Jaunlaulātie maskās, foto no arhīva

Krievijas zinātnieki: pandēmija nesīs zināmu labumu ekonomikai

61
(atjaunots 13:10 10.04.2020)
Zinātnieki atgādina, ka patlaban tirgu ietekmē divi "melnie gulbji": koronavīrusa izplatīšanās un naftas cenu krišanās. Taču tagadējai krīzei ir arī pretējā puse.

Pasaules ekonomikā valda nenoteiktība pandēmijas dēļ, un virkne analītisko aģentūru strauji samazina savas prognozes gada periodam un publicē apokaliptiskus scenārijus tuvākajai nākotnei. Toties daži eksperti ir pārliecināti: panikai nav iemesla, epidēmija tikai atveseļos ekonomiku un veicinās perspektīvāko nozaru attīstību. RIA Novosti korespondents Aleksandrs Ļesnihs par to sarunājās ar Ekonomikas Augstskolas Konjunktūras pētījumu centra direktoru Georgu Ostapkoviču un Krievijas Zinātņu akadēmijas Tautsaimniecības prognožu institūta direktoru Borisu Porfirjevu.

Ideālā vētra

Abi zinātnieki atzīmēja, ka patlaban tirgu ietekmē divi "melnie gulbji": koronavīrusa izplatīšanās un naftas cenu krišanās. Taču tagadējai krīzei ir arī pretējā puse: Georgs Ostapkovičs to salīdzināja ar "meža sanitāru", bet Boriss Porfirjevs atgādināja, ka ķīniešu valodā vārdu "krīze" apzīmē ar diviem hieroglifiem: viens no tiem ir "bīstamība", bet otrs – "iespēja" vai "izredzes".

Porfirjevs pastāstīja, ka strauji pieaug ražošanas un pārdošanas apjomi vairāku preču grupās un tie nebūt nav bēdīgi slavenie griķi vai gaļas konservi.  Vispirms runa ir par Covid-19 testa sistēmām, medicīnas tehniku (tie paši mākslīgās plaušu ventilācijas aparāti), sanitārās aizsardzības un higiēnas līdzekļiem gan iedzīvotājiem, gan veselības aprūpes darbiniekiem. Sarakstā var iekļaut arī iekārtas pārtikas produktu un medikamentu ilgstošai glabāšanai, tehniku attālinātajam darbam (datori, planšetdatori un programmatūra), kā arī videonovērošanas un pārvietošanās kontroles sistēmas. Tas pats attiecas arī uz loģistikas pakalpojumiem, jo visas šīs preces tomēr vajag nogādāt patērētājiem. Porfirjevs precizēja, ka pēc pandēmijas lielākajā daļā preču grupu pieprasījums saglabāsies, bet cenas kritīsies – tirgū ienāks jauni ražotāji, un palielināsies konkurence.

Georgs Ostapkovičs ir pārliecināts, ka epidēmija atbrīvos tirgu no tiem, kas, pēc būtības, nenes nekādu labumu ekonomikai, tikai apgūst vērtīgos finanšu resursus. Šis faktors raksturīgs jebkurai krīzei.

"Krievijā, pat pēc statistikas pārvaldes datiem mēs redzam, ka mums ir apmēram 30% kompāniju, kas nes zaudējumus. Principā, tās vajadzētu izvest no tirgus, mainīt darbības veidu vai menedžmentu. Tomēr tas nenozīmē, ka niša iztukšosies: ienāks jaunas firmas ar labāku pārvaldi," uzskata profesors.

Viņa teiktajam ir lieliska ilustrācija: aprīļa sākumā ASV bankrotēja viens no lielākajiem naftas ražotājiem – "Whiting Petroleum". Eksperti jau sen prognozēja krahu slānekļa kompānijām ASV to pārliekās kreditēšanas dēļ. Daudzi to novērtēja kā naftas un gāzes industrijas plašas atveseļošanās sākumu. Tas pats sagaida "zombiju firmas", kas nerada peļņu un dzīvo uz parāda. Tikai pirms diviem gadiem ESAO valstīs tādu bija apmēram 12%. Ostapkovičs uzskata, ka tagadējos apstākļos tām garantēts bankrots.

