Kremlis

Koronakrīze paātrinās "Lielā trijnieka" Maskava-Vašingtona-Pekina rašanos

82
(atjaunots 10:37 17.04.2020)
Īstermiņa perspektīvā – tuvākos divus vai trīs gadus trīs aktīvi ģeopolitiskās spēles supersmagsvarnieki izšķiroši ietekmēs pasaules kārtības pārbūvi.

Doma par to, ka pasaules kārtību pēc pandēmijas lielā mērā veidos Ķīna, ASV un Krievija, ko tagad pauž dažādi novērotāji, nav radusies no zila gaisa – runas par to, ka viss liecina par tāda "Lielā trijnieka" neizbēgamu rašanos, skanēja jau ilgu laiku pirms pandēmijas, portālā RIA Novosti stāsta Pjotrs Akopovs.

Līdzās ASV, protams, jānostāda arī Eiropas Savienība, taču nu vairs ne kā jaunākais partneris vienotajos Rietumos, bet gan kā potenciāli patstāvīgs spēks. Patlaban tas pārcieš pašidentifikācijas krīzi – ES jau saprot, ka tās nākotne nav ASV pakļautībā, taču tai vēl nav pietiekami spēcīgas gribas un prasmes, lai spēlētu pašai par sevi. Eiropai trūkst globālas vīzijas par savu vietu un lomu nākotnē – to pastāvīgi atgādina Emanuels Makrons, taču koronavīrusa radītā krīze nepaātrinās subjekta apziņas atgūšanu, gluži pretēji, tā uz laiku vājinās vienotības izjūtu.

Tāpēc īstermiņa perspektīvā – tuvākos divus vai trīs gadus trīs aktīvi ģeopolitiskās spēles supersmagsvarnieki izšķiroši ietekmēs pasaules kārtības pārbūvi (par to stāsta, piemēram, South China Morning Post). Krievijas ekonomiskais  vājums (salīdzinājumā ar Ķīnu un ASV) neatņem tai "Lielā trijnieka" dalībnieka statusu, jo to kompensē aktīva ģeopolitiskā spēle visās frontēs, vēsturiskā pieredze un reputācija. 2014.gada pavasarī tieši Krievija pavēra jaunu lappusi pasaules vēsturē, atbildot uz provokācijām Ukrainā ar Krimu un tādējādi izprovocējot ASV censties bloķēt un izolēt Krieviju no visas pasaules, sarīkot tai totālu boikotu. Pasākums izgāzās un parādīja visiem, ka amerikāņu pasaule ir sarukusi līdz Atlantijai, tas ir, līdz NATO. Krievija ne tikai pavērsusies pret Austrumiem un Dienvidiem, tā visai pārējai pasaulei ir kļuvusi par karognesēju karagājienā pret atlantisko pasaules kārtību. Tādu autoritāti nenopirksi ne par kādu naudu, un tagad tā līdz ar Kremļa prasmīgo ģeopolitisko spēli kompensē Krievijas nepietiekamo ekonomisko svaru Ķīnas un ASV fonā.

Kā "Lielais trijnieks" ietekmēs jauno pasaules kārtību? ASV ir norietoša superlielvalsts, Ķīna – augoša. Kur šeit ir vieta Krievijai? Krievija nav tikai atsvars svaru kausos, kas tos nosliec uz vienu vai otru pusi. Krievija drīzāk ir spēles sācējs, kas nosaka noteikumus, tai ir pietiekama autoritāte, lai pieņemtu jaunus noteikumus. Kopā ar Ķīnu Krievija atbalsta pakāpenisku pāreju no postamerikāniskās pasaules pie daudzpolārās – ar vairākiem spēka centriem, līdzsvars un sāncensība staro kuriem radīs jaunās globālās pasaules kārtības aprises. Tā nebūs mūžīga, tomēr daudz stabilāka nekā tagadējā, grūstošā. Šajā ziņā Krievija un Ķīna ir īsteni sabiedrotie.

