"X štamms": noskaidrojies, kas un glābs pasauli no epidēmijas

185
(atjaunots 10:52 31.03.2020)
Medicīnas maskas un speciālisti no Ķīnas – Eiropā, kara mediķi no Krievijas ar savu tehniku – Eiropā. Eiropieši un amerikāņi mūk pa kaktiem, aizbarikadējas un sūta viens otram sveicienus pa videosakariem.

Nedēļas nogalē amerikāņu prese ziņoja, ka vispasaules pandēmijas fonā notikusi biedējoša lieta, - par to ir pārliecināta ASV Valsts departamenta Globālās sadarbības centra vadītāja Lija Gebriela.

Trīs toksiskas dezinformācijas mašīnas, trīs melu impērijas – Ķīnas, Krievijas un Irānas valsts propagandas apvienojušās un tagad kopīgi apgaismo dažas tēmas, - izplata melus par koronavīrusu, it īpaši par epidēmiju ASV un citās rietumvalstīs.

Gebrielas kundze paziņoja: "Mēs redzam, kā Krievijas un Kremļa (informācijas – red.) platformas rada melīgas ziņas, tās pārtver citu valstu darboņi, ieskaitot Pekinu, bet pēc tam Krievija tās atkal pārpublicē tā, it kā sākotnēji tās būtu radušās citur." To pašu piespēļu kombināciju informācijas laukā izspēlē arī Pekina ar Irānu.

Ķīna, pēc Gebrielas domām, īpaši ciniski pūlas izskatīties labi, popularizējot sekojošas tēzes: "Ķīna sekmīgi savaldījusi koronavīrusu", "Ķīna ierosina starptautisko sadarbību", "PVO uzslavē Ķīnu", "Ķīna ir ekonomiski stabila", un pie tam kritizē ASV.

...Izklausās jau tīri loģiski. Patlaban amerikāņu varenībai pienācis grūts brīdis. Inficēto skaita ziņā (dati – par svētdienu, tātad šodien situācija jau ir sliktāka) apsteidz Ķīnu jau par 50%, Krieviju – simtiem reižu. Upuru skaita ziņā Ķīna ar 3,3 tūkstošiem mirušo nopietni piekāpjas Itālijai (vairāk nekā 10 tūkstoši) un Spānijai (6 tūkstoši), bet ASV un Francija (2,3 tūkstoši) triecientempā cenšas panākt Ķīnu un drīz vien to apsteigs.

Pie tam medicīnas maskas un speciālisti no Ķīnas – Eiropā, kara mediķi no Krievijas ar savu tehniku – Eiropā. Eiropieši un amerikāņi mūk pa kaktiem, aizbarikadējas un sūta viens otram sveicienus pa videosakariem.

Šājā fonā "brīvās pasaules" un NATO bloka (tā vienotība pastāvēja tikai līdz pirmajai īstajai vispārējai ārkārtas situācijāi) līderim nekādu variantu nav. Nākas caurām dienām spriedelēt, kāds milzums naidīgas propagandas ir visapkārt.

Tāpēc Gebriela atmasko Eirāzijas informatīvo sazvērestību, modrie baltu žurnālisti apraud daktu, ka "diemžēl lielākā daļa itāļu noticēs Kremļa propagandai" un "Itālija pieprasīs sankciju atcelšanu". Savukārt dažādu valstu sīkie mediji ar dažādiem virsrakstiem tiražē vienādus tekstus par to, ka "krievi īsteno specoperāciju" Eiropā, aizbildinoties ar palīdzību. Nav īsti zināms, cik lielu daļu šīs paranojas apmaksā ASV Valsts departamenta Globālās sadarbības centrs. Zināms tikai, ka naudu dod. Tātad viss kārtībā.

Ir tikai divas nianses.

Pirmkārt, Lija Gebriela (bijusī Fox žurnāliste) savā valsts amatā iecelta pirms nepilniem diviem mēnešiem. Pirms ķerties pie darba, viņa skaidri pastāstīja, kādas valstis "dabūs pa ādu" par antiamerikānisko propagandu: "Krieviju, Ķīnu, Irānu".

Tātad jau pirms piekļuves Slepenām Valsts Ziņām, pirms pasaulē sākās pandēmija, kontrpropagandiste jau zināja, kas būs pie visa vainīgs.

