Teletilts ar ĶTR vadītāja Sji Dziņpina un Krievijas prezidenta Vladimira Putina piedalīšanos, foto no arhīva

Ķīna palīdzēs Krievijai uzvarēt naftas karā

130
(atjaunots 10:15 04.04.2020)
Ķīnas naftas pārstrādes rūpnīcas noslēgušas līgumus par vairāk nekā miljonu tonnu naftas no Krievijas aprīlī.

Ķīnas ekonomika atjaunojas pēc epidēmijas, uzņēmumi atsāk darbu, valstī aug degvielas pieprasījums. Krievijas naftas ieguvējiem tas varētu būt galvenais faktors, kas dāvās panākumus cenu karā, portālā RIA Novosti stāsta Maksims Rubčenko.

Ķīna atdzimst

Kad pandēmija bija iegrožota, Pekina spēra virkni soļu ekonomikas atbalstam. Samazināja nodokļus un kredītu procentu likmes. Ķīnas Tautas banka piešķīra tirgiem papildu likviditāti 1,2 triljonu juaņu apmērā (vairāk nekā 170 miljardi dolāru), bet Finanšu ministrija atļāva vietējām pārvaldes iestādēm laist klajā mērķa obligācijas uz infrastruktūras projektu rēķina.

Rezultātā, otrdien ĶTR Nacionālais statistikas birojs paziņoja, ka sagādes menedžeru oficiālais indekss martā pieaudzis līdz 52,0 pēc rekordzemā rādītāja februārī, kad tas kritās līdz 35,7 (virs 50 – tas nozīmē, ka ekonomiskā aktivitāte pastiprinās).

Indekss ražošanā ir gandrīz dubultojies – no 27,8 līdz 54,1, jaunajos eksporta pasūtījumos – no 28,7 līdz 46,4. Faktiski beigusies importa iepirkumu krišanās – mēneša laikā indekss pieaudzis no 31,9 līdz 48,4.

Vispirms audzis energonesēju imports, jo uzņēmumiem, kuri atsāk darbu, ir vajadzīga elektroenerģija un degviela izejvielu un gatavās produkcijas pārvadāšanai. Turklāt budžeta izdevumu optimizācijas ietvaros Pekina plāno atcelt subsīdijas Saules un vēja elektrostacijām – atjaunojamo resursu enerģētika būs spiesta izdzīvot patstāvīgi.

Ķīnas valdība jau izmantojusi degvielas pieprasījuma atjaunošanos, lai demonstrētu gatavību ievērot jauno tirdzniecības līgumu ar Vašingtonu, un paziņoja, ka plāno iegādāties pirmo sašķidrinātās dabasgāzes partiju šajā gadā. Tomēr galvenais energonesēju apjoms nāks no Krievijas, tāpat kā agrāk.

Piemēram, aprīlī Krievijas kompānijas nosūtīs uz Ķīnu divreiz vairāk izejvielu nekā februārī – miljonu tonnu (februārī – 540 tūkstoši, martā – 700 tūkstoši).

Tā uzvarēsim

Tas varētu kļūt par svarīgāko faktoru Krievijas, Saūda Arābijas un ASV konfrontācijā naftas tirgū. Atgādināsim, ka no 1.aprīļa vairs nedarbojas OPEC+ vienošanās, un tagad katra valsts pati nosaka optimālo ieguves un eksporta apjomu.

Saūda Arābija ir sākusi atklātu dempingu cerībā palielināt savu daļu pasaules tirgū. Rijāda paziņoja, ka aprīlī palielinās eksportu par trešo daļu – līdz 12,3 miljoniem barelu diennaktī, un krasi samazināja cenas, piedāvājot Eiropai naftu par 10,25 dolāriem lētāk nekā Brent šķirnes naftas kotējumi.

"Enerģētikas ministrija uzdevusi “Saudi Aramco" turpināt piegādes 12,3 miljonu barelu apjomā diennaktī tuvāko mēnešu laikā," ziņoja Saūda Arābijas valdība.

