Eiropu gatavo neatgriezeniskām pārmaiņām

235
(atjaunots 14:19 14.04.2020)
Rodas iespaids, ka varasvīru biedējošo atklāsmju mērķis ir pakāpeniski likt manīt kardinālu pasaules izmaiņu reālijas, nevis vēlme informēt par neizbēgamiem pasākumiem (ir cerība, ka patiesībā viss būs labāk). Pēc pandēmijas beigām Eiropa būs spiesta mainīt dzīvesveidu.

Francijas prezidents pagarināja līdz 11.maijam nacionālo pašizolācijas un karantīnas režīmu – vēl četras nedēļas klāt mēnesim, kas jau palicis aiz muguras.

Elizejas pils lēmums bija sagaidāms, nebija tikai skaidrs, par kādu termiņu – mēnesi vai pusotru – būs runa un vai gaidāmi jauni ierobežojumi vai, gluži otrādi, režīma mīkstināšana, portālā RIA Novosti stāsta Irina Alksnis.

Emanuela Makrona un citu Eiropas amatpersonu nesenie paziņojumi neapšaubāmi liecina, ka pilsoņus pakāpeniski mudina aptvert notiekošās sistemātiskās izmaiņas un grozīt pašiem savu dzīvi atbilstoši reālijām.

Aizvadītajā sestdienā Francijas prezidents informēja, ka Šengenas zonas robežas, iespējams, paliks slēgtas pat līdz septembrim. Pagaidām neobligātie braucieni pa ES aizliegti līdz 15.maijam, taču, spriežot pēc visa, termiņš tiks pagarināts. Makronam piebalsoja arī Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Laiena – viņa brīdināja, ka pilsoņi var nekalt nekādus ceļojumu plānus pa Eiropu vasaras atvaļinājumos.

Tiesa, nākamais ES amatpersonas izteikums izskanēja vēl nomācošāk: stingras pašizolācijas režīms senioriem varētu tikt pagarināts līdz gada beigām (tas ir, uz astoņiem ar pusi mēnešiem!). Tas saistīts ar Covid-19 vakcīnu – ir cerība, ka tobrīd jau tā parādīsies.

Fon der Laiena mazliet krāpjas.

Patiešām, vairākās valstīs patlaban rit aktīvs darbs pie vakcīnas. Krievijas speciālisti plāno sākt izmēģinajumus ar cilvēkiem vasaras sākumā. Ķīnā klīniskie izmēģinājumi rit pilnā sparā, un tos patiešām plānots pabeigt līdz gada beigām. Savukārt briti, kuri vēl nav sākuši testus ar cilvēkiem, sola rezultātu jau septembrī, tomēr viņu optimisms, atklāti sakot, ir apšaubāms.

Tamlīdzīgu preparātu izstrādes protokoli ir ļoti stingri, vajadzīgi vairākus mēnešus ilgi testi – vispirms ar dzīvniekiem, pēc tam – ar cilvēkiem. Eksperti uzskata, ka reāls termiņš ir gads. Tātad britu zinātnieki pārspīlē savas perspektīvas vai arī plāno pārkāpt noteikumus, kuru mērķis ir garantēt farmaceitiskās produkcijas drošību cilvēkiem.

Lai nu būtu, kā būdams, Eiropas vadībai būs iegansts pagarināt pašizolācijas režīmu senioriem, jo pat pēc vakcīnas izstrādes tai vēl būs jāpārcieš milzumgara birokrātiska saskaņošana Eiropā. Turklāt Makrons piezīmēja, ka infekcijas izplatības atšķirības pasaulē rada jaunu uzliesmojumu risku. Ja tā, zināmus ierobežojumus var saglabāt vēl pāris gadus, ieviest citus, atcelt un atkal ieviest – saskaņā ar situāciju.

Grūti iedomāties, cik nomācoši tik ilga uzturēšanās četrās sienās ietekmēs sirmgalvju garīgo, morālo un, protams, fizisko stāvokli. Turklāt neziņā esošo cilvēku un uzņēmumu panika ir garantēta.

Rodas iespaids, ka varasvīru biedējošo atklāsmju galvenais mērķis ir nevis vēlme informēt par neizbēgamiem pasākumiem (ir cerība, ka patiesībā viss būs labāk), bet gan pakāpeniski likt manīt kardinālu pasaules izmaiņu reālijas. Tajā Eiropai nāksies dzīvot tālāk – pēc pandēmijas beigām.

