Ugunsgrēks Černobiļas AES atsvešinājuma zonā

Pripete deg. Vai pasaulei draud vēl viena Černobiļa?

194
(atjaunots 15:28 19.04.2020)
Atsvešinājuma zonā ap atomstaciju jau nodeguši līdz pamatiem 12 pamesti ciemi. Iznīcināts slavenais Rudais mežs ar kokiem, ko spēcīgi mainījusi radiācija.

Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis pēc gandrīz divas nedēļas ilgiem ugunsgrēkiem Černobiļas zonā beidzot īsi komentēja notiekošo. Viņš uzrakstīja sociālajos tīklos, ka valdība "rūpīgi seko situācijai". Pilsoņu reakcija bija negatīva – cilvēki ir neizpratnē, kāpēc varasiestādes līdz šim nav tikušas galā ar stihiju. Uguns fronte pietuvojusies pamestajai Pripetes pilsētai un glabātavām ar augsti aktīviem radioaktīvajiem atkritumiem un turpina ceļu AES virzienā. Andrejs Kocs portālā RIA Novosti stāsta, kāpēc ugunsgrēki Černobiļas apkaimē ir bīstami.

Kritiska situācija

Atsvešinājuma zonā ap atomstaciju jau nodeguši līdz pamatiem 12 pamesti ciemi. Iznīcināts slavenais Rudais mežs ar kokiem, ko spēcīgi mainījusi radiācija. Ugunsgrēks gājis pāri kapsētām ar piesārņotu tehniku, kas tika izmantota avārijas likvidācijas darbos 1986. gadā.

© REUTERS / State Emergency Service of Ukraine in Kiev region
Ugunsgrēks Černobiļas AES atsvešinājuma zonā

Pirms dažām dienām Ukrainas Valsts ārkārtas situāciju dienests precizēja, ka uzliesmojusi zāle un meža zemsega, uguns izplatās Korogodskas, Kotovskas un Deņisoveckas mežniecībās. Vēlāk parādījās ziņas par ugunsgrēkiem netālu no Rossohas un Krivaja gora ciemiem. Tā uzliesmojuma perēkļi strauji vairojas, lai arī lietus Kijevas apgabalā 14.aprīlī procesu mazliet palēnināja.

Nacionālās atomenerģijas ģenerācijas kompānija "Energoatom" preses dienesta darbiniece Nataļja Degtjarenko norādīja, ka situācija ir nekontrolējama un kritiska. Cīņai ar stihiju Černobiļas zonā nogādāti ugunsdzēsēji un iekārtas no visa apgabala. Vairāk nekā 400 cilvēki un 88 tehnikas vienības pūlas apturēt ugunsgrēku, arī trīs lidmašīnas un helikopteri. Ugunsdzēsēju komandas gandrīz nezin ne miega, ne atpūtas. Virkne Ukrainas mediju vēsta, ka viņiem pat nav izsniegti individuālie līdzekļi aizsardzībai no radiācijas.

© AFP / Stringer
Ugunsgrēks Černobiļas AES atsvešinājuma zonā

Tomēr viņi guvuši zināmus panākumus. Likvidēti vairāki perēkļi, taču ir fiziski neiespējami tikt galā ar visiem. Patlaban visi spēki veltīti tam, lai nepielaistu ugunsgrēku pie pašas Černobiļās AES. Ugunsdzēsēji cenšas izrakt grāvjus ārkārtīgi bīstamos apstākļos. Pēc viņu vārdiem, situācija šajā virzienā tiek kontrolēta, un uguns nevarēs tikt klāt sarkofāga klātajam ceturtajam energoblokam un citām ēkām.

Izplatīšanās risks

Eksperti stāsta, ka šis incidents ir īpaši bīstams, jo vējš var aiznest līdz pilsētām radioaktīvās daļiņas un piesārņot gaisu. Izotopi var nokļūt augsnē, bet pēc tam – pārtikā kopā ar dārzeņiem un augļiem. Likteņa ironija – no radiācijas ukraiņus glābj koronavīruss. Karantīnas rezultātā lielākā daļa pilsoņu nepamet mājas, bet uz ielas nēsā medicīnas maskas.

© AP Photo / Yaroslav Yemelianenko
Ugunsgrēks Černobiļas AES atsvešinājuma zonā

Tomēr iespējamā radiācijas izplatīšanās satrauc ne tikai ukraiņus. Pēc sprādziena 1986. gadā radioaktīvo daļiņu mākonis pārklāja lielu daļu Eiropas. Lielākais piesārņojums skāra Ukrainas, Baltkrievijas un Krievijas teritoriju.

