Cilvēki mēra ārsta maskās Ļvovā, foto no arhīva

Eiropa un ASV gatavojas bada dumpjiem

205
(atjaunots 14:33 10.04.2020)
Miljoniem cilvēku, kuri visā pasaulē spiesti sēdēt mājās – karantīnā, izsīkst nauda un pacietība.

Pārtikas produktu trūkums loģistikas ķēdīšu sarāvuma rezultātā spēj radīt masu nekārtības par bagātās valstīs. sociālie konflikti jau briest Eiropā un ASV. Kas sagaidāms tālāk? Par to portālā RIA Novosti stāsta Maksims Rubčenko.

Bada spēles

"Covid-19 pandēmija lielā mērā ietekmējusi miljoniem cilvēku dzīvi. Neefektīvi politiskie lēmumi izprovocēs pārtikas krīzi, un tas novedīs pie plaša mēroga humanitārās katastrofas," pagājušajā nedēļā paziņoja Apvienoto nāciju Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas ģenerāldirektors Cju Dunju.

Viņš atzīmēja, ka koronavīrusa uzliesmojums līdz ar to saistītajiem karantīnas pasākumiem radījusi lielas problēmas loģistikas jomā. "Pasaulē ir pietiekami daudz pārtikas, lai paēdinātu visus, - akcentēja FAO vadītājs. – Taču ļoti liels risks, ka produktu kādā konkrētā vietā var nebūt."

FAO aicina veikt "globālus koordinētus un konsekventus pasākumus", kas minimizētu piegāžu traucējumus. Un pats galvenais: Cju Dunju uzskata par nepieļaujamu pārtikas eksporta ierobežošanu.

"Tādi ierobežojumi novedīs pie nopietniem traucējumiem pasaules tirgū, cenas pieaugs, un pārtika daudziem nebūs pieejama," viņš secināja. Tādā stāvoklī plaši sociālie konflikti iespējami pat bagātās valstīs.

FAO satraukums ir attaisnots. Vjetnama, viens no lielākajiem rīsa eksportētājiem pasaulē, apturējis tā eksportu. Kazahstāna aizliegusi kviešu miltu, griķu un dārzeņu, arī sīpolu, burkānu un kartupeļu eksportu.  Krievija nepārdod uz citām valstīm griķus un rīsus, Baltkrievija – griķus, sīpolus un ķiplokus.

Rietumu eksperti ar šausmām apspriež, kas notiks, ja Krievija – lielākais kviešu eksportētājs – pārtrauks labības piegādes. Nav nekads brīnums, ka Čikāgas preču biržā kviešu cena pieaugusi par 11%.

"Mēs esam uz sliekšņa"

Robežu slēgšanas dēļ vērojams katastrofāls darba roku trūkums lauksaimniecības kompleksa zemākajā posmā, kas tradicionāli pieder darba migrantiem. Trūkst cilvēku, kuri varētu novākt ražu fermās, gandrīz neviena nav kautuvēs un gaļas kombinātos. Grūtības rada pat produktu pārvadāšana.

Ņujorkas Brīvības statuja, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Филиппов

Lai izvairītos no kolapsa lauksaimniecībā, Eiropas Savienība, neskatoties uz epidēmijas pastiprināšanās risku, atļāvusi iebraukšanu "kritiski svarīgiem darbiniekiem", ieskaitot sezonas strādniekus ražas novākšanai un kravas automašīnu vadītājus.

Tomēr tas nepalīdzēs iedzīvotājiem ar naudu. Nesen vadošie Rietumu mediji izplatīja ierakstu no sociālajiem tīkliem, kurā Palermo iedzīvotājs stāsta: pēc trim karantīnā pavadītām nedēļām viņam vairs nav ne centa, viņa meitai, "tāpat kā daudziem bērniem pilsētā", ir pēdējais gabals maizes.

"Cilvēki ieslēgti jau 15-20 dienas, viņi ir uz robežas, - vīrietis brīdināja. – Jūs to vēl nožēlosiet, mums būs revolūcija."

Palermo mērs Leoluka Orlando konstatēja, ka masu nekārtību risks Dienviditālijā ir ļoti augsts, jo pilsoņu neapmierinātību plāno izmantot kriminālās struktūras, kas vēlas "destabilizēt sistēmu".

