Eiropu gatavo neatgriezeniskām pārmaiņām

233
(atjaunots 14:19 14.04.2020)
Rodas iespaids, ka varasvīru biedējošo atklāsmju mērķis ir pakāpeniski likt manīt kardinālu pasaules izmaiņu reālijas, nevis vēlme informēt par neizbēgamiem pasākumiem (ir cerība, ka patiesībā viss būs labāk). Pēc pandēmijas beigām Eiropa būs spiesta mainīt dzīvesveidu.

Francijas prezidents pagarināja līdz 11.maijam nacionālo pašizolācijas un karantīnas režīmu – vēl četras nedēļas klāt mēnesim, kas jau palicis aiz muguras.

Elizejas pils lēmums bija sagaidāms, nebija tikai skaidrs, par kādu termiņu – mēnesi vai pusotru – būs runa un vai gaidāmi jauni ierobežojumi vai, gluži otrādi, režīma mīkstināšana, portālā RIA Novosti stāsta Irina Alksnis.

Emanuela Makrona un citu Eiropas amatpersonu nesenie paziņojumi neapšaubāmi liecina, ka pilsoņus pakāpeniski mudina aptvert notiekošās sistemātiskās izmaiņas un grozīt pašiem savu dzīvi atbilstoši reālijām.

Aizvadītajā sestdienā Francijas prezidents informēja, ka Šengenas zonas robežas, iespējams, paliks slēgtas pat līdz septembrim. Pagaidām neobligātie braucieni pa ES aizliegti līdz 15.maijam, taču, spriežot pēc visa, termiņš tiks pagarināts. Makronam piebalsoja arī Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Laiena – viņa brīdināja, ka pilsoņi var nekalt nekādus ceļojumu plānus pa Eiropu vasaras atvaļinājumos.

Tiesa, nākamais ES amatpersonas izteikums izskanēja vēl nomācošāk: stingras pašizolācijas režīms senioriem varētu tikt pagarināts līdz gada beigām (tas ir, uz astoņiem ar pusi mēnešiem!). Tas saistīts ar Covid-19 vakcīnu – ir cerība, ka tobrīd jau tā parādīsies.

Fon der Laiena mazliet krāpjas.

Patiešām, vairākās valstīs patlaban rit aktīvs darbs pie vakcīnas. Krievijas speciālisti plāno sākt izmēģinajumus ar cilvēkiem vasaras sākumā. Ķīnā klīniskie izmēģinājumi rit pilnā sparā, un tos patiešām plānots pabeigt līdz gada beigām. Savukārt briti, kuri vēl nav sākuši testus ar cilvēkiem, sola rezultātu jau septembrī, tomēr viņu optimisms, atklāti sakot, ir apšaubāms.

Tamlīdzīgu preparātu izstrādes protokoli ir ļoti stingri, vajadzīgi vairākus mēnešus ilgi testi – vispirms ar dzīvniekiem, pēc tam – ar cilvēkiem. Eksperti uzskata, ka reāls termiņš ir gads. Tātad britu zinātnieki pārspīlē savas perspektīvas vai arī plāno pārkāpt noteikumus, kuru mērķis ir garantēt farmaceitiskās produkcijas drošību cilvēkiem.

Lai nu būtu, kā būdams, Eiropas vadībai būs iegansts pagarināt pašizolācijas režīmu senioriem, jo pat pēc vakcīnas izstrādes tai vēl būs jāpārcieš milzumgara birokrātiska saskaņošana Eiropā. Turklāt Makrons piezīmēja, ka infekcijas izplatības atšķirības pasaulē rada jaunu uzliesmojumu risku. Ja tā, zināmus ierobežojumus var saglabāt vēl pāris gadus, ieviest citus, atcelt un atkal ieviest – saskaņā ar situāciju.

Grūti iedomāties, cik nomācoši tik ilga uzturēšanās četrās sienās ietekmēs sirmgalvju garīgo, morālo un, protams, fizisko stāvokli. Turklāt neziņā esošo cilvēku un uzņēmumu panika ir garantēta.

