ES dalībvalstu karogi

Koronavīruss liks Eiropai samaksāt par politisko suverenitāti

67
(atjaunots 14:51 22.04.2020)
Bailes par to, ka "koronakrīzes" sekas iznīcinās Eiropas Savienību, apsteigušas pat bailes no paša koronavīrusa.

Ceturtdien notiks Eiropas Savienības video samits — par tās bēdīgo nākotni arvien skaļāk runā cilvēks, kurš jau trīs gadus pretendē uz līdera vietu savienībā, raksta analītiķis Pjotrs Akopovs portālā RIA Novosti.

Samita priekšvakarā Emanuels Makrons runā bez aplinkiem: ES ir jāizlemj, vai tas ir ekonomisks, vai politisks projekts. Pirmajā gadījumā vienotā Eiropa sabruks, apgalvo Francijas prezidents.

"Mēs esam nonākuši pie sliekšņa: mums jāizlemj, vai Eiropas Savienība ir politisks, vai tikai tirgus projekts. Es domāju, ka Eiropas Savienība ir politisks projekts... Ja tas ir politisks projekts, cilvēka faktors ir prioritārs, un spēlē iesaistās solidaritātes jēdzieni... tiem seko ekonomika, tāpat nav jāaizmirst, ka ekonomika ir morāla zinātne. Mums ir jāsniedz finansiāla palīdzība un jāparāda solidaritāte, lai Eiropa saglabātu vienotību," paziņoja Makrons intervijā Financial Times. Proti, bagātajām valstīm ir jāpalīdz nabadzīgākām, ziemeļniekiem jāizrāda solidaritāte ar dienvidniekiem, kuri vairāk cietuši koronavīrusa pandēmijā: "Nevar būt tāds vienots tirgus, kurā dažus upurē, tā būtu vēsturiska kļūda atkal teikt, ka "grēciniekiem jāmaksā".

Proti, Vācijai jābeidz pretoties īpašā fonda izveidošanai, kas sniegs finansiālu palīdzību ES valstīm atbilstoši to vajadzībām, nevis ekonomikas izmēram. To, sākot ar Itāliju, uzstāj Eiropas dienvidu valstis, kas visvairāk cietušas no koronavīrusa, ne vien mirušo skaita ziņā, bet arī ekonomiski. Ja Vācija atteiksies sniegt atbalstu, būs apdraudēta ne tikai eirozona vien. Eiropas Savienība kā politisks projekts var nepārdzīvot esošo krīzi, "mums skaidri jānorāda, ka situācija tuvojas Eiropas idejas sabrukumam."

Aizstāvot savu pozīciju, Makrons pat atgādināja par Francijas "milzīgo, fatālo kļūdu", kad tā pieprasīja reparācijas no Vācijas pēc Pirmā pasaules kara - milzīgās summas aplaupīja vāciešus un attiecīgi izraisīja Vācijā "populistisku reakciju". Tai sekoja katastrofa. "Tā ir kļūda, ko mēs nepieļāvām Otrā pasaules kara beigās," teica Makrons, atgādinot par Māršala plānu. Protams, politiķis smalkjūtīgi noklusēja to, ka palīdzība nāca no ārpuses un nebija nemaz tik nesavtīga – par to Eiropa samaksāja, pakļaujoties atlantistiem. Viņu vairāk satrauc nākotne, kurā var nebūt vienotas Eiropas:

"Ja mēs to neizdarīsim šodien, es jums saku, ka uzvarēs populisti - šodien, rīt, parīt, Itālijā, Spānijā, iespējams, Francijā un citur... Tas ir acīmredzami, jo cilvēki teiks: "Kas tā par dzīvi, ko jūs piedāvājat? Šie cilvēki neaizsargās jūs ne no krīzes, ne no tās sekām. Viņi nejūt nekādu solidaritāti ar jums... viņi nav par vienotu Eiropu, kad runa ir par to, ka ir jāuzņemas nastas daļa."

Patiešām, ES ir saskārusies ar lielāko krīzi savā vēsturē. Vai tā patiešām varētu iznīkt?

Nē, tas nav iespējas. Pretēji Makrona vārdiem, ES vienmēr ir bijusi politisks projekts - pat tad, kad tā vēl neeksistēja, kad pagājušā gadsimta sākumā dzima pati paneiropas ideja. Ekonomiskās problēmas nevar sagraut Eiropas Savienību - to var sagraut tikai politiskie izaicinājumi - iekšējie vai ārējie.