"Jo vairāk laika paiet, jo mazāk ir resursu. Cilvēku nelielie ietaupījumi izsīkst. Drīz radīsies sociāli ekonomiskās grūtības," ir pārliecināts Orlando.

Ukrainas ĀM ēka
© Sputnik / Михаил Воскресенский

Itālijas dienvidu reģionu ministrs Džuzepe Provencano arī atzīmēja nacionālās spriedzes pieaugumu un civilo nekārtību risku valsts nabadzīgajos reģionos. "Es baidos, ka lielas iedzīvotāju daļas satraukums par veselību, ienākumiem un nākotni drīz pārvērtīsies par dusmām un naidu," viņš konstatēja intervijā avīzei La Repubblica.

Izdevums informēja, ka policija Palermo un Neapolē bija spiesta sākt apsargāt lielveikalus pēc dažiem incidentiem ar marodierismu. Sociālajos tīklos pat izskan ierosinājumi piedalīties uzbrukumā kādam veikalam.

Laika jautājums

Amerikāņu eksperti nešaubās: situācija ASV drīz veidosies pēc "Itālijas scenārija". To veicina vismaz trīs faktori. Pirmais – finanses. Divu nedēļu laikā jaunu bezdarbnieka pabalsta pieteikumu skaits pietuvojies desmit miljoniem. Vispārējais viedoklis liecina, ka aprīlī šis rādītājs augs vēl trīs vai četras reizes.

Vienlaikus, saskaņā ar analītiskās kompānijas GOBankingRates aptaujas rezultātiem, decembrī 69% amerikāņu kontā bija mazāk nekā tūkstoš dolāri, no viņiem 45% atzina, ka viņiem nav ietaupījumu un viņi dzīvo no vienas algas līdz otrai. Skaidrs, ka, epidēmijai sākoties, viņi nevarēja parūpēties par pirmās nepieciešamības produktiem un precēm, un tagad daudzi zaudējuši ienākumus un palikuši tukšā.

Avīze DailyMail vēsta, ka tikai Losandželosā vien bezpajumtnieku bezmaksas ēdnīcas Skid Row apmeklētāju skaits trīskāršojies. "Labdarības organizācijas ir pārslogotas ar palīdzības lūgumiem, to finansiālie resursi izsīkst," atzīmēja izdevums.

Tātad drīz vien miljoniem amerikāņu būs spiesti meklēt jaunas iespējas paēdināt ģimenes un paēst pašiem. Ne vienmēr tās būs likumīgas.

Otrs faktors – produktu deficīts. Pārtikas veikaliem ASV nav izdevies atjaunot krājumus pēc ažiotāžas martā, un runa nav tikai par trakajiem, kuri pirka simtiem ruļļu tualetes papīra.

Parasti 36% amerikāņu ēd ārpus mājām – kafejnīcās, ēstuvēs, restorānos. Taču karantīnas dēļ sabiedriskās ēdināšanas iestādes ir slēgtas, visi gatavo ēdienu mājās, tātad pērk produktus lielveikalos. Tam tirdzniecības sistēma valstī vienkārši nebija gatava.

Visbeidzot, epidēmija radījusi traucējumus vairāku valsts dienestu darbā. To starpā ir arī likumsargi. Simtiem policistu Ņujorkā, Detroitā, Lonsandželosā un citās pilsētās ir inficēti. Lai izvairītos no jauniem slimības gadījumiem, vietējās varasiestādes ierobežo iemeslu sarakstu, kuru dēļ policijas nodaļas izbrauc uz izsaukumiem.

Piemēram, Cincinati policisti neieradīsies, ja cilvēku sakodis suns, nozagtas numura zīmes, notikusi uzmākšanās pa telefonu, sabojāts īpašums. Uzmanība netiks pievērsta arī ziņām par vardarbību mājās vai zādzību, ja "nav iespējas nekavējoties aizturēt noziedznieku". Nav nekāds brīnums, ka veikali un restorāni visā valstī aiznaglo vitrīnas, bīstoties no nelūgtiem viesiem.

Savukārt vienkāršie amerikāņi gatavojas aizsargāties paši. Populārākie jautājumi Google martā – "kur nopirkt patronas" un "kā nopirkt patronas internetā".

