Naudas izņemšana bankomātā. Foto no arhīva

Covid-19: vai Latvijas bankām nebūtu īstais laiks solidarizēties ar iedzīvotājiem

69
(atjaunots 18:37 02.04.2020)
Krīžu un epidēmiju viļņi izskalo krastā daudz atkritumu. Izjūtot, ka var uzdzīvoties uz kopīgas nelaimes rēķina, pamostas tie, kam šāda nelaime ir barotne, iespēja nopelnīt.

Lielu satricinājumu periodā parādās viltus sociālie darbinieki, kuri tiecas "palīdzēt" sirmgalvjiem, brīnumaino zāļu pret koronavīrusu tirgotāji, ātro kredītu firmas aktivizē reklāmu. Aizvakar saņēmu e-pastā ziņu no vienas no tām ar aicinājumu "paliec mājās". Protams, ātrāk atrāpošu aizņemties. Neraugoties uz nokritušajām naftas cenām un ieteikumiem atturēties no sabiedriskā transporta izmantošanas, degvielas uzpildes staciju īpašnieki negrasās samazināt cenas.

Urā! Viņiem ir brīvdienas

Un te, starp visām šīm salašņām, visi baltā uz skatuves mēles iziet bankas. Šīs iestādes ar laipna samarieša manierēm dāsni piedāvā klientiem, kuriem ar epidēmiju saistītās krīzes dēļ parādījušās grūtības ar kredīta vai līzinga nomaksu, kredītbrīvdienas.

Cēli, taču tas ir tikai un vienīgi pirmais iespaids. Jo brīvlaiks patiesībā izrādās pagarināts "mācību gads". Jūs tiekat atbrīvoti tikai no pamatsummas nomaksas. Bet procentus (no nenomaksātās summas) turpināt maksāt katru mēnesi.

Tātad banka savu izdevību nav palaidusi garām – jo ilgākas brīvdienas, jo vairāk jūs tai samaksāsiet. Un jau pēc brīvlaika beigām jaunajā "mācību gadā" jūs visu atgriežat bankai – kredīta atmaksas termiņš paliek iepriekšējs, savukārt parāda pamatsummas daļa, kas netika izmaksāta brīvlaikā, tiek proporcionāli sadalīta uz atlikušajiem mēnešiem, tātad pieaug.

Ja jums izdosies vienoties ar banku par kredīta pagarināšanu, baņķieri atkal nebūs zaudētājos – viņi nopelnīs vairāk uz to pašu procentu rēķina. Un vēl paņems arī komisiju par kredīta noteikumu izmaiņām. Varētu padomāt, ka bankas darbinieki strādā nevis par konkrētu algas likmi, bet gan saņem algu atkarībā no izstrādes.

Nē, skaidrs, ka bankai tas ir bizness, taču pasludināt sevi tādā gadījumā par labdari ir cinisma augstākā pakāpe.

Laiks atdot parādiņu

Un te atmiņā nāk virkne gadījumu, kad "nabadziņi" bankas, kuras sava skopuma un kļūdaino aprēķinu dēļ iekļuva "bezizejā" (atcerieties Vinniju Pūku, kurš pārēdās medu un nespēja izkļūt no alas), tika pasludinātas par sistēmas daļām un valstij svarīgām. Un tika glābtas uz nodokļu maksātāju rēķina.

Un šķiet, ka esošā nelaime ir bankām vispiemērotākais gadījums, lai atgrieztu Latvijas iedzīvotājiem "solidaritātes parādiņu". Lai iedod īstas brīvdienas, atbrīvojot to laikā iedzīvotājus un uzņēmējus no procentu atmaksas. Pagarina atmaksas termiņus bez verdzībai līdzīgiem nosacījumiem. Piešķir bezprocentu aizdevumus.

Starp citu, sabiedrības iniciatīvu portālā Manabalss.lv sākusies parakstu vākšana par kredītu maksājumu atlikšanu Latvijas iedzīvotājiem līdz Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes beigām.

