Krievija, OPEC un ASV gatavojas radīt jaunu kārtību

81
(atjaunots 10:04 08.04.2020)
Aizvadītās nedēļas nogali iezīmēja Donalda Trampa mēģinājumi kontrolēt pasaules naftas tirgu. Taisnības labad jāpiebilst, ka šoreiz ASV prezidents tikai galā daudz labāk.

Atklājusies amizanta Baltā nama "realitātes pults" īpatnība. Ar Twitter, sankciju, paziņojumu un rīkojumu palīdzību Trampam nekādi neizdevās nolaist naftas cenas, toties mēģinājumi organizēt strauju pieaugumu bija lieliski. Tiesa, pieaugums var būt visai īslaicīgs, portālā RIA Novosti stāsta Ivans Daņilovs.

"Naftas darījuma" sabrukuma periods, ko ASV prezidents patētiski anonsēja pirms dažām dienām, izrādījās salīdzinoši īss. Salīdzināsim divus vēstījumus: "Nupat runāju ar savu draugu – Saūda Arābijas troņmantinieku, kurš savukārt aprunājās ar prezidentu Putinu no Krievijas, un es domāju un ceru, ka viņi samazinās apmēram desmit miljonus barelu, iespējams, daudz vairāk. Ja tā notiks, tas būs LIELISKI naftas un gāzes nozarei!" – tā Tramps pašrocīgi ziņoja savā lapāTwitter 2.aprīļa vakarā.

Teletilts ar ĶTR vadītāja Sji Dziņpina un Krievijas prezidenta Vladimira Putina piedalīšanos, foto no arhīva
© Sputnik / Михаил Климентьев

Sestdien tonis mainījās. Tiekoties ar žurnālistiem, Tramps asi kritizēja OPEC (organizāciju, ko, pēc būtības, vada Saūda Arābija un kam būtu jāierobežo ieguve): "Es visu mūžu esmu uztājies pret OPEC, jo kas tad tas tāds ir? Tā ir nelikumīga (struktūra – red.), varat to saukt par karteli, varat to saukt par monopolu," viņa teikto citēja RBK).

Vēl vairāk, viņš atkal uzsvēra gatavību ieviest nodevas pret naftas importu (domājams, no Saūda Arābijas un Krievijas), lai glābtu darba vietas ASV, taču pie tam nenoliedza iespēju, ka varētu tomēr notikt arī "gadsimta darījums" par naftas ieguves samazināšanu par desmit miljoniem barelu dienā.

Amerikāņu līdera aizkaitinājumu var skaidrot ar diviem faktoriem. Pirmkārt, pagaidām nav izdevies ātri savākt naftas tirgus dalībnieku konferenci, otrkārt – gandrīz visu galveno naftas ieguves valstu pārstāvji ziņo Vašingtonai, ka nopietns darījums par ieguves būtisku samazināšanu var notikt tikai tad, ja tajā iesaistīsies arī Savienotās Valstis. Tas Baltajam namam nepavisam nepatīk. Galu galā, viena no fundamentālajām idejām, uz kā balstās ASV ārpolitika, ir gluži vienkārša: visi Amerikai ir parādā un nekad nevarēs norēķināties, bet kaut ko prasīt no ASV var tikai izstumtie, kas sen nav sabumboti.

Protams, "ģeopolitiskos kovbojus" no Demokrātiskās vai Republikāniskās partijas nekad nav mocījusi nožēla, turklāt kāpēc būtu pašiem jāmeklē problēmas, ja autoritatīvie amerikāņu mediji vienmēr pierādīs, ka pie visa vainīgs Putins.

Pat The New York Times, izdevums, kas gatavs nolamāt Donaldu Trampu jebkāda iemesla dēļ, tik un tā precīzi zin, kas vainīgs pie visām problēmām naftas tirgū: "Divi OPEC delegāti pastāstīja, ka atlikta pirmdien ieplānotā naftas eksportētājvalstu organizācijas, Krievijas un citu naftas ieguvēju tikšanās, kas iedvesa cerības uz darījumu, kas pieliks punktu haosam enerģētikas tirgos. Šī ziņa parādījās, kad no jauna radās spriedze starp Saūda Arābiju, faktisko OPEC līderi un Krieviju strīdā par to, kas vainīgs pie nesenās naftas cenu krišanās. Piektdien Krievijas prezidents Vladimirs Putins daļēji vainoja Saūda Arābiju par cenu krišanos. Viņi atbildēja ar savu ārlietu un enerģētikas ministru dusmīgajām frāzēm, kuri apsūdzēja Krieviju."

