Naudas izņemšana bankomātā. Foto no arhīva

Covid-19: vai Latvijas bankām nebūtu īstais laiks solidarizēties ar iedzīvotājiem

65
(atjaunots 18:37 02.04.2020)
Krīžu un epidēmiju viļņi izskalo krastā daudz atkritumu. Izjūtot, ka var uzdzīvoties uz kopīgas nelaimes rēķina, pamostas tie, kam šāda nelaime ir barotne, iespēja nopelnīt.

Lielu satricinājumu periodā parādās viltus sociālie darbinieki, kuri tiecas "palīdzēt" sirmgalvjiem, brīnumaino zāļu pret koronavīrusu tirgotāji, ātro kredītu firmas aktivizē reklāmu. Aizvakar saņēmu e-pastā ziņu no vienas no tām ar aicinājumu "paliec mājās". Protams, ātrāk atrāpošu aizņemties. Neraugoties uz nokritušajām naftas cenām un ieteikumiem atturēties no sabiedriskā transporta izmantošanas, degvielas uzpildes staciju īpašnieki negrasās samazināt cenas.

Urā! Viņiem ir brīvdienas

Un te, starp visām šīm salašņām, visi baltā uz skatuves mēles iziet bankas. Šīs iestādes ar laipna samarieša manierēm dāsni piedāvā klientiem, kuriem ar epidēmiju saistītās krīzes dēļ parādījušās grūtības ar kredīta vai līzinga nomaksu, kredītbrīvdienas.

Cēli, taču tas ir tikai un vienīgi pirmais iespaids. Jo brīvlaiks patiesībā izrādās pagarināts "mācību gads". Jūs tiekat atbrīvoti tikai no pamatsummas nomaksas. Bet procentus (no nenomaksātās summas) turpināt maksāt katru mēnesi.

Tātad banka savu izdevību nav palaidusi garām – jo ilgākas brīvdienas, jo vairāk jūs tai samaksāsiet. Un jau pēc brīvlaika beigām jaunajā "mācību gadā" jūs visu atgriežat bankai – kredīta atmaksas termiņš paliek iepriekšējs, savukārt parāda pamatsummas daļa, kas netika izmaksāta brīvlaikā, tiek proporcionāli sadalīta uz atlikušajiem mēnešiem, tātad pieaug.

Ja jums izdosies vienoties ar banku par kredīta pagarināšanu, baņķieri atkal nebūs zaudētājos – viņi nopelnīs vairāk uz to pašu procentu rēķina. Un vēl paņems arī komisiju par kredīta noteikumu izmaiņām. Varētu padomāt, ka bankas darbinieki strādā nevis par konkrētu algas likmi, bet gan saņem algu atkarībā no izstrādes.

Nē, skaidrs, ka bankai tas ir bizness, taču pasludināt sevi tādā gadījumā par labdari ir cinisma augstākā pakāpe.

Laiks atdot parādiņu

Un te atmiņā nāk virkne gadījumu, kad "nabadziņi" bankas, kuras sava skopuma un kļūdaino aprēķinu dēļ iekļuva "bezizejā" (atcerieties Vinniju Pūku, kurš pārēdās medu un nespēja izkļūt no alas), tika pasludinātas par sistēmas daļām un valstij svarīgām. Un tika glābtas uz nodokļu maksātāju rēķina.

Un šķiet, ka esošā nelaime ir bankām vispiemērotākais gadījums, lai atgrieztu Latvijas iedzīvotājiem "solidaritātes parādiņu". Lai iedod īstas brīvdienas, atbrīvojot to laikā iedzīvotājus un uzņēmējus no procentu atmaksas. Pagarina atmaksas termiņus bez verdzībai līdzīgiem nosacījumiem. Piešķir bezprocentu aizdevumus.

Starp citu, sabiedrības iniciatīvu portālā Manabalss.lv sākusies parakstu vākšana par kredītu maksājumu atlikšanu Latvijas iedzīvotājiem līdz Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes beigām.

Jo mēs taču labi atceramies, kā bankas izrādīja savu solidaritāti Latvijas iedzīvotājiem, kuri nespēja segt hipotekāros maksājumus pēc 2008. gada krīzes. Izmantojot klientu dramatisko situāciju, kuri gāja uz banku vienoties par sevis glābšanas pasākumiem, bankas, kā īsti šakāļi, palielināja procentu likmes, pēc kā cilvēks zaudēja gan naudu, gan mājokli un bieži bija spiests doties atstrādāt parādu uz ārzemēm.

