ES dalībvalstu karogi, foto no arhīva

Itālija brīdina: Eiropa var nepārdzīvot epidēmiju

156
(atjaunots 17:49 03.04.2020)
Itāļu politiķi no dažādiem politiskā spektra segmentiem nolēmuši, ka ir pienācis laiks izlemt: vai nu Vācija kopā ar visiem tās sabiedrotajiem epidēmijas laikā maksā par visiem Eiropas Savienībā, vai pēc šīs epidēmijas Eiropas Savienības vienkārši nebūs.

No Eiropas integrācijas atbalstītāju viedokļa tas līdzinās šantāžai, turklāt visnepiemērotākajā laikā. Bet no eiroskeptiķu viedokļa šobrīd ir īstais laiks noskaidrot, cik maksā (konkrētos miljardos) visas tās runas par Eiropas solidaritāti un visi tie apliecinājumi, ka Eiropas Savienība ir ģimene, kuras locekļi rūpējas viens par otru, it īpaši apstākļos, kad visi ir apdraudēti. Par notikušo stāsta Ivans Danilovs RIA Novosti portālā.

Jurijs Svetovs
из личного архива Юрия Светова

vēsta britu The Telegraph, itāļu politiķu grupa, ieskaitot mērus un parlamenta locekļus no dažādām politiskajām partijām izpirka sleju autoritatīvā vācu laikrakstā Frankfurter Allgemeine Zeitung, lai aicinātu vācu politisko eliti "nepretoties vispārējā Eiropas finansējuma organizēšanai koronavīrusa apkarošanai un no koronavīrusa cietušo valstu ekonomiku atjaunošanai".

Uzsaukuma autori apelē pie Eiropas solidaritātes, kopīgās Rietumu pasaules vēstures un liek vāciešiem atcerēties: pēc 1945. gada citas valstis palīdzēja Vācijai.

Uzsaukumā ir arī aizplīvurota norāde: Eiropas Savienība var nepārdzīvot epidēmiju, ja acīmredzamas krīzes apstākļos dažas valstis ieņems principiāli egoistisku pozīciju. "Mīļie vācu draugi, kopā ar koronavīrusu Rietumu pasaule atkal ieņēmusi centrālo vietu uz (vēstures - red. piez.) skatuves. Šodien Eiropas Savienībai nav līdzekļu reaģēt uz krīzi vienotā frontē. Ja Eiropas Savienība nepierādīs, ka pastāv (vienotā fronte - red. piez.), tā pati vairs neeksistēs", - šo frāzi var uzskatīt par galveno teikumu un galveno Romas pārmetumu Berlīnei.

Lielā mērā konfliktu starp ziemeļu un dienvidu (atklāti sakot - bagāto un nabadzīgo) Eiropas Savienības daļām var formulēt ar vienu jautājumu: kurš un cik maksās par to, lai visa eirozonas un Eiropas Savienības ekonomika neiegrimtu dziļā krīzē un nepaliktu tur, kad epidēmija beigsies? Ir vērts uzsvērt, ka jebkurā gadījumā maksāt tiek piedāvāts vēlāk, jo tik un tā naudas nav nevienam politisko batāliju dalībniekam, no kuru rezultāta atkarīga (pēc itāļu politiķu versijas) Eiropas Savienības nākotne. Proti, cīņas jautājums ir par to, kā plecos uzkraut parādsaistības, ko nāksies uzņemties Eiropas ekonomiku glābšanai. Īpaši pikantu situāciju padara fakts, ka formāts "katrs par sevi" ir iespējams, bet grūti realizējams gandrīz visām ES dalībvalstīm, izņemot Vāciju, Austriju, Nīderlandi, Luksemburgu, Dāniju un, iespējams, Zviedriju un Somiju.

Itālijai, Spānijai, Francijai vai Portugālei tāds variants, kā klīšana pa pasaules fondu tirgiem ar cepuri trīcošā rokā, nebūs labākais risinājums, jo kapitāla haizivis ar taisnīgu skepsi skatīsies uz šo valstu ekonomiskajām perspektīvām pēc epidēmijas un karantīnas beigām. Tās pieprasīs augstu ienesīgumu par naudiņu, ko piešķirs caurumu aizspundēšanai un ekonomiku atjaunošanai.

