Naftas urbšanas tornis

"Milzīgas ciešanas": slānekļa industrija zaudē pamatus zem kājām

93
(atjaunots 20:33 31.03.2020)
Donalda Trampa iniciatīvu slānekļa industriijas atbalstam likumdevēji noraidīja. Tagad nozari var glābt tikai naftas kara beigas.

Vašingtona jau gandrīz panākusi Saūda Arābijas piekrišanu samazināt ieguvi – instrumentu Rijādas ietekmei amerikāņiem ir pietiekami. Taču bez Maskavas stabilizēt tirgu neizdosies, portālā RIA Novosti stāsta Maksims Rubčenko.

Demokrātu atriebība

Kongress atteicās piešķirt Enerģētikas ministrijai līdzekļus 77 miljonu tonnu naftas iegādei no slānekļa kompānijām stratēģiskās rezerves vajadzībām. Mēneša sākumā to ierosināja Donalds Tramps, vēlāk enerģētikas ministrs Dens Bruijets izdeva atbilstošu rīkojumu.

"Bet dažas dienas iepriekš valdība pārdeva naftu no rezerves, lai samazinātu valsts budžeta deficītu, - toreiz Twitter rakstīja aģentūras Bloomberg vadošais korespondentes enerģētikas jautājumos Žavjē Blass. – Tagad slānekļa kompānijas iegūs naftu tikai tālab, lai onkulis Sems to iesūknētu atpakaļ dzīlēs, savās stratēģiskajās glabātavās, iztērējot tālab miljardiem dolāru nodokļu maksātāju naudas."

Pagājušajā nedēļā ASV Enerģētikas ministrija aicināja Kongresu atbalstīt naudas piešķiršanu "pēc iespējas ātrāk, kai palīdzētu amerikāņu enerģētiskajām kompānijām un to darbiniekiem". Taču demokrāti, kam ir vairākums parlamenta apakšpalātā, nepalaida garām iespēju kārtējo reizi ieriebt Trampam un iebilda.

Prezidents nolēmis nepadoties. Bloomberg vēsta, ka Baltais nams devis rīkojumu Enerģētikas ministrijai finansēt iepirkumus no sava budžeta.

"Donalda Trampa administrācija apņēmusies nopirkt lētu naftu, -  pastāstīja kompānijas Rapidan Energy Advisors dibinātājs Bobs Maknellijs. – Ar Kongresa dalību vai citā ceļā, taču stratēģiskās rezerves tiks papildinātas. Iepirkumu plānots veikt mazajās un vidējās kompānijās, kas cietušas visvairāk."

Tomēr analītiķi atzīmē, ka tas nelīdzēs. Lieta tāda, ka ASV stratēģiskajās glabātavās jau iesūknēti 634 miljoni barelu (kopējais tilpums – 714 miljoni). Tātad vietas pietiks vēl 80 miljoniem – izdosies iepirkt tikai pa 450 tūkstošiem barelu diennaktī sešu mēnešu laikā.

"Tas ir ļoti maz salīdzinājumā ar pieprasījuma kritumu, - norādīja enerģētikas analītiķis Džastins Jakobss. – Turklāt iepirkumi notiks par tirgus cenām, kas patlaban ir zemākas par pašizmaksu. Absolūti nav saprotams, kā tas glābs ražotājus."

Industrijas krahs

Paši naftinieki vairs ne uz ko necer. Aizvadītajā nedēļā kompānija Occidental Petroleum izsūtīja darbiniekiem vēstuli ar brīdinājumu par gaidāmo algu samazināšanu. "Situācija tirgū liek mums spert bezprecedenta soļus, - teikts vēstulē. – No 1.aprīļa strādnieku ienākumi saruks par 30%, vadībai – par 68%. Kompānijas izpilddirektors zaudēs 81%. Tāpat tiks samazināti bonusi, subsīdijas braucieniem uz darbu un fitnesa apmaksa."

Citi jau atlaiž personālu. Lielā naftas pakalpojumu firma Halliburton informēja, ka no darba tiek atlaisti 3500 cilvēki Hjūstonā. Slānekļa kompānija Apache samazinās centrālā ofisa štatu par 85 cilvēkiem.

