Ugunsgrēks Černobiļas AES atsvešinājuma zonā

Pripete deg. Vai pasaulei draud vēl viena Černobiļa?

183
(atjaunots 15:28 19.04.2020)
Atsvešinājuma zonā ap atomstaciju jau nodeguši līdz pamatiem 12 pamesti ciemi. Iznīcināts slavenais Rudais mežs ar kokiem, ko spēcīgi mainījusi radiācija.

Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis pēc gandrīz divas nedēļas ilgiem ugunsgrēkiem Černobiļas zonā beidzot īsi komentēja notiekošo. Viņš uzrakstīja sociālajos tīklos, ka valdība "rūpīgi seko situācijai". Pilsoņu reakcija bija negatīva – cilvēki ir neizpratnē, kāpēc varasiestādes līdz šim nav tikušas galā ar stihiju. Uguns fronte pietuvojusies pamestajai Pripetes pilsētai un glabātavām ar augsti aktīviem radioaktīvajiem atkritumiem un turpina ceļu AES virzienā. Andrejs Kocs portālā RIA Novosti stāsta, kāpēc ugunsgrēki Černobiļas apkaimē ir bīstami.

Kritiska situācija

Atsvešinājuma zonā ap atomstaciju jau nodeguši līdz pamatiem 12 pamesti ciemi. Iznīcināts slavenais Rudais mežs ar kokiem, ko spēcīgi mainījusi radiācija. Ugunsgrēks gājis pāri kapsētām ar piesārņotu tehniku, kas tika izmantota avārijas likvidācijas darbos 1986. gadā.

© REUTERS / State Emergency Service of Ukraine in Kiev region
Ugunsgrēks Černobiļas AES atsvešinājuma zonā

Pirms dažām dienām Ukrainas Valsts ārkārtas situāciju dienests precizēja, ka uzliesmojusi zāle un meža zemsega, uguns izplatās Korogodskas, Kotovskas un Deņisoveckas mežniecībās. Vēlāk parādījās ziņas par ugunsgrēkiem netālu no Rossohas un Krivaja gora ciemiem. Tā uzliesmojuma perēkļi strauji vairojas, lai arī lietus Kijevas apgabalā 14.aprīlī procesu mazliet palēnināja.

Nacionālās atomenerģijas ģenerācijas kompānija "Energoatom" preses dienesta darbiniece Nataļja Degtjarenko norādīja, ka situācija ir nekontrolējama un kritiska. Cīņai ar stihiju Černobiļas zonā nogādāti ugunsdzēsēji un iekārtas no visa apgabala. Vairāk nekā 400 cilvēki un 88 tehnikas vienības pūlas apturēt ugunsgrēku, arī trīs lidmašīnas un helikopteri. Ugunsdzēsēju komandas gandrīz nezin ne miega, ne atpūtas. Virkne Ukrainas mediju vēsta, ka viņiem pat nav izsniegti individuālie līdzekļi aizsardzībai no radiācijas.

© AFP 2019 / Stringer
Ugunsgrēks Černobiļas AES atsvešinājuma zonā

Tomēr viņi guvuši zināmus panākumus. Likvidēti vairāki perēkļi, taču ir fiziski neiespējami tikt galā ar visiem. Patlaban visi spēki veltīti tam, lai nepielaistu ugunsgrēku pie pašas Černobiļās AES. Ugunsdzēsēji cenšas izrakt grāvjus ārkārtīgi bīstamos apstākļos. Pēc viņu vārdiem, situācija šajā virzienā tiek kontrolēta, un uguns nevarēs tikt klāt sarkofāga klātajam ceturtajam energoblokam un citām ēkām.

Izplatīšanās risks

Eksperti stāsta, ka šis incidents ir īpaši bīstams, jo vējš var aiznest līdz pilsētām radioaktīvās daļiņas un piesārņot gaisu. Izotopi var nokļūt augsnē, bet pēc tam – pārtikā kopā ar dārzeņiem un augļiem. Likteņa ironija – no radiācijas ukraiņus glābj koronavīruss. Karantīnas rezultātā lielākā daļa pilsoņu nepamet mājas, bet uz ielas nēsā medicīnas maskas.

© AP Photo / Yaroslav Yemelianenko
Ugunsgrēks Černobiļas AES atsvešinājuma zonā

Tomēr iespējamā radiācijas izplatīšanās satrauc ne tikai ukraiņus. Pēc sprādziena 1986. gadā radioaktīvo daļiņu mākonis pārklāja lielu daļu Eiropas. Lielākais piesārņojums skāra Ukrainas, Baltkrievijas un Krievijas teritoriju.

