Ugunsgrēks Černobiļas AES atsvešinājuma zonā

Pripete deg. Vai pasaulei draud vēl viena Černobiļa?

189
(atjaunots 15:28 19.04.2020)
Atsvešinājuma zonā ap atomstaciju jau nodeguši līdz pamatiem 12 pamesti ciemi. Iznīcināts slavenais Rudais mežs ar kokiem, ko spēcīgi mainījusi radiācija.

Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis pēc gandrīz divas nedēļas ilgiem ugunsgrēkiem Černobiļas zonā beidzot īsi komentēja notiekošo. Viņš uzrakstīja sociālajos tīklos, ka valdība "rūpīgi seko situācijai". Pilsoņu reakcija bija negatīva – cilvēki ir neizpratnē, kāpēc varasiestādes līdz šim nav tikušas galā ar stihiju. Uguns fronte pietuvojusies pamestajai Pripetes pilsētai un glabātavām ar augsti aktīviem radioaktīvajiem atkritumiem un turpina ceļu AES virzienā. Andrejs Kocs portālā RIA Novosti stāsta, kāpēc ugunsgrēki Černobiļas apkaimē ir bīstami.

Kritiska situācija

Atsvešinājuma zonā ap atomstaciju jau nodeguši līdz pamatiem 12 pamesti ciemi. Iznīcināts slavenais Rudais mežs ar kokiem, ko spēcīgi mainījusi radiācija. Ugunsgrēks gājis pāri kapsētām ar piesārņotu tehniku, kas tika izmantota avārijas likvidācijas darbos 1986. gadā.

© REUTERS / State Emergency Service of Ukraine in Kiev region
Ugunsgrēks Černobiļas AES atsvešinājuma zonā

Pirms dažām dienām Ukrainas Valsts ārkārtas situāciju dienests precizēja, ka uzliesmojusi zāle un meža zemsega, uguns izplatās Korogodskas, Kotovskas un Deņisoveckas mežniecībās. Vēlāk parādījās ziņas par ugunsgrēkiem netālu no Rossohas un Krivaja gora ciemiem. Tā uzliesmojuma perēkļi strauji vairojas, lai arī lietus Kijevas apgabalā 14.aprīlī procesu mazliet palēnināja.

Nacionālās atomenerģijas ģenerācijas kompānija "Energoatom" preses dienesta darbiniece Nataļja Degtjarenko norādīja, ka situācija ir nekontrolējama un kritiska. Cīņai ar stihiju Černobiļas zonā nogādāti ugunsdzēsēji un iekārtas no visa apgabala. Vairāk nekā 400 cilvēki un 88 tehnikas vienības pūlas apturēt ugunsgrēku, arī trīs lidmašīnas un helikopteri. Ugunsdzēsēju komandas gandrīz nezin ne miega, ne atpūtas. Virkne Ukrainas mediju vēsta, ka viņiem pat nav izsniegti individuālie līdzekļi aizsardzībai no radiācijas.

© AFP 2019 / Stringer
Ugunsgrēks Černobiļas AES atsvešinājuma zonā

Tomēr viņi guvuši zināmus panākumus. Likvidēti vairāki perēkļi, taču ir fiziski neiespējami tikt galā ar visiem. Patlaban visi spēki veltīti tam, lai nepielaistu ugunsgrēku pie pašas Černobiļās AES. Ugunsdzēsēji cenšas izrakt grāvjus ārkārtīgi bīstamos apstākļos. Pēc viņu vārdiem, situācija šajā virzienā tiek kontrolēta, un uguns nevarēs tikt klāt sarkofāga klātajam ceturtajam energoblokam un citām ēkām.

Izplatīšanās risks

Eksperti stāsta, ka šis incidents ir īpaši bīstams, jo vējš var aiznest līdz pilsētām radioaktīvās daļiņas un piesārņot gaisu. Izotopi var nokļūt augsnē, bet pēc tam – pārtikā kopā ar dārzeņiem un augļiem. Likteņa ironija – no radiācijas ukraiņus glābj koronavīruss. Karantīnas rezultātā lielākā daļa pilsoņu nepamet mājas, bet uz ielas nēsā medicīnas maskas.

