Jaunlaulātie maskās, foto no arhīva

Krievijas zinātnieki: pandēmija nesīs zināmu labumu ekonomikai

64
(atjaunots 13:10 10.04.2020)
Zinātnieki atgādina, ka patlaban tirgu ietekmē divi "melnie gulbji": koronavīrusa izplatīšanās un naftas cenu krišanās. Taču tagadējai krīzei ir arī pretējā puse.

Pasaules ekonomikā valda nenoteiktība pandēmijas dēļ, un virkne analītisko aģentūru strauji samazina savas prognozes gada periodam un publicē apokaliptiskus scenārijus tuvākajai nākotnei. Toties daži eksperti ir pārliecināti: panikai nav iemesla, epidēmija tikai atveseļos ekonomiku un veicinās perspektīvāko nozaru attīstību. RIA Novosti korespondents Aleksandrs Ļesnihs par to sarunājās ar Ekonomikas Augstskolas Konjunktūras pētījumu centra direktoru Georgu Ostapkoviču un Krievijas Zinātņu akadēmijas Tautsaimniecības prognožu institūta direktoru Borisu Porfirjevu.

Ideālā vētra

Abi zinātnieki atzīmēja, ka patlaban tirgu ietekmē divi "melnie gulbji": koronavīrusa izplatīšanās un naftas cenu krišanās. Taču tagadējai krīzei ir arī pretējā puse: Georgs Ostapkovičs to salīdzināja ar "meža sanitāru", bet Boriss Porfirjevs atgādināja, ka ķīniešu valodā vārdu "krīze" apzīmē ar diviem hieroglifiem: viens no tiem ir "bīstamība", bet otrs – "iespēja" vai "izredzes".

Porfirjevs pastāstīja, ka strauji pieaug ražošanas un pārdošanas apjomi vairāku preču grupās un tie nebūt nav bēdīgi slavenie griķi vai gaļas konservi.  Vispirms runa ir par Covid-19 testa sistēmām, medicīnas tehniku (tie paši mākslīgās plaušu ventilācijas aparāti), sanitārās aizsardzības un higiēnas līdzekļiem gan iedzīvotājiem, gan veselības aprūpes darbiniekiem. Sarakstā var iekļaut arī iekārtas pārtikas produktu un medikamentu ilgstošai glabāšanai, tehniku attālinātajam darbam (datori, planšetdatori un programmatūra), kā arī videonovērošanas un pārvietošanās kontroles sistēmas. Tas pats attiecas arī uz loģistikas pakalpojumiem, jo visas šīs preces tomēr vajag nogādāt patērētājiem. Porfirjevs precizēja, ka pēc pandēmijas lielākajā daļā preču grupu pieprasījums saglabāsies, bet cenas kritīsies – tirgū ienāks jauni ražotāji, un palielināsies konkurence.

Georgs Ostapkovičs ir pārliecināts, ka epidēmija atbrīvos tirgu no tiem, kas, pēc būtības, nenes nekādu labumu ekonomikai, tikai apgūst vērtīgos finanšu resursus. Šis faktors raksturīgs jebkurai krīzei.

"Krievijā, pat pēc statistikas pārvaldes datiem mēs redzam, ka mums ir apmēram 30% kompāniju, kas nes zaudējumus. Principā, tās vajadzētu izvest no tirgus, mainīt darbības veidu vai menedžmentu. Tomēr tas nenozīmē, ka niša iztukšosies: ienāks jaunas firmas ar labāku pārvaldi," uzskata profesors.

Viņa teiktajam ir lieliska ilustrācija: aprīļa sākumā ASV bankrotēja viens no lielākajiem naftas ražotājiem – "Whiting Petroleum". Eksperti jau sen prognozēja krahu slānekļa kompānijām ASV to pārliekās kreditēšanas dēļ. Daudzi to novērtēja kā naftas un gāzes industrijas plašas atveseļošanās sākumu. Tas pats sagaida "zombiju firmas", kas nerada peļņu un dzīvo uz parāda. Tikai pirms diviem gadiem ESAO valstīs tādu bija apmēram 12%. Ostapkovičs uzskata, ka tagadējos apstākļos tām garantēts bankrots.

"Uzņēmums, kam nav peļņas, depozītu, bet kontā – pienācīgas summas, neizdzīvos. Nezinu, vai investori sāks izsūknēt savu naudu no tādām kompānijām, jo tas nav tik vienkārši. Taču tālāku ieguldījumu noteikti nebūs," ir pārliecināts eksperts.

