Raivis Dzintars 16. martam veltīto pasākumu laikā, 2019. gads

Latvijas skolās rādīs filmu, kas slavina esesiešus?

86
(atjaunots 13:44 26.03.2020)
Protams, būtu naivi cerēt, ka Latvijā valdošās koalīcijas partijas līderi sauks pie kriminālatbildības, turklāt vēl par "ideoloģisku" pantu, tomēr ir nelielas izredzes aprobežot Nacionālās apvienības ambīcijas.

Eiropas Parlamenta deputāte Tatjana Ždanoka nodevusi Valsts drošības dienestam vēstuli, kurā lūdz sākt kriminālprocesu pret "Nacionālās apvienības" līderi Raivi Dzintaru.

Dzintars ir filmas "Latviešu leģions. Taisnības augšāmcelšanās" autors. Tās prezentācija notika 2020. gada 16. martā. Ždanoka uzskata, ka autors ir pārkāpis LR Krimināllikuma 741. pantu. Pants paredz sodu par genocīda, noziegumu pret cilvēci, noziegumu pret mieru un kara noziegumu attaisnošanu, publisku slavināšanu un noliegšanu. Tostarp pantā ir īpaša atsauce par noziegumiem, ko Latvijā pastrādājuši nacisti.

Leģionāri – piemērs skolēniem

Filma publicēta YouTube, es to paskatījos. Parastā koncepcija: būdami SS leģiona rindās, latvieši cīnījušies par Latviju, nevis par Hitleru. Nacistiskā Vācija bija mazāks ļaunums nekā PSRS. Pēc Latvijas okupācijas krievi slepkavojuši un deportējuši latviešus. Lai atmaksātu par deportētajiem radiniekiem un nepieļautu atkārtotu okupāciju, Latvijas pilsoņi masveidā iestājās leģiona. Starptautiskais kara tribunāls atdalījis labos latviešu esesiešus no sliktajiem vācu esesiešiem un neatzina SS latviešu leģionu par noziedzīgu organizāciju.

Vārdu sakot, parastie propagandskie štampi, ko grūž galvās jau 30 gadus.

Likumi Latvijā neaizliedz attaisnot un slavināt latviešu esesiešu darbus. Vācu – aizliedz, latviešu – var. Skaidrs, ka es mazliet pārspīlēju, taču. pēc būtības, stāvoklis ir tieši tāds.

Taču, montējot filmu, tās autors, šķiet, tā aizrāvies ar leģionāru apdziedāšanu, ka iekļāva tajā kinohronikas kadrus, kuros latviešu esesieši sirsnīgi sarunājas ar SS obergrupenfīreru Frīdriju Jekelnu. Tiem, kuri nav par viņu dzirdējuši vai aizmirsuši, īsumā atgādināšu par šo personāžu.

No 1941. gada novembra Jekelns bija SS un policijas augstākais vadītājs Rīgā. Viņš vadīja masu eksekūcijas Vācijas okupētajās teritorijās, speciālists par "ebreju jautājuma galīgo atrisināšanu". Uz viņa sirdsapziņas ir desmitiem tūkstošu Rīgas geto iedzīvotāju dzīvību. Viņš personīgi piedalījās masu nāves sodu izpildē Rumbulā. Par kara noziegumiem viņam piespriests nāves sods. Viņš sodīts ar nāvi pakarot Uzvaras laukumā Rīgā 1946. gada decembrī.

Kara noziedznieka Jekelna iekļaušana filmā, turklāt pozitīvā aspektā, šo epizodi, tātad – arī visu filmu ļauj traktēt kā centienus attaisnot genocīdu, ko nacisti vērsa pret Latvijas pilsoņiem. Tātad uz filmu attiecas 741. pants. No juridiskā viedokļa Ždanokas iesniegums ir korekts.

Protams, būtu naivi cerēt, ka Latvijā valdošās koalīcijas partijas līderi sauks pie kriminālatbildības, turklāt vēl par "ideoloģisku" pantu, tomēr ir nelielas izredzes, ka filmu vismaz aizliegs demonstrēt skolās. Tādu mērķi sev nospraudusi Nacionālā apvienība: vairāki simti skolu saņēmuši NA piedāvājumu izmantot filmu kā papildu mācību materiālu.

Ko lēma Starptautiskais tribunāls

Neonacisti melo, apgalvojot, ka Starptautiskais kara tribunāls ir atbrīvojis latviešu esesiešus no atbildības par kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci.