Tā kā, lūdzu, reabilitējieties, padalieties ar cietušajiem cīņā pret Covid-19. Bet nē, ziniet, nav piemērots brīdis. Latvijas komercbanku peļņa pērn nokrita 2,5 reizes, sastādot vien 118 miljonus eiro.

Savukārt aizpagājušajā nedēļā Zviedrijas Finanšu inspekcija piemēroja pret Zviedrijas Swedbank naudas sodu 4 miljardu kronu apmērā (aptuveni 360 miljoni eiro) par naudas atmazgāšanas pieļaušanu. Ar to nodarbojās arī citas cienījamas skandināvu bankas, atmazgājot miljardiem šaubīgas izcelsmes eiro.

Nolasiet visu rēķinu

Ar bankām ir arī citi rēķini kārtojami. Jāsaka, tās likušas stipri vilties tajās. Kopš paša sākuma, kad ziemeļu baņķieri izcēlās mūsu mežonīgajos, ar komercbanku pakalpojumiem neapņemtajos krastos, viņi bija (kā noskaidrojies, prata šķist) gan iedzīvotājiem, gan politiķiem kārtīguma, lietišķās ētikas paraugs. Un kaut kur pat "skandināvu demokrātijas" un pilsoņu sabiedrības augsto standartu sūtņi.

Rietumu bankas pēcpadomju cilvēkam bija bastions, kur nespēja iekļūt ideoloģiskie atkritumi, neuzdrīkstējās bāzt degunu valsts, kur pastāvēja noguldījuma noslēpums, kā grēksūdzes noslēpums, un klienta interese stāvēja augstāk par visu pārējo.

Taču pakāpeniski negatīvā bilance Latvijā pārstāvēto banku reputācijā krājās. Tā ir gan to vaina (nevajadzēja izsniegt kredītus ar 110% no objekta vērtības) hipotekārajā krīzē un mūsējo plūsmā "to Dublin". Tas ir gan fakts, ka bankas atteicās izpildīt vienu no savām pamatfunkcijām – kreditēt tautsaimniecību. Vienīgais dzīvoklis – tā ir ķīla, ko var atņemt un pārdot, savukārt kaut kāda tur biznesa ideja vai darbmašīna, vai govju bars – tas ir viens vienīgs nelikvīds un galvassāpes.

Pēc tam bankas piekrita ziņot nodokļu inspektoriem par "pārāk lielu" (vairāk nekā 15 tūkstoši eiro gadā) apgrozījumu klientu kontos. Savukārt nesen tām vispār lika rādīt bankas klientu seifu saturu kontrolējošajām iestādēm. Kāds te vairs noguldījuma noslēpums.

Pēc tam mūsu bankas faktiski atbrīvojās no klientūras pēc nacionāli ģeogrāfiskām pazīmēm. Skaidrs taču, ka lauvas daļa to noguldītāju bija no Krievijas un citām NVS valstīm (lūk, no kurienes nāk peļņas kritums 2,5 reizes).

Bankas "politiskās sardzes" vietā

Pakāpeniski bankas kļuva par kaut ko līdzīgu papildsvaram un politiskās apsardzes vienībai. Tās slēdza kontus maniem kolēģiem par to vien, ka viņiem bija tā greznība atļauties savu viedokli, sadarbojoties ar Sputnik Latvija. Un lai ko tu nesaki, atbilde ir "noziegums".

Taču pašas, izrādās, niekojās ar miljardu atmazgāšanu! Skaidrs, ka tagad mūsu "pareizās un negrēcīgās" bakas ir spiestas izpatikt varasiestāžu vēlmēm, lai tās neapsūdz tās nelojalitātē vai teroristu atbalstīšanā.

Par vienām no pēdējām pilēm šajā slikti smakojošajā traukā var nosaukt stāstu ar partiju "Latvijas Krievu savienība" (LKS) un krievvalodīgo "Pirmo Baltijas kanālu" (PBK).

LKS Partiju finansējuma likuma ietvaros, līdzīgi citām Latvijas partijām, kuras ieguva noteiktu vēlētāju skaitu, ir piešķirti līdzekļi no valsts budžeta. Taču partija nekādā veidā nespēj tos saņemt, jo visas Latvijas bankas vai no slēdza tās kontus, vai arī atteicās tos atvērt.

