Ukrainas ĀM ēka

Ukraiņi nostādījuši uz bada sliekšņa bijušo impēriju

167
(atjaunots 11:51 01.04.2020)
Gandrīz visi, kas sēja un pļāva, kas ievāca, kas iesaiņoja un apsmidzināja visu, kas aug Lielbritānijā, nebija briti. Lielākā daļa laukstrādnieku bija rumāņi un bulgāri.

Koronavīrusa dēļ Lielbritānija var saskarties ar pārtikas trūkumu, vēsta The Guardian. Situācija ir ļoti vienkārša. Starp pirmajiem globālās pandēmijas efektiem bija viesstrādnieku masveida repatriācija, kas mazliet atgādinaja bēgšanu. Bagātās valstis, kurās šie neredzamie ļaudis locīja muguras cehos un laukos, patukšojās, portālā RIA Novosti stāsta Viktors Marahovskis.

Starp šiem bagātniekiem ir arī Lielbritānija. "Steidzami vajadzīgi čarterreisi no Austrumeiropas," brīdina valdība. Dažas lielas zemnieku saimniecības pasūta reisus savām vajadzībām, taču citiem vajadzīgs valsts atbalsts...

Steidzami jāaizpilda 90 tūkstoši vakanto vietu... Tomēr, kā pastāstīja liela darbspēka piegādātāja pārstāvis, tā ir problēma. Viņi ir cerējuši uz Ukrainu, bet "Ukraina pagarinājusi robežu blokādes termiņu līdz 23.aprīlim... Rezultātā esam palikuši ar Rumāniju, kam nav lidmašīnu, Lietuvu, kas slēgusi savas robežas, un vienīgo cerības stariņu – Bulgāriju".

Pērn, atzīmēja izdevums, Lielbritānijas lauksaimniecībā ārvalstnieki veidoja 98% darbinieku.

Tātad gandrīz visi, kas sēja un pļāva, kas ievāca, kas iesaiņoja un apsmidzināja visu, kas aug Lielbritānijā, nebija briti. Lielākā daļa laukstrādnieku bija rumāņi (ieskaitot laimīgos rumāņu pasu īpašniekus no Moldovas, Piedņestras un Ziemeļbukovinas Ukrainā) un bulgāri.

Taču valdība noskaņota optimistiski. Vides ministrs Džordžs Justiss paziņoja: "Mūsu fermeri veic fantastisku darbu, paēdinādami nāciju šajā grūtajā laikā... Mūsu pienākums ir mobilizēt britu darbspēku, lai aizpildītu iztrūkumu."

Jāpiebilst, ka pastāv zināmas šaubas par to, vai izdosies mobilizēt lauku darbiem pašus britus.

Atsauksim atmiņā faktu, ka jau 2010.gadu sākumā Apvienotā Karaliste bija lielā mērā atkarīga no imigrantu rokām un imigrantu smadzenēm, turklāt darba tirgū bija vērojams milzīgs pārsvars uz "vieglo profesiju"pusi. Tā notiek, kad dažādi kursi un skolas laiž darba tirgū cilvēkus, kuri vēlas kļūt par frizieriem, stilistiem, fitnesa treneriem, tīmekļa izdevumu žurnālistiem un blogeriem. Visas šīs nišas ir aizpildītas ar milzīgu rezervi, darba vietās ir tāds pats konkurss kā Maskavas Valsts universitātē.

Vienlaikus stabili trūkst cilvēku, kuri vēlētos kļūt par inženieriem-elektriķiem, kodolfiziķiem un matemātiķiem. Šīs nišas nākas aizpildīt ar importētām smadzenēm (kas, lai arī ar pieklājīgu algu un apsējuši šlipsi, tie paši viesstrādnieki vien ir). Vienlaikus trūkst britu, kuri vēlētos kļūt par krāvējiem, laukstrādniekiem un slimnieku kopējiem. Arī šīs vietas nākas aizpildīt ar imigrantiem.

Tātad, vienkāršiem vārdiem sakot, visus grūtos darbus valsts pieradusi pamazām atdot tiem, kam gribas "sasprindzināt smadzenes" vai nav izvēles, jo viņu dzimtajās valstīs nav darba vai pieklājīgas algas.