Ekologi Krievijā ir vienisprātis – uzliesmojums atsvešinājuma zonā ir ļoti bīstams apkārtējai videi, turklāt nodarītā kaitējuma mērogus vēl nāksies vērtēt. Pastāv liels 0radioaktīvo vielu noplūdes un nekontrolētas izplatības risks, kas patlaban atrodas vairākās glabātavās ČAES apkaimē.

"Runa nav tikai par to, ka ugunsgrēks tuvojas kaut kādiem objektiem – visa zeme ap AES, pēc būtības, ir piesārņota zona, - paskaidroja viens no aktīvistiem. – Dezaktivācija tur nav veikta. Jā, pati stacija tika attīrīta, taču vienīgi tiktāl, lai tur varētu droši strādāt. Taču desmitiem kilometru apkaimē ir krājies liels daudzums radiācijas. Šo teritoriju vienkārši nav iespējams attīrīt. Līdz ar ugunsgrēkiem ir sācies jauns apkārtējo teritoriju radioaktīvās piesārņošanas posms."

Robežas slēgt neizdosies

Ekologi norāda, ka līdz ar dūmiem un karsto gaisu iznēsātā radiācija ir bīstama tāpēc, ka tā zemē negulēs. Piesārņotās daļiņas iekļūs augsnē, gruntsūdeņos, izplatīsies pa upēm un aizlidos līdz ar putekļiem sausuma sezonā.

© Sputnik / Stringer
Ugunsgrēks Černobiļas AES atsvešinājuma zonā

"Tas ir radioaktīvs ugunsgrēks. Visi netīrumi no Černobiļas mežiem (to vidū ir cēzijs un stroncijs, aktīvie radionuklīdi) tagad paceļas gaisā un ar vēju izklīst pa Kijevas apgabalu," žurnālistiem pastāstīja Ukrainas Mežu pārvaldes Zinātniski informatīvā centra bijušais vadītājs Mihails Popkovs.

Meteoroloģijas centra "Fobos" vadošais līdzstrādnieks Jevgeņijs Tiškovecs savā lapā sociālajā tīklā informēja, ka radioaktīvie izotopi no Černobiļas var nokļūt arī vairākos reģionos Krievijā.

Viņš uzskata, ka daļiņas no ugunsgrēku zonas sešas stundas vēlāk teorētiski var atrasties gaisā Brjanskas apgabalā. Deviņas stundas vēlāk – Kalugas un Orlas apgabalos, pēc 12 stundām – Tulas un Maskavas apgabalos, 15-18 stundas vēlāk tie spēj sasniegt Volgas augšteci, diennakti vēlāk – Vologdas apgabalu. Tiesa, Ārkārtas situāciju ministrijas Brjanskas apgabala pārvalde (tā ir tuvākā Ukrainas robežai) informēja, ka pagaidām radioaktīvais fons reģionā ir normāls. Dozimetru nefiksē paaugstinātus rādītājus arī citos KF subjektos.

© Sputnik / Stringer
Ugunsgrēks Černobiļas AES atsvešinājuma zonā

Baltkrievijas Republikāniskajā meteoroloģijas centrs paziņoja, ka radiācijas stāvoklis Brestas un Gomeļas apgabalos, kā arī citā valsts teritorijā ir stabils, parametru paaugstināšanās virs normas nav fiksēta. Centrs norādīja, ka summārās beta-aktivitātes un cēzija-137 satura līmenis gaisā atbilst ilggadējiem rādītājiem. Tomēr speciālisti Krievijā un Baltkrievijā strādā paaugstinātas gatavības apstākļos – radiācijas līmeņa pasliktināšanās vēl joprojām nav izslēgta.

183
Tagi:
ugunsgrēks, Pripete
Pēc temata
Černobiļas atsvešinājuma zonā aizturēti tūristi no Latvijas
Černobiļa un mirusī pilsēta Pripete
Šeit dzīvot nevar: Černobiļas zona 31 gadu pēc katastrofas
"Esmu tur bijis": bijušajam Latvijas prezidentam pavaicāja par "Černobiļu"
Ķīnas līderis Sji Dziņpins un ASV prezidents Donalds Tramps

Trumpis piedurknē: Ķīna gatava izpārdot ASV valsts parādu

14
(atjaunots 16:46 26.10.2020)
Ķīnas un ASV konfrontācija iedegusies ar jaunu spēku: tirdzniecības karā iestājies tehnoloģiju posms.