Rodas iespaids, ka varasvīru biedējošo atklāsmju galvenais mērķis ir nevis vēlme informēt par neizbēgamiem pasākumiem (ir cerība, ka patiesībā viss būs labāk), bet gan pakāpeniski likt manīt kardinālu pasaules izmaiņu reālijas. Tajā Eiropai nāksies dzīvot tālāk – pēc pandēmijas beigām.

Cilvēki tomēr lielākoties uzskata notikumus par salīdzinoši īsu force majeure, kam galu galā būs skaidri un gaiši pielikts punkts, bet pēc tam, teiksim, pēc dažām nedēļām viss atgriezīsies vecajā gultnē. Bizness (it īpaši mazais un vidējais), protams, uztraucas un nervozē, taču cer uz valsts atbalstu un lēš, kā kompensēt zaudējumus, kad viss beigsies.

Tagad taču kļūst aizvien skaidrāks: nekas nebeigsies. Jā, ierobežojumi un aizliegumi pakāpeniski zudīs, iespējams, pēc Austrijas parauga, kas tagad soli pa solim mīkstina epidemioloģisko režīmu. Šodien tur veras vaļā mazie veikali (kuru platība nepārsniedz 400 kvadrātmetrus), protams, ar stingriem drošības pasākumiem.

Taču veselas nozares (tūrisms, aviopārvadājumi, izklaide un masu pasākumi – saraksts ir ļoti garš) joprojām paliek pilnīga vai daļēja aizlieguma režīmā uz nenoteiktu laiku. Tas nozīmē, ka uzņēmumi bankrotēs un uz ielas nonāks milzīgi bezdarbnieku pūļi, jo nekāds valsts atbalsts nepalīdzēs biznesam izdzīvot vairākus mēnešus ilgā bezdarbībā, bet saprotamām perspektīvām.

Britu mediji ziņoja, ka futbola kluba "Arsenāls" sportisti negatīvi novērtējuši vadības ierosinājumu uz laiku samazināt viņiem algas pandēmijas dēļ. Šajā solī var saskatīt cilvēku tuvredzību – viņi atsakās paieties pretim un palīdzēt pārvarēt grūtu periodu darba devējam, kas maksā viņiem milzu naudu. Taču saskatāma arī pareiza situācijas izpratne.

Lielais sports ar tā masu pasākumiem un sportistu milzīgajām, nereti pat nepieklājīgi izpūstajām algām, varētu kļūt par vienu no gaidāmo pārmaiņu upuriem. Tātad futbolistiem nav īpašas jēgas ierobežot sevi situācijā, kad visa industrija stāv uz kraha robežas – viņiem šķiet pareizāk izspiest visu iespējamo, bet tālāk – kā paveiksies.

Ir tikai viena problēma: tāda loģika, ko sabiedrība izmanto smagas krīzes laikos, garantē sliktākā un grūtākā scenārija īstenošanos. Gribētos ticēt, ka vismaz lielākā daļa eiropiešu to patur prātā, ja atsevišķi britu futbolisti ir piemirsuši.

233
Tagi:
koronavīruss, Eiropa
Pēc temata
Mītiskā Rietumu vienotība: vai Krievija palīdzēs uzbūvēt "jauno pasauli"?
Dzimtajā Latvijā ieslēgtu bezdarbnieku pūļi: pie kā koronavīruss novedīs valsti
Ekonomists: pēc diviem mēnešiem Latvijas ekonomika var sabrukt
Tomahawk raķetes palaišana no Arleigh Burke klases kuģa, foto no arhīva

"Krievija jau izmanto": ieroči, ko amerikāņi nespēj apgūt

21
(atjaunots 23:32 28.10.2020)
Par cenu amerikāņiem nospļauties – šobrīd viņi ir gatavi iztērēt jebkādu summu, lai tikai izlīdzinātu līdzsvaru un atgūtu līdera pozīcijas."