Galu galā izveidojušās interesantas attiecības starp attīstīto pasauli un jaunattīstības pasauli: otrā piegādā pirmajai savus ģēnijus, lai tie izdomātu jaunas tehnoloģijas un preces, ko ražo no jaunattīstības pasaules sabtaukušie strādnieki. Pēc tam tehnoloģijas un preces ar kārtīgu uzcenojumu tiek eksportētas uz jaunattīstības pasauli. Pašas attīstītās valstis dzīvo, dzīvo tīri labi uz starpības rēķina (protams, shēma ir rupja un absolutizēta, tomēr tāda ir tendence).

Taču pēdējos gados shēma pamatos sāk šūpoties – parādās aizvien lielāks skaits no Rietumiem neatkarīgu ekonomisko lielvalstu, kas spēj maksāt savām smadzenēm un rokām bez vidutājiem.

Tagad sāpīgu triecienu shēmai devis koronavīruss, jo robežas, kas izaugušas starp valstīm, liek apjēgt, ka jautājums "kurš te bez kā nevar iztikt" ir pavisam reāls.

Izrādījies, ka mierīgākie ir tie paši "nerietumnieciskie spēka centri", tādi kā Ķīna un (vismaz pašlaik) Krievija, kas ārkārtas apstākļos tīri labi spēj apgādāt sevi pašas.

Toties pa šuvēm izšķīst uzticamākie "globalizācijas shēmu" dalībnieki. Tas ir, pirmkārt, to beneficiāri, tādi kā ASV un Lielbritānija. Otrkārt, - "kvazikolonijas", tādas kā Ukraina, kur tagad atgriežas līdz baltkvēlei sadusmotie peļņā braucēju pūļi un kas šogad, starp citu, nesaņems arī lielu daļu nacionālā valūtas ieņēmuma, ko nesa pārskaitījumi "no ārzemēm".

...Starp citu, šajā fonā kļūst skaidrs izmisums, ar kādu autoritatīvajā amerikāņu izdevumā The Atlantic izskan aicinājums "pēc vīrusa pastiprināt globalizāciju".

Uzskaitot milzīgās nepatikšanas, ko nesusi "savstarpējo sakaru izjukšana", autors secina: "Jā, Rietumu atkarība no medicīnas preču piegādēm no Ķīnas padarījusi rietumvalstis jutīgākas pret virusu, kas tas izlauzās no Ķīnas... taču pašreizējās krīzes mācība ir pretēja Trampa tēzei "Amerika vispirms". Gluži pretēji, mums jāsamazina barjeras starp uzticamiem partneriem, jāveido spēcīgākas starptautiskās veselības aprūpes organizācijas, jāpastiprina Eiropas solidaritāte un jāatgriežas pie Klusā okeāna partnerības."

Citiem vārdiem sakot, intelektuālie Rietumi uzskata, ka pašreizējās krīzes mācība ir nevis tā, ka globalizācija tos padarījusi vājus un atkarīgus no valstīm globusa otrā pusē, bet gan tā, ka ir jāatgriežas Obamas laikos (kad ievēlēsim Baidenu) un jāpastiprina spiediens pret Eiropu un Āziju. Vēl vairāk, vajag nest lejā no bēniņiem aizmirstos un putekļiem pārklātos Atlantijas un Klusā okeāna partnerības projektus.

Tātad mums visiem ir reālas izredzes ieraudzīt, ka rudenī Amerika, izslimojusi vīrusu un atbrīvojusies no Trampa, sāk vadīt izslimojušo Britāniju un – ja tādas atradīsies – citas valstis, globalizācijas beneficiārus un izsludinās pēdējo krustakaru "par atgriešanos pie vecajiem, labajiem vienpolārās pasaules laikiem".

Tiesa, jāšaubās gan par panākumiem.

167
Tagi:
globalizācija, Ukraina, Lielbritānija, ASV
Pēc temata
Eiropa pārdzīvos epidēmiju. Bet kā būs ar Eiropas Savienību?
Nafta, gāze un pasaules ekonomika koronavīrusa turbulences apstākļos
Bloomberg pastāstīja par triecienu Polijas ekonomikai saistībā ar ukraiņu aizbraukšanu
ASV

"Domājams, krievi": uzlauzts ASV absolūtais ierocis

33
(atjaunots 11:27 03.06.2020)
Mediji ziņo, ka pašreizējos grautiņos Amerikā, "pilnīgi iespējams", saskatāma Krievijas aģentu dalība.