(Starp citu, visi, kam patīk atsaukt atmiņā Staļina laiku paranoju un absurdās apsūdzības par "angļu-franču-japāņu spiegiem", šajā mirklī var sākt rūgti smieties: mūsu priekšā ir "krievu-ķīniešu-irāņu aģentūra", tas viss notiek oficiāli, par to runā ASV ĀM departamenta vadītāja. Un tagad ir nevis 1937. vai 1949.gads, tagad ir 2020.gads).

Otrkārt un galvenokārt. Krievijas medijos patlaban cirkulē cerība, ka tagad, vispārēju draudu priekšā visi redz, kurš ir civilizēts, kurš – mežonis palmu lapu brunčos. Ka tagad, kad visi noņems maskas, mainīsies domas par Krieviju un Ķīnu, par to lomu pasaulē. Ka tagad vairs neizdosies piekrāpt rietumvalstu iedzīvotājus.

Jā, tāds variants ir iespējams. Taču to apzinās ne tikai Krievija, to aptver arī Krievijas globālie pretinieki. Tāpēc nav nekādu šaubu: jau tagad tiek gatavoti soļi pret realitāti. Un nauda (starp tiem triljoniem dolāru, ko tagad drukā Amerikas varenības atjaunošanas mēŗķiem) cīņai pret realitāti atradīsies.

Varam pat iedomāties, kā tas var notikt.

Pirmkārt, radīsies "spoileri", kuru popularizācijai mediji no Aļaskas līdz Ugunszemei, no Panamas kanāla līdz Malakas šaurumam veltīs milzum daudz spēku un līdzekļu. Iespējams, aptuveni maijā visu civilizēto pasauli, kas teju teju atguvusies no šausmām, pēkšņi pārņems divi ziņu sižeti (ar rakstiem tiešsaistē, diskusijām un analītiku), kuros Krievija un Ķīna divsimt reizes dienā tiks pieminētas ārkārtīgi negatīvā kontekstā. Iespējams, Krievija atkal kādu noindēs. Nav ne jausmas, ko īsti.

Otrkārt, tēmu par "nerietumnieciskajām" valstīm, kas ar epidēmiju tikušas galā labāk un efektīvāk nekā rietumvalstis, iespēju robežās apspiedīs ar milzīgu stāstu lavīnu par Rietumu ārstu un brīvprātīgo (amerikāņu, franču, vācu, itāļu un britu) varonību.

Rietumu elites rokās jau labu laiku ir realitātes tālvadības pults. Iespējams, tagad tā vairs nespēj hipnotizēt visu planētu, kā pirms divdesmit pieciem gadiem. Taču tā vēl spēj rediģēt gan pašmāju, gan satelītvalstu iedzīvotāju realitāti. Šim nolūkam bieži vien atliek vienkārši izvairīties no neērtiem faktiem.

Tas ir tāpat kā ar kosmiskajām sacensībām. Galu galā, kad nebija iespējams apgāzt ne mākslīgo pavadoni, ne Gagarinu, realitātes pults nivelēja kosmiskās sacensības līdz pilotējamai misijai uz Mēnesi. Pirmā satelīta nebija, pirmā cilvēka kosmosā nebija – vienkārši tiem nepievērsa auditorijas uzmanību. Bija tikai izsēšanās uz Mēness.

Pirms tam Eiropu, ko 1941.-1945.gg. visu izstaigāja dažādu armiju kareivji, izdevās pārliecināt, ka nebija Berlīnes ieņemšanas, bija tikai izsēšanās Normandijā. Jo Berlīnes ieņemšanu pieminēja simtreiz retāk nekā varonīgo desantu.

Un treškārt: ne vēlāk kā pēc gada mēs neizbēgami ieraudzīsim lielisku dinamisku trilleri, kurā sirmojošais, taču vēl aizvien seksīgais Breds Pits (profesors) kopā ar jauno dziedātāju Dua Lipu (mikrobioloģijas doktore) paglābs pasauli no koronavīrusa. Nosaukums būs savaldīgs: "0 štamms" vai "X štamms".

...Tas mums atgādina, ka mūsdienu pasaulē, ko caurcaurēm pārņēmusi neizārstējama mediju epidēmija. Nepietiek radīt jaunu realitāti. Par to nākas pastāvīgi atgādināt, jo pret to nepārtraukti strādā piektās paaudzes agresīvo sapņu fabrika.