Ekologi Krievijā ir vienisprātis – uzliesmojums atsvešinājuma zonā ir ļoti bīstams apkārtējai videi, turklāt nodarītā kaitējuma mērogus vēl nāksies vērtēt. Pastāv liels 0radioaktīvo vielu noplūdes un nekontrolētas izplatības risks, kas patlaban atrodas vairākās glabātavās ČAES apkaimē.

"Runa nav tikai par to, ka ugunsgrēks tuvojas kaut kādiem objektiem – visa zeme ap AES, pēc būtības, ir piesārņota zona, - paskaidroja viens no aktīvistiem. – Dezaktivācija tur nav veikta. Jā, pati stacija tika attīrīta, taču vienīgi tiktāl, lai tur varētu droši strādāt. Taču desmitiem kilometru apkaimē ir krājies liels daudzums radiācijas. Šo teritoriju vienkārši nav iespējams attīrīt. Līdz ar ugunsgrēkiem ir sācies jauns apkārtējo teritoriju radioaktīvās piesārņošanas posms."

Robežas slēgt neizdosies

Ekologi norāda, ka līdz ar dūmiem un karsto gaisu iznēsātā radiācija ir bīstama tāpēc, ka tā zemē negulēs. Piesārņotās daļiņas iekļūs augsnē, gruntsūdeņos, izplatīsies pa upēm un aizlidos līdz ar putekļiem sausuma sezonā.

© Sputnik / Stringer
Ugunsgrēks Černobiļas AES atsvešinājuma zonā

"Tas ir radioaktīvs ugunsgrēks. Visi netīrumi no Černobiļas mežiem (to vidū ir cēzijs un stroncijs, aktīvie radionuklīdi) tagad paceļas gaisā un ar vēju izklīst pa Kijevas apgabalu," žurnālistiem pastāstīja Ukrainas Mežu pārvaldes Zinātniski informatīvā centra bijušais vadītājs Mihails Popkovs.

Meteoroloģijas centra "Fobos" vadošais līdzstrādnieks Jevgeņijs Tiškovecs savā lapā sociālajā tīklā informēja, ka radioaktīvie izotopi no Černobiļas var nokļūt arī vairākos reģionos Krievijā.

Viņš uzskata, ka daļiņas no ugunsgrēku zonas sešas stundas vēlāk teorētiski var atrasties gaisā Brjanskas apgabalā. Deviņas stundas vēlāk – Kalugas un Orlas apgabalos, pēc 12 stundām – Tulas un Maskavas apgabalos, 15-18 stundas vēlāk tie spēj sasniegt Volgas augšteci, diennakti vēlāk – Vologdas apgabalu. Tiesa, Ārkārtas situāciju ministrijas Brjanskas apgabala pārvalde (tā ir tuvākā Ukrainas robežai) informēja, ka pagaidām radioaktīvais fons reģionā ir normāls. Dozimetru nefiksē paaugstinātus rādītājus arī citos KF subjektos.

© Sputnik / Stringer
Ugunsgrēks Černobiļas AES atsvešinājuma zonā

Baltkrievijas Republikāniskajā meteoroloģijas centrs paziņoja, ka radiācijas stāvoklis Brestas un Gomeļas apgabalos, kā arī citā valsts teritorijā ir stabils, parametru paaugstināšanās virs normas nav fiksēta. Centrs norādīja, ka summārās beta-aktivitātes un cēzija-137 satura līmenis gaisā atbilst ilggadējiem rādītājiem. Tomēr speciālisti Krievijā un Baltkrievijā strādā paaugstinātas gatavības apstākļos – radiācijas līmeņa pasliktināšanās vēl joprojām nav izslēgta.

194
Tagi:
ugunsgrēks, Pripete
Pēc temata
Černobiļas atsvešinājuma zonā aizturēti tūristi no Latvijas
Černobiļa un mirusī pilsēta Pripete
Šeit dzīvot nevar: Černobiļas zona 31 gadu pēc katastrofas
"Esmu tur bijis": bijušajam Latvijas prezidentam pavaicāja par "Černobiļu"
Ziemeļu straume 2

Apglabāt miljardiem eiro. Vai "Ziemeļu straumi 2" pabeigs līdz oktobrim?