Iemesls? Bankai ir tiesības pārtraukt sadarbību ar jums bez iemeslu izskaidrošanas. Taču pie zīlnieces var neiet – reaģējošā nacionālistiskā Latvijas politiskās elites daļa un liela daļa latviešu preses nežēlo LKS tādus epitetus kā, "Kremļa partija", "Latvijai naidīga partija", "Interfrontes mantiniece", "piektā kolonna" un tamlīdzīgi. Tātad partija it kā nekādus likumus nav pārkāpusi, taču bankas visādam gadījumam "ņēmušas vērā".

Un nesenais stāsts ar PBK? Kanāls bija spiests slēgt ziņu dienestu un atlaist darbiniekus praktiski tā paša iemesla dēļ – bankas slēdza tā kontus. Cilvēkiem vairs nebija no kā izmaksāt algas.

Tādējādi komercbankas Latvijā pilda soda mašīnas funkcijas "nepareizās" un "neērtās" ideoloģijas apkarošanai. To skaitā arī skandināvu bankas ar to neaizspriedumaino "ziemeļvalstu" demokrātiju. Un te jau būtu iemesls kaunēties.

P.S. Runājot vēl par bankām un par tiem, kas uzdzīvojas uz koronavīrusa rēķina. Četru litru kanna ar spirtu dezinfekcijai, kura ražošanu operatīvi uzsāka "Latvijas balzams", ražotāja firmas veikalos maksā 30 eiro. Un tas ir kopā ar niecīgām pašizmaksām un kopā ar to, ka šis stratēģiskais produkts, visticamāk, ir atbrīvots no akcīzes nodokļa.

65
Tagi:
Latvija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (522)
Pēc temata
Apturēt koronavīrusu: policija braukās apkārt Rīgai un meklēs pārkāpējus
Vai koronavīruss Itālijā ir sasniedzis savu kulmināciju: speciālistu viedokļi
PVO: neraugoties uz traģiskajiem mirstības skaitļiem, neaizmirsīsim atveseļojušos skaitu
Koronavīrusa skartie: kas notiks ar Latvijas medijiem
Kodolbumbas sprādziens, foto no arhīva

Baismīgāk nekā Hirosima: kur ASV atkal plāno kodolsprādzienus

37
(atjaunots 10:12 04.06.2020)
Atvērti poligoni, kodolsprādzienu "sēnes" un jaunas bruņošanās sacīkstes – Vašingtona pavisam nopietni domā atsākt kodolieroču izmēģinājumus pēc gandrīz 30 gadus ilga pārtraukuma.

Kopš 1992. gada kaujas galviņu detonācija tika modelēta tikai datorā. Par to, kādus draudus pasaule nes amerikāņu kārtējā iniciatīva, portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

Vecā shēma

ASV administrācija un Pentagona ierēdņi uzskata kodolizmēģinājumus par spiediena līdzekli pret Krieviju un Ķīnu pārrunās par bruņojuma kontroli. Kā jau tas gadījies agrāk, par ieganstu izmantotas Savienoto Valstu nekādi nepierādītās apsūdzības pret citām valstīm par starptautisko līgumu pārkāpumiem.

Piemēram, aprīlī Valsts departaments iesniedza Kongresā ikgadējo pārskatu, kurā teikts, ka Krievija it kā ne vienmēr ziņojot Vašingtonai par kodoleksperimentiem, lai arī saskaņā ar PSRS un ASV līgumu par pazemes izmēģinājumu ierobežošanu tās pienākums ir sniegt atbilstoši informāciju. Vienlaikus Valsts departaments apsūdzēja Ķīnu par slepeniem kodolizmēģinājumiem. Amerikāņu analītiķi ir noraizējušies par ĶTR aktīvo darbu Lobnora poligonā.

Krievijas ĀM pieļāva, ka ASV plāno atteikties no Vispārējā līguma par kodolizmēģinājumu aizliegšanu (VLKA).

"Shēma ir skaidra: vispirms skan izdomātas apsūdzības, pēc tam tiek gatavota augsne kaut kādiem acīmredzamiem administrācijas soļiem," paziņojumu komentēja ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova.