Vašingtona bloķē Ķīnas produkciju kā nacionālo apdraudējumu, bet Ķīna atgādinājusi par savu galveno ieroci: triljonu vērtā ASV valsts obligāciju portfeļa izpārdošana var sagraut gan dolāra kursu, gan vērtspapīru tirgu. Ts ir ļoti bīstams scenārijs visas pasaules ekonomikā. Par to, cik tālu gatava aiziet Pekina, portālā RIA Novosti stāsta Nataļja Dembinska.

Tehnoloģiskais karš

Janvārī divas lielākās ekonomikas spēra svarīgu soli, lai pieliktu punktu tirdzniecības karā: parakstīja vienošanos, kuras mērķis ir pakāpeniski atjaunot tirdzniecību. Tomēr visam pārvilka svītru Covid-19 pandēmija. Vašingtona apsūdzēja Pekinu par koronavīrusa izplatību un pieprasīja materiālu kompensāciju. Piedevām amerikāņi informēja par izstāšanos no Pasaules veselības organizācijas un pārmeta, ka tā atbalstot Ķīnu.

Tuvojoties prezidenta vēlēšanām, spriedze pieaug. Tramps atkal atsaucis atmiņā ekonomisko zaudējumu, ko Ķīnas kompānijas it kā esot nodarījušas amerikāņu ekonomikai. Sak, tās "pārvilkušas" pie sevis ražošanu un nozagušas tehnoloģiskos noslēpumus. Augustā Vašingtona apsūdzēja Pekinu par iejaukšanos priekšvēlēšanu cīņā internetā un sociālajos tīklos. Uzmanību piesaistīja Ķīnā izstrādātā lietotne TikTok. To vajagot aizliegt, citādi ĶTR valdība saņemšot piekļuvi ASV pilsoņu datiem, klāstīja Baltais nams.

TikTok īpašnieku – Ķīnas kompāniju ByteDance — piespiež pārdot biznesu amerikāņiem. Tas jāizdara līdz 12. novembrim. Pretējā gadījumā, draudēja Tramps, servisu bloķēs.

Pekinas atbilde pagaidām nav dzirdēta. Eksperti uzskata, ka Ķīnas valdībai nav īpašas jēgas aizstāvēt TikTok, jo Ķīnā to uzskata par "kaitīgu" – tas izplata "vulgāru saturu", neatbilst "sociālisma vērtībām", pavedina jauniešus.

Tomēr Vašingtona vērsusies pret Huawei – vienu no lielākajām tehnoloģiskajām kompānijām Ķīnā. Jau izskanējuši draudi aizliegt ārvalstu kompānijām stratēģisko materiālu un tehnoloģiju importu, kas varētu apdraudēt nacionālo drošību.

Nopietna saruna

Paralēli Pekinā atgādināja, ka Ķīnai ir arī nopietnāki ietekmes instrumenti. Runa ir par ASV valsts obligācijām triljona dolāru vērtībā.

Ņemot vērā tirdzniecības karu ar ASV, Ķīna jau pamazām atbrīvojas no šiem papīriem. No lielākajiem rādītājiem 1,32 triljona dolāru apmērā 2014. gada novembrī investīcijas amerikāņu valsts parādā sarukušas vairāk nekā par 200 miljardiem. 2019. gada jūnijā līdera vietā starp obligāciju ārvalstu turētājiem nonāca Japāna: Tokijas portfelis ir 1,12 triljonu dolāru vērts.

ASV Finanšu ministrijas nesenā atskaite parādīja, ka septembra vidū Ķīnas portfelis sarucis līdz 1,08 triljoniem. Gada pirmajā pusē Pekina atbrīvojās no obligācijām 106 miljardu vērtībā – tas ir lielākais pārdošanas temps kopš 2015. gada.

Tomē runa nav tikai par ekonomisko konfrontāciju. Viens no iemesliem, kuru dēļ Ķīna turpina atbrīvoties no amerikāņu valsts parāda, ir dolāra vērtības krišanās risks drukas mašīnas nepārtrauktās darbības dēļ.

Pie tam parāds pieaug. Astoņu mēnešu laikā Savienotās Valstis laida klajā valsts obligācijas 7,7 triljonu vērtībā – rekordliels rādītājs. Tātad ekonomiku uztur vienīgi aizņēmumi.