Vispārējais kritums ekonomikā lielā mērā radies ražošanas ķēdīšu sarāvuma dēļ, jo mēs nekādi nevaram ignorēt faktu, ka datoru čipus ražo Taivāna, darbgaldus – Vācija, bet civilās lidmašīnas – ASV un ES.

Koronavīruss atgādināja pasaulei, ka mēs esam savstarpēji saistīti un neviens nevar pāriet pie pilnīgas pašnodrošināšanas. Pilnīgi iespējams, ka tirdzniecības kari tagad atkāpsies pagātnē, cer eksperti.

Nafta dāvā brīvību

Vēl viens svarīgs aspekts, kam uzmanību pievērsa Georgs Ostapkovičs: lētā nafta ļaus jaunattīstības ekonomikām ātrāk un vairāk atvēlēt investīcijas patiešām svarīgām sfērām: inovācijām, medicīnai, sociālajai sfērai un citiem cilvēku kapitāla elementiem.

No otras puses, lētā nafta samazinās investīcijas bezogļūdeņražu enerģētikā. Ostapkovičs atzīmēja, ka valsts un kompānijas ar to nodarbojas tikai tad, ja enerģijas tradicionālie avoti ilgtermiņa perspektīvā izmaksā dārgāk nekā alternatīvie.

Pie tam nevajag cerēt, ka zemas degvielas cenas saglabāsies ilgi. "Naftas bilance rāda, ka krājumu vēl ir papilnam, pietiks gan 50, gan 100 gadiem. Problēmu drīzāk rada tas, ka viegli iegūstamas naftas gandrīz vairs nav, un lielākie apjomi koncentrēti vietās, no kurienes to iegūt ir daudz grūtāk, - uzskata zinātnieks. – Paskatieties uz to pašu Venecuēlu – tās atradnēm vajadzīgas lielas investīcijas. Bez tām neviens tāpat vien šelfā neizies."

Finanses
© Sputnik / Руслан Кривобок

Vienlaikus pašreizējā naftas pieprasījuma samazināšanās atkailina vēl vienu jaunās ekonomiskās realitātes pusi. Fosila degviela pārsvarā vajadzīga jaunattīstības ekonomikām, bet attīstītajās izaugsme palēninās.

"Pagājušajā gadā ekonomika nobremzējās gandrīz visās valstīs. Energoresursu augstais pieprasījums raksturīgs tikai ātri augošām valstīm – tai pašai Ķīnai ar tās IKP pieaugumu 6-8% apmērā. Pārējās maksimālais rādītājs ir 2,5-3%, jo ekonomiskajā aspektā cilvēki aizvien vairāk pievēršas savas dzīves kvalitātei, izglītībai un citām investīcijām cilvēku kapitālā," paskaidroja eksperts.

Tas skar arī patēriņa standartus. Ilgstošas lietošanas preces aizvien biežāk iznomā, nevis iegādājas – aug augumā tā saucamā koplietošanas ekonomika (autonoma, mājokļu, sadzīves un mobilās tehnikas noma utt.). Pie tam šī tendence visspilgtāk vērojama jaunās paaudzes vidū, kas labprātāk maksā par iespaidiem un izjūtām, nevis dārgām precēm.

Protams, tas ietekmēs arī ražotājus. Konkurence pieaugs, aizvien svarīgāka būs kvalitāte, nevis kvantitāte. No tā labumu jebkurā gadījumā gūs patērētāji.

Masveida attālinātais darbs nav gaidāms

Acīmredzot, mainīsies arī darba tirgus. Tagad kompānijas ievieš attālināto darbu. Taču eksperts iesaka neaizrauties ar teoriju par to, ka pēc pandēmijas visi atteiksies no ofisu nomas.

"Protams, no kompānijas budžeta viedokļa tas varētu būt izdevīgi, tomēr te mēs saskarsimies ar savdabīgu darba disciplīnas pārkāpumu, jo daudziem darbiniekiem vienkārši kritīsies darba atdeve," atgādināja Ostapkovičs.

