Tālā darbības rādiusa radiolokācijas identifikācijas un kontroles lidmašīna (TLRR) A-100

"No tāda nenoslēpsies": Krievija atradusi iespēju pieskatīt NATO

52
(atjaunots 13:22 18.04.2020)
Modernas, tehnoloģiski attīstītas, "tālredzīgas" – pirmās tālā darbības rādiusa radiolokācijas lidmašīnas A-100 "Premier" stāsies ierindā jau 2024. gadā.

Plānots, ka tās būtiski paplašinās kara aviācijas iespējas un ļaus droši kontrolēt gaisa telpu visos stratēģiskajos virzienos. Par to īpatnībām un perspektīvām portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Lidojošais izlūks

Par jauno tālā darbības rādiusa radiolokācijas identifikācijas un kontroles lidmašīnu (TLRR) A-100, kuras izstrāde tika sākta 2000. gadu beigās, runas sākās 2011. gadā. Krievijas Gaisa kara spēku komandieris ģenerālpulkvedis Aleksandrs Zeļins toreiz paziņoja, ka darbs pie lidmašīnas projekta tiks pabeigts piecu gadu laikā, taču projekts bija sarežģīts, un termiņus nācās atlikt: prototips pacēlās gaisā tikai 2017. gada beigās. Aizkavējusies arī sērijveida ražošana, jo A-100 plānots aprīkot ar jaunākajiem Krievijas zinātnieku sasniegumiem aizsardzības rūpniecībā.

"Premier" ir nākamais solis pēc A-50 un A-50U, - aģentūrai RIA Novosti pastāstīja žurnāla "Arsenal Otečestva" galvenais redaktors Viktors Murahovskis. – Lidmašīna A-100 ir aprīkota ar pilna redzesloka lokatoru, kas dažādos režīmos identificē gaisa mērķus un dažus objektus uz ūdens un zemes, kā arī palīdz pavērst pret tiem kara aviāciju, jūras un sauszemes trieciena sistēmas. Pēc būtības, tas ir multispektra lidojošais izlūks un spēj kontrolēt gaisa telpu vairāku simtu kilometru rādiusā."

© Sputnik / Алексей Никольский
Tālā darbības rādiusa radiolokācijas identifikācijas un kontroles lidmašīna A-50

"Premier" radiolokācijas stacija izmanto antenu ar aktīvu fāzēto režģi un var vienlaikus kontrolēt līdz 300 mērķus 650 kilometru attālumā. Tātad tā pārspēj amerikāņu analoga - Boeing E-3 Sentry iespējas. A-100 jaunā radiolelektroniskā aparatūra automātiski apstrādā informāciju un sagatavo mērķa rādītājus, sastāda lidojuma uzdevumu kara aviācijas lidmašīnām.

"Premier" ir būvēts uz modernizētās kara transporta lidmašīnas Il-76MD-90A bāzes. Tai raksturīga vērā ņemama celtspēja, digitālā vadības sistēma, kā arī "stikla kabīne" – elektroniskais rādītāju panelis pilota kabīnē. Lidmašīnā ir aptuveni 20 tonnas smagas radioelektroniskas iekārtas, un lidaparāts spēj sešas stundas strādāt vairāk nekā tūkstoš kilometru attālumā no bāzes.

Vajadzīgi vairāki desmiti

А-100 ir ne tikai izlūks, tā ir arī mobilais komandpunkts, kas nodrošina stabilus sakarus ar bruņoto spēku grupējumiem un vienlaikus saņem informāciju no saviem radariem un kosmiskajiem satelītiem. Tā spēj vienatnē efektīvi turpināt readioelektroknisko cīņu.

"Šī lidmašīna ir GKS pārvaldes integrētās automatizētās sistēmas elements, - atzīmēja Murahovskis. – Tā ir parādījusies savlaicīgi – A-50 tagad vairs nespēj pilnā mērā pildīt Gaisa kosmisko spēku un mūsu ārvalstu pasūtītāju vajadzības. Pat Indija savu izlūku, kas veidots uz A-50 bāzes, aprīko ar Izraēlā ražotajiem radioelektroniskajiem līdzekļiem un lokatoriem. Esmu pārliecināts, kad parādīsies A-100, tas būs pieprasīts ārvalstīs."