Tribunāls atzinis, ka SS ir noziedzīga organizācija un atzīmēja, ka, citēju, "nav iespējams izdalīt jebkādu SS daļu, kas nebūtu piedalījusies šajā noziedzīgajā darbībā". Tādējādi SS latviešu leģions (šis jēdziens ietver ne tikai abas esesiešu divīzijas, bet arī policijas bataljonus) ir noziedzīgas organizācijas daļa.

Pie tam Tribunāls patiešām izslēdza no noziedzīgas organizācijas sastāva: 1) personas, kas vardarbīgi iesauktas SS; 2) personas, kas nav pastrādājušas kara noziegumus un noziegumus pret cilvēci. Tātad, lai cilvēks tiktu svītrots no noziedzīgas organizācijas sastāva, jāievēro abi šie noteikumi. Pie tam par iesaukšanu ir svarīga nianse: "iesaukti tādā veidā, ka viņiem nebija izvēles tiesību".

Līdz 1944. gada februārim leģionā nebija nekādas piespiedu mobilizācijas. Vācieši piedāvāja izvēlei trīs variantus: SS leģions, vērmahta palīgvienības, civilais dienests. Tie, kas pieteicās SS (turklāt mobilizācijas pirmajā posmā tādu lēmumu pieņēma apmēram 18 tūkstoši Latvijas pilsoņu), izdarīja brīvprātīgu apzinātu izvēli. Tāpēc viņus nevar uzskatīt par vardarbīgi iesauktiem, - viņiem jānes atbildība kā noziedzīgas organizācijas dalībniekiem.

1944. gadā leģionā jau iesauca piespiedu kārtā, piedraudot ar nāves sodu. Tādu jaunkareivju arī bija daudz, taču mazāk nekā brīvprātīgo.

PSRS pretizlūkošanas un valsts drošības iestāžu darbinieki, kuri organizēja tā saucamās filtrācijas pēc Latvijas atbrīvošanas, šo aspektu ņēma vērā. Tika arestēti zonderkomandu dalībnieki, SS leģiona virsnieki, dezertieri no Sarkanās armijas. Leģiona ierindnieki un unteroficieri, ja viņi nebija piedalījušies eksekūcijās pret civilajiem iedzīvotājiem, tika atlaisti mājās.

Pateicoties šādai pieejai, brīvībā palika, piemēram, viens no filmas personāžiem – Visvalds Lācis. Viņam paveicās: viņš izgāzās oficiera eksāmenā.

Frontinieki vai bendes?

Filmā "Latviešu leģions. Taisnības augšāmcelšanās", tāpat kā citos propagandiskos materiālos, neonacisti izvairās pieminēt, ko cilvēks darījis pirms iestāšanās vienā no SS divīzijām.

Atceros, latviešu emigrantu presē lasīju nekrologus, kas bija veltīti Cīrulim, vienam no Žetjanaja Gorka slepkavām, vēlāk – organizācijas "Daugavas vanagi" aktīvistam. Visur viens un tas pats, gluži kā ar koppapīru: dienēja latviešu armijā, pēc tam padomju armijā, dezertēja... Bet pēc tam vienā rāvienā nokļuva frontē SS divīzijas sastāvā. Bet ko viņš darījis kara pirmajos gados, – klusums.

Lieta tāda, ka SS divīziju kodolu veidoja policijas bataljonu brīvprātīgie, kuri jau 1941. gadā pievienojās hitleriešiem un pastrādāja baismīgus, asiņainus noziegumus gan Latvijā, gan aiz tās robežām. Atsauciet atmiņā to pašu ciemu Žestjanaja Gorka Novgorodas apgabalā un operāciju "Ziemas burvība" Baltkrievijā.

Cilvēki, kuri slavina leģionu, tā locekļus tēlo kā vīrišķīgus frontiniekus, kuru rokas nav līdz elkoņiem civiliedzīvotāju asinīs. Taču pirms frontes ļoti daudzi paspēja kļūt par bendēm.

