Krievijas GKS pirmo Il-76 ar virusologiem un iekārtu kravu aviobāzē Pratica di Mare sagaidīja Itālijas ārlietu ministrs Luidži di Maijo un republikas bruņoto spēku Ģenerālštāba priekšnieks Enco Vičerelli

Sit koronavīrusu: Itālijai palīdzēs kara medicīnas desants no Krievijas

165
(atjaunots 16:33 25.03.2020)
Krievija ar saviem unikālajiem speciālistiem, preparātiem un speciālo tehniku dāvā Itālijai savu sekmīgo kara medicīnas pieredzi, kas uzkrāta cīņā ar epidēmijām. Speciālistus no Krievijas sagaida milzīgs un ļoti bīstams darbs.

Krievijas Aizsardzības ministrijas "medicīniskā desanta" profesionālais un pašaizliedzīgais darbs koronavīrusa Covid-19 pandēmijas centrā Eiropā rāda piemēru visai pasaulei, kā jārisina sarežģītas planetāra mēroga problēmas.

23. marta naktī lidmašīnas Il-76 ar Krievijas militārajiem speciālistiem un iekārtām sāka ierasties "Pratica di Mare" aviobāzē (30 km attālumā no Romas), lai sniegtu palīdzību Itālijai cīņā ar koronavīrusu. Krievija nosūtījusi uz Itāliju 8 mobilās brigādes – kara virusologus un mediķus, diagnostisko aparatūru, mobilos kompleksus transporta un teritorijas dezinfekcijai, citas medicīniskās iekārtas.

"Medicīniskā desanta" sastāvā ir aptuveni 100 vadošie Krievijas AM speciālisti virusoloģijas un epidemioloģijas jomā, kam ir vērā ņemama starptautiskā pieredze cīņā ar epidēmijām. Krievijas desants nodrošināts ar visiem nepieciešamajiem farmaceitiskajiem preparātiem, mūsdienīgām iekārtām un speciālo tehniku. Pakāpeniski ar Itāliju tiek saskaņoti pielietošanas rajoni, un Krievijas kara mediķi un virusologi sāk pildīt nospraustos uzdevumus.

Saskaņā ar Krievijas Bruņoto spēku Virspavēlnieka Vladimira Putina uzdevumu, Krievijas AM izveidoja aviācijas grupējumu no deviņām lidmašīnām Il-76 BTA operatīvai palīdzības piegādei Itālijas Republikai cīņā ar koronavīrusu. Domājams, šis gaisa tilts darbosies pastāvīgi cīņā ar epidēmiju. Speciālistus no Krievijas sagaida liels un ļoti bīstams darbs. 23. martā inficēto cilvēku skaits Itālijā sasniedza 59 138 cilvēkus, koronavīruss bija aiznesis 5476 cilvēku dzīvības.

Spēki un līdzekļi

Telefona sarunā 21. martā Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Itālijas Ministru padomes priekšsēdētājs Džuzepe Konte apsprieda koronavīrusa pandēmiju un tās apkarošanas metodes. Atbildot uz Itālijas lūgumu, Vladimirs Putins pauda gatavību sniegt nepieciešamo palīdzību, un Krievijas viedoklis spilgti atšķiras no lielākās daļās ES valstu sašķeltības un pašizolācijas.

Krievijas GKS pirmo Il-76 ar virusologiem un iekārtu kravu aviobāzē "Pratica di Mare" sagaidīja Itālijas ārlietu ministrs Luidži di Maijo un republikas bruņoto spēku Ģenerālštāba priekšnieks Enco Vičerelli, kuri pauda "milzīgu gandarījumu un pateicību visas itāļu tautas vārdā par Krievijas palīdzību tik smagā brīdī". Tas bija ļoti neliekuļoti, jo tuvējie kaimiņi Eiropā ilgu laiku nevarēja izšķirties palīdzēt Itālijai pat finansiāli.

Atbalsts Itālijai ir ļoti vajadzīgs, jo valstī inficēti 4824 veselības aprūpes sistēmas darbinieki – divkārt vairāk nekā Ķīnā. Taču gadās arī otrādi. Piemēram, avīze La Repubblica pastāstīja, ka masku un respiratoru partiju, ko Ķīna nosūtīja Itālijai, konfiscējuši Čehijas valdība. Tiesa, čehi apsolīja atsūtīt tādu pašu skaitu aizsardzības līdzekļu.

