Krievija, OPEC un ASV gatavojas radīt jaunu kārtību

84
(atjaunots 10:04 08.04.2020)
Aizvadītās nedēļas nogali iezīmēja Donalda Trampa mēģinājumi kontrolēt pasaules naftas tirgu. Taisnības labad jāpiebilst, ka šoreiz ASV prezidents tikai galā daudz labāk.

Atklājusies amizanta Baltā nama "realitātes pults" īpatnība. Ar Twitter, sankciju, paziņojumu un rīkojumu palīdzību Trampam nekādi neizdevās nolaist naftas cenas, toties mēģinājumi organizēt strauju pieaugumu bija lieliski. Tiesa, pieaugums var būt visai īslaicīgs, portālā RIA Novosti stāsta Ivans Daņilovs.

"Naftas darījuma" sabrukuma periods, ko ASV prezidents patētiski anonsēja pirms dažām dienām, izrādījās salīdzinoši īss. Salīdzināsim divus vēstījumus: "Nupat runāju ar savu draugu – Saūda Arābijas troņmantinieku, kurš savukārt aprunājās ar prezidentu Putinu no Krievijas, un es domāju un ceru, ka viņi samazinās apmēram desmit miljonus barelu, iespējams, daudz vairāk. Ja tā notiks, tas būs LIELISKI naftas un gāzes nozarei!" – tā Tramps pašrocīgi ziņoja savā lapāTwitter 2.aprīļa vakarā.

Teletilts ar ĶTR vadītāja Sji Dziņpina un Krievijas prezidenta Vladimira Putina piedalīšanos, foto no arhīva
© Sputnik / Михаил Климентьев

Sestdien tonis mainījās. Tiekoties ar žurnālistiem, Tramps asi kritizēja OPEC (organizāciju, ko, pēc būtības, vada Saūda Arābija un kam būtu jāierobežo ieguve): "Es visu mūžu esmu uztājies pret OPEC, jo kas tad tas tāds ir? Tā ir nelikumīga (struktūra – red.), varat to saukt par karteli, varat to saukt par monopolu," viņa teikto citēja RBK).

Vēl vairāk, viņš atkal uzsvēra gatavību ieviest nodevas pret naftas importu (domājams, no Saūda Arābijas un Krievijas), lai glābtu darba vietas ASV, taču pie tam nenoliedza iespēju, ka varētu tomēr notikt arī "gadsimta darījums" par naftas ieguves samazināšanu par desmit miljoniem barelu dienā.

Amerikāņu līdera aizkaitinājumu var skaidrot ar diviem faktoriem. Pirmkārt, pagaidām nav izdevies ātri savākt naftas tirgus dalībnieku konferenci, otrkārt – gandrīz visu galveno naftas ieguves valstu pārstāvji ziņo Vašingtonai, ka nopietns darījums par ieguves būtisku samazināšanu var notikt tikai tad, ja tajā iesaistīsies arī Savienotās Valstis. Tas Baltajam namam nepavisam nepatīk. Galu galā, viena no fundamentālajām idejām, uz kā balstās ASV ārpolitika, ir gluži vienkārša: visi Amerikai ir parādā un nekad nevarēs norēķināties, bet kaut ko prasīt no ASV var tikai izstumtie, kas sen nav sabumboti.

Protams, "ģeopolitiskos kovbojus" no Demokrātiskās vai Republikāniskās partijas nekad nav mocījusi nožēla, turklāt kāpēc būtu pašiem jāmeklē problēmas, ja autoritatīvie amerikāņu mediji vienmēr pierādīs, ka pie visa vainīgs Putins.

Pat The New York Times, izdevums, kas gatavs nolamāt Donaldu Trampu jebkāda iemesla dēļ, tik un tā precīzi zin, kas vainīgs pie visām problēmām naftas tirgū: "Divi OPEC delegāti pastāstīja, ka atlikta pirmdien ieplānotā naftas eksportētājvalstu organizācijas, Krievijas un citu naftas ieguvēju tikšanās, kas iedvesa cerības uz darījumu, kas pieliks punktu haosam enerģētikas tirgos. Šī ziņa parādījās, kad no jauna radās spriedze starp Saūda Arābiju, faktisko OPEC līderi un Krieviju strīdā par to, kas vainīgs pie nesenās naftas cenu krišanās. Piektdien Krievijas prezidents Vladimirs Putins daļēji vainoja Saūda Arābiju par cenu krišanos. Viņi atbildēja ar savu ārlietu un enerģētikas ministru dusmīgajām frāzēm, kuri apsūdzēja Krieviju."