185
Tagi:
propaganda, informācijas kari
Pēc temata
Krievija sūta uz Itāliju labākos kara virusologus
Sit koronavīrusu: kā Itālijai palīdzēs kara medicīnas desants no Krievijas
Krievija nodrošinājusi 13 valstīm testa sistēmas koronavīrusa atklāšanai
Igaunijas eksprezidents Tomass Hendriks Ilvess, foto no arhīva

Rusofobijas parāde: Baltijas politiķi cīnās par ASV uzslavu

69
(atjaunots 12:00 06.05.2021)
Pēc saimnieka uzslavas noilgojies kalps ir gatavs vai no ādas izlēkt, lai tikai viņu pamanītu. Taču, ja tādu cietēju ir vesels pulks, vajag izcelties ar kaut ko nopietnu.

Nesenie notikumi, kuru dēļ krasi pasliktinājās ASV Un Krievijas attiecības, parādīja, kā daži Eiropas politiķi mēģina iztapīgi nobučot aizokeāna valdnieka rociņu. Tie likuši atsaukt atmiņā kādu ainu, atzīmēja radio Sputnik autors Nikolajs Nikolajevs.

To gadījās novērot Tallinā ASV prezidenta Baraka Obamas vizītes laikā. "Vēsturiskais notikums", kā to aprakstīja igauņu mediji, atgadījās 2014. gada 3. septembrī. Par vizītes ievērojamu brīdi kļuva ASV prezidenta uzruna vietējai elitei "Nordea" koncertzālē. Jau pusotru stundu pirms tās sākuma pie zāles durvīm veidojās gara rinda – briljantos un ordeņos mirdzošs kāpurs: dāmas vakarkleitās, vīrieši smokingos un mundieros. Procesija priecīgi trīsēja, gaidot tikšanos ar augstāko dievību, kas ieradusies pie aborigēniem un tūlīt jau uzdāvinās krelles. 

Tagad, ASV un Krievijas akūtas konfrontācijas brīdī redzams tas pats. Politiķi disciplinēti un priecīgi stājas rusofobijas frontē cerībā uz amerikāņu uzslavu. Saimnieka laipnību kāro daudzi, tāpēc vajag izcelties ar kaut ko īpašu, lai tev pievērstu labvēlīgu uzmanību Kapitolijā.

Īpaši smagi klājas bijušajiem politiķiem, kuri bauda pelnītu atpūtu. Viņu vidū ir arī Igaunijas eksprezidents Tomass Hendriks Ilvess, kurš nesen pēkšņi nāca klajā ar tekstu, kas burtiski šķindēja naidā pret krieviem. Viņš ieteica visiem Krievijas iedzīvotājiem atņemt tiesības apmeklēt Eiropas Savienību, jo Tomasa Hendrika acīs viņi visi ir potenciāli noziedznieki.

Nav ne mazāko šaubu par viņa vārdu patiesīgumu: Ilvesa kungs patiešām saka, ko domā. Droši vien, naidu pret krieviem viņā sējis jau tēvs, kas Lielā Tēvijas kara gados dienēja SS spēkos, bet izdīdzis un uzplaucis tas radiostacijas "Brīvā Eiropa" redakcijā, kur mūsu varonis vadīja nodaļu.

Pēc tam, kļuvis par ārlietu ministru, vēlāk – arī par neatkarīgās Igaunijas prezidentu, Ilvess guva iespēju īstenot praktiskajā politikā savu jūtu graujošo potenciālu. Cita starpā arī viņam var pateikties par to, ka Igaunija atteicās no visām ekonomiskajām priekšrocībām, ko tai dod kaimiņattiecības ar Krieviju, un priekpilnu dvēseli sāka dēvēt sevi par "piefrontes" valsti.

Pats pikantākais ir tas, ka, ieņemot tik augstus valsts posteņus Igaunijā, Ilvess bija un palika ASV pilsonis, ļoti uzticams pilsonis. Visi viņa darbi, visi viņa vārdi ir jānovērtē tieši no šī viedokļa, tad šī kunga sperto soļu loģika kļūst absolūti saprotama un prognozējama.

