Jaundzimis Grenlandes roņa mazulis baltā kažokā

Tie ir bērni, nevis kažoki: kāpēc atkal steidzami jāglābj roņu mazuļi

29
(atjaunots 15:20 02.04.2020)
Pavasara sākumā Grenlandes roņiem dzimst mazuļi. Ilgus gadus viņi tika nežēlīgi medīti, sniegbaltais kažoks tika izmantots cepurēm un kažokiem.

Roņu populācijai draudēja izzušana. Profesionāļiem Krievijā izdevās dzīvniekus aizstāvēt: roņu mazuļu medības, Grenlandes roņa derivātu un ādu imports un eksports ir aizliegts ar likumu. Vēlāk šo soli spēra arī citas valstis. Taču tagad parādījušies jauni draudi – klimata pārmaiņas. Par to, kā glābt airkājus, RIA Novosti stāsta korespondente Marija Marikjana.

Asiņains bizness

"Kāpēc mazuļus dēvē par baltiņiem? Tā ir viena no kažoka maiņas stadijām. Mazuļiem dzimstot, kažokam ir dzeltenīgi zaļš tonis. Pēc pāris dienām pūkas attīrās un kļūst maigi pienbaltas. Šī krāsa turas mazliet vairāk nekā divas nedēļas, - pastāstīja Vaļu aizsardzības fonda zinātniskais direktors Vladimirs Latka. – Pēc tam kažoks pakāpeniski kļūst pelēks."

© Sputnik / Александр Лыскин
Grenlandes roņa mazuļu mednieks uz ledus gabala Baltajā jūrā ar mirušu ronēnu.

Grenlandes roņu mazuļi nāk pasaulē uz dreifējošiem ledājiem marta sākumā. Zinātnieki identificē vairākas šīs sugas populācijas. Latka piezīmēja, ka lielākā no tām ir Barenca un Baltās jūras populācija. "Lielāko daļu laika tie pavada Barenca jūrā, bet mazuļus dzemdē Baltās jūras ūdeņos. Otrā – Janmaijenas – dod priekšroku vietām uz austrumiem no Grenlandes un uz ziemeļiem no Islandes. Trešā – Ņūfaundlendas – izkliedēta pie Kanādas Arktiskā arhipelāga, ūdeņos uz rietumiem no Grenlandes."

Ilgu laiku baltie roņu mazuļus kažokādu mednieki nogalināja rūpnieciskā mērogā. "Viss sākās no Kanādas. Visādu roņa mazuļa ādas aksesuāru un kažokādu izstrādājumu mode radās XIX gadsimta vidū. Nonāca arī līdz mums – jau pirms revolūcijas brauca ārzemju kuģi un aktīvi medīja. Roņu mazuļus medīja tā saucamajos "dzemdību namos". Mednieki no dažādām valstīm (pārsvarā – norvēģi un krievi) sezonas laikā iznīcināja simtiem tūkstošu," īstu atskatu vēsturē sniedza Latka.

© Sputnik / Александр Лыскин
Roņu mazuļu medību upuris

Vienlaikus notika arī tradicionālās medības – pomori izgāja jūrā laivās netālu no krasta. "Viņi medīja roņus ar harpūnām," precizēja Dienvidu okeāna un Antarktikas saglabāšanas koalīcijas pārstāve Jeļena Žarkova. Pomori parasti medīja roņus tauku un ādas dēļ. Sezonas laikā viņi mēdza nomedīt apmēram pāris simtus.

"Valdība saskatīja lielas perspektīvas kažokādu nozarē, piešķīra dotācijas. Uz slaktiņu vietām sūtīja pat fotogrāfus, nācās visu atainot pozitīvā aspektā. Vēlāk fotogrāfi atzina, ka darbs viņiem bijis emocionāli ļoti smags," turpināja Jeļena.

Glābšanas kampaņa

Par roņu mazuļu medību aizliegumu aktīvisti cīnījās gadu desmitiem. "Bija ļoti ilga kampaņa, to vadīja organizācijas no dažādām pasaules valstīm. Izstrādāja alternatīvus variantus, lai mednieki nepaliktu bez darba, - paskaidroja Žarkova. – Vāca iedzīvotāju parakstus, zinātnieki publicēja atklātas vēstules un īstenoja pētījumus, lai parādītu, ar ko draud populācijas bojāeja. Kampaņā iesaistīja slavenības un medijus."