Ārējie ir vienkāršāki – ārējo spēlētāju centieni veicināt ES novājināšanos un sabrukumu ir pragmatiski. Pasaules arēnā nevienam nav vajadzīgs spēcīgs sāncensis, un līdz vienotas valsts (federācijas) stadijai integrētā Eiropa jebkurā gadījumā ir vērā ņemams globāls spēks. Protams, ne tāda kā pasaules vēstures Eiropas laikmetā XVI –XIX gadsimtā, bet tik un tā. Dažādu iemeslu dēļ spēcīga Eiropa nav vajadzīga nedz ASV, nedz Ķīnai, nedz Krievijai, savukārt pašai Eiropai tas nav principiāls jautājums. Visiem ir vieglāk vienoties un veidot attiecības (kādreiz arī naidoties) ar atsevišķām Eiropas valstīm vai Eiropas valstu blokiem. Taču vienotas Eiropas galvenais ienaidnieks pašlaik ir nevis ārpusē, bet gan iekšpusē.

Eiropa vienmēr ir tiekusies pēc vienotības - var atcerēties Romu, Kārļa Lielā impēriju, Vācu nācijas Svēto Romas impēriju, Napoleonu, Hitleru. Apvienošanās principi var būt dažādi, bet būtība vienmēr ir viena - eiropiešiem jābūt kopā, un ar vienotu vadību tie kļūs spēcīgāki un veiksmīgāki. Divi priekšpēdējie projekti izrādījās neveiksmīgi Eiropai bezgalīgi nesaprotamas Krievijas dēļ, ko vēlējās izstumt tālāk uz Āziju.

Pēdējais projekts, Eiropas Savienība, kā ideja radās tieši pēc Krievijas lielākās uzvaras pār vienotu, kaut arī nacistisko, Eiropu – kad Maskava ieguva kontroli pār Austrumeiropu. Savukārt ASV un Lielbritānija - par Rietumeiropu. Eiropa zaudēja patstāvību un sāka integrēties anglosakšu vecākā brāļa kontrolē. Vispirms rietumos, bet vēlāk, pēc PSRS sabrukuma, arī austrumos.

Rezultātā mums šobrīd ir milzīga, līdz galam neintegrēta impērija – ar pasaules lielāko ekonomiku, ar milzu eksportu, ar savu valūtu un finanšu sistēmu. Bet ar ļoti vāju gribu – neskaidru, nesaskaņotu un atkarīgu ārpolitiku, bet patstāvīgas aizsardzības politikas. Ekonomiskajam milzim nav ģeopolitiskas suverenitātes - tā joprojām ir Rietumu, precīzāk, atlantiskā globalizācijas projekta elements, kas apvieno atsevišķas pasaules un amerikāņu elites, kuru mērķis ir pasaules virsvaldība. Taču vēsture liecina, ka jau ir pienācis laiks padomāt par dvēseli - neķerties pie pasaules līderības (jau zaudētas), bet celt savu māju. Kas tam traucē? Vai koronavīruss?

Nē, Eiropas Savienības pārtapšanu vienotā suverēnā valstī kavē divi faktori. Ārējais – anglosakšu un atlantiski noskaņotās Eiropas elites dot tai iespēju dzīvot neatkarīgi. "Eiropai ir jāuzņemas atbildība par savu nākotni," saka gan Merkele, gan Makrons, bet mūsu vēlmēm jāsakrīt ar mūsu iespējām. Šajā gadījumā vismaz ir nepieciešama politiskā griba, stratēģiskā domāšana, proti, cilvēkiem, kuri to deklarē, ir jātic suverēnajai Eiropai, jāvēlas, lai tā parādītos. Pastāv lielas šaubas par to, ka pašreizējiem Vācijas un Francijas līderiem (labāk teikt, valdošajām grupām) ir tik nopietni mērķi.