Desmitiem kuģu un zemūdeņu, PRA sistēmu pārvarēšana, ātrā globālā trieciena stratēģija – Pentagons nolēmis apbruņot ar hiperskaņas raķetēm visus "Arleigh Burke" klases eskadras mīnu kuģus. Ambiciozais projekts paredz, ka tiks mainīts vairāk nekā septiņdesmit vimpeļu bruņojums. Taču tas ir vienkārši tikai uz papīra – raķete vēl nav gatava, eskadras kuģiem vajadzīga dziļa modernizācija. Par hiperskaņas problēmām ASV portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

Būs vajadzīgs laiks

Pentagons plāno, ka pirmās hiperskaņas ieročus saņems jaunās "Virginia" klases atomzemūdenes un "Zumwalt" eskadras kuģi, pēc tam - "Arleigh Burke" klases kuģi, lielākie trieciena vimpeļi ASV Jūras spēkos.

Grūtības rada tas, ka amerikāņu hiperskaņas raķetes gabarītu dēļ vienkārši neietilpst eskadras kuģu nišās. Kuģiem vajadzīga nopietna modernizācija: jānomaina starta moduļi, jāuzlabo uguns kontroles sistēmas. Cik tas viss izmaksās un cik ilgu laiku aizņems, - tas pagaidām nav zināms.

Ракетный эсминец USS Zumwalt
"Zumwalt" eskadras kuģis

Daudzu ASV Jūras spēku kuģu stāvoklis nav apmierinošs, to atzīst pat Pentagons. Piemēram, gandrīz 30 "Arleigh Burke" klases kuģu ekspluatācijas laiks tuvojas galam, modernizācija, kam jau atvēlēti simtiem miljonu dolāru, stāvokli neglābj. Īpašas grūtības rodas ar kuģa radaru apkalpošanu un spēkiekārtu darbības uzturēšanu.

Skaidrs, ka strauji novecojošo eskadras kuģu aprīkošana ar jaunām starta iekārtām un hiperskaņas ieročiem nav rentabla. Eksperti uzskata, ka, neskatoties uz Pentagona skaļajiem izteikumiem, šie kuģi arī turpmāk izmantos spārnotās raķetes "Tomahawk".

"Neizdosies ātri mainīt tik daudzu eskadras kuģu ekipējumu, - sarunā ar RIA Novosti atzīmēja militārais eksperts Aleksejs Ļeonkovs. – Domājams, programma īstenosies divos virzienos: modernizēs tikai "svaigos" "Arleigh Burke", piedevām hiperskaņas raķešu starta iekārtas samontēs uz jaunajiem kuģiem. Par cenu amerikāņiem nospļauties – šobrīd viņi ir gatavi iztērēt jebkādu summu, lai tikai izlīdzinātu līdzsvaru un atgūtu līdera pozīcijas."

Dārgi un pamatīgi

Savukārt amerikāņu analītiķi uzskata, ka flotes pārabruņošanai ar hiperskaņas ieročiem būs vajadzīgi jauni eskadras kuģi vai mazāku izmēru raķetes. Pirmais variants būtu labāks, jo raķeti, šķiet, Pentagons it kā jau ir izvēlējies.

"Flotes pamata bruņojumam izraudzīts tas pats projekts, ko izstrādā sauszemes spēkiem, - Advanced Hypersonic Weapon, — precizēja Ļeonkovs. — Divpakāpju cietā kurināmā raķete. Pirmā pakāpe – paātrinājumam, otrā – planējošais bloks. Jūras bāzes raķetes plānots uzstādīt ne tikai "Arleigh Burke" eskadras kuģiem, bet arī "Ohio" un "Virginia" klases zemūdenēm. Patlaban tās modernizē šiem nolūkiem."

Pie tam no perspektīvajiem hiperskaņas ieroču nesējiem Pentagons vēl aizvien pēta jaunās paaudzes kuģa projektu. Eskadras kuģi DDG Next plānots būvēt gandrīz tikpat lielu kā "Arleigh Burke", tikai ar ietilpīgākām starta iekārtām un pastiprinātu bruņojumu.