Pekina redz, ka Vašingtona nespēj atrisināt ekonomiskās problēmas bez drukas mašīnas palīdzības, tāpēc ieguldījumi amerikāņu valsts obligācijās ir ļoti riskantas, atzīmēja Ķīnas izdevums Global Times.

Lielā izpārdošana?

ASV un Ķīnas konflikta saasināšanās tikai pavairo bažas: ja nu pēkšņi ASV ekonomikas otrais lielākais ārvalstu kreditors neizturēs un organizēs lielu obligāciju izpārdošanu. Tāda soļa sekas būs katastrofālas. Šo vērtspapīru masveida izpārdošana radīs paniku tirgū.

Tomēr tas nebūtu izdevīgi pašai Ķīnai. Pirmkārt, 100-200 miljardus vērtu obligāciju pārdošana īsā laika periodā neizbēgami vedīs pie cenas krišanās. Pašas Ķīnas ārējo aktīvu un rezervju vērtība būtiski samazināsies, tāpat kā peļņa, ko tā iegūs, realizējot vērtspapīrus.

Piedevām sabruks dolārs, un tas Ķīnai arī nepavisam nav vajadzīgs. Amerikāņu valūtas vājināšanās sadārdzinās Ķīnas eksportu.

Turklāt ASV vērtspapīru pārdošana būtiski ierobežos Pekinas iespējas vadīt juaņu, ja tirdzniecības karš būs pilnīgi nekontrolējams. Viseidzot, obligāciju pārdošanā saņemtos dolārus vajag kaut kur ieguldīt, bet tas nemaz nav tik vienkārši. Problēmas būs ne tikai Ķīnai, smagi klāsies visiem.

"Sagraut amerikāņu obligāciju piramīdu, - tas nozīmē iegrūzt visu pasauli finansiālajā haosā, kura fonā 1998. vai 2008. gada krīze šķitīs kā īstas bērnu spēlītes. Tāpēc diezin vai pārskatāmā perspektīvā gaidāms kaut kas tamlīdzīgs," – uzskata kriptovalūtu bankas Chatex vadītājs Maikls Ross-Džonsons.

Domājams, atteikšanās no dolāra un obligācijām būs pakāpeniska – tā, kā tas notiek pēdējos gadus. Viens no vadošajiem Ķīnas ekonomistiem, Šanhajas finanšu un ekonomikas universitātes profesors Si Czuņjans vērtēja, ka notikumu normālas attīstības apstākļos Pekina pakāpeniski samazinās ASV valsts obligāciju portfeli aptuveni līdz 800 miljardiem dolāru. Tomēr nav izslēgts arī ārkārtējs variants, piemēram, militāra konflikta apstākļos.

14
Tagi:
valsts parāds, Ķīna, ASV
Pēc temata
Ekonomists: ASV rekordlielais valsts parāds – bumba, kas ielikta ekonomikas pamatos
Tramps uzskata, ka ASV jaunās importa nodevas palīdzēs samazināt valsts parādu
ASV valsts parāds sasniedzis jaunu rekordu
Dolārs nogurdinājis: Japāna un Ķīna pārdod ASV valsts parādu
Vladimirs Norvinds

Ar KF pensionāra deportāciju no Latvijas saistīts Militārās izlūkošanas dienests

17
(atjaunots 12:04 26.10.2020)
Vladimirs Norvinds tika izraidīts no Latvijas "nacionālās drošības" apsvērumu dēļ". Pie tam nav minēti nekādi fakti par to, kā 75 gadus vecais pensionārs būtu apdraudējis valsts drošību.

Krievijas pilsonis, militārais pensionārs Vladimirs Norvinds deportēts no Latvijas saskaņā ar Latvijas Militārās izlūkošanas un drošības dienesta slēdzienu. Tas kļuvis zināms no iekšlietu ministra Sanda Ģirģena atbildes uz piecu "Saskaņas" deputātu pieprasījumu. Ģirģena vēstuli sociālajā tīklā Facebook publicēja Saeimas deputāts Nikolajs Kabanovs.

Latvijas Militārās izlūkošanas un drošības dienests (MIDD) ir viens no specdienestiem, kas atbild par valsts drošību. No 2003. gada to nemainīgi vada Indulis Krēķis.

Pirms diviem gadiem MIDD saņēma piekļuvi Latvijā dzīvojošo ārvalstnieku personas datiem. Domājams, ar to skaidrojama tā dalība Norvinda lietā.