27
(atjaunots 11:52 14.05.2021)
Nav iespējams izjaukt efektīvu ekonomisku ilgtermiņa sadarbību tūlītēju politisku pretenziju dēļ, kā to vēlētos ASV. Nekā personīga, tikai bizness.

Kaislības ap "Ziemeļu straumi 2" nerimst, Valsts departaments turpina draudēt Eiropai ar sankcijām. Lai gan Vecajā pasaulē apzinās Krievijas gāzes nepieciešamību, gaidāmās vēlēšanas Vācijā var būtiski ietekmēt projekta perspektīvas. Un tas nozīmē, ka ir būvdarbi jāpabeidz pēc iespējas ātrāk. Par to, kad pārgriezīs sarkano lenti, lasiet Irīnas Badamajevas materiālā RIA Novosti vietnē.

Paspēt līdz bundestāga vēlēšanām

Gāzesvadu pabeigs līdz 26. septembrim, paziņojis Krievijas vēstnieks Vācijā Sergejs Ņečajevs. "Ja laikapstākļi uzlabosies, mēs virzīsimies ātrāk," viņš piebilda. Palikuši vien simts kilometri cauruļu.

Pēc vēlēšanām spēcīgas pozīcijas Bundestāgā var ieņemt "zaļie", bet viņi šo projektu, maigi sakot, neatbalsta. Piemēram, 3. maijā vācu dabas aizsardzības nevalstiskā organizācija (NABU) iesniedza prasību Hamburgas administratīvajā tiesā. Ekologi uzskata, ka "Ziemeļu straume 2" radīs kaitējumu Baltijas jūrai.

Turklāt drīz vien Krievijas projektam lojālā Angela Merkele atstās kanclera amatu. Kas nāks pie varas, pagaidām nav skaidrs. Bet uz spēles likta ļoti liela nauda.

"Jautājums ir tāds, vai mēs gribam apglabāt jūras dibenā desmit miljardus eiro. Lēmums jāpieņem Eiropai," uzsver Sergejs Ņečajevs.

ES viedokļi jau sen ir sadalījušies. Gāzesvads šķērso Vācijas, Somijas, Zviedrijas un Dānijas teritoriālos ūdeņus. Pirmās trīs valstis diezgan ātri piekrita celtniecībai. Pretojās tikai Kopenhāgena, taču beigās piekāpās. Toties Čehija, Polija, Ungārija, Slovākija, Rumānija, Horvātija kategoriski iebilda. Nemaz nerunājot par Ukrainu. Neviena no tām nevēlas zaudēt tranzītvalsts statusu.

Vārdu sakot, Varšava pauda gatavību iztikt bez Krievijas degvielas no 2022. gada, kad beidzas līgums ar "Gazprom". Poļi rēķinās ar Ziemeļjūrā būvēto gāzesvadu "Baltic Pipe". Pārējais ir aizokeāna sašķidrinātā dabasgāze (SDG), ko amerikāņi ir gatavi piegādāt eiropiešiem.

Par spīti sankcijām

Divu cauruļvadu kopējā jauda ir 55 miljardi kubikmetru gadā. Maršruta garums ir 1234 kilometri.

Būvniecība tika apturēta 2019. gada decembrī – Šveices darbu veicējs Allseas ASV sankciju draudu varā izveda savus cauruļvada izbūves kuģus no Baltijas jūras. Pēc gada darbs atsākās. Taču Vašingtona joprojām cenšas kavēt projektu.

ASV aizsardzības budžetā 2021. gadam atkal paplašināti ierobežojumus. Valsts departaments iebiedē Eiropas uzņēmumus. Līdz 2021. gada februārim "Ziemeļu straumi 2" pametuši 18 dalībnieki no ES.

Tomēr Eiropā apzinās projekta nozīmi enerģētisās drošības kontekstā. Arī Kremlī uzsver, ka partneri grasās pabeigt "Ziemeļu straumes 2" izbūvi.

Vācijas valdība vairākkārt to apstiprinājusi, it īpaši 4. maijā Vācijas ārlietu ministrs Haiko Māss "G7" ārlietu ministru sanāksmē Londonā. Lieta ir tāda, ka Vācija atsakās no ogļu un atomenerģētikas. Lai pēc iespējas vieglāk pārietu uz atjaunojamiem avotiem, valstij nepieciešams vairāk gāzes.

Vēlāk, 11. maijā, partijas "Alternatīva Vācijai" līdzpriekšsēdētājs Tino Krupalla atgādināja: "Kā suverēnai valstij mums ir jāatbalsta biznesa attiecības ar daudzām valstīm." Un atzīmēja, ka gāzesvada izbūves pabeigšana ir izdevīga gan Vācijai, gan Krievijai.