© Sputnik / Сергей Савостьянов
Akcija roņu aizsardzībai "Nesit guļošo!"

Krievijā situācija mainījās 2009. gadā – 15. martā Starptautiskā dzīvnieku aizsardzības fonda (IFAW) pārstāvji organizēja vērienīgu akciju "Nesit gulošu!". Saskaņoti mītiņi notika dažādās Krievijas pilsētās. Trīs dienas vēlāk Dabas ministrija aizliedza roņu mazuļu medības, bet 2011. gadā – Grenlandes roņa un tā mazuļu ādu un derivātu importu un eksportu.

Taču palika "šķirbiņa" – likumdošanā nav paredzēts Grenlandes roņu ieguves pilnīgs aizliegums. Roņu mazuļu medības ir kļuvušas ekonomiski neizdevīgas, tāpēc ar to nodarbojas tikai ziemeļu pamatiedzīvotāji, un populācijai tas nekaitē.

Žarkova pastāstīja par vēl vienu aktīvistu sasniegumu: "Ziemeļu maršrutu kuģi sāka apiet apmetnes vietas. Agrāk tie devās maršrutā pa taisno."

© Sputnik / Валерий Титиевский
Dzīvnieku aizsargu akcija Novosibirskā pret Grenlandes roņa mazuļu nogalināšanu

Taču Kanādā joprojām saglabājusies plaša Grenlandes roņu un to mazuļu "ieguves" nozare. Krievijas Zinātņu akadēmijas Ekoloģijas un evolūcijas problēmu institūta programmas "Beluha – baltvalis" vadītāja vietnieks Dmitrijs Glazovs pastāstīja: "Tā ir daļa politikas attiecībās ar vietējiem iedzīvotājiem – pamattautām piešķir dotācijas, tādējādi atbalsta. Protams, tur ir sabiedriskās organizācijas, kas pret to visu iebilst. Tomēr kopienu viedoklim ir ļoti liela nozīme. Krievijā tas nelīdzēja."

Briesmas draud no visām pusēm

Tiesa, mednieki nav vienīgie draudi. Nopietno klimatisko izmaiņu rezultātā ledāju, uz kuriem Grenlandes roņi iekārto guļasvietas, ir aizvien mazāk.

"Nelabvēlīgās situācijas dēļ, kas radusies ar ledājiem Baltajā jūrā šogad, domājams, bojā ies liela daļa jaundzimušo – vesela paaudze. Nav saprotams, kā airkāji pielāgojas mainīgajiem klimatiskajiem apstākļiem, - problēmu komentēja Dmitrijs Glazovs. - Lai arī Grenlandes ronis ilgus gadus tika medīts, valsts gandrīz nemaz nav piešķīrusi līdzekļus to uzskaitei, ar to nodarbojās nekomerciālās organizācijas. No 1998. līdz 2008. gadam Starptautiskais dzīvnieku aizsardzības fonds veica uzskaiti un konstatēja roņu mazuļu skaita strauju samazināšanos – no 330 tūkstošiem līdz 120 tūkstošiem. Zināms, ka 2009. gadā, ņemot vērā skaita samazināšanos un ekonomisko nerentabilitāti, medības tika apturētas un atzītas par nehumānām. Tomēr 2015. gadā atsākās Grenlandes roņa mazuļu medības spalvas mešanas stadijā. Pie tam jaunu pētījumu nebija. Šogad Baltajā jūrā ledus nav. Novērojumi netiek veikti, mēs nezinām, kas tagad notiek ar šiem jūras zīdītājiem."

© Sputnik / Александр Лыскин
Grenaldes roņa mātīte ar mazuli

Pēc Glazova domām, roņi iznāks piekrastē, kur dzīvniekiem draud briesmas – tie kļūs par vieglu medījumu. "Ja tas notiek apdzīvoto vietu tuvumā, jānodrošina dzīvnieku aizsardzība līdz brīdim, kad tie atgriezīsies jūrā, - runa ir tikai par desmit līdz piecpadsmit dienām," viņš precizēja.