© Sputnik / Евгений Одиноков

Pēdējo pusgadsimtu attiecības trijstūrī "Krievija-ASV-ĶTR" Savienotās Valstis izskatīja atbilstoši Kisindžera baušļiem: centās panākt, lai Vašingtonas attiecības ar Maskavu un Pekinu atsevišķi būtu labākas nekā Krievijas un Ķīnas starpā. Šī formula jau sen nedarbojas, turklāt kopš brīža, kad pie varas nāca Si Dziņpins, tas ir, kopš 2012.gada, kļuva pat neiespējama. Pie tam ASV turpināja tai akli ticēt, pat pēc tam, kad 2014.gadā nepaklausīja Kisindžera padomu par to, cik bīstami ir Krievijas izolācijas mēģinājumi – tie pamudinās KF pievērsties Ķīnai. Patiesībā Krievija un Ķīna tuvinājās jau pirms Krimas un būtu turpinājušas stratēģisko kursu arī bez tās. Rietumu un Krievijas konflikts tikai izgaismoja un paātrināja šos procesus. Un tomēr Vašingtona joprojām loloja ilūzijas: nekas briesmīgs, Krievijas un Ķīnas starpā ir tik dziļas un nenovēršamas pretrunas, ka abu valstu alianse nevar būt stabila, tā tik un tā beigsies ar konfliktu vai attiecību pasliktināšanos, tātad ASV līdera pozīcijas no šī viedokļa nekas neapdraud.

Tāds noskaņojums ASV valdīja arī 2016.gadā, kad, atlantistiem par lielu pārsteigumu, pie varas nāca Donalds Tramps. Viņš sāka tirdzniecības karu ar Ķīnu un iecerēja salabt ar Krieviju. Tādi soļi šķietami precīzi atbilst Kisindžera shēmai. Taču patiesībā Tramps vairs nepārstāvēja ASV, kas agrāk spēlēja "Lielajā trijniekā". Tā bija jauna, antiglobālistiska Amerika, kas vēlējās kļūt stiprāka kā nacionāla valsts, nevis par katru cenu (pat ieskaitot arī savas valsts degradāciju) atbalstīt pārnacionālās atlantiskās elites globālo hegemoniju. Tātad trijniekā bija trīs pašreizējās pasaules kārtības naidnieki. Unikāla situācija. Protams, Trampam, Putinam un Si tik un tā ir grūti vienoties savā starpā – neviens taču nav atcēlis valstu ģeopolitiskās, tirdznieciski finansiālās un visas pārējās pretrunas. Tomēr tās ir pretrunas nacionālu valstu (impēriju, valstu-civilizāciju) starpā, tātad – pretrunas starp valstīm, kas pastāv vienā koordināšu sistēmā, nevis starp globālistisku unifikācijas un pasaules hegemonijas projektu (ar akcentu uz ASV) un valstīm, kas aizstāv savas tiesības uz sava civilizācijas modeļa pastāvēšanu un atzīst, ka arī citiem ir tieši tādas pašas tiesības.

Trijotne "Tramps-Putins-Si" nesāka veidoties pirms koronavīrusa absolūtu saprotamu iemeslu dēļ, un runa nav par tirdzniecības karu ar Ķīnu. Tas bija Trampa izolacionisma garā, un tā aktīvā fāze noslēdzās pēc daļējas vienošanās īsi pirms globālās pandēmijas. Protams, daudzpusīga spiediena politika pret Ķīnu, ko periodiski izmantoja Tramps un ko viņam īpaši aktīvi ieteica globālisti no viņa aprindām, nepieļāva pat lielas stratēģiskas sarunas iespēju starp Ķīnu un ASV, pie tam Trampam vienkārši liedza pat jebkādas iespējas veidot kontaktus ar Putinu. Taču pēc atkārtotas ievēlēšanas šoruden Tramps saņemtu lielāku brīvību, tostarp arī darbībām "Lielā trijnieka" ietvaros.

Par pirmo soli pretī tā izveidei var uzskatīt Vladimira Putina iniciatīvu – organizēt ANO Drošības padomes pastāvīgo locekļu, kodollielvalstu samitu. Pēc būtības, "Lielais piecnieks" būtu "Lielais trijnieks", ko papildinātu Eiropa prezidenta Makrona personā, jo anglosakšu vienotība (arī ģeopolitiskā) Brexit fonā kļuvusi vēl skaidrāka. Visi piekrita Putina idejai. Samits provizoriski ieplānots septembrī Ņujorkā, kur šajā laikā notiks ANO Ģenerālasamblejas sesija.