Var droši pieļaut: ja Vašingtona paziņoja, ka pati "apšņāps" trīs vai četrus miljonus barelu no savas ieguves, tagad vairs nebūtu nekādu strīdu – visi būtu pārāk aizņemti ar līgumu parakstīšanu un peļņas aprēķināšanu. Neskatoties uz savstarpējiem pārmetumiem, apsūdzībām un grūtībām produktīva dialoga veidošanā, tik un tā ir pamats uzskatīt, ka pastāv zināmas izredzes (lai arī ne ātri un ne oficiāli) veidot jaunu naftas tirgus arhitektūru, kurā visas naftas ieguvējvalstis, ieskaitot ASV, uzņemas noteiktas saistības ierobežot ieguvi cenu pieauguma labad.

Donalds Tramps nevar atļauties pieprasīt no amerikāņu naftas kompānijām ieguves ierobežošanu, un, iespējams, viņš nevēlēsies publiski atzīt, ka uzņēmies tādas saistības: Amerika, kas cieš sakāvi cenu karā, neizskatās ka "atkal lielā Amerika", ko prezidents apsolīja savam elektorātam. Tomēr ir divas svarīgas nianses: Trampam patiešām ļoti vajag pacelt naftas cenas (no tīri savtīgu politisko interešu viedokļa), un viņam ir iespējas panākt vajadzīgo arī tad, ja prezidenta administrācija nevienam nepavēles ierobežot ieguvi. 

Ja pie lietas (ar prezidenta svētību un atbalstu, kad būs garantijas, ka arī OPEC+ samazinas ieguvi) ķersies Teksasas naftas tirgus regulēšanas komisija, būs salīdzinoši vienkārši "apšņāpt" divus vai trīs miljonus barelu slānekļa ieguves ar dažādiem labvēlīgiem ieganstiem. Pie tam lielāko slānekļa kompāniju līderi paši pieprasa no štata valdības tamlīdzīgus soļus. Liela daļa naftas ieguves ASV ir Meksikas līcī izvietoto platformu ziņā, un tās (ar tehnisko izdevumu atbilstošu kompensāciju) federālā valdība var uz laiku slēgt rūpēs par naftinieku veselību, kuriem platformas var pārvērsties par peldošiem zārkiem – gluži kā kruīzu laineri, kas pārvērtušies par koronavīrusa perēkļiem. Tas nenozīmē, ka pārrunas būs vieglas, ka tās noteikti vainagosies panākumiem un – kur nu! – ka šie panākumi būs ātri. Tomēr fakts, ka Vašingtonai tagad ir ļoti sāpīgi no ekonomiskā viedokļa un tā nepārprotam vēlas (vienalga – formāli vai neformāli) piedalīties jaunā naftas kartelī, un tas jau ir liels solis uz priekšu.

Lai kādi būtu OPEC+ tikšanās rezultāti, pat nopietna ieguves samazināšana nevarēs kompensēt krītošo pieprasījumu – koronavīruss radikāli mazina naftas un naftas produktu pieprasījumu visā pasaulē.

Galvenā likme ir naftas tirgu nākotne pēc epidēmijas. Tā beigsies, bet vēlme (arī ASV vēlem) nopelnīt uz naftas rēķina saglabāsies, saglabāsies arī melnā zelta pieprasījums pasaules ekonomikā. Ja pasaule no epidēmijas izies ar jaunu naftas tirgus arhitektūru, kurā cenas, pēc būtības, kontrolēs naftas ieguvējvalstu globālās vienošanās dalībnieki, to var uzskatīt par vienu no nedaudzajiem pozitīvajiem pašreizējās krīzes iznākumiem.

81
Tagi:
naftas tirgus, OPEC, Tramps, Krievija, ASV
Pēc temata
Ar ko tas viss beigsies: ASV, Krievija un OPEC var sadalīt pasauli
Naftas cenas un alternatīvās enerģētikas krahs. Kurš gūst labumu?
Amerika prāto, kā sodīt Krieviju par naftas tirgus sabrukumu
Vislatvijas vecāku sapulce, foto no arhīva

"Vecāku lietas" mācība: laiks atmest politkorektuma važas

17
(atjaunots 13:04 06.06.2020)
Latvijā nepastāv konflikts starp labo tautu un slikto valdību. Latvijā plosās konflikts starp latviešu un krievu nacionālajām kopienām.

