ANO ēka, foto no arhīva

Mītiskā Rietumu vienotība: vai Krievija palīdzēs uzbūvēt "jauno pasauli"?

81
(atjaunots 14:37 11.04.2020)
Ideju par ANO Drošības padomes pastāvīgo locekļu "piecnieka" (Krievija, Lielbritānija, Francija, ASV, Ķīna) apspriedi, ko ierosināja Vladimirs Putins, mutiski atbalstīja visi valstu vadītāji. Taču ne tikšanās vieta, ne laiks, ne apspriežamie jautājumi vēl nav saskaņoti.

Cilvēce ir sašķēlusies draudu priekšā

Krievijas vadītājs ierosināja minēto tikšanos, uzstājoties Jeruzalemē Holokausta 75. gadadienas piemiņai. Viņš pauda nopietnas bažas par "pasaules sašķeltību draudu priekšā".

"Stratēģiskās stabilitātes jautājumi ir daļa no problēmām, kas prasa neatliekamus un neordinārus soļus. Plašākā aspektā runa ir par cilvēces izdzīvošanu," savukārt norādīja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.

Satura un dramatisma ziņā šie izteikumi atgādina PSRS vadības iniciatīvas 30. gadu otrajā pusē. Toreiz PSRS pieprasīja kopīgiem spēkiem stāties pretī agresoram un šiem nolūkiem izveidot kolektīvās drošības sistēmu. Rietumi padomju vadību neuzklausīja. Rezultātā pasaule nonāca pie Otrā pasaules kara, un tikai pēc tā beigām izveidojas Jaltas un Potsdamas sistēma, kuras ietvaros mēs it kā dzīvojam vēl šobaltdien.

Tieši tā – "it kā", jo de facto Jaltas un Potsdamas sistēmas mehānismi jau sen vairs nedarbojas.

Pēc PSRS sabrukuma ASV patstāvīgi pārskatīja starptautisko attiecību regulēšanas mehānismus. Dažkārt mūsdienu sistēmu dēvē par "Postjaltas" sistēmu, jo formāli visas starptautiskās organizācijas, ko paredzēja Jaltas un Potsdamas vienošanās, darbojas, nevienai tiesības nav ierobežotas. Taču patiesībā Vašingtona nosaka, kādus starptautisko organizāciju lēmumus tai un ASV sabiedrotajiem vajadzētu pildīt, kādus – ne. Savukārt valstīm, kas iebilst pret amerikāņu diktātu, to līderiem un starptautiskajām organizācijām draud vismaz sankcijas, sliktākajā gadījumā patvaļīgie vadītāji tiek arestēti ar izdomātiem ieganstiem, bet pārlieku patstāvīgas valstis sastopas ar ASV "humanitārajiem uzlidojumiem".

Pasaulē iestājusies sistēmiska krīze

Mēs dzīvojam pasaulē, kuras globālās ekonomikas pamatā ir Vašingtonas konsenss (Vašingtonas konsensa ēra – vēl viens izplatīts "Postjaltas" ēras nosaukums). Savukārt politiskajā aspektā Vašingtonas konsensa ekonomiskā modeļa virskundzību nodrošina ASV globālā hegemonija. Pareizāk sakot, tā bija vēl pavisam nesen. Taču Krimas atgriešanās Krievijā teju vai to pārņemt gatavo amerikāņu deguna priekšā, ASV izspiešana no Sīrijas, pret Krieviju ieviesto sankciju efektivitātes trūkums, Vašingtonas nespēja piespiest Ķīnu pakļauties savām politiskajām un ekonomiskajām prasībām, plaisa ASV un ES elites starpā, ASV un ES pastāvīgie ekonomiskie konflikti, - tas viss liecina, ka amerikāņu hegemonija beidzas.

Taču bez ASV politiskās hegemonijas Vašingtonas konsensa ekonomiskās politikas īstenošana nav iespējama.

Pasaulē iestājusies sistēmiska krīze. Vissāpīgāk (arī ekonomikas aspektā) tā skārusi ASV un visus Rietumus kā brūkošā Vašingtonas konsensa galvenos beneficiārus. Kad rietumvalstis izies no krīzes, kādā stāvoklī tās būs, vai būs vēl pilnā sastāvā, - tas nav zināms nevienam. Tam pievienojas vēl koronavīrusa epidēmija, ko citā laikā cilvēce varbūt būtu pamanījusi, taču būtu pārcietusi bez īpašiem satricinājumiem, un ekonomiskie zaudējumi, lai cik lieli tie būtu, nebūtu kritiski.

