Raivis Dzintars 16. martam veltīto pasākumu laikā, 2019. gads

Latvijas skolās rādīs filmu, kas slavina esesiešus?

93
(atjaunots 13:44 26.03.2020)
Protams, būtu naivi cerēt, ka Latvijā valdošās koalīcijas partijas līderi sauks pie kriminālatbildības, turklāt vēl par "ideoloģisku" pantu, tomēr ir nelielas izredzes aprobežot Nacionālās apvienības ambīcijas.

Eiropas Parlamenta deputāte Tatjana Ždanoka nodevusi Valsts drošības dienestam vēstuli, kurā lūdz sākt kriminālprocesu pret "Nacionālās apvienības" līderi Raivi Dzintaru.

Dzintars ir filmas "Latviešu leģions. Taisnības augšāmcelšanās" autors. Tās prezentācija notika 2020. gada 16. martā. Ždanoka uzskata, ka autors ir pārkāpis LR Krimināllikuma 741. pantu. Pants paredz sodu par genocīda, noziegumu pret cilvēci, noziegumu pret mieru un kara noziegumu attaisnošanu, publisku slavināšanu un noliegšanu. Tostarp pantā ir īpaša atsauce par noziegumiem, ko Latvijā pastrādājuši nacisti.

Leģionāri – piemērs skolēniem

Filma publicēta YouTube, es to paskatījos. Parastā koncepcija: būdami SS leģiona rindās, latvieši cīnījušies par Latviju, nevis par Hitleru. Nacistiskā Vācija bija mazāks ļaunums nekā PSRS. Pēc Latvijas okupācijas krievi slepkavojuši un deportējuši latviešus. Lai atmaksātu par deportētajiem radiniekiem un nepieļautu atkārtotu okupāciju, Latvijas pilsoņi masveidā iestājās leģiona. Starptautiskais kara tribunāls atdalījis labos latviešu esesiešus no sliktajiem vācu esesiešiem un neatzina SS latviešu leģionu par noziedzīgu organizāciju.

Vārdu sakot, parastie propagandskie štampi, ko grūž galvās jau 30 gadus.

Likumi Latvijā neaizliedz attaisnot un slavināt latviešu esesiešu darbus. Vācu – aizliedz, latviešu – var. Skaidrs, ka es mazliet pārspīlēju, taču. pēc būtības, stāvoklis ir tieši tāds.

Taču, montējot filmu, tās autors, šķiet, tā aizrāvies ar leģionāru apdziedāšanu, ka iekļāva tajā kinohronikas kadrus, kuros latviešu esesieši sirsnīgi sarunājas ar SS obergrupenfīreru Frīdriju Jekelnu. Tiem, kuri nav par viņu dzirdējuši vai aizmirsuši, īsumā atgādināšu par šo personāžu.

No 1941. gada novembra Jekelns bija SS un policijas augstākais vadītājs Rīgā. Viņš vadīja masu eksekūcijas Vācijas okupētajās teritorijās, speciālists par "ebreju jautājuma galīgo atrisināšanu". Uz viņa sirdsapziņas ir desmitiem tūkstošu Rīgas geto iedzīvotāju dzīvību. Viņš personīgi piedalījās masu nāves sodu izpildē Rumbulā. Par kara noziegumiem viņam piespriests nāves sods. Viņš sodīts ar nāvi pakarot Uzvaras laukumā Rīgā 1946. gada decembrī.

Kara noziedznieka Jekelna iekļaušana filmā, turklāt pozitīvā aspektā, šo epizodi, tātad – arī visu filmu ļauj traktēt kā centienus attaisnot genocīdu, ko nacisti vērsa pret Latvijas pilsoņiem. Tātad uz filmu attiecas 741. pants. No juridiskā viedokļa Ždanokas iesniegums ir korekts.

Protams, būtu naivi cerēt, ka Latvijā valdošās koalīcijas partijas līderi sauks pie kriminālatbildības, turklāt vēl par "ideoloģisku" pantu, tomēr ir nelielas izredzes, ka filmu vismaz aizliegs demonstrēt skolās. Tādu mērķi sev nospraudusi Nacionālā apvienība: vairāki simti skolu saņēmuši NA piedāvājumu izmantot filmu kā papildu mācību materiālu.

Ko lēma Starptautiskais tribunāls

Neonacisti melo, apgalvojot, ka Starptautiskais kara tribunāls ir atbrīvojis latviešu esesiešus no atbildības par kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci.