Cilvēki tomēr lielākoties uzskata notikumus par salīdzinoši īsu force majeure, kam galu galā būs skaidri un gaiši pielikts punkts, bet pēc tam, teiksim, pēc dažām nedēļām viss atgriezīsies vecajā gultnē. Bizness (it īpaši mazais un vidējais), protams, uztraucas un nervozē, taču cer uz valsts atbalstu un lēš, kā kompensēt zaudējumus, kad viss beigsies.

Tagad taču kļūst aizvien skaidrāks: nekas nebeigsies. Jā, ierobežojumi un aizliegumi pakāpeniski zudīs, iespējams, pēc Austrijas parauga, kas tagad soli pa solim mīkstina epidemioloģisko režīmu. Šodien tur veras vaļā mazie veikali (kuru platība nepārsniedz 400 kvadrātmetrus), protams, ar stingriem drošības pasākumiem.

Taču veselas nozares (tūrisms, aviopārvadājumi, izklaide un masu pasākumi – saraksts ir ļoti garš) joprojām paliek pilnīga vai daļēja aizlieguma režīmā uz nenoteiktu laiku. Tas nozīmē, ka uzņēmumi bankrotēs un uz ielas nonāks milzīgi bezdarbnieku pūļi, jo nekāds valsts atbalsts nepalīdzēs biznesam izdzīvot vairākus mēnešus ilgā bezdarbībā, bet saprotamām perspektīvām.

Britu mediji ziņoja, ka futbola kluba "Arsenāls" sportisti negatīvi novērtējuši vadības ierosinājumu uz laiku samazināt viņiem algas pandēmijas dēļ. Šajā solī var saskatīt cilvēku tuvredzību – viņi atsakās paieties pretim un palīdzēt pārvarēt grūtu periodu darba devējam, kas maksā viņiem milzu naudu. Taču saskatāma arī pareiza situācijas izpratne.

Lielais sports ar tā masu pasākumiem un sportistu milzīgajām, nereti pat nepieklājīgi izpūstajām algām, varētu kļūt par vienu no gaidāmo pārmaiņu upuriem. Tātad futbolistiem nav īpašas jēgas ierobežot sevi situācijā, kad visa industrija stāv uz kraha robežas – viņiem šķiet pareizāk izspiest visu iespējamo, bet tālāk – kā paveiksies.

Ir tikai viena problēma: tāda loģika, ko sabiedrība izmanto smagas krīzes laikos, garantē sliktākā un grūtākā scenārija īstenošanos. Gribētos ticēt, ka vismaz lielākā daļa eiropiešu to patur prātā, ja atsevišķi britu futbolisti ir piemirsuši.

235
Tagi:
koronavīruss, Eiropa
Pēc temata
Mītiskā Rietumu vienotība: vai Krievija palīdzēs uzbūvēt "jauno pasauli"?
Dzimtajā Latvijā ieslēgtu bezdarbnieku pūļi: pie kā koronavīruss novedīs valsti
Ekonomists: pēc diviem mēnešiem Latvijas ekonomika var sabrukt
Latvijas bruņutransporteris CVRT

NATO 2030: pie ved spriedzes eskalācijas stratēģija Baltijā

44
(atjaunots 16:21 23.02.2021)
No Austrumeiropas valstu viedokļa destruktīvā Ziemeļatlantijas alianses loma kļūst acīmredzama pēc militārās darbības nepamatotās paplašināšanas – gaisa patruļu, sauszemes un jūras spēku manevru, kaujas grupu izvēršas – pie Krievijas robežām Baltijā.

Militārā bloka augošā aktivitāte "pie austrumu flaga", vai, iespējams, "austrumu flangā", piespiež Krieviju veikt atbildes pasākumus, norāda militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

NATO valstu aizsardzības ministri 17.-18. februārī apsprieda finansējuma paplašināšanu alianses militārās aktivitātes vajadzībām pie Krievijas robežām. Atgādināšu: bloks oficiāli uzskata Krieviju par galveno militāro drošības apdraudējumu vismaz līdz 2030. gadam. NATO kopējais budžets kopš 2019. gada pārsniedz vienu triljonu dolāru (Krievijas aizsardzības budžets – 42 miljardi dolāru, 11. vieta pasaulē). Pie tam alianses galvenā prioritāte tuvākajiem 10 gadiem joprojām ir Eiropas valstu militāro izdevumu audzēšana un bruņojuma – pārsvarā ASV ražojumu – iegāde.