Iespējami varianti: vai nu tādi darbinieki zaudēs darbu, viņu vietā stāsies disciplinētāki cilvēki, vai tiks ieviests gabaldarbs, kā "brīvmāksliniekiem". Lai nu kā, no obligātās 8 stundu darba dienas mēs noteikti varam atvadīties. Pie tam bāzes nozares, kas veido ekonomiku, attālināti nestrādā: ne metalurģijas rūpnīca, ne makaronu fabrika, kur nu vēl naftas rūpniecības uzņēmumi, lauksaimnieki vai loģistikā strādājošas firmas. Lai kā gribētos, attālināti nevar strādāt ne celtnieki, ne mediķi.

Tiesa, jau pirms pandēmijas pasaulē sākās ceturtā rūpniecības revolūcija, un daudzās nozarēs aizvien biežāk tiek izmantoti dažādi darbgaldi ar tālvadību, autoražotāji aktīvi izstrādā bezpilota mašīnas kravu transportēšanai. Epidēmija vēl vairāk pamudinās cilvēki aktīvi izstrādāt un ieviest jaunas tehnoloģijas.

64
Tagi:
koronavīruss, krīze, epidēmija, pandēmija, Krievija
Pēc temata
Pieprasīti visā pasaulē: kādu profesiju apgūt, lai noderētu dzīvē
Globalizācija mirst ne tikai ekonomikā, bet arī cilvēku prātos
Kas Latvijā strādā attālināti
Bezdarbnieku armija, tukša kase un sirmgalvji bez pensijām: kas sagaida Latviju
Su-27

Maitasputnu mednieki: PSRS un Krievijas labākie iznīcinātāji

16
(atjaunots 16:50 25.01.2021)
Ātri, veikli, nāvējoši – nu jau vairāk nekā gadsimtu iznīcinātāji ir ļoti svarīgi kaujas laukā, bieži vien tie spēj ietekmēt veselas militārās operācijas rezultātu.

Pirmo sērijveida iznīcinātāju Krievijā S-16 uzbūvēja 1915. gada 25. janvārī. Tas bija paredzēts bumbvedēja "Ilya Muromets" eskortam un aizsardzībai. Šodien iznīcinātāju klases funkcijas ir manāmi paplašinājušās – tie iekaro pārsvaru gaisā un efektīvi strādā pa zemes virsmu. Par PSRS un Krievijas gaisa kauju karaļiem portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

Leģendārie frontinieki

Padomju iznīcinātāji izpelnījās slavu Lielā Tēvijas kara gados. Virzuļu La-7 pirmo reizi pacēlās gaisā 1944. gada janvārī un nepilna gada laikā tas ar pilnām tiesībām jau tika dēvēts par vienu no labākajiem iznīcinātājiem Otrā pasaules kara laikā.

La-7 raksturīga īpatnība bija dzinēja dzesēšana ar gaisu, kas būtiski uzlaboja mašīnas drošību un dzīvotspēju. Atšķirībā no saviem brāļiem ar eļļas dzesētāju, jaunā lidmašīna neuzliesmoja kā lāpa pēc mazākā trāpījuma motora tilpnē. Konstruktori būtiski uzlaboja aerodinamiku un, pateicoties spārna metāliskajām garensijām, samazināja lidmašīnas kopējo svaru.

Salīdzinājumā ar priekšgājēju – La-5FN – iznīcinātājs La-7 bija ātrāks, straujāk pacēlās gaisā, tam bija augstāki praktiskie griesti. Lielā augstumā tas spēja sasniegt līdz 680 km/h ātrumu, pie zemes – līdz 600 km/h. Tas bija veikls un labi bruņots ar trim 20 mm lielgabaliem, nesa gandrīz 200 km bumbu.

Истребитель ЛА-7. На этой машине трижды Герой Советского Союза И.Н. Кожедуб завершил войну и сбил 17 фашистских самолетов, о чем свидетельствуют звездочки на фюзеляже
© Sputnik / Игорь Михалев
Iznīcinātājs La-7

Padomju meistari uzreiz iemīļoja jauno mašīnu – pazīstamais lidotājs Ivans Kožedubs pie La-7 stūres notrieca 17 vācu lidmašīnas, pat turboreaktīvo Messerschmitt-262.

Vēl viens izcils padomju iznīcinātājs ir nopelniem bagātais frontinieks Jak-3. Tā bija viena no plašāk sastopamajām lidmašīnām Lielā Tēvijas kara gados – kopš 1944. gada no konveijera nonākuši aptuveni pieci tūkstoši mašīnu.