Tikpat lielā mērā vienotas Eiropas parādīšanos kavē iekšējais faktors. Patiešām, tautas nevēlas vienotu Eiropu — Eiropas Savienība jau ir nepopulāra, bet pašreizējā krīze tai dos briesmīgu triecienu. Bet vai tad vienotajai Eiropai jābūt tādai, kāda tā ir tagad? Daudzi eiroskeptiķi, kurus Makrons un eirointegratori nicīgi sauc par populistiem, patiesībā neiebilst pret vienotu Eiropu. Viņi ir pret esošo Eiropas Savienību - ar ideoloģiju, kas iznīcina nacionālo identitāti, ar antitradicionālām vērtībām, ar pārnacionālas elites diktātu, kam vienlaikus piemīt vājš gars un spēcīga birokrātija. Daudzus eiropiešus biedē neizbēgamā un augošā Vācijas dominance, lai arī vācieši tik un tā ir jebkuras eirointegrācijas kodols un pamats, jautājums tikai par to, vai pašreizējā vācu elite ir patstāvīga savās darbībās?

Daudz kas biedē dažādas Eiropas tautas. Tomēr ir arī kas tāds, kas viņus vieno vairāk par visām domstarpībām. Tā ir izpratne par to, ka kopā tās ir stiprākās, nekā atsevišķi, un mūsdienu globalizētajā pasaulē tas ir ļoti svarīgs motīvs. Eiropieši to saprot pat labāk par citiem, jo viņi taču bija šīs globālās pasaules kārtības galvenie celtnieki. Viņi gribēja (it īpaši viņu anglosakšu radinieki) pat valdīt - neizdevās, tagad pienācis laiks pakāpties atpakaļ, sagatavoties cīņai starp reģionālajiem varas centriem un civilizācijām. Stiprināt, proti, pabeigt savu Eiropas cietoksni - lai konkurētu, naidotos, vienotos ar citiem varenās Eiropas vārdā. Lai to iegūtu, nevajag apvienot visu no Lisabonas līdz Helsinkiem, ir jāuzņemas atbildība par patstāvīgu nākotni un jābīstas no alternatīvas, proti, sabrukuma.

Tagad bailes, ka "koronakrīzes" sekas iznīcinās Eiropas Savienību, apsteigušas pat bailes no paša koronavīrusa. Tas ir pietiekami labs stimuls, lai stiprinātu Eiropas tautu uzticību. Alternatīvas Makrona priekšlikumiem pēc būtības nav - var, protams, domāt par to pašu Itāliju, "viņiem nav, kur glābties", tik un tā neizies no eirozonas un ES. Neskries taču pie Krievijas?

Nē, ne jau tieši pie Maskavas, bet pie Āzijas. Pekina labprāt palīdzēs Romai, bet, ja Itālija pametīs ES, tad sapņiem par vienotu Eiropu varēs pārvilkt treknu krustu. To labi saprot Berlīnē (nemaz nerunājot par anglosakšu galvaspilsētām), tāpēc var nešaubīties, ka vācieši samaksās. ES vienmēr bijis politisks projekts. Un Vācijas acīs – jo tālāk, jo vairāk.

67
Tagi:
krīze, Itālija, Vācija, Eiropas Savienība
Pēc temata
"Aizvainojumu neaizmirsīsim". Eiropa gatavojas kārtot rēķinus pēc karantīnas
Politologs: ES neizturas kā saliedēta ģimene, kas cīnās ar kopīgu nelaimi
Eiropa pārdzīvos epidēmiju. Bet kā būs ar Eiropas Savienību?
Ukrainas spārnotās raķetes Neptun izmēģinājumi

"Krima nenoturēsies": Ukraina sameklējusi iespējas likvidēt Melnās jūras floti

33
(atjaunots 11:09 28.10.2020)
Iespēja likvidēt mērķus uz sauszemes un jūrā, aizsardzība no radioelektroniskās cīņas sistēmām un juveliera precizitāte – Ukrainas aizsardzības rūpniecības kompleksa dzīlēs dzimis "jaunākais" izstrādājums.

2021. gadā Ukrainas Bruņotie spēki saņems raķešu kompleksu "Neptun", kas "savaldīs Krievijas agresorus". Ar ko šoreiz Kijevas ģenerāļi biedē Maskavu – portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

"Izrāviens" raķešbūvē

Runas par pretkuģu kompleksu "Neptun" sākās jau 2015. gadā – vienlaikus ar prezidenta Petro Porošenko skaļajiem izteikumiem par vērienīgu armijas pārapbruņošanu. Kopš tā laika Ukrainas politiķi uzskata "Neptun" par vienu no aizsardzības rūpniecības kompleksa atdzimšanas simboliem un efektīvu līdzekli "Krievijas agresijas atvairīšanai no jūras".