"Nav iespējams izjaukt efektīvu ekonomisku ilgtermiņa sadarbību tūlītēju politisku pretenziju dēļ, kā to vēlētos ASV. Nekā personīga, tikai bizness," uzskata Maksims Čerņajevs, Krievijas Tautu daudzības universitātes Ekonomikas fakultātes docents.

Tomēr ir nopietns iemesls šaubīties, ka sarkano lentīti pārgriezīs jau septembra beigās.

"Šķērsļi nav tikai juridiski un politiski — darbi virzas lēni. No 19. aprīļa līdz 10. maijam izbūvēti 3,1 kilometri. No 1. līdz 19. aprīlim — 8,6. Tātad 40 dienās – 11,7 kilometri jeb vidēji 300 metri dienā. Tas nozīmē, ka būs nepieciešami 11 mēneši," stāsta informatīvi analītiskā centra TeleTrade galvenais ekonomists Marks Goihmans.

Tomēr to, ka projektu neizdosies apturēt, šķiet, apzinājušies pat tā sīvi pretinieki (kaut arī nav ar to samierinājušies). Ļaunākajā gadījumā, lai apietu jaunās sankcijas, var strādāt caur meitasuzņēmumiem. Protams, tas prasīs vairāk laika, bet, kā mēdz teikt "lēnāk brauksi, tālāk tiksi".

27
Tagi:
Ziemeļu straume 2
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
Krievija un ASV sadala Eiropas tirgu: kas uzpilda gāzes krātuves
Skatīsies uz "Maskavas uzvedību". Vai vācieši apturēs "Ziemeļu straumi 2"
Divas paketes un šitais. ASV sūta pret "Ziemeļu straumi 2" Amosu-iznīcinātāju
Atlikuši 120 km: "Akademik Cherskiy" izbūvē "Ziemeļu straumi 2" Dānijas ūdeņos

Amerikāņiem pietrūkst naudas degvielai: vainīgi krievi

61
(atjaunots 10:05 13.05.2021)
Laikam tas izklausās kā slikts joks, bet Amerikā atkal atrasti krievu hakeri. Šoreiz viņi esot apturējuši naftas vadu "Colonial Pipeline", kas stiepjas no Teksasas līdz Ņujorkai un piegādā vairāk nekā 2,5 miljonus barelu dienā.

Saskaņā ar datiem, ko nenosauktie FIB avoti nopludinājuši Associated Press, kāda ļaunprātīga datorprogramma piespiedusi "Colonial Pipeline" īpašniekus apturēt naftas piegādi. Stāsta, ka patlaban hakeri tirgojas par izpirkuma naudu ar uzņēmuma vadību. Pēdējās trīs dienas naftas vads faktiski nedarbojas, tāpēc benzīns kļūst arvien dārgāks. Situāciju skaidro Viktorija Ņikiforova RIA Novosti portālā.

Demokrātiskās partijas televīzijas kanāls "CNN" izplatīja versiju, saskaņā ar kuru kiberuzbrukumu īstenoja hakeri no "Darkside" grupējuma, un šis grupējums ir saistīts - jā, protams, jūs uzminējāt – ar krieviem.

Vai ir pierādījumi? Kā nu ne! "Darkside" tulkojumā nozīmē "tumšā puse", un kas dzīvo demokrātiskās pasaules tumšajā pusē? Protams, krievi. "Darkside" ir sava oficiālā vietne un kontakti, ko izmanto amerikāņu žurnālisti, cenšoties ar to sazināties. Kas tie tādi par hakeriem, kam ir sava vietne un kontaktu dati? Laikam tāda ir tā noslēpumainā krievu dvēsele.

© Sputnik / Владимир Трефилов

Galvenais "pierādījums" ir tas, ka "tumšie hakeri" nestrādāja postpadomju telpā. Saskaņā ar šādu loģiku, ja kāds hakeris neuzlauž, piemēram, Luksemburgas kompāniju, tad viņš noteikti dzīvo Luksemburgā. Diemžēl amerikāņu partneri jau sen necenšas pamatot savus argumentus.