Konstruktori pacentās padarīt lidmašīnu maksimāli vieglu – spārna garensijas bija izgatavotas ne no koka, kā agrāk, bet gan no viegla dūralumīnija. Pie tam manāmi saruka konsoļu platība un atvēziens. Jak-3 svēra tikai mazliet vairāk kā 2,5 tonnas. Tāpēc tas bija vienkāršak vadāms un ļoti ātrs.

Истребитель ЯК-3
© Sputnik / РИА Новости
Iznīcinātājs Jak-3.

Vieglie "Jaki" bieži iznīcinīja uzvaras pār smagākajām vācu mašīnām – veiklie lidaparāti ļāva padomju meistariem ātri nonākt pretinieka astē un notriekt tos.

Korejas kara varoņi

Līdz ar reaktīvās ēras sākumu PSRS Gaisa kara spēki saņēma vieglo iznīcinātāju MiG-15. Lidmašīnai bija bezšuvju korpuss ar hermētisku kabīni, viena spārna garensija un pilnībā ievelkama šasija. Turboreaktīvais dzinējs ļāva iznīcinātājam sasniegt gandrīz 1100 km/h.

MiG-15 bija bruņots ar vienu 37 mm un diviem 23 mm lielgabaliem, zem spārniem varēja piekārt divas aviācijas bumbas vai papildu degvielas tvernes. Jaunā MiG pirmās kaujas sākās Korejas karā, kur tā galvenais sāncensis bija F-86 Sabre. Dažu aktīvas karadarbības gadu laikā padomju lidotāji notrieca divkārt vairāk "amerikāņu" – 650 F-86 pret 340 zaudētiem MiG-15. Turklāt padomju lidotāji notrieca arī vairākus desmitus gaisa cietokšņu B-29.

Советский истребитель МИГ-15 на церемонии открытия Армейских международных игр - 2016 в подмосковной Кубинке
© Sputnik / Евгений Биятов
Iznīcinātājs MiG-15

MiG-15 bija viplašāk ražotais padomju iznīcinātājs – laisti klajā vairāk nekā 11 tūkstoši lidaparātu, vēl vairākus tūkstošus samontēja pēc licencēm Čehoslovākijā un Polijā. Tos saņēma visas Varšavas līguma valstis, Ķīna, KTDR un Tuvo Austrumu valstis. MiG-15 bija gandrīz četrdesmit valstu bruņojumā.

Smagais MiG

50. gados aviokonstruktori sāka darbu pie smagajiem iznīcinātājiem-pārtvērējiem, lai stātos pretī amerikāņu virsskaņas bumbvedējiem. Karavīriem steidzami bija vajadzīgs vadāmo raķešu nesējs, kas varētu lielā attālumā identificēt un panākt virsskaņas B-58, XB-70 Valkyrie un izlūkus SR-71 Blackbird ar ātrumu līdz 3 Mahiem.

Американский самолет-шпион SR-71 Blackbird
© AP Photo / ITSUO INOUYE
SR-71

Šo darbu uzdeva Mikojana konstruktoru birojam. Izstrādātājiem vajadzēja radīt ļoti izturīgus materiālus fizelāžai, kas izturētu milzīgu termodinamisko slodzi virsskaņas ātrumā. Korpusu izstrādāja no augsti leģēta tērauda, siltumizturīgiem alumīnija un titāna kausējumiem.

MiG-25 pacelšanās masa pārsniedza 35 tonnas, tāpēc nepieciešamā ātruma sasniegšanai bija vajadzīgs atbilstošs dzinējs. MiG saņēma divus turboreaktīvos R15B-300 ar vairāk nekā 11 tūkstošu spēka kilogramu vilkmi.

MiG-25 bija izcilas īpašības, lidmašīna kardināli atšķīrās no  citiem iznīcinātājiem. Piemēram, šajā lidmašīnā uzstādīts lidojuma augstuma pasaules rekords – gandrīz 30 tūkstoši metru ar 2 tonnu kravu. MiG-25 bija pirmais sērijveida iznīcinātājs pasaulē, kas ilgu laiku spēja uzturēt 3000 km/h ātrumu. 

Истребитель МиГ-25 РБ
© Sputnik / Леся Полякова
MiG-25

70. gadu sākumā, neskatoties uz vairākām katastrofām izmēģinājumos, lidmašīna tika pieņemta bruņojumā. Tā nokalpoja Krievijas armijā līdz 90. gadu vidum, tika piegādāta Irākai, Sīrijai, Lībijai un Ēģiptei. MiG piedalījies vairākos lielos bruņotos konfliktos Tuvajos Austrumos.