Atgādināsim, ka amerikāņi jau mēģināja nomainīt "Arleigh Burke", tomēr neveiksmīgi – tehnoloģiski attīstītie eskadras kuģi Zumwalt iznākuši pārlieku neveikli un sagādāja milzu galvassāpes jūrniekiem. Iekārtas un bruņojums nebija gatavi, tāpēc to drošība un gatavība darbam izrādījās visnotaļ apšaubāmi.

Piemēram, nedēļu pēc pirmā Zumwalt nolaišanas ūdenī no ierindas izgāja galvenā spēkiekārta – kuģis "noslāpa" Panamas kanālā, to nācās buksēt uz tuvāko jūras kara bāzi remontam. Arī nākamais vimpelis demonstrēja kritiskas problēmas ar elektroiekārtām.

Pie tam cenas ziņā Zumwalt ir salīdzināmi ar aviācijas bāzes kuģiem. Katrs eskadras kuģis ASV budžetam izmaksāja aptuveni 4,5 miljardus dolāru. Galu galā ieplānoto 32 kuģu vietā Pentagons aprobežojās ar trim.

Lēmums uzstādīt hiperskaņas ieročus uz Zumwalt, acīmredzot, pieņemts tāpēc, ka nekur citur tos neuzstādīsi. Tā kā kuģi nav piemēroti dienestam vai karadarbībai, komandieri nolēmuši padarīt tos par platformu jauno raķešu izmēģināšanai.

Atpalicēja lomā

Zemūdens nesēji – pārsvarā tās ir daudzfunkcionālās zemūdenes "Virginia". To bruņojumu plānots mainīt līdz 2028. gadam. Šīs zemūdenes tiks iekļautas tā saucamajā ātrā globālā trieciena programmā, kas paredz individuālus konvencionālos triecienus jebkurā planētas vietā stundas laikā. Sauszemes spēki saņems pirmos hiperskaņas kompleksus mazliet agrāk – līdz 2023. gadam.

Многоцелевой истребитель МиГ-31 с гиперзвуковой ракетой Кинжал
© Sputnik / Евгений Биятов
Daudzmērķu iznīcinātājs MiG-31 ar hiperskaņas raķeti "Kinžal"

Savukārt Krievijas Bruņotie spēki jau saņēmuši hiperskaņas bruņojumu un regulāri apgūst tā lietošanu mācībās. Informācija par sauszemes stratēģisko kompleksu "Avangard" tika sniegta jau 2018. gada pavasarī. Šāviņš – starpkontinentālā raķete UR-100N un planējošais bloks, kas iztur superaugstu temperatūru – atmosfēras blīvajos slāņos palielina ātrumu līdz 25 tūkstošiem kilometru stundā.

Kompleksa sērijveida ražošana sākta pirms diviem gadiem, pirmais ar "Avangardu" bruņotais pulks sāka dežūru 2019. gada decembrī. Līdz šī gada beigām Krievijas Aizsardzības ministrija sagatavos vēl divām raķetēm vajadzīgo infrastruktūru Orenburgas apgabalā. Arī flote neatpaliek. Oktobra sākumā Ģenerālštābs informēja par hiperskaņas spārnotās raķetes "Cirkon" sekmīgu izmēģinājuma startu no fregates "Admiral Gorshkov". Lādiņa ātrums pārsniedza 8 Mahus (aptuveni 9,5 tūkstoši kilometru stundā) un tikai 4,5 minūšu laikā pārvarēja 450 kilometru attālumu. Perspektīvā raķete spēs likvidēt mērķus 1000 km attālumā un sasniegt 9 Mahu ātrumu.

Domājams, Bruņotajos spēkos komplekss tiks pieņemts 2021. gadā. To saņems esošie un topošie kuģi un zemūdenes. Cita starpā 2025.-2026. gg. JKF uzbūvēs divas 22350 projekta fregates. Starp zemūdenēm "Cirkon" pirmā saņems daudzfunkcionālā atomzemūdene "Kazan". Jūrniekiem to nodos decembrī, pagaidām zemūdene tiek izmēģināta.

