Donalds Tramps

Krituma rekords: ASV ekonomika saruks par 40%

51
(atjaunots 21:25 17.04.2020)
Lielākās bankas publicējušas jaunas prognozes un gaida katastrofālu kritumu ASV ekonomikā – par 40%.

Eksperti vērtē, ka aprīlī uzņēmumu slēgšanas un karantīnas dēļ valsts zaudēs apmēram 25 miljonus darba vietu. Nekas tamlīdzīgs vēl nav piedzīvots. Ar ko tas viss beigsies? Par to portālā RIA Novosti stāsta Nataļja Dembinska.

Sliktāk, nekā bija gaidīts

Jau marta vidū Bank of Amerika informēja: pandēmija draud ar neredzētām sekām. Visa otrā kvartāla laikā darbu zaudēs miljons amerikāņu mēnesī, un rezultātā IKP kritīsies par 12%. Bankas Morgan Stanley eksperti bija noskaņoti pesimistiskāk - viņi uzskatīja, ka gaidāms kritums 30% apmērā.

Tagad ir skaidrs – stāvoklis ir daudz ļaunāks. Morgan Stanley savu prognozi koriģēja aizvadītajā nedēļā, - ekonomika kritīsies par 38%. Uzņēmumi slēdz durvis visos štatos, atgādina ekonomiski.

"Mūs gaida vēl dziļāks kritums un ilgstošāka atjaunošanās, nekā bija domāts agrāk," norāda Morgan Stanley savā pārskatā. Trešajā kvartālā sāksies pieaugums, taču, uzsver analītiķi, atgūt izdosies tikai trešo daļu no gada pirmajā pusē ciestajiem zaudējumiem.

Morgan Stanley prognozē, ka 2020.gada beigās reālais IKP saruks par 5,5% - maksimāls kritums no 1946.gada.

Aptuveni tāpat situāciju vērtē arī citi eksperti. ASV Kongresa Budžeta pārvalde uzskata, ka otrajā ceturksnī IKP nesaņems vismaz 28%, taču negatīva scenārija apstākļos "mērogs var izrādīties daudz lielāks".

Credit Suisse (Šveice) gaida kritumu par trešo daļu.

"Mums jāgatavojas rekordlielam ASV iekšzemes kopprodukta sarukumam šajā kvartālā, jo koronavīrusa pandēmija turpina graut ekonomiju. IKP samazināsies par 33,5%. Tas nozīmē, ka laika periods no 1.aprīļa līdz 30.jūnijam būs sliktākais visā novērojumu vēsturē kopš 1945.gada," raksta bankas analītiķi.

Сredit Suisse atgādināja, ka 2008.gada sliktākajā kvartālā ASV IKP saruka "tikai" par 8,4%. Tuvāko triju mēnešu laikā, iespējams, tiks pārsniegs arī 62 gadus ilgs rekords – 10% kritums, kas tika fiksēts 1958.gada pirmajā ceturksnī "Eizenhauera recesijas" fonā.

Credit Suisse prognozē, ka 2020.gada rezultāts būs ASV IKP sarukums par 5,3%. 2008.gadā bija divas reizes mazāk – 2,8%.

Mīnus 40 procenti

Arī bankas JP Morgan eksperti norāda, ka ASV sākas recesija un koronavīrusa krīze gandrīz likvidējusi patēriņa un biznesa aktivitāti. Atjaunotā prognoze: -40% otrajā ceturksnī (iepriekš runāja par -25%).

Situācijas vērtējums pasliktinājies, ņemot vērā bezprecedenta bezdarba pieaugumu. Triju nedēļu laikā amerikāņi iesnieguši 16,8 miljonus pabalsta pieteikumu. Pēc JP Morgan domām, aprīlī bezdarbs var sasniegt 20%, tātad ienākumus zaudēs aptuveni 25 miljoni cilvēku. Ekonomisti, ar ko apspriedās Bloomberg, uzskata, ka bezdarbs pieaugs līdz 12,6%.