Savukārt Vladimirs Latka uzskata, ka roņi, meklējot drošu ledus segu, varēja doties uz Pečoras vai Karas jūru. "Protams, nav iespēju novērtēt šīgada ziemas sekas un prognozēt pārvietošanos bez uzskaites ar aviācijas palīdzību. No kosmiskajiem uzņēmumiem ir grūti saprast, vai ledus ir piemērots dzemdību apmetnes vietām – nav pilnas un precīzas informācijas par ledus segas kvalitāti."

Zinātnieki vienbalsīgi apliecina: nepieciešama populācijas uzskaite un citu parametru kontrole. Tikai pēc tam var spert atbilstošus soļus nepieļaujot, lai airkāji ciestu klimatisko pārmaiņu fonā, tostarp – arī cilvēka dēļ.

© Sputnik / Игорь Зарембо
Pelēko roņu mazulis Kaļiņingradas zooloģiskajā dārzā

"Šiem cilvēkiem ir liela loma arktiskajās jūras ekosistēmās. Tie aktīvi meklē pārtiku pulcēšanās vietās. Piemēram, pavasarī kādu laiku roņi atrodas Baltās jūras ūdeņos, pēc tam masveidā pārvācas uz Barenca jūras ziemeļu daļu. Tas nozīmē, ka viņi aiznes līdzi visu, ko apēduši dienvidos. Arktiskās ekosistēmas taču ir ļoti nabadzīgas, un tāda pārvietošanās nodrošina bioloģisko vielu pārnešanu dažādos virzienos, - Glazovs izskaidroja nianses. – Ļoti daiļrunīgs piemērs – "Fukusimas" avārijā izmesto radionuklīdu izplatīšanās. Komandoru salu kotiki saēdās zivis radioaktīvajā plūsmā, bet pēc tam radioaktīvās vielas nogādāja savos organismos uz apmetnes vietām Komandora salās. Tur kādu laiku bija pamatīgs fons!"

Patstāvīgi dzīvnieki

Īsumā par pašiem zīdītājiem: svars – līdz 140 kilogrami, garums – aptuveni 180 centimetri, dzīves laiks – apmēram 30 gadi.

"Visbiežāk pārvietojas nelielās grupas – desmit līdz divdesmit dzīvnieki. Viņi ir visai sabiedriski, taču ne tik lielā mērā, kā, piemēram, delfīni. Grenlandes roņiem nav tādu apmetnes vietu kā jūras kotikiem vai valzirgiem, kur visi dzīvo plecu pie pleca. Viņi nepieļauj ciešu kontaktu, vienmēr ievēro vismaz trīs metru distanci. Ja kāds to pārkāpj, pilnīgi iespējama sadursme," roņu paradumus aprakstīja Vladimirs Latka.

Zinātnieks piebilda, ka kopumā šie airkāji nav agresīvi. "Protams, tāpat kā jebkurš savvaļas dzīvnieks, ronis var radīt traumas. Taču es personiski par tādiem gadījumiem neesmu dzirdējis. Viņi aizsargā viens otru, ja sajūt briesmas. Ja kāds atnāks pēc mazuļa, mātīte cenšas bērnu aizstāvēt un, iedzīta stūrī, var mesties virsū cilvēkam. Spriežot pēc visa, tie ir ļoti gudri dzīvnieki: ātro neironu skaits Grenlandes roņa galvas smadzeņu garozā ir tikpat liels kā šimpanzēm!"

Šobrīd zinātniekiem, kuri pēta Grenlandes roņus, lielākās galvassāpes sagādā jautājums, kā organizēt monitoringu un saglabāt populāciju. "Ņemot vērā situāciju ar ledājiem Baltajā jūrā, draudi ir acīmredzami, tas ir pietiekams pamats sistemātiskiem aizsardzības pasākumiem," uzskata Latka. Februāra beigās Krievijas Sabiedriskajā palātā notika diskusija par šo jautājumu. Nolēma sagatavot pieprasījumus Dabas ministrijai, Transporta ministrijai, "Rosatomflot", "Roskosmos", Krievijas Hidrometeoroloģijas birojam un federālajai valsts budžeta iestādei "Artikas un Antarktikas zinātniski pētnieciskais institūts".