Eksperts konstatēja, ka Krievijas GKS vajadzīga nevis viena, bet gan vairāki desmiti tamlīdzīgu mašīnu – vairāki lidaparāti katrā GKS un PGA armijā. Turklāt dažu virzienu pastiprināšanai vajadzīgas centrālās pakļautības lidmašīnas. Murahovskis uzsvēra, ka ir ļoti sarežģīti ātri uzbūvēt lielu skaitu kompleksu. Šim nolūkam vajadzīga spēcīga kooperācija simtiem aizsardzības uzņēmumu starpā. Tiesa, aizsardzības ražošanas kompleksam citu variantu vienkārši nav – Krievijas kara aviācijai draud risks "kļūt aklai" ar novecojošajām A-50.

Patlaban Krievijas GKS rīcībā ir 14 lidaparāti A-50, vēl astoņi nodoti glabāšanā, kā arī pieci pilnveidoti A-50U. Tie visi iekļauti 144. tālās radiolokācijas aviācijas pulkā.

Pārbaude karā

Pirmās modifikācijas lidmašīna nonāca bruņotajos spēkos jau 1985. gadā. Toreiz tā bija moderna tālās radiolokācijas lidmašīna ar trīskoordināšu RLS ar pasīvo pelengācijas režīmu, saņemtās informācijas nolasīšanas un atainošanas aparatūra, digitālais skaitļošanas komplekss iznīcinātāju notēmēšanai pret gaisa mērķiem un daudz kas cits.

Modernizētās versijas A-50U izmēģinājumi noslēdzās 2009. gada nogalē. Izstrādātāji pilnveidoja pārvaldes un sakaru līdzekļus, modernizēja taktiskās ekipāžas locekļu darba vietas. Tagad visa informācija atainojas viņu priekšā šķidro kristālu displejos. Svarīgs jauninājums ir arī bufete ar iekārtām ēdiena sasildīšanai.

Kopš ekspluatācijas sākuma A-50 piedalījās plašās mācībās un bruņotajos konfliktos. Operācijas "Tuksneša vētra" laikā izlūki riņķoja virs Melnās jūras, kontrolējot situāciju Turcijas gaisa telpā. Čečenijas kampaņas gados A-50 kontrolēja situāciju Ziemeļkaukāza gaisa telpā, lai nepieļautu ieroču piegādes kaujiniekiem no ārzemēm. Tagad A-50 un to "jaunākie brāļi" A-50 izmanto aviācijas grupa Sīrijā.

52
Tagi:
NATO, Krievija
Vislatvijas vecāku sapulce, foto no arhīva

"Vecāku lietas" mācība: laiks atmest politkorektuma važas

2
(atjaunots 13:04 06.06.2020)
Latvijā nepastāv konflikts starp labo tautu un slikto valdību. Latvijā plosās konflikts starp latviešu un krievu nacionālajām kopienām.

Nesen es vērsos Ģenerālprokuratūrā – cenšos panākt naudas kompensācijas izmaksu par nodarīto kaitējumu. Runa ir par skandalozo "vecāku lietu", ko Valsts drošības dienests (toreizējā Drošības policija) ierosināja 2018. gada aprīlī. Īsumā atgādināšu svarīgākos faktus.

Astoņi aizdomās turamie un maskoti vīri

2018. gada 31. martā Rīgā notika Vislatvijas vecāku sapulce, ko organizēja Krievu skolu aizsardzības štābs. Aptuveni tūkstoš cilvēki sapulcējās, lai apspriestu metodes cīņā par krievu izglītības saglabāšanu.

18. aprīlī Drošības policija ierosināja kriminālprocesu pret astoņiem sapulces dalībniekiem, tostarp – pret Latvijas Krievu savienības līderi Tatjanu Ždanoku, publicistu Aleksandru Gapoņenko un mani. Vēlāk aizdomās turamo sarakstā bija iekļauts arī politiskais aktīvists Iļja Kozirevs.

Uzvaras dienas priekšvakarā, 8. maijā netālu no mājām mani aizturēja DP darbinieki. Aizturēja rupji, pielietoja spēku: trīs maskoti vīri mani nogāza uz ietves, pēc tam iemeta mikroautobusā.

Divas nedēļas pavadīju Rīgas Centrālcietumā. Pēc tam tiesa mainīja drošības līdzekli pret policijas kontroli un aizliedza pamest valsti. Veselu gadu mani naktīs apciemoja policija, pārbaudot, vai esmu mājās. Nevarēju tikties un sazināties ar saviem domubiedriem.