Patiesībā pasaciņas par hakeriem ir domātas Baidena ēras nepatīkamās ekonomiskās realitātes attaisnošanai. Lieta tāda, ka Trampa prezidentūras laikā benzīns valstī vidēji maksāja divus dolārus par galonu (aptuveni pusdolārs litrā). Šodien galona cenas pieaugušas līdz trīsarpus - četriem dolāriem. Kalifornijas štatā galona cena pārliecinoši tuvojas pieciem dolāriem. Tas nozīmē, ka ierindas kalifornietim benzīns izmaksā nedaudz vairāk par vienu eiro.

Nesaprašanas ar "Colonial Pipeline" (vispār nav svarīgi, kas tur tiešām noticis) kļūs par lielisku attaisnojumu turpmākajam degvielas cenu pieaugumam. Nav grūti paredzēt, pie kā tas novedīs. Braucienu, pārvadājumu sadārdzināšanas, cenu kāpums praktiski visās jomās - no aviobiļetēm līdz pārtikai. Īsāk sakot, nāks gaismā inflācija, ko amerikāņi agrāk centušies iedzīt akcijās un nekustamajos īpašumos.

Īpaši pikanti ir tas, ka krīze ir pašu rokām taisīta. Knapi iebraucis Baltajā namā, Baidens ierobežoja slānekļa naftas ieguvi, slēdza naftas vada "Keystone XL" projektu, apsolīja ieguldīt zaļajā enerģētikā. Tā ieguvei neizdevies atgriezties pirmskrīzes līmenī.

Plāni iznīcināt krievu naftas ieguvējus, krasi samazinot melnā zelta cenas, panākumiem nav vainagojušies. Par spīti plānam, 2020. gadā pašiznīcinājās vien amerikāņu slānekļa naftas ražotāji. Tagad, pandēmijai rimstoties, pieprasījums pēc degvielas pieaug, valstī sākas atvaļinājumu sezona, bet nodrošināt pieprasījumu nav iespējams. Nav brīnums, ka degvielas cenas uzlido līdz debesīm.

Civilizētajās valstīs pastāv dažādi finanšu instrumenti degvielas cenu bremzēšanai. Krievija, piemēram, daudzus gadus veiksmīgi izmanto bremzēšanas mehānismu un var lepoties ar zemākajām degvielas cenām pasaulē.

Bet progresīvajās Savienotajās Valstīs izvēlas īstenot Grētas Tūnbergas sapņus: amerikāņi sēž mājās, jo viņiem nav naudas degvielai, nelido atvaļinājumā, jo biļete izmaksās pārāk dārgi, un audzē zaļumus uz palodzes, jo ēdiens maksā traku naudu.

Tādu zaļo dienas kārtību visiem spēkiem lobē Demokrātu partija. Pirms gada, kad naftas ieguve nokrita līdz vēsturiskajam minimumam, Aleksandrija Okasio-Kortesa savā tviterī uzrakstīja: "Šis jums noteikti patiks. Fosilās naftas ieguvē iestājies strukturālais kritums..."

Tolaik ieguves rūpniecībā cilvēki zaudēja darbu, bankrotēja lieli un mazi uzņēmumi, un drīz kongresmene bija spiesta šo tvītu izdzēst. Taču internets visu atceras: amerikāņu naftas rūpniecības iznīcināšana ir Demokrātu partijas sponsoru-oligarhu mērķis.

Uzreiz pēc kiberuzbrukuma "Colonial Pipeline" biržas analītiķi ieteica klientiem iegādāties interneta gigantu akcijas, kas specializējas kiberdrošības jomā. Viena šāda milža CEO — Ēriks Šmits no Google — šodien ir īsts Baltā nama pelēkais kardināls, kas virza savus cilvēkus uz vairāk vai mazāk ievērojamiem amatiem.

Amerikāņu oligarhiem, kuriem pieder digitālās korporācijas, ir izdevīgi izpostīt amerikāņu naftas ražotājus. Tas, ka tiem līdzi bez iztikas paliek miljoniem ierindas pilsoņu, ir korporatīvā ekonomiskā kara "blakuszaudējumi". "Ciparnieki" pret ieguves rūpniecību, elektromobiļi pret benzīna dzinējiem, sojas gaļas ražotāji pret lopkopību. Par karadarbības teātri kļuvusi Amerikas Savienoto Valstu teritorija, bet visās pasaules katastrofās Vašingtona vainos krievus.

Protams, klaji meli nav labākais prologs Krievijas prezidenta un Baltā nama saimnieka sarunām. Taču to var mēģināt izmantot spiedienam. "Mums būs saruna, es plānoju tikties ar prezidentu Putinu, - nesen paziņoja Džo Baidens. - Pagaidām mūsu specdienesti nav atraduši pierādījumu Krievijas saistībai (ar kiberuzbrukumu "Colonial Pipeline"), tomēr ir pierādījumi, ka izspiedējprogramma atrodas Krievijā. Viņiem (krieviem) nāksies atbildēt..."