Nesen es vērsos Ģenerālprokuratūrā – cenšos panākt naudas kompensācijas izmaksu par nodarīto kaitējumu. Runa ir par skandalozo "vecāku lietu", ko Valsts drošības dienests (toreizējā Drošības policija) ierosināja 2018. gada aprīlī. Īsumā atgādināšu svarīgākos faktus.

Astoņi aizdomās turamie un maskoti vīri

2018. gada 31. martā Rīgā notika Vislatvijas vecāku sapulce, ko organizēja Krievu skolu aizsardzības štābs. Aptuveni tūkstoš cilvēki sapulcējās, lai apspriestu metodes cīņā par krievu izglītības saglabāšanu.

18. aprīlī Drošības policija ierosināja kriminālprocesu pret astoņiem sapulces dalībniekiem, tostarp – pret Latvijas Krievu savienības līderi Tatjanu Ždanoku, publicistu Aleksandru Gapoņenko un mani. Vēlāk aizdomās turamo sarakstā bija iekļauts arī politiskais aktīvists Iļja Kozirevs.

Uzvaras dienas priekšvakarā, 8. maijā netālu no mājām mani aizturēja DP darbinieki. Aizturēja rupji, pielietoja spēku: trīs maskoti vīri mani nogāza uz ietves, pēc tam iemeta mikroautobusā.

Divas nedēļas pavadīju Rīgas Centrālcietumā. Pēc tam tiesa mainīja drošības līdzekli pret policijas kontroli un aizliedza pamest valsti. Veselu gadu mani naktīs apciemoja policija, pārbaudot, vai esmu mājās. Nevarēju tikties un sazināties ar saviem domubiedriem.

Man tika piešķirts aizdomās turamā statuss sakarā ar trim Krimināllikuma pantiem: darbība pret Latviju, nacionālā naida kurināšana un masu nekārtību organizācija. Līdztekus uzrunai vecāku sapulcē lietā bija iekļauta vēl viena epizode: piedalījos gājienā krievu skolu aizsardzībai ar plakātu "Katram rusofobam – kārtīgu zārku!"

2020. gada aprīlī lieta pret visiem aizdomās turamajiem bija slēgta – nebija nozieguma sastāva.

Kompensācijai par cietumā pavadīto laiku un citām man sagādātajām nepatikšanām vēlos no valsts saņemt pieticīgu četrciparu summu.

Reiz es jau saņēmu kompensāciju: kad tiesa mani attaisnoja lietā par sprāgstvielu glabāšanu. Toreiz mana prasība bija simboliska – 1 lats. Es to saņēmu, izurbu monētā caurumu un nēsāju ķēdītē kā trofeju. Paskatīsimies, kā klāsies šoreiz.

Izmeklēšana apzināti vilkta garumā

Sputnik Latvija jau vairākkārt rakstījis par "vecāku lietu". Tagad gribu pievērst uzmanību dažiem, manuprāt, būtiskiem aspektiem.

Policijas izmeklēšana ilga divus gadus. Vārds "izmeklēšana" jāliek pēdiņās, jo, pēc būtības, nekā izmeklējama nebija. Visu aizdomās turamo iedomāto noziegumu veidoja tas, ko viņi teikuši vai rakstījuši. Pie tam darījuši to atklāti un paši visu publiskojuši.

Izmeklētāja uzdevums bija ārkārtīgi vienkāršs: nopratināt aizdomās turamos un lieciniekus, nosūtīt materiālus ekspertīzei. Sertificēts eksperts noteiks, vai teiktie un rakstītie vārdi kurina etnisko naidu, aicina uz vardarbību, apdraud valsts svētos pamatus.

Ja kurina, aicina un apdraud, lieta tiek nodota prokuratūrai. Ja nekas krimināls vārdos nav atrasts, lieta ir jāslēdz. Augstākais – darbs diviem vai trim mēnešiem. Taču izmeklēšana ilga divus gadus.

Likums aizliedz man izpaust lietas materiālus, taču varu droši pieņemt, ka nekāda izmeklēšana divus gadus nenotika. Izmeklēšana tika vilkta garumā apzināti. Mērķis – pēc iespējas ilgāk ierobežot aizdomās turamo politisko un pilsonisko aktivitāti.

