Naftas urbšanas tornis

"Milzīgas ciešanas": slānekļa industrija zaudē pamatus zem kājām

93
(atjaunots 20:33 31.03.2020)
Donalda Trampa iniciatīvu slānekļa industriijas atbalstam likumdevēji noraidīja. Tagad nozari var glābt tikai naftas kara beigas.

Vašingtona jau gandrīz panākusi Saūda Arābijas piekrišanu samazināt ieguvi – instrumentu Rijādas ietekmei amerikāņiem ir pietiekami. Taču bez Maskavas stabilizēt tirgu neizdosies, portālā RIA Novosti stāsta Maksims Rubčenko.

Demokrātu atriebība

Kongress atteicās piešķirt Enerģētikas ministrijai līdzekļus 77 miljonu tonnu naftas iegādei no slānekļa kompānijām stratēģiskās rezerves vajadzībām. Mēneša sākumā to ierosināja Donalds Tramps, vēlāk enerģētikas ministrs Dens Bruijets izdeva atbilstošu rīkojumu.

"Bet dažas dienas iepriekš valdība pārdeva naftu no rezerves, lai samazinātu valsts budžeta deficītu, - toreiz Twitter rakstīja aģentūras Bloomberg vadošais korespondentes enerģētikas jautājumos Žavjē Blass. – Tagad slānekļa kompānijas iegūs naftu tikai tālab, lai onkulis Sems to iesūknētu atpakaļ dzīlēs, savās stratēģiskajās glabātavās, iztērējot tālab miljardiem dolāru nodokļu maksātāju naudas."

Pagājušajā nedēļā ASV Enerģētikas ministrija aicināja Kongresu atbalstīt naudas piešķiršanu "pēc iespējas ātrāk, kai palīdzētu amerikāņu enerģētiskajām kompānijām un to darbiniekiem". Taču demokrāti, kam ir vairākums parlamenta apakšpalātā, nepalaida garām iespēju kārtējo reizi ieriebt Trampam un iebilda.

Prezidents nolēmis nepadoties. Bloomberg vēsta, ka Baltais nams devis rīkojumu Enerģētikas ministrijai finansēt iepirkumus no sava budžeta.

"Donalda Trampa administrācija apņēmusies nopirkt lētu naftu, -  pastāstīja kompānijas Rapidan Energy Advisors dibinātājs Bobs Maknellijs. – Ar Kongresa dalību vai citā ceļā, taču stratēģiskās rezerves tiks papildinātas. Iepirkumu plānots veikt mazajās un vidējās kompānijās, kas cietušas visvairāk."

Tomēr analītiķi atzīmē, ka tas nelīdzēs. Lieta tāda, ka ASV stratēģiskajās glabātavās jau iesūknēti 634 miljoni barelu (kopējais tilpums – 714 miljoni). Tātad vietas pietiks vēl 80 miljoniem – izdosies iepirkt tikai pa 450 tūkstošiem barelu diennaktī sešu mēnešu laikā.

"Tas ir ļoti maz salīdzinājumā ar pieprasījuma kritumu, - norādīja enerģētikas analītiķis Džastins Jakobss. – Turklāt iepirkumi notiks par tirgus cenām, kas patlaban ir zemākas par pašizmaksu. Absolūti nav saprotams, kā tas glābs ražotājus."

Industrijas krahs

Paši naftinieki vairs ne uz ko necer. Aizvadītajā nedēļā kompānija Occidental Petroleum izsūtīja darbiniekiem vēstuli ar brīdinājumu par gaidāmo algu samazināšanu. "Situācija tirgū liek mums spert bezprecedenta soļus, - teikts vēstulē. – No 1.aprīļa strādnieku ienākumi saruks par 30%, vadībai – par 68%. Kompānijas izpilddirektors zaudēs 81%. Tāpat tiks samazināti bonusi, subsīdijas braucieniem uz darbu un fitnesa apmaksa."