© AP Photo / Yaroslav Yemelianenko
Ugunsgrēks Černobiļas AES atsvešinājuma zonā

Tomēr iespējamā radiācijas izplatīšanās satrauc ne tikai ukraiņus. Pēc sprādziena 1986. gadā radioaktīvo daļiņu mākonis pārklāja lielu daļu Eiropas. Lielākais piesārņojums skāra Ukrainas, Baltkrievijas un Krievijas teritoriju.

Ekologi Krievijā ir vienisprātis – uzliesmojums atsvešinājuma zonā ir ļoti bīstams apkārtējai videi, turklāt nodarītā kaitējuma mērogus vēl nāksies vērtēt. Pastāv liels 0radioaktīvo vielu noplūdes un nekontrolētas izplatības risks, kas patlaban atrodas vairākās glabātavās ČAES apkaimē.

"Runa nav tikai par to, ka ugunsgrēks tuvojas kaut kādiem objektiem – visa zeme ap AES, pēc būtības, ir piesārņota zona, - paskaidroja viens no aktīvistiem. – Dezaktivācija tur nav veikta. Jā, pati stacija tika attīrīta, taču vienīgi tiktāl, lai tur varētu droši strādāt. Taču desmitiem kilometru apkaimē ir krājies liels daudzums radiācijas. Šo teritoriju vienkārši nav iespējams attīrīt. Līdz ar ugunsgrēkiem ir sācies jauns apkārtējo teritoriju radioaktīvās piesārņošanas posms."

Robežas slēgt neizdosies

Ekologi norāda, ka līdz ar dūmiem un karsto gaisu iznēsātā radiācija ir bīstama tāpēc, ka tā zemē negulēs. Piesārņotās daļiņas iekļūs augsnē, gruntsūdeņos, izplatīsies pa upēm un aizlidos līdz ar putekļiem sausuma sezonā.

© Sputnik / Stringer
Ugunsgrēks Černobiļas AES atsvešinājuma zonā

"Tas ir radioaktīvs ugunsgrēks. Visi netīrumi no Černobiļas mežiem (to vidū ir cēzijs un stroncijs, aktīvie radionuklīdi) tagad paceļas gaisā un ar vēju izklīst pa Kijevas apgabalu," žurnālistiem pastāstīja Ukrainas Mežu pārvaldes Zinātniski informatīvā centra bijušais vadītājs Mihails Popkovs.

Meteoroloģijas centra "Fobos" vadošais līdzstrādnieks Jevgeņijs Tiškovecs savā lapā sociālajā tīklā informēja, ka radioaktīvie izotopi no Černobiļas var nokļūt arī vairākos reģionos Krievijā.

Viņš uzskata, ka daļiņas no ugunsgrēku zonas sešas stundas vēlāk teorētiski var atrasties gaisā Brjanskas apgabalā. Deviņas stundas vēlāk – Kalugas un Orlas apgabalos, pēc 12 stundām – Tulas un Maskavas apgabalos, 15-18 stundas vēlāk tie spēj sasniegt Volgas augšteci, diennakti vēlāk – Vologdas apgabalu. Tiesa, Ārkārtas situāciju ministrijas Brjanskas apgabala pārvalde (tā ir tuvākā Ukrainas robežai) informēja, ka pagaidām radioaktīvais fons reģionā ir normāls. Dozimetru nefiksē paaugstinātus rādītājus arī citos KF subjektos.

© Sputnik / Stringer
Ugunsgrēks Černobiļas AES atsvešinājuma zonā

Baltkrievijas Republikāniskajā meteoroloģijas centrs paziņoja, ka radiācijas stāvoklis Brestas un Gomeļas apgabalos, kā arī citā valsts teritorijā ir stabils, parametru paaugstināšanās virs normas nav fiksēta. Centrs norādīja, ka summārās beta-aktivitātes un cēzija-137 satura līmenis gaisā atbilst ilggadējiem rādītājiem. Tomēr speciālisti Krievijā un Baltkrievijā strādā paaugstinātas gatavības apstākļos – radiācijas līmeņa pasliktināšanās vēl joprojām nav izslēgta.