Pie tam tāds ir scenārijs pozitīvajā gadījumā, ja atradīsies pietiekami daudz gribētāju to izdarīt. Protams, var paļauties uz to, ka visas šīs obligācijas, ko steidzami emitē Itālijas, Francijas un citu valstu valdības, izpirks (netieši vai tieši) Eiropas Centrālā banka, kas uzņemsies visus riskus un problēmas. Bet tādā gadījumā gan politiķi, gan parastie iedzīvotāji valstīs, kas palikušas bez atbalsta cīņā pret vīrusu un tā ekonomiskajām sekām, var uzdot jautājumu, vai ir taisnīgi sadalītas lomas un finanšu plūsmas pašā Eiropas Savienībā.

Ja šo situāciju aprakstītu maksimāli vienkāršotos terminos, tad sanāk, ka "migranti jāpieņem visiem kopā, jo tā teica Merkele, neskatoties uz visām sekām. Sankcijas pret Krieviju jāievieš visiem kopā, jo tā teica Merkele, un mums ir Eiropas solidaritāte, pat ja ekonomiskajā ziņā cieš visi. Bet ar krīzes sekām katrs tiek galā uz sava rēķina, jo tā teica Merkele, bet Eiropas solidaritāte – tas ir kaut kas pavisam cits."

Skaidrs, ka šādā konstrukcijā pastāv zināms netaisnīgums. Tāpēc Itālijas politiķi un pat Francijas prezidents Emanuels Makrons piedāvā krīzes apstākļos emitēt vispārējās Eiropas parādzīmes — "koronabondus", — par kurām atbildēs un maksās visa Eiropas Savienība, ņemot vērā to, ka šī nauda tiks izlietota epidēmijas apkarošanai un visu eirozonas vai Eiropas Savienības valstu ekonomiku atjaunošanai.

ES karogs, foto no arhīva
© Sputnik / Владимир Астапкович

Taisnības labad jāatzīmē: itāļu politiķu centieni, neskatoties uz savu pievilcību no politiskās reklāmas viedokļa, diez vai kaut ko ietekmēs. Pagājušajā nedēļā "koronabondu" atbalstam uzstājās Francijas prezidents Makrons, turklāt Eiropas Savienības līderu pēdējā samita laikā franču līderis sarīkoja īstu kautiņu (video ēterā, jo samits norisinājās virtuāli) – viņš sastrīdējās ar bagātāko Eiropas valstu līderiem tieši par kopējo parādsaistību uzņemšanos krīzes apkarošanai.

uzsver amerikāņu izdevums Politico, "šī strīda rezultātā ES līderi nonāca pie politiskā sabrukuma robežas, to izdevās novērst tikai ar vienošanos, ko panāca Eiropas Padomes prezidents Šarls Mišels, par to, ka līderi (ES - red. piez.) atgriezīsies pie debatēm pēc divām nedēļām, kad izskatīs eirozonas finanšu ministru oficiālos piedāvājumus. Tomēr līderu tikšanās, kam būtu jādemonstrē (Eiropas. - red. piez.) vienotība, tās vietā atklāja rūgtas domstarpības, ko izraisīja ilgstošs sašutums par parādu krīzes noregulēšanu eirozonā pirms desmit gadiem, kā arī (Itālijas - red. piez.) nesenās dusmas par citu ES valstu sākotnējo nevēlēšanos palīdzēt Itālijai ar medicīniskām iekārtām.

Neatkarīgi no tā, kā tiks atrisināta "koronabondu" krīze, Eiropas Savienībai tā diez vai beigsies ar kaut ko labu. Ja nebūs kopīga parāda, nākamajās vēlēšanās daudzās cietušajās valstīs izredzes uz uzvaru būs partijām, kas piedāvās vai nu atriebties Briselei un Berlīnei, vai vismaz nepakļauties tām turpmāk.