Детеныш серого тюленя
© Sputnik / Игорь Зарембо
Izglābts Grenlandes roņa mazulis Kaļiņingradas zoodārzā

"Esam ieskicējuši virkni pasākumu ar mērķi nepieļaut mazuļu apmetnes vietu iznīcināšanu un mazuļu bojāeju kuģniecības rezultātā Baltajā jūrā 2020. gadā un turpmāk. Jau ilgu laiku pastāv brīdinājuma pasākumu sistēma, lai nepieļautu uzbraukšanu apmetņu vietām. Taču prognozēšana nemainās jau ilgus gadus. Roņu uzskaite ar aviācijas starpniecību ir neregulāra un nerisina apmetnes vietu iznīcināšanas brīdinājuma sistēmas uzdevumus. Pagaidām datus saņem no kapteiņiem, pēc tam tos nodod Hidrometeoroloģijas birojam, kur speciālisti uz retu kosmisko uzņēmumu pamata aprēķina, kurp varētu virzīties ledus lauki. Nākas strādāt ar ierobežotu informāciju, - Vladimirs Latka uzskaitīja problēmas. – Mēs ierosinām nodrošināt kuģus ar drošiem kvadrokopteriem, lai jau savlaicīgi apskatītu ceļu."

Sarunas noslēgumā sarunbiedrs aicināja spert konkrētus soļus informācijas kvalitātes un apjoma kardinālai uzlabošanai vismaz pavasara periodā.

29
Tagi:
roņi
Pēc temata
Trīs roņu mazuļi iznākuši krastā: aizkustinoša multiplikācija par ronēnu likteni
Noķēruši pa ceļam uz vilcienu: aizvien biežāk roņi sastopami tālu no pludmalēm
Roņu mazuļa pirmā pelde Rīgas Zooloģiskajā dārzā
The Local: kāpēc Baltijas roņi pārstājuši vairoties
ASV ballistiskā raķete PERSHING 2 MISSILE LAUNCHED, foto no arhīva

"Par mata tiesu": atklāti dati par gatavošanos kodoluzbrukumam

38
(atjaunots 15:47 08.03.2021)
Augstākā kaujas gatavība, mokošas uzbrukuma gaidas, apstiprināts kodolieroču pielietojums – ASV Valsts departaments atslepenoja izlūkdienesta dokumentus, kas apgaismo NATO mācības "Able Archer" un to sekas.

Amerikāņu analītiķi apgalvo: 1983. gada novembrī šie manevri teju nenoveda pie trešā pasaules kara. Rietumu specdienestu atskaites liecina: PSRS tos uztvēra par gatavošanos iebrukumam un piecēla kājās milzīgus spēkus. Vašingtona ir pārliecināta, ka toruden pasaule pirmo reizi kopš Karību krīzes laikiem stāvēja uz iznīcības sliekšņa, portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Draudu periods

1983. gadā Ziemeļatlantijas alianses un Varšavas līguma organizācijas attiecības bija nokaitētas līdz pēdējam. To veicināja virkne faktoru: ASV iebrukums Granādā, vidēja darbības rādiusa ballistisko raķešu "Pershing 2" pārvietošana uz Eiropu, prezidenta Ronalda Reigana agresīvie antikomunistiskie izteikumi, NATO spēku koncentrēšanās pie VLO robežām. Piedevām neilgi pirms mācību sākuma padomju iznīcinātājs Tālajos Austrumos notrieca Dienvidkorejas laineri Boeing 747, kas bija pārkāpis valsts robežu. ASV un Eiropā skanēja aicinājumi "sodīt" Maskavu.

Kuru katru brīdi aukstais karš varēja kļūt karsts. Tādos apstākļos PSRS vadība pamatoti raizējās par iespējamu agresiju un rūpīgi vēroja karaspēku pārvietošanos pie rietumu robežām. Nav nekāds brīnums, ka mācības "Able Archer" piesaistīja padomju specdienestu uzmanību. NATO valstis plānoja izspēlēt karaspēku vadību kodolkonflikta gaitā. Mācību gaitā bija plānots bruņotajiem spēkiem pakāpeniski pāriet kaujas gatavībā no DEFCON 5 ("miera laiks") līdz DEFCON 1 ("kara stāvoklis").