Tribunāls atzinis, ka SS ir noziedzīga organizācija un atzīmēja, ka, citēju, "nav iespējams izdalīt jebkādu SS daļu, kas nebūtu piedalījusies šajā noziedzīgajā darbībā". Tādējādi SS latviešu leģions (šis jēdziens ietver ne tikai abas esesiešu divīzijas, bet arī policijas bataljonus) ir noziedzīgas organizācijas daļa.

Pie tam Tribunāls patiešām izslēdza no noziedzīgas organizācijas sastāva: 1) personas, kas vardarbīgi iesauktas SS; 2) personas, kas nav pastrādājušas kara noziegumus un noziegumus pret cilvēci. Tātad, lai cilvēks tiktu svītrots no noziedzīgas organizācijas sastāva, jāievēro abi šie noteikumi. Pie tam par iesaukšanu ir svarīga nianse: "iesaukti tādā veidā, ka viņiem nebija izvēles tiesību".

Līdz 1944. gada februārim leģionā nebija nekādas piespiedu mobilizācijas. Vācieši piedāvāja izvēlei trīs variantus: SS leģions, vērmahta palīgvienības, civilais dienests. Tie, kas pieteicās SS (turklāt mobilizācijas pirmajā posmā tādu lēmumu pieņēma apmēram 18 tūkstoši Latvijas pilsoņu), izdarīja brīvprātīgu apzinātu izvēli. Tāpēc viņus nevar uzskatīt par vardarbīgi iesauktiem, - viņiem jānes atbildība kā noziedzīgas organizācijas dalībniekiem.

1944. gadā leģionā jau iesauca piespiedu kārtā, piedraudot ar nāves sodu. Tādu jaunkareivju arī bija daudz, taču mazāk nekā brīvprātīgo.

PSRS pretizlūkošanas un valsts drošības iestāžu darbinieki, kuri organizēja tā saucamās filtrācijas pēc Latvijas atbrīvošanas, šo aspektu ņēma vērā. Tika arestēti zonderkomandu dalībnieki, SS leģiona virsnieki, dezertieri no Sarkanās armijas. Leģiona ierindnieki un unteroficieri, ja viņi nebija piedalījušies eksekūcijās pret civilajiem iedzīvotājiem, tika atlaisti mājās.

Pateicoties šādai pieejai, brīvībā palika, piemēram, viens no filmas personāžiem – Visvalds Lācis. Viņam paveicās: viņš izgāzās oficiera eksāmenā.

Frontinieki vai bendes?

Filmā "Latviešu leģions. Taisnības augšāmcelšanās", tāpat kā citos propagandiskos materiālos, neonacisti izvairās pieminēt, ko cilvēks darījis pirms iestāšanās vienā no SS divīzijām.

Atceros, latviešu emigrantu presē lasīju nekrologus, kas bija veltīti Cīrulim, vienam no Žetjanaja Gorka slepkavām, vēlāk – organizācijas "Daugavas vanagi" aktīvistam. Visur viens un tas pats, gluži kā ar koppapīru: dienēja latviešu armijā, pēc tam padomju armijā, dezertēja... Bet pēc tam vienā rāvienā nokļuva frontē SS divīzijas sastāvā. Bet ko viņš darījis kara pirmajos gados, – klusums.

Lieta tāda, ka SS divīziju kodolu veidoja policijas bataljonu brīvprātīgie, kuri jau 1941. gadā pievienojās hitleriešiem un pastrādāja baismīgus, asiņainus noziegumus gan Latvijā, gan aiz tās robežām. Atsauciet atmiņā to pašu ciemu Žestjanaja Gorka Novgorodas apgabalā un operāciju "Ziemas burvība" Baltkrievijā.

Cilvēki, kuri slavina leģionu, tā locekļus tēlo kā vīrišķīgus frontiniekus, kuru rokas nav līdz elkoņiem civiliedzīvotāju asinīs. Taču pirms frontes ļoti daudzi paspēja kļūt par bendēm.