Turklāt pat daži sistēmas Eiropas politiķi var sākt nosvērties uz eiroskeptiķu pusi. Bet, ja pēc Makrona vai itāļu politiķu ierosinājuma tomēr tiks emitēti "koronabondi", tad problēmas radīsies jau bagātākajās Eiropas Savienības valstīs, kurās vēlētāji varētu atbalstīt politiķus, kuri atteiksies likt saviem nodokļu maksātājiem atmaksāt Itālijas ierēdņu parādus. Ideāla risinājuma bez negatīvām sekām vairs nepastāv, un būs nepieciešama diezgan izšķirīga gatavība nopietniem kompromisiem no Eiropas Savienības vadošo līderu puses, lai par galveno epidēmijas upuri nekļūtu pati Eiropas Savienība.

156
Tagi:
Eiropas Savienība, ekonomiskā krīze, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (563)
ASV karavīri Afganistānā, foto no arhīva

Nē, nav Krievija. Kas organizējis amerikāņu skalpu medības

67
(atjaunots 15:08 30.06.2020)
Patiesībā galvenajā sazvērestībā pret amerikāņu varenību un ietekmi piedalījusies arī The New York Times redakcija.

Kārtējais mēģinājums sajundīt histēriju pret Krieviju īsi pirms vēlēšanām ASV rit ietekmīgākā aizokeāna izdevuma - The New York Times dzīlēs, portālā RIA Novosti raksta Ivans Daņilovs. Ar tā starpniecību informācijas laukā iemesta kārtējā ziņa pret Krieviju ar mērķi diskreditēt Donaldu Trampu un panākt kārtējās sankcijas pret Krieviju.

Šoreiz izraudzīts maksimāli eksotisks iegansts. Atsaucoties uz saviem informācijas avotiem ASV izlūkdienestos, izdevums apgalvo, ka "Krievija slepus izsludināja apbalvojumus afgāņu kaujiniekiem par amerikāņu karavīru likvidāciju. Trampa administrācija mēnešiem ilgi domājusi, ko iesākt ar izlūku šokējošo slēdzienu".

Ja vienkāršais amerikānis ir noticējis The New York Times, viņa acīs situācija izskatās šausminoša un ļoti pazemojoša: šajā pasaules ainā iznāk, ka Krievija ir tāds amerikāņu kareivju skalpu un līķu kolekcionārs, bet afgāņu kaujinieki ir tādi "amerikāņu ādiņu" mednieki, kuri noslepkavotos jeņķus apmaina pret asiņainiem rubļiem. Un tas viss – Trampa administrācijas bezdarbības fonā.

ASV izlūkdienests atzinis par mazticamu ziņu par Krievijas sazvērestību ar talibiem
© Youtube / Ruptly / Sputnik / nytimes.com / twitter.com/realDonaldTrump

Bail pat iedomāties, ko jūt pasaules hegemona lomā iejutušās valsts pilsoņi, lasot autoritatīvākajā avīzē tamlīdzīgas frāzes:

"Ierēdņi informēja, ka ziņas par izlūkdienestu secinājumiem nodotas prezidentam Trampam, un Nacionālas drošības padome apsprieda problēmu starpresoru sapulcē marta beigās. Ierēdņi izstrādājuši iespējamo variantu sarakstu – no diplomātiskas sūdzības iesniegšanas Maskavai līdz augošu sankciju sērijai un citām iespējamām atbildes darbībām. Tomēr Baltais nams vēl nav apstiprinājis nevienu soli, paziņoja ierēdņi. Amerikāņu un citu NATO valstu kareivju slepkavošanas stimulēšanas operācija kļūtu par būtisku un provokatīvu eskalāciju procesā, ko amerikāņu un afgāņu amatpersonas dēvē par Krievijas atbalstu "Taliban", un tas butu pirmais gadījums, kad noskaidrotos, ka Krievijas spiegošanas struktūra organizējusi uzbrukumus rietumu spēkiem."

The New York Times sastādītais "apsūdzības akts" Krievijai no anonīmu varasiestāžu pārstāvju vārdiem, tomēr ir pelnījis dažas piezīmes.

Pirmkārt, pēc acīmredzamā mediju, loģistikas, diplomātiskā un informatīvā atbalsta, ko ASV, ieskaitot amerikāņu medijus, sniedza teroristiem, kuri 1990. un 2000. gados noslepkavoja tūkstošiem Krievijas pilsoņu, ASV nebūtu ne mazāko morālo tiesību sūkstīties, pat ja tiešām pret viņu karavīriem, okupantiem svešā zemē, patiešām būtu izmantotas "apmetņa un kinžala" metodes.