189
Tagi:
ugunsgrēks, Pripete
Pēc temata
Černobiļas atsvešinājuma zonā aizturēti tūristi no Latvijas
Černobiļa un mirusī pilsēta Pripete
Šeit dzīvot nevar: Černobiļas zona 31 gadu pēc katastrofas
"Esmu tur bijis": bijušajam Latvijas prezidentam pavaicāja par "Černobiļu"
Mītiņš pret krievu izglītības nodrošināšanu vienīgi latviešu valodā, foto no arhīva

Ar varu mīļš nebūsi: vai latviešu valoda var saliedēt latviešus un krievus?

12
(atjaunots 15:28 28.02.2021)
Krievu un latviešu attiecības Latvijā var raksturot īsi – "pieņemoša atsvešināšanās". Savukārt Latvijas valdība nepalaiž garām iespēju pieliet eļļu ugunī ar vispārējas saliedēšanas lozungu.

Nesen, 21. februārī, Starptautiskajā valodas dienā, Latvijas prezidents Egils Levits uzrunāja skolēnus un latviešu valodas un literatūras skolotājus. No viņa izteiktā izriet, ka šajā dienā prezidents svinējis nevis kādu abstraktu valodu, bet gan ļoti konkrētu – valsts valodu. Tā kā pasaule pagaidām vēl nesvin Starptautisko latviešu valodas dienu, kāpēc gan to neieviest Latvijā un aizliegt šajā dienā runāt jebkādā citā, it īpaši krievu valodā?

Galvenā nostāde uzrunā, ko, starp citu, jau iesaka noklausīties nodarbībās skolās (iespējams, drīz tā būs akmenī kalta līdz ar Levita sacerēto Satversmes preambulu), ir tāda: latviešu valoda spēj saliedēt Latvijā dažādu tautību cilvēkus. Protams! Kā gan mums tas agrāk neienāca prātā?!

Viņš lika sevi iemīlēt. Vai neko labāku izdomāt nevarēja?

Neviens jau to neapstrīd. Ir tikai viena finese. Mazākumtautības – vairāk nekā trešā daļa valsts iedzīvotāju – labprāt un ar cieņu atzītu latviešu valodas priekšroku Latvijā, ja ne viena krievu tautas gudrība – "Ar varu mīļš nebūsi". Nē, saprotiet mani pareizi, – var piespiest baidīties, var sodīt, var padzīt no darba. Tomēr nevar piespiest iemīļot un pie tam aizliegt mīlēt to, kas tev dārgs un tuvs.

Var izdzēst kirilicu no ielu nosaukumu plāksnītēm pilsētās un ciemos. Te, biedri latvieši, jūs esat vinnējuši, jums ir administratīvais resurss. Var likvidēt bukletu krievu valodā ar aicinājumu sievietēm pārbaudīt iespējamu krūts vēzi. Bravo, cēlsirdības kalngali! Apstāties nedrīkst, jāiznīdē krievu valoda skolās un augstskolās. Vieds gājiens. Visbeidzot jāaizliedz telekanāli krievu valodā – patiešām, nosvērts solis. Sirmgalvji, kas līdz šim skatījās "teļuku", tagad skries uz latviešu kanāliem integrēties un saliedēties zem lielās un varenās latviešu valodas karogiem. Nu, ja arī kāda vecenīte skriedama iekritīs grāvī, pie kā būs rakstīts tikai valsts valodā: "Uzmanību, notiek remonts", pati vien vainīga – vajadzēja integrēties agrāk. Tikai pēc tādiem gājieniem neliekuļoti pieprasīt mīlu un cieņu – vai nu tie ir muļķības kalngali, vai cinisma apogejs.

Šķiršanās un krievu uzvārds!

Veltos mēģinājumus saliedēt sabiedrību ar vardarbīgām metodēm teicami ilustrē kādas manas paziņas ģimene. Katja ir krieviete, viņas vīrs – latvietis, kopā dzīvo jau ilgi, viņu dēlam ir 15 gadi. Pēdējā laikā vīrs tīši mājās skaļi slēdz iekšā latviešu dziesmas, lai viņa "ātrāk integrētos". Lai arī latviešu valodu Katja zina ļoti labi. Skatoties uz tādu eksperimentu, tik līdzīgu izmēģinājumiem, ko īsteno Latvijas valdība, dēls mammai teica: "Laikam tētis tevi vairs nemīl..."