Citi jau atlaiž personālu. Lielā naftas pakalpojumu firma Halliburton informēja, ka no darba tiek atlaisti 3500 cilvēki Hjūstonā. Slānekļa kompānija Apache samazinās centrālā ofisa štatu par 85 cilvēkiem.

Finanses
© Sputnik / Руслан Кривобок

"Mēs samazinām slānekļa urbuma iekārtu skaitu līdz nullei un novirzām kapitālu uz citiem projektiem. Tāpēc arī pieņēmām sarežģīto lēmumu par personālu," teikts Apache ziņojumā.

Pat gigantam Exxon Mobil, kas pārsvarā nodarbojas ar tradicionālo ieguvi, ir nopietnas problēmas. "Ņemot vērā nebijušo situāciju tirgū, mēs speram atbilstošus soļus, lai būtiski samazinātu kapitālos un operatīvos izdevumus tuvākajā perspektīvā,"- ziņoja kompānijas ģenerāldirektors Darrens Vudss.

"Iepriekšējais cenu karš, kas radīja naftas cenu krišanos 2015.-2016.gados, noveda pie darba vietu skaita samazināšanas nozarē gandrīz par 30%, - pārskatā vēsta konsaltinga kompānija Rystad Energy. — Tagad naftas rūpniecība saskaras ar koronavīrusa epidēmijas papildefektu." Rezultātā līdz gada beigām darbu zaudēs katrs trešais naftas kompāniju darbinieks ASV.

"Ar pašreizējām cenām mēs ieraudzīsim būtisku slānekļa naftas ražošanas sarukumu Savienotajās Valstīs, par to nav nekādu šaubu," atzina Starptautiskās enerģētikas aģentūras izpilddirektors Fatihs Birols. Viņš piebilda, ka amerikas naftas rūpniecību gaida "milzīgas ciešanas".

"Slānekļa industrija tiks sagrauta," secināja Teksasas Tehniskās universitātes naftas un gāzes nozares profesors Maršals Votsons.

Likmes aug

Slānekļa nozari var glābt tikai OPEC un Krievijas naftas kara beigas. Taču, tā kā pēc amerikāņu plašajām sankcijām nekāds konstruktīvs dialogs starp Vašingtonu un Maskavu šajā jomā nav iespējams, Trampa administrācija pievērsusies Saūda Arābijai.

Pagājušajā nedēļā ASV enerģētikas ministrs Dens Bruijets vēstīja, ka Vašingtona izvērtē iespēju noslēgt naftas aliansi ar Saūda Arābiju, lai "stabilizētu cenas pēc to ļaunākā krituma vairāku gadu desmitu laikā." No formulējuma izriet, ka Vašingtonas galvenais noteiktums ir kotāciju krituma pārtraukšana, tas ir, naftas ieguves samazināšana Saūda Arābijā.

Otrdien žurnāls Politico, atsaucoties uz informācijas avotiem ASV prezidenta administrācijā, stāstīja, ka Donalds Tramps zvanījis Saūda Arābijas troņmantiniekam Muhamedam bin Salmanam un pieprasījis nekaitēt amerikāņu naftiniekiem. "Naftas cenām jāpaliek dzīvotspējīgām," norādīja Tramps.

Trešdien bin Salmanam zvanīja arī valsts sekretārs Maiks Pompeo. Viņš atgādināja, ka nepieciešams "uzturēt stabilitāti pasaules enerģētikas tirgos".

"Valsts sekretārs uzsvēra, ka Saūda Arābijai - vienam no "Lielā divdesmitnieka" vadošajiem dalībniekiem un ietekmīgam līderim enerģētikas jomā, ir reāla iespēja nomierināt enerģētikas un finanšu tirgus pasaulē, kad pasaule saduras ar nopietnu ekonomisko nenoteiktību," atzīmēja Valsts departaments.