Jo mēs taču labi atceramies, kā bankas izrādīja savu solidaritāti Latvijas iedzīvotājiem, kuri nespēja segt hipotekāros maksājumus pēc 2008. gada krīzes. Izmantojot klientu dramatisko situāciju, kuri gāja uz banku vienoties par sevis glābšanas pasākumiem, bankas, kā īsti šakāļi, palielināja procentu likmes, pēc kā cilvēks zaudēja gan naudu, gan mājokli un bieži bija spiests doties atstrādāt parādu uz ārzemēm.

Tā kā, lūdzu, reabilitējieties, padalieties ar cietušajiem cīņā pret Covid-19. Bet nē, ziniet, nav piemērots brīdis. Latvijas komercbanku peļņa pērn nokrita 2,5 reizes, sastādot vien 118 miljonus eiro.

Savukārt aizpagājušajā nedēļā Zviedrijas Finanšu inspekcija piemēroja pret Zviedrijas Swedbank naudas sodu 4 miljardu kronu apmērā (aptuveni 360 miljoni eiro) par naudas atmazgāšanas pieļaušanu. Ar to nodarbojās arī citas cienījamas skandināvu bankas, atmazgājot miljardiem šaubīgas izcelsmes eiro.

Nolasiet visu rēķinu

Ar bankām ir arī citi rēķini kārtojami. Jāsaka, tās likušas stipri vilties tajās. Kopš paša sākuma, kad ziemeļu baņķieri izcēlās mūsu mežonīgajos, ar komercbanku pakalpojumiem neapņemtajos krastos, viņi bija (kā noskaidrojies, prata šķist) gan iedzīvotājiem, gan politiķiem kārtīguma, lietišķās ētikas paraugs. Un kaut kur pat "skandināvu demokrātijas" un pilsoņu sabiedrības augsto standartu sūtņi.

Rietumu bankas pēcpadomju cilvēkam bija bastions, kur nespēja iekļūt ideoloģiskie atkritumi, neuzdrīkstējās bāzt degunu valsts, kur pastāvēja noguldījuma noslēpums, kā grēksūdzes noslēpums, un klienta interese stāvēja augstāk par visu pārējo.

Taču pakāpeniski negatīvā bilance Latvijā pārstāvēto banku reputācijā krājās. Tā ir gan to vaina (nevajadzēja izsniegt kredītus ar 110% no objekta vērtības) hipotekārajā krīzē un mūsējo plūsmā "to Dublin". Tas ir gan fakts, ka bankas atteicās izpildīt vienu no savām pamatfunkcijām – kreditēt tautsaimniecību. Vienīgais dzīvoklis – tā ir ķīla, ko var atņemt un pārdot, savukārt kaut kāda tur biznesa ideja vai darbmašīna, vai govju bars – tas ir viens vienīgs nelikvīds un galvassāpes.

Pēc tam bankas piekrita ziņot nodokļu inspektoriem par "pārāk lielu" (vairāk nekā 15 tūkstoši eiro gadā) apgrozījumu klientu kontos. Savukārt nesen tām vispār lika rādīt bankas klientu seifu saturu kontrolējošajām iestādēm. Kāds te vairs noguldījuma noslēpums.

Pēc tam mūsu bankas faktiski atbrīvojās no klientūras pēc nacionāli ģeogrāfiskām pazīmēm. Skaidrs taču, ka lauvas daļa to noguldītāju bija no Krievijas un citām NVS valstīm (lūk, no kurienes nāk peļņas kritums 2,5 reizes).

Bankas "politiskās sardzes" vietā

Pakāpeniski bankas kļuva par kaut ko līdzīgu papildsvaram un politiskās apsardzes vienībai. Tās slēdza kontus maniem kolēģiem par to vien, ka viņiem bija tā greznība atļauties savu viedokli, sadarbojoties ar Sputnik Latvija. Un lai ko tu nesaki, atbilde ir "noziegums".

Taču pašas, izrādās, niekojās ar miljardu atmazgāšanu! Skaidrs, ka tagad mūsu "pareizās un negrēcīgās" bakas ir spiestas izpatikt varasiestāžu vēlmēm, lai tās neapsūdz tās nelojalitātē vai teroristu atbalstīšanā.