Nodarbinātības atjaunošanās vilksies ilgi: līdz gada beigām rādītājs samazināsies tikai līdz 8,1%. Nobela prēmijas ekonomikā laureāts Nuriels Rubīni jau iepriekš brīdināja, ka visas šīs prognozes ir ļoti relatīvas, jo ekonomika vēl nekad nav saskārusies ar tāda mēroga problēmām.

"Ne Lielās depresijas laikā, ne Otrā pasaules kara gados, ne 2008.gada globālā finansiālā kraha laikā nebija vērojams, ka ievērojama daļa ekonomikas ASV, Eiropā un Ķīnā vienkarši apstātos," atzīmēja Nuriels Rubīni. Jebkura agrāka krīze noblāv salīdzinājumā ar Covid-19 triecienu: visi globālā pieprasījuma elementi – patēriņš, investīcijas un eksports – ir brīvajā kritienā.

Sentluisas Federālās rezervju bankas vadītājs Džeimss Bulards ir pārliecināts, ka ASV nonāks līdz bezdarbam 30% apmērā. Salīdzinājumam jāpiebilst: Lielās depresijas kalngalos bija 25%.

51
Tagi:
krīze, ekonomika, ASV
Pēc temata
Bank of America: ASV sākusies ekonomiskā krīze
Miljoni uz ielas: ASV pārņēmis rekordliels bezdarba līmenis
Māršala plāns vai ES sabrukums: kādas varētu būt koronavīrusa krīzes sekas
Vislatvijas vecāku sapulce, foto no arhīva

"Vecāku lietas" mācība: laiks atmest politkorektuma važas

6
(atjaunots 13:04 06.06.2020)
Latvijā nepastāv konflikts starp labo tautu un slikto valdību. Latvijā plosās konflikts starp latviešu un krievu nacionālajām kopienām.

Nesen es vērsos Ģenerālprokuratūrā – cenšos panākt naudas kompensācijas izmaksu par nodarīto kaitējumu. Runa ir par skandalozo "vecāku lietu", ko Valsts drošības dienests (toreizējā Drošības policija) ierosināja 2018. gada aprīlī. Īsumā atgādināšu svarīgākos faktus.

Astoņi aizdomās turamie un maskoti vīri

2018. gada 31. martā Rīgā notika Vislatvijas vecāku sapulce, ko organizēja Krievu skolu aizsardzības štābs. Aptuveni tūkstoš cilvēki sapulcējās, lai apspriestu metodes cīņā par krievu izglītības saglabāšanu.

18. aprīlī Drošības policija ierosināja kriminālprocesu pret astoņiem sapulces dalībniekiem, tostarp – pret Latvijas Krievu savienības līderi Tatjanu Ždanoku, publicistu Aleksandru Gapoņenko un mani. Vēlāk aizdomās turamo sarakstā bija iekļauts arī politiskais aktīvists Iļja Kozirevs.

Uzvaras dienas priekšvakarā, 8. maijā netālu no mājām mani aizturēja DP darbinieki. Aizturēja rupji, pielietoja spēku: trīs maskoti vīri mani nogāza uz ietves, pēc tam iemeta mikroautobusā.

Divas nedēļas pavadīju Rīgas Centrālcietumā. Pēc tam tiesa mainīja drošības līdzekli pret policijas kontroli un aizliedza pamest valsti. Veselu gadu mani naktīs apciemoja policija, pārbaudot, vai esmu mājās. Nevarēju tikties un sazināties ar saviem domubiedriem.

Man tika piešķirts aizdomās turamā statuss sakarā ar trim Krimināllikuma pantiem: darbība pret Latviju, nacionālā naida kurināšana un masu nekārtību organizācija. Līdztekus uzrunai vecāku sapulcē lietā bija iekļauta vēl viena epizode: piedalījos gājienā krievu skolu aizsardzībai ar plakātu "Katram rusofobam – kārtīgu zārku!"

2020. gada aprīlī lieta pret visiem aizdomās turamajiem bija slēgta – nebija nozieguma sastāva.