"Uzņēmums, kam nav peļņas, depozītu, bet kontā – pienācīgas summas, neizdzīvos. Nezinu, vai investori sāks izsūknēt savu naudu no tādām kompānijām, jo tas nav tik vienkārši. Taču tālāku ieguldījumu noteikti nebūs," ir pārliecināts eksperts.

Vispārējais kritums ekonomikā lielā mērā radies ražošanas ķēdīšu sarāvuma dēļ, jo mēs nekādi nevaram ignorēt faktu, ka datoru čipus ražo Taivāna, darbgaldus – Vācija, bet civilās lidmašīnas – ASV un ES.

Koronavīruss atgādināja pasaulei, ka mēs esam savstarpēji saistīti un neviens nevar pāriet pie pilnīgas pašnodrošināšanas. Pilnīgi iespējams, ka tirdzniecības kari tagad atkāpsies pagātnē, cer eksperti.

Nafta dāvā brīvību

Vēl viens svarīgs aspekts, kam uzmanību pievērsa Georgs Ostapkovičs: lētā nafta ļaus jaunattīstības ekonomikām ātrāk un vairāk atvēlēt investīcijas patiešām svarīgām sfērām: inovācijām, medicīnai, sociālajai sfērai un citiem cilvēku kapitāla elementiem.

No otras puses, lētā nafta samazinās investīcijas bezogļūdeņražu enerģētikā. Ostapkovičs atzīmēja, ka valsts un kompānijas ar to nodarbojas tikai tad, ja enerģijas tradicionālie avoti ilgtermiņa perspektīvā izmaksā dārgāk nekā alternatīvie.

Pie tam nevajag cerēt, ka zemas degvielas cenas saglabāsies ilgi. "Naftas bilance rāda, ka krājumu vēl ir papilnam, pietiks gan 50, gan 100 gadiem. Problēmu drīzāk rada tas, ka viegli iegūstamas naftas gandrīz vairs nav, un lielākie apjomi koncentrēti vietās, no kurienes to iegūt ir daudz grūtāk, - uzskata zinātnieks. – Paskatieties uz to pašu Venecuēlu – tās atradnēm vajadzīgas lielas investīcijas. Bez tām neviens tāpat vien šelfā neizies."

Finanses
© Sputnik / Руслан Кривобок

Vienlaikus pašreizējā naftas pieprasījuma samazināšanās atkailina vēl vienu jaunās ekonomiskās realitātes pusi. Fosila degviela pārsvarā vajadzīga jaunattīstības ekonomikām, bet attīstītajās izaugsme palēninās.

"Pagājušajā gadā ekonomika nobremzējās gandrīz visās valstīs. Energoresursu augstais pieprasījums raksturīgs tikai ātri augošām valstīm – tai pašai Ķīnai ar tās IKP pieaugumu 6-8% apmērā. Pārējās maksimālais rādītājs ir 2,5-3%, jo ekonomiskajā aspektā cilvēki aizvien vairāk pievēršas savas dzīves kvalitātei, izglītībai un citām investīcijām cilvēku kapitālā," paskaidroja eksperts.

Tas skar arī patēriņa standartus. Ilgstošas lietošanas preces aizvien biežāk iznomā, nevis iegādājas – aug augumā tā saucamā koplietošanas ekonomika (autonoma, mājokļu, sadzīves un mobilās tehnikas noma utt.). Pie tam šī tendence visspilgtāk vērojama jaunās paaudzes vidū, kas labprātāk maksā par iespaidiem un izjūtām, nevis dārgām precēm.

Protams, tas ietekmēs arī ražotājus. Konkurence pieaugs, aizvien svarīgāka būs kvalitāte, nevis kvantitāte. No tā labumu jebkurā gadījumā gūs patērētāji.

Masveida attālinātais darbs nav gaidāms

Acīmredzot, mainīsies arī darba tirgus. Tagad kompānijas ievieš attālināto darbu. Taču eksperts iesaka neaizrauties ar teoriju par to, ka pēc pandēmijas visi atteiksies no ofisu nomas.

"Protams, no kompānijas budžeta viedokļa tas varētu būt izdevīgi, tomēr te mēs saskarsimies ar savdabīgu darba disciplīnas pārkāpumu, jo daudziem darbiniekiem vienkārši kritīsies darba atdeve," atgādināja Ostapkovičs.