Par vienām no pēdējām pilēm šajā slikti smakojošajā traukā var nosaukt stāstu ar partiju "Latvijas Krievu savienība" (LKS) un krievvalodīgo "Pirmo Baltijas kanālu" (PBK).

LKS Partiju finansējuma likuma ietvaros, līdzīgi citām Latvijas partijām, kuras ieguva noteiktu vēlētāju skaitu, ir piešķirti līdzekļi no valsts budžeta. Taču partija nekādā veidā nespēj tos saņemt, jo visas Latvijas bankas vai no slēdza tās kontus, vai arī atteicās tos atvērt.

Iemesls? Bankai ir tiesības pārtraukt sadarbību ar jums bez iemeslu izskaidrošanas. Taču pie zīlnieces var neiet – reaģējošā nacionālistiskā Latvijas politiskās elites daļa un liela daļa latviešu preses nežēlo LKS tādus epitetus kā, "Kremļa partija", "Latvijai naidīga partija", "Interfrontes mantiniece", "piektā kolonna" un tamlīdzīgi. Tātad partija it kā nekādus likumus nav pārkāpusi, taču bankas visādam gadījumam "ņēmušas vērā".

Un nesenais stāsts ar PBK? Kanāls bija spiests slēgt ziņu dienestu un atlaist darbiniekus praktiski tā paša iemesla dēļ – bankas slēdza tā kontus. Cilvēkiem vairs nebija no kā izmaksāt algas.

Tādējādi komercbankas Latvijā pilda soda mašīnas funkcijas "nepareizās" un "neērtās" ideoloģijas apkarošanai. To skaitā arī skandināvu bankas ar to neaizspriedumaino "ziemeļvalstu" demokrātiju. Un te jau būtu iemesls kaunēties.

P.S. Runājot vēl par bankām un par tiem, kas uzdzīvojas uz koronavīrusa rēķina. Četru litru kanna ar spirtu dezinfekcijai, kura ražošanu operatīvi uzsāka "Latvijas balzams", ražotāja firmas veikalos maksā 30 eiro. Un tas ir kopā ar niecīgām pašizmaksām un kopā ar to, ka šis stratēģiskais produkts, visticamāk, ir atbrīvots no akcīzes nodokļa.

69
Tagi:
Latvija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (618)
Pēc temata
Apturēt koronavīrusu: policija braukās apkārt Rīgai un meklēs pārkāpējus
Vai koronavīruss Itālijā ir sasniedzis savu kulmināciju: speciālistu viedokļi
PVO: neraugoties uz traģiskajiem mirstības skaitļiem, neaizmirsīsim atveseļojušos skaitu
Koronavīrusa skartie: kas notiks ar Latvijas medijiem
Dzelzceļa kaujas raķešu komplekss, foto no arhīva

"Tas ir nenotverams": Krievijas ierocis, ko ASV nespēja izsekot

5
(atjaunots 10:38 09.08.2020)
Izbūvēt sliedes braucoša vilciena priekšā, ātri salabot lokomotīvi, pārsviest karaspēkus pāri visai valstij – militārie dzelzceļnieki var lepoties ar savām iemaņām.

Viņu tehnika vienmēr ir bijusi neparasta. Par bruņotajiem monstriem uz ceļiem portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Uz rezerves sliedēm

Bruņuvilcieni parādījās jau XIX gadsimtā, tomēr Krievijas armijas rezervē tie ir vēl joprojām. Pirmās Čečenijas kampaņas laikā speciālie dzelzceļa sastāvi SP-1 un SP-2 piesedza remonta brigādes Nazraņas-Groznijas iecirknī. Katram uz platformas – divas kājnieku bruņumašīnas. Turpat iekārtoja slēptuvi ar smilšu maisiem un gultņiem, apšaudes pozīcijas ložmetējiem un automātiskajiem granātmetējiem.

