Глобус

Ķīnieši sagrābuši vispasaules veselības aprūpi. Kas tagad notiks?

58
(atjaunots 14:40 10.04.2020)
ASV prezidents piedraudēja atņemt Pasaules Veselības organizācijai finansējumu no Savienotajām Valstīm, jo tā "pievērsusi uzmanību Ķīnai".

PVO un ANO, kuras paspārnē strādā šī organizācija, atbildēja... Stāsts ir ļoti nozīmīgs un briedis jau ilgu laiku. Portālā RIA Novosti par to stāsta Dmitrijs Kosirevs.

Mobilā laboratorija Latvijas infektoloģijas centrā, foto no arhīva
© Sputnik / Sergey Melkonov Sergey Melkonov

Nesen parādījās dažas publikācijas. Atšķirībā no Trampa kodolīgajām tēzēm, tajās ir spilgta faktūra. Piemēram, ar lielisku rakstu nācis klajā konservatīvs, Republikāņu partijai tuvs resurss. Tā pamatā ir doma, ka Ķīna sagrābusi (nopirkusi, apspiedusi, pakļāvusi savai ietekmei) negaidot tik lielu nozīmi ieguvušo ANO struktūru – Pasaules Veselības organizāciju.

Tūlīt gan jāpiebilst, ka tas nav vientuļa publicista viedoklis. gluži pretēji. Pirms Donalda Trampa stāšanās ASV prezidenta postenī Daily Signal nebija nekāds lielais svars, taču ir citādi. Piedevām runa ir par Amerikas labējam flangam itin tipisku uzskatu. Pie tam šī tēma tagad pakāpeniski izvirzās pirmajā vietā (vismaz ASV) pasaules politikā: kā tā, mūsu valsts vēl ir nelaimes kalngalos, bet Ķīna jau attapusies no karantīnas un ar pilnu tvaiku traucas uz priekšu, pretī līdera vietai pasaulē visos parametros. Kā tas noticis un kas pie tā vainīgs?

Starp daudzajiem viedokļiem par to, kāda būs dzīve rītdien, sastopams arī tāds: PVO var kļūt par tādu kā pirmo struktūru vispasaules valdībā, kas izrīko tautas un valstis. Kāpēc? Diezin vai to vajag izskaidrot. Un te pēkšņi izrādās, ka galvenie tur ir ķīnieši.

Daily Signal publicētā raksta tēzes ir sekojošas: ASV iemaksā PVO budžetā 123 miljonus dolāru  (lai arī 2021.gadā Tramps vēlas apšņāpt asignējumus līdz 58 miljoniem), Ķīna – tikai 86. Piedevām vēl PVO kasē ienāk brīvprātīgie ziedojumi, un atkal lielākā daļa nāk no Amerikas. Tomēr PVO soli pa solim "attaisnojusi Ķīnas valdību, kas ilgu laiku slēpa patiesību par slimības raksturu".

Koronavīruss
Пресс-служба Департамента здравоохранения города Москвы

ASV administrācijas, vai vismaz tās ideologu galvenā Ķīnai naidīgā tēze: Pekina mēnešiem ilgi (vai vismaz nedēļām ilgi) esot slēpusi no pasaules notikumus Uhaņā. Interesanti, ka patiesībā notika pretējais. Jā, agrākā Ķīnas valdība pirms daudziem gadiem centās neizpaust informāciju par epidēmijām, bet šoreiz patiešām rīkojās zibenīgi. PVO, ko Ķīna acumirklī informēja par notiekošo, tikpat operatīvi nodeva ziņas no Pekinas visai pasaulei. Bet vajadzēja uzreiz apsūdzēt Ķīnu par to, ko tagad – trīsarpus mēnešus pēc pandēmijas sākuma – nolēmuši pārmest amerikāņi.

Kad īsti viss aizgāja greizi? Izrādās, no 2017. gada maija, kad ievēlēja PVO ģenerāldirektoru.

Rietumvalstu grupējums piedāvāja britu kandidātu Deividu Nabarro, taču uzvarēja "ķīniešu" (jāpiebilst gan, ka ne tikai ķīniešu vien) kandidāts – etiops Tedross Adanoms Gebrejesuss. Piedevām – apsūdzības akta noslēgumā – fotogrāfija, kurā Gebrejesuss redzams kopā ar Sji Dziņpinu... Labi vēl, ka nesaka, ka runa ir par tiešu uzpirkšanu. Mājieni par to jau izskan.