FIB ziņo, ka šaujamieroču pārdošanas apjomi ASV martā pieauguši par 33% - amerikāņi nopirkuši par 91,1% vairāk pistoļu, par 73,6% vairāk šauteņu un bišu nekā pirms gada. Galvenais bestsellers – Ketas Elisas grāmata "Izdzīvošanas instrukcija Covid-19 pandēmijas laikā". Liela tās daļa veltīta norādēm, "kā sagatavoties iespējamiem uzbrukumiem jūsu mājām un aizsargāt īpašumus".

"Tas ir tikai laika jautājums, – kad masveida karantīna novedīs pie nemieriem un vardarbīgiem noziegumiem, - ir pārliecināta amerikāņu žurnāliste un rakstniece Deizija Lutera. – Cilvēki, kam būs aizdomas, ka jums, iespējams, ir pārtika, parādīsies pie jūsu durvīm. Sākumā viņi lūgs, pēc tam pieprasīs. Ne tikai jums, arī vietējam biznesam. Pēc tam sāksies zādzības un vardarbība, un tad cilvēki ar ieročiem rokās nostāsies savu māju un uzņēmumu sardzē. Galu galā būs pilsoņu karš, karastāvoklis un totalitārisms – tas, ko mēs savā valstī vēl nekad neesam redzējuši."

205
Tagi:
Eiropa, ASV, ekonomiskā krīze, koronavīruss
Pēc temata
Māršala plāns vai ES sabrukums: kādas varētu būt koronavīrusa krīzes sekas
"Valdības šausmīgie padomi". Kā Ņujorka gatavojas katastrofai
Mediji: ASV izlūkdienests jau novembrī brīdināja par koronavīrusu Uhaņā
"Šodien mēs dzīvojam ellē": bijušais rīdzinieks par baiso situāciju Spānijā
Gāzesvada Ziemeļu straume 2 būvdarbi Vācijā, foto no arhīva

Vai Amerikas SDG izdosies aizstāt Krievijas gāzi

2
(atjaunots 17:20 28.09.2020)
Arvien biežāk masu medijos var dzirdēt viedokli: "Bez Krievijas piegādēm Eiropa stipri pārmaksās par dārgo Amerikas SDG"; kritiķi atbild, ka Eiropas gāzes biržā tā tiek pārdota par tādām pašām cenām, kā visa pārējā gāze. Kam tad ir taisnība?

Pēdējā laikā problēmu fonā ar "Ziemeļu straumes 2" būvniecības pabeigšanu arvien biežāk masu medijos izskan viedoklis: "Bez Krievijas piegādēm Eiropa stipri pārmaksās par dārgo Amerikas SDG." Šīs tēzes kritizētāji smīkņā, norādot: paskatieties, tā pati Amerikas SDG tiek pārdota Eiropas gāzes biržā par tādām pašām cenām (un tagad vispār par ārkārtīgi zemām) kā visa pārējā gāze.

Kam tad ir taisnība? Dzīve, kā jau vienmēr, ir sarežģītāka par parastām shēmām: piedāvājam tikt skaidrībā ar šo lietu.

Iesākumam, atgādināsim, ka "Ziemeļu straume - 2", pārsvarā, tiek būvēta, lai aizvietotu lielāko daļu Ukrainas tranzīta, jo nākotnē gaidīt būtisku Krievijas gāzes eksporta pieaugumu (salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu "standarta" 200 miljardiem kubikmetru) nenākas. Un arī Ukrainas tranzīts (vismaz pagaidām) ļauj transportēt krietni vairāk par esošajiem apjomiem. Tādēļ varētu likties, ka no pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvara puses nekas nemainīsies.

Turklāt: Ukrainas tranzīts ir apmaksāts uz četriem gadiem (pa 40 miljardiem kubikmetru gadā), savukārt "Ziemeļu straumei 2" būs 55 miljardu kubikmetru jauda. Tātad šajā prātojumu posmā hipotētiska atteikšanās no "Ziemeļu straumes 2" (ZS2) būvniecības pabeigšanas uz visiem laikiem vai uz nenoteiktu laiku novedīs vien pie acīmredzamām "Gazprom" finanšu zaudējumiem (jo nāksies vienkārši norakstīt milzīgas būvniecības izmaksu summas), taču nepalīdzēs likt Eiropai pirkt amerikāņu SDG Krievijas gāzes vietā.