Loģiski butu pieņemt, ka "Krievijas agresijas" savaldīšanas atmosfērā Baltijas valstis "avangardā" gluži vai peldas alianses aizsardzības investīcijās un nespēj ne apgūt jaunāko amerikāņu bruņojumu. Ne velti ministru "lielās" telekonferences fonā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas bruņoto spēku virspavēlnieki šaurā  lokā apsprieda trīspusējās sadarbības un nacionālo armiju kopīgas attīstības jautājumus.

Baltijas valstu militārās prioritātes ir līdzīgas: sauszemes spēku manevrētspējas, PGA spēku, izlūkošanas un artilērijas attīstība. Latvijas, Lietuvas un Igaunijas militārā sadarbības pamatā ir "trim vaļi": Baltijas aizsardzības koledža (BALTDEFCOL), Baltijas jūras kara eskadra (BALTRON) un Baltijas gaisa telpas novērošanas sistēma (BALTNET). Lai objektīvi novērtētu NATO stratēģiju un potenciālu Baltijas karadarbības teātrī, nāksies tuvāk aplūkot "piefrontes" republiku solidāro militāro spēku un taktiku, neskaitot reģionā dislocēto starptautisko kontingentu – aptuveni piecus tūkstošus karavīru.

Kadri ir izšķirošs faktors

Daudznacionālā Baltijas aizsardzības koledža (BALTDEFCOL) gatavo komandierus (no vecākajiem seržantiem līdz augstākās pakāpes virsniekiem) Latvijas, Lietuvas un Igaunijas bruņotajiem spēkiem. Kopējais kareivju skaits Baltijas valstīs vien nedaudz pārsniedz 30 tūkstošus cilvēku, tāpēc ātra kāpšana pa karjeras kāpnēm virsniekiem nav garantēta.

Par taktikas un NATO standartu mācīšanas līmeni spriest ir grūti, jo Latvijā, Lietuvā un Igaunijā nav neviena tanka, kara lidmašīnas vai īsta kara kuģa (tralētāji un patruļas kuteri ir jūras spēku atbalsta instrumenti).

Tomēr ideoloģiskais rūdījums Baltijas koledžā gan ir pašā augstākajā līmenī. Minēsim tikai dažus punktus no ieteiktās literatūras saraksta mācību iestādes vietnē: "Putins pret tautu: sašķeltās Krievijas bīstamā politika", "Ceļš pretī nebrīvībai: Krievija, Eiropa, Amerika", "Krievijas kara interpretācija: robežu dzēšana starp karu un mieru".

Пресс-служба Минобороны РФ

Studenti var piedalīties arī ikgadējā konferencē, kas veltīta Krievijai (tā notiks 4.-5. martā). Šoreiz pasākuma tēma ir "Atbilde Krievijai pasaulē ar virkni draudu". Baltijas valstu, Lielbritānijas, ASV zinībnieki nāks klajā ar pārskatiem par "putinismu" un kaut kādu "globālu Antikrieviju". Jāpiebilst, ka Baltijkas koledžā pārsvarā gatavo militāros speciālistus nevis poļitrukus vai politologus. Klausītāju uzstājīgā zombēšana ar Krievijai naidīgas tematikas materiāliem rada iespaidu, it kā militārā dienesta augstākā jēga Baltijas valstīs ir nevis dzimteni mīlošs profesionālis, bet gan vienīgi naids pret kaimiņvalsti. Pie tam šajā atmosfērā mācās visi – topošie seržanti, virsnieki, valsts ierēdņi un citu valstu karavīri.

Augstāko virsnieku kursos (akadēmiskis līmenis) BAK 2021. gadā mācās 19 cilvēki no Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Itālijas, Vācijas, Gruzijas, Moldovas, Slovākijas un Ukrainas. Agrāk komandieru kurss vecākajiem seržantiem apvienoja kursantus no 10 valstīm. tā, piesaistot ASV armijas Kara koledžu, Kembridžas universitāti un citus mūsdienīgos centrus veidojas "godājama partnerība" un citas blaknes, ko rada NATO klātbūtne Austrumeiropā. Kādus ieročus, izņemot ideoloģiju, saņems absolventi?

