Aviācijas bāzes atomkuģis Ronald Reagan

Koronavīruss uzbrūk Rietumu flotēm un armijām

315
(atjaunots 12:53 11.04.2020)
Lielais skaits Covid-19 infekcijas gadījumu ASV un citu NATO valstu Jūras spēkos un sauszemes bruņotajos spēkos liecina par kolektīvo Rietumu vājo medicīnisko apgādi un militāro organizāciju.

ASV Aizsardzības ministrijas dati par 9. aprīli liecina, ka aviācijas bāzes atomkuģa "Theodore Roosevelt" ekipāžā ar koronavīrusu inficējušies 286 jūrnieki. Kuģis noenkurojies pie Guamas salas Klusā okeāna rietumu daļā, no 4800 ekipāžas locekļiem 1700 cilvēki ir karantīnā. Faktiski, aviācijas bāzes kuģis ir izsists no ierindas, rezerves ekipāžas mēdz būt tikai stratēģiskajām zemūdenēm.

Iepriekš vēstīts, ka divi ar Covid-19 inficēti cilvēki fiksēti aviācijas bāzes atomkuģa "Ronald Reagan" ekipāžā, kas atrodas Jokosukā (Japāna) un vēl ilgi neizies jūrā. Inficēto skaits noteikti ir pieaudzis, jo kara jūrnieki dzīvo un strādā ierobežotajās kuģa telpās. Atsevišķas kajītes nav pat visiem vecākajiem oficieriem.

6. aprīlī ASV armijā ar Covid-19 inficēti bija 1100 karavīri. Lielākais saslimušo skaits – 431 cilvēks – ir ASV Jūras spēkos. Nacionālajā gvardē (Pentagona rezerve, kas pakļauta federālajam centram un dislokācijas štatam) koronavīruss izsitis no ierindas vairāk nekā 300 cilvēkus.

Satraucoša situācija izveidojusies uz Francijas jūras spēku aviācijas bāzes kuģa "Charles de Gaulle" – 40 kara jūrnieki no 1760 ekipāžas locekļiem, iespējams, inficējušies. Šis kuģis komandēja daudzfunkcionālo grupu Atlantijā ar misiju "Foch", taču, ņemot vērā visas ekipāžas inficēšanās risku, priekšlaicīgi atgriežas jūras kara bāzē Tulonā. Misija nav izpildīta.

Nīderlandes Jūras spēku "Dolphin" tipa zemūdene marta beigās pārtrauca dežūru Ziemeļu jūrā koronavīrusa uzliesmojuma rezultātā (saslimuši 15 jūrnieki). Pēc atgriešanās Heldera bāzē visa ekipāža nokļuva karantīnā. Dežūra nav pabeigta.

Vēl viena Pērlhārbora

No militārā viedokļa, minētie fakti nav nejauša notikumu ķēdīte, tā ir Jūras spēku zemās noturības izpausme miera laikā. Spriediet paši: divi amerikāņu aviācijas bāzes kuģi noenkuroti – tas nozīmē mīnus divas aviācijas bāzes trieciena grupas ASV Jūras spēkos. Katra no tām ietver aviācijas bāzes kuģi un desmit trieciena kuģus un zemūdenes (kopējais ekipāžu skaits sasniedz 9000 cilvēkus). Tātad, līdz ar ilgstošu "Theodore Roosevelt" un "Ronald Reagan" cīņasspējas zudumu ASV zaudē iespējas demonstrēt spēku Klusā okeāna zonas svarīgākajos reģionos.

Faktiski, koronavīruss un pašreizējā situācija "izslēgusi" 20 trieciena kuģu potenciālu: tūkstoš jūras bāzes spārnotās raķetes "Tomahawk", 180 kara lidmašīnas (klāja aviācija) un 18 tūkstoši kara jūrnieku. Tā taču ir īsta Pērlhārbora. Pie tam Pentagons cenšas maksimāli slēpt ziņas par koronavīrusa nokļūšanu bruņotajos spēkos, lai neapdraudētu operatīvo drošību. Iespējams, reālais stāvoklis ASV JS ir daudz sliktāks.