Turklāt, kā jau ierasts, pret Krieviju vērstās apsūdzības atkal ir pierādītas kā parasti – nekādi.

Otrkārt, principā, amerikāņu elite, it īpaši tās aprindas, kam īpaši simpatizē Ņujorkas žurnālisti, ņemot vērā viņu "impēriskumu" un rusofobiju, visā pilnībā pašas radījušas tagadējo Afganistānu – neatrisināmo terorisma problēmu.

Fakts, ka afgāņu (un ne tikai afgāņu vien) teroristiskās kustības radījuši amerikāņu speciālisti, par amerikāņu naudu, ar amerikāņu ieročiem, ir labi zināms. Atliek vien atgādināt, ka pirms labi zināmajiem 2001. gada notikumiem misters Ben Ladens gadiem ilgi bija amerikāņu mediju un politiķu mīlulis.

Tātad ASV vispirms rada apstākļus pilsoņu kariem, masu slepkavībām un terora uzplaukumam dažādās valstīs, bet, kad tādu soļu neprognozētās sekas noved pie amerikāņu kareivju nāves un pašu Savienoto Valstu apkaunojuma starptautiskajā arēnā (ASV taču nesen faktiski kapitulēja Afganistānā, parakstot neiedomājami pazemojošu miera līgumu ar talibiem), no amerikāņu mediju un militārā kompleksa dzīlēm nekavējoties skan bļāvieni par to, ka pie visa vainīga Krievija un pret to jāievieš sankcijas.

Tomēr ir arī labās ziņas.

Agrāk sabiedrības uzticēšanās amerikāņu varas struktūru "noplūdēm", ko regulāri publicē tādi izdevumi, kā NYT vai The Washington Post, bija tik liela, ka pat publikācijas fakts gandrīz nekavējoties piespieda Trampa administrāciju "maksāt un nožēlot grēkus" un steigšus ieviest kārtējās sankcijas pret Krieviju, lai kaut drusciņ attaisnotos sabiedrības acīs, tagad situācija izskatās pavisam citādi.

Acīmredzot, gadiem ilgais "Russiagate" un absolūti melīgās apsūdzības un dosjē ar Krieviju kompromitējošu informāciju ir panākuši savu: liela daļa amerikāņu vairs netic paši saviem medijiem un paši savām varas struktūrām, politiķi var droši un atklāti apsūdzēt autoritatīvākos medijus un to avotus melos un pat rīkoties saskaņā ar savu vērtējumu.

Prezidents Donalds Tramps uz apsūdzībām atbildēja Twitter tīklā: "Melu ziņotājiem "The New York Times" ir jāatklāj savs "anonīmais" avots. Varu derēt, ka viņi to nespēj – ticamākais, ka tāda cilvēka nemaz nav!"

ASV Nacionālā izlūkošanas dienesta direktora pienākumu izpildītājs Ričards Grenels pat sāka strīdu sociālajos tīklos ar kongresmeni no demokrātiskās partijas par šo pašu jautājumu – viņš apsūdzēja politiķi par izlūkošanas datu izmantošanu politiskiem mērķiem:

"Es par to nekad neesmu dzirdējis. Riebīgi, ka jūs vēl joprojām politizējat izlūkdienestu. Acīmredzot, jūs nesaprotat, kā tiek pārbaudīta neapstrādāta izlūkošanas informācija. Daļējas informācijas nopludināšana žurnālistiem no anonīmiem avotiem ir bīstama, jo tādi kā jūs, manipulē ar to politiskā labuma dēļ."

Valsts izlūkdienests jau oficiāli noliedzis vismaz to The New York Times raksta daļu, kas attiecas uz prezidenta darbībām. Skaidrs, ka teorētiski tieši tā visam ir jānotiek, tomēr pat tāda miglaina normalitāte ir īsts brīnums mūsdienu Amerikā.