Apstākļi – maksimāli tuvi karam. Organizatoru uzdevums bija panākt maksimālu notiekošā reālismu, un viņi darīja, ko spēja. Mācībās piedalījās Lielbritānijas premjerministre Mārgareta Tečere, Rietumvācijas federālais kanclers Helmuts Kols, ASV prezidents Ronalds Reigans, viceprezidents Džordžs Bušs un aizsardzības ministrs Kaspars Vainbergers. Bija iesaistīti visu alianses valstu bruņotie spēki, piedevām – civilās iestādes un speciālisti. Krasi pieauga radiogrammu apmaiņa starp ASV un Lielbritāniju. Padomju izlūkdienesta acīs tas varēja liecināt par konsultācijām kodolieroču pielietojuma jautājumā.

Amerikāņi apgalvo, ka agresīvu nodomu viņiem nebija. Saskaņā ar Valsts departamenta atslepenotajiem datiem, Maskavas un Vašingtonas starpā radies "pārpratums", kas varēja novest pie katastrofas. Prezidenta Ārējās izlūkošanas konsultatīvās padomes (PFIAB) atskaitē teikts, ka PSRS demonstrēja bezprecedenta reakciju uz mācībām "Able Archer".

"1983. gadā mēs varējām netīši nostādīt mūsu attiecības ar Padomju Savienību par mata tiesu no kodolkara," atzīts vienā no publicētajiem dokumentiem.

Paaugstināta gatavība

PSRS un Krievija nekādi nekomentēja Maskavas reakciju uz "Able Arsher", vienīgais informācijas avots par tālaika notikumiem, kas pieejami plašam sabiedrības lokam, bija pārbēdzēja-nodevēja Oļega Gordijevska liecības britu izlūkdienestam. Amerikāņu specdienestu atslepenotie dokumenti pirmo reizi atklāj Vašingtonas viedokli par toreizējo situāciju, kā arī izlūkošanas datus par VLO valstu bruņoto spēku darbībām mācību gaitā. Publicēts arī visnotaļ detalizēts manevru scenārijs.

Saskaņā ar "Able Archer 1983" scenāriju, 4. Novembrī VLO bruņotie spēki sākuši karadarbības pret NATO. 6. novembrī viņi likuši lietā ķīmiskos ieročus. Nākamajā dienā sākās mācības, kas ilga līdz 11. novembrim. Saskaņā ar organizatoru ieceri, trīs dienas bija veltītas konvencionālai karadarbībai ar parasto bruņojumu, divas – abpusējiem kodoluzbrukumiem. Manevru uzdevums bija nodemonstrēt alianses armiju vadībai, kā rīkoties, ja šāds scenārijs īstenosies. Kremlis notikumus Eiropā novērtēja kā kodoluzbrukuma organizēšanu PSRS un gatavojās adekvātiem soļiem valsts aizsardzībai.

Amerikāņu izlūkdienesta dokumenti liecina, ka mācību laikā PSRS Stratēģiskajos raķešu spēkos bija ieviests paaugstināts kaujas gatavības režīms. Specdienesti vēsta, ka armijas komandpunktos Austrumvācijā strādāja pastiprinātas dežurantu maiņas. 16. gaisa armijas aviācija desmitos VDR aerodromu jau 2. novembrī strādāja paaugstinātas kaujas gatavības režīmā. Mazliet vēlāk šajā režīmā pārgāja arī Polijā dislocētā 4. gaisa armija.

Izlūkdienesti neziņoja

Amerikāņu izlūkdienestus īpaši satrauca iznīcinātāju-bumbvedēju divīzijas – PSRS kara aviācijas trieciena spēka pamats. Toreiz gaisa spēki izmantoja MiG-27, Su-17 un Su-24, kas spēj nest kodolieročus. Kara gadījumā tiem bija jāizdara trieciens NATO aerodromiem, raķešu bāzēm, komandpunktiem un armijas dislokācijas vietām. Visos trijos pulkos katrā divīzijā bija trieciena lidmašīnu eskadriļa, kas spēja pielietot kodolieročus. Šo vienību piloti regulāri trenējās piekārt zem spārniem "speciālos izstrādājumus" un tuvoties mērķiem.