Francijas aviācijas bāzes kuģa pirmstermiņa atgriešanās bāzē izjaukusi ļoti svarīgo misiju "Fozh", kuras mērķis bija būtiski paplašināt aviācijas bāzes grupas operatīvo telpu un daudzfunkcionālo iznīcinātāju Rafale cīņas iespējas, pateicoties jaunajai tālā darbības rādiusa mērķu identifikācijas elektroniskajai sistēmai (TALIOS). Tā ir nopietna izgāšanās.

Holandiešu zemūdene "Dolphin" ar inficēto ekipāžu pameta dežūras rajonu divas nedēļas pirms tās beigām. Tā ir plaisa NATO jūras aizsardzības sistēmā. Nav iespējams operatīvi aizvietot zemūdeni ar ekipāžu, reisi tiek plānoti mēnešiem uz priekšu (budžets, sagāde, jūrnieku sagatavošana). Tā nu hipotētiskais pretinieks uz divām nedēļām saņēmis rīcības brīvību Ziemeļu jūrā. Kauna lieta Nīderlandes flotei.

Visos minētajos gadījumos, ņemot vērā smago pandēmiju, ekipāžām vajadzētu aizliegt nokāpt krastā divas vai trīs nedēļas pirms iziešanas jūrā (banāla karantīna). Tiesa, koronavīruss tikai izgaismojis Pentagona un NATO izturības nepietiekamo rezervi.

"Klīstošā holandieša" gars

Īpašu uzmanību pelnījusi aviācijas bāzes atomkuģa "Theodore Roosevelt" komandiera Breta Krozjē atlaišana, kurš novēloti pauda raizes par viņam uzticētās ekipāžas likteni un lūdza palīdzību ASV JS centrālajā aparātā. Dienesta vēstulē Krozjē lūdza komandierus veikt stingrus pasākumus koronavīrusa uzliesmojuma apturēšanai. Tobrīd pozitīvs tests bija 200 jūrniekiem, aviācijas bāzes kuģis bija netālu no Guamas salas, un ekipāžas glābšana nešķita sarežģīta. Taču Pentagona vadītājs Marks Espers sākotnēji atteicās evakuēt jūrniekus. Droši vien tāpēc Krozjē satrauktās ziņas nokļuva medijos.

Mobilā laboratorija
© Sputnik / Sergey Melkonov Sergey Melkonov

ASV Jūras spēku ministrs Tomass Modlijs ļoti aizvainojoši atsaucās par kuģa komandieri, kurš uzdrošinājies "atkailināt amerikāņu flotes problēmas ķīniešu draudu priekšā". Viņš atbrīvoja kapteini Krozjē no amata par profesionālo neatbilstību. Pēc tam no amata atstādināja pašu JS ministru. Petīciju par Krozjē atjaunošanu amatā parakstīja vairāk nekā 253 tūkstoši amerikāņu.

Šis stāsts liecina par Pentagona problēmām, par nepārprotami nicīgo attieksmi pret jūrnieku – JS elites veselību. Tas nekādi nepalielina Savienoto Valstu militāro varenību, kā arī to sabiedroto un partneru drošību.

Šobrīd divi ASV aviācijas bāzes kuģi atrodas netālu no Persijas līča, - tie "savalda" Irānu. Ja "Roosevelt" un "Reagan" ekipāžas neatveseļosies, pēc dažiem mēnešiem nebūs maiņas līcī. ASV JS ierindā paliek seši aviācijas bāzes kuģi, ieskaitot arī tos, kuri patlaban ir remontā vai uzlādē reaktorus. Ar trīs grupu potenciālu visā Pasaules okeānā nepietiek, turklāt pandēmija vēl nav sasniegusi savus kalngalus.

Kad NATO galvenajā mītnē Beļģijā tika fiksēti pieci koronavīrusa infekcijas gadījumi, tika apturēta virkne alianses programmu un mācību, arī "Defender Europe 2020". Covid-19 diagnosticēts Polijas un Filipīnu ģenerālštābu priekšniekiem, Itālijā deviņi ģenerāļi nonākuši karantīnā. Cietuši arī Lielbritānijas un Grieķijas karavīri. Satraucoša situācija veidojas NATO daudznacionālajos bataljonos Latvijā un Lietuvā.