Komplekss tika izmēģināts vairākus gadus. Katru sekmīgo startu ukraiņu mediji pavada ar sajūsminātām ekspertu atsauksmēm un pareģojumiem par Krievijas un tās flotes drīzu galu. Pēdējie izmēģinājuma starti notika maijā poligonā Odesas apgabalā. Divu raķešu zalve no sauszemes iekārtas trāpīja mērķos jūrā 85 un 110 kilometru attālumā. Izstrādātāji apgalvo, ka "Neptun" darbības rādiuss sasniedz 280 kilometrus.

Raķeti var izmantot arī kā universālu lādiņu, arī kuģu un aviācijas sistēmām. Mērķi – kreiseri, eskadras kuģi, fregates, korvetes, desanta un transporta kuģi, sauszemes objekti. "Neptun" nebiedē sarežģīti meteoroloģiskie apstākļi, aktīva apšaude un radioelektroniskā cīņa. Raķetes esot "praktiski nemanāmas ienaidnieka radariem", ir pārliecināti Ukrainas Ģenerālštāba pārstāvji.

Kompleksu veido komandpunkts, transporta un pielādēšanas mašīnas un starta iekārta. Zemskaņas raķete sver aptuveni 900 kilogramus, lādiņa masa – 150 kilogrami.

Augustā Ukrainas aizsardzības ministrs Andrejs Tarans parakstīja pavēli par "Neptun" pieņemšanu bruņojumā. Plānots, ka 2021. gadā trīs divizioni tiks dislocēti valsts dienvidu apgabalos ar izeju uz Melno un Azovas jūru.

Ukrainas Jūras kara spēku komandieris Aleksejs Neižpapa nosauca "Neptun" par izrāvienu raķešu būvē, bet Ukrainu – par vienu no nedaudzajām valstīm pasaulē, kuras rīcībā ir pietiekamas tehnoloģiskās jaudas precīzo spārnoto raķešu ražošanai.

"Nožēlojams atdarinājums"

Ukrainas "jauno" ieroci un tā publiskotās īpašības Krievijas speciālisti vērtē visai skeptiski. Labi zināms, ka "Neptun" ārēji ir ļoti līdzīga Krievijas raķetei X-35. Taču iespēju ziņā "jūru dievs" ir ļoti tāls no prototipa.

Ukrainas raķetes gabarīti ir lielāki: tai ir masīvāks dzinējs un galviņas daļa. Tomēr galvenais, ka paštēmējošie lādiņi ir absolūti nenoturīgi pret mūsdienu elektroniskās cīņas kompleksiem. Tas ir saprotams – šodien Ukrainā nav ne tehnoloģiju, ne kadru, lai tā varētu radīt konkurētspējīgu bruņojumu. Tagadējos Ukrainas aizsardzības rūpniecības kompleksa darba rezultātus var droši sūtīt uz pagājušo gadsimtu.

"Х-35U apstiprināto īpašību ziņā ir daudz labāka nekā "Neptun"," atzīmēja militārais eksperts Aleksejs Ļeonkovs. – 2014. gadā mūsu valstu integrācija izjuka, tomēr ukraiņu ziņā palika vairāki paraugi, uz kuru bāzes viņi sāka izstrādāt "Neptun", ko pasludināja par jaunumu. Viņiem patīk filmēt efektīgu video, parādīja pat, kā raķete trāpa mērķa kompleksā. Tikai neprecizēja, no kurienes un no kāda attāluma palaists šāviņš."

No "Neptun" neievainojamības aspekta jāpiebilst, ka, neskatoties uz ukraiņu ģenerāļu un admirāļu kareivīgo noskaņojumu, apdraudējums, ko tā rada Krievijas flotei, ir ļoti apšaubāms.

"Piemēram, ka "palaist jūrā" to pašu ZRK "Tor M" un uzstādīt uz kuģiem, viņš tādas raķetes notrieks bez pūlēm, - paskaidroja eksperts. – Vēl vairāk, ja atskanēs kaut mazākais šķaudiens mūsu virzienā ar šīm raķetēm, spēkā stāsies Aizsardzības likums, un visi Ukrainas divizioni nekavējoties tiks likvidēti."