93
Tagi:
nacionālpatrioti, Tatjana Ždanoka, Latvija, SS Latviešu leģions
Pēc temata
Vēl joprojām dzīvo Latvijā: Maskava nosauks 96 SS latviešu leģiona veterānu vārdus
Djukovs: Pabrika runa par latviešu SS leģionāriem – par traku pat Latvijā
LKS pret SS leģionāru gājienu: apsūdzības pret Ždanoku un Bulgārijas piemērs
Krievijas Izmeklēšanas komiteja sākusi pārbaudīt datus par SS Latviešu leģiona veterāniem
Vakcīnas pret Covid-19 ražošana, foto no arhīva

Lepni, lai arī miruši? Kāpēc Latvija neparko nepirks Krievijas vakcīnu

21
(atjaunots 19:49 21.10.2020)
Latvija atteikusies pārbaudīt Krievijā izstrādāto vakcīnu "Sputnik V", skaidrojot, ka jau izdarītas pirmās iemaksas Eiropas Savienības kasē par vakcīnas izgudrošanu. Interesanti, vai tas ir vienīgais iemesls atteikties no Krievijas preparāta.

Atvainojiet, taču nekādi nevarēju paiet garām tik ļoti acīs krītošai tēmai. Ko rakstīja jurists, tagadējais Latvijas prezidents Egils Levits slavenajā Satversmes preambulā? Ka šīs valsts pastāvēšanas galvenais mērķis ir nodrošināt latviešu nācijas pastāvēšanu mūžīgi mūžos. Latviešu pastāvēšanu.

Te nu, lūdzu, atļaujiet uzdot vienu atklātu jautājumu. Ja mūsu austrumu kaimiņiene patiešām pirmā palaidīs orbītā savu "Sputnik V" – vakcīnu pret koronavīrusu? Protams, pēc visiem vajadzīgajiem izmēģinājumiem un ar attiecīgajiem sertifikātiem. Vai tas nenozīmē, ka cīņā par nācijas pastāvēšanu Levitam un veselības ministrei Viņķelei vajadzētu steigšus braukt uz Maskavu, slēgt līgumus, izlūgties piegādes ārpus rindas un izkaulēt atlaides piedevām.

Pat ne par baltu velti nevajag!

Nekā nebija. Mums pat par baltu velti nevajag. Tāpēc, ka nācijai mūžīgi mūžos jāpastāv lepnai. Neatkarīgai no kaimiņa. Ja tā nebūs lepna, priekš kam tad tādai nācijai pastāvēt. Tā tak nav ne graša vērta.

Starp citu, par grašiem. Ar Latviju lepnumā sacenšas Ukraina. Tur paziņoja, ka izskata iespējas nopirkt vakcīnu jebkur, tikai ne Krievijā. ASV vēstniecības Ukrainā pagaidu pilnvarotā ASV lietās Ukrainā Kristīne Kvīna pavakariņoja ar valsts veselības ministru Maksimu Stepanovu. Kas notika pēc vakariņām? Pēc vakariņām Kristīne paziņoja, ka Ukraina nepirks Krievijas vakcīnu no Covid-19, kuras drošība nav klīniski pārbaudīta.

Te nu partija "Opozīcijas platforma – Par dzīvi" paziņoja, ka atteikšanās no Krievijas vakcīnas nozīmē nāves spriedumu lielam skaitam Ukrainas iedzīvotāju. Tomēr, šķiet, arī tur darbojas princips "Labāk beigts, toties lepns!"

Patiesībā Latvijas viedokli var saprast. Stāsta, ka ar potēm tagad varot čipēt un visvisādi zombēt cilvēkus. Tā, ka latvieši, visi kā viens, aizmirsīs dzimto valodu un sāks runāt krieviski, liks pie malas kokli, ņems rokās balalaiku. Stāsta, ka Indija, Brazīlija un Azerbaidžāna (smalka diplomātija) plāno pirkt "Sputnik V". Taču brazīliešu un indusu ir daudz. Bet latviešu – tikai mazliet pāri miljonam. Ar viņiem negribas riskēt. Tomēr riskēt vajadzēs, atliek tikai izlemt, uz kuru pusi riskēt – paciesties rindā pēc ideoloģiski labas vakcīnas vai saņemt "nepareizo".

Zinas tante saputrojusi spaiņus

Pie tam laikam jau daudzi neuzticēsies Krievijas preparātam pēc tādas antireklāmas kampaņas, kas vērsta pret Krievijas zinātni. Pēc tādas Medeļejevs kapā apgrieztos otrādi. Ja jau jūs nespējat radīt par kaujas indīgo vielu, kas varētu noslaktēt cilvēku, kur nu jums izgudrot līdzekli, kas atbrīvos cilvēci no pandēmijas.