Starp citu, ja amerikāņu žurnālisti grib ieraudzīt īstos kareivju slepkavu kūdītājus, viņiem nāktos ieskatīties spogulī. Balvas par līķiem ne vienmēr ir materiāli labumi, un pieredze rāda, ka slava vai atzinība bieži vien ir daudz efektīvāks terorisma stimulators nekā pat lielas naudas summas.

The New York Times un citi amerikāņu mediji, kuri dēmonizē un pataisa par necilvēkiem amerikāņu policistus, konservatīvo vērtību piekritējus un "trampistus", faktiski sola tādu "emocionālu balvu" tiem, kuri vērsīsies pret šīm cilvēku grupām ar emocionālu, psiholoģisku, iespējams, pat fizisku vardarbību. Liberālo un progresīvo amerikāņu žurnālistu – masu nekārtību kūdītāju un apoloģētu – rokas līdz elkoņiem mirkst nogalināto amerikāņu policistu asinīs.

Tomēr tādu žurnālistu acīs amerikāņu policistu dzīvībai nav nekādas lielas nozīmes, amerikāņu kareivjus viņi grib apraudāt tikai tad, ja arī šīm asarām var pabīdīt uz priekšu sankcijas pret Krieviju vai Demokrātiskās partijas intereses.

Nav nekāds brīnums, ka aizvien mazāks skaits lasītāju grib uz vārda ticēt tādām mediju struktūrām gan ASV, gan pasaulē. Patiesībā galvenā sazvērestība pret amerikāņu ietekmi un varenību organizēta ar The New York Times redakcijas atbalstu. Var jau ieteikt piešķirt viņiem prēmiju, taču viņi visu padarīs arī bez maksas.

67
Tagi:
New York Times, Krievija, ASV
Pēc temata
ASV kļūdainā uzbrukumā Afganistānā gājuši bojā 16 policisti
Deputāts: ASV zog urānu no Hilmendas raktuvēm Afganistānā
ASV un "Taliban" parakstījuši miera līgumu
ASV apņēmīgā bezcerība Afganistānā
Gāzesvada Ziemeļu straume 2 būvdarbi Vācijā. Foto no arhīva

Pasaule apgriezusies kājām gaisā: Vācija gatavo sankcijas pret ASV

211
(atjaunots 16:15 29.06.2020)
Amerikāņu mediji konstatējuši kaut ko tādu, kam Vašingtonu vajadzētu šokēt vairāk nekā dzīvība uz Marsa vai ziedoši dārzi uz Jupitera.

Lietišķās informācijas aģentūra Bloomberg apgalvo, ka vācu politiskā elite atradusi nacionālo pašcieņu – tikai tā skaidrojamas ziņas par to, ka Vācijas valdībā top dokuments, kas satur sankcijas pret ASV – tās jāpieņem gadījumā, ja Vašingtona izlems ieviest "ellīgas sankcijas" pret "Ziemeļu straumes 2" būvdarbu dalībniekiem, portālā RIA Novosti stāsta Ivans Daņilovs.

Aģentūra stāsta: "Vācija gatavo atbildes triecienu Savienotajām Valstīm gadījumā, ja prezidents Donalds Tramps īstenos savus draudus iznīcināt gāzesvadu "Ziemeļu straume 2" ar papildu sankcijām. Divi vācu ierēdņi, kam zināms diskusiju saturs, apgalvo, ka Merkeles valdība izvērtē iespējas piespiest pieņemt koordinētas darbības Eiropas Savienības līmenī. Vācijas Ekonomikas ministrijas dokumenti, kas nonākuši Bloomberg rīcībā norāda: amerikāņu jaunās sankcijas var smagi skart daudz lielāku (nekā agrāk) skaitu vācu un eiropiešu kompāniju un pat valsts aģentūru."