Kompensācijai par cietumā pavadīto laiku un citām man sagādātajām nepatikšanām vēlos no valsts saņemt pieticīgu četrciparu summu.

Reiz es jau saņēmu kompensāciju: kad tiesa mani attaisnoja lietā par sprāgstvielu glabāšanu. Toreiz mana prasība bija simboliska – 1 lats. Es to saņēmu, izurbu monētā caurumu un nēsāju ķēdītē kā trofeju. Paskatīsimies, kā klāsies šoreiz.

Izmeklēšana apzināti vilkta garumā

Sputnik Latvija jau vairākkārt rakstījis par "vecāku lietu". Tagad gribu pievērst uzmanību dažiem, manuprāt, būtiskiem aspektiem.

Policijas izmeklēšana ilga divus gadus. Vārds "izmeklēšana" jāliek pēdiņās, jo, pēc būtības, nekā izmeklējama nebija. Visu aizdomās turamo iedomāto noziegumu veidoja tas, ko viņi teikuši vai rakstījuši. Pie tam darījuši to atklāti un paši visu publiskojuši.

Izmeklētāja uzdevums bija ārkārtīgi vienkāršs: nopratināt aizdomās turamos un lieciniekus, nosūtīt materiālus ekspertīzei. Sertificēts eksperts noteiks, vai teiktie un rakstītie vārdi kurina etnisko naidu, aicina uz vardarbību, apdraud valsts svētos pamatus.

Ja kurina, aicina un apdraud, lieta tiek nodota prokuratūrai. Ja nekas krimināls vārdos nav atrasts, lieta ir jāslēdz. Augstākais – darbs diviem vai trim mēnešiem. Taču izmeklēšana ilga divus gadus.

Likums aizliedz man izpaust lietas materiālus, taču varu droši pieņemt, ka nekāda izmeklēšana divus gadus nenotika. Izmeklēšana tika vilkta garumā apzināti. Mērķis – pēc iespējas ilgāk ierobežot aizdomās turamo politisko un pilsonisko aktivitāti.

Manuprāt, tas ir pirmais šāda veida gadījums politiskās vajāšanas vēsturē Latvijā. VDD apgūst jaunas "mīkstas" metodes citādi domājošo apspiešanai.

Pārbaudīts, mīnu nav

No otras puses, krimināllietas slēgšana nozīmē: viss, kas tika inkriminēts mums, aizdomās turamajiem, nav noziegums. Mūsu izteikumos mēs izgājām ārpus Latvijā pieņemtā politkorektuma rāmjiem, taču nepārkāpām likumu. Iļja Kozirevs jau publicēja savā lapā Facebook savus izteikumus, ko tagad, pēc lietas slēgšanas, var apzieģelēt "Pārbaudīts, mīnu nav".

Skaidrs, ka runa nav par atsevišķiem izteikumiem, bet gan par politiskās retorikas kopējo toni. Lielākā daļa krievu politiķu un publicistu Latvijā brīvprātīgi iekaluši sevi novecojušā padomju internacionālisma važās, kas tagad vairs nedarbojas. No tādām važām ir jāatbrīvojas. Noskaidrojies, ka likums to pieļauj.

Politkorektā retorika, kas baidās pat pieminēt vārdu "latvietis" vai "latvisks" negatīvā kontekstā, veido krievu iedzīvotājiem nepareizu pašreizējās realitātes uztveri, tātad viņi nepareizi uztver arī nākotni, ko viņiem gatavo latviešu nacionālisti (Latvijas valdošie politiķi ir nacionālisti, visi kā viens).

Latvijā nepastāv konflikts starp labo tautu un slikto valdību. Latvijā plosās konflikts starp latviešu un krievu nacionālajām kopienām. Tā pamatā ir nevis emocijas, bet gan antagoniskas valsts koncepcijas. Latvieši vēlas dzīvot mononacionālā latviskā Latvijā, mēs – divkopienu valstī, kas ievērotu mūsu tiesības uz dzimto valodu un kultūru.