Tāda bruņojuma pielietojumu apgrūtina arī fakts, ka Ukrainas BS ir lielas problēmas ar mērķu norādes līdzekļiem – vienkārši nav vajadzīgās tehnikas. Mērķa izgaismošanai PKR vajadzīgi spēcīgi radari un aviācijas kompleksi vai vismaz bezpilota lidaparātu grupējums arī tā nav. Šaubas ir arī par "Neptun" universālo pielietojumu – diezin vai izdosies to pataisīt par amerikāņu "Tomahawk" analogu, lai cik liela būtu vēlēšanās.

"Tāpēc Kijevā tik bieži skaidro, ka komplekss paredzēts stacionāru objektu likvidācijai, - konstatēja Ļeonkovs. – Tas ir, "Neptun" var salīdzināt ar ISIS teroristu darinājumiem – tas ir viņu tehniskās attīstības līmenis. Viņi ražoja ieročus to tā, kas gadījies pa rokai, piemēram, bumbu metējus no kanalizācijas caurulēm. Kaut kur jau tie trāpīja."

Nāvējošais "Neptun"

Tomēr Kijevas cerības uz "Neptun" ir nopietnas. Piemēram, Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis stāstīja, ka jaunais raķešu komplekss padarīs Ukrainas floti par "spēcīgāku spēles dalībnieku Melnās un Azovas jūras akvatorijā."

Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes bijušais sekretārs Aleksadrs Turčinovs spēra vēl vienu soli tālāk – viņaprāt, spārnotās raķetes "Neptun" spēs ne tikai iznīcināt Krievijas flotes kara kuģus jūrā un bāzes vietās, - tās ir gatavas dažu minūšu laikā sagraut Kerčas tiltu.

Savukārt kareivīgi noskaņotais Ukrainas Jūras kara spēku komandieris kontradmirālis Aleksejs Neižpapa piedraudēja ar "Neptun" visai Krimai, it īpaši Sevastopolei. Pēc viņa domām, Krievija "var uzbrukt Ukrainai", lai palaistu ūdeni no Dņepras uz Krimu. Lūk, un te noderēšot jaunie kompleksi: admirālis pieticīgi vērtēja, ka tie viegli iznīcināšot visus infrastruktūras objektus Krievijas pussalā. Pie tam, uzsvēra Neižpapa, raķetes tikšot palaistas no Ukrainas kontinentālās daļas, no atbildes triecienam nesasniedzama attāluma.

Zīmīgi, ka īstam karam ar Krieviju admirālis sāka gatavoties tūlīt pēc stāšanās amatā jūnijā. Pie tam viņš pareģoja lielus zaudējumus karavīru un civiliedzīvotāju vidū.

Maskavai atliek tikai diplomātiski atvēsināt satrakojušos ukraiņu militāristus. Ukrainas JKS komandiera izteikumus Kremlis nosauca par absolūtām muļķībām un pret Krieviju vērstās histērijas mākslīgu saasināšanu.

33
Tagi:
drošība, Melnās jūras flote, karaspēks, Ukraina, Krievija
Bruņotie vīrieši Čanahči ciematā, foto no arhīva

Asiņains mēnesis. Vai ASV izdosies izbeigt karu Karabahā

19
(atjaunots 15:56 28.10.2020)
Cīņas Kalnu Karabahā turpinās jau mēnesi, humanitāro pamieru mēģinājumi pastāvīgi cieš neveiksmes. Priekšvēlēšanu kampaņas karstumā konflikta puses mēģina samierināt arī Savienotās Valstis.

Ar Savienoto Valstu starpniecību saskaņotais uguns pārtraukšanas režīms tika pārkāpts gandrīz bez kavēšanās. Amerikāņi sola ieviest kārtību reģionā, tomēr viņiem tic vien retais, portālā RIA Novosti stāsta Galija Ibragimova.

Amerikāņi pamodušies

"ASV sekmēja Armēnijas un Azerbaidžānas ārlietu ministru un EDSO Minskas grupas līdzpriekšsēdētāju produktīvas pārrunas. Mēs pūlamies atrisināt konfliktu ap Kalnu Karabahu," Valsts departaments anonsēja trešo humanitāro pamieru.

Lādiņš pie Karabahas pilsētas Martuni pēc apšaudes.
© Sputnik / Валерий Мельников

Ņemot vērā abu ar Krievijas starpniecību noslēgto vienošanos neveiksmīgo iznākumu, Maiks Pompeo garantēja personīgi: "Zograbs Mnacakaņans un Džeihuns Bairamovs (Armēnijas un Azerbaidžānas ārlietu ministri – red.) apliecināja, ka ievēros pamiera noteikumus."