Pie tam Krievijas rīcībā ir arī gaisa bāzes hiperskaņas bruņojums "Kinžal". Pārtvērēji MiG-31K saņem tādas raķetes no 2017. gada. Vairāki lidaparāti dislocēti Dienvidu kara apgabalā, līdz 2024. gadam "Kinžal" saņems aviācijas pulks Krasnojarskas novadā. Komplekss likvidē mērķus līdz 2 tūkst. kilometru attālumā un var izmantot gan konvencionālos, gan kodollādiņus.

 

21
Tagi:
ASV, Pentagons, drošība, Krievija, krievu ierocis, hiperskaņas ieroči
Ukrainas spārnotās raķetes Neptun izmēģinājumi

"Krima nenoturēsies": Ukraina sameklējusi iespējas likvidēt Melnās jūras floti

50
(atjaunots 11:09 28.10.2020)
Iespēja likvidēt mērķus uz sauszemes un jūrā, aizsardzība no radioelektroniskās cīņas sistēmām un juveliera precizitāte – Ukrainas aizsardzības rūpniecības kompleksa dzīlēs dzimis "jaunākais" izstrādājums.

2021. gadā Ukrainas Bruņotie spēki saņems raķešu kompleksu "Neptun", kas "savaldīs Krievijas agresorus". Ar ko šoreiz Kijevas ģenerāļi biedē Maskavu – portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

"Izrāviens" raķešbūvē

Runas par pretkuģu kompleksu "Neptun" sākās jau 2015. gadā – vienlaikus ar prezidenta Petro Porošenko skaļajiem izteikumiem par vērienīgu armijas pārapbruņošanu. Kopš tā laika Ukrainas politiķi uzskata "Neptun" par vienu no aizsardzības rūpniecības kompleksa atdzimšanas simboliem un efektīvu līdzekli "Krievijas agresijas atvairīšanai no jūras".

Komplekss tika izmēģināts vairākus gadus. Katru sekmīgo startu ukraiņu mediji pavada ar sajūsminātām ekspertu atsauksmēm un pareģojumiem par Krievijas un tās flotes drīzu galu. Pēdējie izmēģinājuma starti notika maijā poligonā Odesas apgabalā. Divu raķešu zalve no sauszemes iekārtas trāpīja mērķos jūrā 85 un 110 kilometru attālumā. Izstrādātāji apgalvo, ka "Neptun" darbības rādiuss sasniedz 280 kilometrus.

Raķeti var izmantot arī kā universālu lādiņu, arī kuģu un aviācijas sistēmām. Mērķi – kreiseri, eskadras kuģi, fregates, korvetes, desanta un transporta kuģi, sauszemes objekti. "Neptun" nebiedē sarežģīti meteoroloģiskie apstākļi, aktīva apšaude un radioelektroniskā cīņa. Raķetes esot "praktiski nemanāmas ienaidnieka radariem", ir pārliecināti Ukrainas Ģenerālštāba pārstāvji.

Kompleksu veido komandpunkts, transporta un pielādēšanas mašīnas un starta iekārta. Zemskaņas raķete sver aptuveni 900 kilogramus, lādiņa masa – 150 kilogrami.

Augustā Ukrainas aizsardzības ministrs Andrejs Tarans parakstīja pavēli par "Neptun" pieņemšanu bruņojumā. Plānots, ka 2021. gadā trīs divizioni tiks dislocēti valsts dienvidu apgabalos ar izeju uz Melno un Azovas jūru.

Ukrainas Jūras kara spēku komandieris Aleksejs Neižpapa nosauca "Neptun" par izrāvienu raķešu būvē, bet Ukrainu – par vienu no nedaudzajām valstīm pasaulē, kuras rīcībā ir pietiekamas tehnoloģiskās jaudas precīzo spārnoto raķešu ražošanai.

"Nožēlojams atdarinājums"

Ukrainas "jauno" ieroci un tā publiskotās īpašības Krievijas speciālisti vērtē visai skeptiski. Labi zināms, ka "Neptun" ārēji ir ļoti līdzīga Krievijas raķetei X-35. Taču iespēju ziņā "jūru dievs" ir ļoti tāls no prototipa.