Kompromiss ir iespējams, taču latvieši, jūtot mūsu inteliģento piekāpību, necenšas pie tā nonākt. Tikai tad, ja ieņemsim stingru pozīciju, viņi varētu sākt dialogu.

6
Tagi:
krievu skolas, Vladimirs Lindermans
Pēc temata
Karajevs apgāzis nacionālistu iemīļoto mītu par krievvalodīgajiem Latvijā
Kam izdevīgi krāpt Latvijas tautu: izkliedēsim mītus par krievu skolām
Sojas ražas novākšana, foto no arhīva

Ķīnas graujošais trieciens globālajā ekonomiskajā karā

50
(atjaunots 14:48 05.06.2020)
Iespējams, ASV prezidents būs spiests novērsties no degošajām pilsētām un atteikties no kareivīgajiem ieteikumiem masu nekārtību dalībniekiem.

Mediji informē, ka Pekina nolēmusi izmantot gadījumu un atgādināt, ka Savienoto Valstu un Ķīnas tirdzniecības kara frontēs iestājies vien trausls pamiers un pašā Trampam neizdevīgākajā brīdī karš var atsākties ar jaunu spēku. Aģentūra Bloomberg un virkne Āzijas mediju, arī Honkongas izdevums South China Morning Post vēsta, ka Ķīnas valsts kompānijām it kā esot dots rīkojums pārtraukt lauksaimniecības produkcijas importu no ASV, portālā RIA Novosti stāsta Ivans Daņilovs.

Šis solis, ja tas patiešām ir sperts, it tiešs (un, atklāti sakot, gana rupjš) tā saucamās pirmās pārrunu fāzes laikā panāktās vienošanās pārkāpums, kas noslēgta, lai pieliktu punktu ASV un Ķīnas tirdzniecības konfliktā. Īpašu simbolisku nozīmi tam piešķirt fakts, ka tas nav vienkāršs tehnisks līgums kaut kādā atsevišķā tirdznieciskā jautājumā, - tas ir valstu vadītāju līmenī nostiprināts lēmums.

No Trampa viedokļa, tas ir svarīgs politiskais jautājums, kam ir gan ārpolitiskais, gan iekšpolitiskais aspekts. Pirmkārt, fermeri un "lauksaimniecības" štatu iedzīvotāji ir ASV tagadējā prezidenta pamata elektorāts, bet rudenī ASV gaidāmas prezidenta vēlēšanas. Tramps nevar atļauties kļūt par politiķi, kurš pievīlis savus uzticamākos vēlētājus, turklāt valstī ir papilnam citu problēmu ekonomikā, no epidemioloģiskās situācijas un rasu problēmu viedokļa. Solītā eksporta un gaidāmo finanšu ieņēmumu izgāšanās nozīmē politisku un imidža katastrofu.

Vēl svarīgāks iekšpolitiskais apsvērums – pats "pirmās fāzes darījums" ir galvenais un patiesībā arī vienīgais Republikāņu administrācijas triumfs Ķīnas frontē. Amerikāņu uzņēmēji un daļēji arī eksperti ņem vērā vecus un pragmatiskus principus, analizējot konkrētu ārpolitisko soļu panākumus, tas ir, viņus īpaši neinteresē domājamie zaudējumi miljardiem, desmitiem miljardu vai simtiem miljardu dolāru apmērā, kas nodarīti amerikāņu pretiniekiem, - vispirms viņus uztrauc jautājums, kādu naudu uz šī rēķina varēs nopelnīt amerikāņu kompānijas vai ASV Finanšu ministrija. Konkrēts piemērs: Irākā iznīcināto tanku skaits šajā pasaules ainā nevienu neinteresē salīdzinājumā ar sagrābtajās atradnēs izsūknēto naftas barelu skaitu. Šajā ziņā Trampam radās milzu grūtības: tirdzniecības karš ar Ķīnu, kas paredz tarifus un sankcijas, ir sagādājis ekonomiskos zaudējumus gan Ķīnai, gan – zināmā mērā – arī amerikāņu biznesam, toties ar papildu peļņu jautājums nav viennozīmīgs.