Koronavīruss ieslēdzis karantīnā visu pasauli. Tomēr līdz rudenim pandēmija vājināsies, un Putins ar Si Dziņpinu, tāpat kā Makrons ar Džonsonu varēs ierasties Ņujorkā. Ja vien, protams, ASV nekritīs antiķīniskā histērijā, ko jau mēģina vērst plašumā gan tuvredzīgi, gan apzināti proatlantiskie politiķi. Piemēram, senators Lindsijs Grems, kurš paziņoja, ka Ķīna esot atbildīga par amerikāņu nāvēm koronavīrusa infekcijā un bezdarbu, tāpēc ASV vajagot stingri sodīt Ķīnu un "piespiest to mainīt savu uzvedību".

ASV prezidents Donalds Tramps, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

"Es gribu sākt norakstīt daļu mūsu parāda Ķīnai, jo viņiem ir jāmaksā mums, nevis mums – viņiem!" apgalvoja politiķis.

Skaidrs, ka gadījumā, ja kaut ko tamlīdzīgu būtu teicis Tramps, ne par kādu samitu septembrī vairs nebūtu ne runas – Si Dziņpins vienkārši būtu atteicies tikties ar Trampu. Taču ASV prezidents tādā toni nerunās, jo tikšanās augstākajā līmenī Amerikai ir vajadzīga vairāk nekā Ķīnai, bet koronavīrusa radītā globālā krīze pastiprina Trampa pozīcijas viņa konfrontācijā ar globālistiem, kuri pūlas saglabāt savu "amerikāņu hegemonijas" politiku (uz ASV rēķina). Tā vajadzīga arī Krievijai – jo ātrāk valstis sāks vienoties par pasaules kārtību pēc pandēmijas, jo labāk visiem.

Pagaidām "Lielais trijnieks" asociējas tikai ar Staļinu, Rūzveltu un Čērčilu. Taču drīz vien tas parādīties no jauna. Tiesa, tikai pēc tam, kad novembrī Tramps no jauna ieņems ASV prezidenta posteni. Tad 2021.gadā mēs ieraudzīsim jaunās pasaules dzimšanas pirmo cēlienu.

82
Tagi:
Krievija, Ķīna, ASV
Pēc temata
Jubileja ar atmirušām smadzenēm. Vai Krievija gūs labumu NATO strīdos
Lielbritānijas aizsardzības ministrs pieļāvis, ka ASV vairs nebūs pasaules līderis

"Par to nerunā": ko ASV pieprasīja par palīdzību lendlīzes ietvaros

19
(atjaunots 09:45 16.05.2021)
Lidmašīnas, tanki, vilcieni, kuģi, bruņojums un pārtika – Otrā pasaules kara gados ASV piegādāja militāro produkciju PSRS lendlīzes ietvaros.

1945. gada augustā Maskava lūdza pagarināt programmu, lai paātrinātu drupās gulošās valsts atjaunošanu, tomēr Vašingtona pieprasīja vispirms apmaksāt čeku. Kā un ar ko norēķinājās Padomju Savienība? Par to portālā RIA Novosti pastāstīja Nikolajs Protopopovs.

Preces, nevis dzīvības

Lendlīzes likumu ASV pieņēma 1941. gada martā kā vienu no nacionālās drošības pasākumiem. Tolaik valsts nepiedalījās nekādās karadarbībās saskaņā ar spēkā esošo aktu par neitralitāti. Viņi varēja sabiedrotajiem sniegt vienīgi ekonomisku palīdzību. Bruņojumu, pārtiku un izejvielas piegādāja saskaņā ar zināmiem noteikumiem. Piemēram, amerikāņi neņēma naudu par kaujās zaudētajiem ieročiem. Pēc kara tika apmaksāts vienīgi saglabātais īpašums, piemērots civilajiem mērķiem. Militārā tehnika un bruņojums atgriezās ASV.

Palīdzības mērogi atšķīrās, sarunā ar RIA Novosti pastāstīja Krievijas Kara vēstures biedrības zinātniskais direktors Mihails Mjagkovs. Kara gados PSRS saņēma preces par kopsummu aptuveni 11 miljardu dolāru vērtībā. Lielbritānija – par trīsdesmit miljardiem.

"Tomēr PSRS nesa galveno nastu Otrā pasaules kara laikā, - atgādināja Mjagkovs. – Daudzi amerikāņu vēsturnieki raksta par "demokrātijas arsenālu" Amerikas personā vai materiālo ieguldījumu karadarbībā. Taču Sarkanā armija atvilka uz sevis trīs ceturtdaļas visu ienaidnieka spēku, lēja asinis, un man šķiet amorāli salīdzināt tehnikas un dažādu preču piegādes ar karavīru dzīvībām."