Nesen, kad telekanāls CNN laida klajā sižetu, kurā viens no ekspertiem pieļāva, ka nekārtībās piedalās "Krievijas aģenti", - par viņiem savā lapā Twitter īpaši pasmējās Donalds Tramps, portālā RIA Novosti stāsta Viktors Marahovskis.

Atgādināsim, ka ASV prezidenta attiecības ar vienu no ietekmīgākajiem amerikāņu telekanāliem ir mazdrusciņ sliktākas nekā Irānai ar Izraēlu, lai arī vēl nesen tomēr mazliet labākas nekā starp baltajiem un sarkanajiem Pilsoņu karā Krievijā. Jau 2016. gadā CNN izdarīja visu iespējamo, lai Tramps neieņemtu prezidenta posteni, bet pēc tam pilnā sparā ķērās pie "russiagate". Tramps, no savas puses, CNN dēvē tikai par "fakenews CNN", atklāti ienīst kompāniju un priecājas par kanāla reitinga kritumu.

Baltā māja, Vašingtons. Foto no arhīva
© Sputnik / Екатерина Чеснокова

Starp citu, tāpēc īpašu prieku amerikāņu prezidentam sagādāja ziņa par to, ka grautiņu dalībnieki Atlantā pa ceļam uzbrukuši CNN galvenajam ofisam, sadauzījuši stiklus un izdemolējuši, ko vien varējuši. Tramps pārpublicēja tvītu par to, kas tā ir "ironija": protestu dalībnieki izdemolējuši kanālu, kas viņus atbalsta un attaisno.

Taču tagad pats interesantākais. Nesen CNN svinēja savu 40. jubileju.

Tas, kāds šis kanāls bija sākumā un kāds tas kļuvis tagad, uzskatāmi demonstrē visu amerikāņu vispasaules hegemonijas stāstu kopumā.

Pirms četrdesmit gadiem jaunais un nekaunīgais mediju magnāts Teds Tērners nodibināja pirmo cauru diennakti strādājošu tīklu nepārtrauktu ziņu piegādei pa kabeli abonentiem smadzenēs. Tā bija īsta revolūcija informācijas biznesā. Šķiet, tā bija pirmā dzirksts no mūsu tagadējās nezūdošās online dzīves.

Toreiz, 1980.gadā revolūcija bija manāma, taču tai nepiešķīra nekādu īpašu nozīmi, vienkārši tāpēc, ka toreiz rietumvalstīs revolūcijas zinātnē un biznesā, politikā un sociālo tehnoloģiju jomā brāzās vēja ātrumā. Tērners laida klajā diennakts ziņas, nākamajā gadā NASA palaida daudzkārtējo pilotējamo kosmisko kuģi ar astoņu cilvēku ekipāžu (jā, tas bija pirms 39 gadiem, tāpēc atgādināsim, ka tagadējie bļāvieni "mīļais Dieviņ, beidzot taču revolūcija kosmosā" ir parasta reklāmas histērija), tobrīd arī IBM sāka pirmā sērijveida personālā mājas datora ražošanu, rindā stāv mobilais tālrunis, aiz tā vīd pagaidām vēl nevienam nepazīstamais nākotnes karalis – internets. 

Pati Amerika toreiz neapšaubāmi bija XX gadsimta gara iemiesojums. Tā bija jauna, taču jau pieaugusi (amerikāņu vidējais vecums 1980.gadā – 30 gadi) un vai plīsa pa šuvēm gan no importētiem, gan no pašmāju ģēnijiem, vēl lielā mērā klasiski izglītota, liberāla (tālaika izpratne), tehnokrātiska un pie tam – dziļi reliģioza, atjautīga un plēsonīga.