Var droši pieļaut: ja Vašingtona paziņoja, ka pati "apšņāps" trīs vai četrus miljonus barelu no savas ieguves, tagad vairs nebūtu nekādu strīdu – visi būtu pārāk aizņemti ar līgumu parakstīšanu un peļņas aprēķināšanu. Neskatoties uz savstarpējiem pārmetumiem, apsūdzībām un grūtībām produktīva dialoga veidošanā, tik un tā ir pamats uzskatīt, ka pastāv zināmas izredzes (lai arī ne ātri un ne oficiāli) veidot jaunu naftas tirgus arhitektūru, kurā visas naftas ieguvējvalstis, ieskaitot ASV, uzņemas noteiktas saistības ierobežot ieguvi cenu pieauguma labad.

Donalds Tramps nevar atļauties pieprasīt no amerikāņu naftas kompānijām ieguves ierobežošanu, un, iespējams, viņš nevēlēsies publiski atzīt, ka uzņēmies tādas saistības: Amerika, kas cieš sakāvi cenu karā, neizskatās ka "atkal lielā Amerika", ko prezidents apsolīja savam elektorātam. Tomēr ir divas svarīgas nianses: Trampam patiešām ļoti vajag pacelt naftas cenas (no tīri savtīgu politisko interešu viedokļa), un viņam ir iespējas panākt vajadzīgo arī tad, ja prezidenta administrācija nevienam nepavēles ierobežot ieguvi. 

Ja pie lietas (ar prezidenta svētību un atbalstu, kad būs garantijas, ka arī OPEC+ samazinas ieguvi) ķersies Teksasas naftas tirgus regulēšanas komisija, būs salīdzinoši vienkārši "apšņāpt" divus vai trīs miljonus barelu slānekļa ieguves ar dažādiem labvēlīgiem ieganstiem. Pie tam lielāko slānekļa kompāniju līderi paši pieprasa no štata valdības tamlīdzīgus soļus. Liela daļa naftas ieguves ASV ir Meksikas līcī izvietoto platformu ziņā, un tās (ar tehnisko izdevumu atbilstošu kompensāciju) federālā valdība var uz laiku slēgt rūpēs par naftinieku veselību, kuriem platformas var pārvērsties par peldošiem zārkiem – gluži kā kruīzu laineri, kas pārvērtušies par koronavīrusa perēkļiem. Tas nenozīmē, ka pārrunas būs vieglas, ka tās noteikti vainagosies panākumiem un – kur nu! – ka šie panākumi būs ātri. Tomēr fakts, ka Vašingtonai tagad ir ļoti sāpīgi no ekonomiskā viedokļa un tā nepārprotam vēlas (vienalga – formāli vai neformāli) piedalīties jaunā naftas kartelī, un tas jau ir liels solis uz priekšu.

Lai kādi būtu OPEC+ tikšanās rezultāti, pat nopietna ieguves samazināšana nevarēs kompensēt krītošo pieprasījumu – koronavīruss radikāli mazina naftas un naftas produktu pieprasījumu visā pasaulē.

Galvenā likme ir naftas tirgu nākotne pēc epidēmijas. Tā beigsies, bet vēlme (arī ASV vēlem) nopelnīt uz naftas rēķina saglabāsies, saglabāsies arī melnā zelta pieprasījums pasaules ekonomikā. Ja pasaule no epidēmijas izies ar jaunu naftas tirgus arhitektūru, kurā cenas, pēc būtības, kontrolēs naftas ieguvējvalstu globālās vienošanās dalībnieki, to var uzskatīt par vienu no nedaudzajiem pozitīvajiem pašreizējās krīzes iznākumiem.