Nē, skaidrs, ka mazākumtautības, proti, krievus Latvijā nemīl pārlieku stipri. Tikai neprasiet atbildei kaut kādas siltas krievu jūtas, ja ieslēdzat savu mūziku visā skaļumā, bet krievu dziesmas vienkārši izslēdzat.

Nesen Mārtiņš Kaprāns, LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais zinātniskais līdzstrādnieks, starpkultūru stereotipiem veltītā pētījuma līdzautors, krievu un latviešu attiecības raksturoja – pieņemoša atsvešināšanās. Tas ir, nav skaidrs, no kura gala ķerties klāt. It kā atsvešināšanās ir slikta lieta. Bet tā nav vienkārša atsvešināšanās, tā ir pieņemoša... Tomēr atsvešināšanās.

Svētā vientiesība – latviešu medijos lasāmas izbrīnītas piezīmes. Piemēram, kāda latviete stāsta, ka izaugusi vesela valstij naidīga paaudze. To viņa redzējusi pašvaldību vēlēšanās – ir liels skaits balsstiesīgu jauniešu ar latviešu uzvārdiem, kuri ļoti labi runā latviski, bet balso par "Saskaņu" un principiāli nerunā latviski, lai arī prot. Viņa uzskata, ka ne velti latviešu vidū valda pārliecība: latviešu puišiem nevajag precēt citu tautību meitenes, jo mazdūšības dēļ jauktajās ģimenēs bērnus audzinot krievu garā, lai izpatiktu sievai.

Bet kāpēc tad viņi balso nepareizi, runā nepareizajā valodā? Varbūt tās ir blaknes pēc pārlieku skaļas latviešu mūzikas? Aū, prezidenta kungs!

Starp citu, pēdējā laikā latviešu pusaudži ne īpaši ciena dzimto valsts valodu un dod priekšroku angļu mēlei, tāpēc vispār nav skaidrs, uz kāda pamata mēs varētu saliedēties. Varbūt ņemsim par pamatu vietējo alu?

12
Tagi:
politika, Egils Levits, latviešu valoda, Latvija
Pēc temata
Domāsim par nākotni latviski: Nacionālā apvienība rīko konkursu ar balvām
Nerunāt latviski var tikai tūristi: Rīgas domes deputāti nosodīja par krievu valodu
"Visus mācām latviski, nesaprotat – esiet debīli": krievu māti šokējis pedagogs
Grib, lai sāk domāt latviski: politiķis par krievu telekanālu atslēgšanu
ASV GS iznīcinātāji F-15 Eagle

"Pavisam citas iespējas": ko ASV vēlas izmantot cīņām gaisā

27
(atjaunots 22:21 27.02.2021)
ASV sekmīgi izmēģinājušas dziļi modernizētā iznīcinātāja F-15EX prototipu. Šim notikumam ir liela nozīme amerikāņu aizsardzības kompleksā – pēdējais F-15 nonācis bruņotajos spēkos gandrīz pirms 20 gadiem.

Pentagons atzinīgi vērtē atjaunoto lidmašīnu un apgalvo, ka programma neietekmēs piektās paaudzes lidmašīnu iepirkumus. Par F-15EX portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Jauna vecā lidmašīna

Jau 1976. gadā bruņojumā pieņemtā iznīcinātāja-veterāna jaunās modifikācijas prototips februāra sākumā pacēlās gaisā no aviobāzes Misūri štatā. Lidojums ilga 90 minūtes un neradīja nekādus iebildumus. Marta beigās ASV GKS saņems vēl divas šī tipa mašīnas tālākiem izmēģinājumiem. Pentagons plāno līdz 2030. gadam pasūtīt aptuveni 200 F-15EX. Domājams, sērijveida iznīcinātāju piegādes GKS sāksies no 2023. gada. programma izmaksās 23 miljardus dolāru.