Izskanējusi vēl virkne apsūdzību līnijā "Ķīna sagrābusi PVO", taču to jēga ir skaidra. Atkārtosim, runa ir par to pašu: Rietumu pasauli ar PVO palīdzību iegrūž karantīnā, bremzē ekonomiku, bet Ķīna no jauna ir palaidusi savas ražotnes. Kādas šausmas. Tagad jautājums ir par to, vai ASV Kongress sāks izmeklēt šo neciešamo situāciju. Viens no senatoriem to jau iesaka.

Tūlīt kļūst skaidrs viens no aizvadītās nedēļas sižetiem, kad ASV, ES, Lielbritānija, Ukraina un Gruzija neļāva ANO Ģenerālasamblejai pieņemt Krievijas (ne Ķīnas) rezolūcijas projektu. Tas aicināja atcelt vienpusējās sankcijas, kas neļauj valstīm cīnīties ar koronavīrusa pandēmiju. Dokuments paredzēja arī Pasaules Veselības organizācijas "līdera lomu" cīņā ar pandēmiju un valstu piekrišanu sadarboties savā starpā un ar PVO. Kā gan viņi būtu varējuši samierināties ar tādu papīru...

Ņujorkas Brīvības statuja, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Филиппов

Jau agrāk PVO bija viena no divām ANO struktūrām, ap kurām gadiem ilgi rit nopietni strīdi. Otrā, protams, ir Cilvēktiesību padome. Taču tas jau ir pavisam cits stāsts.

Kāpēc pasaulei vajadzīga PVO? Ideja ir apmēram tāda: palīdzēt visām pasaules valstīm veselības aprūpes jomā, radīt zināmus veselības aprūpes dienestu standartus un – cik dīvaini! – koordinēt globālo darbu visādu epidēmiju un pandēmiju gadījumā.

Taču 1948. gadā, kad PVO tika dibināta, vienkāršiem vārdiem, stāvoklis bija tāds: runa ir par mehānismu, kura ietvaros bagātās palīdz nabagajām cīnīties ar visādām ligām, it īpaši tāpēc, ka tās var ķert arī bagātos.

Vai PVO pilda savas funkcijas? Runas par to paklīdušas ne vienu reizi vien, piemēram, dažādas izmeklēšanas sākās cūku gripas epidēmijas laikā 2009. gadā. Tika apspriests arī tāds jautājums: PVO publicē visādu informāciju par veselību pasaulē, taču sastāda to no dalībvalstu oficiālajiem datiem. Kā būtu ar pārbaudēm? Bet kas nodarbosies ar tādām pārbaudēm? Vai tas nenozīmē, ka no starpnacionālas organizācijas PVO kļūst pārnacionāla un nesaprotami kontrolējamu? Tagad tās pašas runas sākušās par to, vai PVO rīkojas pareizi, uzticoties Ķīnas datiem. Taču, ja PVO sāks tiesāt Ķīnu (uzvarētāju), kas tad tā īsti ir? Un kam tā pieder?

Tālāk: iepriekšminētā Cilvēktiesību padome ir nebeidzamas vispasaules filozofiskās diskusijas vieta, taču PVO ir netieša saikne ar vienu no spēcīgākajām globālā biznesa nozarēm – medicīnu. Pievērsīsim uzmanību iepriekšminētajiem nevalstiskajiem ziedojumiem organizācijas budžetā. Ne vienmēr tie nāk no privātpersonām, tos dāvā arī milzīgās starptautiskās farmaceitiskās un apdrošināšanas korporācijas ar saviem mērķiem un uzdevumiem. Jāpiebilst, ka Ķīnas vai Krievijas (tāpat kā daudzu citu korporāciju) to skaitā nav. Tikai rietumvalstu firmas.

Rezultātā ir izveidojusies neparasta situācija: pēdējos gados noteikti gadījies lasīt lielu skaitu publikāciju par to, kāpēc tāda PVO ir vajadzīga un kā labā tā darbojas. Tomēr publikācijas bija daudz labāk manāmas valstīs, kuru labā organizācija it kā veidota: Āfrikas, Āzijas un Latīņamerikas nabadzīgajās valstīs... Un tagad viss ir vēl vairāk sarežģījies.