Rezultātā OPEC+ vienošanās darbības pēdējā dienā Brent markas naftas cena kritās līdz minimumam pēdējo 18 gadu laikā – līdz 22,58 dolāriem par barelu. Cena ir divkārt zemāka par datiem, kas iekļauti Krievijas budžeta aprēķinos, un gandrīz četrreiz zemāka par līmeni, kurā Saūda Arābijas valsts budžets negūs zaudējumus.

Tomēr Rijādas plāni pārpludināt pasauli ar lētu naftu sadūrās ar negaidītu šķērsli – naftas pārstrādes rūpnīcas Eiropā un ASV atsakās no papildu iepirkumiem, pat neskatoties uz dempingu.

Lieta tāda, ka koronavīrusa dēļ degvielas pieprasījums ir krities, visas glabātavas ir pārpildītas. Vienkārši nav iespēju iegādāties papildu apjomus.

Vēl vairāk, dažas amerikāņu kompānijas jau pārdod izejvielu par negatīvām cenām. Piemēram, "Mercuria" cenu lapā 30. martā norādīja tādu Wyoming Asphalt Sour šķirnes naftas (tā ir bieza nafta, kas tiek izmantota bituma ražošanai) cenu: mīnus 0,49 dolāri par barelu.

Naftas treideri uzskata, ka negatīvajā zonā pāries visa izejviela, kas tiek iegūta atradnēs tālu no NPR rūpnīcām un maģistrālajiem cauruļvadiem. Pašreizējā situācijā lielākās izredzes uzvarēt naftas karā ir valstij ar apjomīgākajiem noieta tirgiem. Krievija kā galvenais naftas piegādātājs Ķīnai izrādās vislabākajā stāvoklī un gūst iespēju diktēt noteikumus konkurentiem.

130
Tagi:
OPEC, Krievija, Ķīna, nafta
Pēc temata
Naftas cenu karš: Rietumu eksperti pareģo uzvarētāju
"Tas ir uz ilgu laiku". Analītiķis novērtēja naftas cenu krituma sekas
"Tirgū līs asinis": pasaules mediji stāsta par naftas cenu krišanos
 Ukrainas robeža

Sibīrija pēkšņi izrādījusies uz Ukrainas robežas

10
(atjaunots 12:45 21.04.2021)
Viss sākās ar rietumvalstu iedzīvotāju iebiedēšanu ar milzumu ziņu par "Krievijas bruņoto spēku pārsviešanu uz Ukrainas robežu". Pie tam par "Ukrainas robežu" tika pasludinātas plašas teritorijas Krievijas dziļumos.

"Krievija gatavojas uzbrukt Ukrainai", "Krievija vēlas iznīcināt Ukrainu" – tādi paniski virsraksti redzami dažādos Rietumu medijos visu pēdējo nedēļu. Analītiķi un atvaļināti ģenerāļi nāk klajā ar savām prognozēm par to, vai Maskava plāno ieņemt visu Ukrainu vai tikai kādu tās daļu, pie tam lepojas arģeogrāfiskajiem nosaukumiem, ko pirmo reizi ieraudzījuši kartēs. Tālāk – ikdienišķi spriedelējumi par to, vai sāksies trešais pasaules karš vai ne, stāsta Vladimirs Korņilovs portālā RIA Novosti.

Tas viss sākās ar rietumvalstu iedzīvotāju iebiedēšanu ar milzumu ziņu par "Krievijas bruņoto spēku pārsviešanu uz Ukrainas robežu". Pie tam par "Ukrainas robežu" tika pasludinātas plašas teritorijas Krievijas dziļumos. Piemēram,  Voroņežas iedzīvotāji uzzināja, ka arī viņi dzīvo pierobežā. Ziņojot, ka poligonā pie šīs pilsētas Krievija gatavo grupu uzbrukumam Ukrainai, neviens no Rietumu medijiem un politiķiem pat nepavaicāja: kāpēc gan Maskava nevarētu šiem nolūkiem savilkt spēkus, teiksim, pie Belgorodas, no kuras līdz Harkovai ir tikai 40 kilometri?

