Ar grūtībām, šķiet, tiek galā tikai Ņujorkas morgi. Par to, kas notiek epidēmijas pārņemtajās ASV, portālā RIA Novosti stāsta Sofja Meļņičuka.
Stāvoklis ASV
Koronavīrusa rezultātā Ņujorkas štatā miruši jau vairāk nekā desmit tūkstoši cilvēku. Štata gubernators Endrjū Kuomo neslēpj šausmas. Jau vairākas nedēļas viņš apgalvo valdībai, ka viņam vajadzīgi vismaz 30 tūkstoši PMV aparātu, taču pagaidām viņš saņēmis tikai 11 tūkstošus. Baltais nams sola vēl divus tūkstošus. Un tomēr marta beigās prezidents pārmeta štata vadītājam, ka viņš krītot panikā. Toreiz Trampam šķita, ka Ņujorkai pietiktu ar četriem tūkstošiem MPV aparātu.
Dažu dienu laikā izvērsās katastrofa. Februāra beigās valstī bija tikai daži desmiti inficēšanās gadījumu, un prezidents apliecināja, ka situācija tiekot kontrolēta. 20. martā inficēto skaits tuvojās desmit tūkstošiem, bet sešas dienas vēlāk pieauga septiņkārt. ASV ieņēma līdera vietu pasaulē ar 80 tūkstošiem inficēto un pagaidām skumjo statistiku saglabā.
Patlaban, saskaņā ar Džona Hopkinsa universitātes datiem, koronavīruss diagnosticēts nepilniem septiņsimt tūkstošu amerikāņu, vairāk nekā 34 tūkstoši miruši.
Kam pilnvaras ir "absolūtākas"
Stāvoklis pasliktinās visos štatos. Federālā valdība izsludināja ārkārtas situāciju un koordinē kopējo cīņu ar epidēmiju, tomēr lēmumus uz vietas pieņem gubernatori.
Likumdošanas iniciatīvas ir dažādas. Piemēram, Alabama nākusi klajā ar likumprojektu, kas paredz "sasist dūres, nevis spiest roku" tikšanās reizē. Slēgtas valsts skolas Arizonā, Ņūdžersijā, Ohaio, Tenesijā, Vašingtonā. Subsīdijas veselības aprūpes sistēmai, palīdzība biznesam, bezdarbniekiem un citi pasākumi arī ir reģionālo valdību ziņā. Vēl vairāk, trīs štati rietumu krastā – Kalifornija, Vašingtona un Oregona – noslēguši vienošanos par kopīgām pūlēm cīņā pret epidēmiju. Trijotne apņēmusies sadarboties arī pēc karantīnas.
Austrumu piekrastē Konektikutas, Delavēras, Masačūsetsas, Ņūdžersijas un Ņujorkas gubernatori arī nolēmuši dibināt komiteju, kurā strādās veselības aprūpes un ekonomiskās attīstības jomu pārstāvji, lai apspriestu iespēju atvērt štatus un atgriezties pie normālas dzīves.
Tomēr jau dažas stundas vēlāk Donalds Tramps negatīvi novērtēja "patvaļu". "Viņi neko nevar izdarīt bez ASV prezidenta atļaujas, - viņš apgalvoja. – Prezidenta pilnvaras ir absolūtas."
Valsts Konstitūcijas 10. grozījums paredz, ka veselības aprūpes krīzes apstākļos štatiem ir tā saucamā policepower — pilnīga vara nepieciešamo pasākumu ieviešanai. Nav saprotams, par kādām tieši "absolūtām pilnvarām" runāja Tramps.
Kāpēc nav iespējams izmantot visas slimnīcas
Viena no galvenajām problēmām, ar ko saduras mediķi visā pasaulē epidēmijas karstumā, ir vietu trūkums slimnīcās. Veselības aprūpes sistēmas ir pārslogotas, slimnīcas – pārslogotas, tiek celti lauka hospitāļi.
ASV ir 6147 hospitāļi, no tiem 5198 ir tā saucamās community - nefederālās iestādes. Tās sadalītas trijās kategorijās: nevalstiskās nekomerciālās (2937), privātās (1296) un štatam vai vietējai valdībai (965) piederošas. Valstī kopā ir 924 107 vietas slimnīcās.
Privātās un valsts slimnīcas ir sadalītas nevienmērīgi. Piemēram, Filadelfija (Pensilvānijas štats), kurā ir aptuveni septiņi tūkstoši slimnieku, ir lielākā pilsēta ASV, kur nav nevienas valsts medicīnas iestādes. Pie tam tur, tāpat kā dažās citās lielpilsētās, kurās Covid-19 izplatās aizvien vairāk, bet slimnīcas stāv tukšas.