Ja jautājums jau ir par "PVO sagrābšanu" un situāciju "visi pret visiem", droši zināms ir tikai viens: organizācija noteikti nekļūs par "nākotnes vispasaules valdības" galveno struktūru.

58
Tagi:
veselība, Ķīna, ASV, koronavīruss, Pasaules Veselības organizācija
Avīzes, foto no arhīva

Propaganda pret ziņām: kāpēc Rietumu mediji zaudē savas pozīcijas

10
(atjaunots 00:51 09.07.2020)
Starptautiskā ziņu aģentūra iepazīstināja ar pētījumu "Astoņkājis 2.0. Koronavīruss Krievijā", kas veltīts KF tēlam Rietumu (un ne tikai) medijos.

Šoreiz pētnieku uzmanības centrā ir pandēmija, un izskatīti ne tikai G7, bet arī Ķīnas populārākie mediji, portālā RIA Novosti stāsta Irina Alksnis.

Papildinājums iznācis visai veiksmīgs, jo statistika par Ķīnas medijiem nodrošinājusi negaidītu fonu pasaules ainai, ko translē rietumvalstu izdevumi.

Kopumā "Astoņkājis 2.0" nekādus lielos pārsteigumus nesagādāja: Rietumu mediji izmanto Covid-19 kā vēl vienu informatīvo ieganstu Krievijai naidīgās propagandas turpināšanai.

Neapšaubāms līderis šajā ziņā ir amerikāņi – 58% publikāciju par pētāmo tēmu piecos nozīmīgākajos (auditorijas aptvēruma ziņā) amerikāņu medijos bija negatīvs tonis. Tiem seko vācu mediji, kuros šis rādītājs sasniedzis 44%, kanādieši – 41% un briti – 38%. Toties pārējās G7 valstīs negatīvais noskaņojums ir manāmi zemāks: Japānā – 33%, Itālijā – 28%, Francijā – pat 21%.

Tiesa, ar pozitīvo toni īsti labi nav – tas sasniedz 1-5%. Izņēmums ir tikai Itālija, kur veseli 9% rakstu, kuros pieminēta Krievija un koronavīruss, demonstrē pozitīvu toni. Domājams, palīdzība, ko Krievija sniedza itāļiem cīņā ar epidēmiju (tika nosūtīti medicīniskie resursi un mediķi) nodrošināja medijos lielāku daļu labvēlīgu publikāciju.

Tomēr šajos datos daudz interesantāks šķiet cits aspekts: tie uzskatāmi demonstrē aktuālākās ģeopolitiskās tendences. No vienas puses, anglosakši (gan Vecajā, gan Jaunajā pasaulē) joprojām ir pret Krieviju vērstā uzbrukuma avangardā. Taču no otras puses, viņi nepārprotami zaudē pat tuvāko sabiedroto atbalstu, kuri cenšas izvēlēties neitrālāku pieeju un neaizrauties ar rusofobiju. Loģiski vien ir: laiki ir mainījušies, un nu jau vairs nav 2014. gads.

Vienlaikus dati atklāj cik grūtā stāvoklī nonākusi Vācija. Vadošo mediju aktīvā Krievijai naidīgā pozīcija ir pretrunā valsts politiskajai līnijai – Berlīne ne tikai virza uz priekšu un aizstāv ar KF uzsāktos kopīgos projektus, bet arī konsekventi atbrīvojas no daļējai okupācijai līdzīgās atkarības no ASV. Tomēr medijos saglabājas tendence: populārākie izdevumi bez ierunām pakļaujas nevis nacionālajām interesēm, bet gan valdonim Vašingtonā.

No Krievijai naidīgajā un ar koronavīrusu saistītajā propagandā izmantoto konkrēto tēmu viedokļa jāsaka, ka tās neizceļas ar īpašu oriģinalitāti: tā vai citādi izskan viens no abiem sen dzirdētajiem motīviem: Krievija kārtējo reizi iet bojā, kā nekad agrāk, un rada milzu draudus visai pasaulei.