Taču apstākļos, kad epidēmija pievienojas sistēmiskai krīzei, kad resursu tāpat jau pietrūkst, bet te vēl nākas tos šķiest epidēmijas un tās seku pārvarēšanai, sākuši brukt globālisma pamati – Rietumu mītiskā vienotība. Rietumvalstis ne tikai norobežojas viena no otras, bet arī noripojušas līdz absolūti egoistiskai politikai. Partneri ES atsakās palīdzēt ar medicīniskajiem preparātiem un finansēm. ES valstu ekonomikas zaudē sektorus, kuru pamatā ir vienotība (tūrisms, kopēja ražošana – rezerves daļu piegāde no karantīnas zonām pāri slēgtām robežām tagad nebūt nav garantēta). ASV organizēja veselu militāro operāciju, lai izvestu no Itālijas pusmiljonu koronavīrusa testu, kuru ļoti trūkst pašai Itālijai. Rietumi iegrimst klasiskā viduslaiku atmosfērā: katrs par sevi, un visi pret visiem. Jo ilgāk plosīsies epidēmija, jo dziļāk iegrims.

Uzbūvēsim jaunu pasauli?

Ja beidzas vecā pasaule, vajag vienoties par "skaistās jaunās pasaules noteikumiem". Patiesībā tieši to ierosināja Vladimirs Putins. Starptautisko attiecību jauno sistēmu iespējams noteikt pēc pasaules kara (tā notika 1914.-1918. un 1939.-1945.gg.), jeb uz vispārēja kompromisa bāzes, kas ļauj izvairīties no militāras sadursmes, kas draud ar bojāeju visai cilvēcei.

Nav zināms, vai ANO Drošības padomes "piecnieka" tikšanās notiks rudenī, vai vēlāk. Jebkurā gadījumā vajadzētu pagaidīt, kad būs zināms, kādus zaudējumus Rietumiem nodarījusi epidēmija, kā beigsies naftas (es pat teiktu – enerģētikas, jo runa ir arī par gāzi) karš, un varēs paskatīties, cik zemu kritīs Rietumu biržas pašreizējās globālās sistēmiskās krīzes gaitā. Kad kļūs skaidrs, kas izdzīvojis šajā aizraujošajā karā, varēs lemt, ar ko un par ko runāt.

Te ir viens vienīgs pozitīvs aspekts – šķiet, sistēmiskās krīzes, ogļūdeņražu krīzes un koronavīrusa pandēmijas kopums var aizvietot mums jaunu pasaules karu. Tas kļūs par "meža sanitāru" un izbrāķēs dzīvotnespējīgus politiskos veidojumus.

Autora domas var neatbilst redakcijas viedoklim. 

81
Tagi:
krīze, Krievija, Rietumi
Vislatvijas vecāku sapulce, foto no arhīva

"Vecāku lietas" mācība: laiks atmest politkorektuma važas

6
(atjaunots 13:04 06.06.2020)
Latvijā nepastāv konflikts starp labo tautu un slikto valdību. Latvijā plosās konflikts starp latviešu un krievu nacionālajām kopienām.

Nesen es vērsos Ģenerālprokuratūrā – cenšos panākt naudas kompensācijas izmaksu par nodarīto kaitējumu. Runa ir par skandalozo "vecāku lietu", ko Valsts drošības dienests (toreizējā Drošības policija) ierosināja 2018. gada aprīlī. Īsumā atgādināšu svarīgākos faktus.

Astoņi aizdomās turamie un maskoti vīri

2018. gada 31. martā Rīgā notika Vislatvijas vecāku sapulce, ko organizēja Krievu skolu aizsardzības štābs. Aptuveni tūkstoš cilvēki sapulcējās, lai apspriestu metodes cīņā par krievu izglītības saglabāšanu.

18. aprīlī Drošības policija ierosināja kriminālprocesu pret astoņiem sapulces dalībniekiem, tostarp – pret Latvijas Krievu savienības līderi Tatjanu Ždanoku, publicistu Aleksandru Gapoņenko un mani. Vēlāk aizdomās turamo sarakstā bija iekļauts arī politiskais aktīvists Iļja Kozirevs.