Manuprāt, tas ir pirmais šāda veida gadījums politiskās vajāšanas vēsturē Latvijā. VDD apgūst jaunas "mīkstas" metodes citādi domājošo apspiešanai.

Pārbaudīts, mīnu nav

No otras puses, krimināllietas slēgšana nozīmē: viss, kas tika inkriminēts mums, aizdomās turamajiem, nav noziegums. Mūsu izteikumos mēs izgājām ārpus Latvijā pieņemtā politkorektuma rāmjiem, taču nepārkāpām likumu. Iļja Kozirevs jau publicēja savā lapā Facebook savus izteikumus, ko tagad, pēc lietas slēgšanas, var apzieģelēt "Pārbaudīts, mīnu nav".

Skaidrs, ka runa nav par atsevišķiem izteikumiem, bet gan par politiskās retorikas kopējo toni. Lielākā daļa krievu politiķu un publicistu Latvijā brīvprātīgi iekaluši sevi novecojušā padomju internacionālisma važās, kas tagad vairs nedarbojas. No tādām važām ir jāatbrīvojas. Noskaidrojies, ka likums to pieļauj.

Politkorektā retorika, kas baidās pat pieminēt vārdu "latvietis" vai "latvisks" negatīvā kontekstā, veido krievu iedzīvotājiem nepareizu pašreizējās realitātes uztveri, tātad viņi nepareizi uztver arī nākotni, ko viņiem gatavo latviešu nacionālisti (Latvijas valdošie politiķi ir nacionālisti, visi kā viens).

Latvijā nepastāv konflikts starp labo tautu un slikto valdību. Latvijā plosās konflikts starp latviešu un krievu nacionālajām kopienām. Tā pamatā ir nevis emocijas, bet gan antagoniskas valsts koncepcijas. Latvieši vēlas dzīvot mononacionālā latviskā Latvijā, mēs – divkopienu valstī, kas ievērotu mūsu tiesības uz dzimto valodu un kultūru.

Kompromiss ir iespējams, taču latvieši, jūtot mūsu inteliģento piekāpību, necenšas pie tā nonākt. Tikai tad, ja ieņemsim stingru pozīciju, viņi varētu sākt dialogu.

17
Tagi:
krievu skolas, Vladimirs Lindermans
Pēc temata
Karajevs apgāzis nacionālistu iemīļoto mītu par krievvalodīgajiem Latvijā
Kam izdevīgi krāpt Latvijas tautu: izkliedēsim mītus par krievu skolām
Sojas ražas novākšana, foto no arhīva

Ķīnas graujošais trieciens globālajā ekonomiskajā karā

60
(atjaunots 14:48 05.06.2020)
Iespējams, ASV prezidents būs spiests novērsties no degošajām pilsētām un atteikties no kareivīgajiem ieteikumiem masu nekārtību dalībniekiem.

Mediji informē, ka Pekina nolēmusi izmantot gadījumu un atgādināt, ka Savienoto Valstu un Ķīnas tirdzniecības kara frontēs iestājies vien trausls pamiers un pašā Trampam neizdevīgākajā brīdī karš var atsākties ar jaunu spēku. Aģentūra Bloomberg un virkne Āzijas mediju, arī Honkongas izdevums South China Morning Post vēsta, ka Ķīnas valsts kompānijām it kā esot dots rīkojums pārtraukt lauksaimniecības produkcijas importu no ASV, portālā RIA Novosti stāsta Ivans Daņilovs.

Šis solis, ja tas patiešām ir sperts, it tiešs (un, atklāti sakot, gana rupjš) tā saucamās pirmās pārrunu fāzes laikā panāktās vienošanās pārkāpums, kas noslēgta, lai pieliktu punktu ASV un Ķīnas tirdzniecības konfliktā. Īpašu simbolisku nozīmi tam piešķirt fakts, ka tas nav vienkāršs tehnisks līgums kaut kādā atsevišķā tirdznieciskā jautājumā, - tas ir valstu vadītāju līmenī nostiprināts lēmums.