"Sukhoi" saime

Darbu pie 4. paaudzes daudzfunkcionālā iznīcinātāja padomju konstruktori sāka 70. gadu sākumā. Tolaik ASV jau bija gatavs viņu F-15. Padomju konstruktori lielā mērā bija spiesti orientēties uz to. Ceturtās paaudzes kara lidmašīnas bija piemērotas ne tikai cīņām gaisā, bet arī darbam pret objektiem uz zemes un ūdens. Galvenais bruņojums – tālā darbības rādiusa raķetes un aviobumbas. Risināmie uzdevumi – gaisa mērķu meklēšana un pārtveršana, izlūkošana, galveno spēku piesegšana, bumbvedēju vadīšana. Pie tam iznīcinātājam vajadzīgs vērā ņemams darbības rādiuss, tam jābūt veiklam un ātram.

Darbu pie aviācijas sistēmas sāka Sukhoi konstruktoru biroja speciālisti. Jaunā smagā frontes iznīcinātāja projektu apstiprināja 1976. gadā. To iedēvēja par Su-27. Jaunais lidaparāts bija vienlīdz efektīvs gan tuvcīņā, gan lielā attālumā. Īpaši Su-27 vajadzībām izstrādāja turborekatīvos dzinējus AL-31F ar milzīgu potenciālu tālākai modernizācijai. Starp citu, to modifikācijas vēl aizvien izmanto Su-33, Su -30, Su -34 un Su -35.

Su-27 vēl joprojām ir rekordists vairākās kategorijās. Tas uzstādījis rekordu pacelšanās ātruma ziņā – 3 kilometru augstumu tas sasniedza 25 sekunžu laikā. 1989. gadā iznīcinātājs pirmo reizi izpildīja jaunu augstākās pilotāžas figūru – dinamisko bremzēšanu, ko lidotāji iedēvējuši par "Pugačova kobru".

Истребитель Су-27 на стратегических командно-штабных учениях Кавказ-2020
© Photo Пресс-служба Минобороны РФ
Su-27
16
Tagi:
iznīcinātājs, gaisa kara spēki, Lielais Tēvijas karš, PSRS, Krievija
Pēc temata
Publicēts iznīcinātāju MiG-31 lidojuma stratosfērā video ieraksts
"Kaut kam gatavojas": kāpēc ASV pārkrāsojušas lidmašīnas Krievijas GKS krāsās
Amerikāņu pilots pastāstīja par slepenām cīņām ar MiG-23
Krievijas AM parādīja iznīcinātāju Su-35S gaisa cīņu
FIM-92 Stinger

"Sitīsim krievus vājā vietā": ko plāno NATO

70
(atjaunots 14:28 24.01.2021)
Militārā kontingenta pieaugums, armijas infrastruktūras būvdarbi un tālāka starptautiskā konsolidācija – 2021. gadā NATO pastiprinās spiedienu pret Krievijas rietumu robežām.

Maijā un jūnijā alianse organizēs lielākos manevrus kopš aukstā kara laikiem – Defender Europe 2021. Tām sekos atbilde – tikpat plašas Krievijas un Baltkrievijas kopīgās mācības "Rietumi 2021", kas ieplānotas septembrī. Ar ko tas viss var beigties? Par to portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Cīņas lauks – Eiropa

Tāpat kā iepriekš, "Defender Europe 2021", izspēlēs aizsardzības un uzbrukuma darbības Austrumeiropā un Baltijā. Mācību scenārijs paredz, ka NATO spēkiem vajag uzbrukt Kaļiņingradas apgabalam, bloķēt Krievijas rietumu apgabalus un atvairīt "plašu krievu uzbrukumu". Atšķirībā no agrākajiem manevriem, 2021. gadā īpaša uzmanība tiks pievērsta nevis Austrumeiropai, bet Dienvideiropai. Manevri ieplānoti Melnkalnē, Kosovā un Albānijā. Bulgārijā un Rumānijā notiks PGA mācības un "zeme-zeme" tipa raķešu mācības. Savukārt Ungārija būs "kara" dziļās aizmugures lomā.