Cita starpā tiek kritizēta gan vispārējā situācija valstī, gan valsts veselības aprūpes sistēmas stāvoklis, gan Krievijas valdības soļi cīņā ar Covid-19, līdz ar pareģojumiem, ka situācija atkal karājoties mata galā un kuru katru brīdi var sabrukt. No visas planētas milzīgā apdraudējuma viedokļa nekas jauns tāpat nav izgudrots: Maskavai pārsvarā tiek pārmesta pandēmijai veltīta dezinformācijas kampaņa, kas nolaižas pat līdz apgalvojumiem par to, ka Krievija viltīgi iedveš cilvēcei priekšstatu: rokas mazgāt nav jēgas.

Protams, Ķīnas medijos problēma tiek atspoguļota pavisam citādi, un runa pat nav par 20% pozitīvu rakstu par Krieviju koronavīrusa apkarošanas kontekstā. Galvenā īpatnība ir tēmai veltīto rakstu skaits. Pētījuma periodā – no marta līdz jūnijam – 5 lielākajos Ķīnas mediju resursos bija publicēti vairāk nekā 1200 materiāli par cīņu pret epidēmiju Krievijā. salīdzinājumam: šajā pašā laika posmā minimāls skaits rakstu nācis klajā Kanādā – 238 materiāli, bet pārējo sešu valstu rādītāji svārstās no 371 (Itālija) līdz 470 (Japāna). Amerikāņi ar saviem 428 rakstiem ieņem 5. vietu sarakstā.

Tātad trīs mēnešu laikā par tēmu "Koronavīruss Krievijā" Ķīnas mediji publicējuši trīskārt vairāk materiālu nekā šķietami spēcīgie amerikāņu mediji. Turklāt jāatgādina, ka 80% rakstu Ķīnā bija neitrāli informatīvi, tātad runa pārsvarā ir vienkārši par ziņām.

Būtu kļūdaini uzskatīt, ka kolosālā starpība skaidrojama ar īpašu Ķīnas interesi par Krieviju. Domājams, viss ir daudz banālāk: runa ir par vadošo Ķīnas mediju apjomīgāko darbu un augstāku efektivitāti – tie pārstrādā daudz lielāku informācijas plūsmu nekā viņu kolēģi-konkurenti Rietumos.

Faktiski tas apstiprina Rietumu bažas par līdera vietas zaudējumu informācijas jomā. Protams, viņi piepūšas kā vardes, lai pasniegtu ziņu auditorijai, taču patiesībā tam nav pamata.

Reiz Rietumi radīja plašsaziņas līdzekļus to modernajā interpretācijā un kļuva par neapšaubāmu līderi un atdarināšanas cienīgu paraugu. Vārda brīvība un informācijas izplatība bija viens no to galvenajiem trumpjiem cīņā pret ideoloģiskajiem un ģeopolitiskajiem pretiniekiem, ko tie sekmīgi izmantoja.

Tomēr tagad mēs vērojam augošu krīzi sistēmā, kas vēl nesen šķita pavisam stabila.

Jo tālāk, jo grūtāk Rietumu medijiem ir konkurēt ar "nebrīvās pasaules" – gan Ķīnas, gan Krievijas medijiem. Var pēc sirds patikas smieties par paniku, ko amerikāņu un eiropiešu politiķi ceļ par "Kremļa taustekļiem", tomēr RT un Sputnik patiešām aizvien biežāk sociālajos tīklos gūst lielāku atsauksmi, nekā pazīstamākie un ietekmīgākie ziņu resursi Eiropā. Procesu pietiekami daiļrunīgi atspoguļo arī ziņu skaits: vairāk nekā 1200 ziņas Ķīnas medijos pret nepilniem 450 – amerikāņu medijos par vienu vienīgu tēmu, turklāt gana šauru un ne īpaši aktuālu šajās valstīs.

Rietumu mediji aizvien sliktāk (salīdzinājumā ar augošajiem konkurentiem) pilda savu galveno funkciju – akumulē un sniedz auditorijai maksimāli plašu un daudzveidīgu informāciju. Tas attiecas gan uz materiālu saturu, gan pasniegšanas veidu.

Jā, pagaidām Rietumu mediji vēl tiek uzskatīti par "brīvāko, godīgāko un profesionālāko presi", tomēr te nu ir tāpat kā ar karaļa tērpu no pasakas – vienā jaukā brīdī apgalvojumi vairs nelīdz.