Tādēļ, ja vadās pēc tēzes, ka Amerika, radot grūtības ZS2, plāno iegūt jaunu nišu savai SDG (uz "Ziemeļu straumes 2" jaudas apjomu, vai esošo Ukrainas tranzītu – tātad ap 50 miljardiem kubikmetru gāzes), tas nozīmē vienu: līdz ar ZS2 bloķēšanu jāapstājas (nav svarīgi, kādu iemeslu dēļ: caurules vecums, tranzīta tarifa aizliedzošais lielums vai citi apstākļi) pašam Ukrainas tranzītam.

Domājam tālāk. Vai tas palīdzēs amerikāņu SDG?

Pirmkārt, gāze (vai SDG) jebkurā gadījumā kļūs dārgāka, 50 miljardu kubikmetru dzēšana no tirgus – tie ir visnotaļ būtiski apjomi pasaules tirdzniecībai. Savukārt augstākas biržu cenas neizbēgami novedīs pie rentabilitātes celšanās arī Amerikas SDG pārdošanās.

Otrkārt, galvenais. Šeit ir jāatgādina, ka sava esošā sašķidrinātās dabasgāzes eksporta ietvaros ASV jebkurā gadījumā saņem garantētu maksu par sašķidrināšanu. No zemiem globālajiem kotējumiem cieš tirgotāji. Tātad Savienotajām Valstīm, lielākoties nav nepieciešamības kaut kādā veidā stimulēt SDG pārdošanu no jau uzbūvētajām rūpnīcām.

Daudz svarīgāk – noslēgt SDG līgumus ar jauniem projektiem. Jo pēc tam, kad šobrīd SDG importētāji no ASV ir saskārušies ar situāciju, kad viņi pat nepērk degvielu, taču iemaksā obligāto nodevu par sašķidrināšanu (un tā ir aptuveni puse no SDG galīgās cenas), pierunāt kādu noslēgt līgumu ar šādiem nosacījumiem par jaunām kravām būs grūti. Bet nerealizētu projektu vēl ir daudz. Un šeit arī noderētu Eiropas tirgus.

No tā arī izriet tā šķietamā pretruna, par kuru mēs sākām spriest pašā sākumā. Jā, šobrīd amerikāņu SDG, kā jebkura cita, patiešām tiek pārdota par zemām cenām, tai skaitā arī Eiropā. Tirgū ir krīze, bet produkcija vienalga ir jārealizē, rūpnīcas jau ir uzbūvētas, tirgotāji noslēguši iegādes līgumu ar nosacījumu "sašķidrini vai maksā".

No otras puses, arī Eiropai ir jāsaprot, ka lētā amerikāņu gāze, tie ir pārpalikumi, kuri citos apstākļos ātri aizies uz Āzijas, bieži ienesīgākiem, tirgiem. Gribat garantētas piegādes – noslēdziet ilgtermiņa līgumu un maksājiet vairāk.

Par cik tad amerikāņu SDG būs dārgāka, salīdzinājumā ar citām piegādēm?

Te ir vērts atzīmēt, ka pašlaik pastāv gāzes (SDG) cenas veidošanās trīs pamatvarianti: (1. variants) tūlītējie darījumi, (2.) sasaiste ar naftu un (3.) amerikāņu SDG, kas balstās uz gāzes cenu ASV teritorijā pluss maksa par sašķidrināšanu.

Tankeris gāzes pārvadāšanai, foto no arhīva
© Sputnik / Сергей Гунеев

Tiek uzskatīts, ka, tirgum atgriežoties pie normas, gāzes biržas cena būs ap 200 dolāriem par 1000 kubikmetru. Aptuveni tādas pašas būs arī gāzes cenas ar sasaisti ar naftu pie tās cenas 50 dolāru apmērā par barelu. Jebkurā gadījumā, pārsvarā esošas "Gazprom" gāzes cenas ES jau ir saistītas ar biržu cenām, tādēļ orientēties labāk ir tieši uz šiem kotējumiem, nevis uz sasaisti ar naftu.