CNN kļuva par plēsonīgās Amerikas spēcīgāko instrumentu, kas ļāva ietekmēt realitāti, un savu spēku demonstrēja savā 11. pastāvēšanas gadā, kad visa planēta kā hipnotizēta vēroja lielisko šovu "Līča karš". Mūsu acu priekšā supertehnoloģiski parādītas supertehnoloģiskās amerikāņu lidmašīnas salauza pretestību, ko rādīja viena no spēcīgākajām armijām Eirāzijā. Šovs, ko toreiz ieraudzīja pasaule, iedvesa veselai cilvēces paaudzei pārliecību: ASV ir neuzvarams un neapturams spēks, neiedomājami apsteidzis visu pārējo cilvēci, bet pārējai pasaulei tagad vienkārši nāksies steigties pakaļ ASV, nekaitināt ASV, klausīt ASV un cerēt uz žēlastību, un katra Zemes iedzīvotāja lielākais sapnis, vienalga, vai tas būtu kenijiešu ekonomists vai krievu dziedātājs, ir laist pasaulē amerikāņus.

Kad tūlīt pēc Irākas militārā spēka no planētas kartes pazuda Padomju Savienība un tās atlūzas viena pēc otras, vienā vai otrā veidā zvērēja uzticību ASV, - tas bija amerikāņu XX gadsimta happy end. Vienam no šīs uzvaras neapšaubāmajiem varoņiem, Tedam Tērneram, atlika tikai apprecēt Džeinas Fondas līmeņa zvaigzni un rokrokā ar sievu doties pretī saulrietam. Tā izlēma arī Teds.

...Taču lieta tāda, ka realitātē nekāda happy end nemēdz būt. Realitātē nesākas noslēguma titri. Realitātē ikviena uzvara, ikviens triumfs nav paliekošs, tam vienmēr seko jauna nodaļa.

Dolāra simbols, foto no arhīva
© Sputnik / Виталий Белоусов

Amerikai, pasaules uzvarētājai, sākās "happy end sindroms", - tā patiešām noticēja, ka cilvēces vēsturē sākušies titri un nekādi sikveli nav gaidāmi.

Daiļrunīgs fakts: tūlīt pēc PSRS sabrukuma amerikāņu valsts organizācijas pārtrauca apmācīt "Krievijas speciālistus": priekš kam mums speciālisti jomā, kuras vairs nav un nekad nebūs?

Veterāni konstatēja, ka arī pati amerikāņu diplomātija sākusi kaut kādu dīvainu triumfālu nāves cilpu: kompromisa meklētāju un manipulāciju meistaru vietā ASV diplomātu skolas sāka laist klajā "labi apmaksātus feldjēgerus, kuri izvadā neapspriežamas pavēles" un uzskata: ja kāds nepakļaujas amerikāņu spiedienam, vajag vienkārši pastiprināt spiedienu.

Sindroma rezultātā cieta arī Amerikāņu "realitātes pults", kuras elementu vidū bija gan CNN, gan Holivuda, gan "krāsainās tehnoloģijas" un – jau tagad, jaunajā gadsimtā – Facebook un Twitter. Kad vairākas valstis tika sodītas ar nāvi pēc nepārprotami melīgām apsūdzībām un aizritēja sekmīgu "twitter-revolūciju" sērija ar attiecīgo mediju atbalstu amerikāņu realitātes kontroles centros, daudzi guva pilnīgu pārliecību: vienīgā pastāvošā realitāte ir tā, ko auditorijas smadzenēs masveidā iefiltrē speciāli apmācīti cilvēki. Populārs strīmeris ar labu kameru un Facebook atbalstu, ar amerikāņu vēstniecību aiz muguras, ar amerikāņu bumbvedējiem pie rokas, - tas ir jauns absolūtais superierocis. Tomēr realitāte parādīja, ka tā vēl ir dzīva un atradīs iespēju atmaksāt, lai kāds būtu spiediens.

Patiesībā "CNN pasaulei" apokalipse sākās 2016. gadā, kad par spīti totālajam pārsvaram amerikāņu mediju sfērā (apmēram 15% pret 85% par labu Klintonei) vēlēšanās uzvarēja Tramps.

Aprindām, ko pieņemts dēvēt par amerikāņu "dziļo valsti", tā bija ļoti nevēlama kandidāta uzvara. Tas bija sāpīgs trieciens "Happu end ēras" idejiskajiem pamatiem, vadāmās realitātes idejai, dogmai par CNN un The New York Times alianses neuzvarāmību. Starp citu, iespējams, tāpēc, ka "dziļā valsts" principā nespēja atteikties no ticības kontrolējamai realitātei, tā pieķērās versijai par krieviem, kuri mistiski "noskauduši" amerikāņu realitāti. Sak, krievi uzlauzuši amerikāņu pulti, tāpēc mēs cietām sakāvi.