10
Tagi:
Sputnik, RT, Rietumi, vārda brīvība, mediji
Militāro mācību novērotājs, foto no arhīva

Ideāls ierocis: Krievijā tapis elektromagnētiskais lielgabals ar 10 km darbības rādiusu

46
(atjaunots 14:41 08.07.2020)
Krievija sekmīgi izmēģina uzbrukuma bezpilota lidaparātus un bruņutehniku ar mākslīgo intelektu, kā arī tāla darbības rādiusa līdzekļus potenciālā pretinieka moderno kaujas sistēmu un robotu likvidācijai.

Informācijas avoti Krievijas aizsardzības rūpniecības kompleksā ziņo: elektromagnētisko lielgabalu garantētas mērķa neitralizācijas attālums sasniedzis 10 kilometrus. Tas nozīmē, ka tiešas redzamības zonā pretinieka mūsdienīgo gaisa un virszemes bruņojumu iespējams vienā acumirklī pārvērst par metāllūžņu kaudzi – elektromagnētiskais impulss sadedzina kontroles un tēmēšanas aparatūras komponentus. Beztrokšņainais šāviens ilgst milisekundi, nav ne uguns, ne dūmu vai atdeves. Ar parastajiem radiolokācijas vai satelītu izlūkošanas līdzekļiem neizdosies fiksēt EM lielgabala pozīciju rajonu.

Agrāk EM lielgabala darbības rādiuss sasniedza 3 kilometrus. Jaunā bruņojuma veida izmēģinājumi poligonā ilgst kopš 2015. gada, lielgabali sekmīgi "dedzina" dronus gaitā un dažādas iekārtas uz zemes. paredzēta Krievijas militārās elektronikas aizsardzība no EM lielgabala "draudzīgās uguns" ietekmes. Piemēram, holdinga "Roselektronika" speciālisti izstrādājuši ferrīta šķiedru, kas spēj pasargāt mūsdienu bruņutehnikas, zenītraķešu kompleksu un lidmašīnu elektroniskās iekārtas no pretinieka radioelektroniskas cīņas (REC) līdzekļiem.

Termiņi, kādos jaunais EM lielgabals tiks uzņemts bruņojumā, nav nosprausti, tomēr Krievija tiem ir pavisam tuvu, panākumi ir acīmredzami. Šodien izmēģinājumu paraugi spēj ievērojamā attālumā satriekt pretinieka bezpilota lidaparātus, helikopterus un spārnotās raķetes. Jaunais lielgabals uzstādījis rekordu kā pretgaisa aizsardzības līdzeklis – tas "sadedzināja" mācību mērķi gaisā 10 kilometru attālumā. Ja darbības attālumu izdosies palielināt līdz 20 kilometriem, mērķu kategroijā iekļūs arī mūsdienu kara lidmašīnas (no augstuma viedokļa). Domāju, Krievijas aizsardzības rūpniecības kompleksa (ARK) jaunie sasniegumi nebūs ilgi jāgaida. Krievijas armija jau izmanto radioelektroniskos ieročus ar jauniem fizikas principiem, nesen Sputnik stāstīja par tālvadības atmīnēšanas mašīnu "Listva".

EM lielgabali priekšējā līnijā

Bruņojums, kura pamatā ir elektromagnētiskā starojuma tehnoloģija, pēc darbības principa ir tuvs REC sistēmām. Pulvera un metāla vietā Krievijas EM lielgabals izmanto augstas frekvences starojuma enerģiju. Starojums izplatās gaismas ātrumā. Pagaidām grūtības rada milzīgais enerģijas patēriņš, tomēr tehnoloģijas pastāvīgi attīstās. Perspektīvā EM lielgabalus būs iespējams izvietot uz sestās paaudzes smagajiem bezpilota iznīcinātājiem, sauszemes spēku tehnikas un JKF kuģiem.

Ja cīņas laukā bez acīmredzamiem iemesliem atteiksies darboties lidmašīnas un helikopteri, bezpilota lidaparāti, spārnotās raķetes, tanki un cita pretinieka bruņutehnika, - pret viņiem vērstas jaunas kara tehnoloģijas.