Pat tagad, devies atpūtā, kļuvis par politisko pensionāru, viņš ir gatavs visiem spēkiem aizstāvēt ASV intereses.

Protams, klusā cerībā, ka Vašingtonā viņu atcerēsies un izvedīs no politiskās aizmirstības. Viņam gribas slavu, vētrainu dzīvi, ziedus un šampanieti. Varbūt arī vienkārši nauda beigusies – pat par prezidenta pensiju īsti "pašikot" neizdodas. Bet gribas, ui, kā gribas.

69
Tagi:
Krievija, ASV, Baltija, rusofobija
Pēc temata
Rietumu jaunais ierocis: pret Krieviju liek lietā stulbumu
Kāpēc Baidenam vajadzīga krievu izraidīšana no Čehijas?
Krievija atbildējusi uz bijušā Igaunijas prezidenta provokatīvo paziņojumu
Igaunijā izmērīts rusofobijas grāds
Izvēlies mani! Es arī gribu būt Eiropas Parlamentā
ASV karavīri Afganistānā, foto no arhīva

"Jauna problēma": kāpēc ASV spēku izvešana no Afganistānas ir bīstama Krievijai

58
(atjaunots 00:57 06.05.2021)
Desmitiem tūkstošu bojāgājušo, simtiem miljardu izšķiestas naudas un miglaina nākotne reģionam, ko mūžam plosa karš – kopš 1. maija NATO valstis izved spēkus no Afganistānas.

Rietumu militārpersonām jāpamet valsts līdz 2021. gada 11. septembrim – divdesmitajai gadskārtai kopš pašnāvnieku uzbrukuma dvīņu torņiem Ņujorkā, kas aizsāka karu ar terorismu. Tikai amerikāņiem un viņu sabiedrotajiem nav izdevies sasniegt nosprausto mērķi – savaldīt "Taliban". Par to, kādas būs sekas ilgākajam karam ASV vēsturē, materiālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Ģenerāļu dumpis

ASV armijas izvešanu no Afganistānas un punktu ilgākajā karā ASV vēsturē prezidents Džo Baidens izsludināja aprīļa vidū. Viņš uzsvēra, ka steigas nebūs, un piedraudēja "Taliban" ar asu reakciju, ja kaujinieki mēģinās uzbrukt koalīcijas spēkiem. Viņa pēdās pamest valsti nolēma arī sabiedrotie.

"Prezidenta lēmums dāvā mums iespēju pārvērtēt pūles pretinieku savaldīšanai, nepieciešamības gadījumā – arī sakaušanai, - preses konferencē klāstīja ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins. – Mēs to turpināsim tikpat efektīvi, arī aktivizējot mūsu savienības, piemēram, NATO un cīnoties ar izaicinājumiem, kuri kaitē mūsu nacionālajām interesēm."

Tiesa, ģenerāļus Baidena iniciatīva neiepriecināja. Avīze Wall Street Journal pastāstīja, ka vairāki augstu stāvoši Pentagona darbinieki iebilst pret visa militārā kontingenta izvešanu. Piemēram, ASV Bruņoto spēku Centrālā štāba priekšnieks ģenerālis Kenets F. Makenzijs, štābu priekšnieku komitejas priekšsēdētājs ģenerālis Marks Millijs un NATO misijas Afganistānā komandieris ģenerālis Ostins Skots Millers aicināja atstāt Afganistānā vismaz 2,5 tūkstošus kareivju.

Žurnālisti noskaidrojuši, ka iebildis pat aizsardzības ministrs: Loids Ostins brīdināja prezidentu, ka spēku izvešanas dēļ Afganistāna zaudēs pat mazāko stabilitāti.

Ieildzis process

Militārpersonu skepse ir saprotama. 20 gadus ilgā kara laikā ASV vadītajai koalīcijai neizdevās sakaut "Taliban". Neizdevās pietiekamā līmenī apmācīt un apbruņot Afganistānas nacionālos drošības spēkus, lai tie varētu patstāvīgi cīnīties ar draudiem.