Dīvainas apstākļu sakritības dēļ CNN kļuva par maģiskās versijas galveno popularizētāju.

Telekanāls aktīvi darbojās "ASV aukstajā pilsoņu karā", taču tagad pat nav zināms, vai varam to saukt par aukstu.

… Ak jā. Tagad, kad pār trīsdesmit lielpilsētām Amerikā paceļas grautiņu dūmi, pār planētu varonīgi skan pirmā privātā kosmosa kuģa (tas gan taisīts pēc valsts pasūtījuma un par valsts līdzekļiem) signāli, mēs varam iztēloties, kā bijušā pasaules valdnieka teritorijā tālāk veidosies "mediju" un patiesās realitātes attiecības.

Pilnīgi iespējams, tāpat viss turpināsies. Lieta tāda, ka nemēdz būt ne īsts "pasaules gals", ne arī īsts happy end. Apokalipse nebūt ne vienmēr ir nāvējoša lieta. Var gadīties, ka tas ir tikai politiskā, ekonomiskā un, iespējams, arī bruņotā līdera pozīciju zudums. Tas ir tikai neveiksmīgo valsts daļu kritums savdabīgā "jaunattīstības pasaulē" (patlaban pa ASV klīst 40 miljoni bezdarbnieku, un klīst runas, ka tas vēl nav viss) ar visām no tā izrietošajām sociālajām sekām. Tā ir sabiedrības šķelšanās un valsts sadalīšanās nabadzīgās postapokaliptiskās teritorijās un bagātās izolētās oāzēs, kur startēs pat vēl krāšņākas raķetes. Vietām veselas pilsētas strēbs sojas putru, citur – uzņems galvu reibinošus grāvējus ar milzu budžetiem.

Vienkārši vairs nebūs Amerikas, kas reiz palaida "Space Shuttle" un ko varbūt vēl atceras CNN dibinātājs, 81 gadu vecais Tērners.

Var jau gan būt, ka neatceras arī – jau pirms pāris gadiem Tērners atzinās, ka viņu moka demence.

33
Tagi:
protesti, mediji, CNN, ASV
Pēc temata
Eiropas Savienības galvenais diplomāts pasludinājis Amerikas ēras galu
"Vājprāts": latviešus, kuri kļuva par grautiņu aculieciniekiem ASV, šokējusi "brīvība"
Diplomāts nosauca vārdus par Krievijas saikni ar protestiem ASV par viltus ziņām
Laboratorijas darbs, foto no arhīva

Kāpēc amerikāņiem vajadzīgas biolaboratorijas Centrālāzijā un Kaukāzā

69
(atjaunots 11:00 30.05.2020)
Pēcpadomju valstis, cerībā uz palīdzību no ārienes, var zaudēt kontroli pār epidemioloģisko situāciju. Tas draud ar nopietnām sekām.

"Savienotās Valstis turpina militāri bioloģisko darbību visā pasaulē, arī ap mūsu robežām," Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs norādīja Kolektīvās drošības līguma organizācijas ārlietu ministru sēdē. Maskava jau sen ir noraizējusies par kaimiņvalstu bioloģisko drošību. Amerikāņi ir izveidojuši bioloģisko laboratoriju tīklu Kazahstānā, Armēnijā un Tadžikistānā. Īpaši liels skaits jautājumu Krievijas valdībai radies par Lugara centru Gruzijā. Par to, kāpēc tas viss vajadzīgs Vašingtonai, portālā RIA Novosti centās noskaidroja Galija Ibragimova.

Tīša noplūde

Pirmais koronavīrusa infekcijas gadījums Kazahstānā tika fiksēts marta sākumā. Valdība slēdza robežas un ieviesa ārkārtas stāvokli. Internetā paklīda baumas, ka vīruss, iespējams, saistīts ar biolaboratoriju, ko 2016.gadā valsts dienvidaustrumos uzbūvējuši amerikāņi.

Almatas Centrālās palīglaboratorijas (CPL) specialitāte ir Kazahstānai raksturīgu vīrusu štammu pētījumi. Tā darbojas uz Kazahstānas Karantīnas un zoonozo infekciju zinātniskā centra bāzes, pakļauta valsts Veselības ministrijai. Tiek uzskatīta par Kazahstānas īpašumu, lai arī būvēta uz Pentagona rēķina. Šim objektam ASV piešķīrušas 108 miljonus dolāru.