Iespējami varianti: vai nu tādi darbinieki zaudēs darbu, viņu vietā stāsies disciplinētāki cilvēki, vai tiks ieviests gabaldarbs, kā "brīvmāksliniekiem". Lai nu kā, no obligātās 8 stundu darba dienas mēs noteikti varam atvadīties. Pie tam bāzes nozares, kas veido ekonomiku, attālināti nestrādā: ne metalurģijas rūpnīca, ne makaronu fabrika, kur nu vēl naftas rūpniecības uzņēmumi, lauksaimnieki vai loģistikā strādājošas firmas. Lai kā gribētos, attālināti nevar strādāt ne celtnieki, ne mediķi.

Tiesa, jau pirms pandēmijas pasaulē sākās ceturtā rūpniecības revolūcija, un daudzās nozarēs aizvien biežāk tiek izmantoti dažādi darbgaldi ar tālvadību, autoražotāji aktīvi izstrādā bezpilota mašīnas kravu transportēšanai. Epidēmija vēl vairāk pamudinās cilvēki aktīvi izstrādāt un ieviest jaunas tehnoloģijas.

61
Tagi:
koronavīruss, krīze, epidēmija, pandēmija, Krievija
Pēc temata
Pieprasīti visā pasaulē: kādu profesiju apgūt, lai noderētu dzīvē
Globalizācija mirst ne tikai ekonomikā, bet arī cilvēku prātos
Kas Latvijā strādā attālināti
Bezdarbnieku armija, tukša kase un sirmgalvji bez pensijām: kas sagaida Latviju
ASV karavīri Afganistānā, foto no arhīva

Nē, nav Krievija. Kas organizējis amerikāņu skalpu medības

67
(atjaunots 15:08 30.06.2020)
Patiesībā galvenajā sazvērestībā pret amerikāņu varenību un ietekmi piedalījusies arī The New York Times redakcija.

Kārtējais mēģinājums sajundīt histēriju pret Krieviju īsi pirms vēlēšanām ASV rit ietekmīgākā aizokeāna izdevuma - The New York Times dzīlēs, portālā RIA Novosti raksta Ivans Daņilovs. Ar tā starpniecību informācijas laukā iemesta kārtējā ziņa pret Krieviju ar mērķi diskreditēt Donaldu Trampu un panākt kārtējās sankcijas pret Krieviju.

Šoreiz izraudzīts maksimāli eksotisks iegansts. Atsaucoties uz saviem informācijas avotiem ASV izlūkdienestos, izdevums apgalvo, ka "Krievija slepus izsludināja apbalvojumus afgāņu kaujiniekiem par amerikāņu karavīru likvidāciju. Trampa administrācija mēnešiem ilgi domājusi, ko iesākt ar izlūku šokējošo slēdzienu".

Ja vienkāršais amerikānis ir noticējis The New York Times, viņa acīs situācija izskatās šausminoša un ļoti pazemojoša: šajā pasaules ainā iznāk, ka Krievija ir tāds amerikāņu kareivju skalpu un līķu kolekcionārs, bet afgāņu kaujinieki ir tādi "amerikāņu ādiņu" mednieki, kuri noslepkavotos jeņķus apmaina pret asiņainiem rubļiem. Un tas viss – Trampa administrācijas bezdarbības fonā.

ASV izlūkdienests atzinis par mazticamu ziņu par Krievijas sazvērestību ar talibiem
© Youtube / Ruptly / Sputnik / nytimes.com / twitter.com/realDonaldTrump

Bail pat iedomāties, ko jūt pasaules hegemona lomā iejutušās valsts pilsoņi, lasot autoritatīvākajā avīzē tamlīdzīgas frāzes:

"Ierēdņi informēja, ka ziņas par izlūkdienestu secinājumiem nodotas prezidentam Trampam, un Nacionālas drošības padome apsprieda problēmu starpresoru sapulcē marta beigās. Ierēdņi izstrādājuši iespējamo variantu sarakstu – no diplomātiskas sūdzības iesniegšanas Maskavai līdz augošu sankciju sērijai un citām iespējamām atbildes darbībām. Tomēr Baltais nams vēl nav apstiprinājis nevienu soli, paziņoja ierēdņi. Amerikāņu un citu NATO valstu kareivju slepkavošanas stimulēšanas operācija kļūtu par būtisku un provokatīvu eskalāciju procesā, ko amerikāņu un afgāņu amatpersonas dēvē par Krievijas atbalstu "Taliban", un tas butu pirmais gadījums, kad noskaidrotos, ka Krievijas spiegošanas struktūra organizējusi uzbrukumus rietumu spēkiem."