Sinerģijas koncepcija

Kopš 1998. gada pastāv Baltijas jūras kara eskadra (BALTRON), ko nākas komandēt pēc kārtas.

Zināms,  ka eskadra ir operatīva vienība jūras kara flotē, kuras mērķis ir operatīvie kaujas uzdevumi karadarbības teātros jūrās un okeānos. Salīdzinājumam jāpastāsta: klasisko jūras kara eskadru veido raķešu kreiseri, lielie pretzemūdeņu kuģi, eskadras kuģi – desmitiem vimpeļu. Jūras kara eskadru Baltron veido pretmīnu aizsardzības vienības. Maksimālais iespējamais sastāvs – 14 paveci mīnu tralētāji. Galvenā funkcija – fārvatera attīrīšana (uzkopēju loma pie vecāko partneru sāniem).

Oficiālie dati liecina, ka "moskītu eskadra" sekmīgi piedalījusies starptautiskajās mācībās Dynamic Move, US BALTOPS, SQUADEX. Tomēr par tāliem pārgājieniem un jūras cīņām eskadra Baltron (faktiski – reida tralētāju brigāde) var tikai sapņot. Spriediet paši: Latvijas Jūras spēkus veido seši lietoti mīnu tralētāji līdz ar duci patruļas un apsardzes kuteru. Lietuvas JKS – 4 mīnu tralētāji un 4 patruļas kuteri, Igaunijas JKS – 4 mīnu tralētāji un divi patruļas kuteri. Neskaitot palīgkuģus (aizmugures nodrošinājums).

Tomēr  Viļņas, Rīgas un Tallinas galveno problēmu pašlaik un perspektīvā rada NATO agresīvā, Krievijai naidīgā retorika un domājamā "lielgabalgaļas" loma. Ne velti alianse lēmusi audzēt militārās aktivitātes finansējumu austrumu flangā.

Rietumi atklāti ekspluatē Latvijas, Lietuvas un Igaunijas teritorijas agresijas placdarma vajadzībām. Baltijas gaisa telpas novērošanas sistēma (BALTNET) ir īsta vīģes lapiņa, kas neslēpj ASV stratēģisko bumbvedēju uzdevumus pie Krievijas robežām. Atmosfēra Austrumeiropā ir sakaitēta. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pēc pārrunām ar Somijas ĀM vadītāju Peku Hāvisto paziņoja, ka NATO pārvieto spriedzes eskalāciju uz Baltijas gaisa telpu. Iepriekš NATO vēstīja, ka jaunie droni RQ-4D ir gatavi izlūkošanai pie Krievijas robežām, un Maskava pārmeta ASV situācijas destabilizāciju.

Alianses plašās militārās mācības "Defender Europe 2021" maijā un jūnijā notiks 12 valstu teritorijā – no Baltijas jūras līdz Balkāniem. Tajās piedalīsies vairāk nekā 30 tūkstoši karavīru no 26 alianses dalībvalstīm un partneriem (ASV nosūtīs uz Eiropu lielu kontingentu no Ziemeļamerikas). Krievija un Baltkrievija sākušas gatavot "atbildi" – stratēģiskās mācības "Rietumi 2021".

Franču interneta izdevums AgoraVox bažīgi atzīmēja: "Šogad divas gigantiskas militārās mašīnas – NATO no vienas puses, no otras - Krievija un Baltkrievija – sadursies gandrīz aci pret aci... Pārlieku daudzi fakti liecina, ka mēs novērojam ticamāko liela kara scenāriju kontinentā."

Pie tam Baltijas valstu patstāvīga militāri politiskā loma nav saskatāma, Latvijas, Lietuvas, Igaunija valdībām un tautām lemta bandinieku loma vecāko partneru spēlē.

44
Tagi:
Baltija, NATO
Latvijas budžeta portfelis, foto no arhīva

Apetīte aug Covid laikā. Latvijas valdības tēriņi pandēmijas laikā modina šaubas

40
(atjaunots 22:27 22.02.2021)
Valdība ilgi domāja, vai tik nevajadzētu paturēt tos 500 eiro, ko plānots izmaksāt par katru bērnu valstī, jo politiķiem šķiet, ka iedzīvotājiem ir bēdīgi ar finansiālo pratību. Kā nu ne! Par kādu pratību var būt runa, ja jūs nekad neesat mēģinājuši apgūt miljonu eiro?