Американская военная техника перед переброской в Европу для участия в учениях Defender Europe 2020
Amerikāņu militārā tehnika pirms pārvietošanas uz Eiropu – uz mācībām DEFENDER Europe 20

Amerikāņi pārvietos uz Eiropu vērā ņemamus spēkus, arī 1. kavalērijas un 82. gaisa desanta divīzijas vienības. Atlantijas okeānu šķērsos simtiem dažādu kara tehnikas vienību. Bez tam no Floridas tiks pārvietota 53. kājnieku brigāde. Iespējams, pēc mācībām amerikāņi atkal "piemirsīs" daļu bruņojuma Eiropā, kā tas jau gadījies ne vienu reizi vien. Speciālisti uzskata, ka ar tādām metodēm Pentagons gadu no gada audzē uzbrukuma iespējas reģionā.

Atbildei uz "Defender Europe 2021" Krievija un Baltkrievija septembrī organizēs manevrus "Rietumi 2021". Iepriekš Baltkrievijas aizsardzības ministrs Viktors Hreņins pastāstīja, ka kopīgās mācības ļaus izmēģināt apvienoto trieciena vienību kopīgo darbību jaunās metodes urbanizētā apvidū", kā arī novērtēt bruņojuma un tehnikas jauno un modernizēto paraugu efektivitāti. Minskā uzsvēra, ka stratēģiskie manevri atspoguļo Baltkrievijas un Krievijas stabilās sabiedroto attiecības un aizsardzības resoru vienprātību jautājumā par Sabiedroto valstu militāro drošību".

Spēka demonstrācija

Abas puses neizmantoja ierastos diplomātiskos izteikumus par to, ka manevri nav vērsti pret kādu valsti vai militāro bloku. NATO spēku iecere izspēlēt uzbrukumu Kaļiņingradai un Krievijas karavīru gatavošanās cīņām pilsētā skaidri liecina, kas un pret ko gatavojas karot. Protams, plaša bruņota konflikta risks ir neliels, tomēr reāls.

Speciālisti uzskata, ka NATO darbības 2021. gadā tieši ietekmēs varas maiņa ASV. Donalda Trampa prezidentūras laikā Ziemeļatlantijas bloka vienotība jūtami pavājinājās. Baltā nama saimnieks neslēpa, ka viņam tuvākas ir amerikāņu intereses, pat pieļāva iespēju izstāties no alianses. Tādi izteikumi ļoti satrauca Eiropu, no jauna sākās sarunas par ES armiju. Acīmredzot, jaunais prezidents centīsies visu labot. 

"Krievijas un NATO attiecības šogad pasliktināsies, - uzskata Ģeopolitisko problēmu akadēmijas viceprezidents Konstantins Sivkovs. – Baidens vēlas atjaunot un mobilizēt aliansi. Šim nolūkam vajadzīgs ārējais ienaidnieks. Krievija šai lomai ir lieliski piemērota, jo Ķīna ir pārāk tālu. Ārējā ienaidnieka tēls Vašingtonai vajadzīgs arī tāpēc, ka tai vajag konsolidēt amerikāņu sabiedrību."

Nopelnīt naudu

Tomēr eksperti uzskata, ka patiesībā NATO nav nepārprotami agresīvu pret Krieviju. Alianses tālāka paplašināšanās amerikāņiem dod iespēju nopelnīt naudu un spēcīgāk piesaistīt sev Eiropu. Vašingtona atgriezīsies "pirmstrampa" ērā un pastiprinās iejaukšanos Vecās pasaules darīšanās.

Пресс-служба Минобороны РФ

"Man šķiet, ka 2021. gadā NATO nodemonstrēts, kā no militāras organizācijas pārvēršas par tādu globālu korporāciju, - konstatēja politologs Sergejs Sudakovs. – Alianses galvenā problēma – finansējums – vēl joprojām ir aktuāla. Tas, kurš maksā, pasūta mūziku. Divas trešdaļas budžeta nodrošina ASV, un tas nevienam nav noslēpums. Mēs visi labi zinām, ka izdevumi jau pārsnieguši triljonu dolāru. Pārsvarā par to jāpateicas Vašingtonai. Eiropas valstis paļaujas uz piegādēm no ASV – līdz pat sausajām uzturdevām. Tas uztur amerikāņu kolosālo aizsardzības budžetu – korporācijas, kas strādā NATO interesēs, pelna milzu naudu."

