

Lielbritānija vēsta par spēcīgāko krīzi 300 gadu laikā

0
(atjaunots 08:23 27.11.2020)
Lielbritānijas Budžeta atbildības birojs prognozē, ka 2020. gadā valsts iekšzemes kopprodukts saruks par 11,3%.

RĪGA, 27. novembris — Sputnik. Lielbritānijas ekonomika, kas pārdzīvo spēcīgu krīzi koronavīrusa pandēmijas rezultātā, vismaz divus gadus vēl neatgriezīsies 2019. gada līmenī, konstatēja valsts finanšu ministrs Rišijs Sunaks, vēsta RIA Novosti.

"Pat gadījumā, ja izaugsme atsāksies, mūsu ekonomika neatgriezīsies pirmskrīzes līmenī līdz 2022. gada ceturtajam ceturksnim. Un graujošā ietekme ekonomikā turpināsies. 2025. gadā ekonomikas izaugsme būs aptuveni par 3% zemāka nekā bija gaidīts pavasara budžetā," konstatēja ministrs, iepazīstinot parlamentu ar nākamā finanšu gada budžetu.

Londonas panorāma, foto no arhīva
© Sputnik / Александр Вильф

Lielbritānijas Budžeta atbildības biroja jaunā prognoze liecina, ka 2020. gadā valsts iekšzemes kopprodukts saruks par 11,3%. Sunaks uzsvēra, ka tā ir nopietnākā lejupslīde valsts ekonomikā vairāk nekā 300 gadu laikā.

Eksperti uzskata, ka 2021. gadā ekonomika pamazām atjaunosies un IKP pieaugums sastādīs 5,5%, bet 2022. gadā pieaugums paātrināsies līdz 6,6%, 2023. gadā – 2,3%, 2024. gadā – 1,7%, 2025 gadā – 1,8%.

Saskaņā ar Pasaules veselības organizācijas datiem, kopš pandēmijas sākuma pasaulē reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits tuvojas 59 miljoniem, vismaz 1,38 miljoni pacientu miruši. Džona Hopkinsa universitātes aplēses rāda, ka Lielbritānija ir viena no infekcijas visvairāk skartajām valstīm. Tur reģistrēti vairāk nekā pusotrs miljons Covid-19 gadījumu, vairāk nekā 55 tūkstoši pacientu miruši.

Patlaban Apvienotajā Karalistē noteikta karantīna. Decembra sākumā tās vietā stāsies stingra trīs līmeņu ierobežojumu sistēma.

0
Tagi:
ekonomiskā krīze, pandēmija, Lielbritānija
Pēc temata
Londonieši stāsta, kā gatavojas otrajai karantīnai
Totāla karantīna? Kas patlaban notiek Eiropas pilsētās
Lielbritānija aicina gatavoties jauniem iebraukšanas un darba noteikumiem
Eiropas Savienībai jābūt gatavai jaunām pandēmijām un ārkārtējām situācijām