Ukrainas raķetes gabarīti ir lielāki: tai ir masīvāks dzinējs un galviņas daļa. Tomēr galvenais, ka paštēmējošie lādiņi ir absolūti nenoturīgi pret mūsdienu elektroniskās cīņas kompleksiem. Tas ir saprotams – šodien Ukrainā nav ne tehnoloģiju, ne kadru, lai tā varētu radīt konkurētspējīgu bruņojumu. Tagadējos Ukrainas aizsardzības rūpniecības kompleksa darba rezultātus var droši sūtīt uz pagājušo gadsimtu.

"Х-35U apstiprināto īpašību ziņā ir daudz labāka nekā "Neptun"," atzīmēja militārais eksperts Aleksejs Ļeonkovs. – 2014. gadā mūsu valstu integrācija izjuka, tomēr ukraiņu ziņā palika vairāki paraugi, uz kuru bāzes viņi sāka izstrādāt "Neptun", ko pasludināja par jaunumu. Viņiem patīk filmēt efektīgu video, parādīja pat, kā raķete trāpa mērķa kompleksā. Tikai neprecizēja, no kurienes un no kāda attāluma palaists šāviņš."

No "Neptun" neievainojamības aspekta jāpiebilst, ka, neskatoties uz ukraiņu ģenerāļu un admirāļu kareivīgo noskaņojumu, apdraudējums, ko tā rada Krievijas flotei, ir ļoti apšaubāms.

"Piemēram, ka "palaist jūrā" to pašu ZRK "Tor M" un uzstādīt uz kuģiem, viņš tādas raķetes notrieks bez pūlēm, - paskaidroja eksperts. – Vēl vairāk, ja atskanēs kaut mazākais šķaudiens mūsu virzienā ar šīm raķetēm, spēkā stāsies Aizsardzības likums, un visi Ukrainas divizioni nekavējoties tiks likvidēti."

Tāda bruņojuma pielietojumu apgrūtina arī fakts, ka Ukrainas BS ir lielas problēmas ar mērķu norādes līdzekļiem – vienkārši nav vajadzīgās tehnikas. Mērķa izgaismošanai PKR vajadzīgi spēcīgi radari un aviācijas kompleksi vai vismaz bezpilota lidaparātu grupējums arī tā nav. Šaubas ir arī par "Neptun" universālo pielietojumu – diezin vai izdosies to pataisīt par amerikāņu "Tomahawk" analogu, lai cik liela būtu vēlēšanās.

"Tāpēc Kijevā tik bieži skaidro, ka komplekss paredzēts stacionāru objektu likvidācijai, - konstatēja Ļeonkovs. – Tas ir, "Neptun" var salīdzināt ar ISIS teroristu darinājumiem – tas ir viņu tehniskās attīstības līmenis. Viņi ražoja ieročus to tā, kas gadījies pa rokai, piemēram, bumbu metējus no kanalizācijas caurulēm. Kaut kur jau tie trāpīja."

Nāvējošais "Neptun"

Tomēr Kijevas cerības uz "Neptun" ir nopietnas. Piemēram, Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis stāstīja, ka jaunais raķešu komplekss padarīs Ukrainas floti par "spēcīgāku spēles dalībnieku Melnās un Azovas jūras akvatorijā."

Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes bijušais sekretārs Aleksadrs Turčinovs spēra vēl vienu soli tālāk – viņaprāt, spārnotās raķetes "Neptun" spēs ne tikai iznīcināt Krievijas flotes kara kuģus jūrā un bāzes vietās, - tās ir gatavas dažu minūšu laikā sagraut Kerčas tiltu.