Stāsta gan, ka esot vainīga slepenās laboratorijas apkopēja Zinas tante – viņa saputrojusi spaini "Novičok" un jauno perspektīvo Krievijas aizsardzības rūpniecības produktu – spaini īpašas samogonkas, no kuras sākas mūžīgas paģiras.

Un neizdosies nevienam ieskaidrot, ka notikusi kļūda un opozicionāri Krievijā vienkārši nepanes samogonku, viņi dzer tikai franču konjaku un amerikāņu burbonu.

21
Tagi:
Krievija, vakcīna, Latvija
Pēc temata
ASV vēstniecība Ukrainā ziņo, ka Kijeva nepirks Krievijā izstrādāto vakcīnu
Jauns izrāviens: Krievijā piereģistrēta otrā vakcīna pret Covid-19
Iznīcināt krievu vakcīnu: lielās politikas mazā šeftīte
Pussimts valstu apspriež ar Krieviju vakcīnas pret Covid-19 piegādes
Kiberuzbrukumi, foto no arhīva

Olimpiskais un Navaļnija skandāls: ASV un Lielbritānija glābj vērtīgāko

26
(atjaunots 18:37 21.10.2020)
ASV un Lielbritānija atkal apsūdz Krieviju, šoreiz kiberuzbrukumos Olimpiskajām spēlēm Dienvidkorejā un Japānā. Kārtējās nepamatotās insinuācijas par absurdo Maskavas noziegumu no pirmā acu uzmetiena šķiet bezjēdzīgas. Bet vai tas patiešām tā ir?

No vienas puses, ar rusofobo mediju kampaņu Rietumiem viss ir kārtībā. Incidents ar Alekseju Navaļniju nav vēl līdz galam atstrādāts. It kā nav nekādas nepieciešamības palaist jaunas pīles, sevišķi tik augstā – ārpolitikas iestāžu un galveno specdienestu vadītāju – līmenī. Bet no otras puses – iepriekšējā pieredze, ieskaitot arī situāciju ar Krievijas blogeri, liecina, ka uz kaut kādu patiešām nopietnu un Maskavai sāpīgu pasākumu ieviešanu jebkurā gadījumā var necerēt.

Tajā pašā laikā sinhronā Vašingtonas un Londonas uzstāšanās liecina par kopīgu mērķu esamību, ko vēlas panākt abas galvaspilsētas.

Bet par ko konkrēti varētu būt runa?

Atminējums, visticamāk, ir jāmeklē Tokijas un Seulas reakcijā uz izvirzītajām apsūdzībām. Japānas valdība atteicās no komentāriem, paņemot pauzi "attiecīgas informācijas" ievākšanai. Dienvidkorejas varasiestādes arī izvēlējās neko nekomentēt.

Spriežot pēc visa, abu valstu oficiālās personas un specdienesti – starp citu, galveno Rietumu sabiedroto reģionā – nebija iepriekš informēti par Amerikas un Lielbritānijas operāciju un tagad ir spiesti steigšus orientēties pēc situācijas, lai neiegāztu sevi un beigās ieņemtu maksimāli akurātu pozīciju. Kā to izdarīja, piemēram, Japānas Olimpiskā komiteja, kura paziņoja, ka neizjuta kiberuzbrukumu ietekmi tās darbībā.

Tādēļ ar augstu varbūtību galvenais jaunās pret Krieviju vērstās kampaņas mērķis, lai cik dīvaini tas nešķistu, ir nebūt ne mūsu valsts, bet gan pārējā pasaule – un pirmām kārtām paši Rietumi. Un rusofobā dienas kārtība šeit uzstājas kā ērts un ierasts instruments, nevis pašmērķis.

Informācijas un propagandas dominēšana ir svarīgākā ASV hegemonijas daļa. Savukārt Lielbritānija šajā jautājumā tradicionāli tās atbalsta, jo tieši visietekmīgāko angļu mediju kopumu abās Atlantijas okeāna pusēs mēdz dēvēt par globālo mediju meinstrīmu. Tāpat sen un labi zināms par abu valstu īpašo tuvību politiskās un specdienestu jomu sadarbībā.

Pakāpeniska Savienoto Valstu lielvalsts varenības degradācija un skaidra Apvienotās Karalistes aizkulišu ietekmes pavājināšanās starptautiskajā arēnā pēdējos gados pārtapa par ierastu realitāti. Tomēr šie procesi galvenokārt skar ekonomiskos, birokrātiskos un dažus politiskus mehānismus.