84
Tagi:
naftas tirgus, OPEC, Donalds Tramps, Krievija, ASV
Pēc temata
Ar ko tas viss beigsies: ASV, Krievija un OPEC var sadalīt pasauli
Naftas cenas un alternatīvās enerģētikas krahs. Kurš gūst labumu?
Amerika prāto, kā sodīt Krieviju par naftas tirgus sabrukumu
Ziemeļu straume 2

Divas paketes un šitais. ASV sūta pret "Ziemeļu straumi 2" Amosu-iznīcinātāju

5
(atjaunots 13:23 15.04.2021)
Blinkenam nepatika, kā Kongresā viņu norāja par "Ziemeļu straumi 2". Tāpēc Valsts departamentam ievajadzējies grēkāzis, kura nebūs žēl.

ASV speciāli apmācīts cilvēks ķersies pie nepateicīga darba – mēģinās pierunāt Berlīni atteikties no "Ziemeļu straumes 2", atzīmēja radio Sputnik autors Mihails Šeinkmans. Baltais nams iecels īpašo vēstnieku pārrunām par ienīstā gāzesvada būvdarbu pārtraukšanu, vēsta Politico, atsaucoties uz ASV administrācijas oficiālajām personām.

Sak, vispirms ar to pārsvarā nodarbojās diletanti no Drošības padomes un Valsts departamenta, bet tagad (kad projektā atlicis uzbūvēt nieka 120 km) jau vajadzīgs profesionālis. Tāds ir Amoss Hohšteins – viņš zina, kā tas darbojas. Tagad viņš ir viens no prezidenta padomniekiem. Šajā amatā viņš nonāca pēc darba "Naftogaz" novērošanas padomē. Tātad saprot: ja krieviem un vāciešiem darbs sekmēsies, Ukrainā vairs nebūs neviena, ko novērot.

Baraka Obamas prezidentūras laikā viņš bija Valsts departamenta koordinators enerģētikas jautājumos. Tagad statusa ziņā viņš var līdzināties savam kādreizējam bosam Džonam Kerijam. Arī viņš nodarbosies ar to, ko nespēj ietekmēt. Kerijs ir speciālais pārstāvis klimata jautājumos, bet Hohšteina uzdevums ir nepieļaut temperatūras celšanos. Vienīgi Eiropā un vienīgi ziemā.

Tomēr Kerijam omulīga vietiņa sagādā prieku, bet Hohšteins ir darbonis. Viņš drīzāk ir lobētājs nekā diplomāts. Viņam vajadzīgs rezultāts. Varbūt tāpēc viņš nesteidz pieņemt sava drauga – palīga nacionālās drošības jautājumos Džeika Sallivana – piedāvājumu (viņi strādāja kopā jau Hilarijas Klintones vadībā, kad viņa ieņēma valsts sekretāra posteni).

Taču arī tagadējai ārpolitikas vadībai viņš ir vērtīgs kadrs. Ne tajā ziņā, ka no viņa patiešām būs liels labums. Diezin vai diplomāti nopietni cer ar viņa palīdzību apturēt jau par 95% gatavu projektu.

Vienkārši Tonijs Blinkens apciemoja Kongresu ar atskaiti par darbu, kas veikts pie "Ziemeļu straumes", un rezultātks viņam nepatika: viņu norāja kā mazu puiku. Tāpēc viņam ievajadzējies štatā grēkāzis, kura nebūs žēl. Tiesa, "Amoss-iznīcinātājs" skan tīri labi. Tomēr pārrunas par sveša gāzesvada apturēšanu viņam vajadzētu sākt tikai ar Kapitolija iemītniekiem – Merkeli nespēja ietekmēt pat Baidens ar Blinkenu. Hohšteins viņas acīs pieder pie kategorijas "kas tu tāds esi?".

© Sputnik / Алексей Филиппов

Protams, tas nav pēdējais ASV arguments. Zemūdene un kara kuģis netālu no Krievijas cauruļvadu izbūves kuģa, lai arī Polijai piederoši, rāda, līdz kādām galējībām ASV var novest sakāves rūgtums. Tomēr cīņā ar gāzesvadu parādījies jauns vārds – speciālais pārstāvis. Skaidrs, ka neko jaunu viņš nepastāstīs, tomēr viņa parādīšanās jau rāda: amerikāņi gatavojas ilgai spēlei.