Finanses
© Sputnik / Руслан Кривобок

"Mēs samazinām slānekļa urbuma iekārtu skaitu līdz nullei un novirzām kapitālu uz citiem projektiem. Tāpēc arī pieņēmām sarežģīto lēmumu par personālu," teikts Apache ziņojumā.

Pat gigantam Exxon Mobil, kas pārsvarā nodarbojas ar tradicionālo ieguvi, ir nopietnas problēmas. "Ņemot vērā nebijušo situāciju tirgū, mēs speram atbilstošus soļus, lai būtiski samazinātu kapitālos un operatīvos izdevumus tuvākajā perspektīvā,"- ziņoja kompānijas ģenerāldirektors Darrens Vudss.

"Iepriekšējais cenu karš, kas radīja naftas cenu krišanos 2015.-2016.gados, noveda pie darba vietu skaita samazināšanas nozarē gandrīz par 30%, - pārskatā vēsta konsaltinga kompānija Rystad Energy. — Tagad naftas rūpniecība saskaras ar koronavīrusa epidēmijas papildefektu." Rezultātā līdz gada beigām darbu zaudēs katrs trešais naftas kompāniju darbinieks ASV.

"Ar pašreizējām cenām mēs ieraudzīsim būtisku slānekļa naftas ražošanas sarukumu Savienotajās Valstīs, par to nav nekādu šaubu," atzina Starptautiskās enerģētikas aģentūras izpilddirektors Fatihs Birols. Viņš piebilda, ka amerikas naftas rūpniecību gaida "milzīgas ciešanas".

"Slānekļa industrija tiks sagrauta," secināja Teksasas Tehniskās universitātes naftas un gāzes nozares profesors Maršals Votsons.

Likmes aug

Slānekļa nozari var glābt tikai OPEC un Krievijas naftas kara beigas. Taču, tā kā pēc amerikāņu plašajām sankcijām nekāds konstruktīvs dialogs starp Vašingtonu un Maskavu šajā jomā nav iespējams, Trampa administrācija pievērsusies Saūda Arābijai.

Pagājušajā nedēļā ASV enerģētikas ministrs Dens Bruijets vēstīja, ka Vašingtona izvērtē iespēju noslēgt naftas aliansi ar Saūda Arābiju, lai "stabilizētu cenas pēc to ļaunākā krituma vairāku gadu desmitu laikā." No formulējuma izriet, ka Vašingtonas galvenais noteiktums ir kotāciju krituma pārtraukšana, tas ir, naftas ieguves samazināšana Saūda Arābijā.

Otrdien žurnāls Politico, atsaucoties uz informācijas avotiem ASV prezidenta administrācijā, stāstīja, ka Donalds Tramps zvanījis Saūda Arābijas troņmantiniekam Muhamedam bin Salmanam un pieprasījis nekaitēt amerikāņu naftiniekiem. "Naftas cenām jāpaliek dzīvotspējīgām," norādīja Tramps.

Trešdien bin Salmanam zvanīja arī valsts sekretārs Maiks Pompeo. Viņš atgādināja, ka nepieciešams "uzturēt stabilitāti pasaules enerģētikas tirgos".

"Valsts sekretārs uzsvēra, ka Saūda Arābijai - vienam no "Lielā divdesmitnieka" vadošajiem dalībniekiem un ietekmīgam līderim enerģētikas jomā, ir reāla iespēja nomierināt enerģētikas un finanšu tirgus pasaulē, kad pasaule saduras ar nopietnu ekonomisko nenoteiktību," atzīmēja Valsts departaments.

Aģentūra Bloomberg nosauca Pompeo sarunu ar Saūda Arābijas princi par "ASV tiešāko iejaukšanos Saūda Arābijas un Krievijas cenu karā".

Pēdējais vārds pieder Krievijai

Eksperti ir pārliecināti, ka galu galā arābi būs spiesti piekāpties. Runa nav tikai par to, ka Vašingtonai ir vairāki instrumenti, lai ietekmētu Rijādu: kongresmeņi jau apsprieduši sankcijas pret valsti – par žurnālista Hašogi slepkavību, karu Jemenā, pārlieku aktīvo kodolprogrammas attīstību.