86
Tagi:
nacionālpatrioti, Tatjana Ždanoka, Latvija, SS Latviešu leģions
Pēc temata
Vēl joprojām dzīvo Latvijā: Maskava nosauks 96 SS latviešu leģiona veterānu vārdus
Djukovs: Pabrika runa par latviešu SS leģionāriem – par traku pat Latvijā
LKS pret SS leģionāru gājienu: apsūdzības pret Ždanoku un Bulgārijas piemērs
Krievijas Izmeklēšanas komiteja sākusi pārbaudīt datus par SS Latviešu leģiona veterāniem
Cauruļvadu būves kuģis Akademik Čerskij

Haoss Amerikā palīdzēja Eiropai atrisināt jautājumu ar "Ziemeļu straumi 2"

29
(atjaunots 10:11 11.07.2020)
"Ziemeļu straumes – 2" stāsts ir tuvu savam loģiskajam finālam, un kaislības pieaug: Vācijas aizsardzības ministrs spiests atbildēt uz pārmetumiem par to, ka gāzes nesto naudu Krievija "varēs iztērēt militāriem mērķiem".

Spriedze pieaugusi pēc tam, kad Dānijas Enerģētikas aģentūra atļāva pabeigt "Ziemeļu straumi 2" savos ūdeņos ar cauruļvadu izbūves kuģiem ar enkura pozicionēšanu. Turklāt gan atļaujas izsniegšanas fakts, gan termiņi, kādos tā snigta, norāda uz fundamentālajām ģeopolitiskajām izmaiņām. Par situāciju ar gāzesvadu RIA Novosti portālā stāsta Sergejs Savčuks.

Lai saprastu šī notikuma nozīmīgumu, ir jāatceras vēsture.

"ZS 2" no paša sākuma saskārās ar nebijušu pretestību no Savienoto Valstu un tām uzticīgo Eiropas satelītu, piemēram, Polijas puses. Privātais komercprojekts ("Ziemeļu straumi" būvē nevis valstis, bet kompānijas) starptautiskajā arēnā tika pasniegts kā politiski motivēts projekts, kas nostāda Veco Pasauli tiešā enerģētiskā atkarībā no Krievijas. Francijas kompānija Engie, Austrijas kompānijas OMV, Lielbritānijas un Nīderlandes uzņēmums Shell un Vācijas uzņēmumi Uniper un Wintershall, kas kopumā ieguldīja projektā sešus miljardus eiro, nemitīgi atkārtoja, ka gāzesvadam no Krievijas ir tikai praktiska nozīme Eiropas līderu rūpniecībā un ekonomikā, bet viņu vārdi pazuda pretinieku paceltajos informācijas viļņos.

Pirmos pieprasījumus maģistrālā cauruļvada izbūvei Nord Stream 2 operators sāka iesniegt jau 2017. gadā, un Vācijas, Zviedrijas un Somijas atļaujas tika saņemtas bez īpašiem sarežģījumiem. Problemātiskākā izrādījās Dānija, caur kuras teritoriālajiem ūdeņiem bija jāizbūvē 147 kilometri cauruļu.

Dānija maksimāli vilcinājās jau ar sākotnējās atļaujas izsniegšanu. 2019. gada rudenī šī skandināvu valsts, saņemot no Nord Stream 2 uzreiz trīs būvniecības projektus, paņēma pauzi un līdz pēdējam vilcinājās ar lēmuma pieņemšanu. Atļauja cauruļu uzbūvei uz dienvidaustrumiem no Bornholmas salas tika izsniegta tieši 61. dienā no prasības iesniegšanas brīža — nākamajā pēc maksimālā termiņa beigām. Lai saprastu, cik sarežģīts bija process, jāņem vērā, ka šādu atļauju izsniegšana ir Dānijas Enerģētikas aģentūras (DEA) pienākums, bet, sekojot amerikāņu politikas fārvaterā, Dānijas valdība aizliedza DEA nodarboties ar šo jautājumu, un nodeva to Ārlietu ministrijas pārziņā, tādejādi piešķirot "ZS 2" politisku nokrāsu. Un Dānijas Ārlietu ministrija vilcināja laiku atbilstoši Vašingtonas politiskajai pozīcijai.

Amerikas Savienotās Valstis neatteicās no idejas torpedēt "ZS-2" būvniecību un plānveidīgi ieviesa kompleksas sankcijas. 2019. gada decembrī Šveices kompānija Allseas, baidoties nonākt zem sankciju veltņa, vienpusēji lauza vienošanos ar Nord Stream 2 un izveda trīs savus kuģus no būvniecības teritorijas, tādējādi apdraudot projekta realizāciju.