Galīgais lēmums vēl nav pieņemts, taču, domājams, diskusija turpināsies. Iniciatīvu jau negatīvi novērtējuši eksperti, turklāt ne tikai Krievijā, bet arī ASV. Piemēram, nekomerciālās Bruņojuma kontroles asociācijas izpilddirektors Derils Kimbals nosauca šo soli par aicinājumu citām kodolvalstīm sekot ASV piemēram un prognozēja nebijušas stratēģiskā bruņojuma sacīkstes. Pēc analītiskā centra "Valdai" militārā eksperta Artjoma Kurejeva domām, ASV kodolizmēģinājumi ne tikai saasinās Krievijas un ASV attiecības, bet arī saskarsies ar ļoti negatīvu attieksmi Eiropā.

"Diezin vai pat uzticamākie ASV partneri – Lielbritānija un Vācija – to atbalstīs, - teica Kurejevs sarunā ar RIA Novosti. – No otras puses tamlīdzīgi izmēģinājumi ļautu Krievijai un Ķīnai mazliet uzlabot savu imidžu pasaules arēnā, labprātīgi atsakoties no jebkādu kodolsprādzienu atsākšanas."

Pakāpeniska sagraušana

Militāro zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis Sergejs Sudakovs uzskata, ka šodien neviens nekavē ASV vienpusējā kārtībā izstāties no VLKA.

"Jebkādas starptautiskas vienošanās un organizācijas, kas, pēc Vašingtonas domām, kavē ASV attīstību, tagad tām vienkārši nav vajadzīgas, - viņš norādīja. – ASV izstājās no INF, praktiski lauza NEW START – nevēlas to pagarināt. Pēc tam sekoja Atvērto debesu līgums. Krievija būs spiesta uzskatīt par pašsaprotamu ASV izstāšanos no VLKA. Rietumos ļoti labi saprot, ka pasaule tagad ir iekārtota citādi un var rīkoties patstāvīgi. Domāju, nākamais līgums, no kā izstāsies amerikāņi, būs vienošanās par bruņojuma izvešanu kosmosā."

Sudakovs atzīmēja, ka iespējams ļoti ātri sagatavoties kodolizmēģinājumiem.

"ASV kartē ir divas vietas, kur Krievija nekad netika ielaista Atvērto debesu līguma ietvaros: Aleutu salas un Havajas, - konstatēja eksperts. – Diezin vai ASV spridzinās Havaju salās, bet Aleutu salās viņi to itin labi var darīt. Poligoni nekur nav pazuduši. Nevadā tā vispār nav problēma – to pat nevajag atkonservēt, tas slēgts tīri formāli."

Atgādināsim, ka pēdējos gados ASV nopietni ķērušās pie saviem kodolspēkiem. Viens no šīs programmas posmiem ir raķetes ar tikai piecas kilotonnas spēcīgām kodolgalviņām uz stratēģisko zemūdeņu "Ohio" borta. 14 zemūdenēs amerikāņi plāno izvietot vienu vai divas ballistiskās raķetes ar taktiskajiem lādiņiem. Jaunais ierocis paredzēts, lai izlīdzinātu potenciālu ar Krieviju, kam, saskaņā ar Pentagona vērtējumu, ir liels skaits maza gabarīta kodollādiņu. ASV militārpersonas ir pārliecinātas, ka Maskava var pielietot taktiskos kodolieročus, ja saskarsies ar konvencionālā bruņojuma neveiksmi. Turklāt, pec ekspertu domām, mazās kaujas galviņas paredzētas triecieniem pa valstīm, kuru rīcībā kodolieroču nav.

Eksperti norāda: amerikāņi vēlas paši savām acīm pārliecināties, ka mazāki lādiņi dos lielāku efektu. Jaunās paaudzes aviācijas kodolbumbas B61-12 ar samazinātu jaudu parādīsies arī ASV bāzēs Eiropā. B61-12 galvenā īpatnība salīdzinājumā ar agrākajām modifikācijām – speciāla tēmēšanas sistēma. Tas ir, no nevadāma "bluķa" bumba pārvērtusies par precīzu un koriģējamu lādiņu.

"ASV gatavojas nodemonstrēt pasaulei modificētu aviobumbu, kas pārvērtusies par vadāmu ieroci, - atzīmēja Kurejevs. – Amerikāņi to izmēģināja jau pērn, taču bez kodolgalviņas. Pieņemu, ka runa varētu būt arī par tās pielietošanu mācībās kā ieroci pret bunkuriem vai arī pat par dziļa ieguluma objektu likvidācijai paredzēta bruņojuma atsevišķiem izmēģinājumiem."