Par izšķirošo faktoru varētu kļūt fakts, ka Saūda Arābijas plāni krasi palielināt eksportu, lai kompensētu naftas cenu kritumu, brūk acu priekšā. Avīze The Wall Street Journal, atsaucoties uz saviem avotiem, rakstīja, ka Rijāda izjūt grūtības ar pircēju meklējumiem: naftas pārstrādes rūpnīcas ASV un Eiropā atsakās pirkt papildu apjomus, neskatoties uz dempingu.

Pie tam arābu intrigas pret Maskavu faktiski izjauca Pekina: vācu biznesa izdevums WirtschaftsWoche stāsta, ka martā Ķīna nopirkusi Krievijā rekordlielu naftas apjomu – 1,6 miljonus tonnu.

Tātad Saūda Arābijai, kas jau "apšņāpusi" valsts budžetu, vienkārši nav izejas. Tāpēc Rijāda gatavojas mainīt kursu: Rietumu mediji ziņo, ka OPEC sēdē jūnijā tiks apspriesta ieguves samazināšana par 6 miljoniem barelu dienā (martā runa bija par 3,6 miljoniem).

Tomēr tam visam nav jēgas, ja nepievienosies Krievija. Tagad atliek tikai uzzināt, ko Rijāda un Vašingtona piedāvās Maskavai apmaiņā pret naftas kara pārtraukšanu.

93
Pēc temata
Vispasaules panika. Kas un kāpēc to radījis? Kas tagad notiks?
Naftas cenu karš: Rietumu eksperti pareģo uzvarētāju
Ar ko tas viss beigsies: ASV, Krievija un OPEC var sadalīt pasauli
Raketes Bulava palaišana Baltajā jūrā, foto no arhīva

"Apšaubāma iecere": ko izmēģina amerikāņu kara jūrnieki

5
(atjaunots 14:46 28.11.2020)
Piesegt ASV austrumu krastu no starpkontinentālajām ballistiskajām raķetēm un pie tam "izsprukt cauri pa lēto" – Pentagons atskaitījies par pretraķešu lādiņa Standard Missile-3 Block IIA sekmīgiem izmēģinājumiem.

Pentagona pārstāvji stāsta, ka to iespējams izvietot uz visiem eskadras kuģiem ar sistēmu Aegis un tā spēj notriekt jebkuras SBR. Par to, vai pārtvērējs tiks galā ar Krievijas "Jars" un "Avangard", portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

Klusā okeāna robeža

Jauno lādiņu izmēģināja Klusā okeāna akvatorijā, uz ziemeļaustrumiem no Havaju salām. Mērķis imitēja starpkontinentālās ballistiskās raķetes šāviņu. Apšaudi izpildīja "Arleigh Burke" klases eskadras kuģis "USS John Finn".

ASV Pretraķešu aizsardzības aģentūra paziņoja, ka Jūras kara spēki pirmo reizi iznīcinājuši SBR. Atgādināsim, ka SM-3 Block IIA tika pieņemta bruņojumā 2010. gadu vidū. Izmēģinājuma starti organizēti piecas reizes, daži no tiem atzīti par neveiksmīgiem. Patiesībā lādiņš tika izstrādāts vidējā darbības rādiusa raķešu likvidācijai, bet tagad to nolemts pielāgot SBR.

SM-3 Block IIA pieder pie saimes RIM-161 Standard Missile 3 zenītraķešu klases. Šodien tā ir mūsdienīgākā modifikācija – lido tālāk, augstāk un ātrāk nekā agrākās versijas. Šāviņā nav spridzekļa, mērķis tiek likvidēts ar kinētisku iedarbību, tas ir, lādiņš vienkārši tajā ietriecas. Tādas raķetes iespējams, piemēram, pielāgot amerikāņu PRA sistēmas sauszemes bāzei Rumānijā, kurp amerikāņi pārvietoja universālās starta iekārtas Mk 41.

ASV Pretraķešu aizsardzības aģentūras vadītājs viceadmirālis Džons Hills izmēģinājumus nosauca par "neiedomājamu sasniegumu un jaunu posmu visas sistēmas Aegis attīstībā. Viņš atzīmēja, ka kuģi ar SM-3 Block IIA varēs strādāt saiknē ar PRO sauszemes sistēmām Aļaskā.

Pentagons apgalvo, ka jaunie pretraķešu lādiņi paredzēti Ziemeļkorejas SBR pārtveršanai, kas potenciāli var sasniegt ASV austrumu piekrasti. Starp citu, SM-3 tika izmēģinātas gandrīz tūlīt pēc Phenjanas arsenālā esošās lielākās starpkontinentālās raķetes nesenās demonstrācijas.