Man tika piešķirts aizdomās turamā statuss sakarā ar trim Krimināllikuma pantiem: darbība pret Latviju, nacionālā naida kurināšana un masu nekārtību organizācija. Līdztekus uzrunai vecāku sapulcē lietā bija iekļauta vēl viena epizode: piedalījos gājienā krievu skolu aizsardzībai ar plakātu "Katram rusofobam – kārtīgu zārku!"

2020. gada aprīlī lieta pret visiem aizdomās turamajiem bija slēgta – nebija nozieguma sastāva.

Kompensācijai par cietumā pavadīto laiku un citām man sagādātajām nepatikšanām vēlos no valsts saņemt pieticīgu četrciparu summu.

Reiz es jau saņēmu kompensāciju: kad tiesa mani attaisnoja lietā par sprāgstvielu glabāšanu. Toreiz mana prasība bija simboliska – 1 lats. Es to saņēmu, izurbu monētā caurumu un nēsāju ķēdītē kā trofeju. Paskatīsimies, kā klāsies šoreiz.

Izmeklēšana apzināti vilkta garumā

Sputnik Latvija jau vairākkārt rakstījis par "vecāku lietu". Tagad gribu pievērst uzmanību dažiem, manuprāt, būtiskiem aspektiem.

Policijas izmeklēšana ilga divus gadus. Vārds "izmeklēšana" jāliek pēdiņās, jo, pēc būtības, nekā izmeklējama nebija. Visu aizdomās turamo iedomāto noziegumu veidoja tas, ko viņi teikuši vai rakstījuši. Pie tam darījuši to atklāti un paši visu publiskojuši.

Izmeklētāja uzdevums bija ārkārtīgi vienkāršs: nopratināt aizdomās turamos un lieciniekus, nosūtīt materiālus ekspertīzei. Sertificēts eksperts noteiks, vai teiktie un rakstītie vārdi kurina etnisko naidu, aicina uz vardarbību, apdraud valsts svētos pamatus.

Ja kurina, aicina un apdraud, lieta tiek nodota prokuratūrai. Ja nekas krimināls vārdos nav atrasts, lieta ir jāslēdz. Augstākais – darbs diviem vai trim mēnešiem. Taču izmeklēšana ilga divus gadus.

Likums aizliedz man izpaust lietas materiālus, taču varu droši pieņemt, ka nekāda izmeklēšana divus gadus nenotika. Izmeklēšana tika vilkta garumā apzināti. Mērķis – pēc iespējas ilgāk ierobežot aizdomās turamo politisko un pilsonisko aktivitāti.

Manuprāt, tas ir pirmais šāda veida gadījums politiskās vajāšanas vēsturē Latvijā. VDD apgūst jaunas "mīkstas" metodes citādi domājošo apspiešanai.

Pārbaudīts, mīnu nav

No otras puses, krimināllietas slēgšana nozīmē: viss, kas tika inkriminēts mums, aizdomās turamajiem, nav noziegums. Mūsu izteikumos mēs izgājām ārpus Latvijā pieņemtā politkorektuma rāmjiem, taču nepārkāpām likumu. Iļja Kozirevs jau publicēja savā lapā Facebook savus izteikumus, ko tagad, pēc lietas slēgšanas, var apzieģelēt "Pārbaudīts, mīnu nav".

Skaidrs, ka runa nav par atsevišķiem izteikumiem, bet gan par politiskās retorikas kopējo toni. Lielākā daļa krievu politiķu un publicistu Latvijā brīvprātīgi iekaluši sevi novecojušā padomju internacionālisma važās, kas tagad vairs nedarbojas. No tādām važām ir jāatbrīvojas. Noskaidrojies, ka likums to pieļauj.

Politkorektā retorika, kas baidās pat pieminēt vārdu "latvietis" vai "latvisks" negatīvā kontekstā, veido krievu iedzīvotājiem nepareizu pašreizējās realitātes uztveri, tātad viņi nepareizi uztver arī nākotni, ko viņiem gatavo latviešu nacionālisti (Latvijas valdošie politiķi ir nacionālisti, visi kā viens).

Latvijā nepastāv konflikts starp labo tautu un slikto valdību. Latvijā plosās konflikts starp latviešu un krievu nacionālajām kopienām. Tā pamatā ir nevis emocijas, bet gan antagoniskas valsts koncepcijas. Latvieši vēlas dzīvot mononacionālā latviskā Latvijā, mēs – divkopienu valstī, kas ievērotu mūsu tiesības uz dzimto valodu un kultūru.