Politisks gājiens

Vispārējais līgums par kodolizmēģinājumu aizliegšanu darbojas no 1996. gada. To parakstījušas vairāk nekā 180 valstis. Tomēr visas tās nav to ratificējušas, arī ASV. Tāpēc faktiski Vašingtonai ir brīva vaļa.

"Pats par sevi līgums ir gluži kā dzemdībās miris bērns, - uzskata Kurejevs. – Izraēla un ASV nav to ratificējušas, bet trīs jaunie kodolkluba dalībnieki – Indija, Pakistāna un KTDR – vienkārši neko nav parakstījuši. Tātad drīzāk tas nemaz nav līgums, tikai nodomu deklarācija, labas gribas žests."

RIA Novosti aptaujātie eksperti ir pārliecināti: prezidenta Donalda Trampa komanda var izmantot diskusijas par kodolsprādzieniem priekšvēlēšanu kampaņā.

"Trampa tradicionālais konservatīvais elektorāts "Baltā nama saimnieka apņēmīgo viedokli" uztvers ļoti labi, - uzsvēra Kurejevs. – Tiem, kuri gatavi nobalsot par Trampu, Baltais nams nodemonstrēs, ka rīkojas, neskatoties uz starptautisko spiedienu un par galveno uzskata valsts aizsardzības spēju."

Vēl tikai nav zināms, ko īsti grib izmēģināt Pentagons, lai vienlaikus iespaidotu elektorātu un gūtu praktiskus rezultātus, ko nav iespējams aprēķināt datorā. Acīmredzams, ka kodolsprādzieni Nevadā vai Aļaskā radīs protestu vilni. Savukārt sprādziens Aleutu salās Krievijas robežu tuvumā radīs kārtējo plaisu Krievijas un ASV attiecībās, kas jau tāpat ir pietiekami sarežģītas.

37
Tagi:
kodolieroči, Pentagons, ASV
Pēc temata
Krievijas ĀM komentēja scenāriju par kodoluzbrukumu Baltijai
Politologs: aug kodolkara draudi
"Lai krievi paskaidro, priekš kam mums New START": ASV runā par ieroču skaita samazināšanu
"Kur nu vēl tuvāk": kurp ASV vēlas pārvest savu kodolarsenālu
ASV

"Domājams, krievi": uzlauzts ASV absolūtais ierocis

77
(atjaunots 11:27 03.06.2020)
Mediji ziņo, ka pašreizējos grautiņos Amerikā, "pilnīgi iespējams", saskatāma Krievijas aģentu dalība.

Nesen, kad telekanāls CNN laida klajā sižetu, kurā viens no ekspertiem pieļāva, ka nekārtībās piedalās "Krievijas aģenti", - par viņiem savā lapā Twitter īpaši pasmējās Donalds Tramps, portālā RIA Novosti stāsta Viktors Marahovskis.

Atgādināsim, ka ASV prezidenta attiecības ar vienu no ietekmīgākajiem amerikāņu telekanāliem ir mazdrusciņ sliktākas nekā Irānai ar Izraēlu, lai arī vēl nesen tomēr mazliet labākas nekā starp baltajiem un sarkanajiem Pilsoņu karā Krievijā. Jau 2016. gadā CNN izdarīja visu iespējamo, lai Tramps neieņemtu prezidenta posteni, bet pēc tam pilnā sparā ķērās pie "russiagate". Tramps, no savas puses, CNN dēvē tikai par "fakenews CNN", atklāti ienīst kompāniju un priecājas par kanāla reitinga kritumu.

Baltā māja, Vašingtons. Foto no arhīva
© Sputnik / Екатерина Чеснокова

Starp citu, tāpēc īpašu prieku amerikāņu prezidentam sagādāja ziņa par to, ka grautiņu dalībnieki Atlantā pa ceļam uzbrukuši CNN galvenajam ofisam, sadauzījuši stiklus un izdemolējuši, ko vien varējuši. Tramps pārpublicēja tvītu par to, kas tā ir "ironija": protestu dalībnieki izdemolējuši kanālu, kas viņus atbalsta un attaisno.

Taču tagad pats interesantākais. Nesen CNN svinēja savu 40. jubileju.

Tas, kāds šis kanāls bija sākumā un kāds tas kļuvis tagad, uzskatāmi demonstrē visu amerikāņu vispasaules hegemonijas stāstu kopumā.