Interesi par konflikta noregulēšanu demonstrēja arī Donalds Tramps. Uzrunājot savus piekritējus Ņūhempšīras štatā, prezidents apsolīja "tikt skaidrībā" ar karu Kaukāzā. "Kāpēc gan ne? Man šķiet, tas ir vienkāršs gadījums, ja zini, ko darīt," izteicās Baltā nama galva.

Ņūhempšīra ir viens no tā saucamajiem svārstīgajiem štatiem – daudzi vēl nav izlēmuši, kam dot priekšroku vēlēšanās. Lai pārvilinātu savā pusē šajā reģionā plašās armēņu diasporas balsis, Tramps viņus uzrunāja tieši.

"Paskatieties uz armēņiem – viņi ir lieliski cilvēki. Viņi ir ellīgi daudz cīnījušies. Tā ir darbu mīloša tauta. Un mēs viņiem palīdzēsim. Mēs palīdzējām atrisināt problēmas Serbijai un Kosovo. Palīdzēsim arī Kalnu Karabahā. Mūsu mērķis ir glābt cilvēku dzīvības," klātesošo aplausu pavadībā paziņoja ASV līderis.

Amerikāņu centienus nosēdināt Armēniju un Azerbaidžānu pie pārrunu galda, atbalstīja arī Krievijas prezidents. "Ceru, ka Vašingtona rīkosies unisonā ar mums, palīdzēs noregulēšanā," uzsvēra Vladimirs Putins.

Pamiers neizdodas

Humanitārais pamiers stājās spēkā 26. oktobrī pl. 8:00 pēc vietējā laika. Taču nepagāja ne pusstunda, un pretinieki apgalvoja, ka vienošanās ir pārkāpta. Azerbaidžāna pārmeta Armēnijas Bruņotajiem spēkiem apšaudes Terterā un Kalnu Karabaha pierobežā. Drīz sekoja deklarācija no armēņu puses. Tajā teikts, ka azerbaidžāņu karavīri atklājuši artilērijas uguni "saskarsmes līnijas ziemeļaustrumu virzienā".

Neatzītā republika nosauca par dezinformāciju ziņas par pamiera pārkāpšanu un azerbaidžāņu pozīciju apšaudēm dienvidos. Tomēr tuvāk pusdienlaikam atzina: trešais humanitārais pamiers ir pārkāpts. Stepanakerta apsūdzēja Baku par raķešu apšaudi ciemā Martuninskas rajonā.

Vienlaikus Armēnijas premjerministrs Nikols Pašiņans un Kalnu Karabaha vadītājs Araiks Arutjuņans pauda gatavību ievērot pamieru.

Pret pagaidu atelpu neiebilda arī Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs. Pie tam viņš aicināja starptautiskos vidutājus ievērot neitralitāti.

"Ja vēlas pamieru, lai iesaka Armēnijai pamest mūsu teritorijas. Ja tas nenotiks, mēs iesim līdz galam," brīdināja Alijevs. Pie "ārējiem spēles dalībniekiem", kuri iesaistīti konflikta noregulēšanā Kalnu Karabahā, vērsās arī Sergejs Lavrovs. Cita starpā viņš ieteica Turcijai izmantot ietekmi Kaukāzā. "Notika virkne telefona sarunu par Kalnu Karabahu ar Turcijas ārlietu ministru Čavušoglu. Mēģinām pārliecināt Ankaru atbalstīt mierīgas noregulēšanas līniju," informēja Krievijas ārlietu ministrs.

Turcijas spēlītes

EDSO Minskas grupa joprojām pūlas samierināt pretiniekus. Ceturtdien, 29. oktobrī līdzpriekšsēdētāji Ženēvā tiksies ar Armēnijas un Azerbaidžānas ārlietu ministriem. Tomēr eksperti, kam RIA Novosti lūdza paust viedokli šajā jautājumā, noskaņoti skeptiski.

Kalnu Karabaha
© Sputnik / Ministry of Defence of Armenia

"Svarīgi, lai būtu ieinteresētas pašas konfliktējošās puses. Pagaidām tāda noskaņojuma nav. Katru reizi Azerbaidžāna atsāk Kalnu Karabaha apšaudi. Armēnijas teritorijā pastāvīgi parādās droni. Tas liecina, ka Baku neplāno apstāties," uzskata Armēnijas valsts pārvaldes akadēmijas Reģionālo pētījumu centra zinātniskais darbinieks Džonijs Melikjans.