Bet par kādu cenu tiks piegādāta amerikāņu SDG? Tās cena ir atkarīga no gāzes vērtības pašās ASV (tā svārstās, un tas ir galvenais nenoteiktības faktors), sašķidrināšanas izmaksām un piegādes cenām uz Eiropu. Neiedziļinoties aprēķinu detaļās, var runāt par diapazonu no 220 līdz 270 dolāriem par 1000 kubikmetru.

Citiem vārdiem sākot, ja sākumā, 2013. gadā, amerikāņu SDG izskatījās lētāk par pārējām piegādēm (toreiz bija dārga nafta un dārgāka SDG tūlītējo darījumu tirgū), tad esošajos apstākļos (lētāk kļuvusī nafta, augstāka konkurence SDG tirgū) tā izrādās dārgāka.

Vēl viens jautājums. Bet kāpēc Eiropai ir jāpērk tieši Amerikas SDG. Kāpēc ne Kataras vai Krievijas? Vēl jo vairāk, kas izrādīsies nepārsteidzoši, ja tuvākajā laikā daļa Kataras gāzes tiks pārdota ar sasaisti ar biržu tirgus cenām?

Ja noliek malā aspektus, kas saistīti ar īpašajām attiecībām starp ES un ASV, tad šādu iemeslu nav. Kopumā ES var aizstāt iespējamo deficītu ar jebkuru gāzi.

Iespējams, šī iemesla dēļ šobrīd arī tiek runāts par samainīšanu: vairāki jauni SDG termināli Vācijā tieši Amerikas SDG izvietošanai (teiksim, 10-20 miljardiem kubikmetru gāzes, jeb 20-40% ZS2 jaudas) apmaiņā pret atļauju pabeigt cauruļvada būvniecību.

Apkoposim.

Pirmais. Krievijas gāzes aizvietošana ar Amerikas SDG ir iespējama tikai pie vienlaicīgas divu nosacījumu izpildīšanas: ZS2 projekta slēgšanas un Ukrainas tranzīta izbeigšanas. Šajā gadījumā Krievijas eksporta ierobežošana atbalstīs cenas visā gāzes tirgū.

© Sputnik / Александр Кондратюк

Otrais. Jebkurā gadījumā Amerikas SDG būs ne vairākas reizes, bet par 10-30% dārgāka, nekā pārējā gāze tirgū, pat iespējams par tādu pašu cenu – viss ir atkarīgs no Amerikas iekšējiem gāzes kotējumiem. Taču, noslēdzot ilgtermiņa līgumus par SDG piegādi no ASV, Eiropas uzņemas visu risku, kas saistīts ar ASV gāzes iekšzemes cenām.

Savukārt lētā Amerikas (un visa pārējā) SDG, kuru mēs šobrīd redzam Eiropā, tas ir gāzes iztrūkuma rezultāts tirgū: tirgotāji pārdod to, lai vismaz daļēji kompensētu zaudējumus, ko nes Amerikas SDG iepirkšanas līgumi. Ja Eiropa sagribēs garantētas piegādes no ASV, tad maksāt nāksies pēc Amerikas SDG cenas veidošanās formulas, un atteikties vairs neiznāks.

Un pēdējais. Uzspiežot Eiropai savu SDG, ASV pirmkārt domā nevis par pašreizējām piegādēm, bet gan par perspektīvajām. Runa ir par jaunām sašķidrināšanas rūpnīcām un to nodrošināšanu ar garantētiem SDG piegādes līgumiem. Rūpnīcu būvniecība aizņem aptuveni četrus gadus, un tieši ap to laiku beigsies spēkā esošais tranzīta līgums ar Ukrainu.

2
Tagi:
gāzesvads, Ziemeļu straume 2, Krievija, ASV, SDG
Pēc temata
Rietumi gatavi pašnāvnieciskam karam
Smags gadījums: ASV vēlas aizliegt pirkt Krievijas naftu
Vai "Novičok" izšķirs "Ziemeļu straumes 2" likteni?
Sāka lēst zaudējumus: "Ziemeļu straumes 2" celtnieki saņēmuši pārmetumu lavīnu
Zeme no kosmosa, foto no arhīva

Kas notiek patiesībā globālā sasilšana vai atdzišana

27
(atjaunots 15:05 26.09.2020)
Zemes vēstures ritējumā ledus laikmetus pastāvīgi nomainījuši silta laika periodi.