Aģentūra Bloomberg nosauca Pompeo sarunu ar Saūda Arābijas princi par "ASV tiešāko iejaukšanos Saūda Arābijas un Krievijas cenu karā".

Pēdējais vārds pieder Krievijai

Eksperti ir pārliecināti, ka galu galā arābi būs spiesti piekāpties. Runa nav tikai par to, ka Vašingtonai ir vairāki instrumenti, lai ietekmētu Rijādu: kongresmeņi jau apsprieduši sankcijas pret valsti – par žurnālista Hašogi slepkavību, karu Jemenā, pārlieku aktīvo kodolprogrammas attīstību.

Par izšķirošo faktoru varētu kļūt fakts, ka Saūda Arābijas plāni krasi palielināt eksportu, lai kompensētu naftas cenu kritumu, brūk acu priekšā. Avīze The Wall Street Journal, atsaucoties uz saviem avotiem, rakstīja, ka Rijāda izjūt grūtības ar pircēju meklējumiem: naftas pārstrādes rūpnīcas ASV un Eiropā atsakās pirkt papildu apjomus, neskatoties uz dempingu.

Pie tam arābu intrigas pret Maskavu faktiski izjauca Pekina: vācu biznesa izdevums WirtschaftsWoche stāsta, ka martā Ķīna nopirkusi Krievijā rekordlielu naftas apjomu – 1,6 miljonus tonnu.

Tātad Saūda Arābijai, kas jau "apšņāpusi" valsts budžetu, vienkārši nav izejas. Tāpēc Rijāda gatavojas mainīt kursu: Rietumu mediji ziņo, ka OPEC sēdē jūnijā tiks apspriesta ieguves samazināšana par 6 miljoniem barelu dienā (martā runa bija par 3,6 miljoniem).

Tomēr tam visam nav jēgas, ja nepievienosies Krievija. Tagad atliek tikai uzzināt, ko Rijāda un Vašingtona piedāvās Maskavai apmaiņā pret naftas kara pārtraukšanu.

93
Pēc temata
Vispasaules panika. Kas un kāpēc to radījis? Kas tagad notiks?
Naftas cenu karš: Rietumu eksperti pareģo uzvarētāju
Ar ko tas viss beigsies: ASV, Krievija un OPEC var sadalīt pasauli
Poseidon

Krievijas "Pastardienas torpēdu" nesējs iziet Klusajā okeānā

12
(atjaunots 16:42 10.04.2021)
NATO valstu mēģinājumi sarunāties ar Krievijas Federāciju no spēka pozīcijas, pats par sevi saprotams, saskaras ar stingru pretestību.

ASV armijas provokatīvā klātbūtne pe Krievijas rietumu robežām "atbalsojas" pie Savienoto Valstu rietumu – Klusā okeāna robežam. Par to "partneriem atgādina" eksperimentālā zemūdene "Belkgorod" un kodoltermiskais "Poseidon", konstatēja militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

5. aprīlī informācijas avots militārās rūpniecības kompleksā pastāstīja, ka jūras bezpilota aparātu "Poseidon" nesējs – eksperimentālā atomzemūdene "Belgorod" jau "dūmo", tas ir, palaists tās reaktors. Līdz septembrim tā noslēgs izmēģinājumus un sāks darbu okeānā. Norit izmēģinājumi piestātnē, proti, tiek pārbaudīta kuģa būve, iekārtu montāža un regulējums, galvenā energoiekārta ar slodzi, dzīvības saglabāšanas un drošības sistēmas.