Vašingtona skaidroja: reģionā dislocēti amerikāņu karavīri, un pētījumi palīdzēs pasargāties no nezināmām vīrusu infekcijām.

KDLO, NVS un ŠSO samitos Maskavas pārstāvji jau vairākkārt norādījuši, ka amerikāņi var izmantot šīs laboratorijas pret Krievijas interesēm. Tomēr Kazahstānas valdība apgalvoja, ka neviens neiejaucas vietējo biologu darbā.

"Ārvalstu zinātnieku līdzdalība ir pieļaujama tikai gadījumā, ja notiek kopīgi pētījumi un tiek īstenoti grantu projekti," paskaidroja CPL.

2018. gadā Kazahstānā manāmi pieauga meningīta gadījumu skaits, un Almatā sākās runas par meningokoka infekcijas štamma noplūdi no CPL. Žurnālisti un blogeri nopietni rakstīja, ka amerikāņi tīšām pieļāvuši vīrusa izplatīšanos. Tā viņi it kā gribējuši pārbaudīt laboratorijā izstrādājamo bakterioloģisko ieroci.

Kazahstānas Veselības ministrija apgalvoja, ka nekādas epidēmijas nav. "Kazahstānā ir 58 meningīta gadījumi, no tiem Almatā – 32. No PVO viedokļa relatīvie rādītāji ir zemi," norādīja resors.

Situācija ar koronavīrusu ir līdzīga. Valdība noliedza konspiroloģiskas teorijas un neļāva sēt paniku.

Slēgts darba režīms

PSRS laikā Armēnijas PSR Mikrobioloģijas institūts tika uzskatīts par lielāko mikrobioloģijas centru. 90. gados par institūta zinātniskajām izstrādēm ieinteresējās ASV un Lielbritānija. Armēņu speciālistus aicināja stažēties uz rietumvalstīm. 2000. gados amerikāņi palīdzēja atvērt vairākas biolaboratorijas valstī. Tāpat kā Kazahstānā arī šeit naudu piešķīra Pentagons. Armēnijas Nacionālā slimību kontroles un profilakses centra modernizācijai vien atvēlēja 10 miljonus dolāru.

Erevānā, Girmi, Vanadzorā, Martuni un Idževanā uzbūvētie zinātniskie centri pēta Kaukāza reģionam raksturīgus vīrusus un štammus.

Laboratorijas iekļautas Armēnijas veselības aprūpes sistēmā, tomēr ASV Aizsardzības ministrijas Draudu samazināšanas aģentūra tajās ir piekļuve. Līdz ar vietējiem speciālistiem tur strādā amerikāņi. Maskava negatīvi vērtē Armēnijas biolaboratoriju noslēgtību. Lai kliedētu šaubas, premjerministrs Nikols Pašiņans piekrita parakstīt Sadarbības memorandu ar Krievijas speciālistiem. Saskaņoja detaļas, tomēr pēdējā brīdī Armēnija no dokumenta atteicās.

Bīstama epidemioloģija

2010. gados amerikāņu biologi pievērsa uzmanību vēl vienam KDLO loceklim – Tadžikistānai. Viņus satrauca nelabvēlīgā epidemioloģiskā situācija, kas varēja novest pie infekcijas slimību uzliesmojuma. Vairāki rietumvalstu fondi piešķīra naudu pētījumu centriem.

2013. gadā uz Gastroeneteroloģijas institūta bāzes Dušanbē darbu sāka bioloģiskās drošības laboratorija. Projektu finansēja Merjē Labdarības fonds (Francija), kas būvēja līdzīgu objektus Ķīnā, Mjanmā, Bangladešā un Āfrikas valstīs. Frančiem parasti palīdzēja ANO un ASV Starptautiskās attīstības aģentūra USAID. Investīcijas pārsniedza 3 miljonus dolāru.