Amerikāņu žurnālistu materiālu vajadzētu mazliet precizēt. Pirmkārt, likumprojekta versija par jaunajām sankcijām pret "Ziemeļu straumi 2", kas patlaban tiek izskatīta Kongresā, neparedz sankcijas pret ES valsts struktūrām, Krievijas gāzes pircējiem vai projekta kreditoriem. Vācu pozīcijas kritiķi varētu norādīt uz šo aspektu, lai pierādītu, ka Bloomberg žurnālisti ir sarunājušies ar ASV naidīgi noskaņotiem vācu politiķiem, vai secināt, ka Merkeles valdībā sēž paranoiķi ar ļoti negatīvu viedokli par ASV, kuri nelasa atbilstošos likumprojektus par sankcijām. Tādi argumenti nav piemēroti mūsdienu politiskajai realitātei vismaz tāpēc, ka ASV jau vairākkārt demonstrējušas savas spējas spert trakākos soļus burtiski piecu minūšu laikā, tātad jau savlaicīgi jābūt gataviem, ka tas varētu notikt. Savukārt "paranojas" aspektā var piedāvāt mazliet konspiroloģisku, tomēr visnotaļ reālistisku versiju – vācu amatpersonas varēja ar nodomu "nopludināt" saviem kontaktiem Bloomberg informāciju par vācu pretpasākumiem – vienkārši tāpēc, lai senatoriem un kongresmeņiem neienāktu prātā ideja pieņemt stingrākas sankcijas tieši pirms balsojuma.

Jāpiebilst arī tas, ka no vāciešu puses jau izskanējuši divi dažādi viedokļi jautājumā par atbildi ASV. No vienas puses, Ekonomikas ministrijas preses sekretāre paziņoja Bloomberg, ka viņai nekas nav zināms par tāda veida pasākumu izstrādi, no otras puses, jau 17. jūnijā Bundestāgā notika kompetentās komitejas slēgtā sēde, kuras ietvaros tika apspriestas sankcijas pret "Ziemeļu straumi 2", un, atzīmēja amerikāņu medijs, pēc sēdes komitejas priekšsēdētājs paziņojis, ka Vācijas valdība aicināta sniegt labi izvērtētu kolektīvu atbildi ASV darbībām, ko komiteja atzinusi par starptautisko tiesību pārkāpumu.

Ievērības cienīgs fakts: gan deputātu viedoklī, gan augstu stāvošu (taču vārdā nenosauktu) ierēdņu vērtējumā, uz ko atsaucas Bloomberg, vīd neparasts aspekts: iespējamos atbildes soļus plānots spert ne tikai Vācijas līmenī, bet gan Eiropas Savienības līmenī. Tas būs sarežģīts, taču aizraujošs process ar tālejošām sekām, ja vien to izdosies dabūt gatavu.

ASV prezidents Donalds Tramps un Vācijas kanclere Angela Merkele
Пресс-служба Президента РФ

Liet tāda, ka no 16. jūnija Vācija ieņem Eiropas Padomes "prezidenta" vietu, un šis statuss tradicionāli dāvā nopietnas priekšrocības valstij, kas vēlas iekļaut kaut kādu jaunu elementu Eiropas politiskajā dienas kārtībā. Vēl vairāk, pati Angela Merkele patlaban nostādīta stāvoklī, kurā jebkāda vājuma izpausme attiecībās ar Vašingtonu tiks uztverta ļoti sāpīgi no iekšpolitikas viedokļa: Donalds Tramps maksimāli publiskā formā izteicis prasību samaksāt viņam triljonu dolāru – Vācija it kā ir parādā par aizsardzību, ko saņem no ASV. Ja šai atklātajai šantāžai (koronavīrusa un ar to saistītās krīzes fonā ES vēl tikai amerikāņu prezidenta trūkst ar viņa draudiem) pievienot arī tarifu šantāžu un faktu, ka Baltais nams aktīvi pretojas ES centieniem piespiest amerikāņu interneta kompānijas, piemēram, Amazon un Google maksāt nodokļus no ES saņemtajiem ienākumiem, iznāk, ka apstākļi lielam, vērienīgam un principiālam Vašingtonas un Briseles konfliktam jau ir radīti, un "sprāgt" var kuru katru brīdi.