Šķiet, tagad ir skaidrs, kāpēc Latvijas varasvīri vienmēr ar tādu nepatiku izturējušies pret "padomju pagātnes smago mantojumu" – rūpniecību un visu ekonomikas reālo sektoru. Skaidrs arī tas, kāpēc Latvijas augstskolās vienmēr inženieru un eksakto zinātņu pārstāvju vienmēr bijis daudz mazāk nekā juristu, dažnedažādu projektu vadītāju, un it īpaši – sabiedrisko attiecību speciālistu.

Cik maksā koncepcija?

Skaidrs taču: daudz vienkāršāk ir apgūt 2-3 miljonus kaut kādā gaisīgā jomā, kur nav jāskaita ķieģeļi, metāla tonnas vai kilovati ar kubikmetriem, nevis neaptaustāmas "vīzijas", "koncepcijas" un "projekti". Īpaši skaidri tas parādījās pandēmijas periodā.

Politiķi atzīst, ka, piemēram, cilvēku neuzticēšanās valdības ierobežojošajiem pasākumiem lielā mērā saistīta ar saziņas trūkumiem. Proti, mums, muļķīšiem, vajag skaidrāk apstāstīt valdības paradoksālos un pat dīvainos lēmumus. Tāpēc lielāki resursi jāiegulda informācijas sniegšanā sabiedrībai.

Vai tā patiešām ir pareizā pieeja? Par to galvu lauzīja publicists Mārcis Bendiks avīzē Diena. Viņs izanalizēja publiski pieejamos datus un noskaidroja: valdībā strādā vairāk nekā 70 sabiedrisko attiecību speciālisti. Visi saņem algu, augstāku nekā vidējā valstī. Tātad runa ir par algu fondu simtiem tūkstošu eiro apmērā mēnesī.

Vēl vairāk, ministriju un sabiedrības saziņas procesā iesaistītas privātās PR kampaņas (parasti – ar koalīcijas partijām saistītās), bet te runa jau ir par miljoniem eiro vērtiem valsts iepirkumiem. Tomēr saziņa ar iedzīvotājiem joprojām neder nekur.

Nesen izveidotajā Vakcinācijas birojā arī ir sabiedrisko attiecību speciālista postenis. Noderīgās iestādes darbinieku algas ir rekordlielas pat no valsts sektora viedokļa, un sabiedrisko attiecību konsultants saņem vairāk nekā 3 000 eiro mēnesī.
Tomēr mediji jau pauž sašutumu: konsultante nevis atbildēja uz jautājumu par to, kāpēc vakcinācijas process valstī ieveltas, bet gan vienkārši pārsūtīja Zāļu valsts aģentūras sagatavoto informāciju presei. Arī tur ir savi konsultanti, tikai alga viņiem ir mazāka.

Vai kaķītis vispār bija?

Kaķīšus mīl ne tikai sociālajos tīklos, bet arī valdībā – arī varasvīri ir cilvēki. Daudzus valstī aizkustināja pētījums, ko lobēja Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Ilmārs Dūrītis un organizēja Latvijas lauksaimniecības akadēmija. Interesanta sakritība – Dūrītis ir šīs augstskolas profesors.

Pētījuma gaitā tika izdarīti Covid-19 testi 200 kaķiem dzīvnieku patversmēs. Projekts ilga 6 mēnešus un prasīja pusmiljonu eiro. Rezultātā koronavīruss fiksēts vienam kaķim, un tas nekavējoties nosūtīts uz Igauniju (laikam jau uz simpoziju), stāsta portāls Pietiek.com.

Nav saprotams, kāpēc izmeklēja patversmēs dzīvojošos kaķus. Ar tādu metodi taču pat teorētiski nav iespējams konstatēt cilvēka dzīvībai tik bīstamā vīrusa transmisiju no cilvēka pie dzīvnieka un otrādi.
Atgādināsim, ka LA iepriekšējais pētījums – par salātiem ar bietēm un gurķiem – nodokļu maksātājiem tāpat izmaksāja tīro sīkumu – 500 tūkstošus eiro.