Pensilvānijas administratīvajā centrā aiz nabadzības sliekšņa dzīvo aptuveni 400 tūkstoši cilvēku, tas ir, aptuveni 26% iedzīvotāju. Līdz pērnā gada septembrim viņi varēja lūgt bāzes medicīnisko palīdzību Hannemana universitātes slimnīcā ar 496 vietām. Taču tās īpašnieks bankrotējis, un ēka pašā pilsētas centrā stāv tukša.
Šo iestādi var izmantot, taču pilsētas vadībai nāksies ēkas nomāt no izputējušā īpašnieka – maksāt 27 dolārus par vietu diennaktī. Ņemot vērā nodokļus, apkalpošanas un apdrošināšanas izdevumus tas pilsētai izmaksās apmēram 900 tūkstošus dolāru mēnesī.
Losandželosas vadība pēc šīs shēmas jau nomā vietas Sentvinsenta medicīnas centrā, kurš tāpat izputēja 2018. gadā.
Valsts otrā malā, Ņūorleānā, kur inficēto skaits uz vienu iedzīvotāju salīdzināms ar dažiem Ņujorkas rajoniem – 1,5 tūkstoši uz simt tūkstošiem iedzīvotāju, pilsētas centrā tukša stāv Charity slimnīca. Bijusī valsts slimnīca gan iekļauta jaunā privātā medicīnas centra sastāvā, taču nav strādājusi kopš "Katrīnas" laikiem 2005. gadā.
Kā tiek galā morgi
Pandēmijas centrā – Ņujorkā – visiem spēkiem strādā ne tikai slimnīcas, bet arī morgi. Agrāk lielpilsētā vidēji mira 158 cilvēki diennaktī, tagad no koronavīrusa ik dienas mirst vairāki simti.
Tomēr masveida mirstībai, izrādās, varasiestādes bija gatavas labāk nekā masveida ārstēšanai. Jau 2008. gadā tika publicēts "Darba plāns gripas pandēmijas apstākļos ar nāves gadījumiem slimnīcā un ārpus slimnīcas" uz 93 lappusēm. Sliktākais scenārijs – 50 tūkstoši letālu gadījumu divu mēnešu laikā. Daļa šajā dokumentā publicēto norāžu jau stājušās spēkā. Aprīļa sākumā pilsētas ielās tika uzstādīti 45 mobilie morgi – saldētavas ar 3,5 tūkstošiem vietu. Rajona krematorijas pēc varasiestāžu rīkojuma strādās cauru diennakti vismaz līdz 30. jūnijam.
Plāna otrā daļa paredz nogādāt līķus apglabāšanai Harta salā netālu no Bronksas. Kapraču lomu iecerēts uzticēt cietumniekiem no Raikera salas. Taču arī tur Covid-19 jau diagnosticēts 200 cilvēkiem.
Ārkārtas gadījumā mirušos apglabās brāļu kapos vietējās kapsētās pa desmit līķiem, katrs – atsevišķā zārkā. Taču jāpiebilst, ka tas ir sliktākais variants, no kura, iespējams, izdosies izvairīties.
Drūmi klājas arī Čikāgā. Pilsētas vadība jau atvēlējusi papildu noliktavu diviem tūkstošiem līķu, kā arī 14 mobilos morgus.
Kas var cerēt uz palīdzību
Viens no veselības sistēmas trūkumiem – ASV pilsoņiem nav valsts vispārējās obligātās apdrošināšanas sistēmas.
Aptuveni 28 miljoniem amerikāņu (gandrīz 10% iedzīvotāju) nav nekāda medicīniskā "drošības spilvena" un slimības gadījumā viņi var vērsties slimnīcā tikai uz sava rēķina. Pie tam rēķins par koronavīrusa infekcijas ārstēšanu var pārsniegt 30 tūkstošus dolāru.
No savas kabatas, domājams, nāksies maksāt arī tiem, kuri apdrošināšanas plānu pirkuši privātā kompānijā. Vienam cilvēkam tas vidēji izmaksā 440 dolārus mēnesī, ģimenei – 1168 dolārus. Parasti kompānija sedz aptuveni 80% medicīniskās apkalpošanas izdevumu, taču ne uzreiz.
Amerikāņiem, kuri dzīvo aiz nabadzības sliekšņa, pienākas tikai pamata valsts medicīniska apdrošināšana. Tomēr daudzas slimnīcas, kas sniedz palīdzību mazāk aizsargātajiem iedzīvotāju slāņiem, nav gatavas darbam pandēmijas apstākļos. Tur nav ne izolatoru, ne speciālu aizsargkostīmu un masku medicīnas personālam. Galu galā mediķi ir tikpat apdraudēti, kā viņu pacienti.