Viņš atzīmēja, ka Erevāna atbalsta EDSO Minskas grupas centienus, tomēr procesu kavē Turcija, kas konfliktā nostājusies Azerbaidžānas pusē.

"Maskava, Vašingtona, Parīze aicina ievērot pamieru. Ankara pretojas un mudina Baku turpināt bruņotu konfrontāciju. Pie tam Turcija neslēpj, ka vēlas kļūt par EDSO Minskas grupas līdzpriekšsēdētāju. Ja tas notiks, formāts tiks iznīcināts," uzskata eksperts.

Amerikāņu iniciatīvas

Krievijas eksperts Kaukāza lietās Nurlans Gasimovs nešaubās, ka ASV starpniecība Kalnu Karabaha konfliktā bija lemta neveiksmei kopš paša sākuma. Viņš atgādināja: abas puses izmanto pamieru, lai savilktu papildu rezerves un nostiprināt pozīcijas konflikta zonā.

"Notiek kaujas par Lačinskas koridoru. Ja Azerbaidžāna to ieņems, tiks pārrautas komunikācijas starp Armēniju un Kalnu Karabahu. Tas kardināli mainīs situāciju. Baku ir novirzījusi  lielus spēkus uz Lačinu, Azerbaidžānai tagad pamiers nav izdevīgs," uzskata Gasimovs.

Militārais konflikts Kalnu Karabahā, foto no arhīva
Минобороны Азербайджана

Eksperts uzskata, ka Vašingtonas aktivitāte saistīta ar priekšvēlēšanu kampaņu, - pēc viņa domām, ASV ātri piemirsīs Dienvidkaukāzu.

"Vienu vienīgu reizi iniciatīva nāca no Vašingtonas 1999. gadā. Toreiz, tiekoties Kīvestā, pārrunu dalībnieks no ASV puses Pols Gobls ierosināja teritoriju apmaiņu: septiņi rajoni ap Kalnu Karabahu pāriet Azerbaidžānas ziņā, bet Baku nodod Armēnijai KKR un Lačinskas koridoru, pretī saņemot Megrinas koridoru – šauru iecirkni pie Armēnijas un Irānas robežas. Tomēr Erevāna no apmaiņas atteicās – Irānas robeža saista valsti ar ārpasauli. Baku Gobla plāns nozīmēja KKR zudumu, un Geidars Alijevs tāpat darījumam nepiekrita," atgādināja Gasimovs.

ASV darbības konflikta noregulēšanai KKR 90. gados viņš skaidroja ar vēlmi "nodrošināt savas investīcijas Kaukāza naftas un gāzes sektorā Kaukāzā", nevis ar vēlmi samierināt puses.

"Toreiz Rietumi ieguldīja vērā ņemamus līdzekļus gāzes un naftas cauruļvadu būvdarbos Dienvidkaukāzā. Azerbaidžānas naftu uzskatīja par alternatīvu Krievijas enerģētiskajiem resursiem Eiropā, un amerikāņi to atbalstīja visiem spēkiem. Karš varēja kaitēt šiem projektiem. Tomēr, kad Gobla plāna izgāzās, Vašingtona nodeva miernešu iniciatīvu Krievijai," pastāstīja Gasimovs.

Vienprātībā ar Maskavu

ASV un Kanādas institūta vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Pāvels Koškins tāpat uzskata, ka amerikāņu miernešu misija saistīta ar priekšvēlēšanu situāciju.

"Trampam ir svarīgi saņemt plašās armēņu diasporas balsis svārstīgajos štatos, tāpēc arī izskanējuši solījumi palīdzēt noregulēt konfliktu. Tomēr pēc vēlēšanām Vašingtona no jauna aizmirsīs Kaukāzu," prognozēja eksperts.

Amerikāņi ilgus gadus nelikās ne zinis par konfliktu Kalnu Karabahā, jo konflikts viņiem šķita kontrolējams, norāda eksperts. "Atšķirībā no situācijas Ukrainā vai Gruzijā, ASV neuzskatīja to par sarežģītu problēmu. Šeit vienmēr ir valdījusi vienprātība ar Maskavu, ko nekādi nevar apgalvot par citiem iesaldētajiem konfliktiem," paskaidroja Koškins.