Sakiet, kad pēdējo reizi esat zīmējis luksoforu?

Februāra sākumā Ministru kabinets apstiprināja finansējumu 1,45 miljonu eiro apmērā vienota IT programmnodrošinājuma izstrādei vakcinācijas procesa menedžmentam.

Pēc Neatkarīgās autora Māra Krautmaņa domām, summa ir ļoti drosmīga.

Ar IT tehnoloģijām saistīta kāda problēma – patiesībā nav zināms cik tās maksā – projekts var izmaksāt 14,5 tūkstošus, 1,45 miljonus, 145 miljonus. 145 miljonus IT speciālisti kautrējās paprasīt, bet 1,45 miljoni izskatījās normāli.
Citi eksperti, kam nauda nav tikusi, jums teiks, ka 1,45 miljoni ir neadekvāta summa. Ka pat tādu naudu varētu radīt ne tikai IT risinājumu Latvijai, bet arī vietni 10 miljoniem lietotāju, pat vairāk – visai Baltijai un klāt paķert gabaliņu Ukrainas.

Citi IT speciālisti uzskata, ka tāds produkts diezin vai maksā vairāk nekā 50 tūkstošus. Diezin vai arī konkrētie izpildītāji – programmētāji – saņems vairāk nekā 50 tūkstošus. Te, tāpat kā ar naudu, ko konkursā laimēja sabiedrisko attiecību kompānijas, rodas aizdomas, ka lauvas tiesa pazūd partiju kambaros.

Nesen valdība atklāja, ka izstrādājusi "Luksofora principu", - kad ar konkrēto Covid-19 izplatības pakāpi saistīto ierobežojumu režīmu apzīmē ar noteiktu krāsu. Kāds sociālajos tīklos pavaicāja, kāpēc visi smejas. Patiešām – kad jūs pats pēdējo reizi zīmējāt luksoforu? Ahā. Vispirms uzzīmējiet, pēc tam kritizējiet.

Domāt valstiski!

Nozagt piecus eiro ir noziegums. Miljonu – lielisks bizness. Miljardu – valstiska domāšana. Raidījums "Nekā personīga" telekanālā TV3 atgādināja: jau septembrī Finanšu ministrija sāka kalt plānus, kā apgūt 2 miljardus eiro – pirmo porciju no Eiropas atveseļošanas mehānisma. Nauda jāiztērē tādām abstraktām un neaptaustāmām lietām, kā digitalizācija, cīņa ar klimata pārmaiņām un citām reformām, kas nesīs labumu visai sabiedrībai un ļaus mums visiem iziet no krīzes un kļūt stiprākiem. Protams, tikai tiem, kuri izdzīvos, jo tos, kuri nomirs, neuzaicinās pat Ziemassvētkus svinēt.

Ministrijas iesniedza Ministru kabinetam savas vēlmes 7,5 miljardu eiro vērtībā. Tikai trīs ministrijas palūdza vairāk nekā miljardu. Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Mendelsone konstatēja: ja salikt ciparus kopā, paveras pavisam citāda aina, ko sabiedriskajam sektoram faktiski plānoti 82% finansējuma un 18% - privātajam sektoram. Bet tas taču nav ministriju atveseļošanas plāns, tas ir tautsaimniecības un iedzīvotāju labklājības atjaunošanas plāns, viņa bija sašutusi.

Tādai nostādnei nepiekrīt ministru virsaitis Krišjānis Kariņš. Viņaprāt, liela daļa no "Atjaunošanas un stabilitātes plāna" Latvijai paredzēto līdzekļu aizies uz privāto sektoru. Tiesa, pats privātais sektors domā citādi, paziņoja premjers. Kāpēc tā? Ak jā, jau atkal tās saziņas problēmas.

Varbūt tomēr valdībai un Saeimai ir taisnība? Spriežot pēc visa, tur strādā labākie eksperti finanšu apgūšanas jautājumos.

Bet vienkāršajiem iedzīvotājiem un uzņēmējiem droši vien nepietiek fantāzijas, lai izdomātu, kur likt naudu. Patiesībā tieši to paziņoja KP LV frakcijas vadītājs Māris Možvillo diskusijā par to, vai izsniegt vecākiem pabalstu 500 eiro apmērā par katru bērnu.