"Pirmās fāzes darījums" deva amerikāņu prezidentam iespēju parādīt uzņēmējiem un visiem, kuri iebilst pret ekonomisko sakaru saraušanu ar Ķīnu, ka neatkarīgi no negatīvajām sekām "Trampa metode" (tas ir, draudi, šantāža, tarifi, pārrunas, glaimi, pēc tam atkal šantāža utt.) tomēr darbojas.

ASV prezidents Donalds Tramps, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

"Darījuma" kritiķi pamatoti atzīmēja, ka patiesībā Ķīna nekur nav piekāpusies, vienkārši piekritusi pirkt ASV to, ko tā jau iepriekš pirka pasaules tirgos, tātad patiesībā Tramps, kurš panāca amerikāņu sojas iegādes apjomus, nevis "uzvarēja" Pekinu (lai ko apgalvotu viņa piekritēji), bet gan vērsās pret sojas eksportētājiem no Brazīlijas, tas arī viss. Taču grāmatveža skatījumā ASV prezidenta viedoklis izskatījās tīri labi: pirms "tirdzniecības kara" Ķīna pirka mazāk, pēc tās sākuma iegādājās vairāk, tātad (saskaņā ar amerikāņu tipisko loģiku) prezidents, kurš panācis peļņas pieaugumu, ir malacis un labs stratēģis. Tagad Pekina pamazītiņām velk nost Trampam no galvas lauru vainagu, ko viņš saņēma kā amerikāņu sojas un citu lauksaimniecības produktu eksporta labākais menedžeris.

Tas paveikts neoficiāli, tomēr, no pasaules mediju viedokļa, spēks jau ir nodemonstrēts.

South China Morning Post uzsvēra: "Valsts treideriem Cofco un Sinograin pavēlēts apturēt iepirkumus, pastāstīja viens no avotiem, kuri lūdza nesaukt viņus vārdā. Viens no viņiem atklāja, ka pircēji Ķīnā atcēluši arī nenoteiktu cūkgaļas pasūtījumu skaitu ASV. Savukārt cits avots vēsta, ka privātajām kompānijām nav dota pavēle apturēt importu.

Apturēšana ir pēdējā zīme, kas apliecina: abu pasaules lielāko ekonomiku "pirmās fāzes tirdzniecības vienošanās", sasniegta ar tādām grūtībām, tagad ir apdraudēta. Laikā, kad Ķīnas premjerministrs Li Kecans apstiprināja solījumu pildīt janvārī parakstīto vienošanos, spriedze turpināja augt, ņemot vērā (amerikāņu – red.) pretestību Pekinas pūlēm padarīt stingrāku kontroli Honkongā".

Minētā soļa ārpolitiskais signāls ir acīmredzams. Trampam parādīja: ja Savienotās Valstis plāno "sodīt" Ķīnu par separātisma apspiešanu Honkongā, Ķīna vispirms vienkārši demonstratīvi iznīcinās prezidenta galveno sasniegumu ārpolitikā, pie tam nepieciešamības gadījumā to var izdarīt tieši pirms vēlēšanām, lai sagādātu pēc iespējas lielāku politisko kaitējumu. Iespējams, citi Ķīnas partneri tādu soli novērtēs ar sapratni: darījums, vismaz no elementāra veselā saprāta viedokļa, paredzēja zināmu savaldību ekonomisko un finansiālo spiediena instrumentu pielietojumā. Taču pats prezidents, kā arī abu ASV partiju pārstāvji patlaban nepārprotami plāno ieviest sankcijas pret Honkongu, noteikt tarifus Ķīnas preču reeksportam no Honkongas uz ASV, panākt Ķīnas kompāniju izspiešanu no ASV biržām un pat piemērot "individuālas" sankcijas pret Ķīnas finanšu struktūrām.