Savukārt Krievija ir saglabājusi konkrētu virusoloģiskās (epidemioloģiskās) drošības sistēmu, struktūras, kontroles instrumentus un Radioloģiskās, ķīmiskās un bioloģiskās aizsardzības spēkus. Krievijas Aizsardzības ministrija neatceļ bruņoto spēku manevrus. Krievijas Bruņotajos spēkos ir saformētas 49 mobilās sanitāri epidemioloģiskās grupas vīrusa pārnēsātāju identifikācijai. Iepriekš Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu konstatēja, ka Covid-19 infekcijas gadījumi Krievijas armijā nav konstatēti.

315
Tagi:
NATO, Eiropa, armija, ASV, koronavīruss
Cietums Guantanamo.

Slepenais moku objekts. Vai tiks slēgts baismīgākais cietums ASV

3
(atjaunots 13:10 18.04.2021)
Darbu pārtraucis viens no Guantanamo cietuma slepenajiem blokiem – "Nometne Nr. 7". Ilgu laiku nevienam nebija ne jausmas par to, kas tur notika. Tiesībsargi bija šausmās, kad uzpeldēja informācija.

Starptautiskās organizācijas pieprasīja slēgt iestādi, kurā par terorismu aizdomās turamos spīdzina bez tiesas un izmeklēšanas. Džo Baidens sola likvidēt bēdīgi slaveno iestādi, tomēr tas nav viegls uzdevums. Par to, kādas šausmas valda Guantanamo, portālā RIA Novosti stāsta Sofja Meļņičuka.

Īpaši slepens

"Nometne Nr. 7", pazīstama arī kā "Platīna nometne" radās 2006. gadā. Tajā notiekošo turēja noslēpumā. 14 gadus vēlāk korpuss noplucis, un arestantus pārveda uz "Nometni Nr. 5", lai "uzlabotu ēku ekspluatācijas efektivitāti".

Speciālais cietums atrodas jūras kara bāzē Guantanamo līcī Kubā. ASV BS militārpersonas, kas to vada, nesniedz ziņas par jaunajās kamerās izvietoto ieslodzīto skaitu. Iepriekš izskanēja informācija, ka "Nometnē Nr. 7" turot 17 noziedzniekus, bet kopā iestādē "mīt" 40 cilvēki.

Тюрьма в Гуантанамо
AP / Ben Fox
Cietums Guantanamo.

Cietuma pastāvēšanas laikā – 19 gados – tajā pabijuši gandrīz 800 cilvēki, arī astoņi Krievijas pilsoņi, ko turēja aizdomās par sakariem ar "Al Kaida" un "Taliban" (Krievijā un vairākās citās valstīs – ar likumu aizliegtas teroristiskas organizācijas).

Pirms Guantanamo daudzi pabijuši "melnajās vietās" – CIP slepenajos cietumos. Ne vienmēr viņi zināja, par ko viņus apsūdz. Saprata vien, ka viņus tur aizdomās par sakariem ar teroristiem un grib izsist pēc iespējas vairāk vērtīgas informācijas.
Darba metodes par humānām nekādi nevar saukt – tas jau sen radījis starptautisko organizāciju bažas. "Terorisma draudi ir plaši visā EDSO teritorijā, arī vairākos konfliktu reģionos. Tomēr cilvēktiesību ievērošana nav izvēles jautājums, tā ir juridiska saistība," atgādināja Eiropas drošības un sadarbības organizācija, kritizējot Guantanamo.

Nesen britu aktieris Benedikts Kamberbēčs, kurš tēloja vienu no galvenajām lomām "Mauritānietis" par Guanatanamo kļūdaini nokļuvušu cilvēku, pastāstīja: viņš ir gatavs lūgt Baidenu slēgt cietumu.