Saskaņā ar atslepenotajiem datiem, kodolieroču eskadriļas mācību dienās bija gatavas 30 minūšu laikā pacelties gaisā un iesaistīties kaujā. Ekipāžu uzdevums bija "iznīcināt ienaidnieka objektus pirmajā līnijā". Vašingtonas analītiķi aplēsa: Padomju Savienība varēja jebkurā brīdī pavērst pret alianses bruņotajiem spēkiem 96 iznīcinātājus-bumbvedējus ar kodolādiņiem zem spārniem. Rietumu speciālisti vērtē, ka taktisko bumbu RN-40 jauda sastādīja aptuveni 30 kilotonnas. Salīdzinājumam: bumba "Mazulis", ko amerikāņi nometa uz Hirosimas, bija divkārt vājāka.

Padomju Savienība gatavojās karam, un galu galā Rietumu specdienesti to apjēdza. Iespējams, no trešā pasaules kara paglāba tas, ka tie, kas pieņem lēmumus, ne vienmēr saņem informāciju savlaicīgi. Atslepenotajos arhīvos ir par ASV GKS izlūkošanu Eiropā (US Air Forces Europe — USAFE) atbildīgā -   ģenerālleitnanta Leonarda Perruta liecības. Viņš atcerējās, ka manevru gaitā sazinājies ar priekšniecību, arī ar USAFE komandieri ģenerāli Milliju Minteru.

"Minters pavaicāja, kas, pēc manām domām, notiek Austrumeiropā, - ziņoja Perruts. – Es atbildēju: nav pietiekama pamata patiešām palielināt Eiropā dislocēto bruņoto spēku kaujas gatavību. Taču nezinu, ko es būtu atbildējis komandierim, ja man toreiz būtu bijis zināms, kas notika robežas viņā pusē,."

Iespējams, Perruta nezināšana novērsa īstu NATO un VLO karu, kas neizbēgami būtu novedis pie savstarpējiem kodoluzbrukumiem. Apstākļos, kad abas puses ir gatavas karot, pietiek ar mazāko nejaušību, lai sāktos šāvieni. Par laimi, amerikāņu izlūkdienests tikai pēc mācībām aptvēra, ka alianses spēki vairāk nekā nedēļu bija PSRS tēmēklī.

38
Tagi:
militārās mācības, kodolieroči, PSRS, NATO
Pēc temata
Bild paziņoja par slepenām NATO mācībām Vācijā kodolkara gadījumam
Politologs: aug kodolkara draudi
ASV mācībās izspēlēja kodoluzbrukumu Krievijai
Cilvēki aizsargmaskās Ženēvas ielās, foto no arhīva

Eiropa noskaidrojusi, kas vainojams tās problēmās

74
(atjaunots 21:15 06.03.2021)
Krievijas iedzīvotāju dzīve pārsvarā ir atgriezusies ierastajā gultnē, gan ar minimālām neērtībām, un valdība pakāpeniski atceļ pandēmijas dēļ ieviestos pasākumus, bet Eiropā ceļas jaunu karantīnas ierobežojumu vilnis.

Uzstājoties Eiropas Parlamenta īpašās komitejas sanāksmē, kas analizē ārvalstu iejaukšanos Eiropas Savienības demokrātiskajos procesos, Eiropas diplomātijas vadītājs Žuzeps Borels apsūdzēja Krieviju dezinformācijas kampaņā. Viņa ieskatā tās mērķis esot nomelnot Eiropas Savienības demokrātiju un vājināt starptautisko sadarbību. Plašāk par situāciju stāsta Irina Alksnis portālā RIA Novosti.