Tajā pašā laikā ir jomas, kurās abu lielvalstu pārākums līdz šim bijusi neapstrīdams. Kā jau nevar apšaubīt amerikāņu armijas virsroku NATO, tā arī neviens kontinentālās Eiropas medijs ietekmīguma ziņā nespēj sacensties ar britu Times vai amerikāņu CNN. Nerunājot jau par to, ka tieši aiz okeāna atrodas tik jaudīgu sabiedriskā viedokļa manipulācijas instrumentu, kā Twitter un Facebook, kontroles centrs.

Skarbā Vašingtonas politika pret RT vai Ķīnas izcelsmes TIkTok apliecina, ka tur lieliski apzinās šādu struktūru nozīmīgumu. Taču Savienotās Valstis jau tomēr ir pieradušas pie tā, ka ģeopolitiskajiem oponentiem ir savi ļoti nopietni mediju ietekmes resursi, un vienkārši veic pasākumus to darbības ierobežošanai pie sevis.

Daudz jūtīgāka Amerikas un Lielbritānijas specdienestu un propagandas tandēmam varētu kļūt konkurentu parādīšanās pašos Rietumos. Bet tieši tas arī tagad notiek, un Navaļnija lieta ir apliecinājums tiem nepatīkamiem un nevēlamiem procesiem.

Krievijā skandāls saistībā ar blogeri var izskatīties kā jau ierastā lieta, taču patiesībā tas ir savā ziņā unikāls, jo tas no sākuma līdz galam ir Berlīnes darbs.

Jā, Vācija izmantoja standarta rusofobo pieeju, taču tā mantojusi to no "vecākajiem partneriem".

Vācieši kontrolē Navaļniju. Viņš stāsta to, kas viņiem ir nepieciešams: no "Ziemeļu straumes 2" aizsardzības līdz pārmetumiem amerikāņiem, kuri neizrāda viņam īpašu atbalstu. Par pasaulei galveno ziņu avotu uz dažām dienām kļuva vācu izdevumi, savukārt angļu mediji bija spiesti to visu citēt un tiražēt.

Šajā kontekstā stāsts par krievu hakeriem no GIP, kuri uzbrūk Olimpiādēm, iegūst absolūti īpašu jēgu. Faktiski ar tā palīdzību amerikāņi un briti tiecas līdz galam izskalot no dienas ziņu kārtības Navaļnija tematu – jo tas, būtībā, ir viņu konkurentu projekts. Turklāt Vašingtonai un Londonai ir svarīgi kopumā atgriezt kontroli pār globālo mediju politisko telpu, kuru uz laiku sev pakļāva Eiropa ar vāciešiem priekšgalā.

Lai gan abas puses šeit izmanto mūsu valstij ārkārtīgi nedraudzīgu retoriku, pēc būtības viņu domstarpības spēlē par labu Krievijai (un daudzām citām valstīm), jo pastiprina konfliktu līmeni Rietumos un stimulē to turpmāko kritumu.

Un to faktu, ka Vācijai pirmo reizi izdevās – lai arī ne uz ilgu laiku – pārtvert kontroli pār pasaules politiskās un informācijas telpu, ir vērts uztvert nevis kā unikālu izņēmumu, bet gan kā pirmo bezdelīgu. ASV un Lielbritānijai ir jēga pamazām gatavoties mediju dominēšanas zaudēšanai, jo izaicinājumu tām tagad met ne tikai ģeopolitiskie konkurenti, bet arī tuvākie sabiedrotie.

26
Tagi:
Vācija, Lielbritānija, ASV, Krievija, kiberuzbrukums
Protesta akcija Minskā, foto no arhīva

Baltkrievijā saskaitīja, cik pilsoņu izbrauca uz Latviju un Lietuvu pēc vēlēšanām

0
(atjaunots 11:54 22.10.2020)
Kopš septembra uz Ukrainu aizbraukuši aptuveni trīs tūkstoši cilvēku, uz Poliju – ap 10 tūkstošiem, uz Latviju un Lietuvu – kopsummā ap 500.