Pie tam, pēc viņa domām, lendlīze vispār nebūtu bijusi vajadzīga, ja ASV nebūtu kavējušās ar otro fronti un būtu to atklājušas jau 1942. gadā, kā solīja.

Высадка американских военных на десантном корабле на нормандский пляж Омаха во Франции. 6 июня 1944 года
Public domain
ASV karavīru desants Omahas pludmalē Normandijā, Francijā, 1944. gada 6. jūnijs

"Lendlīze paātrināja Sarkanās armijas virzību tikai kara noslēguma posmā, - paskaidroja vēsturnieks. – Bet 1941., 1942. gadā, līdz pat Staļingradas kaujai, kamēr bijām spiesti atkāpties valsts dziļumā, zaudējot milzu teritorijas, maizes zemes, rūpnīcas, miljoniem vienību bruņojuma un tehnikas, - šajā periodā saņemti tikai 7% piegāžu."

Tātad lūzuma punktu karā ar hitlerisko Vāciju PSRS panāca ar saviem spēkiem un ieročiem. Kad kļuva skaidrs, ka vācieši neuzvarēs, lendlīze sāka darboties pa īstam.

Ienesīga lieta

Lendlīze nebija nekāda dāvana – PSRS godprātīgi maksāja, pat pirmajos, pašos smagākajos Lielā Tēvijas kara gados. Bieži vien – zeltā. Par to liecina stāsts par kreiseri "Edinburga", kas pārveda 465 zelta stieņus no Padomju Savienības uz Lielbritāniju.

1942. gada aprīlī kuģim uzbruka vācu zemūdene – divas torpēdas izsita kreiseri no ierindas. Briti nespēja to nogādāt ostā, taču negribēja arī atdot vērtīgo kravu vāciešiem. Tāpēc kuģi nogremdēja. Gandrīz 40 gadus vēlāk, 1981. gadā privātas kompānijas ūdenslīdēji no 250 metru dziļuma pacēla 5129 kilogramus zelta. Maskava norēķinājās arī ar citiem resursiem – puses organizēja tā saucamo pretējo lendlīzi.

"PSRS piegādāja ASV un Lielbritānijai 300 tūkstošus tonnu hroma rūdas, 32 tūkstošus tonnu mangāna rūdas, platīnu, zeltu, būvkokus un daudz ko citu, - uzskaitīja Mjagkovs. – Piedevām PSRS sniedza sabiedrotajiem izlūkošanas informāciju par vācu tehniku un bruņojumu, cīņas pieredzi frontē un jauna bruņojuma pielietošanu. Sakari ar amerikāņu un britu kara misijām Maskavā bija regulāras un auglīgas."

Daži amerikāņi Otro pasaules karu sauca "good war" ("labs karš"), atgādināja vēsturnieks. Tas ir saprotams: rūpniecība ASV 1941.-45. gg. pieauga vairāk nekā divkārt, pēckara gados strauji auga iedzīvotāju patēriņa izdevumi, vidējā alga, faktiski pazuda bezdarbs. Lielā mērā pateicoties Otrajam pasaules karam, ieskaitot lendlīzi, amerikāņi pārvarēja Lielās depresijas sekas.

Precīzi līdz pat pogai

Aplēsts, ka lendlīze sastāda apmēram 4% valstī kara gados saražotā bruņojuma, materālu, iekārtu, pārtikas produktu.

Десантная баржа с американскими легкими танками МЗ Стюарт, поставляемые по ленд-лизу, направляются в район высадки морского десанта Станичка- Южная Озерейка.
© Sputnik / Александр Соколенко
Desanta barža ar amerikāņu vieglajiem tankiem M3, kas tika piegādāti saskaņā ar lendlīzes līgumu, dodas uz jūras desanta izsēšanās rajonu

PSRS no sabiedrotajiem saņēma vairāk nekā 11 tūkstošus lidmašīnu, apmēram 12 tūkstošus tanku, 13 tūkstošus zenīta un prettanku kompleksu. Īpaši svarīgas bija automašīnu, pārsvarā – kravas automašīnu Studebaker (427 tūkstoši).