Eiropa ir slēgta: varasiestādes sper ārkārtas soļus. Vai vakcīna neglābj?
Ruptly / instagram.com/vkikilias / lv.wikipedia.org / New Media Department of Nowon-Gu District Office, Seoul

Borels norādīja, cik bīstama ir nepatiesa vai maldīga informācija nerimstošās pandēmijas apstākļos. "Mēs redzējām, kā prokremliskie kanāli apgalvoja, ka masku valkāšana ir bezjēdzīga, vai arī karsēja balsis pret lokdaunu," viņš paziņoja. Tagad, pēc diplomāta domām, pirmajā plānā iznāk Maskavas vakcīnu diplomātija, kura, no vienas puses, cenšas diskreditēt Rietumu preparātus un to ražotājus, bet no otras – liela un aktīvi virza savas vakcīnas.

Ierēdņa raizes var saprast. Krievijas iedzīvotāju dzīve pārsvarā ir atgriezusies ierastajā gultnē, gan ar minimālām neērtībām, un valdība pakāpeniski atceļ pandēmijas dēļ ieviestos pasākumus, bet Eiropā ceļas jaunu karantīnas ierobežojumu vilnis. Somijā ir ieviests ārkārtējais režīms. Čehijā pasaulē visaugstākā saslimstības līmeņa dēļ iedzīvotājiem ir aizliegts pamest mītnes rajonus. Arī Itālijā ir pastiprināti ierobežojumi.

Eiropas iedzīvotāji, kurus jau teju gadu moka ar dažādiem aizliegumiem un mājsēdi, arvien sliktāk uztver varas argumentus, ka tas viss notiek viņu pašu labā. Masveida protesti pārņēmuši gandrīz visu kontinentu.

Sputnik V
© Sputnik / Виталий Тимкив

Situācija ir tik sarežģīta, ka Eiropas saliedētība sabrūk acu priekšā. Čehija vērsās pie Krievijas ar lūgumu par "Sputnik V" piegādēm, un tā ir valsts prezidenta un premjerministra saskaņotā nostāja. Slovākija devās vēl tālāk un sekoja Ungārijas, Serbijas un citu valstu pēdās, proti, paātrinātā kārtā reģistrējusi Krievijas preparātu, negaidot Eiropas regulatora atzinību. Poļi, kuriem epidemioloģiskā situācija tāpat ir sarežģīta, pie Krievijas griezties nevar objektīvu iemeslu dēļ, tāpēc viņi sāka pārrunas ar Ķīnu par Covid-19 vakcīnas iegādi.

Situācija arvien vairāk atgādina to, kas notika pirms gada, kad Eiropas Savienība demonstrēja savu nevarību ārkārtas situācijā un tās dalībvalstis bija spiestas patstāvīgi tikt galā ar savām problēmām.

Atšķirība ir tāda — un tas patiešām ir svarīgi — ka tolaik izraisījās globāla mēroga force majeure. Tā gaitā noskaidrojās, ka Brisele pēc būtības ir rīcībnespējīga situācijā, kad ir nepieciešama operatīva reakcija ārkārtas apstākļos. Eiropai tas, bez šaubām, sagādāja nepatīkamu pārsteigumu, taču tolaik ES nevarīgumu varēja vismaz izskaidrot ar problēmas plašo mērogu un pēkšņo parādīšanos.

Tagad situācija ir citāda.

Kad pagaisa pandēmijas pēkšņuma efekts, Eiropas Savienība sarosījās, jo kļuva pieprasīts tas, kas vienmēr tiek uzskatīts par tās stiprajām pusēm: stratēģiskā plānošana, sarežģīto procesu organizēšana, līdzekļu akumulācija un sadale. Visās nesenajās Eiropas valstu darbībās, sākot ar grandiozo ekonomikas atjaunošanas plānu, varēja saskatīt augstprātīgu solījumu parādīt pārējai pasaulei, kā jācīnās ar šāda veida draudiem.

Patiešām, parādīja gan.

Rezultātā – izgāšanās svarīgākajos rīcības virzienos. Eiropas izvēlētā lokdaunu stratēģija pārvērtās par fiasko, bet iedzīvotāju vakcinācijas aprakstam labāk būtu piemērot vārdu "katastrofa".

Ainas patētiskums ir īpaši redzams daudz labākās situācijas fonā tajās valstīs, kurām Eiropa bija iecerējusi pasniegt pandēmijas apkarošanas mācību.