Viņš teica, ka tādu naudu vecākiem dot nevar, jo daudziem viņu vidū neesot nekādas finansiālās pratības. Sak, izšķiedīs naudu visādiem niekiem – alum, krosenēm, spēļu konsolēm un mikseriem. Bet bērniem labākajā gadījumā tikšot pļauka no vecākiem.

40
Tagi:
pabalsts, valdība, Latvija, koronavīruss
Pēc temata
Kā "jūtas" 280 miljoni eiro airBaltic, vai nav pamaz? Dombrovskis par "izmisuma budžetu"
Ekonomikas brīnuma gaidās: Saeima apstiprināja 2021. gada budžetu
"Mēs radām jaunu krīzi": bizness sit trauksmes zvanu budžeta projekta dēļ
"Parādiet partiju, kura solīja šādus nodokļus": kā Saeima apstiprina budžetu
Solitaire

Eksperts nosauca "Ziemeļu straumes 2" palaišanas termiņu

0
(atjaunots 16:17 24.02.2021)
Iepriekš ukraiņu ārējais izlūkdienests paziņoja, ka projekts tiks pabeigts 12. jūnijā, lai "pēc padomju tradīcijas" saistītu gāzesvada palaišanu ar Krievijas dienas svinībām.

RĪGA, 24. februāris — Sputnik. Krievijas valdības Finanšu universitātes eksperts, Nacionālās enerģētiskās drošības fonda vadošais analītiķis Igors Juškovs nosaucis gāzesvada "Ziemeļu straume 2" nodošanas ekspluatācijā provizorisko termiņu, vēsta RIA Novosti.

Iepriekš ukraiņu ārējais izlūkdienests paziņoja, ka projekts tiks pabeigts 12. jūnijā, lai pēc "padomju tradīcijas" saistītu gāzesvada palaišanu ar Krievijas dienas svinībām.

Juškovs atzīmēja, ka tie ir tikai Ukrainas izlūkošanas aģentūras minējumi.

Eksperts precizēja, ka "Ziemeļu straumes 2" ieviešana ekspluatācijā norisināsies četros posmos. Pirmajā posmā jāpabeidz cauruļvadu izbūve Vācijas ūdeņos. Otrajā - Dānijas zonā. Trešais posms ietver regulēšanas un palaišanas darbus, tostarp kompresijas pārbaudi, bufera gāzes iesūknēšanu, cauruļvada dažādu darbības režīmu pārbaudi. Ceturtais posms ir projekta komerciāla palaišana.

"Palaišana ekspluatācijā notiks ne ātrāk kā septembrī, nevis 12. jūnijā," viņš atzīmēja.

Juškovs paskaidroja, ka "Ziemeļu straumes 2" būvdarbu pabeigšana netiks saistīta ne ar kādu kalendāra dienu.

"Ukraina cenšas radīt iespaidu, ka Krievija ir Padomju Savienības mantinieks, kur bija pieņemts saistīt kārtējās būves pabeigšanu ar svētku datumu," viņš secināja.

Projekts paredzēts divu gāzesvada cauruļu izbūvi ar kopējo jaudu 55 miljardu kubikmetru apmērā gadā no Krievijas piekrastes pāri Baltijas jūrai līdz Vācijai. Cauruļvads tiek izbūvēts caur Somijas, Zviedrijas un Dānijas teritoriālajiem ūdeņiem vai ekskluzīvajām ekonomiskajām zonām.

Pret "Ziemeļu straumi 2" iebilst Ukraina, kas nevēlas zaudēt Krievijas gāzes tranzīta nestos ienākumus, ASV, kas aktīvi cenšas pārdot ES savu sašķidrināto dabasgāzi, kā arī Polija, Latvija un Lietuva, kas to uzskata par politisku projektu.

0
Tagi:
Ziemeļu straume 2
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
"Ziemeļu straume 2" noteiks Vācijas un ASV attiecību likteni
ASV paskaidroja, kādu pozīciju ieņem "Ziemeļu straumes 2" jautājumā
Vācija varētu "izpirkt" "Ziemeļu straumi 2", lai izvairītos no ASV sankcijām
Berlīnē aicināja nesaistīt "Ziemeļu straumi 2" ar Navaļniju