Otrajā Čečenijas kampaņā piedalījās jau pieci specvilcieni. Ekipāžām uzdeva dzelzceļa maršrutu inženierizlūkošanu, fugasu atmīnēšanu, militāro ešelonu apsardzi. Arī šodien bruņotie sastāvi "Baikal", "Terek", "Amur" un "Don" ir gatavi atkal doties ceļā, ja būs nepieciešams. Piemēram, 2015. gadā divi no tiem piedalījās materiāltehniskā nodrošinājuma spēku mācībās vairākos kara apgabalos.

Tomēr draudīgākie monstri uz sliedēm vēl nesen bija 80. gadu beigās bruņojumā uzņemtie militārie dzelzceļa raķešu kompleksi (MDzRK) ar starpkontinentālajām ballistiskajām RS-22. Šie kodolsavaldīšanas līdzekļi bija īpaši mobili, pateicoties attīstītajam dzelzceļa sliežu tīklam, un bija ļoti grūti izsekot tos no satelītiem. Kodolatbruņošanās programmas ietvaros MDzRK tika izņemti no ekspluatācijas vieni no pirmajiem.

2013. gada aprīlī aizsardzības ministra vietnieks Jurijs Borisovs informēja par jaunās paaudzes MDzRK projektu, kas ieguvis nosaukumu "Barguzin". Līdz 2014. gada decembrim AM pieņēma lēmumu par kompleksam paredzētajām raķetēm: RS-24 "Jars". Vienā vilcienā – sešas raķetes. Tām piemēroti ir parastie kravas vagoni, tāpēc MDzRK iespējams efektīvi nomaskēt civilo dzelzceļa sastāvu plūsmā.

Tomēr 2018. gadā noskaidrojās, ka projekts ir iesaldēts, atbrīvotie līdzekļi atvēlēti šahtas bāzes raķešu kompleksa "Avangard" radīšanai. Tomēr raķešu vilcienu iestrādes saglabājās, Krievijai ir pa spēkam organizēt to ražošanu.

Pirmie "Hunhuzi"

Par MDzRK vecvectētiņiem var uzskatīt pirmos krievu bruņuvilcienus, kuri nonāca imperatora armijā 1915. gadā. Armija saņēma piecus specializētos dzelzceļa sastāvus. Par labākajiem bruņuvilcieniem Pirmā pasaules kara gados tiek uzskatīti četri "Hunhuz" tipa sastāvi.

Бронепоезд Хунхуз в Киеве, 1 сентября 1915 года
Bruņuvilciens "Hunhuz" Kijevā, 1915. gada 1. septembrī

Katru veidoja "O" sērijas lokomotīve un divi divasu laukumi. Uz tiem – pa 12 austriešu 8 mm ložmetēji Schwarzlose (trofejas) un pa tornim ar 76,2 mm kalnu lielgabalu (1904. gada paraugs). Bruņu – 1,2-1,6 cm biezas tērauda plāksnes – pilnīgi pietika, lai aizsargātu 94 cilvēku ekipāžu no strēlnieku ieročiem.

1915. gada 24. septembrī agri no rīta galvenais bruņuvilciens izlidoja tieši pret austriešu ierakumiem un atklāja viesuļuguni. Apjukušais pretinieks atkāpās, pārrāvuma vietā nekavējoties metās krievu strēlnieki. Tomēr austrieši ātri attapās un otrā aizsardzības līnija izsita "Hunhuzu" no ierindas.

Krievijas armija aktīvi pielietoja bruņuvilcienus lielās operācijās, piemēram, Brusilova pārrāvumā.

Pa frontes ceļiem

Bruņuvilcieni karoja arī Pilsoņu kara laikā – abās pusēs. Otrajā pasaules karā uz dzelzceļiem karoja vairāk nekā divi simti bruņotu sastāvu, būvēti pēc desmit dažādiem projektiem – gan vieglie, gan supersmagie. Šķiet, vislabāk pazīstamais ir "Žeļezņakovs", kas piedalījās Sevastopoles aizsardzībā.

Матросы едут на бронепоезде Железняков.
© Sputnik / Владислав Микоша
Bruņuvilciens "Žeļezņakov" ("Zaļais spoks") Sevastopolē, 1942. gads.