Tātad oficiāli apstiprināts, ka Vladimirs Norvinds izraidīts no Latvijas "nacionālās drošības" apsvērumu dēļ. Pie tam nav minēti nekādi fakti par to, kā 75 gadus vecais pensionārs būtu apdraudējis valsts drošību.

Iekšlietu ministrs Ģirģens faktiski bijis "pārmijnieka" lomā, tāpēc pieciem "Saskaņas" deputātiem, ja viņi vēlas aizrakties līdz patiesībai, domājams, vajadzētu vērsties pie aizsardzības ministra Arta Pabrika, kura pārraudzībā ir MIDD.

Kā panākt taisnību

Man šķiet, Norvindam nav gandrīz nekādu izredžu panākt taisnīgu lēmumu Latvijā. Tomēr vajadzētu iziet visas instances, lai būtu iespēja vērsties Eiropas cilvēktiesību tiesā. Izredzes izcīnīt uzvaru ECT ir lielas.

Pie tam ECT sniegusi oficiālu skaidrojumu: ja runa ir par nacionālās drošības apdraudējumu, jebkurš pasākums, kas ietekmē cilvēktiesības, jānovērtē kompetentai neatkarīgai iestādei ar mērķi izpētīt tāda lēmuma pamatojumu un pierādījumu ar atbilstošo procesuālo ierobežojumu nepieciešamības gadījumā slepenās informācijas izmantošanai. Iesniedzējam jābūt iespējai apstrīdēt apgalvojumus par nacionālās drošības apdraudējumu.

Mūsu gadījumā Norvindam ir jābūt iespējai tiesvedības ietvaros apstrīdēt apgalvojumu par to, ka viņš esot kaitējis Latvijas drošībai. Savukārt MIDD pienākums ir nevis uzstāt, ka tam ir taisnība, bet gan sniegt konkrētus pierādījumus. Patlaban Latvijā tāda procedūra ir gandrīz neiespējama.

Vladimirs Norvinds tika izraidīts uz Krieviju 9. oktobrī. Rīgā palikusi viņa sieva – Latvijas pilsone. Virkne ekspertu uzskata, ka pensionāra deportācija pārkāpj 1994. gadā noslēgto Krievijas un Latvijas valdību vienošanos par Krievijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību.

Vienošanās paredz: ""Personas, uz kurām saskaņā ar 1. pantu attiecināmas šīs vienošanās normas un kuras 1992. gada 28. janvārī pastāvīgi dzīvoja Latvijas Republikas teritorijā, ieskaitot arī personas, attiecībā uz kurām nav pabeigta atbilstošu formalitāšu izpilde un kuras ir uzskaitītas abu Pušu apstiprinātos sarakstos, kas pievienoti pie vienošanās, saglabā tiesības netraucēti dzīvot Latvijas Republikas teritorijā, ja viņas to vēlēsies."

17
Tagi:
drošība, Vladimirs Norvinds
Pēc temata
Atņēmuši uzturēšanās atļauju un deportē: militārais pensionārs kritis nežēlastībā
Krievijas vēstniecība Latvijā nosodīja militārā pensionāra deportāciju
Deportētais sirmgalvis: izvēlēts upuris, lai parādītu attieksmi pret Krieviju
KF ĀM: Maskava neatstās bez sekām Norvinda deportēšanu no Rīgas
Ziemeļu jūras ceļš

"Rietumi ir sašutuši": Die Welt novērtēja Krievijas stratēģiju Arktikā

0
(atjaunots 16:48 26.10.2020)
Ārvalstu kuģniecības kompānijas ir spiestas atzīt Krievijas monopolu – valsts ekskluzīvā ekonomiskā zona stiepjas 200 kilometrus uz ziemeļiem no valsts teritoriālajiem ūdeņiem un sedz lielāku daļu Ziemeļu jūras ceļa.

RĪGA, 26. oktobris - Sputnik. Rietumvalstis ir sašutušas par Krievijas politiku Ziemeļu jūras ceļa jautājumā, taču neko nevar izdarīt, stāsta žurnālists Fēlikss Aiks rakstā vācu avīzei Die Welt.

Autors atgādināja, ka martā Krievijas prezidents Vladimirs Putins apstiprinājis jauno Arktisko stratēģiju laika periodam līdz 2035.gadam, kas paredz reģiona aktīvu ekonomisko apgūšanu, vēsta RIA Novosti.