Milzīgie finanšu ieguldījumi Afganistānas armijā, policijā un specdienestos ir izšķiesti vējā, konstatēja Krievijas ĀM. Un Pentagons to ļoti labi saprot. Pērn ASV un "Taliban" pārstāvji Katarā parakstīja pirmo mierlīgumu, kas paredz ārvalstu spēku izvešanu no Afganistānas 14 mēnešu laikā. Tātad līdz 2021. gada 1. maijam viņiem visiem jau vajadzēja pamest valsti.

Termiņu atlikšana radīja vētrainu "Taliban" sašutumu. Amerikāņiem pārmeta Dohā panāktās vienošanās pārkāpšanu, saistību nepildīšanu. Talibi uzstājīgi aicināja "Ameriku un citas okupantu valstis" neievilks karu garumā un nekavējoties pamest valsti, kā arī piedraudēja ar pretpasākumiem.

Krievijas ĀM 2. Āzijas departamenta vadītājs Zamirs Kabulovs lūdza organizācijas līderus atturēties no militāras eskalācijas. Tomēr, pēc daudzu speciālistu domām, problēmas ir neizbēgamas.

"Tīri tehniski, ja labi pasteigties, ir iespējams izvest karavīrus no Afganistānas norādītajā termiņā, - radio Sputnik ēterā pastāstīja Eirāzijas analītiskā kluba vadītājs Ņikita Mendkovičs. – Taču tas novedīs pie nopietnas drošības krīzes valstī, jo pašreizējās oficiālās Kabulas valdības stabilitāte ir saistīta ar ASV un NATO militāro atbalstu. Ja tas pazudīs, pastiprināsies "Taliban" uzbrukums. Un ļoti iespējams, ka gada laikā notiks pašreizējās valdības demontāža. Pat tagad, kad kontingents vēl nav izvests, "Taliban" sekmīgi paplašina ietekmes zonu, kontrolē daudzus lauku rajonus, nodara nopietnus zaudējumus valdības spēkiem. Pēc ASV aiziešanas situācija var kļūt daudz dramatiskāka."

Ievest kārtību

Eksperti uzskata, ka, nākot pie varas "Taliban", reģions kļūs daudz radikālāks. Iespējams, ekstrēmisti neapstāsies un mēģinās ievilkt savā ietekmes orbītā kaimiņvalstis, arī Vidusāzijas republikas – Krievijas sabiedrotos KDLO. Ja kādai no tām uzbruks teroristi, Maskavai saskaņā ar līgumsaistībām, būs jāiejaucas.

Situāciju vēl sarežģītāku padara fakts, ka pēc sakāves Tuvajos Austrumos Afganistānā apmeties liels skaits ISIS* kaujinieku. Viņi neatzīst robežas, ko nospraudusi valstu laicīgā vadība. Pēc ASV un NATO aiziešanas uz kaimiņvalstīm plūdīs emisāru straume, pacelsies narkotiku trafika un ieroču kontrabandas līmenis.

Baidens iecerējis, ka šīs problēmas risinās citi. Amerikāņu prezidents aicināja Pakistānas, Krievijas, Ķīnas, Indijas un Turcijas valdības aktīvāk palīdzēt un atbalstīt Kabulu.

Iespēja izstrēbt amerikāņu atstāto putru Krieviju nemaz nepriecē. Aprīļa beigās aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, tiekoties ar Tadžikistānas AM vadītāju Šerali Mirzo, paziņoja, ka Maskava un Dušanbe kopā plāno iespējamo draudu atvairīšanu no Afganistānas puses. Viņš norādīja, ka situācija valstī degradē.

"Mēs sniedzam atbalstu Tadžikistānai, veltām īpašu uzmanību divpusējai sadarbībai aizsardzības jomā, kā arī Krievijas 201. armijas bāzes funkcionēšanai," uzsvēra Šoigu.

Pašreizējo stāvokli Afganistānā daudzi salīdzina ar situāciju pirms PSRS bruņoto spēku kontingenta izvešanas no valsts 1989. gadā. PSRS operāciju īstenoja ļoti īsā laikā un gandrīz bez pārsteigumiem. Maskavas atbalstītajam Afganistānas Demokrātiskās Republikas prezidentam Muhamedam Nadžibullam izdevās saglabāt varu līdz 1992. gada aprīlim, līdz Kabulā ienāca radikāļi-dumpinieki. Cik ilgi noturēsies tagadējā Afganistānas valdība?

* Krievijā un citās pasaules valstīs aizliegta teroristiska organizācija.