"Pirmais sekmīgais lidojums parādīja, ka mašīna ir droša un gatava pievienoties valsts gaisa flotei, - žurnālistiem paziņoja korporācijas Boeing viceprezidents Prats Kumars. – F-15EX mēs īstenojām jaunākos sasniegumus vadības sistēmu, sensoru, bruņojuma, elektronikas sistēmu jomā. tā ir absolūti jauna lidmašīna, kas būtiski atšķiras no F-15 agrākajām versijām."

Modernizētā lidmašīna ir divvietīgā iznīcinātāja-bumbvedēja F-15E Strike Eagle tālākais attīstības posms. Tā paredzēta, lai iegūtu pārsvaru gaisā un izdarītu triecienu mērķiem uz zemes. Saņēmusi mūsdienīgas iekārtas, kuru pamatā ir "digitālās maģistrāles" koncepcija un Open Mission Systems arhitektūra – tā ļauj bez īpašām pūlēm integrēt konstrukcijā mūsdienīgās tehnoloģijas.

Lidmašīna saņems spēcīgu radioelektroniskas cīņas sistēmu, pilnveidotu pilotu kabīni, sērijas Raytheon AN/APG-82 radiolokācijas staciju ar aktīvu fāzēto antenu režģi. Jaunie dzinēji GE F110 garantē plašas iespējas gaisā ar uzlabotu nestspēju. Zināms, ka kravas celtspēja pieaugusi no 10,4 līdz 13,4 tonnām.

Plānots, ka F-15EX uzņems līdz 22 vadāmās "gaiss-gaiss" klases raķetes vai gandrīz 7 m garās un 3 t smagās hiperskaņas raķetes.

Apsteigt hiperskaņu

Pentagons cenšas visnotaļ vecīgajam mašīnām piešķirt iespēju efektīvi likvidēt mērķus, ko piesedz mūsdienīgas PGA sistēmas. ASV izstrādā trīs gaisa bāzes hiperskaņas raķetes – projektus Tactical Boost Glide (TBG), Hypersonic Air-breathing Weapon Concept (HAWC) un Air-launched Rapid Response Weapon (ARRW). To sērijveida ražošana nesāksies līdz 2024.-2025. gadam.

"F-15EX ir mūsdienīgākā F-15 versija. Nepārspēts lidojuma attālums, cena un savā klasē labākā kravas celtspēja padara mašīnu ļoti pievilcīgu ASV GKS, - atzīmēja programmas vadītāja Lorija Šnaidere. – F-15EX uzņem vairāk bruņojuma nekā jebkurš cits šīs kategorijas iznīcinātājs, arī visas perspektīvās raķetes, kas vēl tiek izstrādātas."

Lēmums par 4. paaudzes lidmašīnu ražošanu ASV tika pieņemts pirms diviem gadiem. Iznīcinātāji F-15 nav piegādāti GKS kopš 2001. gada, bet vieglie F-16 – kopš 2004. gada. Pentagons cerēja pievērsties mūsdienīgajiem un tehnoloģiski attīstītajiem F-35 Lightning. Tomēr 5. paaudzes "neredzamo" lidmašīnu programma vēl aizvien buksē, bet cena – pastāvīgi pieaug. Izrādījies, ka ir par agri sūtīt veterānus atpūtā.

ASV GKS un Nacionālajā gvardē pašlaik ir aptuveni 230 iznīcinātāji F-15C un F-15D no aukstā kara laikiem, taču arī tie savu īpatnību ziņā piekāpjas, piemēram, Krievijas iznīcinātājiem-bumbvedējiem Su-34 un iznīcinātājiem Su-35. vispirms F-15EX saņems Nacionālās gvardes lidotāji, kuri izmanto vienīgi novecojušos F-15C un F-15D.

"Klusais ērglis"

Pentagons jau vairākkārt centies dāvāt F-15 jaunu dzīvi. 2000. gadu beigās korporācija Boeing iepazīstināja ar iznīcinātāja F-15SE Silent Eagle prototipu. Amerikāņu konstruktori centās pacelt novecojušo lidmašīnu līdz 5. paaudzes lidaparātiem. "Klusajam ērglim" bija jābūt mazāk pamanāmam gaisā: konstrukcijā plaši pielietoja radioviļņus absorbējošus materiālus, bruņojumu izvietoja fizelāžā, tāpat kā F-35 un F-22.