Patlaban mēs dzīvojam tādā laikā starp ledus laikmetiem, tomēr planētas virsma sasilst ātrāk, nekā bija gaidāms. Vladislavs Strekopitovs portālā RIA Novosti mēģināja tikt skaidrībā, kas pie tā vainojams un ko iesākt.

Te auksti, te karsti

Pirms simt gadiem darbā "Saules izstarojuma radīto termisko parādību matemātiskā teorija" serbu matemātiķis un ģeofiziķis Milutins Milankovičs formulēja hipotēzi: orbītas, rotācijas ass leņķa un precesijas parametru regulāru izmaiņu dēļ Zemes virsmu Saule sasilda dažādi. Rezultātā rodas apledojumi, ko nomaina siltāki periodi starp ledus laikmetiem. Tie ir tā saucamie Milankoviča cikli, uz kuru pamata tiek veidotas ilgtermiņa klimatiskās prognozes.

Реконструкция климатических изменений за последние 2000 лет на основе данных 11 различных исследований
Klimatisko izmaiņu rekonstrukcija pēdējo 2000 gadu laikā uz 11 dažādu pētījumu bāzes

Katram orbitālajam parametram ir savs cikls. Piemēram, ekscentricitāte: trajektorija, pa kuru Zeme griežas ap Sauli, no apļa pāriet pie eliptiskākas orbītas ik pēc 95, 125 un 400 000 gadiem. Planētas ass novirzās 3 grādu amplitūdā no ekliptikas – plaknes, kādā Zeme rotē ap Sauli – aptuveni ik pēc 41 tūkstoša gadu. Precesijas cikls – Zemes ass griešanās konusā kā žiroskopam – vidēji veido 26 tūkstošus gadu. Šajā laikā Zemes ass veic pilnu apli.

Visi šie faktori kopā demonstrē klimatisko ēru periodiskumu – 41 un 100 tūkstošus gadu. Pie tam, saskaņā ar Milankoviča aprēķiniem, Saules gaismas daudzuma starpība Ziemeļu puslodē sasniedz 20%.

Rādītāji neatbilst cikliem

Pleistocēna ērā – pirms 2,6 miljoniem – 11,7 tūkstošiem gadu – Zeme pārdzīvoja vairākus aukstuma periodus, kad ledāji klāja līdz 30% planētas virsmas un Ziemeļu puslodē sniedzās līdz 40. paralēlei.

График изменения температуры поверхности Земли с конца XIX века
Zemes virsmas temperatūras izmaiņu grafiks no XIX gs. beigām

Pēdējais ledāju maksimums bija vērojams aptuveni pirms 18 tūkstošiem gadu, bet tagad, saskaņā ar Milankoviča cikliem, turpinās holocēna starpleduslaikmetu posms, kas sācies aptuveni pirms 12 tūkstošiem gadu. Uz to norāda speciālisti, kas nepiekrīt hipotēzei par antropogēno ietekmi, kad sākas runas par globālo sasilšanu. Tomēr detalizēta modelēšana rāda: pašreizējie notikumi nekādi neatbilst dabiskajiem cikliem ne sava spēka, ne dinamikas ziņā.

Spriežot pēc gada vidējās temperatūras grafika, holocēna termālais maksimums jeb klimata optimums bija sasniegts X-XIII gadsimtā. Toreiz temperatūra uz Zemes bija pat augstāka nekā pagājušā gadsimta vidū. Pēc tam sākās vispārēja lēna atdzišana.

Cilvēks izrādījies stiprāks par dabu

Saskaņā ar Milankoviča cikliem, tagad Zemei vajadzētu pakāpeniski atdzist, taču rūpniecības revolūcija XIX gs. beigās lauza dabiskās tendences. Patlaban gada vidējā temperatūra par 0,6-0,8 grādiem pēc Celsija skalas pārsniedz rādītājus, kas pieņemti par atskaites punktu 60.-90. gados. Galvenais iemesls – siltumnīcas gāzu, it īpaši – ogļraža dioksīda antropogēnie izmeši.