Tas bija īsts milzenis, bruņots ar pieciem 76 mm lielgabaliem, diviem 82 mm mīnmetējiem, četrpadsmit 7,62 mm Maksima ložmetējiem un diviem 12,7 mm zenīta lielkalibra ložmetējiem uz četrām platformām. Bruņu biezums – 30 mm, ātrums – 50 km/h, tāpēc "Žeļezņakovs" efektīvi izturēja triecienu un ātri izvairījās no apšaudes. Vācieši to nosauca par "zaļo spoku". Klusuma brīžos ekipāža mēdza pārkrāsot sastāvu, mainot maskēšanās krāsas. Uz sliedēm "Žeļezņakovs" izgāja tikai pēc rūpīgas izlūkošanas. Pie apšaudes robežas deva graujošu triecienu pretinieka nocietinājumiem un tūlīt mainīja pozīciju. "Žeļezņakovu" slēpa šaurās nišās klintīs vai tuneļos. Hitleriešiem izdevās atrast bruņuvilcienu. Aviācija uzbruka tunelim, kurā tas slēpās, un sagrāva abas izejas.

Паровоз-памятник Эл-2500 из состава бронепоезда Железняков
Lokomotīve-piemineklis El-2500 no bruņuvilciena "Žeļezņak" sastāva

1942. gada 1. maijā saformētais 31. atsevišķais bruņuvilcienu divizions ar kaujām nogāja no Volgas līdz Berlīnei. Tā galvenais spēks bija sastāvi "Kozjma Miņins" un "Iļja Muromieris". Abi bija bruņoti ar četriem 76 mm lielgabaliem, divām reaktīvo lādiņu palaišanas iekārtām, 12 ložmetējiem un četriem 25 mm automātiskajām zenītiekārtām. Bruņu biezums – 4,5 cm.

Divizions piesedza 61. armijas uzbrukumu Kurskas kaujā, atbrīvoja Rietumukrainu, kāva vāciešus Polijā. Artilerijas divkaujā tas likvidēja vācu bruņuvilcienu, 42 mīnmetēju baterijas, 24 lielgabalus, 14 dzotus, 94 ložmetēju ligzdas, 15 lidmašīnas un simtiem pretinieka kareivju.

Pēc kara

1970. gados, ņemot vērā Ķīnas attiecību saasināšanos ar PSRS, tika pieņemts lēmums būvēt četrus bruņuvilcienus BP-1 Transsibīrijas maģistrāles patrulēšanai gar PSRS un Ķīnas robežu.

Реплика бронепаровоза бронепоезда № 702 Илья Муромец
Bruņuvilciena Nr. 702 "Iļja Muromec" bruņotās lokomotīves replika

Jaunā tehnika piederēja pie, kā tagad mēdz teikt, moduļu tipa. Bruņota lokomotīve vilka astoņas platformas ar diviem peldošajiem tankiem PT-76, astoņiem bruņutransportieriem BTR-40, kā arī laukumu ar divām zenīta iekārtām Zu-23-2

Bija arī pieci kaujas moduļi BTL-1, iedēvēti par bruņuputniem: manevrētspējīga lokomotīve un divas četrasu platformas ar tankiem T-54, T-55 vai T-62. Piedevām – kājnieku nodaļa. Tie varēja rīkoties arī patstāvīgi.

Jāpiebilst, ka šiem vilcieniem nebija lemts piedalīties kaujās. Attiecības ar Pekinu uzlabojās, un BP-1 nosūtīja rezervē.

5
Tagi:
Krievijas Bruņotie spēki, bruņojums, vilciens
ASV karavīri Polijā, foto no arhīva

ASV 5. armijas korpusa pastāvīga klātbūtne Polijā pēc pulvera

16
(atjaunots 16:22 08.08.2020)
Vērā ņemamu ASV bruņoto spēku pastāvīga dislokācija Polijā atgādina "kontrolšāvienu" Eiropas starptautiskās drošības sistēmā.