Uzvaras dienas priekšvakarā, 8. maijā netālu no mājām mani aizturēja DP darbinieki. Aizturēja rupji, pielietoja spēku: trīs maskoti vīri mani nogāza uz ietves, pēc tam iemeta mikroautobusā.

Divas nedēļas pavadīju Rīgas Centrālcietumā. Pēc tam tiesa mainīja drošības līdzekli pret policijas kontroli un aizliedza pamest valsti. Veselu gadu mani naktīs apciemoja policija, pārbaudot, vai esmu mājās. Nevarēju tikties un sazināties ar saviem domubiedriem.

Man tika piešķirts aizdomās turamā statuss sakarā ar trim Krimināllikuma pantiem: darbība pret Latviju, nacionālā naida kurināšana un masu nekārtību organizācija. Līdztekus uzrunai vecāku sapulcē lietā bija iekļauta vēl viena epizode: piedalījos gājienā krievu skolu aizsardzībai ar plakātu "Katram rusofobam – kārtīgu zārku!"

2020. gada aprīlī lieta pret visiem aizdomās turamajiem bija slēgta – nebija nozieguma sastāva.

Kompensācijai par cietumā pavadīto laiku un citām man sagādātajām nepatikšanām vēlos no valsts saņemt pieticīgu četrciparu summu.

Reiz es jau saņēmu kompensāciju: kad tiesa mani attaisnoja lietā par sprāgstvielu glabāšanu. Toreiz mana prasība bija simboliska – 1 lats. Es to saņēmu, izurbu monētā caurumu un nēsāju ķēdītē kā trofeju. Paskatīsimies, kā klāsies šoreiz.

Izmeklēšana apzināti vilkta garumā

Sputnik Latvija jau vairākkārt rakstījis par "vecāku lietu". Tagad gribu pievērst uzmanību dažiem, manuprāt, būtiskiem aspektiem.

Policijas izmeklēšana ilga divus gadus. Vārds "izmeklēšana" jāliek pēdiņās, jo, pēc būtības, nekā izmeklējama nebija. Visu aizdomās turamo iedomāto noziegumu veidoja tas, ko viņi teikuši vai rakstījuši. Pie tam darījuši to atklāti un paši visu publiskojuši.

Izmeklētāja uzdevums bija ārkārtīgi vienkāršs: nopratināt aizdomās turamos un lieciniekus, nosūtīt materiālus ekspertīzei. Sertificēts eksperts noteiks, vai teiktie un rakstītie vārdi kurina etnisko naidu, aicina uz vardarbību, apdraud valsts svētos pamatus.

Ja kurina, aicina un apdraud, lieta tiek nodota prokuratūrai. Ja nekas krimināls vārdos nav atrasts, lieta ir jāslēdz. Augstākais – darbs diviem vai trim mēnešiem. Taču izmeklēšana ilga divus gadus.

Likums aizliedz man izpaust lietas materiālus, taču varu droši pieņemt, ka nekāda izmeklēšana divus gadus nenotika. Izmeklēšana tika vilkta garumā apzināti. Mērķis – pēc iespējas ilgāk ierobežot aizdomās turamo politisko un pilsonisko aktivitāti.

Manuprāt, tas ir pirmais šāda veida gadījums politiskās vajāšanas vēsturē Latvijā. VDD apgūst jaunas "mīkstas" metodes citādi domājošo apspiešanai.

Pārbaudīts, mīnu nav

No otras puses, krimināllietas slēgšana nozīmē: viss, kas tika inkriminēts mums, aizdomās turamajiem, nav noziegums. Mūsu izteikumos mēs izgājām ārpus Latvijā pieņemtā politkorektuma rāmjiem, taču nepārkāpām likumu. Iļja Kozirevs jau publicēja savā lapā Facebook savus izteikumus, ko tagad, pēc lietas slēgšanas, var apzieģelēt "Pārbaudīts, mīnu nav".

Skaidrs, ka runa nav par atsevišķiem izteikumiem, bet gan par politiskās retorikas kopējo toni. Lielākā daļa krievu politiķu un publicistu Latvijā brīvprātīgi iekaluši sevi novecojušā padomju internacionālisma važās, kas tagad vairs nedarbojas. No tādām važām ir jāatbrīvojas. Noskaidrojies, ka likums to pieļauj.