"Poseidon" nesēja pastāvīgā dislokācijas vieta būs viena no bāzēm Klusajā okeānā, pie tam eksperimentālā zemūdene varēs atrisināt uzdevumus jebkurā Pasaules okeāna punktā. Saskaņā ar pašreizējo valsts bruņojuma programmu Krievija uzbūvēs trīs šāda veida zemūdenes.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins par darbu pie sistēmas "Poseidon" pirmo reizi pastāstīja 2018. gadā ("Belgorod" tika nolaista ūdenī 2019. gada 23. aprīlī) un pievērsa uzmanību tās plašajam mērķu spektram – pretinieka aviācijas bāzes grupējumi, krasta nocietinājumi un infrastruktūra. Tolaik ASV amatpersonas atklāti noniecināja jauno ieroci, to uzskatīja par "tehniski sadomātu un neticamu". Tagad Valsts departaments pauž īpašas bažas par starpkontinentālās kodoltorpēdas 2M39 parādīšanos. "Partnerus" satrauc augošā Krievijas Jūras kara flote, kuras sastāvā (saskaņā ar Business Insider informāciju) tā ir aptuveni 360 kuģi, ieskaitot 59 zemūdenes (12 zemūdens kreiseri – ar ballistiskajām raķetēm).

Unikālas īpašības

Daudzfunkcionālā kodolzemūdene "Belgorod" ir 3. paaudzes projekta "Antey" eksperimentāla "reinkarnācija", īpaši pielāgota sistēmas "Poseidon" vajadzībām (agrāk "Antey" saņēma pretkuģu raķetes "Granit").

© Photo Министерство обороны РФ

"Poseidon" ir ļoti nopietns savaldīšanas instruments. Stratēģiskais starpkontinentālais dziļūdes aparāts ar atomenerģētisko iekārtu, spēj pārvietoties 1000 metru dziļumā līdz 10 tūkstošu kilometru attālumā, ātrums – 100 mezgli (vairāk nekā 185 km/h). Izmēģinājumi apstiprināja "neticamās" īpašības un darbības rādiusu. Autonomais "Poseidon" spēj pārvietoties visām domājamā pretinieka esošajām un perspektīvajām zemūdenēm, torpēdām un raķetēm nepieejamā dziļumā un ātrumā. Nav viegli sameklēt tādu "torpēdu" okeānā. Nelielā ātrumā tā pārvietojas gandrīz bez trokšņa (un pat hidroakustiskā kontakta apstākļos pretiniekam nav līdzekļu, ar ko "tikt klāt" bezpilota aparātām). Autonomā vadības sistēma ļauj reģistrēt un pārvarēt pretzemūdeņu robežas, citas aizsardzības sistēmas, garantē neievainojamību, precizitāti, neticamu trieciena efektu. Aparāts ir 24 metrus garš un aptuveni 1,6 m diametrā. To var aprīkot ar parasto vai megatonnas šāviņu. Tāds ierocis ir vienīgi Krievijai, un nevienai pasaules valstij nav aizsardzības no "Poseidon".

 Burevestnik
© Photo Министерство обороны РФ

Iepriekš kolektīvie Rietumi ar ASV priekšgalā mēģināja "nivelēt" Krievijas stratēģisko kodolspēku potenciālu ar NATO paplašināšanos uz austrumiem un globālās PRA sistēmas izveidi Austrumeiropā ar iespēju vēlāk izvietot uzbrukuma "Tomahawk"un citas vidēja darbības rādiusa raķetes netālu no Krievijas robežām (ar mērķi saīsināt lidojuma laiku). Starpkontinentālā sistēma "Poseidon" dāvā "partneriem" iespēju atgriezties daudzpolārās pasaules skarbajā realitātē, kur sods agresoram ir nenovēršams. Nav nekāds brīnums, ka "Pastardienas torpēda" satraukusi ASV stratēģisko vadību (STRATCOM) jau agrīnā izmēģinājumu stadijā, 2019. gada februārī. Debatēs Kongresā STRATCOM vadītājs Džons Haitens atzīmēja, ka "Poseidon" – principiāli jauna bruņojuma sistēma – neiekļaujas līguma NEW START ierobežojumos, un analogi ASV netiek izstrādāti. "Belgorod" ir pirmatklājēja. Starpkontinentālo bezpilota aparātu nesēju līniju atklās atomzemūdene "Habarovsk". Tās pamata īpašības ir aizslepenotas. Atklātos avotos pieejamie dati liecina, ka zemūdenei ir principiāli jauna atomenerģētiskā iekārta, tā var uzņemt līdz sešas bezpilota "Pastardienas torpēdas". Tonnāža – apmēram 10 tūkst. t., ātrums zem ūdens – līdz 32 mezgli, ieniršanas dziļums – 500 metri, autonoms darbs – 120 diennaktis, ekipāža – vismaz 100 cilvēki. Zemūdenes [korpuss atgādina jauno stratēģisko raķešnesēju "Borey".