Ar viduslaiku metodēm

Metodes, ar kuru palīdzību amerikāņu varasiestādes cīnās pret terorismu, izpelnījušās plašu uzmanību. Pirms gada psihologs, kurš piedalījās CIP nopratināšanas programmas izstrādē, pastāstīja, ka arestanti spīdzināti, līdz devuši liecības, pēc tam mocības turpinājās – bija jāpārliecinās, vai viņi nav samelojuši. Un tas viss – ar Džordža Buša administrācijas Tieslietu ministrijas atbalstu.

Ноги заключенного в кандалах в тюрьме Гуантанамо
AFP / PAUL J. RICHARDS
Važās iekaltas ieslodzītā kājas Guantanamo cietumā

Viens no pirmajiem nopratināšanas pēc jaunās shēmas pārcieta pakistānis Zeins al Abidins Muhameds Huseins. Taču aizdomas par to, ka viņš ir augstu stāvošs "Al Kaidas" loceklis un saistīts ar 2001. gada teroraktiem, bija kļūdainas. CIP slepenajos cietumos Huseins pavadīja četrus gadus, apsūdzību viņam neizvirzīja. Spriežot pēc izmeklēšanas dokumentiem, - pat neplānoja.

Pakistānis atainoja pārciesto. Ar daiļradi cietumā nodarboties aizliegts, ilustrācijas viņš radīja speciāli sava advokāta Marka Danbes pārskatam "Kā Amerika spīdzina" – par metodēm darbā ar īpaši bīstamiem noziedzniekiem.

Ļoti izplatīta mocība, ko Huseins pārcieta 83 reizes, ir spīdzināšana ar ūdeni, pazīstama jau kopš spāņu inkvizīcijas laikiem. Kailu gūstekni sasien un nogulda, seju pārklāj ar audumu, pēc tam lej virsū ūdeni tā, lai cilvēkam šķistu, ka viņš tūlīt noslīks.

Vēl viena informācijas izspiešanas metode – "stresa poza": piestiprināt delmus pie sienas virs galvas tā, lai arestants stāvētu uz pirkstgaliem. Tādā stāvoklī viņu tur stundām ilgi. Pēc tam nopratināšana turpinās. Dažkārt ieslodzīto vienkārši sasēja embrija pozā un pieslēdza ar važām pie restēm.

Lai nopratināmais zaudētu orientāciju, viņu ar pakausi trieca pret betona sienu. Huseins atcerējās – pēc tādiem sitieniem viņš uz brīdi zaudēja redzi un krita. Pēc tam procedūru atkārtoja. Pie tam CIP psihologs apgalvoja, ka tādu darbību mērķis ir vienkārši apmulsināt, - ja arestantam sagādā sāpes, darbinieks "kaut ko dara nepareizi".

Тюрьма в Гуантанамо. Блок Лагерь 6
AP Photo/Alex Brandon
Cietums Guantanamo. Bloks "6.nometne"

Aizdomās turamos varēja iesēdināt lielos un mazos krātiņos. Lielajā viņi sēž uz taburetes, nevarēdami piecelties. Mazajā – gulēja sarāvušies. Reizēm tajos ielaida kukaiņus. Pakustēties un ieņemt daudzmaz ērtu pozu neizdevās. Huseins stāstīja, ka stundām ilgi sēdējis krātiņos un gandrīz nepārtraukti kliedzis no sāpēm un krampjiem muskuļos.

CIP skaidroja: lai ieslodzītais "pievērstos notiekošajam, nevis sava ideoloģijai", viņam neļāva gulēt. Horizontālā stāvokli sasēja tā, lai aiz sāpēm nebūtu iespējams iemigt. Huseins mocījās divas, pat trīs nedēļas no vietas. "Šķita, tas ilgst veselu mūžību, - viņš teica. – Reizēm tomēr iemigu, un tad sargs aplēja mani ar ūdeni."

Mēģinājums kaulus nelauž

"Nometnes Nr.7" likvidācija vēl nenozīmē, ka Guantanamo tiek slēgta. To solīja jau Baraks Obama, taču viņa plāniem pretojās Kongress, kurā republikāņi bija vairākumā.