Politkorektā retorika, kas baidās pat pieminēt vārdu "latvietis" vai "latvisks" negatīvā kontekstā, veido krievu iedzīvotājiem nepareizu pašreizējās realitātes uztveri, tātad viņi nepareizi uztver arī nākotni, ko viņiem gatavo latviešu nacionālisti (Latvijas valdošie politiķi ir nacionālisti, visi kā viens).

Latvijā nepastāv konflikts starp labo tautu un slikto valdību. Latvijā plosās konflikts starp latviešu un krievu nacionālajām kopienām. Tā pamatā ir nevis emocijas, bet gan antagoniskas valsts koncepcijas. Latvieši vēlas dzīvot mononacionālā latviskā Latvijā, mēs – divkopienu valstī, kas ievērotu mūsu tiesības uz dzimto valodu un kultūru.

Kompromiss ir iespējams, taču latvieši, jūtot mūsu inteliģento piekāpību, necenšas pie tā nonākt. Tikai tad, ja ieņemsim stingru pozīciju, viņi varētu sākt dialogu.

6
Tagi:
krievu skolas, Vladimirs Lindermans
Pēc temata
Karajevs apgāzis nacionālistu iemīļoto mītu par krievvalodīgajiem Latvijā
Kam izdevīgi krāpt Latvijas tautu: izkliedēsim mītus par krievu skolām
Sojas ražas novākšana, foto no arhīva

Ķīnas graujošais trieciens globālajā ekonomiskajā karā

51
(atjaunots 14:48 05.06.2020)
Iespējams, ASV prezidents būs spiests novērsties no degošajām pilsētām un atteikties no kareivīgajiem ieteikumiem masu nekārtību dalībniekiem.

Mediji informē, ka Pekina nolēmusi izmantot gadījumu un atgādināt, ka Savienoto Valstu un Ķīnas tirdzniecības kara frontēs iestājies vien trausls pamiers un pašā Trampam neizdevīgākajā brīdī karš var atsākties ar jaunu spēku. Aģentūra Bloomberg un virkne Āzijas mediju, arī Honkongas izdevums South China Morning Post vēsta, ka Ķīnas valsts kompānijām it kā esot dots rīkojums pārtraukt lauksaimniecības produkcijas importu no ASV, portālā RIA Novosti stāsta Ivans Daņilovs.

Šis solis, ja tas patiešām ir sperts, it tiešs (un, atklāti sakot, gana rupjš) tā saucamās pirmās pārrunu fāzes laikā panāktās vienošanās pārkāpums, kas noslēgta, lai pieliktu punktu ASV un Ķīnas tirdzniecības konfliktā. Īpašu simbolisku nozīmi tam piešķirt fakts, ka tas nav vienkāršs tehnisks līgums kaut kādā atsevišķā tirdznieciskā jautājumā, - tas ir valstu vadītāju līmenī nostiprināts lēmums.

No Trampa viedokļa, tas ir svarīgs politiskais jautājums, kam ir gan ārpolitiskais, gan iekšpolitiskais aspekts. Pirmkārt, fermeri un "lauksaimniecības" štatu iedzīvotāji ir ASV tagadējā prezidenta pamata elektorāts, bet rudenī ASV gaidāmas prezidenta vēlēšanas. Tramps nevar atļauties kļūt par politiķi, kurš pievīlis savus uzticamākos vēlētājus, turklāt valstī ir papilnam citu problēmu ekonomikā, no epidemioloģiskās situācijas un rasu problēmu viedokļa. Solītā eksporta un gaidāmo finanšu ieņēmumu izgāšanās nozīmē politisku un imidža katastrofu.

Vēl svarīgāks iekšpolitiskais apsvērums – pats "pirmās fāzes darījums" ir galvenais un patiesībā arī vienīgais Republikāņu administrācijas triumfs Ķīnas frontē. Amerikāņu uzņēmēji un daļēji arī eksperti ņem vērā vecus un pragmatiskus principus, analizējot konkrētu ārpolitisko soļu panākumus, tas ir, viņus īpaši neinteresē domājamie zaudējumi miljardiem, desmitiem miljardu vai simtiem miljardu dolāru apmērā, kas nodarīti amerikāņu pretiniekiem, - vispirms viņus uztrauc jautājums, kādu naudu uz šī rēķina varēs nopelnīt amerikāņu kompānijas vai ASV Finanšu ministrija. Konkrēts piemērs: Irākā iznīcināto tanku skaits šajā pasaules ainā nevienu neinteresē salīdzinājumā ar sagrābtajās atradnēs izsūknēto naftas barelu skaitu. Šajā ziņā Trampam radās milzu grūtības: tirdzniecības karš ar Ķīnu, kas paredz tarifus un sankcijas, ir sagādājis ekonomiskos zaudējumus gan Ķīnai, gan – zināmā mērā – arī amerikāņu biznesam, toties ar papildu peļņu jautājums nav viennozīmīgs.