"Pārsteidz, cik akurāti sabiedrotie visu uzskaitīja, - atzīmēja Mjagkovs. – Piemēram, dokumentēts, ka uz PSRS sabiedrotie nosūtījuši 257 723 498 pogas. Kopumā lendlīze ir tikai maza daļiņa no visa tā, ko Padomju Savienība ražoja pati: simtiem tūkstošu tanku un lidmašīnu, zenītlielgabalu, lielgabalu, miljoniem vienību šaujamieroču, mīnu un granātu. Protams, lendlīzei bija nozīme, it īpaši pārtikas precēm. Taču galveno produkciju frontei ražoja padomju strādnieki un zemnieki."

Грузовые автомобили Студебекер, приготовлены для отправки на фронт. Резерв Ставки Верховного главнокомандования. Район г. Можайска.
© Sputnik / Борис Антонов
Kravas automašīnas Studebaker, gatavas doties uz fronti. Virspavēlnieka štāba rezerve Možaiskas rajonā

Pēc kara amerikāņi piestādīja solīdu rēķinu. Sagrautā valsts, zaudējusi desmitiem miljonu pilsoņu, bija parādā sabiedrotajam 2,6 miljardus dolāru. Mazliet vēlāk summu samazināja līdz 1,3 miljardiem ar 2,3% gadā. Bet visiem pārējiem lendlīzes programmas dalībniekiem amerikāņi un briti parādus atlaida.

ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Staļins finansiālās prasības noraidīja – viņš paziņoja, ka PSRS pilnā mērā nomaksājusi lendlīzes parādus asinīm. Šo jautājumu cilāja arī vēlāk. 1972. gadā Maskava un Vašingtona vienojās par 722 miljoniem ar nomaksu līdz 2001. gadam. Taču amerikāņi saņēma vien 48 miljonus – PSRS pārtrauca maksājumus sakarā ar Džeksona-Venika diskriminējošā grozījuma pieņemšanu, kas ierobežoja tirdzniecību PSRS un vairākām citām valstīm.

Pārrunas 1990. gadā atsāka Mihails Gorbačovs un Džordžs Bušs. Maskava uzņēmās saistību samaksāt 674 kmiljonus līdz 2030. gadam. Pēc PSRS sabrukuma visi parādi nonāca uz Krievijas pleciem, un lendlīzes parādu sadalīja starp Parīzes kluba dalībniekiem. 2006. gadā Maskava pilnā mērā norēķinājās ar šo organizāciju.

19
Tagi:
Otrais pasaules karš, PSRS, ASV
Pēc temata
Operācija "Neiedomājamais". Kā sabiedrotie gribēja uzbrukt PSRS uzreiz pēc Uzvaras
Vladimirs Putins: Lielās Uzvaras 75. gadadiena: mēs esam atbildīgi par pagātni un nākotni
KF vēstnieks ASV: Krievija neļaus aizmirst PSRS uzvaru pār fašismu
Amerikāņu veterāns aicinājis nemazināt PSRS lomu Otrajā pasaules karā

Benzīna trūkums ASV ir Krievijas vaina? Jaunas apsūdzības no Savienotajām Valstīm

24
(atjaunots 12:36 15.05.2021)
Visi ceļi ved uz Krieviju. arī tagad, izmeklējot grupas "DarkSide" hakeru uzbrukumu lielākajam degvielas cauruļvadu operatoram ASV – "Colonial Pipeline", Vašingtona sameklējusi "krievu pēdas".

Vispirms Džo Baidens apliecina, ka iespējama "zināma Krievijas atbildība", konstatēja radio Sputnik autore Svetlana Holodnova. Pēc tam Baltā nama preses sekretāre Džena Psaki brīfingā atkārto gandrīz to pašu, tiesa, paskaidrojot, ka īpaši apmācīti dienesti vēl izmeklē situāciju un nav pierādījumu tam, ka incidentā iesaistīta Krievijas vadība. Tomēr "DarkSide" lokācija ir viena vienīga - KF.

No vienas puses, jāpievērš uzmanība tam, ka šoreiz neskan pārsteidzīgas apsūdzības – tas Vašingtonai ir raksturīgi. Šajā gadījumā ASV administrācijas pārstāvji atklāti norāda, ka izmeklēšana turpinās un ticamu slēdzienu vēl nav.

No otras puses, nevar izslēgt, ka, iespējams, kaut kur kuluāros starp Ovālo kabinetu un visām pārējām Baltā nama telpām jau nopietni pārdomā: vai neieviest sankcijas pret Krieviju par hakeru darbību? Turklāt kiberuzbrukums nodarījis lielu kaitējumu: cauruļvada darbu, saskaņā ar prognozēm atjaunos nedēļas beigās, bet sistēma nefunkcionē no 7. maija.