Krievijas Sarmat
© Photo Министерство обороны РФ

Daudzos komentētājus nemulsināja arī spēku atklātā pārvietošana un pieejamās it kā "pierobežas" bāzes, kurās tie organizēja mācības. Piemēram, britu telekanāla Sky News uzņemšanas grupa bez grūtībām nonāca līdz poligonam Voroņežas apkaimē un nofilmēja to no visām pusēm. Sižeta autore Diāna Magnaja apliecināja, ka Krievijas karavīri uzņemšanu nekavēja. Tā viņai izdevās ierakstīt "absolūti slepenus" kadrus, kuri, acīmredzot, pierāda "gatavošanos agresijai": viens kareivis trenējās pie līdztekām. Korespondente priecīgi parādīja: "Mēs redzam, kā viņi izmanto vietējo spēļu laukumu treniņiem." Tā jau var kuru katru iesildīšanos fitnesa klubā Maskavā nosaukt par "uzbrukuma sagatavošanu Ukrainai".

Pie tam kanāls nolēma video sižetā nerādīt vietējā iedzīvotāja pamatotos skaidrojumus, ko viņš sniedza reportāžas autoriem: "Te vienmēr ir mācības, katru vasaru. Beidziet visas tās runa spar karu." Skaidrs, ka tādi vārdi nekādi neiekļaujas paniskajā scenārijā, tāpēc skatītājiem tos labāk nedzirdēt.

Rietumu autori ignorē gan veselo saprātu, gan ģeogrāfiju un faktus, lai tikai pierādītu, ka Krievija gatavo agresiju. Vienā un tajā pašā rakstā itin vienkārši var salikt kopā apgalvojumus par to, ka "Krievijas spēki iebruka Ukrainā 2014. gadā" un ka tagad "Krievijas spēki tuvojas Ukrainas robežām". Neviens nepaskaidro, kurā rīdī jau "iebrukušās" armijas izvestas no Ukrainas, lai tagad atkal tuvotos.

Pentagons, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Агарышев

Tālāk par citiem gājusi britu avīze Daily Mirror. Savā vietnē tā publicēja kadrus ar šausmīgu parakstu: "Krievija palielina savu spēku skaitu pie robežas ar Austrumukrainu". Tikai fotogrāfijā redzamas mācības, kas notika Novosibirskas apgabalā, piedevām to uzņēmis telekanāls "Zvezda". Tikai pēc telekanāla protesta fotogrāfija tika nodzēsta, taču par saviem meliem avīze, protams, neatvainojās. Tā nu Mirror lasītāji droši vien vēl aizvien domā, ka Sibīrija ir vieta kaut kur pie Ukrainas robežas.

Kas īsti kopīgs visu šo panisko rakstu un video sižetu autoriem? Viņi absolūti ignorē faktu, ka ilgu laiku pirms Krievijas spēku vienību pārvietošanas sākuma sākās Ukrainas militārās tehnikas demonstratīva pārsviešana uz konflitka zonu Donbasā – tā turpinājās jau februārī un martā. To periodiski fiksēja EDSO misija, tomēr mēs neredzējām ne Eiropas mediju reportāžas par to, nedzirdējām Rietumu līderu prasības Kijevai izskadrot šīs darbības. Uz Krievijas jautājumiem Kijevas politiķi attrauca, ka Ukrainai "ir tiesības pārvietot spēkus savā teritorijā tā, kā viņi uzskata par vajadzīgu". Tā nav patiesība: Minskas protokoli ierobežo Ukrainas bruņutehnikas un artilērijas klātbūtni pie saskarsmes līnijas. Gandrīz neviens Rietumu medijs "nepamanīja" Ukrainas armijas spēku būtisko un ilgstošo pārvietošanu. Izņemot tikai neseno skandalozo CNN sižetu, kas it kā tapis "frontes līnijā". Amerikāņi patiešām parādīja Ukrainas tanku pārvietošanas kadrus, kas parādījās internetā jau janvāra sākumā. Tikai viņi to nosauca par "Krievijas bruņutehnikas pārvietošanos Ukrainas robežu virzienā". Viņus par nesamulsināja zildzeltenie vagoni ar trejzobjiem, kas nekļūdīgi liecināja, kur tapis ieraksts. Tikai vēlāk, kad par šiem primitīvajiem meliem ierunājās Krievijas ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova, CNN nodzēsa kadrus. Taču, tāpat kā ar Daily Mirror meliem, amerikāņi neatvainojās un nepublicēja atspēkojumu.