Pirms četrdesmit gadiem jaunais un nekaunīgais mediju magnāts Teds Tērners nodibināja pirmo cauru diennakti strādājošu tīklu nepārtrauktu ziņu piegādei pa kabeli abonentiem smadzenēs. Tā bija īsta revolūcija informācijas biznesā. Šķiet, tā bija pirmā dzirksts no mūsu tagadējās nezūdošās online dzīves.

Toreiz, 1980.gadā revolūcija bija manāma, taču tai nepiešķīra nekādu īpašu nozīmi, vienkārši tāpēc, ka toreiz rietumvalstīs revolūcijas zinātnē un biznesā, politikā un sociālo tehnoloģiju jomā brāzās vēja ātrumā. Tērners laida klajā diennakts ziņas, nākamajā gadā NASA palaida daudzkārtējo pilotējamo kosmisko kuģi ar astoņu cilvēku ekipāžu (jā, tas bija pirms 39 gadiem, tāpēc atgādināsim, ka tagadējie bļāvieni "mīļais Dieviņ, beidzot taču revolūcija kosmosā" ir parasta reklāmas histērija), tobrīd arī IBM sāka pirmā sērijveida personālā mājas datora ražošanu, rindā stāv mobilais tālrunis, aiz tā vīd pagaidām vēl nevienam nepazīstamais nākotnes karalis – internets. 

Pati Amerika toreiz neapšaubāmi bija XX gadsimta gara iemiesojums. Tā bija jauna, taču jau pieaugusi (amerikāņu vidējais vecums 1980.gadā – 30 gadi) un vai plīsa pa šuvēm gan no importētiem, gan no pašmāju ģēnijiem, vēl lielā mērā klasiski izglītota, liberāla (tālaika izpratne), tehnokrātiska un pie tam – dziļi reliģioza, atjautīga un plēsonīga.

CNN kļuva par plēsonīgās Amerikas spēcīgāko instrumentu, kas ļāva ietekmēt realitāti, un savu spēku demonstrēja savā 11. pastāvēšanas gadā, kad visa planēta kā hipnotizēta vēroja lielisko šovu "Līča karš". Mūsu acu priekšā supertehnoloģiski parādītas supertehnoloģiskās amerikāņu lidmašīnas salauza pretestību, ko rādīja viena no spēcīgākajām armijām Eirāzijā. Šovs, ko toreiz ieraudzīja pasaule, iedvesa veselai cilvēces paaudzei pārliecību: ASV ir neuzvarams un neapturams spēks, neiedomājami apsteidzis visu pārējo cilvēci, bet pārējai pasaulei tagad vienkārši nāksies steigties pakaļ ASV, nekaitināt ASV, klausīt ASV un cerēt uz žēlastību, un katra Zemes iedzīvotāja lielākais sapnis, vienalga, vai tas būtu kenijiešu ekonomists vai krievu dziedātājs, ir laist pasaulē amerikāņus.

Kad tūlīt pēc Irākas militārā spēka no planētas kartes pazuda Padomju Savienība un tās atlūzas viena pēc otras, vienā vai otrā veidā zvērēja uzticību ASV, - tas bija amerikāņu XX gadsimta happy end. Vienam no šīs uzvaras neapšaubāmajiem varoņiem, Tedam Tērneram, atlika tikai apprecēt Džeinas Fondas līmeņa zvaigzni un rokrokā ar sievu doties pretī saulrietam. Tā izlēma arī Teds.

...Taču lieta tāda, ka realitātē nekāda happy end nemēdz būt. Realitātē nesākas noslēguma titri. Realitātē ikviena uzvara, ikviens triumfs nav paliekošs, tam vienmēr seko jauna nodaļa.

Dolāra simbols, foto no arhīva
© Sputnik / Виталий Белоусов

Amerikai, pasaules uzvarētājai, sākās "happy end sindroms", - tā patiešām noticēja, ka cilvēces vēsturē sākušies titri un nekādi sikveli nav gaidāmi.

Daiļrunīgs fakts: tūlīt pēc PSRS sabrukuma amerikāņu valsts organizācijas pārtrauca apmācīt "Krievijas speciālistus": priekš kam mums speciālisti jomā, kuras vairs nav un nekad nebūs?

Veterāni konstatēja, ka arī pati amerikāņu diplomātija sākusi kaut kādu dīvainu triumfālu nāves cilpu: kompromisa meklētāju un manipulāciju meistaru vietā ASV diplomātu skolas sāka laist klajā "labi apmaksātus feldjēgerus, kuri izvadā neapspriežamas pavēles" un uzskata: ja kāds nepakļaujas amerikāņu spiedienam, vajag vienkārši pastiprināt spiedienu.