Ja divu pasaules karu dalībnieks – ASV 5. armijas korpuss – negatavojas trešajam karam, ir grūti izprast, kāda iemesla dēļ tas pārvietots no Ziemeļamerikas uz Baltijas reģionu, uz valsti, kas robežojas ar Krieviju, konstatēja militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

ASV un Polija saskaņojušas "pastiprinātas sadarbības aizsardzības jomā" noteikumus, un 4. augustā izskanēja ziņa, ka Polijas teritorijā darbu sāk ASV 5. armijas korpusa vadība. Saskaņā ar vienošanos, Polijā dislocētajiem 4500 amerikāņu karavīriem pievienosies vēl tūkstotis. Un tas ir tikai lielu pārmaiņu sākums.

Acīmredzot, Vašingtona izraudzījusies Poliju galvenā sabiedrotā lomai Austrumeiropā militāri politiskai konfrontācijai ar Krieviju. Var prognozēt ASV spēku tālāku migrāciju no Vācijas uz Baltijas reģionu, kur arī Lietuva, Latvija un Igaunija ir gatavas konkurēt par Pentagona "mīļākās sievas" statusu – par amerikāņu armijas vienību dislokāciju savā teritorijā.

Iepriekš vēstīts, ka ASV plāno samazināt savu 36 tūkstošus lielo kontingentu Vācijā par 11 900 kareivjiem, no kuriem 5600 tiks dislocēti citās Eiropas valstīs.

Par 5. armijas korpusa jaunās komandstruktūras formēšanu ASV ar mērķi paplašināt iespējas Eiropā – pievēršot uzmanību Krievijai – kļuva zināms jau februārī – par to informēja The Wall Street Journal.

Toreiz notikums nekādu lielo atbalsi neguva. Organizatoriska struktūra, militārā nozīme un ģeogrāfija nebija atspoguļoti pilnībā, turklāt amerikāņu "darbības pret Krievijas potenciālajiem draudiem" nav nekas jauns.

Šķita, ka Pentagons atjaunojis tikai 5. armijas korpusa štābu (tas oficiāli izformēts 2013. gadā), ko veidos 635 militārpersonas, lai "sinhronizēt ASV armijas taktisko vienību, sabiedroto un partneru darbības operācijās Eiropā". Par dislokācijas galveno punktu tika nosaukts Noksa forts Kentuki štatā, un tikai 200 virsniekiem vajadzēja pakot mugursomas tālākam dienestam ASV operatīvajā komandpunktā Eiropā.

Šodien mēs novērojam, kā ASV armijas korpusa štābs Polija "apaug" ar pakļautiem karaspēkiem. Sākumam – pilnvērtīga brigāde, gandrīz 6 tūkstoši cilvēku.

Korpuss ir nopietna lieta

Par armijas korpusa galveno darbības veidu tiek uzskatīts uzbrukums. ASV Lauka nolikumā teikts: "Tikai ar uzbrukumu var salauzt pretinieka pretestību, pārņemt iniciatīvu un galu galā izcīnīt uzvaru kaujā (operācijā)." Runa ir par pārrāvumiem, aplenkumiem un frontālu uzbrukumu īsā laikā ar efektīviem triecieniem ar kodolieročiem un konvenionālajiem līdzekļiem. Tas noteikti ir zināms arī Polijā.

Pēc septiņus gadus ilgas aizmirstības atjaunoto amerikāņu 5. korpusu ir vērts apskatīt tuvāk. ASV Sauszemes spēkos ir tikai četri tamlīdzīgi operatīvi taktiskie grupējumi. Korpusa analogs Krievijā – izvērsta vispārējā armija, ko veido vairākas divīzijas, brigādes un pulki.

Vācijas teritorijā ASV 5. armijas korpusa sastāvā bija trīs divīzijas (tostarp – viena tanku divīzija), sešas brigādes un liels skaits citu vienību – kopā aptuveni 45 tūkstoši karavīru. Tomēr Polijā (un citās Baltijas valstīs) itin labi var pakāpeniski atjaunot tādu struktūru, bruņojuma skaitu un kvalitāti. Pie tam relatīvā "rotācija" neko nemainīs – valstī pastāvīgi uzturēsies desmitiem tūkstošu amerikāņu karavīru ar saviem ieročiem un kara tehniku.