Potsdamas Klimata pārmaiņu pētījumu institūta līdzstrādnieki atzīmē: СО2 koncentrācija atmosfērā sasniegusi maksimālo rādītāju trīs miljonu gadu laikā. Pētījums rāda, ka vidējā temperatūra, kas nekad šajā periodā nav augusi virs diviem grādiem pēc Celsija skalas vairāk nekā pirmsindustriālajā periodā, jau tuvāko 50 gadu laikā šo slieksni var pārkāpt.

To pārliecinoši demonstrē dati, ko savos pārskatos publicē Starpvaldību klimata pārmaiņu ekspertu grupa (IPCC), ko 1988. gadā nodibināja Pasaules meteoroloģiskā organizācija un ANO Apkārtējās vides programma.

Savā pēdējā, piektajā pārskatā IPCC par klimata pārmaiņām "AR5 Synthesis Report: Climate Change 2014" teikts: "Lai kādu reālistisku rādītāju planētas temperatūras jutīgumam pret siltuma līdzsvaru mēs izvēlētos, novērojamo izmaiņu iemesls var būt tikai oglekļa dioksīda uzkrāšanās atmosfērā."

Šo slēdzienu apstiprina arī globālo klimata modeļu analīzes rezultāti, ko projekta CMIP (Coupled Model Intercomparison Project) ietvaros īsteno Pasaules klimata pētījumu programmas (WCRP) Kopīgās modelēšanas darba grupa (WGCM). Modeļu eksperimenti CMIP3 un CMIP5 rāda, ka temperatūra manāmi pārsniedz dabiskās tendences kopš 70. gadu beigām.

Pauze globālajā sasilšanā

Tomēr laikā no 1998. līdz 2013. gadam klimatologi reģistrēja dīvainu parādību – neskatoties uz augošo oglekļa dioksīda saturu atmosfērā, temperatūras pieaugums it kā apstājās. To norādīja IPC speciālisti savā pārskatā 2014. gadā.

Klimata izmaiņas. Foto no arhīva
© Sputnik / Виталий Белоусов

Tiesa, pārskata autori bija piesardzīgi: "Pēdējo 15 gadu laikā Zemes virsmas globālā temperatūra demonstrē daudz zemāku augošo lineāro tendenci nekā ilgstošākā periodā – 30 un 60 gadu periodā."

Zinātnieki nevarēja saprast, kas notiek: novērojumi bija pretrunā visiem klimatiskajiem modeļiem. Globālās sasilšanas antropogēnā rakstura hipotēzes piekritēju un pretinieku strīdi iedegās ar jaunu spēku.

Taču 2013. gadā temperatūra no jauna cēlās, un klimatologi secināja: iespējams, tamlīdzīgas 15 gadu pauzes parādās ar zināmu periodiskumu aptuveni reizi 30 gados.

Okeāna loma

Globālo temperatūru stabilizācijas paradoksu oglekļa dioksīda satura atmosfērā pieauguma fonā vajadzēja skaidrot. Pretējā gadījumā uz vienkāršas ekstrapolācijas pamata būvētie prognožu modeļi vairs nebūs droši.

Zinātnieki no Lančžou universitātes (Ķīna) piedāvāja precizētu klimatisko modeli, ņemot vērā enerģijas sadali starp atmosfēru un okeānu. Noskaidrojās, ka sasilšanas šķietamās pauzes periodā Zeme joprojām sasilst, taču siltums uzkrājas Pasaules okeāna dzīlēs. Kad okeāna siltumietilpība sasniedz noteiktu līmeni, no jauna pieaug ūdens augšējo slāņu temperatūra – cikliskums ir saistīts ar šo faktoru.

Iepriekš zinātnieki pierādīja, ka ūdens cirkulācijas mazināšanās okeānā veicināja ledus laikmetu pagarināšanos pleistocēnā un pāreju (tā notika aptuveni pirms miljona gadu) no 41 tūkstoša gadu cikla pie 100 tūkstošu gadu Milankoviča cikla. Paleoklimatoloģijā tā pazīstama kā "simt tūkstošu gadu problēma".