Arī Vācija un Francija (tās tomēr ir Minskas protokolu garanti) nekādi nepieprasīja saviem aizbilstamajiem Ukrainā skaidrojumus par bruņutehnikas pārvietošanos Donbasā. Tikai Vācijas aizsardzības ministri Annegrētu Krampu-Kārenbaueri ieinteresēja Krievijas vienību pārvietošanās valsts dziļumos. "Ja Krievijai nekas nav slēpjams, tā viegli varētu paskaidrot, kādi spēki, kurp un ar kadu mērķi pārvietojas," aizsardzības ministre ar valdzinošu naivitāti pamatoja savu zinātkāri.

Toties, kad ASV 6. flotes pārstāvim Kailam Reinsam pavaicāja, ar kādu mērķi plānota karakuģu ieiešana Melnajā jūrā, sekoja vienkārša atbilde: "Īstenojamās politikas ietvaros mēs neapspriežam nākamās operācijas vai kuģu pārvietošanās grafikus.".

Tātad Rietumu loģika ir vienkārša: Krievijai ir jāatskaitās par bruņoto spēku pārvietošanos pat savā teritorijā, bet amerikāņu karavīru tuvošanās Krievijas robežām nevienu neuztrauc.

Šajā melu un absolūti neloģisko secinājumu grēdā interesanta ir vēl viena Rietumu "kremlenologu" panikas pilno rakstu īpatnība. Teju vai katru rakstu pēdējā laikā noslēdz milzum dīvains mēģinājums saistītt notikumus Donbasā ar situāciju ap Taivānu.

Paskatieties uz dažiem svaigiem citātiem:

  • "Ķīna novēro. Ja Rietumi palaidīs gar degunu Ukrainu, kas notiks ar Taivānu?" (britu kremlenologs Edvards Lūkass, The Times);
  • "Runa nav tikai par Ukrainu – uz kārts likti daudz svarīgāki starptautiskās sistēmas elementi. Neapšaubāmi, Ķīna vērīgi seko tam, kā Rietumi reaģēs Austrumeiropā, jo Savienotās Valstis tagad cenšas atbalstīt Taivānas neatkarību" (amerikāņu atvaļināts admirālis Džeimss Stavridis, NATO spēku Eiropā komandieris, Bloomberg);
  • "Ķīna un Krievija pārbauda mūsu saliedētību. Patlaban tās rīkojas uz Krievijas un Ukrainas robežas un Taivānas šaurumā. Tās rīkojas tā, lai apzināti grautu mūsu transatlantisko drošību" (ASV admirālis Maikls Gildejs, USNI News);
  • "Lai arī ne Krievijas iebrukums Ukrainā, ne Ķīnas uzbrukums Taivānai nešķiet ticamākās tuvākās viņu ieroču žvadzināšanas sekas, tas nemazina risku pašreizējā situācijā. Abos gadījumos ASV, mūsu interešu un sabiedroto likmes ir ļoti augstas, bet mūsu efektīvās iespējas ir ierobežotas. Tāpat jāpievērš uzmanīa tam, ka abos gadijumos mūsu pretinieku militāro darbību iespēja nelīdzinās nullei" (amerikāņu politologs Deivids Rotkopfs, Daily Beast);
  • "Ukraina, tāpat kā Taivāna ir viena no nedaudzajām valstīm, kam pastāvīgi draud daudz varenāka kaimiņa iebrukums" (amerikāņu militārais analītiķis Deivids Ekss, Forbes).