Desmit gadus vēlāk Donalds Tramps parakstīja rīkojumu, saskaņā ar kuru valdība atteicās likvidēt cietumu. Tagad Obamas idejas atgriezusies Baidena administrācija – tūlīt pēc viņa stāšanās amatā Baltais nams paziņoja, ka Guantanamo darbība tiks revidēta un iestādi slēgs tuvākajos četros gados.

Тюрьма в Гуантанамо
AP Photo/Alex Brandon
Cietums Guantanamo.

Pārbaudēs piedalīsies vairāki resori, arī Tieslietu ministrija un Aizsardzības ministrija, ziņoja Baltā nama preses sekretāre Džena Psaki. Viņa pastāstīja miglaini: "Mūsu tālāko soļu apspriešanā jāpiedalās virknei darbinieku no dažādām organizācijām."

Pagaidām Baidena komanda nav sniegusi nekādu konkrētu informāciju. Arestantus varētu repatriēt vai sameklēt viņiem cietumus citās valstīs. Pārrunas šajā jautājumā reiz organizēja Valsts departamenta speciālais pārstāvis Guantanamo lietās – tādu amatu ieviesa Obama. Tramps to likvidēja, bet Baidens, domājams, atjaunos, uzskata informēti avoti. Vienlaikus iespējams, ka Pentagons pārskatīs ieslodzīto lietas, lai noskaidrotu, vai viņi rada reālus draudus.

Pie tam Obamas laiku problēma nekur nav pazudusi, un Baidenam, domājams, tāpat Kongress stāsies pretī. Kad jaunais aizsardzības ministrs Loids Ostins paziņoja, ka administrācija centīsies panākt cietuma slēgšanu, Pārstāvju palātā ar protestu nāca klajā republikāņi – kara veterāni.

"Ja mēs atbrīvosim Guantanamo, viņi kļūs par varoņiem, zvaigznēm islāmistu-ekstrēmistu pasaulē. Amerikai tas radīs vēl lielākus draudus," uzskata Afganistānas veterāns, kongresmenis Maiks Volcs.

Neskatoties uz tiesībsargu pūlēm un Baidena iniciatīvu, pretinieku argumenti var gūt virsroku. Deviņiem arestantiem Guantanamo jau izvirzītas apsūdzības vai pat pasludināts spriedums. Viens no pazīstamākajiem ir Halids Šeihs Mahameds. Militārā komisija lēma, ka viņš ir vainīgs 11. septembra teroraktu organizācijā, kas aiznesa triju tūkstošu amerikāņu dzīvības. Vēl 20 ieslodzītos uzskata par pārāk bīstamiem, lai izlaistu. Baidenam un viņa komandai nāksies pārliecināt amerikāņus, kuri tik drīz vis neaizmirsīs 2001. gada traģiskos notikumus. Vai jaunajam prezidentam izdosies noskaņot sabiedrību sev par labu? Tas vēl nav zināms.

3
Tagi:
cietums, ASV
Pēc temata
Slepenais cietums Mariupoles lidostā: tirgošanās ar ieslodzītajiem
Nenotveramais Džo: Lietuva nevar sameklēt prasītāju lietā par CIP cietumu
ASV karavīri Ukrainas un NATO valstu militāro mācību Rapid Trident-2020 atklāšanas ceremonijā, foto no arhīva

"NATO roku darbs": kas sācies pie Krievijas robežām

7
(atjaunots 12:32 18.04.2021)
Krimas robežu gaisa izlūkošana, NATO kuģi Melnajā jūrā, gatavošanās plašām mācībām un noslēpumainas kravas, ko ASV pārvieto uz Ukrainu. Ziemeļatlantijas alianse strauji aktivizējusies Austrumeiropā.

Neviens neslēpj, ka tā ir reakcija pēc Kijevas uzsāktās bruņoto spēku un tehnikas pārsviešanas uz saskarsmes līniju Donbasā, kā arī Krievijas bruņoto spēku pārvietošanos valsts teritorijā. Andrejs Kocs portālā RIA Novosti stāsta par notiekošo.