Nesenā pagātnē ASV armijas korpusu veidoja viena tanku un divas mehanizētās divīzijas, bruņu kavalērijas pulks, divas lauka artilērijas grupas. Kopā – līdz 60 tūkstoši karavīru, 900 tanki, aptuveni 20 operatīvi taktisko raķešu Lance starta iekārtas, vairāk nekā divi simti 203 mm un 155 mm kalibra haubices (tās var izmantot arī kodollādiņus), 300 mīnmetēji, līdz 3800 granātmetēji, 200 helikopteri, vairāk nekā 300 zenītlīdzekļu.

Pie tam Vašingtonas un Varšavas vienošanās paredz dislocēt Polijā amerikāņu armijas mācību centru, bezpilota lidaparātu eskadriļu Laskas pilsētā un speciālo uzdevumu vienības Ļubļiņecas pilsētā.

Pēc tam vienā brīdī būs loģiski pastiprināt PGA un PRA sistēmu, "savilkt" Polijā amerikāņu vidēja darbības rādiusa raķetes. Kaut kādu iemeslu dēļ ASV taču izstājās no INF un plāno Krievijas "savaldīšanu" gadiem uz priekšu.

Veidojas ļoti labi saprotama situācija. Tā apdraud ne tikai Krievijas Federāciju vien. Pēc abiem pasaules kariem ASV 5. armijas korpuss piedalījās karadarbībā Dienvidslāvijā (1995. gads), Irākā (no 2002. gada), Afganistānā (no 2006. gada). Rezultātā minētās valstis tika lemtas gadiem ilgām nelaimēm, tajās sagrauta ekonomika, gājuši bojā tūkstošiem mierīgu iedzīvotāju.

ASV armijas korpusi netiek formēti miera misijām, un perspektīvā Polija nevar justies drošībā.

Akmens svešā dārziņā

Tomēr Polijas valdība ir sajūsmā par ASV armijas lielā štāba pārdislokāciju uz Poznaņu (300 km attālumā no Kaļiņingradas apgabala) un amerikāņu militārā grupējuma pieaugumu. Politiķi dēvē savu valsti par NATO jaunās koncepcijas "stūrakmeni" austrumu virzienā. Varšavu priecē pat jaunā terminoloģija – amerikāņu politiķi un ģenerāļi aizvien biežāk runā nevis par austrumu flanga aizsardzību, bet gan par "NATO austrumu fronti". Pārsteidzoša vieglprātība. Fronte neizbēgami nozīmē karu un tūkstošiem cilvēku nāvi. Nekā laba.

Protams, Krievija savlaicīgi, konsekventi un mūsdienīgi reaģēs uz ASV 5. armijas korpusa parādīšanos kaimiņos. Ja Pentagons reiz, nepūloties īpaši saskaņot rīcību ar Poliju, nolems iemest "stūrakmeni" kaimiņu "dārziņā", nav grūti iedomāties, kas un kādā skaitā atlidos atbildei.

2020. gadā Krievijas Bruņoto spēku bruņojuma modernizācija sasniegs 70%. Krievijas karaspēku un flotes cīņas gatavības pārbaude jūlijā 149 755 karavīri 52 sauszemes, aviācijas un jūras poligonos sekmīgi izpildīja manevrietilpīgas aizsardzības un uzbrukuma uzdevumus, kuros tika izmantotas  26 820 bruņojuma un kara tehnikas vienības, 414 lidaparāti, 106 kuģi. Septembrī mēs ieraudzīsim daudz interesanta stratēģiskajās štāba mācībās "Kaukāzs 2020".

Lai arī Krievija ir daudz hiperskaņas "dūžu piedurknē", tai ir daudz vairāk valstiskās gudrības un savaldības attiecībās ar neadekvātiem "partneriem". Tāpēc globāls konflikts Eiropai un Amerikai nav nenovēršams.