Eksperts piezīmēja, ka Ziemeļatlantijas alianses rīcība jau tagad atgādina naudas pārlikšanu no vienas kabatas otrā. Vašingtona piešķir NATO līdzekļus, sabiedrotie par tiem iepērk amerikāņu tehniku un bruņojumu. Viss, loks ir noslēgts. Baidena prezidentūras laikā Eiropa ASV acīs būs viens no galvenajiem militārās produkcijas noieta tirgiem. Tātad gaidāmi Krievijai naidīgi izteikumi no okeāna viņa krasta. Tomēr lielākā daļa speciālistu ir pārliecināti: diezin vai Vašingtona un Brisele uzdrīkstēsies pa īstam pārbaudīt otrās pasaulē spēcīgākās armijas izturību.

 

70
Tagi:
Krievija, NATO
Pēc temata
"Esam atraduši iespēju apspēlēt Krieviju". Pie kā ķēries Pentagons
"Rietumi to uzskata par galveno apdraudējumu". Krievijas flotē nomainīsies flagmanis
"Čipu implantē smadzenēs": kā ASV armija gatavo kiborgkareivjus
"Uzņem tikai dažus": kā tiek trenētas labākās speciālo uzdevumu vienības
COVID-19

Iesakām pie mums nebraukt: kas gaida ceļotājus ES

0
(atjaunots 08:14 26.01.2021)
Eiropas Komisija kategoriski neiesaka neobligātus braucienus Eiropas Savienības dalībvalstu ietvaros, lai samazinātu Covid-19 saslimstības rādītājus.

RĪGA, 26. janvāris - Sputnik. Eiropas Komisija sakarā ar lielu jauno Covid-19 gadījumu skaitu daudzās ES valstīs paziņo par nepieciešamību steidzami samazināt ar ceļojumiem saistīto inficēšanās risku. Tāpat EK iesaka likt ieceļotājiem no trešajām valstīm ne vēlāk kā 72 stundas pirms brauciena veikt polimeriāzes ķēdes reakcijas (PĶR) negatīvu testu, vēsta RIA Novosti.

"Pašlaik ir ļoti liels jaunu inficēšanās gadījumu skaits daudzās valstīs, tāpēc pastāv steidzama nepieciešamība samazināt ar ceļojumiem saistīto infekciju risku," paziņoja Eiropas lietu komisārs Didjē Reinders preses konferencē 25. janvārī.

Francija
© Sputnik / Александра Масальцева

Eiropas Komisija uzskata, ka visiem neobligātajiem braucieniem uz un no ES jābūt "nopietni neieteiktiem". Pašlaik neobligātie braucieni tik un tā ir aizliegti, izņemot dažas valstis: Austrāliju, Jaunzēlandi, Japānu, Dienvidkoreju, Singapūru, Taizemi, Ruandu.

Tāpat Eiropas Komisija uzskata, ka ES dalībvalstīm ir jāunificē prasības ieceļotājiem no trešajām valstīm. Eiropas Komisija iesaka likt ieceļotājiem veikt Covid-19 testu. Lai labāk kontrolētu koronavīrusa izplatību, dalībvalstīm jāizstrādā vienota anketa ieceļotājiem, uzskata EK.

"Dalībvalstīm jāpieprasa ieceļotājiem no trešajām valstīm, uzrādīt apliecinājumu par negatīvu koronavīrusa testu, kas nebūtu vecāks par 72 stundām," paziņoja Eiropas iekšlietu komisāre Ilva Johansone.

Savukārt ES dalībvalstu pilsoņiem, kuri iebrauc no trešajām valstīm, ir jānodrošina iespēja veikt Covid-19 testu uz robežas. Turklāt testēšanu var apvienot ar obligāto pašizolācijas periodu.

Tomēr lēmumus, kas attiecas uz robežu šķērsošanu, ES dalībvalstis pieņem patstāvīgi, Eiropas Komisija var tikai dot ieteikumus.

0
Tagi:
tūristi, tūrisms, koronavīruss, Eiropas Savienība, Eiropas Komisija
Pēc temata
PVO ziņo par jauna Covid-19 paveida izplatīšanu Eiropā
Latvija ieceļojošajiem varētu uzlikt pienākumu uzrādīt negatīvu Covid-19 testu
"Krievija pēc naudas nedzenas." Eiropā ir uzstājušies "Sputnik V" aizstāvībai
"Sputnik V" Eiropas Savienībā: Ungārija saņems divus miljonus vakcīnas devu