"Pirmās fāzes darījums" deva amerikāņu prezidentam iespēju parādīt uzņēmējiem un visiem, kuri iebilst pret ekonomisko sakaru saraušanu ar Ķīnu, ka neatkarīgi no negatīvajām sekām "Trampa metode" (tas ir, draudi, šantāža, tarifi, pārrunas, glaimi, pēc tam atkal šantāža utt.) tomēr darbojas.

ASV prezidents Donalds Tramps, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

"Darījuma" kritiķi pamatoti atzīmēja, ka patiesībā Ķīna nekur nav piekāpusies, vienkārši piekritusi pirkt ASV to, ko tā jau iepriekš pirka pasaules tirgos, tātad patiesībā Tramps, kurš panāca amerikāņu sojas iegādes apjomus, nevis "uzvarēja" Pekinu (lai ko apgalvotu viņa piekritēji), bet gan vērsās pret sojas eksportētājiem no Brazīlijas, tas arī viss. Taču grāmatveža skatījumā ASV prezidenta viedoklis izskatījās tīri labi: pirms "tirdzniecības kara" Ķīna pirka mazāk, pēc tās sākuma iegādājās vairāk, tātad (saskaņā ar amerikāņu tipisko loģiku) prezidents, kurš panācis peļņas pieaugumu, ir malacis un labs stratēģis. Tagad Pekina pamazītiņām velk nost Trampam no galvas lauru vainagu, ko viņš saņēma kā amerikāņu sojas un citu lauksaimniecības produktu eksporta labākais menedžeris.

Tas paveikts neoficiāli, tomēr, no pasaules mediju viedokļa, spēks jau ir nodemonstrēts.

South China Morning Post uzsvēra: "Valsts treideriem Cofco un Sinograin pavēlēts apturēt iepirkumus, pastāstīja viens no avotiem, kuri lūdza nesaukt viņus vārdā. Viens no viņiem atklāja, ka pircēji Ķīnā atcēluši arī nenoteiktu cūkgaļas pasūtījumu skaitu ASV. Savukārt cits avots vēsta, ka privātajām kompānijām nav dota pavēle apturēt importu.

Apturēšana ir pēdējā zīme, kas apliecina: abu pasaules lielāko ekonomiku "pirmās fāzes tirdzniecības vienošanās", sasniegta ar tādām grūtībām, tagad ir apdraudēta. Laikā, kad Ķīnas premjerministrs Li Kecans apstiprināja solījumu pildīt janvārī parakstīto vienošanos, spriedze turpināja augt, ņemot vērā (amerikāņu – red.) pretestību Pekinas pūlēm padarīt stingrāku kontroli Honkongā".

Minētā soļa ārpolitiskais signāls ir acīmredzams. Trampam parādīja: ja Savienotās Valstis plāno "sodīt" Ķīnu par separātisma apspiešanu Honkongā, Ķīna vispirms vienkārši demonstratīvi iznīcinās prezidenta galveno sasniegumu ārpolitikā, pie tam nepieciešamības gadījumā to var izdarīt tieši pirms vēlēšanām, lai sagādātu pēc iespējas lielāku politisko kaitējumu. Iespējams, citi Ķīnas partneri tādu soli novērtēs ar sapratni: darījums, vismaz no elementāra veselā saprāta viedokļa, paredzēja zināmu savaldību ekonomisko un finansiālo spiediena instrumentu pielietojumā. Taču pats prezidents, kā arī abu ASV partiju pārstāvji patlaban nepārprotami plāno ieviest sankcijas pret Honkongu, noteikt tarifus Ķīnas preču reeksportam no Honkongas uz ASV, panākt Ķīnas kompāniju izspiešanu no ASV biržām un pat piemērot "individuālas" sankcijas pret Ķīnas finanšu struktūrām.