Savukārt kareivīgi noskaņotais Ukrainas Jūras kara spēku komandieris kontradmirālis Aleksejs Neižpapa piedraudēja ar "Neptun" visai Krimai, it īpaši Sevastopolei. Pēc viņa domām, Krievija "var uzbrukt Ukrainai", lai palaistu ūdeni no Dņepras uz Krimu. Lūk, un te noderēšot jaunie kompleksi: admirālis pieticīgi vērtēja, ka tie viegli iznīcināšot visus infrastruktūras objektus Krievijas pussalā. Pie tam, uzsvēra Neižpapa, raķetes tikšot palaistas no Ukrainas kontinentālās daļas, no atbildes triecienam nesasniedzama attāluma.

Zīmīgi, ka īstam karam ar Krieviju admirālis sāka gatavoties tūlīt pēc stāšanās amatā jūnijā. Pie tam viņš pareģoja lielus zaudējumus karavīru un civiliedzīvotāju vidū.

Maskavai atliek tikai diplomātiski atvēsināt satrakojušos ukraiņu militāristus. Ukrainas JKS komandiera izteikumus Kremlis nosauca par absolūtām muļķībām un pret Krieviju vērstās histērijas mākslīgu saasināšanu.

50
Tagi:
drošība, Melnās jūras flote, karaspēks, Ukraina, Krievija
Policija terorakta pastrādāšanas vietā Nicā, foto no arhīva

Terora vilnis Francijā: valdība sola stingru atbildi

0
Noziedznieks izdzēsis trīs dzīvības Nicas baznīcā. Francijā sācis darbu nacionālais terorisma apkarošanas plāns.

RĪGA, 29. oktobris - Sputnik. Ceturtdien Francijā notika vairāki uzbrukumi - dienā, kad musulmaņi svin pravieša Muhameda piedzimšanu. No rīta pie Nicas baznīcas nezināma persona ar nazi uzbruka cilvēkiem, rezultātā ir trīs bojāgājušie, uzbrucējs aizturēts. Aviņonā nošauts vīrietis, kurš ar nazi meties virsū policistiem. Lionā policija aizturēja ar nazi bruņotu vīrieti, kas gatavojās uzbrukumam. Francijas valdība paziņoja, ka atbilde uz uzbrukumiem būs "spēcīga un tūlītēja".

Uzbrukums Nicā

Kā vēsta RIA Novosti, uzbrukums ar nazi notika Nicā ap plkst. 9.00 netālu no baznīcas. Uzbrukumā bojā gāja trīs cilvēki. Informāciju apstiprināja Nicas mērs Kristiāns Estrozi. Aizdomās turamais bija aizturēts.

Pilsētas mērs novērtēja notikušo kā iespējamo teroraktu. Viņš paziņoja, ka uzbrucējs nepārstāja atkārtot "Allāh akbār". Estrozi paziņoja, ka pēc notikušā visas Nicas baznīcas tiks slēgtas.

"Tiks darīts viss iespējamais, lai pasargātu manu pilsētu... Es palūdzu, lai visas baznīcas, visas kulta vietas būtu slēgtas," paziņoja Nicas mērs televīzijas kanāla BFMTV ēterā.

Sputnik France, atsaucoties uz informācijas avotu policijā, pastāstīja, ka ļaundara pirmais upuris ir vecākā gadagājuma sieviete, kura šorīt ieradusies bazilikā, lai noskaitītu lūgšanu. Viņas mirstīgās atliekas atrada pie svētā ūdens trauka. Tāpat ēkā tika atrasts bojā gājušais kulta kalps - 45 gadus vecs vīrietis. Trešais upuris – vīrietis, kuram, kā ziņots, izdevās pamest dievnamu, taču vēlāk viņš miris no ievainojumiem.

Uzsākta izmeklēšana

Uzbrukuma izmeklēšanai pievienojās prokuratūras pretterorisma nodaļa. Kā vēsta BFMTV, izmeklēšana ir uzsākta saistībā ar slepkavību, saistītu ar teroristisko darbību, slepkavības mēģinājumu un noziedzīgu sazvērestību. Ar to nodarbojas tostarp kriminālizmeklēšanas (DCPJ) un Iekšējas drošības galvenās pārvaldes (DGSJ) darbinieki.