Bezpilota lidaparāti virs frontes

Līdz ar kārtējo spriedzes pieaugumu Donbasā NATO valstu aviācija te parādās aizvien biežāk. Virs saskarsmes līnijas gandrīz nepārtraukti karājas izlūku droni RQ-4 Global Hawk, vērodami, kā Doņeckas un Luganskas tautas republiku armijas gatavojas aizsardzībai. Protams, dronu uzņēmumi nekavējoties nonāk uz galda militārpersonām Kijevā.

Gaisa izlūkošanu sākuši arī UBS – zemessargi fiksējuši Turcijā iepirktos trieciena dronus Bayraktar TB2. Virszemes mērķiem tie neuzbruka: acīmredzot, pagaidām dronu operatori pēta potenciālo karadarbības teātri. UBS ir seši šī tipa droni. Bez tam, mediji vēstīja, ka nesenās prezidenta Zeļenska vizītes laikā Turcijā parakstīts līgums par papildu dronu iegādi.

Piedevām rietumu aviācija gandrīz ik dienas uzrauga Krimas piekrasti. Virs Melnās jūras neitrālajiem ūdeņiem kursē britu un amerikāņu radioelektroniskās izlūkošanas lidmašīnas Boeing RC135W un Lockheed P-3COrion, kā arī pretzemūdeņu P-8APoseidon. To galvenais uzdevums – kontrolēt Melnās jūras kuģu darbības un atklāt austrumu grupējuma PGA pozīcijas pussalā.

Noslēpumainas kravas

NATO pastiprina arī jūras kara militāro klātbūtni reģionā. Līdz aprīļa beigām plānota divu ASV Jūras kara spēku eskadras kuģu vizīte Melnajā jūrā. Pentagona oficiālā versija liecina, ka kuģu pārvietošana ir "ikdienišķa". Tomēr Kremlis reaģēja asi. Nav nekāds brīnums – eskadras kuģi nes vairāk nekā pussimtu spārnoto raķešu "Tomahawk".

"Savienoto Valstu militārā aktivitāte, ieskaitot kuģu pārgājienus uz Melno jūru, vērojama regulāri, atzīmēja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs. – Patlaban tas notiek īpaši uzstājīgi, to pavada agresīvi izteikumi, tiek uzdoti jautājumi, ko Krievijas Federācija dara pie Ukrainas robežām. Atbilde ir ļoti vienkārša: mēs tur dzīvojam, tā ir mūsu valsts. Bet ko dara Savienotās Valstis – to kuģi, karavīri, kuri pastāvīgi organizē kaut kādus pasākumus NATO līnijā Ukrainā, - tūkstošiem kilometru attālumā no savas teritorijas, - šis jautājums pagaidām paliek bez atbildes."

Bez atbildes palicis vēl viens interesants jautājums: kādas kravas Kijevai piegādā ASV GKS kara transporta lidmašīnas? Speciālisti pievērsuši uzmanību interneta servisa FlightRadar rādītājiem: amerikāņu C-17 un C-130, kas izlido no ASV, Vācijas un Baltijas valstīm, piezemējās Borispoles lidostā, tiek izkrautas un dodas atpakaļ.

NATO pārvērš Ukrainu par pulvera mucu. Vai Krievijai izdosies nodrošināt Donbasu?
Ruptly / Минобороны России / Звезда / Офис президента Украины

Pēc militārā eksperta Alekseja Ļeonkova domām, Vašingtona pārvieto uz Ukrainu radioelektroniskās cīņas kompleksus, un tas, iespējams, liecina par UBS drīzu uzbrukumu. Viņš atgādināja, kāda bija ASV Bruņoto spēku taktika operācijā "Vētra tuksnesī" – jau pirmajās konflikta dienās amerikāņi pilnībā padarīja "aklu" Sadama Huseina armiju. Par labu šai versijai liecina Doņeckas tautas republikas vadības nesenais paziņojums – ukraiņu kareivji sākuši slāpēt EDSO misijas dronu kontroles kanālus un GPS detektorus, lai slēptu militārās tehnikas vērienīgo pārvietošanu uz reģionu. Taču arī Krievija neplāno sēdēt bezdarbībā.