Pentagona gājiens uz Tuvajiem Austrumiem var arī nākotnē būt "ASV lielākā kļūda". Tā būs  mazāka nekā karš ar Krieviju. Spriežot pēc ASV valsts sekretāra Maika Pompeo nesenā vērtējuma, Vašingtona un Maskava ir panākušas progresu pārrunās par bruņojuma kontroli. Tiesa, ASV bijusī valsts sekretāre Kondolīza Raisa drošības forumā Aspenā (Aspen Security Forum) tajā pašā dienā klāstīja: "Tā ir laba doma – izvest daļu spēku no Vācijas un dislocēt tālāk uz austrumiem" (ASV konkurējošie politiskie spēki ir aizkustinoši vienprātīgi "Krievijas savaldīšanas" stratēģijā).

Un tomēr ASV 5. armijas korpuss Polijā ne mazākā mērā neiekļaujas miermīlīgas līdzāspastāvēšanas  shēmā. Tā dēļ Baltijas valstis līdz ar visu Eiropu ir lemtas ilgstošai militāri politiskai turbulencei.

16
Tagi:
karaspēks, Polija, ASV
Pēc temata
Nesavaldība savaldīšanas labad. ASV pārsviež spēkus tuvāk Krievijas robežām
Pentagons: ASV nosūtīs uz Poliju papildu 1000 karavīru
Eksperts: Poliju neinteresē, vai ASV dislocēs spēkus Baltijā
Polijā sākušās mācības, kas varēja kļūt par ASV spēku masveida pārvietošanu uz Eiropu
Protesti Beirūtā, foto no arhīva

Protestos Beirūtā cietuši vairāk nekā 700 cilvēki

0
(atjaunots 10:54 09.08.2020)
Sestdien tūkstošiem cilvēku izgāja pret valdību vērstā mītiņā ar valdības demisijas un reformu prasībām. Drīz mītiņš izvērtās plašās sadursmēs.

RĪGA, 9. augusts - Sputnik. Sadursmēs starp protestu akciju dalībniekiem un varasiestāžu darbiniekiem Beirutā cietuši vairāk nekā 700 cilvēki, informē RIA Novosti, atsaucoties uz Kataras telekanāla Al Jazeera sniegtajām ziņām.

Iepriekš Libānas armija atbrīvoja valsts Ārlietu ministrijas galveno mītni, kā arī Ekonomikas un Enerģētikas ministriju ēkas, ko sestdien ieņēma protestu dalībnieki. Saskaņā ar telekanāla "Al Hadath" rīcībā esošajiem datiem, Beirutas ielās atkal valda miers.

"Vairāk nekā 728 cilvēki ievainoti protestos Libānas galvaspilsētā," ziņoja telekanāls.

Sestdien tūkstošiem cilvēku izgāja pret valdību vērstā mītiņā ar valdības demisijas un reformu prasībām. Drīz mītiņš izvērtās plašās sadursmēs. Demonstranti ieņēma četru ministriju un banku asociāciju ēkas. Iekšlietu ministrija ziņoja par viena kārtības sarga bojāeju.

4. augustā Beirūtas jūras ostas rajonā, netālu no Libānas Jūras kara spēku bāzes atskanēja spēcīgs sprādziens. Tā vilnis sagrāva un sapostīja desmitiem māju un automašīnu, daudzos galvaspilsētas kvartālos izsisti logi. Vietējās varasiestādes ziņoja, ka sprādziens izcēlies, kad detonēja 2750 tonnas amonija salpetra, kas glabājās noliktavā kopš 2014. gada, kad ķimikālijas konfiscēja valsts muitas dienests. Sprādzienā dzīvības zaudējuši 158 cilvēki, vairāk nekā 6 tūkstoši guvuši ievainojumus.

0
Tagi:
protesti, Beirūta
Pēc temata
Vairāk nekā simt upuru, tūkstošiem cietušo: baismīgais sprādziens Beirūtas ostā
Desmitiem cilvēku gāja bojā sprādziena rezultātā Beirūtas ostā