Lai kas uzvarētu ASV prezidenta vēlēšanās, interese par Kalnu Karabahu joprojām būs margināla, ir pārliecināts eksperts. Tomēr svarīgi, ka tas ir viens no nedaudzajiem jautājumiem, kuros Vašingtona paļaujas uz Maskavas viedokli.

19
Tagi:
Azerbaidžāna, Armēnija, ASV, Kalnu Karabaha
Temats:
Spriedze Karabahā
BelAES, foto no arhīva

Eksperts paskaidroja, no izbijusies Lietuva pirms BelAES palaišanas

0
(atjaunots 16:32 28.10.2020)
Lietuva ir aptvērusi, jo zaudējusi: reģiona valstu piekļuve lētajai elektroenerģijai no Baltkrievijas ir viens no svarīgākajiem faktoriem ekonomikas atjaunošanā pēc pandēmijas.

RĪGA, 28. oktobris – Sputnik. Lietuva nosūtījusi Baltkrievijas Ārlietu ministrijai protesta notu jautājumā par Baltkrievijas AES pirmā bloka gaidāmo startu, vēsta Sputnik Lietuva. Viļņa nosauca to par "sasteigtu" un "bīstamu lietuviešiem, baltkrieviem un ES pilsoņiem".

Baltkrievijas atomelektrostacijas palaišana ir ļoti svarīga visa reģiona ekonomikai, ieskaitot Krieviju, Baltkrieviju un Baltijas valstis, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja ekonomists Vladislavs Giņko.

"Patlaban reģiona ekonomika ir nokļuvusi tuvu zemākajam attīstības punktam, pie tā novedusi koronavīrusa pandēmija. Visu reģiona valstu ekonomikas ir saskārušās ar vērienīgiem izaicinājumiem, bijušas spiestas pārveidoties. Tas attiecas gan uz sašķidrināto gāzi, gan elektroenerģijas piegādēm, gan valstu tirdzniecisko apgrozījumu. Tāpēc ir ļoti svarīgi, ka darbu sāks Baltkrievijas AES, – kad reģiona valstu ekonomika sāks augt, elektroenerģijas pieprasījums būs viens no svarīgākajiem," paskaidroja Giņko.

Eksperts norādīja, ka valstīs, kam ir droša piekļuve lētajai elektroenerģijai no Baltkrievijas, ekonomika atjaunosies ātrāk.

"BelAES dāvās jaunas enerģētiskās iespējas Baltkrievijas un Krievijas ekonomikai, bet Lietuva saprot, ka tādēļ cietīs sakāvi," akcentēja Giņko.

Kad Krievijas un Baltkrievijas enerģētisko kopprojektu cenšas nepamatoti un nelaicīgi kritizēt, skaidrs, ka tas notiek politisku apsvērumu dēļ, norādīja eksperts. "Tādējādi cenšas aizskart arī Krieviju," viņš piebilda.

Pirmā atomstacija Baltkrievijā ir lielākais Maskavas un Minskas kopprojekts kodolenerģētikas nozarē. Stacija ar diviem reaktoriem VVER-1200 ar kopējo noteikto jaudu 2400 MW apjomā uzbūvēta Astravjecas pilsētā Grodņas apgabalā saskaņā ar mūsdienīgu Krievijā izstrādātu 3+ paaudzes projektu, kas atbilst visām starptautiskajām normām un IAEA rekomendācijām drošības jomā.

Kopš Baltkrievijas AES būvdarbu sākuma Lietuva turpina plašu kampaņu – tās politiķi apgalvo, ka stacija nav droša. Viļņa uzskata, ka atomstacija apdraudot Lietuvu, un aicināja kaimiņus boikotēt Baltkrievijā ražoto elektroenerģiju. Oktobrī BelAES pirmajā blokā tika aizsākta ķēdes reakcija minimāli kontrolējamā līmenī. Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko paziņoja, ka AES pirmā energobloka starts ieplānots 7. novembrī.

0
Tagi:
Krievija, Baltkrievija, elektroenerģija, Lietuva, BelAES
Pēc temata
BelAES saņēma atļauju pirmā energobloka palaišanai
Lietuva iebiedē pilsoņus ar "avāriju BelAES": Viļņā sāks izdalīt joda tabletes
"Krievija izrakstīs latviešiem sertifikātus": Lietuvā strīdas par BelAES boikotēšanu
Latvija un citas ES valstis aicināja Minsku "nekavējoties" atrisināt BelAES problēmas