Эсминец с управляемым ракетным оружием типа Арли Берк
"Arleigh Burke" tipa eskadras kuģis ar vadāmu raķešu bruņojumu

Šaušana tukšā

Neskatoties uz amerikāņu militārpersonu izstaroto optimismu, perspektīvā raķete var izrādīties absolūti neefektīva pret jaunajiem lādiņiem no KTDR kodolarsenāla, nerunājot jau par Krievijas stratēģiskajiem hiperskaņas ieročiem un Ķīnas bruņojumu. Starp citu, - tieši tāpat kā visa amerikāņu sistēma Aegis.

"Ar Korejas raķetēm amerikāņiem neveicas, - sarunā ar RIA Novosti atzīmēja militārais eksperts Aleksejs Ļeonkovs. – Tās spēj startēt no jebkuras vietas – vēl joprojām nevienam nav zināms, kur atrodas starta iekārtas. Kad radari fiksē SBR startu, iespējams, PRA sistēma vienkārši neiedarbosies. Cita starpā arī šī iemesla dēļ japāņi atteicās no krasta sistēmas Aegis. Mēs visi atceramies, kā Ziemeļkorejas ballistiskā raķete nolidoja virs Japānas un nokrita Klusajā okeānā. Amerikāņu aizsardzība nelīdzēja."

Eksperts atzīmēja, ka pēdējos gados ASV PRA sistēma iekļāvusies globālā acumirklīgā trieciena koncepcijā. Tai uzticēta no šahtu, mobilajām vai jūras bāzes starta iekārtām startējošo ballistisko raķešu pārtveršanas funkcija pēc pirmā atbruņojošā uzlidojuma.

Tomēr visi pretraķešu kompleksi, ar ko šodien lepojas amerikāņi – gan jūras Aegis, gan sauszemes THAAD – strādā tikai ar ballistiskajiem mērķiem. Taču Krievijas mūsdienīgās SBR un hiperskaņas raķetes, kas radītas pēc 2002. gada, kad ASV izstājās no Līguma par PRA, aprīkotas ar manevrējošajiem lādiņiem. Ir gandrīz neiespējami tās pārtvert – speciālisti vērtē, ka pat modernākā PRA sistēma nespēs prognozēt tāda kaujas bloka lidojuma trajektoriju.

"Tiklīdz objekts sāk manevrēt, tas kļūst par ļoti sarežģītu mērķi, – paskaidroja Ļeonkovs. Pretraķešu sistēmām ir precīzi jāizskaitļo punkts, kurā "kinētiskais" lādiņš sastapsies ar raķeti. Ja šāviņš maina trajektoriju, tas ir ļoti sarežģīti. Pie tam būtiski pieaugs raķešu patēriņš. Piemēram, aplēses liecina, ka vienas hiperskaņas raķetes pārtveršanai būs vajadzīgas aptuveni divdesmit SM-3."

Mūžīga konfrontācija

Krievijas Stratēģisko raķešu spēku galvenā štāba bijušais priekšnieks ģenerālpulkvedis Viktors Jesins atzīmēja, ka informācija par amerikāņu organizētajiem izmēģinājumiem bija zināma jau iepriekš – Pentagons to sniedza jau pirms vairākiem gadiem. "Protams, ASV PRA iespējas paplašināsies – krastu tuvumā izvietotajiem kuģiem būs noteikts potenciāls SBR kaujas bloku pārtveršanas jomā lejupejošā trajektorijā, - norādīja ģenerālis. – Tomēr lidojuma vidus posmā, 1500-1700 kilometru augstumā sistēma SM-3 nespēj tās pārtvert. To spēj tikai GBI (Ground-Based Interceptor), kas izvērsta Aļaskā un Kalifornijā. Un amerikāņiem ir tikai 44 tamlīdzīgas starta iekārtas."

Jesins piebilda, ka amerikāņu jūrnieki palaiduši raķeti nevis pret reālu lādiņu, bet pa visnotaļ primitīvu mērķi bez PRA pretdarbības līdzekļiem. "Visām mūsu SBR atdalāmajos kaujas blokos ir viltus mērķi, - viņš precizēja. – Ir ļoti grūti identificēt īsto šāviņu tādā mākonī."