Tāpēc, kamēr Hohšteins domā par piedāvājumu – pieņemt vai ne, Baltais nams neko nedomā, tikai apstiprina. Kārtējo sankciju paketi. Pat stāsta, ka veselas divas uzreiz – lai visiem pietiek.

Te Amosam nekaitētu atsaukt atmiņā to, ka mamma un tētis viņam vārdu devuši par godu vienam no tā saucamajiem Bībeles "mazajiem praviešiem". Tiesa, lai pierādītu, ka vecākiem bijusi taisnība, viņam nāktos ne tikai noraidīt piedāvāto amatu, bet arī brīdināt, ka tā ir tukša iecere – kaitēt "Ziemeļu straumei 2".

5
Tagi:
Ziemeļu straume 2, ASV Valsts departaments, Vācija, ASV
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
Karš par "Ziemeļu straumi 2" tuvojas beigām. Polija ir starp zaudētājiem?
Ar jaunajām sankcijām Rietumi nolaiž "dzelzs priekškaru"
"Ziemeļu straume 2": analītiķis paskaidroja, kādu taktiku izvēlējušās ASV
Politologs: "Ziemeļu straume 2" jautājumā Lietuva spēj tikai rukšķēt – piebalsot ASV
Elektropadeves līnija, foto no arhīva

Demonstratīva izgāšanās. Ko parādīja Baltijas izmēģinājuma atteikšanās no KF elektrības?

14
(atjaunots 12:56 15.04.2021)
Aizvadītajā nedēļā Latvija un Lietuva izmēģinājumu ietvaros pirmo reizi atteicās no elektroenerģijas importa no Krievijas.

Tomēr divas dienas ilgās atslēgšanās sekas izrādījās daudznozīmīgas: elektrības cenas Baltijas valstīs strauji pieauga, piedevām tām pat neizdevās pilnībā atteikties no Krievijas elektroenerģijas. Par Baltijas valstu apšaubāmajām "mācībām" – atslēgšanos no BRELL – stāsta Ņikita Čikunovs.

Negaidīti treniņi

Baltkrievijas energosistēmas plānveida pārbaudes ar pārrobežas elektrības padeves līniju atslēgšanu uz Lietuvas robežas, kas notika 8.-11. aprīlī, bija vērā ņemams notikums, taču ne savu rezultātu dēļ.

Šajās dienās Latvija, nepaskaidrojot iemeslus, pārtrauca elektroenerģijas komerciālo importu no Krievijas, informēts avots pastāstīja Krievijas izdevumam "Kommersant". Uz Sputnik jautājumu par to, vai šāds solis sperts tehniskas nepieciešamības labad, Latvijas sistēmas operatora (LST) pārstāvji atbildēt atteicās.

Plūsmu apturēšanas rezultātā elektrības cenas Krievijas rietumu daļā un Urālos 8. aprīlī kritās par 1% un sasniedza 1,37 tūkst. rubļu par MWh. Elektroenerģijas cena Baltijā savukārt manāmi pieauga: Lietuvā, kas bija spiesta palielināt iepirkumus no Polijas un Zviedrijas, tā pieauga par 4 eiro – līdz 51 eiro (gandrīz 4,7 tūkst. rubļu), precizēja "Kommersant".

Pie tam būtu nekorekti apgalvot, ka Baltijas valstis būtu pilnībā atteikušās no Krievijas elektroenerģijas. Krievijas elektroenerģijas eksporta operatora "Inter RAO" preses dienestā Sputnik korespondentam paziņoja, ka piegādes uz Lietuvu no Kaļiņingradas apgabala 8.-11. aprīlī nepārtrūka – turp joprojām nonāca reģiona ģenerācijas pārpalikumi.

Baltkrievijas, Krievijas, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas (BRELL) enerģētiskās sistēmas strādā sinhronā režīmā jau kopš padomju laikiem, tāpēc patlaban elektroenerģija šajā lokā tiek padota brīvi.

Baltijas valstis apņēmušās līdz 2025. gadam izstāties no BRELL un sinhronizēties ar ES tīkliem, lai "iegūtu enerģētisko neatkarību".