EM lielgabals tiek uzskatīts par neletālu ieroci – tas iznīcina elektroniku, taču saudzē dzīvo spēku. Cietais elektromagnētiskais starojums ir bīstams cilvēka veselībai, var kaitēt nervu, imūnajai un citām organisma sistēmām. Tomēr, ja EM impulss "sadedzinās" mikroshēmas un apturēs pilotējama lidaparāta dzinēju, pilota liktenis ir izlemts – arī katapulta neiedarbosies.

Elektromagnētisko bruņojumu veido vesels instrumentu spektrs, kas paredzēti darbam konkrētos sektoros. Magnētisko lauku iespējams izmantot lādiņa sākuma ātruma piešķiršanai, kā alternatīvu pulverim klasiskajā artilērijā (sliežu lielgabals). Krievijā prioritāte piešķirta REC sistēmām, elektromagnētiskajām bumbām, kas spēj atslēgt pretinieka radio un elektronisko aparatūru 4 km rādiusā, tas ir, atstāt spēkus bez sakariem un pārvaldes, pārvērst vienības par neorganizētu pūli. EM lielgabals ir jauns mūsdienīgs uzvaras elements.

Interesanti, ka elektromagnētiskā lielgabala ideja dzima vienlaikus Krievijā un Francijā Pirmā pasaules kara laikā. Tās pamatā bija vācu pētnieka Johana Karla Frīdriha Gausa, elektromagnētisma teorijas autora, darbi. Ideja apsteidza savu laiku un militārajā tehnikā netika pielietota praktiski: franču modelis paātrināja 50 gramus smagu lādiņu līdz ātrumam 200 m/sek. un piekāpās parastajai artilērijai.

Krievijā izstrādātais projekts palika neīstenots. Elektromagnētisko ieroču idejas atkal atdzima XXI gs. sākumā. Arcimoviča sliežu lielgabals 2011. gadā tika sekmīgi izmēģināts Krievijas Zinātņu akadēmijas Augsto temperatūru apvienotā institūta Šaturska filiāles laboratorijā. Elektromagnētiskais lielgabals šāva ar ļoti maziem lādiņiem, taču šie "zirnīši" ar elektromagnētisko paātrinājumu pārvērta plazmā tērauda plāksnes, ko sastapa savā ceļā. Piecus gadus vēlāk Krievijas speciālisti paātrināja matēriju gandrīz līdz pirmajam kkosmiskajam ātrumam, un kopš tā laika spēruši lielus soļus uz priekšu.

Partneri atpaliek

Pie elektromagnētisko lielgabalu projektiem strādā ASV, Izraēla, Turcija, Francija, Ķīna. Tomēr neviena no šīm valstīm nav panākusi "augstās frekvences uguns" efektīvu darbību 10 kilometru attālumā. piemēram, ASV Jūras spēki pērnvasar izmēģināja sliežu lielgabalu ar palaistā lādiņa ātrumu līdz 2041 m/sek. Jāpiezīmē, ka cietais ķermenis (ne elektromagnētiskais impulss) tomēr nav pārsniedzis mūsdienu pulvera artilērijas lādiņa maksimālo ātrumu (2500 m/sek.). Nākotnes karam tāds paātrinājums nav pietiekams.

Sliežu lielgabals ir elektromagnētiskā lielgabala paveids. Tā galvenie elementi ir enerģijas avots, komutāciju aparatūra un divas sliedes ar elektrovadītspēju, 1-5 metrus garas. Šāviens notiek augsta sprieguma padeves brīdī, pateicoties plazmas (speciāla ieliktņa sadegšana) enerģijas mijiedarbībai ar elektromagnētisko lauku. Amerikāņi izmēģina 475 mm sliežu lielgabalu (to izstrādājušas kompānijas "General Atomics" un "BAE Systems") kopš 2000. gadu sākuma, tomēr panākumi nav acīmredzami. 23 kg smags lādiņš, kas izlido no stobra ar aptuveni 2200 m/sek. ātrumu, var radīt milzu kaitējumu. Nav zināms, kurp un cik tālu tas lido.