No Trampa viedokļa, tas ir svarīgs politiskais jautājums, kam ir gan ārpolitiskais, gan iekšpolitiskais aspekts. Pirmkārt, fermeri un "lauksaimniecības" štatu iedzīvotāji ir ASV tagadējā prezidenta pamata elektorāts, bet rudenī ASV gaidāmas prezidenta vēlēšanas. Tramps nevar atļauties kļūt par politiķi, kurš pievīlis savus uzticamākos vēlētājus, turklāt valstī ir papilnam citu problēmu ekonomikā, no epidemioloģiskās situācijas un rasu problēmu viedokļa. Solītā eksporta un gaidāmo finanšu ieņēmumu izgāšanās nozīmē politisku un imidža katastrofu.

Vēl svarīgāks iekšpolitiskais apsvērums – pats "pirmās fāzes darījums" ir galvenais un patiesībā arī vienīgais Republikāņu administrācijas triumfs Ķīnas frontē. Amerikāņu uzņēmēji un daļēji arī eksperti ņem vērā vecus un pragmatiskus principus, analizējot konkrētu ārpolitisko soļu panākumus, tas ir, viņus īpaši neinteresē domājamie zaudējumi miljardiem, desmitiem miljardu vai simtiem miljardu dolāru apmērā, kas nodarīti amerikāņu pretiniekiem, - vispirms viņus uztrauc jautājums, kādu naudu uz šī rēķina varēs nopelnīt amerikāņu kompānijas vai ASV Finanšu ministrija. Konkrēts piemērs: Irākā iznīcināto tanku skaits šajā pasaules ainā nevienu neinteresē salīdzinājumā ar sagrābtajās atradnēs izsūknēto naftas barelu skaitu. Šajā ziņā Trampam radās milzu grūtības: tirdzniecības karš ar Ķīnu, kas paredz tarifus un sankcijas, ir sagādājis ekonomiskos zaudējumus gan Ķīnai, gan – zināmā mērā – arī amerikāņu biznesam, toties ar papildu peļņu jautājums nav viennozīmīgs.

"Pirmās fāzes darījums" deva amerikāņu prezidentam iespēju parādīt uzņēmējiem un visiem, kuri iebilst pret ekonomisko sakaru saraušanu ar Ķīnu, ka neatkarīgi no negatīvajām sekām "Trampa metode" (tas ir, draudi, šantāža, tarifi, pārrunas, glaimi, pēc tam atkal šantāža utt.) tomēr darbojas.

ASV prezidents Donalds Tramps, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

"Darījuma" kritiķi pamatoti atzīmēja, ka patiesībā Ķīna nekur nav piekāpusies, vienkārši piekritusi pirkt ASV to, ko tā jau iepriekš pirka pasaules tirgos, tātad patiesībā Tramps, kurš panāca amerikāņu sojas iegādes apjomus, nevis "uzvarēja" Pekinu (lai ko apgalvotu viņa piekritēji), bet gan vērsās pret sojas eksportētājiem no Brazīlijas, tas arī viss. Taču grāmatveža skatījumā ASV prezidenta viedoklis izskatījās tīri labi: pirms "tirdzniecības kara" Ķīna pirka mazāk, pēc tās sākuma iegādājās vairāk, tātad (saskaņā ar amerikāņu tipisko loģiku) prezidents, kurš panācis peļņas pieaugumu, ir malacis un labs stratēģis. Tagad Pekina pamazītiņām velk nost Trampam no galvas lauru vainagu, ko viņš saņēma kā amerikāņu sojas un citu lauksaimniecības produktu eksporta labākais menedžeris.

Tas paveikts neoficiāli, tomēr, no pasaules mediju viedokļa, spēks jau ir nodemonstrēts.

South China Morning Post uzsvēra: "Valsts treideriem Cofco un Sinograin pavēlēts apturēt iepirkumus, pastāstīja viens no avotiem, kuri lūdza nesaukt viņus vārdā. Viens no viņiem atklāja, ka pircēji Ķīnā atcēluši arī nenoteiktu cūkgaļas pasūtījumu skaitu ASV. Savukārt cits avots vēsta, ka privātajām kompānijām nav dota pavēle apturēt importu.

Apturēšana ir pēdējā zīme, kas apliecina: abu pasaules lielāko ekonomiku "pirmās fāzes tirdzniecības vienošanās", sasniegta ar tādām grūtībām, tagad ir apdraudēta. Laikā, kad Ķīnas premjerministrs Li Kecans apstiprināja solījumu pildīt janvārī parakstīto vienošanos, spriedze turpināja augt, ņemot vērā (amerikāņu – red.) pretestību Pekinas pūlēm padarīt stingrāku kontroli Honkongā".