Автономная пусковая установка ПГРК Ярс
© Sputnik / Михаил Воскресенский
Mobilais stratēģiskais raķešu komplekss ar starpkontinentālo ballistisko raķeti – pārvietojamais sauszemes raķešu komplekss "Jars"

Piemēram, kompleksa "Jars" raķete nes 3-6 kaujas blokus pa 300 kilotonnām katrs. Tie pārklāti ar speciālu vielu, kas absorbē radiolokācijas starojumu, - tas vien jau padara tos gandrīz neredzamus radariem. Pie tam pēc sadales kaujas blokus pavada liels skaits viltus bloku, kuru funkcija ir pievilināt pretraķešu lādiņus.

Jautājumā par mērķi, pret ko vērsta jaunā sistēma, jāsaka, ka, acīmredzot, amerikāņi krāpjas, norādot uz KTDR radītajiem draudiem. Starta iekārtām un tēmēšanas sistēmām ir vienalga, kāda raķete ir gaisā – no Ziemeļkorejas vai, piemēram, Krievijas.

Jesins uzsvēra, ka ASV pašreizējā PRA sistēma nespēj atvairīt masveida raķešu triecienu, un vismaz līdz 2020. gadu beigām amerikāņiem neizdosies paplašināt tās iespējas. Eksperti ir vienisprātis, ka spēku līdzsvaru reāli mainīs, iespējams, tikai PRA kosmiskais ešelons – 1600 satelīti ar trieciena sistēmām.

5
Tagi:
flote, Pentagons, ASV
Pēc temata
"Viņi ir tik stipri, kā vēl nekad": NATO novērtēja Krievijas armijas spēku
Britu žurnālistu pārsteigusi Krievijas militārā atdzimšana
Kāpēc sistēma HIMARS apdraud Rumāniju un Baltijas valstis, nevis Krieviju
"Kalibra" klusais lidojums. Kāpēc Krievijas spārnotās raķetes nedod mieru NATO
Akcija Donbasa izvēla Doņeckā, foto no arhīva

Kijeva sapņo par "Karabahas scenāriju" Donbasā

10
(atjaunots 13:54 28.11.2020)
Līdz šim Ukraina sabotēja Minskas procesu cerībā, ka problēma pati atšķetināsies. Tagad parādījusies motivācija: nekādā gadījumā nepiekāpties, jo Karabaha ir parādījusi, ka visu var atrisināt sev par labu, galvenais – nelokāmi stāvēt uz sava.

Notikumu gaitā nekas nav mainījies – Kijeva izjaukusi Trīspusējās kontaktu grupas pārrunu kārtējo posmu par situācijas noregulēšanu Donbasā. Tikai šoreiz papildus izskanēja asi izteikumi no Ukrainas puses. Leonīds Kravčuks "principiāli" pieprasīja, lai Krievija "līdz šī gada beigām uzņemtos politisku atbildību un formāli nospraustu savu viedokli jautājumā par vienošanās izpildi, kas panākta augstākajā līmenī Parīzē 2019. gadā". Atliek tikai zīlēt, ko viņš ar to gribējis teikt, portālā RIA Novosti stāsta Irina Alksnis.

Luganskas tautas republikas pārstāvis informēja, ka Ukraina atteikusies izskatīt Donbasa republiku sagatavoto pasākumu projektu, - tā paziņoja, ka "vēlas redzēt Krievijas Federācijas projektu". Savukārt KF pilnvarotais pārstāvis TKG Boriss Grizlovs atbildēja: pirmkārt, Maskava atbalsta minēto plānu "vismaz tāpēc, ka tas atbilst Minskas protokoliem", otrkārt, jebkuru Krievijas projektu būtu iespējams uzskatīt par iejaukšanos Ukrainas iekšējās lietās, "tātad tā nebūs".

Rezultātā kārtējā tikšanās nedeva iespēju risināt nevienu problēmu – ne pasākumu plāna saskaņošanu, ne gūstekņu apmaiņu, ne jaunu kontroles un caurlaides punktu atklāšanu.

Nekā jauna nav. Šī spēlīte ar retām atklāsmēm, piemēram, aizturēto personu apmaiņu velkas jau gandrīz sešus gadus – kopš Minskas protokolu parakstīšanas 2015. gada februārī.