Visa pamatā ir Eiropas varasiestāžu kļūdainie lēmumi. Tas kaitē Eiropas Savienības reputācijai daudz vairāk nekā tās apjukums un nevarīgums pirms gada.

Šādā situācijā nozīmīgi kļūst Austrumeiropas valstu mēģinājumi rīkoties patstāvīgi. Tās, protams, apzinās savu otršķirību ES sastāvā, kā arī to, ka jebkādu palīdzību koronavīrusa apstākļos tās saņems pēc atlikuma principa. Rezultātā arvien vairāk valstu pārstāj pacietīgi gaidīt savu kārtu, un tā vietā sāk izrādīt Briseles nesankcionētu aktivitāti.

Brexit, kā arī poļu un ungāru varas iestāžu augošā eiroskepticisma fonā, paplašinās valstu saraksts, kas nesliecas atskatīties uz Briseli, pat ne force majeure apstākļos. Tā Eiropas Savienībai ir visai nelabvēlīga zīme.

Pirms sešiem gadiem Eiropa ar entuziasmu sarīkoja sev migrācijas krīzi, kuras sekas izstrebj vēl joprojām. Cīņa ar pandēmiju noveda pie Eiropas politikas nākamās izgāšanās. Diezgan īsā laika periodā sanāk padaudz stratēģisku pārrēķināšanos ar smagām sekām.
Pie tam Briseles principiālā nevēlēšanās atzīt savas kļūdas, skaidrot tās ar ārējā ienaidnieka intrigām, kas grauj Eiropas demokrātiju un solidaritāti, garantē: kļūdas nebūt nav pēdējās.

74
Tagi:
vakcīna, koronavīruss, Krievija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Eiropas Savienība pieņēmusi pieteikumu vakcīnas "Sputnik V" reģistrācijai
"Sputnik V" Eiropas Savienībā: Ungārija saņems divus miljonus vakcīnas devu
Dodiet Eiropai "Sputnik V": Čehijā uzskata par neētisku likt šķēršļus Krievijas vakcīnai
Eiropas analītiķi nosauca divas ES kļūdas Covid-19 vakcīnas iegādē
Tagad Moderna: Eiropas Savienībā apstiprināja vēl vienu Covid-19 vakcīnu

Skaistuma laikmets: iedvesmojošākas sievietes

0
(atjaunots 07:15 09.03.2021)
  • Американская актриса Кэтрин Хепберн
  • Austrāliešu supermodele Ella Makfersone
  • Britu supermodele Keita Mosa
Aicinām paskatīties uz šīm fotogrāfijām un padomāt par to, kas ir "sieviešu skaistuma ideāls". Vai tas ir kāds standarts, vai arī tā ir katras personības individualitāte?

Šajā fotolentē mēs sakopojām sieviešu attēlus, kuras XX un XXI gadsimtā tika uzskatītas par atdarināšanas piemēru citām daiļa dzimuma pārstāvēm.

0
  • © Foto : Public domain

    Sieviešu skaistuma ideāls, ko radīja amerikāņu ilustrators Čārlzs Dana Gibsons.

  • © Foto : Public domain

    Amerikāņu mēmā kino aktrise Alise Džoisa

  • © AP Photo

    1930. gadu amerikāņu aktrise Džīna Hārlova

  • Американская актриса Кэтрин Хепберн
    © AFP 2019

    Leģendārā Ketrina Hepberna

  • © AP Photo

    Slavēnākā amerikāņu aktrise, modele un dziedātāja Merilina Monro

  • © AFP 2019 / -

    Stila ikona - britu aktrise, modele, dejotāja un humanitārā darbiniece Odrija Hepberna

  • © AP Photo / Nick Ut

    Amerikāņu aktrise Fēra Foseta

  • Austrāliešu supermodele Ella Makfersone
    © AFP 2019 / TIMOTHY A. CLARY

    Austrāliešu supermodele Ella Makfersone

  • Britu supermodele Keita Mosa
    © AFP 2019 / TIMOTHY A. CLARY

    Britu supermodele Keita Mosa

  • © AP Photo / Kevork Djansezian

    Dziedātāja Kristīne Agilera

  • © AP Photo / Chris Pizzello/Invision

    Amerikāņu realitātes šova zvaigzne Kima Kardašjana