Pēdējā laika tādu citātu skaits aug. Neviļus rodas doma par vienotām "norādēm" Rietumu presei. Tādu izteikumu autori pat nedomā par to, cik neatbilstoša ir viņu pieeja situācijai Donbasā un Taivānā. Kritiskos izteikumus par Krieviju viņi pamato ar "Ukrainas vienotības un suverenitātes principiem", kā arī nosoda "separātismu", kura izpausme ir Donbasa neatzītās republikas. Viņi pat nemana, ka Ķīnas gadījumā viņi izmanto absolūti antagoniskas pozīcijas, pieprasot atbalstīt neatzīto Taivānu – "separātistus". Oficiāli ASV un kolektīvie Rietumi tomēr atbalsta "vienotās Ķīnas" ideoloģiju.

Tikai, redziet, tas ne mazākajā mērā netraucē analītiķiem un medijiem draudzīgi pieprasīt no Vašingtonas atbalstu "labajiem separātistiem" Taivānā no "Ķīnas agresijas", kas tiecas atjaunot savu teritoriālo vienotību. Šie eksperti uzskata, ka ASV ir tiesības aizstāvēt Taivānu (lai arī – kur ir ASV, kur – šī sala?). Toties Krievijas tiesības aizsargāt savas intereses un savus pilsoņus, lai kur viņi atrastos, bez ierunām ir jāapstrīd. Un nekādas pretrunas Rietumi nesaskata, tikai kaut kur starp Ukrainu un Taivānu tie zaudē savus "starptautiskos principus".

10
Tagi:
viltus ziņas, Ķīna, Krievija, Ukraina, Rietumi, ASV
Pēc temata
"Apšaubāma iecere": ko izmēģina amerikāņu kara jūrnieki
Eiropa veido "Nepatiesības ministriju" cīņai pret Krieviju
Korolyev

Kāpēc Krievija savelk Melnajā jūrā kuģus no Kaspijas flotiles, Baltijas un Ziemeļu flotes

12
(atjaunots 07:46 21.04.2021)
Kaspijas flotiles, Baltijas un Ziemeļu flotes raķešu, artilērijas un desanta kuģu pārvietošana uz Melno jūru – Krievija demonstrē gatavību operatīvi atbildēt uz jebkādiem draudiem dienvidrietumu stratēģiskajā virzienā.

Militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko salīdzināja Melno jūru ar šaha dēli – "figūru" Krievijai ir vairāk, tās ir daudz efektīvākas Rietumu piedāvātajā militāri stratēģiskajā spēlē.

17. aprīļa rītā 15 Kaspijas flotes kuģi izgāja zem Krimas tilta pa Kerčas šaurumu un devās uz noteikto Melnās jūras rajonu. Vienība pārgājienā pārvarēja 13 slūžas Volgas-Donas kanālā un pārgāja Melnās jūras flotes operatīvajā pakļautībā.

Tajā pašā dienā no Bosforas šauruma Melnajā jūrā iegāja divi lielie desanta kuģi jno Ziemeļu flotes – "Aleksandr Otrakovsky" un "Kondopoga", vēlāk – divi tāda paša tipa kuģi no Baltijas flotes: "Kaliningrad" un "Korolyev". Līdz ar septiņiem lielajiem desanta kuģiem MJF sastāvā Krievijas LDK grupējums Melnajā jūrā sasniedzis 11 vienības un spēj uzņemt aptuveni trīs tūkstošus jūras kājnieku ar bruņojumu un bruņutehniku (vairāk nekā 100 tankus). Pie tam nevajag noniecināt arī desanta kuterus.

Kaspijas flotiles, Baltijas un Ziemeļu flotes spēki mijiedarbībā ar MJF piedalās plašos manevros, kas organizēti sarežģītajos apstākļos atbildības zonā. Tie spēj ar spārnotajām raķetēm "Kalibr" realizēt "Lībijas scenāriju" un "Tuksneša vētru" 2000 km rādiusā, tas ir, likvidēt agresoru jebkuras Eiropas valsts teritorijā. Iesaistītas arī Melnās jūras flotes un kaspijas flotiles jūras kājnieku un krasta spēku vienības. Krievijas dienvidrietumu robežu tuvumā parvietotas arī divas armijas un trīs gaisa desanta divīzijas, Dienvidu kara apgabala trieciena aviācija. Krimas spēku grupējums uz sauszemes, jūrā un gaisā izspēlē "sirsnīgu uzņemšanu" domājamā pretinieka jūras un gaisa desantam.