Sliežu lielgabala liktenis ASV Jūras spēkos nav apskaužams. Tā resurss – daži desmiti šāvienu un milzīgais enerģijas patēriņš lika atteikties no bruņojuma izvietošanas uz amerikāņu modernā eskadras kuģa Zumwalt. Kuģis nevar kļūt par sava bruņojuma upuri, bet EM lielgabala pielietojuma laikā bija paredzēts atslēgt gandrīz visu kuģa elektroniku, ieskaitot PGA un PRA sistēmas. ASV Jūras kara institūta speciālisti galu galā ieteica izmantot Zumwalt tipa "eskadras superkuģus" tikai kā komandas kuģus. Pētījumi turpinās. Modernā bruņojuma sfērā vadošās valstis nepārprotami atpaliek no Krievijas.

46
Tagi:
Krievijas Bruņotie spēki, bruņojums, Krievija
Lucavsalas pludmale, foto no arhīva

Peldēšana par brīvu: līdz 2. augustam Rīgas pludmālēs mācīs peldēt bērnus un jauniešus

0
(atjaunots 09:49 09.07.2020)
Saskaņā ar statistiku ik gadus Latvijā noslīkt ne mazāk par 100 cilvēkiem, par galvenajiem traģēdiju iemesliem sauc peldēšanos tam neparedzētās vietās, kā arī neapdomātu uzvedību uz ūdens.

RĪGA, 9. jūlijs – Sputnik, Simona Aleksejeva. Anomālais karstums, kurš jūnijā pārņēma Latviju, veicināja antirekorda uzstādīšanu. Viena mēneša laikā Latvijas ūdenstilpēs noslīka 26 cilvēki, tai skaitā bērni un jaunieši. Tā kā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests reģistrē tikai tos gadījumus, par kuriem tika saņemti izsaukumi, var pieņemt, ka reālie skaitļi var būt vēl traģiskāki.

Latvijas Peldēšanas federācijas prezidents Aivars Platonovs, komentējot šos datus, atzīmēja, ka šī tendence izraisa uztraukumu, jo parasti vislielākais noslīkušo skaits Latvijā tiek reģistrēts jūlijā. Tāpat viņš pauda cerību, ka medijos atspoguļotie traģiskie gadījumi un statistika veicinās izmaiņas sabiedrības ieradumos, sevišķi attiecībā uz atpūtu pie ūdens.

Statistika liecina, ka ik gadus Latvijā noslīkst vairāk nekā 100 cilvēku. Pēc noslīkušo skaita, rēķinot uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, Latvija saglabā vienu no bēdīgajiem rekordiem Eiropas valstu vidū. Parasti vairums traģēdiju notiek nelabiekārtotās peldvietās vai neapdomātas uzvedības rezultātā – piemēram, nirstot ūdenī ar galvu uz priekšu. Saskaņā ar federācijas aprēķiniem, vidējais noslīkušo vecums ir nedaudz virs 17 gadiem. Kā lai izskaidro šo pārgalvības kāri nepietiekami izpētītās ūdenstilpēs? Jaunieši uzskata, ka pludmalēs ar glābējiem viņiem neļaus kārtīgi izklaidēties.

Bēdīgās statistikas fonā peldēšanas klubs "Madwave Rīga" kopā ar Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentu paziņoja par bezmaksas atvērtām mācībām bērniem vecumā virs 10 gadiem un jauniešiem četrās Rīgas publiskajās vietās: Ķīpsalas, Lucavsalas, Rumbulas un Ķīšezera pludmalēs.

Peldēšanas nodarbības startēja 8. jūlijā un notiks trīs reizes nedēļā – trešdienās, sestdienās un svētdienās līdz 2. augustam. Pieteikties tām var katrs rīdzinieks kluba mājaslapā. Mācības rīko sertificēti treneri, izņemot praktisko daļu būs arī teorētiskā daļa – tostarp pasniedzēji kliedēs galvenos mītus par uzvedību uz ūdens un iemācīs pareizi rīkoties riskantās situācijā, lai nepieļautu jaunas traģēdijas.

0
Tagi:
pludmale, Rīga
Pēc temata
Noslīkt var 20 sekunžu laikā: glābēji lūdz nepeldēties reibuma stāvoklī
Latvija ieņem pirmo vietu noslīkušo cilvēku skaita ziņā
Glābējiem Latvijā atkal nācies vilkt ārā noslīkušo līķus no ūdenstilpēm
Latvijā jau noslīkuši 39 cilvēki. Laikapstākļi liek aizmirst drošību