Kompromiss ir iespējams, taču latvieši, jūtot mūsu inteliģento piekāpību, necenšas pie tā nonākt. Tikai tad, ja ieņemsim stingru pozīciju, viņi varētu sākt dialogu.

2
Tagi:
krievu skolas, Vladimirs Lindermans
Pēc temata
Karajevs apgāzis nacionālistu iemīļoto mītu par krievvalodīgajiem Latvijā
Kam izdevīgi krāpt Latvijas tautu: izkliedēsim mītus par krievu skolām
Sojas ražas novākšana, foto no arhīva

Ķīnas graujošais trieciens globālajā ekonomiskajā karā

46
(atjaunots 14:48 05.06.2020)
Iespējams, ASV prezidents būs spiests novērsties no degošajām pilsētām un atteikties no kareivīgajiem ieteikumiem masu nekārtību dalībniekiem.

Mediji informē, ka Pekina nolēmusi izmantot gadījumu un atgādināt, ka Savienoto Valstu un Ķīnas tirdzniecības kara frontēs iestājies vien trausls pamiers un pašā Trampam neizdevīgākajā brīdī karš var atsākties ar jaunu spēku. Aģentūra Bloomberg un virkne Āzijas mediju, arī Honkongas izdevums South China Morning Post vēsta, ka Ķīnas valsts kompānijām it kā esot dots rīkojums pārtraukt lauksaimniecības produkcijas importu no ASV, portālā RIA Novosti stāsta Ivans Daņilovs.

Šis solis, ja tas patiešām ir sperts, it tiešs (un, atklāti sakot, gana rupjš) tā saucamās pirmās pārrunu fāzes laikā panāktās vienošanās pārkāpums, kas noslēgta, lai pieliktu punktu ASV un Ķīnas tirdzniecības konfliktā. Īpašu simbolisku nozīmi tam piešķirt fakts, ka tas nav vienkāršs tehnisks līgums kaut kādā atsevišķā tirdznieciskā jautājumā, - tas ir valstu vadītāju līmenī nostiprināts lēmums.

No Trampa viedokļa, tas ir svarīgs politiskais jautājums, kam ir gan ārpolitiskais, gan iekšpolitiskais aspekts. Pirmkārt, fermeri un "lauksaimniecības" štatu iedzīvotāji ir ASV tagadējā prezidenta pamata elektorāts, bet rudenī ASV gaidāmas prezidenta vēlēšanas. Tramps nevar atļauties kļūt par politiķi, kurš pievīlis savus uzticamākos vēlētājus, turklāt valstī ir papilnam citu problēmu ekonomikā, no epidemioloģiskās situācijas un rasu problēmu viedokļa. Solītā eksporta un gaidāmo finanšu ieņēmumu izgāšanās nozīmē politisku un imidža katastrofu.

Vēl svarīgāks iekšpolitiskais apsvērums – pats "pirmās fāzes darījums" ir galvenais un patiesībā arī vienīgais Republikāņu administrācijas triumfs Ķīnas frontē. Amerikāņu uzņēmēji un daļēji arī eksperti ņem vērā vecus un pragmatiskus principus, analizējot konkrētu ārpolitisko soļu panākumus, tas ir, viņus īpaši neinteresē domājamie zaudējumi miljardiem, desmitiem miljardu vai simtiem miljardu dolāru apmērā, kas nodarīti amerikāņu pretiniekiem, - vispirms viņus uztrauc jautājums, kādu naudu uz šī rēķina varēs nopelnīt amerikāņu kompānijas vai ASV Finanšu ministrija. Konkrēts piemērs: Irākā iznīcināto tanku skaits šajā pasaules ainā nevienu neinteresē salīdzinājumā ar sagrābtajās atradnēs izsūknēto naftas barelu skaitu. Šajā ziņā Trampam radās milzu grūtības: tirdzniecības karš ar Ķīnu, kas paredz tarifus un sankcijas, ir sagādājis ekonomiskos zaudējumus gan Ķīnai, gan – zināmā mērā – arī amerikāņu biznesam, toties ar papildu peļņu jautājums nav viennozīmīgs.