Te jāpatur prārā, ka bezpilota aparāts spēj sasniegt ASV krasta līniju no jebkuras vietas ziemeļu puslodē, taču tiks izmantots vienīgi gadījumā, ja pret Krieviju vērsta agresija.

Atgādināšu: nevis Krievija, bet gan Savienotās Valstis ar sadomātu ieganstu izstājās no Līguma par vidēja un maza darbības rādiusa raķešu likvidācijas līguma, 2020. gadā palielināja militāro budžetu līdz 750 miljardiem dolāru (summa salīdzināma ar visu pārējo pasaules valstu aizsardzības izdevumiem). Krievijas daudzfunkcionālā okeāna sistēma ir brīdinājums "partneriem", asimetriska atbilde uz Pentagona un NATO trieciena potenciāla bīstamo koncentrāciju Austrumeiropā.

12
Tagi:
militārā tehnika, Krievija
Pēc temata
Krievija garantē: agresoram atmaksās dzelmes SBR "Skif"
Valsts departaments bīstas, ka Krievijas "Poseidon" spēs radīt kodolcunami
Krievu ieroči: 2020. gada provizoriskie rezultāti
Krievijas atbilde uz agresīvu politiku – ziņas par "Poseidonu" nesēju

Laidiet pie stūres: ES līderi grib tikt vispasaules valdībā

18
(atjaunots 16:37 10.04.2021)
Kopīgais paziņojums, ar ko nesen nāca klajā Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons, kancleres kundze Angela Merkele, "Rotšildu prezidents" Emanuels Makrons, PVO ģenerāldirektors un desmits dažādu, pārsvarā – Eiropas valstu vadītāju, ir pelnījis īpašu vērību.

Viņi konstatēja, ka nacionālās valdības nav spējušas pārvadēt pandēmijas sekas, un pieprasīja, lai cilvēce pēc iespējas ātrāk pārietu vispasaules valdības pakļautībā. Un šķiet, ka viņi jau laikus rezervē sev siltas vietiņas. Par līderu plāniem portālā RIA Novosti stāsta Viktorija Ņikiforova.

Jā, formāli runa ir vienīgi par "vispasaules līgumu par pandēmijas apturēšanu", tomēr piezīmes, kas pavada kolektīvo vēstuli, demonstrē: autoru ambīcijas ir plašākas. Piemēram, pašu koronavīrusa pandēmiju viņi dēvē par "lielāko izaicinājumu pasaulei kopš 40. gadiem", piedāvāto līgumu atklāti salīdzina ar "1945. gada līgumu" (proti, Jaltas līgumu).

Tīri cilvēcīgi viņus var saprast. Džonsons, Merkele un, iespējams, arī Makrons ir tipiskas "klibās pīles". Frau Kanzlerin nogrims politiskajā Lētā jau decembrī. Makrona perspektīvas tuvākajās prezidenta vēlēšanās ir skābas. Lielākā daļa britu nevēlas redzēt premjerministra krēslā Džonsonu. Bet viņiem tak gribas vēl pastūrēt.