Lidmašīnas uzlabotajās tilpnēs pāros izvietoja dažādas nozīmes raķetes "gaiss-zeme" un "gaiss-gaiss". Iznīcinātājs varēja uzņemt divas vadāmās raķetes AIM-120 AMRAAM, divas koriģējamās aviobumbas JDAM vai četras JDAMS. Iekšējās piekares izturēja līdz 450 kg smagus lādiņus. Lidmašīna saņēma principiālu jaunu radioelektroniskās cīņās kompleksu un mūsdienīgu digitālo vadības sistēmu.

Pārsvarā "Kluso ērgli" gatavoja eksportam. Valdīja uzskats, ka cena – 100 milj. dolāru – padarīs to pievilcīgu. Amerikāņi piedāvāja iznīcinātāju Izraēlai, Saūda Arābijai, Japānai un Dienvidkorejai, kas labi pazīstamas ar F-15. Taču tās deva priekšroku mūsdienīgajiem F-35. Tāpēc programma tika slēgta – uzbūvēts tika tikai viens F-15SE prototips.

27
Tagi:
F-35, F-15, pretgaisa aizsardzība, gaisa kara spēki, ASV GS, ASV
Pēc temata
Alianses nelaimes. Kā NATO sabrūk no iekšienes
"Mēs zaudējam tehniku!" Kas noticis ar ASV kara aviāciju
Krievijas iznīcinātājs Su-57 iekaro pasauli. Kas notiks tālāk?
"Runa nav tikai par iznīcinātājiem": ASV parādījušais Eiropai savu patieso seju
Alus veikals, foto no arhīva

Latvijā no 1. marta augs cigarešu un vodkas cenas

0
(atjaunots 15:29 28.02.2021)
Valsts ieņēmumu dienests aicina alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu apgrozījumā iesaistītos tirgotājus veikt inventarizāciju no 1. marta.

RĪGA, 28. februāris — Sputnik. No 1. marta Latvijā augs alkoholisko dzērienu cenas, ņemot vērā akcīzes likmju pieaugumu, atgādināja Valsts ieņēmumu dienests (VID) savā vietnē.

No 1. marta akcīze alum sastādīs vismaz 15,20 eiro par 100 litriem (tagad – 14,40 eiro), vīnam akcīze pieaugs no 106 līdz 111 eiro par 100 litriem, pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem – no 1642 līdz 1724 par 100 litriem absolūtā alkohola (100% spirta).

VID novērtēja akcīzes likmju pieauguma iespējamo ietekmi uz alkoholisko dzērienu cenām mazumtirdzniecībā, - ieskaitot akcīzi un pievienotās vērtības nodokli (PVN), tā sastādīs 0,01 eiro alum (5%, 0,5 litra), vīnam (0,75 litra) – 0,05 eiro, bet degvīnam (40%, 0,5 litra) – 0,2 eiro.

Akcīzes nodokļa likmes pieaugums cigaretēm liks augt cenai par cigarešu paciņu par 0,12 eiro (paciņa maksā 3,50-3,60) vai 0,13 eiro (ja cigaretes maksā 3,30). Akcīzes nodokļa likme cigāriem un cigarillām pieaugs no 95,20 līdz 104,70 eiro (par 1000 gab.), tāpēc paciņa (10 gab.) tādu tabakas izstrādājumu tagad maksās par 0,11 eiro vairāk.

Akcīzes likmes tabakas izstrādājumiem pieaugs arī nākamajos divos gados.

0
Tagi:
akcīzes nodoklis, Latvija
Pēc temata
Latvijas alus darītāji raizējas par "akcīzes kara" iespējamību ar Lietuvu
Vairāk kontrabandas un pašbrūvētā: kā iedzīvotāji reaģēs uz akcīzes pieaugumu
Finanšu ministrija pakāpeniski palielinās alkohola akcīzi
Neatkarīgā deputāte apsūdz politiķus tabakas lobēšanā