"Krievu hakeri" sen jau ir kļuvuši par memu, ko amerikāņu varas iestādes velk dienas gaismā ikreiz, kad viņiem kaut kas iet greizi. Par ko tik neapsūdzēja viltīgos krievu programmētājus! Gan par Demokrātiskās partijas datoru uzlaušanu, gan par bezgalīgu iejaukšanos vēlēšanās, gan par kļūmēm amerikāņu valsts iestāžu datortīklos pagājušā gada decembrī, un tagad - par dārgu benzīnu. Pa šo laiku tā arī nav bijis uzradīts neviens reāls hakeris, neviens pierādījums.

Tikmēr tieši šajos gados ASV kļuva par absolūtu pasaules līderi datornoziedzībā. Amerikāņi ir pazīstamāko kiberuzbrukumu autori pēdējo desmitgažu laikā. Daži no šiem uzbrukumiem izskatījās kā pilnvērtīga militārā diversija. Piemēram, datorvīruss "Stuxnet", kas kritiski apdraudēja Irānas infrastruktūru.

Krievija pastāvīgi piedāvā Savienotajām Valstīm uzsākt darbu starptautiskās kiberdrošības nodrošināšanā. Taču katru reizi amerikāņi atsakās, jo viņiem arī būs jāspēlē pēc noteikumiem. Daudz vieglāk uzlikt vainu par valsts sabrukumu un pilsoņu nabadzību uz visuresošajām krievu hakeriem.

61
Tagi:
degviela, kiberuzbrukums, Krievija, ASV
Pēc temata
Te karsts, te auksts: kā amerikāņi ar klimata kārti groza pasauli
Stratēģiskais konkurents – tas, kuram viss izdodas. Bet tev – ne
"Krievu hakeri", Saakašvili un Tramps: Rietumu paranojai nav ne gala, ne malas

Kara kinohronika vairs nav melnbalta, neirotīkli to padarījuši krāsainu

0
(atjaunots 08:48 15.05.2021)
Parāde Berlīnē, mājupceļš, tikšanās uz sliekšņa – Lielā Tēvijas kara beigu vēsturiskie kadri tagad ir krāsaini.

Svinīgais maršs pie Reihstāga un Brandenburgas vārtiem ir pilnveidots ar kolorizācijas tehnoloģijas palīdzību. Telekanāls RT publicējis ekskluzīvu video ierakstu par godu Uzvaras svētkiem.

Marša solī un bruņutehnikas kolonnās Sarkanās armijas spēki tūlīt pēc kapitulācijas nosoļoja pa Berlīnes ielām 1945. gada 4. maijā. Ilgu laiku kadri palika melnbalti, taču elektroniskās iekārtas un programmas ļauj paskatīties uz tālaika notikumiem no jaunas puses. Redzams, ka karavīri nēsā lauka formu, to pašu, kurā pirms dažām nedēļām uzbruka Vācijas galvaspilsētai. Un viņi maršē pa ielām, ko vēl nesen bloķēja iznīcinātā tehnika un barikādes.

Tagad, pateicoties mūsdienu iekārtām un mākslīgajam intelektam, mēs redzam, kā tas notika. Interesanti, ka neirotīkli nav paredzēti kinohroniku restaurēšanai. Eksperti skaidro, ka mašīnas paredzētas, lai parādītu, "kā  varēja būt". Realitāte atkarīga no robotiem-analītiķiem.

Ļoti satraucošs bija arī uzvarētāju mājupceļš. Tas lasāms viņu sejās. Daudziem nākotne nav zināma. No kara nekad neatgriezās vairāk nekā 26 miljoni karavīru. Izdzīvojušie nezina, vai kāds tuvinieks viņus vēl gaida. Tāpēc pat iestudētajos kadros redzams neliekuļotais priekš.

Pavēle par 1945. gada 9. maija svētkiem saņēma 369. numuru. Pēc Staļina rīkojuma tika apstiprināts apbalvojums "Par Uzvaru pār Vāciju". Maskavā bija salūts – 30 artilērijas zalves no tūkstoš lielgabaliem. Dārdus un uzliesmojumus pavadīja 160 prožektoru stari un daudzkrāsainas raķetes.

0