"Gazprom" un ārvalstu investoru komanda, kas ieguldījuši miljardiem eiro, sāka meklēt izeju no strupceļa. No Tālajiem Austrumiem tika izsaukts "Akademik Chersky " mobilizēta enkuru barža "Fortuna". Tomēr radās grūtības ar to ekspluatāciju, jo ASV ieviesa jaunas sankcijas, aizliedzot starptautiskajiem uzņēmumiem apdrošināt šo kuģu darbību, turklāt "Fortuna" nav atbilstoši aprīkota ar dinamiskās pozicionēšanas sistēmu, proti, ar ģeolokācijas un automātiskās piestūrēšanas sistēmu. Tikai Dānija varēja izsniegt atļauju izmantot kuģus ar enkura pozicionēšanu, - valsts, kas iepriekš maksimāli apgrūtināja projekta īstenošanu.

Interesanti, ka šoreiz Kopenhāgena, kam bija likumīgi iemesli izskatīt jautājumu četru nedēļu laikā, sniegusi atbildi jau pēc divām nedēļām. "Fortuna" varēs uzsākt darbu Dānijas teritoriālajos ūdeņos pēc četrām nedēļām, kas paredzētas likumdošanā lēmuma apstrīdēšanai. Tātad Krievijas barža varēs uzsākt darbu 3. augustā. Dīvainā kārtā tieši šajā dienā beidzas mencu nārstošanas periods, kad jebkādas darbības jūras akvatorijā ir kategoriski aizliegtas.

Dānijas labvēlīgā noskaņojuma pamatā, domājams, ir divi faktori. Pirmkārt,  ASV arvien dziļāk iegrimst civilajos protestos un pasaules hegemona valdība vairāk norūpējusies par gaidāmajām novembra vēlēšanām, nevis par ārpolitiku. Pie tam cieš arī Amerikas naftas un gāzes rūpniecība — Covid-19 pandēmija iedragājusi ogļūdeņražu tirdzniecību, un tagad neviens neuzņemas prognozēt tirgus atjaunošanas horizontu. ASV naftas krātuvēs iestrēdzis rekordliels naftas apjoms – 540 miljoni barelu, turklāt jūlijā vien atceltas 45 amerikāņu SDG piegādes. Vai ir vērts brīnīties, ka Baltajam namam ir lielākas problēmas, nekā gāzesvads Baltijā?

Tiklīdz amerikāņu faktors izkrita no Eiropas politikas shēmas, viss nostājās savās vietās un sāka pakļauties ekonomiskajai loģikai un interesēm. Vācija, gāzesvada būvniecības galvenais beneficiārs, atklāti paziņoja: gāzes vads tiks uzbūvēts par spīti visam. Parasti atturīgā Angela Merkele nosauca pret "ZS 2" vērstās sankcijas par "tiesisko jautājumu izpatnei neatbilstošām", bet Bundestāga Enerģētikas  komitejas vadītājs Klauss Ernsts norādīja, ka Berlīne ir gatava ieviest atbildes sankcijas, ja Amerika nenomierināsies.

Šo faktoru fonā top skaidrs, kāpēc ar Dāniju ir "tik viegli sarunāt". Amerika ir tālu un tagad tā daudz vairāk raizējas par vēlēšanām un BLM nekārtībām, bet Vācija (tāpat kā Austrija un Francija) ir blakus un ļoti ieinteresēta saņemt gāzi no Krievijas, vienīgo drošo un ekoloģiski tīro kurināmo. Pie tam jāņem vērā arī Vācijas lēmums pakāpeniski atteikties no atoma un ogļu enerģētikas.

Amizanti gan, ka ASV iekšējās problēmas dāvā iespēju Vašingtonas uzticīgajiem līdzgaitniekiem īstenot sev izdevīgus projektus turklāt ļauj Eiropai atbrīvoties no amerikāņu diktāta. Un pie visa vainīga ir krievu gāze.

29
Tagi:
Ziemeļu straume 2, ASV, Eiropa
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
Sergejs Lavrovs: Krievija atbildēs uz ASV agresīvajiem izlēcieniem
Eksperts: Krievija var atbildēt uz ASV netīrajiem trikiem pret "Ziemeļu straumi 2"
Deputāts: Vācija var aplikt ar soda nodevām gāzi no ASV
Pasaule apgriezusies kājām gaisā: Vācija gatavo sankcijas pret ASV
RT telekanāla automašīnas, foto no arhīva

RT retranslācijas aizliegums: Rietumi aizmirsuši, strādāt pret Krieviju

38
(atjaunots 08:01 11.07.2020)
Kādreiz tieši juridiskā izsmalcinātība kaut vai pieņemamo lēmumu ārējas nevainojamības ievērošanas nolūkos bija viens no svarīgākajiem rietumu demokrātijas trumpjiem.