The New York Times sastādītais "apsūdzības akts" Krievijai no anonīmu varasiestāžu pārstāvju vārdiem, tomēr ir pelnījis dažas piezīmes.

Pirmkārt, pēc acīmredzamā mediju, loģistikas, diplomātiskā un informatīvā atbalsta, ko ASV, ieskaitot amerikāņu medijus, sniedza teroristiem, kuri 1990. un 2000. gados noslepkavoja tūkstošiem Krievijas pilsoņu, ASV nebūtu ne mazāko morālo tiesību sūkstīties, pat ja tiešām pret viņu karavīriem, okupantiem svešā zemē, patiešām būtu izmantotas "apmetņa un kinžala" metodes.

Turklāt, kā jau ierasts, pret Krieviju vērstās apsūdzības atkal ir pierādītas kā parasti – nekādi.

Otrkārt, principā, amerikāņu elite, it īpaši tās aprindas, kam īpaši simpatizē Ņujorkas žurnālisti, ņemot vērā viņu "impēriskumu" un rusofobiju, visā pilnībā pašas radījušas tagadējo Afganistānu – neatrisināmo terorisma problēmu.

Fakts, ka afgāņu (un ne tikai afgāņu vien) teroristiskās kustības radījuši amerikāņu speciālisti, par amerikāņu naudu, ar amerikāņu ieročiem, ir labi zināms. Atliek vien atgādināt, ka pirms labi zināmajiem 2001. gada notikumiem misters Ben Ladens gadiem ilgi bija amerikāņu mediju un politiķu mīlulis.

Tātad ASV vispirms rada apstākļus pilsoņu kariem, masu slepkavībām un terora uzplaukumam dažādās valstīs, bet, kad tādu soļu neprognozētās sekas noved pie amerikāņu kareivju nāves un pašu Savienoto Valstu apkaunojuma starptautiskajā arēnā (ASV taču nesen faktiski kapitulēja Afganistānā, parakstot neiedomājami pazemojošu miera līgumu ar talibiem), no amerikāņu mediju un militārā kompleksa dzīlēm nekavējoties skan bļāvieni par to, ka pie visa vainīga Krievija un pret to jāievieš sankcijas.

Tomēr ir arī labās ziņas.

Agrāk sabiedrības uzticēšanās amerikāņu varas struktūru "noplūdēm", ko regulāri publicē tādi izdevumi, kā NYT vai The Washington Post, bija tik liela, ka pat publikācijas fakts gandrīz nekavējoties piespieda Trampa administrāciju "maksāt un nožēlot grēkus" un steigšus ieviest kārtējās sankcijas pret Krieviju, lai kaut drusciņ attaisnotos sabiedrības acīs, tagad situācija izskatās pavisam citādi.

Acīmredzot, gadiem ilgais "Russiagate" un absolūti melīgās apsūdzības un dosjē ar Krieviju kompromitējošu informāciju ir panākuši savu: liela daļa amerikāņu vairs netic paši saviem medijiem un paši savām varas struktūrām, politiķi var droši un atklāti apsūdzēt autoritatīvākos medijus un to avotus melos un pat rīkoties saskaņā ar savu vērtējumu.

Prezidents Donalds Tramps uz apsūdzībām atbildēja Twitter tīklā: "Melu ziņotājiem "The New York Times" ir jāatklāj savs "anonīmais" avots. Varu derēt, ka viņi to nespēj – ticamākais, ka tāda cilvēka nemaz nav!"

ASV Nacionālā izlūkošanas dienesta direktora pienākumu izpildītājs Ričards Grenels pat sāka strīdu sociālajos tīklos ar kongresmeni no demokrātiskās partijas par šo pašu jautājumu – viņš apsūdzēja politiķi par izlūkošanas datu izmantošanu politiskiem mērķiem:

"Es par to nekad neesmu dzirdējis. Riebīgi, ka jūs vēl joprojām politizējat izlūkdienestu. Acīmredzot, jūs nesaprotat, kā tiek pārbaudīta neapstrādāta izlūkošanas informācija. Daļējas informācijas nopludināšana žurnālistiem no anonīmiem avotiem ir bīstama, jo tādi kā jūs, manipulē ar to politiskā labuma dēļ."