"Pirmās fāzes darījums" deva amerikāņu prezidentam iespēju parādīt uzņēmējiem un visiem, kuri iebilst pret ekonomisko sakaru saraušanu ar Ķīnu, ka neatkarīgi no negatīvajām sekām "Trampa metode" (tas ir, draudi, šantāža, tarifi, pārrunas, glaimi, pēc tam atkal šantāža utt.) tomēr darbojas.

ASV prezidents Donalds Tramps, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

"Darījuma" kritiķi pamatoti atzīmēja, ka patiesībā Ķīna nekur nav piekāpusies, vienkārši piekritusi pirkt ASV to, ko tā jau iepriekš pirka pasaules tirgos, tātad patiesībā Tramps, kurš panāca amerikāņu sojas iegādes apjomus, nevis "uzvarēja" Pekinu (lai ko apgalvotu viņa piekritēji), bet gan vērsās pret sojas eksportētājiem no Brazīlijas, tas arī viss. Taču grāmatveža skatījumā ASV prezidenta viedoklis izskatījās tīri labi: pirms "tirdzniecības kara" Ķīna pirka mazāk, pēc tās sākuma iegādājās vairāk, tātad (saskaņā ar amerikāņu tipisko loģiku) prezidents, kurš panācis peļņas pieaugumu, ir malacis un labs stratēģis. Tagad Pekina pamazītiņām velk nost Trampam no galvas lauru vainagu, ko viņš saņēma kā amerikāņu sojas un citu lauksaimniecības produktu eksporta labākais menedžeris.

Tas paveikts neoficiāli, tomēr, no pasaules mediju viedokļa, spēks jau ir nodemonstrēts.

South China Morning Post uzsvēra: "Valsts treideriem Cofco un Sinograin pavēlēts apturēt iepirkumus, pastāstīja viens no avotiem, kuri lūdza nesaukt viņus vārdā. Viens no viņiem atklāja, ka pircēji Ķīnā atcēluši arī nenoteiktu cūkgaļas pasūtījumu skaitu ASV. Savukārt cits avots vēsta, ka privātajām kompānijām nav dota pavēle apturēt importu.

Apturēšana ir pēdējā zīme, kas apliecina: abu pasaules lielāko ekonomiku "pirmās fāzes tirdzniecības vienošanās", sasniegta ar tādām grūtībām, tagad ir apdraudēta. Laikā, kad Ķīnas premjerministrs Li Kecans apstiprināja solījumu pildīt janvārī parakstīto vienošanos, spriedze turpināja augt, ņemot vērā (amerikāņu – red.) pretestību Pekinas pūlēm padarīt stingrāku kontroli Honkongā".

Minētā soļa ārpolitiskais signāls ir acīmredzams. Trampam parādīja: ja Savienotās Valstis plāno "sodīt" Ķīnu par separātisma apspiešanu Honkongā, Ķīna vispirms vienkārši demonstratīvi iznīcinās prezidenta galveno sasniegumu ārpolitikā, pie tam nepieciešamības gadījumā to var izdarīt tieši pirms vēlēšanām, lai sagādātu pēc iespējas lielāku politisko kaitējumu. Iespējams, citi Ķīnas partneri tādu soli novērtēs ar sapratni: darījums, vismaz no elementāra veselā saprāta viedokļa, paredzēja zināmu savaldību ekonomisko un finansiālo spiediena instrumentu pielietojumā. Taču pats prezidents, kā arī abu ASV partiju pārstāvji patlaban nepārprotami plāno ieviest sankcijas pret Honkongu, noteikt tarifus Ķīnas preču reeksportam no Honkongas uz ASV, panākt Ķīnas kompāniju izspiešanu no ASV biržām un pat piemērot "individuālas" sankcijas pret Ķīnas finanšu struktūrām.

Tātad, izskatot visus faktorus kopumā, iznāk, ka Ķīna patiesībā demonstrē neticamu savaldību un importa apturēšana ir savdabīgs brīdinājuma šāviens galvā. Tiesa, Pekinai nav ne mazāko izredžu apturēt Trampu. Skaidrs, ka Vašingtonas un Plekinas pamiers tirdzniecības karā bija lemts neveiksmei, tomēr žēl, ka tā noticis ļoti nepiemērotā brīdī no pasaules ekonomikas viedokļa. Mēs pagaidām vēl dzīvojam globalizētā pasaulē. ASV un Ķīnas tirdzniecības karš ietekmēs visu valstu ekonomikas, kam ir saikne ar pasaules tirgiem.

46
Tagi:
karš, ekonomika, ASV, Ķīna