Sindroma rezultātā cieta arī Amerikāņu "realitātes pults", kuras elementu vidū bija gan CNN, gan Holivuda, gan "krāsainās tehnoloģijas" un – jau tagad, jaunajā gadsimtā – Facebook un Twitter. Kad vairākas valstis tika sodītas ar nāvi pēc nepārprotami melīgām apsūdzībām un aizritēja sekmīgu "twitter-revolūciju" sērija ar attiecīgo mediju atbalstu amerikāņu realitātes kontroles centros, daudzi guva pilnīgu pārliecību: vienīgā pastāvošā realitāte ir tā, ko auditorijas smadzenēs masveidā iefiltrē speciāli apmācīti cilvēki. Populārs strīmeris ar labu kameru un Facebook atbalstu, ar amerikāņu vēstniecību aiz muguras, ar amerikāņu bumbvedējiem pie rokas, - tas ir jauns absolūtais superierocis. Tomēr realitāte parādīja, ka tā vēl ir dzīva un atradīs iespēju atmaksāt, lai kāds būtu spiediens.

Patiesībā "CNN pasaulei" apokalipse sākās 2016. gadā, kad par spīti totālajam pārsvaram amerikāņu mediju sfērā (apmēram 15% pret 85% par labu Klintonei) vēlēšanās uzvarēja Tramps.

Aprindām, ko pieņemts dēvēt par amerikāņu "dziļo valsti", tā bija ļoti nevēlama kandidāta uzvara. Tas bija sāpīgs trieciens "Happu end ēras" idejiskajiem pamatiem, vadāmās realitātes idejai, dogmai par CNN un The New York Times alianses neuzvarāmību. Starp citu, iespējams, tāpēc, ka "dziļā valsts" principā nespēja atteikties no ticības kontrolējamai realitātei, tā pieķērās versijai par krieviem, kuri mistiski "noskauduši" amerikāņu realitāti. Sak, krievi uzlauzuši amerikāņu pulti, tāpēc mēs cietām sakāvi.

Dīvainas apstākļu sakritības dēļ CNN kļuva par maģiskās versijas galveno popularizētāju.

Telekanāls aktīvi darbojās "ASV aukstajā pilsoņu karā", taču tagad pat nav zināms, vai varam to saukt par aukstu.

… Ak jā. Tagad, kad pār trīsdesmit lielpilsētām Amerikā paceļas grautiņu dūmi, pār planētu varonīgi skan pirmā privātā kosmosa kuģa (tas gan taisīts pēc valsts pasūtījuma un par valsts līdzekļiem) signāli, mēs varam iztēloties, kā bijušā pasaules valdnieka teritorijā tālāk veidosies "mediju" un patiesās realitātes attiecības.

Pilnīgi iespējams, tāpat viss turpināsies. Lieta tāda, ka nemēdz būt ne īsts "pasaules gals", ne arī īsts happy end. Apokalipse nebūt ne vienmēr ir nāvējoša lieta. Var gadīties, ka tas ir tikai politiskā, ekonomiskā un, iespējams, arī bruņotā līdera pozīciju zudums. Tas ir tikai neveiksmīgo valsts daļu kritums savdabīgā "jaunattīstības pasaulē" (patlaban pa ASV klīst 40 miljoni bezdarbnieku, un klīst runas, ka tas vēl nav viss) ar visām no tā izrietošajām sociālajām sekām. Tā ir sabiedrības šķelšanās un valsts sadalīšanās nabadzīgās postapokaliptiskās teritorijās un bagātās izolētās oāzēs, kur startēs pat vēl krāšņākas raķetes. Vietām veselas pilsētas strēbs sojas putru, citur – uzņems galvu reibinošus grāvējus ar milzu budžetiem.

Vienkārši vairs nebūs Amerikas, kas reiz palaida "Space Shuttle" un ko varbūt vēl atceras CNN dibinātājs, 81 gadu vecais Tērners.

Var jau gan būt, ka neatceras arī – jau pirms pāris gadiem Tērners atzinās, ka viņu moka demence.