58
Tagi:
Džo Baidens, drošība, taliban, Afganistāna, ASV
Pēc temata
Klincēvičs: ASV sāka apmācīt teroristus jau Afganistānā
Senators Makeins: ASV zaudē Afganistānas karā
Deputāts: ASV zog urānu no Hilmendas raktuvēm Afganistānā
ASV apņēmīgā bezcerība Afganistānā

Neproti valodu nebūs pases: vēstniecība nevar palīdzēt Latvijas pilsonei

0
(atjaunots 17:31 08.05.2021)
Latvijas vēstniecībās ārzemēs apkalpo valsts valodā un mītnes valsts valodā, taču dokumenti jāaizpilda latviešu valodā, vēstniecības darbiniekiem atļauts konsultēt, taču aizliegts aizpildīt dokumentus apmeklētāju vietā.

RĪGA, 8. maijs — Sputnik. Londonā dzīvojošā Latvijas pilsone vēlējās noformēt Latvijas pasi savam bērnam, taču piemirsusi valsts valodu. Vēstniecībā viņai ieteica aicināt tulku vai paņemt līdzi vārdnīcu, jo darbinieki nevar aizpildīt dokumentus latviešu valodā klientu vietā, bet izmantot tālruni nedrīkst, ziņo LTV7 Krievu apraide.

Latvijas pilsone Viļena Tjurina jau daudzus gadus dzīvo Londonā. Nesen sieviete nolēma noformēt Latvijas pasi arī savam dēlam, taču ar dokumentu noformēšanu viņai radās problēmas.

Jau 18 gadus sieviete nelieto latviešu valodu. Taču ar angļu valodu pases noformēšanai nepietika.

"Otrajam dēlam tagad ir trīs mēneši, un mēs gribējām noformēt viņam Latvijas pasi, jo esmu Latvijas pilsone. Astotajā maijā mēs iesim, man jau iepriekš atsūtīja vēstuli. Tajā rakstīts, ka obligāti vai nu jāņem līdzi vārdnīca, vai jāatnāk ar cilvēku, kurš runā latviešu valodā, ja neprotat valodu. Tālruni izmantot nedrīkst. Man nav neviena, ar ko atnākt. Šoreiz domāju, ka vienkārši iešu un mēģināšu atcerēties kādus vārdus," stāsta sieviete.

Latvijas Ārlietu ministrijā skaidro: šāda prasība patiešām pastāv - gadījumam, ja nepieciešams aizpildīt dokumentus uz vietas.

"Latvijas vēstniecībās ārzemēs apkalpo valsts valodā un mītnes valsts valodā. Ja nepieciešams noformēt personu apliecinošus dokumentus vai saņemt citus pakalpojumus, ir jāaizpilda dokumenti. Lai to izdarītu, ir jāprot valsts valoda. Ja šādu zināšanu nav, mēs lūdzam ierasties kopā ar oficiālo tulku vai uzticamu personu," skaidro Ārlietu ministrijas pārstāvis Jānis Beķeris.

Pases nozaudēšanas gadījumā notikušā apstākļi arī būs jāapraksta latviešu valodā. Vēstniecības darbinieki nevar palīdzēt ar dokumentu aizpildīšanu.

"Vēstniecības darbinieki nevar aizpildīt dokumentus cita cilvēka vietā. Lai nebūtu pārpratumu, lai pēc tam nebūtu nekādu pretenziju, ka kaut kas ir nepareizi iztulkots. Tā ir katra cilvēka atbildība. Tāpēc nav problēmu saņemt informāciju mītnes valsts valodā, taču aizpildīt jūsu vietā dokumentus darbinieki nevar," paskaidroja Beķeris.

Viņš piebilda, ka šāda kārtība ir spēkā ne tikai Lielbritānijā, kur sazināšanās notiek angļu valodā, bet arī citu valstu vēstniecībās.

0
Tagi:
pase, latviešu valoda
Pēc temata
EDSO komisārs minoritāšu lietās: Baltijas valodu politikai vajadzīgs līdzsvars
Ar varu mīļš nebūsi: vai latviešu valoda var saliedēt latviešus un krievus?
Aptaujai par Latvijas neatkarību – 30. Kāpēc daudzi krievi balsoja pret?