Lietuva aizliedza savā teritorijā piecu RT telekanālu retranslāciju. Tas notika nedēļu pēc analoģiska soļa no Latvijas varasiestāžu puses. Nākamā ir Igaunija, kuras ārlietu ministrs arī neizslēdz šāda lēmuma varbūtību, raksta komentētāja Irina Alksnis portālā RIA Novosti.

Izredzes, ka Tallinai šajā jautājumā būs īpaša pozīcija, nav lielas: tās mazina gan tradicionālā pret Krieviju vērstā "trīs Baltijas tīģeru" vienprātība, gan fakts, ka Igaunijas varasiestādes izrādījušas lielāko aktivitāti un konsekvenci, lai radītu šķēršļus aģentūras Sputnik darbam republikā. Kā zināms, vēlamā rezultāta sasniegšanai viņi sarīkoja atklātu spiedienu uz darbiniekiem ar draudiem par kriminālvajāšanas uzsākšanu.

Taču visinteresantākais visā šajā situācijā ir Viļņas oficiālais lēmuma pamatojums. Tā apgalvo, ka RT kontrolē Dmitrijs Kiseļovs, kurš savukārt iekļauts Rietumu sankciju sarakstā, - tāds ir šķietamais iemesls lēmumam pret "viņa" mediju resursu.

Runa pat nav par to, ka šis apgalvojums neatbilst patiesībai, par ko Lietuvas varasiestādes izpelnījās dzēlīgus komentārus - to autori atgādināja, ka RT vispār nav sakara ar mediju grupas "Rossija segodņa" struktūrām, kuras patiešām vada Dmitrijs Kiseļovs.

Svarīgāks ir tas, ka tas viss jau ir bijis: precīzi nedēļu iepriekš Latvijas Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome izskaidroja RT retranslācijas aizliegumu ar to, ka telekanāli "atrodas faktiskā un vienpersoniskā Dmitrija Kiseļova uzraudzībā". Toreiz gan Margarita Simoņana, gan Krievijas ĀM noradīja uz Latvijas oficiālo struktūru neiedomājamo neprofesionālismu.

Tobrīd vēl varēja izskaidrot notikušo ar nejaušību un konkrēto izpildītāju kļūdu: galu galā, neviena sistēma nav pasargāta no diletantiem un halturētājiem. Savukārt valstij šādā situācijā it kā nebūtu glīti atkāpties no saviem paziņojumiem, pat ja to atklāti ir iegāzuši pašu ierēdņi.

Taču situācijas atkārtošanās Lietuvā viennozīmīgi liek noprast: nekādas nejaušas kļūdas nebija. Tā ir apzināta Latvijas un Lietuvas varasiestāžu nostāja, kura iekļaujas principā "arī tas derēs".

Skaidrs, ka RT retranslācijas aizliegums ir politisks lēmums. Bet vai tiešām nevarēja to paskaidrot ar juridiski "tīrāku" motīvu? Protams, ka varēja. Taču šim mērķim atbildīgajām iestādēm nāktos pielikt lielākas pūles, meklēt veidus, kā apiet likumdošanu.

Kādreiz tieši šī īpatnība – juridiskā izsmalcinātība kaut vai pieņemamo lēmumu ārējas nevainojamības ievērošanas nolūkos – bija viens no svarīgākajiem rietumu demokrātijas trumpjiem. Tā izskatījās ārkārtīgi pievilcīgi citu politisku sistēmu fonā, kurām nebija tādas patikas ķēpāties ar formālu procedūru ievērošanu.

Taču kopš tā brīža ir pagājis daudz laika. RT retranslācijas aizlieguma jautājumā Baltijas republikas rīkojas pēc daudz spēcīgāku lielvalstu shēmas.

Savulaik amerikāņiem mēģene ar nezināmas izcelsmes pulveri aizstāja nepieciešamību meklēt patiesus apstākļus, ar kuriem varētu pamatot iebrukumu Irākā. Briti sarīkoja grandiozu šovu ar Skripaļu saindēšanu, un viņus nemaz nemulsina jebkurai vērīgai acij acīmredzamas pretrunas šajā lietā. Nīderlande, kurai taisnīgā tiesa reiz bija nacionālais simbols, tiesvedībā MH17 lietā tā sagrozīja likumus, ka vairs pat brīnīties nav spēka.