2019. gadā tika radīta laboratorija Republikāniskajā tuberkulozes apkarošanas centra paspārnē. Sponsori – USAID un Pentagons. Vietējie biologi sadarbībā ar ārvalstu kolēģiem pēta tādas Centrālāzijai raksturīgas slimības, kā tuberkuloze, malārija, hepatīts un holera. Pērn Isfaras pilsētā Tadžikistānas ziemeļos darbu sāka vēl viens objekts. Par to pieejamā informācija ir ierobežota, finansēja atkal amerikāņi.

"Arī pirms koronavīrusa epidemioloģiskā situācija Centrālāzijā bija sarežģīta. Reģionam raksturīgi hepatīta, holeras, tuberkulozes uzliesmojumi, tāpēc jaunās biolaboratorijas ir nepieciešamas. Tām vajadzīgi līdzekļi. Bez ārvalstu palīdzības neiztiks," sarunā ar RIA Novosti skaidroja Politoloģisko pētījumu centra (Dušanbe) direktors Abdugani Mamadazimovs.

Tadžiku eksperts nesaskata neko aizdomīgu amerikāņu darbībās. "Vienkārši viņi vienmēr atsaucas pirmie. Ja pēc koronavīrusa Krievija, Ķīna vai ES sāks aktīvāk palīdzēt reģionam cīņā ar vīrusiem, republikas valdība to atbalstīs," ir pārliecināts eksperts.

Gruzīnu patogēns

Gruzija nav KDLO locekle, taču robežojas ar Krieviju un tai ir svarīga loma Kaukāzā.

Maskava ir noraizējusies par Ričarda Lugara vārdā nosauktā Sabiedriskās veselības pētījumu centra darbības. Krievijas valdība uzskata, ka biolaboratorija Tbilisi apkaimē strādā amerikāņu interesēs.

Aizdomas nav radušās no zila gaisa. 2018. gada septembrī Gruzijas bijušais valsts drošības ministrs Igors Giorgadze paziņoja, ka laboratorijā, iespējams notikuši eksperimenti ar cilvēkiem, un publiskoja dokumentus, no kuriem izriet, ka desmitiem cilvēku, kuri ārstējušies Lugara centrā, ir miruši. Pie tam tur strādāja biologi no trim privātām amerikāņu firmām — CH2M Hill, Battelle un Metabiota, kas pilda Pentagona pasūtījumus.

Giorgadze pievērsa uzmanību augstajam bakterioloģiskās aizsardzības līmenim laboratorijā. Vēl vairāk, centra rīcībā ir "iekārtas kaitīgu vielu izsmidzināšanai un lādiņi ar bioloģiski aktīvu materiālu". "Kāpēc iestādei, kuras mērķis ir iedzīvotāju aizsardzība, vajadzīgas tādas lietas?" lauzīja galvu eksministrs.

To sadzirdēja Maskavā. Krievijas ĀM Bruņojumu kontroles un neizplatīšanas lietu departamenta direktors Vladimirs Jermakovs paziņoja, ka Krievija necietīs amerikāņu bioloģiskos eksperimentus pie savām robežām.

Giorgadzes apsūdzības Pentagons nosauca par absurdu. Tbilisi apgalvoja, ka laboratorija nodarbojas ar miermīlīgiem projektiem un nevar būt ne runas par kaut kādiem eksperimentiem ar cilvēkiem. Gruzijas valdība neiebilda pret Krievijas speciālistu apmeklējumu Lugara centrā. Tomēr šie plāni izjuka, ņemot vērā pērno krīzi abu valstu attiecībās.

"Gruzija nekad nav interesējusies par pētījumiem fizikoķīmiskās bioloģijas jomā. Un informācija par to, ka šajā laboratorijā ir augstas klases bioloģiskā aizsardzība, rada jautājumus. Kāpēc vajadzētu nodarboties ar tik smagiem patogēniem," sarunā ar RIA Novosti pauda neizpratni bioloģijas zinātņu doktors, Sibīrijas federālās universitātes profesors Nikolajs Setkovs.

Ķīmiskas aizsardzības militārās vienības
© Sputnik / Павел Лисицын

Virusoloģijas centra ģenerāldirektora vietnieks zinātniskajā darbā Aleksandrs Agafonovs atzīmēja: "Tieši dati par bioloģisko ieroču un to piegādes līdzekļu izstrādi Lugara centrā nav pieejami."
"Tomēr ziņas par privāto kompāniju CH2M Hill, Battelle un Metabiota līdzdalību, par to līgumsaistībām, piemēram, Sibīrijas mēra, tularēmijas un Krimas-Kongo hemorāģiskā drudža bīstamo baktēriju pētījumi, ir uzmanības vērtas," uzsvēra speciālists.