Minētā soļa ārpolitiskais signāls ir acīmredzams. Trampam parādīja: ja Savienotās Valstis plāno "sodīt" Ķīnu par separātisma apspiešanu Honkongā, Ķīna vispirms vienkārši demonstratīvi iznīcinās prezidenta galveno sasniegumu ārpolitikā, pie tam nepieciešamības gadījumā to var izdarīt tieši pirms vēlēšanām, lai sagādātu pēc iespējas lielāku politisko kaitējumu. Iespējams, citi Ķīnas partneri tādu soli novērtēs ar sapratni: darījums, vismaz no elementāra veselā saprāta viedokļa, paredzēja zināmu savaldību ekonomisko un finansiālo spiediena instrumentu pielietojumā. Taču pats prezidents, kā arī abu ASV partiju pārstāvji patlaban nepārprotami plāno ieviest sankcijas pret Honkongu, noteikt tarifus Ķīnas preču reeksportam no Honkongas uz ASV, panākt Ķīnas kompāniju izspiešanu no ASV biržām un pat piemērot "individuālas" sankcijas pret Ķīnas finanšu struktūrām.

Tātad, izskatot visus faktorus kopumā, iznāk, ka Ķīna patiesībā demonstrē neticamu savaldību un importa apturēšana ir savdabīgs brīdinājuma šāviens galvā. Tiesa, Pekinai nav ne mazāko izredžu apturēt Trampu. Skaidrs, ka Vašingtonas un Plekinas pamiers tirdzniecības karā bija lemts neveiksmei, tomēr žēl, ka tā noticis ļoti nepiemērotā brīdī no pasaules ekonomikas viedokļa. Mēs pagaidām vēl dzīvojam globalizētā pasaulē. ASV un Ķīnas tirdzniecības karš ietekmēs visu valstu ekonomikas, kam ir saikne ar pasaules tirgiem.

60
Tagi:
karš, ekonomika, ASV, Ķīna
Krievijas politiķis Aleksejs Puškovs, foto no arhīva

Krievijas politiķis prognozēja tālāko situāciju ASV

0
(atjaunots 15:21 06.06.2020)
Krievijas politiķis Aleksejs Puškovs uzskata, ka situācija stabilizēsies pirms prezidenta vēlēšanām.

RĪGA, 6. jūnijs — Sputnik. Krievijas Federācijas padomes Informācijas politikas un sadarbības ar medijiem komisijas vadītājs Aleksejs Puškovs novērtēja tālākās notikumu attīstības izredzes ASV, vēsta RIA Novosti.

Kopš maija beigām virknē lielāko pilsētu ASV notiek protesta akcijas un nekārtības, kas izcēlušās pēc afroamerikāņa Džordža Floida nāves aresta laikā. Viens no policistiem, kurš aizturēšanas laikā vairākas minūtes ar ceļgalu saspieda Floida plecu, apsūdzēts par slepkavību, trīs citi – par līdzdalību slepkavībā.

Intervijā "Parlamentskaja gazeta" senators norādīja, ka situācija stabilizēsies pirms prezidenta vēlēšanām. Tomēr šoreiz aizdomās turamos likumsargus neizdosies atbrīvot no atbildības par cilvēka nāvi, tiesas process būs stingrs un, domājams, demonstratīvs, uzskata politiķis.

"ASV etniskā "bumba" sprāgst regulāri. Tāpēc nedomāju, ka mēs stāvam uz amerikāņu sociālās revolūcijas sliekšņa. Manuprāt, protesti sāks noklust: marodierus pārvarēs, huligānus iesēdinās, un situācija kopumā stabilizēsies ilgi pirms 2020. gada prezidenta vēlēšanām," teica Puškovs.

Viņš piebilda, ka protestu radītais efekts varētu pazust jau līdz novembrim, tomēr tas diezin vai palīdzēs Savienotajām Valstīm izvairīties no rasu konfliktiem nākotnē.

0
Tagi:
politika, ASV, Krievija
Pēc temata
Polijas izdevums: ASV imidžs grūst acu priekšā
Diplomāts nosauca vārdus par Krievijas saikni ar protestiem ASV par viltus ziņām
"Domājams, krievi": uzlauzts ASV absolūtais ierocis
"Vājprāts": latviešus, kuri kļuva par grautiņu aculieciniekiem ASV, šokējusi "brīvība"