Nav tikai skaidrs, ko visi šie grimstošie kuģi var piedāvāt pasaulei? Savu pārvaldes pieredzi. Tomēr savu valstu līmenī viņi tikuši galā ļoti slikti. Bezjēdzīgie lokdauni noveduši līdz bankrotam lielu skaitu vidējo un mazo uzņēmumu, gandrīz nobeiguši tūrismu. Atmiņā ataust Obamas nemirstīgā frāze: Eiropas ekonomika ir "saplosīta gabalos".

Vakcinācijas process ir pārvērties par bezgalīgu skandālu virkni. Līdz baltkvēlei novestie iedzīvotāji regulāri iziet ielās, rīko grautiņus un kaujas ar likumsargiem. Valdības vēl vairāk piegriež skrūves, piespriež drakoniskus sodus, organizē atklātu segregāciju ar savām kovidpasēm un, riskējot ar iedzīvotāju dzīvībām, vēl aizvien atsakās no Krievijā izstrādātās vakcīnas.

Vienlaikus valstis, ko nicinoši dēvēja par "jaunattīstības valstīm", sekmīgi cīnās ar koronavīrusu, iepērk Krievijas vakcīnu un, izmantojot lejupslīdi Eiropā, aktivizē savu ekonomiku.

Viss aizvadītais gads Eiropas līderiem ir izvērties par vienu vienīgu episku izgāšanos. Taču viņi nelūdz piedošanu, nedodas pensijā, viņi pēkšņi nolēmuši sevi iecelt vispasaules valdībā. Jā, protams, konspirologi jau brīdināja, ka tā būs, tikai nepateica, cik vājprātīgi tas viss izskatīsies.

Vispasaules valdības kandidāti lepni ziņo: viņiem padotās valstis cietušas krahu, kāds nav redzēts kopš Otrā pasaules kara gadiem. Ir tikai viena nianse: krahu organizējuši viņu pašu – nekāds koronavīruss nebūtu ticis galā viens pats. Rezultātā iedzīvotāji palikuši bez darba un bez perspektīvām, cer tikai uz kaut kādu valdības atbalstu.

Šie lieliskie vadītāji aizvadītajā gadā faktiski sākuši īstu karu pret savām tautām. Miljoniem cilvēku nonākuši uz nabadzības sliekšņa. Tagad Eiropas līderi nolēmuši, ka situācija dāvā viņiem izredzes uz "jaunu Jaltu". Sak, mēs te sarīkojām tādu melu karu, bet tagad pēc tā rezultātiem pārdalīsim pasauli sev par labu. ANO vairs nekam neder – tā mēs uzskatām. Valdības, kas sekmīgi pārvarējušas pandēmiju, jau anglosakšu presē apzieģelētas kā šausmīgi represīvas. Skaidrs taču: Eiropas polilitkajiem lūzeriem radusies neatkārtojama iespēja.

Piedāvātās vispasaules valdības galvenā "odziņa" – nevienu tur neievēlēs. Britu un amerikāņu mediji jau izskaidroja, kā to visu noformēs. Piemēram, žurnāls The Week piedāvā sēdināt pasaules galvas krēslā vienu cilvēku un piešķirt viņam vienkāršu "imperatora" titulu.

Iespējams, imperatora vietā organizēs veselu "politbiroju". Tomēr Briseles birokrātijas pieredze rāda, ka neviens par mūsu viedokli neinteresēsies. Vienkārši sanāks kopā godājami ļautiņi un iecels posteņos, ko vajag. Un viņi sēdēs savos krēslos līdz pastardienai. Demokrātija? Vēlēšanas? Nē, tādas lietas nav dzirdētas.

Pasaules valdības potenciālie locekļi savu darbību programmu cenšas turēt noslēpumā. Stāsta, ka tagad pandēmijas nāks viena pēc otras, tāpēc vakcinācijas režīms un kovidpases paliks uz mūžīgiem laikiem.