"Ja sāksies spriedze, mēs, protams, darīsim visu iespējamo, lai garantēti parūpētos par mūsu pašu drošību un savu pilsoņu drošību, lai kur viņi atrastos, - uzsvēra Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs. – Atbildība par tamlīdzīgas hipotētiskas spriedzes sekām gulsies vienīgi uz Kijevas un tās rietumvalstu kuratoru pleciem. Tāpat mēs brīdinām ASV – tām labāk turēties tālāk no Krimas, no mūsu Melnās jūras piekrastes. Tā viņiem pašiem būs labāk."

Gatavošanās mācībām

Vēl viens iegansts rietumvalstu spēku palielināšanai Krievijas robežu tuvumā – NATO gatavošanās plašajām militārajām mācībām "Defender Europe 2021", kas sāksies maija vidū.

Manevru scenārijs paredz, ka NATO spēkiem nākas uzbrukt Kaļiņingradas apgabalam, bloķēt Krievijas rietumu apgabalus, kā arī atvairīt "krievu masveida uzbrukums". Atšķirībā no agrākajiem gadiem, 2021. gadā īpaša uzmanība tiek veltīta Dienvideiropai. Manevri ieplānoti Melnkalnē, Kosovā un Albānijā. Bulgārijā un Rumānijā notiks PGA mācības un "zeme-zeme" tipa raķešu šaušanas mācības. Savukārt Ungārija tēlos dziļas aizmugures lomu. Manevros piedalīsies arī ukraiņu karavīri.

Amerikāņi pārvieto uz Eiropu nopietnus spēkus, arī 1. kavalērijas un 82. gaisa desanta divīzijas vienības. Pāri Atlantijai pārvietos simtiem dažādu militārās tehnikas vienību. Turklāt no Floridas štata ieradīsies 53. kājnieku brigāde. Iespējams, pēc mācībām amerikāņi atkal "aizmirsīs" daļu bruņojuma Eiropā, kā tas bijis ne vienu reizi vien. Speciālisti uzskata, ka tādējādi Pentagons paplašina savas trieciena iespējas reģiona.

ASV Sauszemes spēku Eiropā oficiālajā vietnē publicētā informācija presei liecina, ka mācības "novirzītas uz ASV, to sabiedroto un partneru NATO stratēģiskās un operatīvās gatavības un mijiedarbības uzlabošanai". Uzsvērts, ka manevri neapdraud trešās valstis. Tomēr "Defender Europe 2021" Krievijai naidīgais raksturs ir nepārprotams. Piemēram, Ukrainas pārstāvis Trīspusējā kontaktu grupā Donbasa lietās Aleksejs Arestovičs atklāti paziņoja, ka alianses mācības nepieciešamas, lai "izspēlētu karu ar Krieviju" teritorijā no Baltijas līdz Melnajai jūrai.

Nav nekāds brīnums, ka atbildei Krievija un Baltkrievija organizē manevrus "Rietumi 2021", kas ieplānoti septembrī. Iepriekš Baltkrievijas aizsardzības ministrs Viktors Hreņins informēja, ka "kopīgās mācības ļaus izmēģināt jaunus apvienoto trieciena vienību kopīgo darbību paņēmienus urbanizētā reģiona", kā arī "novērtēt jauno un modernizēto bruņojuma un tehnikas paraugu efektivitāti".

Taču pagaidām, paziņoja aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, cīņas spējas pārbaudes ietvaros pie valsts rietumu robežām pārvietotas divas armijas un trīs gaisa desanta spēku vienības.

7
Tagi:
Krievija, Krima, NATO, Donbass, Ukraina
Pēc temata
Ļeonkovs par Rietumu provokācijām: "Ziemeļu straume 2", Donbass, NATO mācības
Krievija noskaidro, vai Rietumi ir gatavi atkal kurināt karu Donbasā
Kijeva sapņo par "Karabahas scenāriju" Donbasā
No kurienes nākdami, puiši? Ukraiņu karavīri Donbasā pacēluši ASV karogu