Piemēram, šī iemesla dēļ Ziemeļkarolīnā ieviests ārkārtas stāvoklis, tāpat kā Floridā, cilvēki panikā metās pirkt benzīnu. Rezultātā daudzas DUS stāv tukšas nākas steidzami organizēt transporta piegādes, degvielas cenas būtiski pieaugušas. Protams, varasiestādes pūlas mierināt iedzīvotājus, aicina neizspiest DUS līdz pēdējam pilienam, bet vai tad viņus kāds klausīs?

Tādā situācijā ASV politiķiem būtu ļoti izdevīgi pavērst tautas dusmas pret ārējo ienaidnieku, turklāt abstrakti hakeri neder. Toties ierastā "ļaunā Krievija" ir itin labi piemērota.

Starp citu, grupa "DarkSide" publiski, teju vai "oficiāli" atvainojās par traucējumiem cauruļvada "Colonial Pipeline" darbā: sak, nevienam neesot gribējuši kaitēt, haosu sarīkot neplānoja – tikai nopelnīt. Un apsolīja turpmāk rūpīgāk izraudzīties uzbrukuma mērķus. Ļoti mīļi, tikai absolūti bezjēdzīgi, jo kaitējums ir milzīgs. Būtu labāl palīdzējuši atjaunot sabojāto, nevis publicējuši nevajadzīgas atvainošanās.

Bet bēdīgi slaveno "krievu pēdu" jautājumā varam būt droši: jau tuvākās dienas parādīs, ko lems ASV: agresīci pasliktināt attiecības ar Krieviju, ieviešot jaunas sankcijas un izsludinot boikotus, vai adekvāti novērtēt situāciju un lāpīt caurumus savās informācijas sistēmās, kuru vājo vietu dēļ kuru katru brīdī var "nobrukt" vitāli svarīga infrastruktūra.

24
Tagi:
degviela, hakeri, kiberuzbrukums, Krievija, ASV
Pēc temata
Kremlis komentēja ziņas par ASV iespējamo kiberuzbrukumu
Moka "krievu troļļi": Lielbritānija aicina visus nogurdinošai cīņai
ASV gāzīs pār Krieviju neredzamu atriebību

Vasarā Latvijā valdīs cikloni: tveice atcelta

0
(atjaunots 17:09 16.05.2021)
Vasarā Baltijas valstis nemocīs nogurdinosā tveice, kas, saskaņā ar sinoptiķu prognozēm, klās Dienvideiropu. Latviju, Lietuvu un Igauniju gaida vēsums un lietus.

RĪGA, 16. maijs — Sputnik. Amerikāņu kompānijas "AccuWeather" meteorologu prognozes liecina, ka vasarā Baltijas valstis, Skandināvija un Polija nonāks ciklonu varā, tāpēc karstums nav sagaidāms, vēsta Mixnews.lv.

Laikā, kad Dienvideiropa cietīs no sausuma, cikloni ziemeļos bloķēs siltā gaisa plūsmas no dienvidiem un nesīs lielu daudzumu nokrišņu.

Meitenes bauda silto laiku Kopenhāgenā
© REUTERS / Liselotte Sabroe/Ritzau Scanpix

Eiropas vidēja termiņa laika prognožu centrs Latvijā maijā un jūnijā sola nepavisam ne vasarīgas temperatūras, bieži vien – zem šiem mēnešiem atbilstošās normas. Tuvāko divu nedēļu laikā sagaidāms bagātīgs lietus. Jūlijā nokrišņu daudzums atbildīs ilggadējam vidējam rādītājam.

Arī Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs nesniedz nekādas optimistiskās prognozes. Tā speciālisti uzskata, ka jūnijs būs daudz vēsāks nekā pērn, toties jūlijs, iespējams, būs siltāks.

Atgādinasim, ka no šīsdienas Latvijā sākas peldsezona. Tomēr iedzīvotājus brīdina: būtu vērts pagaidīt, līdz ūdens temperatūra tilpēs pacelsies vismaz līdz +18 grādiem.

0
Tagi:
laiks, klimats
Pēc temata
Kas notiek patiesībā – globālā sasilšana vai atdzišana
Meteoroloģe: ziema Latvijā kļūs īsāka
Katastrofāls megacunami: pie kā novedīs ledāju kušana Aļaskā
Sasilšanai beigas? Zinātnieks pastāstīja, kas notiek ar Golfa straumi