"Pie tam Kremlis vēlas apdzīvot sniegotos un ekonomiskajai darbībai tik tikko pielāgotos Galējos Ziemeļus un rūpēties par militāro aizsardzību savām robežām, kas paplašinās, pateicoties globālajai sasilšanai," apgalvoja Aiks.

Žurnālists stāsta: kaut arī Krievijai nevarot pretendēt uz Arktiku, tā izmanto "vietu manevram" – pieprasa maksu par Ziemeļu ledus ceļa izmantošanu un plāno nākotnē dot atļauju braukt pa to tikai "pašmāju flotes" kuģiem, tas ir, Krievijas kuģubūvētavās būvētiem kuģiem, kas reģistrēti Krievijā.

"Rietumi ir sašutuši, taču neko nevar padarīt. Maskava kontrolē šo tirdzniecības ceļu. Ārvalstu kuģniecības kompānijas ir spiestas tikai atzīt tās faktisko monopolu, tostarp arī tāpēc, ka reģionā dislocēti Krievijas bruņotie spēki," raksta autors. Viņš atgādināja, ka Krievijas ekskluzīvā ekonomiskā zona stiepjas 200 kilometrus uz ziemeļiem no valsts teritoriālajiem ūdeņiem un sedz lielāku daļu Ziemeļu jūras ceļa.

Pērnā gada decembrī stājās spēkā Tirdznieciskās kuģošanas kodeksa grozījumi, kas paredz: Krievijā reģistrētiem kuģiem tiek piešķirtas eksluzīvas tiesības veikt Krievijas teritorijā iegūto ogļūdeņražu pārvadājumus, kas iekrauti kuģos Ziemeļu jūras ceļa akvatorijā, līdz pirmajam izkraušanas vai pārkraušanas punktam. Tas pats attiecas arī uz naftas, dabasgāzes, arī sašķidrinātās dabasgāzes, gāzes kondensāta un ogļu pārvadājumiem.

Saskaņā ar Vladimira Putina dekrētu, ko prezidents parakstīja 2018. gadā, kravu pārvadājumiem pa Ziemeļu jūras ceļu līdz 2024. gadam jāsasniedz 50 milj. tonnu gadā. Ar mērķi nodrošināt kravu plūsmas pieaugumu pa Ziemeļu jūras ceļu Krievija aktīvi attīsta atomledlaužu floti, kam nav analogu visā pasaulē. 21. oktobrī darbu sāka atomledlauzis "Arktika". Vēl divi šī projekta kuģi sāks darbu 2021. un 2022. gadā.

Pērn ASV Aizsardzības ministrija iesniedza Kongresā "Arktisko doktrīnu", kuras mērķis ir bloķēt Krievijas Ziemeļu jūras ceļu. Dokumentā teikts, ka Arktika "ir tieši saistīta ar ASV nacionālo drošību". Vašingtonas galvenais uzdevums – "nāvējošāka, stabililāka, elastīgāka militārā grupējuma izvēršana, kas spētu nodrošināt konkurētspēju šajā nozīmīgajā reģionā".

2020. gada maijā pirmo reizi 25 gadu laikā Barenca jūrā ieradās ASV Jūras kara spēku 6. flotes karakuģu grupējums. Pentagons oficiāli ziņoja, ka šāds solis sperts "drošībai sarežģītos klimatiskajos apstākļos un sabiedroto navigācijas brīvības un nepārtrauktas mijiedarbības atbalstam".

Iepriekš Krievijas ĀM atzīmēja, ka NATO dalībvalstis, aizbildinoties ar pārmetumiem Krievijai par Arktikas "militarizāciju", turpināja audzēt tur militāro potenciālu. Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu konstatēja, ka NATO tieksme demonstrēt spēku, audzējot izlūkošanas darbības intensitāti pie Krievijas robežām, rada bažas Maskavā.

0
Tagi:
Rietumvalstis, Ziemeļu jūras ceļš, Arktika
Pēc temata
Jauni sveicieni NATO: "Iskander" pielāgosies mērķiem jūrā
"Tie ir tikai pirmie soļi": kāpēc ASV pārvieto zemūdenes Krievijas krastu tuvumā
Tiktāl esam nonākuši: Rietumi cenšas bloķēt Ziemeļu jūras ceļu
ASV "Arktikas doktrīna: Ziemeļu jūras ceļš tiks bloķēts