Valsts izlūkdienests jau oficiāli noliedzis vismaz to The New York Times raksta daļu, kas attiecas uz prezidenta darbībām. Skaidrs, ka teorētiski tieši tā visam ir jānotiek, tomēr pat tāda miglaina normalitāte ir īsts brīnums mūsdienu Amerikā.

Starp citu, ja amerikāņu žurnālisti grib ieraudzīt īstos kareivju slepkavu kūdītājus, viņiem nāktos ieskatīties spogulī. Balvas par līķiem ne vienmēr ir materiāli labumi, un pieredze rāda, ka slava vai atzinība bieži vien ir daudz efektīvāks terorisma stimulators nekā pat lielas naudas summas.

The New York Times un citi amerikāņu mediji, kuri dēmonizē un pataisa par necilvēkiem amerikāņu policistus, konservatīvo vērtību piekritējus un "trampistus", faktiski sola tādu "emocionālu balvu" tiem, kuri vērsīsies pret šīm cilvēku grupām ar emocionālu, psiholoģisku, iespējams, pat fizisku vardarbību. Liberālo un progresīvo amerikāņu žurnālistu – masu nekārtību kūdītāju un apoloģētu – rokas līdz elkoņiem mirkst nogalināto amerikāņu policistu asinīs.

Tomēr tādu žurnālistu acīs amerikāņu policistu dzīvībai nav nekādas lielas nozīmes, amerikāņu kareivjus viņi grib apraudāt tikai tad, ja arī šīm asarām var pabīdīt uz priekšu sankcijas pret Krieviju vai Demokrātiskās partijas intereses.

Nav nekāds brīnums, ka aizvien mazāks skaits lasītāju grib uz vārda ticēt tādām mediju struktūrām gan ASV, gan pasaulē. Patiesībā galvenā sazvērestība pret amerikāņu ietekmi un varenību organizēta ar The New York Times redakcijas atbalstu. Var jau ieteikt piešķirt viņiem prēmiju, taču viņi visu padarīs arī bez maksas.

67
Tagi:
New York Times, Krievija, ASV
Pēc temata
ASV kļūdainā uzbrukumā Afganistānā gājuši bojā 16 policisti
Deputāts: ASV zog urānu no Hilmendas raktuvēm Afganistānā
ASV un "Taliban" parakstījuši miera līgumu
ASV apņēmīgā bezcerība Afganistānā
Gāzesvada Ziemeļu straume 2 būvdarbi Vācijā. Foto no arhīva

Pasaule apgriezusies kājām gaisā: Vācija gatavo sankcijas pret ASV

211
(atjaunots 16:15 29.06.2020)
Amerikāņu mediji konstatējuši kaut ko tādu, kam Vašingtonu vajadzētu šokēt vairāk nekā dzīvība uz Marsa vai ziedoši dārzi uz Jupitera.

Lietišķās informācijas aģentūra Bloomberg apgalvo, ka vācu politiskā elite atradusi nacionālo pašcieņu – tikai tā skaidrojamas ziņas par to, ka Vācijas valdībā top dokuments, kas satur sankcijas pret ASV – tās jāpieņem gadījumā, ja Vašingtona izlems ieviest "ellīgas sankcijas" pret "Ziemeļu straumes 2" būvdarbu dalībniekiem, portālā RIA Novosti stāsta Ivans Daņilovs.

Aģentūra stāsta: "Vācija gatavo atbildes triecienu Savienotajām Valstīm gadījumā, ja prezidents Donalds Tramps īstenos savus draudus iznīcināt gāzesvadu "Ziemeļu straume 2" ar papildu sankcijām. Divi vācu ierēdņi, kam zināms diskusiju saturs, apgalvo, ka Merkeles valdība izvērtē iespējas piespiest pieņemt koordinētas darbības Eiropas Savienības līmenī. Vācijas Ekonomikas ministrijas dokumenti, kas nonākuši Bloomberg rīcībā norāda: amerikāņu jaunās sankcijas var smagi skart daudz lielāku (nekā agrāk) skaitu vācu un eiropiešu kompāniju un pat valsts aģentūru."