Šī iemesla dēļ Krievija un Baltkrievija šodien pārbauda savu energosistēmu stabilitāti. 2019. gadā Kaļiņingradas apgabals pārbaudīja savas energosistēmas izolētā režīmā, bet aizvadītajā nedēļā – Baltkrievijas-Lietuvas EPL testa atslēgšanu.

Pārbaužu rezultātā Krievijas un Baltkrievijas Enerģētikas ministrijas informēja, ka pārbaudes bija sekmīgas, abu valstu energosistēmas ir stabilas. "Pārbaudes nodemonstrēja Baltkrievijas energosistēmas tehnisko iespēju strādāt bez sakariem ar Lietuvas sistēmu," atzīmēja Baltkrievijas resors.

Energodeficīts reģions

Patlaban Baltijas valstis nespēj pilnībā segt savu elektroenerģijas patēriņu un iegādājas to kaimiņvalstīs.

Lietuva, kas sedz lielāko daļu savu vajadzību uz importa rēķina, saņem elektrību no Krievijas un Baltkrievijas (apmēram 20% importa) un pa energotiltu LitPol Link (nominālā jauda – 500 MW) no Polijas (aptuveni 5%).  

Apjoma ziņā lielākās piegādes nāk no Zviedrijas pa energotiltu NordBalt (nominālā jauda – 700 MW) – līdz 45% no visa importa, kā arī no Krievijas (apmēram 30%).

Saskaņā ar kompānijas "Inter RAO" datiem, 2019. gadā Lietuvai piegādāti 6,286 miljardi kWh (no Smoļenskas apgabala tranzītā caur Baltkrieviju – 3,8 miljardi kWh, no Kaļiņingradas apgabala — 2,6 miljardi kWh). Šis apjoms veido mazāk nekā pusi no valstī 2019. gadā patērētās elektroenerģijas.

Aizvadītajā gadā Krievijas piegādes saruka divkārt – līdz 3,143 miljardiem kWh. Daļēji tas saistīts ar to, ka Lietuvas operators "Litgrid" noteicis caurlaidi nulles apjomā elektroenerģijas padevei no Baltkrievijas pēc BelAES pieslēgšanas BRELL sistēmai. Tā Lietuva turpināja tirdzniecību tikai ar Kaļiņingradas apgabalu.

Augstspieduma līnijas, foto no arhīva
© Sputnik / Сергей Мальгавко

Latvija, kas saņem elektroenerģiju no Skandināvijas valstīm, 2020. gada novembrī atļāva tiešās piegādes no Krievijas (2013. gadā Baltijas valstu operatori piešķīra tikai divus pieslēgumus piegādēm no Krievijas: Kaļiņingrada-Lietuva un Baltkrievija-Lietuva). Šī gada janvārī un februārī "Inter RAO" pārdeva Latvijai 418 miljonus kWh. Krievijas kompānija norādīja, ka tas ir rekordliels rādītājs, saistīts ar aukstu ziemu un elektrības patēriņa strauju pieaugumu.

Igaunija savu elektroenerģijas patēriņu sedz ar piegādēm no Somijas pa zemūdens kabeļiem Estlink 1 un Estlink 2 (summārā nominālā jauda – 1000 MW). Skandināvijas valsts nodrošina aptuveni 60% Igaunijas importa. Tomēr padeves stabilitāte ir apšaubāma: no ekspluatācijas sākuma brīža 2014. gadā kabelis Estlink 2 divas reizes izgājis no ierindas. Krievijas un Baltkrievijas piegādes daļa nav liela – apmēram 3%, taču tā pieaug, ja rodas problēmas ar somu tīkliem.

Neuzticamas alternatīvas

BRELL nodrošina Baltijas valstis ar uzticamām maģistrālēm, kas garantē elektroenerģijas piegādi ārkārtas apstākļos, norādīja Krievijas Nacionālā enerģētiskās drošības fonda vadošais analītiķis Igors Juškovs.

Vienlaikus, viņš konstatēja, ar Eiropas valstīm izveidoto energotiltu darbspēja rada šaubas. Piemēram, NordBalt, strādājot ar pilnu jaudu pirmajā pusgadā, atslēdzās desmit reizes. Pēc tam energotilta jaudu samazināja.