Francijas prezidents Emanuels Makrons devās uz IeM krīzes centru, kad kļuva zināms par uzbrukumu Nicā. Tāpat tur ieradīsies arī valsts premjerministrs Žans Kastekss. Pēc IeM krīzes centra apmeklēšanas valsts vadītājs dosies uz Nicu.

Francijas valdība apsolīja, ka reakcija uz šodienas uzbrukumu sēriju būs nežēlīga. Valdība ievieš terorisma apkarošanas plānu.

"Atbilde... būs spēcīga un tūlītēja. Es jau pieņēmu lēmumu par Vigipirate plāna īstenošanu visā valsts teritorijā," paziņoja Francijas premjerministrs Žans Kastekss.

Vigipirate (vārdu vigilance un pirate savienojums - "modrība" un "pirātu") ir nacionālā trauksmes izziņošanas sistēma par teroristisko draudu līmeni, tā tika izveidota 1978. gadā.

Reakcija uz traģēdiju

Franču islāma ticības padome (CFCM), kas pārstāv musulmaņu intereses valsts institūcijās, nosodīja nezināmās personas uzbrukumu Nicas baznīcā un aicināja Francijas musulmaņus atcelt visas svinības Mavlida ietvaros (pravieša Muhameda dzimšanas dienas svinības – red.).

Krievijā notikumu Nicā nosauca par šausmīgu traģēdiju. Krievijas prezidents Vladimirs Putins izteica prezidentam Makronam līdzjūtību par teroristu uzbrukumiem republikā.

"Īpašu sašutumu izraisa cinisks un nežēlīgs noziegums, kas pastrādāts dievnamā. Mēs kārtējo reizi pārliecinājāmies, ka teroristiem ir absolūti svešs cilvēciskās morāles jēdziens. Skaidrs, ka cīņa ar starptautisko teroru prasa reālas visas pasaules sabiedrības apvienotas pūles," cita starpā atzīmēts Putina telegrammā.

Vācijas kanclere Angela Merkele paziņoja, ka ir satriekta sakarā ar nežēlīgajām slepkavībām Nicā. " Savās domās esmu kopā ar noslepkavoto un ievainoto radiem. Šajās smagajās stundās vācieši ir solidāri ar franču nāciju," teica Merkele.

Latvijas Ārlietu ministrijas vadītājs Edgars Rinkēvičs pauda dziļu līdzjūtību Nicā bojāgājušo radiem un tuviniekiem, kā arī pauda solidaritāti ar Franciju Latvijas Republikas vārdā un aicināja turpināt cīņu ar terorismu.

Patī slepkavība

Traģēdija Nicā notika 13 dienas pēc nežēlīgās slepkavības Parīzes piepilsētā: Konflānā-Sentonorīnā 16. oktobrī uzbrucējs nogrieza galvu vēstures pasniedzējam Samuelam Patī, kurš mācību nodarbībās demonstrēja karikatūras par pravieti Muhamedu. Skolotājam tika izteikti draudi. Uzbrucēju nošāva policijas darbinieki. Francijas antiteroristiskās prokuratūras vadītājs Žans Fransuā Rikars paziņoja, ka čečenu izcelsmes uzbrucējs ir dzimis Maskavā 2002. gadā un ieguva bēgļa statusu Francijā.

Francijas prezidents Emanuels Makrons nosauca notikušo par teroraktu. Bojāgājušā pasniedzēja izvadīšanas ceremonijas laikā viņš paziņoja, ka Francija turpinās aizstāvēt vārda brīvību un neatteiksies no karikatūrām. Pēc Makrona izteikumiem vairākas musulmaņu valstis aicināja izsludināt boikotu franču produkcijai.

0
Tagi:
terorakts, Francija
Pēc temata
Terorista uzbrukumā Nicā gājuši bojā 84 cilvēki
Sociālie tīkli par teroraktiem Nicā: vardarbība vardarbības labad
Traģēdija Nicā – līdz šim nebijis terorakts
Terorists iepriekš izpētījis savu maršrutu Nicā