Tātad, izskatot visus faktorus kopumā, iznāk, ka Ķīna patiesībā demonstrē neticamu savaldību un importa apturēšana ir savdabīgs brīdinājuma šāviens galvā. Tiesa, Pekinai nav ne mazāko izredžu apturēt Trampu. Skaidrs, ka Vašingtonas un Plekinas pamiers tirdzniecības karā bija lemts neveiksmei, tomēr žēl, ka tā noticis ļoti nepiemērotā brīdī no pasaules ekonomikas viedokļa. Mēs pagaidām vēl dzīvojam globalizētā pasaulē. ASV un Ķīnas tirdzniecības karš ietekmēs visu valstu ekonomikas, kam ir saikne ar pasaules tirgiem.

51
Tagi:
karš, ekonomika, ASV, Ķīna
Jaunā māte ar bērnu un autiņbiksēm, foto no arhīva

Alimentus bērniem maksā valsts: kāpēc sievietes Latvijā nevēlas laist pasaulē bērnus

0
(atjaunots 14:26 06.06.2020)
Gandrīz puse laulību valstī izirst, pēc šķiršanās sieviete paliek viena ar bērniem. Tādos apstākļos ir grūti diskutēt par dzimstības palielināšanu.

RĪGA, 6. jūnijs — Sputnik. Radio Baltkom klausītāja paskaidroja ekspertiem, kāpēc dzimstība Latvijā krītas.

Programmā "Vakara interaktīvs. Izolācijas hronikas" tika apspriesta demogrāfijas tēma. Šonedēļ, Starptautiskajā bērnu aizsardzības dienā sociologs Jānis Hermanis publicēja datus, kas liecina: 1991. gadā Latvijā bija aptuveni 718 tūkstoši bērnu vecumā līdz 18 gadiem, bet 30 gadus vēlāk – tikai aptuveni 377 tūkstoši, turklāt pēdējos 10 gadus šī rādītāja līmenis gandrīz nemainās.

Sieviete, kas piezvanīja studijai, pastāstīja savas domas: lieta tāda, ka sievietes nav pārliecinātas par savu partneri. Pēc viņas vārdiem, šķiršanās gadījumu skaits valstī ir pārāk liels, un atbildība par bērniem pēc attiecību iziršanas gandrīz pilnībā gulstas uz sieviešu pleciem.

"Man šķiet, visi aizmirst vienu iemeslu, kas ietekmē dzimstību ģimenēs. Cik pie mums šķiras? Apmēram 40%! Kāpēc sievietei dzemdēt bērnus, ja viņa nav pārliecināta par savu laulību. Kad cilvēki šķiras, viss paliek uz mammas pleciem, lielākoties viņa sedz visus materiālos izdevumus. Cik bērnus viņa var laist pasaulē? Nu, vienu vai divus. Kad ir divi vecāki, pat, ja viņi nevar palīdzēt materiāli, viņi morāli rūpēsies par bērnu. Es runāju no savas pieredzes. Abiem maniem bērniem alimentus maksāja valsts, nevis tētis," pastāstīja sieviete.

Georga lentīte
© Sputnik / Владимир Трефилов

Centrālās statistikas pārvaldes dati pat 2017. gadu liecina, ka nabadzības risks visvairāk apdraud vecākus, kuri audzina bērnus vieni. Ja ģimenē ir divi vecāki, risks būtiski mazinās.

Eurostat vēsta, ka pēdējo desmit gadu laikā Latvijā par 16,4% samazinājies ģimeņu skaits ar bērniem. Mājsaimniecības ar bērniem, kurās ir divi laulāti pieaugušie, tikai mazliet pārsniedz pusi (52,6%) no ģimeņu kopskaita – tas ir zemākais rādītājs ES. Pie tam 55% ģimeņu ar bērniem Latvijā ir tikai viens bērns.

0
Tagi:
sociālā aprūpe, Latvija, bērni
Pēc temata
Latviešu skaits sarūk: dzimstība valstī samazinās jau ceturto gadu no vietas
Demogrāfs: bez ģimenes lietu ministrijas neizdosies paaugstināt dzimstību
Latvijas simtgades antirekords – dzimstības sarukšana
Pasaules brīvie latvieši pieprasa paaugstināt dzimstību