Aģentūras aptaujātie eksperti bija vienisprātis: pēcpadomju valstis, cerībā uz palīdzību no ārienes, var zaudēt kontroli pār epidemioloģisko situāciju. Un tas draud ar nopietnām sekām. Pie tam pandēmijas periodā attieksme pret laboratorijām mainījusies – tās rada vēl lielākas bažas un beidzot dāvā būtisku iemeslu padarīt šīs struktūras atklātākas.

69
Tagi:
Armēnija, Tadžikistāna, Kazahstāna, biomateriāls, ASV, Krievija, Gruzija
 Vilis Krištopāns

Krištopāns: valdība slīcina ekonomiku, valsts nākotne medīt zaķus

0
(atjaunots 16:52 03.06.2020)
Visgudrākā politika būtu panākt, lai Latvijā ierastos bagātnieki, taču valdība plānveidīgi iznīcina valstij izdevīgo uzturēšanās atļauju programmu.

RĪGA, 3. jūnijs – Sputnik. Gandrīz puse aptaujāto Latvijas iedzīvotāju – 48% atbalstīja termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanas programmu apmaiņā pret investīcijām, 32% respondentu to uzskata par nevajadzīgu. Premjerministrs Krišjānis Kariņš iepriekš paziņoja, ka programma vairs nav aktuāla un būtu jālikvidē.

Cilvēkiem Latvijā patlaban nav laika pārdomām par uzturēšanās atļauju programmu, sarunā ar Sputnik Latvija paziņoja valsts bijušais Ministru prezidents Vilis Krištopāns.

"Vienkāršo cilvēku patlaban nodarbina jautājums, kā nepalikt bez darba un par ko nopirkt maizi – kādas tur uzturēšanās atļaujas! Sabiedriskais viedoklis rāda, ka 90% cilvēku tas ir absolūti vienaldzīgi. Un vēl ir cilvēki, kuri saka – nē, mēs nevienu šurp nekādā gadījumā nelaidīsim. Tā ir tuvredzīga un stulba domāšana," uzsvēra Krištopāns.

Diemžēl tikai retais saprot, ka nav liela muiža – piespiest pusmiljonu nabagu aizbraukt, atzīmēja ekspremjers.

"Pati gudrākā politika ir panākt, lai Latvijā ierastos bagātie. Tā ir uzturēšanās atļauju programmas būtība, un to ierobežo līdz ar tranzītu un dzelzceļu. Tad jau slēgsim ciet visu ekonomiku un dzīvosim kā agrāk – medīsim mežā zaķus. Diemžēl šī valstij izdevīgā programma jau ir iznīcināta, un tas ir muļķīgi. Virkne valstu cenšas piesaistīt bagātos, bet Latvijā visi pret to iebilst," konstatēja Krištopāns.

Statistika liezina, ka laikā no 2010. gada 1. jūlija līdz 2019. gada 30. jūnijam uzturēšanās atļaujas pret investīcijām Latvijā saņēma 19 121 cilvēks. Kopējie ieguldījumi Latvijas ekonomikā, kas saistīti ar uzturēšanās atļaujām, šajā periodā sastādījuši 1,5 miljardus eiro.

Martā Kariņš uzdeva vadībai sagatavot ierosinājumus ar mērķi pieņemt stingrākus uzturēšanās atļauju programmas noteikumus. Plānots, ka nekustamā īpašuma vērtība, kas tiek iegādāts termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanai, tiks palielināta divkārt – līdz 500 tūkstošiem eiro.

Криштопанс: власти топят экономику, будущее - ловить зайцев в лесу
0
Pēc temata
Jurkāns: politiķi "apcērt" Latvijas iedzīvotājus kā okupētu cilti
Krištopāns: Latvijas varasvīri nedraudzējas ar galvu, ja neuzskata tranzītu par prioritāti
Kur darbojas Pabriks, tur mirst fabrikas: NATO padara trūcīgos vēl trūcīgākus
Krištopāns: visas valstis bagātos cenšas piesaistīt, tikai Latvija dara pretēji