Amerikāņu žurnālistu materiālu vajadzētu mazliet precizēt. Pirmkārt, likumprojekta versija par jaunajām sankcijām pret "Ziemeļu straumi 2", kas patlaban tiek izskatīta Kongresā, neparedz sankcijas pret ES valsts struktūrām, Krievijas gāzes pircējiem vai projekta kreditoriem. Vācu pozīcijas kritiķi varētu norādīt uz šo aspektu, lai pierādītu, ka Bloomberg žurnālisti ir sarunājušies ar ASV naidīgi noskaņotiem vācu politiķiem, vai secināt, ka Merkeles valdībā sēž paranoiķi ar ļoti negatīvu viedokli par ASV, kuri nelasa atbilstošos likumprojektus par sankcijām. Tādi argumenti nav piemēroti mūsdienu politiskajai realitātei vismaz tāpēc, ka ASV jau vairākkārt demonstrējušas savas spējas spert trakākos soļus burtiski piecu minūšu laikā, tātad jau savlaicīgi jābūt gataviem, ka tas varētu notikt. Savukārt "paranojas" aspektā var piedāvāt mazliet konspiroloģisku, tomēr visnotaļ reālistisku versiju – vācu amatpersonas varēja ar nodomu "nopludināt" saviem kontaktiem Bloomberg informāciju par vācu pretpasākumiem – vienkārši tāpēc, lai senatoriem un kongresmeņiem neienāktu prātā ideja pieņemt stingrākas sankcijas tieši pirms balsojuma.

Jāpiebilst arī tas, ka no vāciešu puses jau izskanējuši divi dažādi viedokļi jautājumā par atbildi ASV. No vienas puses, Ekonomikas ministrijas preses sekretāre paziņoja Bloomberg, ka viņai nekas nav zināms par tāda veida pasākumu izstrādi, no otras puses, jau 17. jūnijā Bundestāgā notika kompetentās komitejas slēgtā sēde, kuras ietvaros tika apspriestas sankcijas pret "Ziemeļu straumi 2", un, atzīmēja amerikāņu medijs, pēc sēdes komitejas priekšsēdētājs paziņojis, ka Vācijas valdība aicināta sniegt labi izvērtētu kolektīvu atbildi ASV darbībām, ko komiteja atzinusi par starptautisko tiesību pārkāpumu.

Ievērības cienīgs fakts: gan deputātu viedoklī, gan augstu stāvošu (taču vārdā nenosauktu) ierēdņu vērtējumā, uz ko atsaucas Bloomberg, vīd neparasts aspekts: iespējamos atbildes soļus plānots spert ne tikai Vācijas līmenī, bet gan Eiropas Savienības līmenī. Tas būs sarežģīts, taču aizraujošs process ar tālejošām sekām, ja vien to izdosies dabūt gatavu.

ASV prezidents Donalds Tramps un Vācijas kanclere Angela Merkele
Пресс-служба Президента РФ

Liet tāda, ka no 16. jūnija Vācija ieņem Eiropas Padomes "prezidenta" vietu, un šis statuss tradicionāli dāvā nopietnas priekšrocības valstij, kas vēlas iekļaut kaut kādu jaunu elementu Eiropas politiskajā dienas kārtībā. Vēl vairāk, pati Angela Merkele patlaban nostādīta stāvoklī, kurā jebkāda vājuma izpausme attiecībās ar Vašingtonu tiks uztverta ļoti sāpīgi no iekšpolitikas viedokļa: Donalds Tramps maksimāli publiskā formā izteicis prasību samaksāt viņam triljonu dolāru – Vācija it kā ir parādā par aizsardzību, ko saņem no ASV. Ja šai atklātajai šantāžai (koronavīrusa un ar to saistītās krīzes fonā ES vēl tikai amerikāņu prezidenta trūkst ar viņa draudiem) pievienot arī tarifu šantāžu un faktu, ka Baltais nams aktīvi pretojas ES centieniem piespiest amerikāņu interneta kompānijas, piemēram, Amazon un Google maksāt nodokļus no ES saņemtajiem ienākumiem, iznāk, ka apstākļi lielam, vērienīgam un principiālam Vašingtonas un Briseles konfliktam jau ir radīti, un "sprāgt" var kuru katru brīdi.