RĪGA, 22. oktobris – Sputnik. Ne vairāk par 500 baltkrieviem izbrauca uz Lietuvu un Latviju pēc prezidenta vēlēšanām, pārsvarā ar mērķi iekārtoties darbā, pastāstīja Baltkrievijas IeM Pilsonības un migrācijas departamenta priekšnieks Aleksejs Beguns, vēsta BelTA.

Pēc Beguna sacītā, uz Ukrainu kopš septembra aizbrauca aptuveni trīs tūkstoši cilvēku, uz Poliju – ap 10 tūkstošiem, uz Latviju un Lietuvu – kopsummā ap 500. "Un te ir jāņem vērā, kāpēc cilvēki neatgriežas. Tostarp tie ir karantīnas nosacījumi, kuri noteikti valstīs. Tādēļ migrācijas tendence būs redzama pēc ceturkšņa un vispār sešu mēnešu rādītājiem," sacīja Beguns.

Pēc viņa teiktā, situācija nav kritiska, ievērojamas nacionālo darba resursu zaudēšanas nav.

"Daļa no viņiem izbrauc kā strādājošas personas. Domāju, ka tā nav neatgriezeniska, bet gan darba migrācija. Skaidrs, ka ukraiņi piešķīruši zināmas preferences IT speciālistiem, poļi joprojām sniedz preferences attiecībā uz strādājošiem baltkrieviem, kuri vienkāršotā kārtībā tiek piesaistīti darbam un izbrauc strādāt," sacīja Beguns.

Viņš norādīja, ka nevar viennozīmīgi spriest, ka par iemeslu baltkrievu izbraukšanai no valsts kļuva notikumi valstī pēc vēlēšanām.

"Varbūt, zināmas personas, kuras uzstādīja sev mērķi jau pietiekami sen pārcelties uz pastāvīgu dzīvi citās valstīs, izmantoja šo iekšpolitisko krīzi, lai vērstos ar pieteikumu kompetentajās Lietuvas vai Polijas iestādēs par bēgļa statusa piešķiršanu, un ļoti bieži veidoja tā saucamo informatīvo ainu," sacīja Beguns.

Atgādināsim, ka virkne valstu iesaistījās cīņā par baltkrievu IT speciālistiem, kuri izskata iespēju pārcelties un pārcelt savu biznesu uz citām valstīm sakarā ar situāciju, kura izveidojusies Baltkrievijā pēc prezidenta vēlēšanām.

Piemeram, Polijas valdība paziņoja par projekta "Polija - patvērums" projekta palaišanu – tā ir valsts un privāto instanču iniciatīva, kuras vēlas atbalstīt baltkrievu sabiedrību grūtajos laikos. Projekta ietvaros startē relokācijas programma Baltkrievijas IT kompānijām Poland Business Harbour. Arī labākie baltkrievu jaunuzņēmumi varēs pārcelties uz Poliju un piedalīties akselerācijas programmā.

Lietuvas ĀM plānoja vienkāršot vīzu izsniegšanu Baltkrievijas pilsoņiem: tās tiks izsniegtas uz pusgadu, savukārt noformēšanai būs nepieciešama minimāla dokumentu pakete. Procedūras paātrināšanai migrācijas departaments plānoja sākt izskatīt Baltkrievijas IT speciālistu iesniegumus vēl pirms viņu ierašanās Lietuvā.

Latvijas varasiestādes izveidoja speciālu komandu no Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvjiem, kura paātrinātā kārtībā izskata Baltkrievijas IT biznesu pieteikumus. Paralēli rit darbs ar Latvijas finanšu iestādēm "zaļā koridora" izveidošanai ārzemju kompānijām, kuras nolēmušas pārcelt savu darbību uz Latviju.

Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis parakstīja dekrētu, kura mērķis ir piesaistīt IT speciālistus no Baltkrievijas. Saskaņā ar dokumentu, līdz 180 dienām gadā tiks pagarināts Baltkrievijas pilsoņu pagaidu uzturēšanās termiņš Ukrainas teritorijā – tas skar uzņēmējus, augsti kvalificētus speciālistus, tai skaitā IT un inovāciju nozares speciālistus un viņu ģimenes locekļus.

0
Tagi:
Polija, Lietuva, Latvija, emigrācija, Baltkrievija
Pēc temata
Tādi kadri mums ir vajadzīgi: Latvija pacīnīsies par baltkrievu speciālistiem
Pat ja "naciķi" samierināsies ar tūkstošiem slāvu: kas neļauj baltkrievu IT ienākt Latvijā