Vācu politiķi vēl nav iemācījušies runāt ar ASV tikpat stingri, kā Francijas prezidents Emanuels Makrons, kurš izstrādājis koncepciju par Eiropas militāro neatkarību no ASV un ES pārvēršanu par patstāvīgu pasaules ģeopolitikas polu daudzpolu pasaulē. Tomēr Berlīne jau ir iemācījusies atrast interesantus ieganstus, lai paplašinātu savu neatkarību un pretošanos amerikāņu spiedienam. Piemēram, ar mērķi pamatot nepieciešamību importēt Krievijas gāzi tiek izmantoti argumenti, kas saistīti ar nepieciešamību būvēt "zaļo ekonomiku", bet dabasgāze ir daudz drošāka no ekoloģijas viedokļa salīdzinājumā ar oglēm – tas ir zinātnisks fakts. Politiskās un pat ekonomiskās neatkarības pamatošanai arī parādījušies interesanti argumenti.

Britu izdevums The Guardian, atsaucoties uz neseno Vācijas kancleres interviju, pavēstīja: "Angela Merkele brīdināja, ka pasaule vairs nevar par pašsaprotamu domu uztvert to, ka ASV vēl aizvien vēlas kļūt par pasaules līderi, un tai vajadzētu atbilstoši koriģēt savas prioritātes."

Iznāk ļoti skaisti un mazliet ironiski: nepakļaušanās amerikāņu "gribulīšiem" tiek pamatota nevis ar centieniem izkļūt brīvībā, bet gan ar to, ka reiz ASV bija labs hegemons, taču tagad ik kā vairs pat nevēlas spēlēt šo lomu, tātad slogs būs jānes kādam citam. Būs interesanti pavērot oficiālās amerikāņu propagandas atbildi.

Tomēr galu galā nozīme ir nevis aizbildinājumiem un attaisnojumiem, bet reālām darbībām un reāliem gāzes kubikmetriem, kam tomēr ir izredzes sasniegt Vāciju pa "Ziemeļu straumi 2".

211
Tagi:
Ziemeļu straume 2, sankcijas, ASV, Vācija
Temats:
Ziemeļu straume 2
Ugunsgrēks

Liels ugunsgrēks Jūrmalā: izglābts viens cilvēks

0
(atjaunots 11:51 04.07.2020)
Jūrmalā dzīvojamā mājā noticis ugunsgrēks, notikuma vietā strādā trīspadsmit ugunsdzēsēju brigādes; viens cilvēks ir izglābts.

RĪGA, 4. jūlijs – Sputnik. Sestdien no rīta, 4. jūlijā, divstāvu mājā Jūrmalā izcēlās paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks, raksta jauns.lv ar atsauci uz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāvi Agritu Vītolu.

Pēc viņas sacītā, izsaukumu dispečeru punkts saņēma plkst. 8:48. Notikuma vietā glābēji atklāja spēcīgu atklāto liesmu vienā no dzīvokļiem. Viens cilvēks tika izglābts no degošās dzīvojamās platības, viņš atrodas mediķu uzraudzībā.

Kopējā uzliesmojuma platība pagaidām nav noteikts, notikuma vietā strādā 13 ugunsdzēsēju brigādes ar četrām ugunsdzēsības autocisternām.

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka valstī ir izsludināts paaugstināts ugunsgrēku bīstamības periods. Atklātu uguni aizliegts izmantot mežu teritorijā, aizliegta transportlīdzekļu kustība ārpus ceļa, izņemot ugunsdzēsības mašīnas un citu ārkārtas dienestus, kā arī speciālo tehniku, kas ir paredzēta mežsaimniecības darbiem.

Valsts meža dienestā atzīmēja, ka visi pārkāpumi tiks rūpīgi izmeklēti, soda kārtā ir paredzēta gan administratīvā atbildība, gan kriminālatbildība.

Meteorologi atzīmē, ka ugunsgrēki liecina ne vien par cilvēku bezatbildīgo attieksmi, kuri bieži vien kļūst par vainīgiem uzliesmojumā, bet arī par būtiskām klimata izmaiņām.

VUGD aicina Latvijas iedzīvotājus nepalikt malā un, ieraugot ugunsgrēku, zvanīt pa tālruni 112.

0
Tagi:
ugunsdzēsēji, ugunsgrēks, Jūrmala
Pēc temata
Ugunsgrēks Rīgā: sieviete aizliedza sevi glābt
Latvijā jauns rekords: 98 kūlas ugunsgrēki diennakts laikā
Ugunsgrēka dūmi no Černobiļas nonākuši līdz Kijevai. Apdraudēta Krievija un Baltkrievija