Milankoviča cikliem ir nozīme ne tikai ģeoloģijā un klimatoloģijā. Piemēram, nesen antropologi no Viskonsinas universitātes konstatēja, ka šie cikli simtiem tūkstošus gadu noteikuši seno cilvēku dzīves vietu nomaiņas periodiskumu, ieskaitot mūsu senču izklīšanu aiz Āfrikas robežām – uz Tuvajiem Austrumiem un Vidusjūras reģionu, kas sākās pirms 125 tūkstošiem gadu – šajos reģionos izveidojās mitrs subtropiskais klimats.

27
Tagi:
klimata pārmaiņas
Baltkrievijas AES, foto no arhīva

Lietuva iebiedē pilsoņus ar "avāriju BelAES": Viļņā sāks izdalīt joda tabletes

0
(atjaunots 13:21 28.09.2020)
Situācijas kūdīšana no Lietuvas puses attiecībā uz Baltkrievijas AES ir nonākusi līdz absurdam: Viļņas iedzīvotājiem no oktobra sāks izdalīt joda tabletes vairogdziedzera pasargāšanai "avārijas gadījumam" atomelektrostacijā pie Astravjecas.

RĪGA, 28. septembris – Sputnik. Neraugoties uz to, ka Lietuvai septembrī izdevās panākt no Latvijas un Igaunijas saistības veicot elektroenerģijas tirdzniecību pieprasīt no importētājiem garantijas, ka tā nav ražota Baltkrievijā, bezjēdzīgā un cietsirdīgā ažiotāža saistībā ar Baltkrievijas AES, kas tiek būvēta pie Astravjecas, Grodņas apgabalā, nav izbeigta.

Saskaņā ar radio LRT informāciju, no oktobra Viļņas iedzīvotājiem sāks izdalīt kālija jodīda tabletes, vēsta RIA Novosti.

Šādus pasākumus Lietuvā veic it kā drošības nolūkos avārijas gadījumam, kura, kā, acīmredzot uzskata Lietuvas varasiestādes, var notikt BelAES, kas atrodas 50 kilometru attālumā no Viļņas.

Tiesa, tas viss vairāk līdzinās mērķtiecīgai iedzīvotāju iebiedēšanai.

Sākumposmā plānots piešķirt 2,1 miljonu tablešu. Tās nonāks piecos lielākajos Viļņas aptieku tīklos, kur cilvēki varēs tās paņemt ar elektroniskām receptēm.

BelAES notika visas nepieciešamās un papildu pārbaudes no SAEA un citu profila institūtu puses, un objekta drošība netiek apšaubīta. Minska vairākkārt uzsvērusi, ka Baltkrievijas AES tiek būvēta stingrā atbilstībā ar drošības normām un nekādā veidā nedraud kaimiņvalstīm.

Taču Lietuvai tas viss nerūp. Tur sen un aktīvi uzstājas pret stacijas būvniecību, mudinot tuvākos kaimiņus sekot tās piemēram, kā arī periodiski sūdzoties par BelAES spēcīgākiem sabiedrotajiem.

Kaut ko, kā jau tika teikts, Lietuvai izdevies panākt: Baltijas valstis grasās pielietot speciālu elektroenerģijas izcelsmes sertifikācijas sistēmu, lai Baltijas kabeļos nenonāk Baltkrievijas elektrība.

Taču eksperti uzskata, ka Baltijas trīsstūrī joprojām pastāv nopietnas pretrunas šajā sakarā. Pietiek atcerēties, ka vēl augusta vidū Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš paziņoja, ka politiskas iejaukšanās elektrības tirgū nebūs, jo šo jomu regulē pats tirgus.

0
Tagi:
Viļņa, Baltkrievija, BelAES, Lietuva
Pēc temata
Elektronu face control: Latvija meklē BelAES elektroenerģijas atpazīšanas metodi
Lietuvas un Igaunijas prezidenti pastāstīja, kāpēc BelAES vajadzīga Krievijai
Latvija un citas ES valstis aicināja Minsku "nekavējoties" atrisināt BelAES problēmas
Meževičs: cīņa ap BelAES Baltijā turpināsies līdz pēdējai patronai
Lietuva var izstāties no Nord Pool biržas, lai nodrošinātu BelAES boikotu