77
Tagi:
protesti, mediji, CNN, ASV
Pēc temata
Eiropas Savienības galvenais diplomāts pasludinājis Amerikas ēras galu
"Vājprāts": latviešus, kuri kļuva par grautiņu aculieciniekiem ASV, šokējusi "brīvība"
Diplomāts nosauca vārdus par Krievijas saikni ar protestiem ASV par viltus ziņām
 Latvijas dzelzceļš, foto no arhīva

Bez kravām viņu darbs nav vajadzīgs: Latvijas dzelzceļš atlaidis 1000 darbiniekus

0
(atjaunots 11:05 05.06.2020)
Latvijas dzelzceļš jau atlaidis 1000 darbinieku, līdz gada beigām plānots atlaist vēl vismaz 500 cilvēkus – kravu apgrozījuma lejupslīdes apstākļos viņu darbs izrādījies nevajadzīgs.

RĪGA, 5. jūnijs — Sputnik. VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) šogad darbinieku skaitu jau samazinājis par aptuveni 1000 cilvēkiem, pastāstīja uzņēmuma pārstāve Ella Pētermane, vēsta Diena.

Darbinieku skaita optimizācija skārusi visus reģionus, kuros atrodas LDz struktūras, lielākajā mērā - Rīgas, Pierīgas un Latgales reģionu.

Darba attiecības tiek pārtrauktas ar administrācijas un tehniskajiem darbiniekiem, kuru funkcijas pārklājas, vai arī kuri vairs nav vajadzīgi kravu apjoma lejupslīdes dēļ.

Darbinieku skaita samazināšana notiek atbilstoši gada sākumā pieņemtajam valdes lēmumam, kas paredz 2020. gadā darba attiecības pārtraukt ar aptuveni 1500 darbiniekiem. Izmaiņas šajā plānā pagaidām nav paredzētas.

Iepriekš vēstīts, ka LDz apgrozījums pērn krities par 7,5% salīdzinājumā ar 2018. gadu un sasniedzis 337,645 milj. eiro. Koncerna zaudējumi sasniedza 9,328 milj. eiro, salīdzinājumā ar peļņu 14,408 milj. eiro apmēra gadu iepriekš. Pērn pa dzelzceļu pārvadāti 41,49 milj. tonnu kravu, par 7,77 milj. tonnu, jeb 15,8% mazāk nekā 2018. gadā. 79,4% šī apjoma sastādīja importa pārvadājumi (32,949 milj. tonnu), par 18,6% mazāk, nekā 2018. gadā. Lielāko daļu kravu plūsmas pa Latvijas dzelzceļu veido partneri no Krievijas – 70,4% pārvadājumu.

"Latvijas dzelzceļa" ienākumi šogad sarukuši tik lielā mērā, ka nesedz izdevumus. Tāpēc izņēmums finansiālā līdzsvara nodrošināšanas labad pieprasa piešķirt no valsts budžeta 25 milj. eiro. vēl 15,8 milj. eiro nepieciešami sabiedriskā transporta pakalpojumu izdevumu kompensācijai, informēja LDz.

"Latvijas dzelzceļš" pārskatījis arī plānoto un uzsākto projektu īstenošanas iespējas, kas tiek finansēti no ES struktūrfondiem. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta. To bija plānots īstenot saiknē ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā piebraucamo ceļu attīstības projektu.

Tāpat "Latvijas Dzelzceļš" informēja, ka līdz šī gada beigām tiks atlaisti 1500 darbinieki – ceturtā daļa uzņēmuma personāla.

Koncernu veido seši meitasuzņēmumi: uzņēmums "LatRailNet" nosaka infrastruktūras ekspluatācijas maksu un sadala dzelzceļa jaudas; "LDZ Cargo" nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos kravu pārvadājumus, "LDZ infrastruktūra" nodarbojas ar infrastruktūras būvdarbiem un apkopi; "LDZ ritošā sastāva serviss" nodarbojas ar ritošā sastāva remontu un uzturēšanu, "LDZ apsardze" atbild par drošību, bet "LDZ loģistika" – par loģistiku.

0
Tagi:
tranzīts, Latvijas Dzelzceļš
Pēc temata
Bez Krievijas kravām Latvijas dzelzceļš cieš zaudējumus
Valsts uzņēmumu valdes locekļu algas sasniegušas griestus
Kravu tranzīts caur Latviju krities vairāk nekā divkārt – un tās vēl nav krīzes beigas
Baltkrievijai parādījām vidējo pirkstu, KF ir savas ostas: Elksniņš par Latvijas tranzītu