Vācu politiķi vēl nav iemācījušies runāt ar ASV tikpat stingri, kā Francijas prezidents Emanuels Makrons, kurš izstrādājis koncepciju par Eiropas militāro neatkarību no ASV un ES pārvēršanu par patstāvīgu pasaules ģeopolitikas polu daudzpolu pasaulē. Tomēr Berlīne jau ir iemācījusies atrast interesantus ieganstus, lai paplašinātu savu neatkarību un pretošanos amerikāņu spiedienam. Piemēram, ar mērķi pamatot nepieciešamību importēt Krievijas gāzi tiek izmantoti argumenti, kas saistīti ar nepieciešamību būvēt "zaļo ekonomiku", bet dabasgāze ir daudz drošāka no ekoloģijas viedokļa salīdzinājumā ar oglēm – tas ir zinātnisks fakts. Politiskās un pat ekonomiskās neatkarības pamatošanai arī parādījušies interesanti argumenti.

Britu izdevums The Guardian, atsaucoties uz neseno Vācijas kancleres interviju, pavēstīja: "Angela Merkele brīdināja, ka pasaule vairs nevar par pašsaprotamu domu uztvert to, ka ASV vēl aizvien vēlas kļūt par pasaules līderi, un tai vajadzētu atbilstoši koriģēt savas prioritātes."

Iznāk ļoti skaisti un mazliet ironiski: nepakļaušanās amerikāņu "gribulīšiem" tiek pamatota nevis ar centieniem izkļūt brīvībā, bet gan ar to, ka reiz ASV bija labs hegemons, taču tagad ik kā vairs pat nevēlas spēlēt šo lomu, tātad slogs būs jānes kādam citam. Būs interesanti pavērot oficiālās amerikāņu propagandas atbildi.

Tomēr galu galā nozīme ir nevis aizbildinājumiem un attaisnojumiem, bet reālām darbībām un reāliem gāzes kubikmetriem, kam tomēr ir izredzes sasniegt Vāciju pa "Ziemeļu straumi 2".

211
Tagi:
Ziemeļu straume 2, sankcijas, ASV, Vācija
Temats:
Ziemeļu straume 2
Ugunsgrēks

Liels ugunsgrēks Jūrmalā: izglābts viens cilvēks

0
(atjaunots 11:51 04.07.2020)
Jūrmalā dzīvojamā mājā noticis ugunsgrēks, notikuma vietā strādā trīspadsmit ugunsdzēsēju brigādes; viens cilvēks ir izglābts.

RĪGA, 4. jūlijs – Sputnik. Sestdien no rīta, 4. jūlijā, divstāvu mājā Jūrmalā izcēlās paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks, raksta jauns.lv ar atsauci uz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāvi Agritu Vītolu.

Pēc viņas sacītā, izsaukumu dispečeru punkts saņēma plkst. 8:48. Notikuma vietā glābēji atklāja spēcīgu atklāto liesmu vienā no dzīvokļiem. Viens cilvēks tika izglābts no degošās dzīvojamās platības, viņš atrodas mediķu uzraudzībā.

Kopējā uzliesmojuma platība pagaidām nav noteikts, notikuma vietā strādā 13 ugunsdzēsēju brigādes ar četrām ugunsdzēsības autocisternām.

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka valstī ir izsludināts paaugstināts ugunsgrēku bīstamības periods. Atklātu uguni aizliegts izmantot mežu teritorijā, aizliegta transportlīdzekļu kustība ārpus ceļa, izņemot ugunsdzēsības mašīnas un citu ārkārtas dienestus, kā arī speciālo tehniku, kas ir paredzēta mežsaimniecības darbiem.

Valsts meža dienestā atzīmēja, ka visi pārkāpumi tiks rūpīgi izmeklēti, soda kārtā ir paredzēta gan administratīvā atbildība, gan kriminālatbildība.

Meteorologi atzīmē, ka ugunsgrēki liecina ne vien par cilvēku bezatbildīgo attieksmi, kuri bieži vien kļūst par vainīgiem uzliesmojumā, bet arī par būtiskām klimata izmaiņām.

VUGD aicina Latvijas iedzīvotājus nepalikt malā un, ieraugot ugunsgrēku, zvanīt pa tālruni 112.

0
Tagi:
ugunsdzēsēji, ugunsgrēks, Jūrmala
Pēc temata
Ugunsgrēks Rīgā: sieviete aizliedza sevi glābt
Latvijā jauns rekords: 98 kūlas ugunsgrēki diennakts laikā
Ugunsgrēka dūmi no Černobiļas nonākuši līdz Kijevai. Apdraudēta Krievija un Baltkrievija