Tas pats Leonīds Kravčuks pavisam nesen – pēc iepriekšējā, tikpat nesekmīgā pārrunu posma – atklāti paskaidroja, kāpēc tā. Viņš apgalvoja, ka Minskas protokoli bija "milzīga kļūda" un pārvērtusies par "politisku žņaugu Ukrainas kaklā".

Rezultātā Kijeva visus šos gadus turpina viņuprāt loģisku politiku – vienkārši sabotē protokolus un pastāvīgi pūlas panākt to pārskatīšanu.

Iespējams, rietumvalstis priecātos par iespēju tādējādi iekustināt vezumu, tomēr Maskavas viedoklis šajā jautājumā ir akmensciets. Tā nu Berlīne un Parīze ir spiestas piekrist: Luganskas un Doņeckas tautas republikas jau sen izpildījušas savu vienošanās daļu, un tieši Ukraina ir vainojama pie tālākās kavēšanās.

Stāvoklis pasliktinās, jo tieši Eiropa ir atbildīga par Kijevas darbībām, tā garantē Ukrainas saistību izpildi. Tāpēc saprotams vispārējais entuziasma un pat intereses zudums par krīzes noregulēšanu Donbasā: visi ir aptvēruši, ka process ir iestidzis dziļā klinčā.

Kirils Višinskis
© Sputnik / Владимир Песня

Pirms gada pie problēmas kārtējo reizi ķērās Emanuels Makrons un Angela Merkele. Šķiet, viņi cerēja, ka ar jaunievēlēto prezidentu Vladimiru Zeļenski tomēr izdosies panākt progresu krīzes noregulēšanā. Skaidrs, ka Vladimirs Putins tādas ilūzijas neloloja, tomēr Parīzē ieradās. Pēc divām nedēļām svinēsim tikšanās gadadienu. Tikai vezums nekur nav izkustējies.

Tātad Ukrainas jaunie aicinājumi līdz gada beigām organizēt kārtējo tikšanos augstākajā līmenī "Normandijas formātā" šoreiz slīkst "formāta" partneru totālajā vienaldzībā.

Vienveidīgajā ainā pēkšņi parādījies absolūti jauns faktors, kas nepārprotami uzmundrinājis Kijevu. Runa ir par notikumiem Kalnu Karabahā.

Azerbaidžāna tagad, pēc gandrīz 30 gadiem atguvusi savā kontrolē teritorijas, kurās dzīvo, pareizāk sakot, dzīvoja (tagad armēņi masveidā pamet atdotos rajonos) pret Baku negatīvi noskaņoti cilvēki. Pie tam viņiem tas izdevies ar militāru spēku.

Grūti iedomāties piemēru, kas varētu vēl labāk iedvesmot Ukrainas vadību. Tagad viņi vēlas to projicēt uz situāciju Donbasā. Insaideri apgalvo, ka Kijeva plāno teju vai precīzi kopēt Azerbaidžānas militārās sekmes, piemēram, aktīvi izmantot turku bezpilota lidaparātu Bayraktar TB2.

Tomēr vēl daudz svarīgāks ir procesa politiskais elements. Līdz šim Ukraina sabotēja Minskas procesu ar gluži banālu motīvu – Kijeva stiepa gumiju cerībā, ka problēma kaut kā pati no sevis atšķetināsies. Tagad tai parādījusies, viņuprāt, loģiskāka motivācija: nekādā gadījumā nepiekāpties, jo Karabaha ir parādījusi, ka visu var atrisināt sev par labu, galvenais – nelokāmi stāvēt uz sava.

Atkal izpaužas Ukrainas valstsvīru cerības uz debesu dāvanām: ja jau izdevās Baku, tad jau noteikti izdosies arī mums, ja vien darīsim tieši tāpat. Pie tam, protams, viņiem nospļauties par nozīmīgām atšķirībām, kaut vai par tādu "sīkumu", kā Azerbaidžānas un Ukrainas valstiskuma stāvokļa kardinālās atšķirības. Nav pat vērts runāt par ģeopolitisko faktoru.

Pats interesantākais, šķiet, ir tas, ka pašas iztēlē tēloto perspektīvu apžilbinātā Kijeva spītīgi ignorē tādu sīku detaļu Karabahas krīzē, kā Krievijas miernešu parādīšanās reģionā, pie tam ar visu krīzē iesaistīto pušu piekrišanu.