Šādu piemēru – ne tikai attiecībā pret Krieviju, bet arī pret Ķīnu, Irānu, Venecuēlu un citām "atstumtajām valstīm" – ir kļuvis tik daudz, ka tie sen jau ir kļuvuši par ikdienišķu parādību. Šādā fonā absolūti organiski izskatās Lietuvas un Latvijas varasiestāžu pozīcija situācijā ar RT retranslācijas aizliegumu: kādēļ pūlēties, ja oficiālās versijas vietā var iesmērēt acīmredzamas muļķības?

Te pat ir savdabīga loģika: Krievijai naidīgi noskaņotu auditoriju apmierinās skaidrojums par "RT kontrolējošo Kiseļovu" (līdzīgi kā par "Skripaļu saindējušo Putinu" vai "virs Donbasa Boeing notriekušo Kremli"), savukārt Krievijas un tai simpatizējošo spēku labad Rietumi vairs neredz jēgu tērēt resursus, - acīmredzot, uzskata par bezjēdzīgiem centienus mainīt viņu domas un pārvilināt savā pusē.

Sākotnēji šī (atklāti nekvalitatīvā) pieeja parādījās Rietumu informācijas, politiskā, ideoloģiskā un pat morālā monopola dēļ. Tādēļ vienā jaukā brīdī Rietumi vairs neuzskatīja par nepieciešamu rūpīgi un profesionāli izstrādāt savu politiku – gan kopumā, gan attiecībā pret konkurentiem. Rezultātā paši nepamanīja, kā šo monopolu zaudēja, tostarp arī vienaldzības un savas pašpārliecības dēļ. Sak, gan jau arī tā būs labi.

Taču tagad situācija ir mainījusies. Tie paši spēki vairs neuzskata par vajadzīgu strādāt kvalitatīvi un kvalificēti tāpēc vien, ka savējie iztiks, bet pretinieku tik un tā nepārliecināsi.

Pārsteidzošākais ir tas, ka viņi patiešām domā (un jaunākie baltiešu lēmumi par RT to apliecina): tāda profesionāla, jeb, pareizāk sakot, ārkārtīgi neprofesionāla pieeja veicinās viņu ideoloģisko un ģeopolitisko uzvaru pār Krieviju.

38
Tagi:
vārda brīvība, Baltija, RT
Pēc temata
Simoņana komentēja Igaunijas vēlmi aizliegt telekanālu RT
Dombrovskis izskaidroja, kur slēpjas manevru jēga saistībā ar RT aizliegšanu Latvijā
Igaunija var aizliegt RT kanālu translāciju pēc Latvijas piemēra
Latvijā aizliedz kanālu RT
DUS

nedēļas laikā Baltijas valstīs izmainījušās degvielas cenas

0
(atjaunots 09:23 12.07.2020)
Aizritējušajā darba nedēļā visās Baltijas valstīs benzīna cenas ir pieaugušas; dārgākais benzīns joprojām ir Tallinā.

RĪGA, 12. jūlijs – Sputnik. Visdārgākais benzīns bijis Tallinā, vislētākais – Viļņā. Visdārgākā dīzeļdegviela bijusi Rīgā, savukārt vislētākā – Tallinā, raksta jauns.lv.

Rīgā, DUS Circle K 95. markas benzīns kļuvis dārgākas par 2,2% un sasniedza 1,139 eiro litrā, dīzeļdegviela – par 2,4%, sasniedzot 1,049 eiro litrā.

Viļņā 95. markas benzīns sadārdzinājies par 0,9% līdz 1,113 eiro litrā, savukārt dīzeļdegvielas cena palikusi nemainīga – 1,003 eiro litrā.

Tallinā DUS Circle K 95. markas benzīns kļuva dārgāks par 2,5% un maksāja 1,229 eiro litrā, savukārt dīzeļdegviela joprojām maksāja 0,999 eiro litrā.

Auto gāzes cenas šonedēļ bijušas stabilas. Rīgā tā maksāja 0,545 eiro litrā, Viļņā – 0,539 eiro, savukārt Tallinā tā kļuvusi lētāka par 0,03% un maksāja 0,585 eiro litrā.

0
Tagi:
degviela
Pēc temata
Benzīna cenas Baltijas valstīs atkal kāpušās
Kā mainījušās degvielas cenas Latvijā nedēļas laikā