"Zviedrijas piegādes Lietuvai ir nestabilas, jo skandināviem pārsvarā strādā hidroenerģētika. Kad ūdens ir daudz, hidrostacija izstrādā lielu apjomu elektrības un var to eksportēt. Zviedrijas elektrība apogeja periodos var konkurēt ar Krieviju cenas ziņā. Taču ziemā HES izstrādes Zviedrijā krītas – valsts no eksportētāja pārvēršas par importētāju. Pērn zviedri pirka elektrību Lietuvā, tā – Krievijā. Mums ir fundamentāla loma – nodrošinām piegāžu stabilitāti," turpināja eksperts.

Izmēģinājumi uzskatāmi parādīja, ka izstāšanās no BRELL acumirklī novedīs pie elektroenerģijas cenu pieauguma Baltijas valstīs (1000 kWh vidējā cena Krievijas vairumtirdzniecības tirgū – 20-25 eiro, Skandinācijas Nordpool – vairāk nekā 40 eiro).

Latvijā, Lietuvā un Igaunijā to ļoti labi saprot, taču ar runām par drīzu atslēgšanos no energoloka mēģina izsist ES finansējumu, uzskata Igors Juškovs.

"Atliekot savu izstāšanos no BRELL, balti var izvilināt no ES naudu jaunas infrastruktūras būvdarbiem. Vēl jāņem vērā, ka šis solis pats par sevi nenozīmē pilnīgu atteikšanos no Krievijas elektroenerģijas importa. Vienkārši nebūs automātiskas padeves – vajadzēs atsevišķi vienoties. Mijiedarbības sistēma mainīsies, tomēr nekur nav teikts, ka Krievija aizies no Baltijas tirgus," uzsvēra eksperts.

Kopumā izstāšanās no BRELL nenesīs Baltijas valstīm nekādu ekonomisko labumu, uzskata Enerģētiskās attīstības fonda direktors Sergejs Pikins.

"Dzīve BRELL ir izdevīga gan tehniski, gan ekonomiski. To apstiprina visi enerģētiķi, ne politiķi. Saražotās elektroenerģijas pārpalikumus iespējams operatīvi nodot starp valstīm, izstrādāt ekonomiskāku elektrostaciju darbu. Baltijā nonāk lētāka enerģija nekā no Eiropas. Ja valstis gribēs, pirks dārgo no Eiropas, ja negribēs – pirks Krievijā un Baltkrievijā," viņš secināja.

Atgādināsim, ka atteikšanās no Krievijas un Baltkrievijas elektrības noveda Baltijas valstis pie elektroenerģijas cenu nopietna pieauguma, tiklīdz pērn iestājās auksta ziema. Piemēram, 2021. gada janvārī elektrības vairumtirdzniecības cena Igaunijā un Latvijā pieauga par 35% (līdz 53,38 eiro par MWh), Lietuvā – par 36% (līdz 53,69 eiro).

Iepriekš KZA Starptautiskās ekonomikas un starptautisko attiecību institūta Eiropas pētījumu centra vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Vladimirs Oļeņčenko sarunā ar Baltnews atzīmēja, ka BRELL Baltijas valstīm ir izdevīgs – tas ir ideāls enerģijas rezerves avots, kad Igaunijā, Lietuvā vai Latvijā pēkšņi strauji aug pieprasījums.

"Pieņemsim, noticis kaut kāds traucējums vai pēkšņi iestājies sals. Tādā gadījumā elektrība no enerģētiskā loka sāks nonākt Baltijā burtiski 10 sekunžu laikā, - pastāstīja eksperts. – Vēl vairāk, enerģijas cena no BRELL ir jūtami mazāka šī reģiona valstīm, nekā ar piegādēm no ES. Salīdzinājumam: elektrība, kas nonāk Igaunijā no maģistrāles, kurā iekļauta Krievija un Baltkrievija, ir par 19% lētāka nekā iepirkums no Ziemeļeiropas."

14
Tagi:
cenas, elektroenerģija, BRELL, Krievija, Baltija
Pēc temata
Lietuva salst, pateicoties enerģētiskajai "neatkarībai" no Krievijas
Uz neatgriešanos: Baltija pieprasījusi 1,2 miljardus eiro atslēgšanai no BRELL