Atbilde uz Rietumu spiedienu

Austrumeiropā izvēršas ASV armijas mācības "Defender Europe 21", kurās iesaistīti 30 tūkstoši karavīru no 26 valstīm. Manevru aktīvā fāze Melnās jūras reģionā ieplānota maijā. Tajā piedalīsies britu kara kuģi – eskadras kuģis un pretzemūdeņu fregate - bruņoti  ar amerikāņu pretkuģu raķetēm "Harpune", zenītraķešu kompleksiem "Sea Wolf" ar aerodinamisko mērķu likvidācijas rādiusu līdz 80 km. Zināms, ka britu JKS kuģus Melnās jūras akvatorijā gatavi atbalstīt daudzfunkcionālie iznīcinātāji F-35 no aviācijas bāzes kuģa "Queen Elizabeth" Vidusjūrā.

Ņemot vērā nopietno spriedzi Donbasā, Krievijas Drošības padomes sekretārs Nikolajs Patruševs iepriekš konstatēja, ka ASV un to sabiedrotie mudina Ukrainu uz provokācijām arī Krimas virzienā.

Krievijas Bruņotie spēki preventīvi nogriež domājamiem "Eiropas aizstāvjiem" jebkādu piekļuvi Krimas piekrastei un Kerčas šaurumam (tiltam). Sakarā ar plānotajiem militārajiem manevriem Krievija laikā no 2021. gada 21. aprīļa līdz 31. oktobrim slēgusi vairākas zonas Melnajā jūrā ārvalstu karakuģiem. Runa ir par trim kuģniecības iecirkņiem: pie Krimas dienvidu piekrastes (no Sevastopoles līdz Gurzufai), pie Kerčas pussalas krastiem un nelielā jūras iecirknī pie Krimas rietumu krasta. Jāpiebilst, ka visi ierobežojumi ir spēkā Krievijas teritoriālajos ūdeņos, noteikti saskaņā ar starptautiskajiem noteikumiem un nekavē civilo kuģošanu Kerčas šaurumā.

Uz Ukrainas un NATO standarta mācībām, kurās tiek izspēlēts desants "krīzes reģionā" Krievija atbild, veidojot pie Krimas krastiem spēcīgu kuģu trieciena grupējumu ar precīzām spārnotajām raķetēm, Melnās jūras flotes un Dienvidu kara apgabala "gaisa armādu" un ļoti pārliecinoši demonstrē savas iespējas desantēties neiekārtotā piekrastē.

Iepriekš Melnās jūras piekrastē sākās plašas mācības: Dienvidu kara apgabala aviācijas un Melnās jūras flotes frontes bumbvedēji Su-24M un Su-34, daudzfunkcionālie iznīcinātāji Su-27SM un Su-30SM izspēlē raķešu startus un uzlidojumus mērķiem jūrā minimālā augstumā, kā arī risina MJF kuģu piesegšanas un eskorta uzdevumus.

Krievijas Bruņoto spēku stingrā pārspēka apstākļos "Eiropas aizstāvju" spēki un līdzekļi Melnajā jūrā ir ļoti ierobežoti. "Defender Europe 21" plānos noteikti nāksies koriģēt. Šajā gadījumā noteikti cietīs NATO "vecāko partneru" autoritāte. Līdz ar to kļūs saprotami Pentagona satrauktie izteikumi par "kuģošanas brīvības" sabrukumu. Acīmredzot, oktobrī situācija reģionā normalizēsies.

12
Tagi:
Defender Eirope, flote, NATO
Pēc temata
Kā Krievija atbildēja uz NATO un Rumānijas Jūras spēku mācībām
Krievija iesaka ASV atturēties no divu kara kuģu reisa uz Melno jūru
Krievijas iznīcinātāji gatavojas bombardēt jūras mērķus
KF aizsardzības ministrs ziņo par ASV un NATO spēku savilkšanu pie Krievijas robežām