"Lielās atiestatīšanas" programma, ko lobē tie paši godājamie ļautiņi, kas plāno iecelt vispasaules valdību, liecina: karš Eiropā pret pašu tautu vēl nav galā. Valdības plānos ir piebeigt rūpniecību. Tas nesīs Eiropas tautām masveida bezdarbu un trūkumu. Garīgo barību dāvās transpersonas un LGBT. Kristīgās baznīcas aiznaglos – tās tak ir vīrusu un idejisku slimību perēklis.

Neskaidrs ir jautājums, kā patiesībā plānots organizēt astoņu miljardu cilvēku pāreju vispasaules vadības paspārnē. Kāds būs spaidu komplekss, kas ar spēku atbalstīs gubernatorus, iznīdēs partizānus mežos, spīdzinās dumpiniekus speciālos cietumos? Bijušie ANO mierneši, atšķaidīti ar NATO kareivjiem? Vācijas un Francijas apvienotā armija, par kuras izveidi tik ilgi spriež Makrons un Merkele? Nav zināms.

Īpašu baudu dāvā iespēja palasīt, kas parakstījis traģikomisko deklarāciju. Vispirms – kā tur nav? Tur nav ne ASV, ne Ķīnas. Ne Krievijas, ne Indijas. Ne Brazīlijas, ne Meksikas, ne Kanādas, ne Japānas. Atklāti sakot, tur nav apmēram simt septiņdesmit valstu no ANO locekļu saraksta. Toties dokumentu parakstījis PVO ģenerāldirektors, doktors Tedross Adhanoms Gebreiesuss. Protams, viņa organizācija jau kopš pašiem pirmsākumiem bija slīpēta tādam darbam. PVO dibinātājs Broks Čisholms bija atklāts, fanātisks vispasaules valdības idejas piekritējs. Nav pagājis ne gadsimts, un viņa idejai parādījušās izredzes.

Starp vispasaules valdības nākajiem locekļiem ir tādi ģeopolitiskie titāni kā Fidži, Albānija, pat Trinidade un Tobago. Tuvāk saraksta beigām pēkšņi ieraugām Ukrainu. Goda vārds, viņi tur ir ar "Volodimira Zelenska" parakstu.

Neviļus rodas doma, ka visa šī fantasmagorija ar vispasaules valdību iecerēta Ukrainas dēļ. Galu galā, Eiropai, kas sevi iedzinusi trūkumā, pat tik pieticīga teritorija būtu ļoti kārdinoša kolonija. Tur ir melnzeme, āboli, speķis, lēts un pieticīgs darba spēks. Cits jautājums – kā viņiem teritoriju turēt paklausībā. Pirms septiņiem gadiem vientiesīgos ukraiņus vilināja ar "dalību ES". Šīs himēras labad (vai atceraties "es gribu mežģīņu biksītes un ES?") slāvu tauta sagrāva savu valsti un noripoja līdz absolūti afrikāniskam dzīves līmenim.

Aleksandrs Frolovs
© Foto : фото из личного архива Александра Фролова

Ukraiņiem pamazām radās šaubas – vai tāds "burkāns" maz sasniedzams. Meitene, kas skandēja par mēžģīņu biksītēm, sāka meklēt darbu Krievijā. Līdz ar  "Ziemeļu straumes 2" virzību uz rietumiem šaubas tikai pieauga.

Bet te pēkšņi ukraiņus aicina vispasaules valdībā. Krievus neaicina, ukraiņus – aicina. Tas tik ir burkāns – jauns, varens! Var droši pavadīt vēl kādus gadus desmit, dzenoties tam pakaļ. Pēc tam godājamie ļautiņi no Eiropas izdomās vēl kaut ko.

18
Tagi:
valdība, pasaule
Pēc temata
Ukraina, bēgļi, Brexit, pandēmija: eksperts par Eiropas integrācijas krahu
Kas vakcinēs Eiropu no vājinātas neatkarības vīrusa