10
Tagi:
Donbass, Ukraina
Pēc temata
Zeļenska preses sekretāre atzinusi, ka UBS slepkavo Donbasa iedzīvotājus
Vienus – ārstēt, citus – sēdināt cietumā: Jūrmalā ieradīsies karavīri, kuri karoja Donbasā
Zeļenskis pastāstīja par krievu valodas nākotni Donbasā
Dubultstandarti Latvijā: kam drīkst karot Donbasā, un kam – nedrīkst
Kurš šāva Donbasā: Putins aprunājās ar Zeļenski
Apgānīts piemineklis Obālē

"Beidzamie draņķi": Rossotrudņičestvo vadītājs izteicies par vandālismu Lietuvā

0
(atjaunots 15:03 28.11.2020)
Jevgēņijs Primakovs pieprasījis reālu izmeklēšanu un vainīgo sodīšanu pēc vandālisma aktiem un informēja par nodomu sazināties ar Lietuvas varasiestādēm.

RĪGA, 28. novembris – Sputnik. Krievijas tautiešu lietu un starptautiskās humanitārās sadarbības federālās aģentūras "Rossotrudņičestvo" vadītājs Jevgēņijs Primakovs nosauca par "beidzamajiem draņķiem" cilvēkus, kuri nozaimojuši padomju karaspēku brāļu kapus Obāles apdzīvotajā vietā Lietuvā, vēsta Sputnik Lietuva. Savu viedokli viņš pauda publikācijā Facebook.

Trešdien Lietuvas kara vēstures asociācija "Aizmirstie karavīri" paziņoja, ka Rokišķu rajonā fiksēti apgānīti kapi. Kapavietu plāksnes aplietas ar krāsu, uzzīmēts kāškrusts. Informācija par apgānītājiem nav zināma.

Primakovs paziņoja, ka pieprasa reālu izmeklēšanu un vainīgo sodīšanu. Viņš paziņoja, ka nepieciešams atrast nevalstisku organizāciju Lietuvā, kas varētu kopt kapus, jo vietējās varasiestādes pieļauj ņirgāšanos par apbedītajiem.

"Mēs vērsīsimies pie Lietuvas varasiestādēm: vai mūsdienu Lietuvā ir pieļaujama kapu apgānīšana kā tāda, vai padomju karavīru kapiem pieļauts izņēmums un par tiem var ņirgāties?" vaicāja Rossotrudņičestvo vadītājs.

Tāpat Primakovs izsludinājis naudas balvu par informāciju par cilvēkiem, kas apgānījuši kapus.

"Ņemiet vērā – man būs vajadzīgas ne tikai ziņas, bet informācija, ko var pārbaudīt, un pierādījumi, lai nepriecētu blēžus un provokatorus. Aicinu pievienoties šai privātajai iniciatīvai visus interesentus, lai tā nebūtu tikai mana personiskā ideja, lai tā kļūtu par sabiedrisku iniciatīvu," piebilda politiķis.

Sirpja un āmura simbols, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Даничев

Arī iepriekš Lietuvā jau vairākkārt apgānītas padomju karavīru apbedījuma vietas un pieminekļi. Septembrī Krievijas Izmeklēšanas komiteja sāka pārbaudi jautājumā par padomju karavīriem veltītā pieminekļa apgānīšanu brāļu kapos Žežmarē, Kauņas pagastā.

Iepriekš Sputnik Lietuva ziņoja, ka septembra sākumā vandāļi aplējuši ar sarkanu krāsu pieminekli sarkanarmiešiem vietējos kapos un aprakstījuši to ar aizvainojošiem uzrakstiem. Vēlāk piemineklis tika attīrīts.

0
Tagi:
Jevgēņijs Primakovs, brāļu kapi, Lietuva
Pēc temata
"Okupanti" latviski: vandāļi apzaimoja pieminekli Rīgas Atbrīvotājiem
Tikai muļķi un nožēlojamie tipi iznīcina un apgāna Sarkanās armijas pieminekļus.
Apgānīts piemineklis padomju karavīriem Subātē
Plāksnītes pie padomju pieminekļiem Krievijas vēstniecība Lietuvā uzskata par nekrietnām