Tātad, izskatot visus faktorus kopumā, iznāk, ka Ķīna patiesībā demonstrē neticamu savaldību un importa apturēšana ir savdabīgs brīdinājuma šāviens galvā. Tiesa, Pekinai nav ne mazāko izredžu apturēt Trampu. Skaidrs, ka Vašingtonas un Plekinas pamiers tirdzniecības karā bija lemts neveiksmei, tomēr žēl, ka tā noticis ļoti nepiemērotā brīdī no pasaules ekonomikas viedokļa. Mēs pagaidām vēl dzīvojam globalizētā pasaulē. ASV un Ķīnas tirdzniecības karš ietekmēs visu valstu ekonomikas, kam ir saikne ar pasaules tirgiem.

50
Tagi:
karš, ekonomika, ASV, Ķīna
Jaunā māte ar bērnu un autiņbiksēm, foto no arhīva

Alimentus bērniem maksā valsts: kāpēc sievietes Latvijā nevēlas laist pasaulē bērnus

0
(atjaunots 14:26 06.06.2020)
Gandrīz puse laulību valstī izirst, pēc šķiršanās sieviete paliek viena ar bērniem. Tādos apstākļos ir grūti diskutēt par dzimstības palielināšanu.

RĪGA, 6. jūnijs — Sputnik. Radio Baltkom klausītāja paskaidroja ekspertiem, kāpēc dzimstība Latvijā krītas.

Programmā "Vakara interaktīvs. Izolācijas hronikas" tika apspriesta demogrāfijas tēma. Šonedēļ, Starptautiskajā bērnu aizsardzības dienā sociologs Jānis Hermanis publicēja datus, kas liecina: 1991. gadā Latvijā bija aptuveni 718 tūkstoši bērnu vecumā līdz 18 gadiem, bet 30 gadus vēlāk – tikai aptuveni 377 tūkstoši, turklāt pēdējos 10 gadus šī rādītāja līmenis gandrīz nemainās.

Sieviete, kas piezvanīja studijai, pastāstīja savas domas: lieta tāda, ka sievietes nav pārliecinātas par savu partneri. Pēc viņas vārdiem, šķiršanās gadījumu skaits valstī ir pārāk liels, un atbildība par bērniem pēc attiecību iziršanas gandrīz pilnībā gulstas uz sieviešu pleciem.

"Man šķiet, visi aizmirst vienu iemeslu, kas ietekmē dzimstību ģimenēs. Cik pie mums šķiras? Apmēram 40%! Kāpēc sievietei dzemdēt bērnus, ja viņa nav pārliecināta par savu laulību. Kad cilvēki šķiras, viss paliek uz mammas pleciem, lielākoties viņa sedz visus materiālos izdevumus. Cik bērnus viņa var laist pasaulē? Nu, vienu vai divus. Kad ir divi vecāki, pat, ja viņi nevar palīdzēt materiāli, viņi morāli rūpēsies par bērnu. Es runāju no savas pieredzes. Abiem maniem bērniem alimentus maksāja valsts, nevis tētis," pastāstīja sieviete.

Georga lentīte
© Sputnik / Владимир Трефилов

Centrālās statistikas pārvaldes dati pat 2017. gadu liecina, ka nabadzības risks visvairāk apdraud vecākus, kuri audzina bērnus vieni. Ja ģimenē ir divi vecāki, risks būtiski mazinās.

Eurostat vēsta, ka pēdējo desmit gadu laikā Latvijā par 16,4% samazinājies ģimeņu skaits ar bērniem. Mājsaimniecības ar bērniem, kurās ir divi laulāti pieaugušie, tikai mazliet pārsniedz pusi (52,6%) no ģimeņu kopskaita – tas ir zemākais rādītājs ES. Pie tam 55% ģimeņu ar bērniem Latvijā ir tikai viens bērns.

0
Tagi:
sociālā aprūpe, Latvija, bērni
Pēc temata
Latviešu skaits sarūk: dzimstība valstī samazinās jau ceturto gadu no vietas
Demogrāfs: bez ģimenes lietu ministrijas neizdosies paaugstināt dzimstību
Latvijas simtgades antirekords – dzimstības sarukšana
Pasaules brīvie latvieši pieprasa paaugstināt dzimstību