Ziemeļatlantijas alianse nedara neko. Kad Itālijā ieradās vairākas lidmašīnas ar virusologiem un medicīniskajām iekārtām no Krievijas, Itālijas valdība vērsās pēc palīdzības Pentagonā: valsts aizsardzības ministrs Lorenco Gverīni palūdza ASV aizsardzības ministram Markam Esperam mākslīgās plaušu ventilācijas aparātus un medicīnas maskas. Tāpat Roma cer uz amerikāņu kara mediķiem, kuri atrodas Itālijā ASV spēku sastāvā. Operatīva reakcija no Vašingtonas puses nebija manāma.

Devītā Il-76 no Krievijas ieradās Itālijā 23. martā. Ieradusies visa kara mediķu grupa ar visu nepieciešamo ekipējumu. Mobilie kompleksi uz KAMAZa bāzes transporta un teritoriju dezinfekcijai dodas uz vissmagāk cietušajiem rajoniem. Līdz ar Krieviju valsts līmenī itāļus cīņā ar epidēmiju atbalsta tikai mediķu grupas no Venecuēlas, Ķīnas un Kubas. Krievija ar saviem unikālajiem speciālistiem, preparātiem un speciālo tehniku dāvā Itālijai savu sekmīgo kara medicīnas pieredzi, kas uzkrāta cīņā ar bīstamāko slimību – Ebolas drudža, Sibīrijas mēra u.c. uzliesmojumiem. Protams, Krievijas speciālisti Itālijā smelsies vērtīgu pieredzi cīņā ar mazpazīstamu vīrusu. Tas ir darbs nākotnei.

Medicīniskais desants

Gandrīz visu Krievijas speciālistu grupu Itālijā veido kara virusologu un mediķu elite. Piemēram, "medicīniskā desanta" komandieris ģenerālmajors Sergejs Kikots ir jaunāko speciālās apstrādes sistēmu vadošais izstrādātājs un eksperts to pielietošanas jomā. Viņam ir plaša pieredze darbā sarežģītos epidemioloģiskajos apstākļos Sibīrijas mēra uzliesmojuma apstākļos, plūdu epidemioloģisko seku likvidācijā.

Vadošais epidemiologs, medicīnas zinātņu kandidāts pulkvedis Aleksejs Smirnovs ir vairāk nekā 70 zinātnisko darbu autors epidemioloģijas un aktuālu infekcijas slimību profilakses jomā. Aktīvi piedalījies Ebolas drudža vakcīnas izstrādē.

Medicīnas zinātņu kandidāts apakšpulkvedis Genādijs Jerjomins ir vadošais zinātniski pētnieciskā centra līdzstrādnieks, autoritatīvs speciālists pretepidemioloģisko pasākumu organizācijas un īstenošanas jomā.

Medicīnas zinātņu kandidāts apakšpulkvedis Aleksandrs Jumanovs Krievijas militāro speciālistu grupā izvērsa mobilo hospitāli Gvinejas Republikā starptautiskās programmas ietvaros cīņā pret Ebolas drudzi. Aizvadītajā gadā piedalījās ASEAN valstu kara medicīnas dienestu mācībās un formāta "SMOA+" partneru mācībās MEDEX-2019 Indijā stihisku nelaimju un ārkārtas situāciju pretepidemioloģiskā nodrošinājuma jautājumos.

Eksperts virusoloģijas jomā, apakšpulkvedis Vjačeslavs Kuļišs piedalījies aizsardzības līdzekļu izstrādē pret vīrusu tipa bioloģiskajiem aģentiem. Piedalījies vakcīnu izstrādē pret Ebolas drudzi, mēra preparātiem. Jāpiebilst, ka līdz šim Krievijas Bruņotajos spēkos nav neviena koronavīrusa infekcijas gadījuma. Lielā mērā par to var pateikties tik augsta līmeņa zinātnieku un praktiķu pūlēm.

Tomēr Krievijas Aizsardzības ministrijas kolēģijas sēde 20. martā sākās ar apspriedi par Covid-19. Nedēļu iepriekš radīts operatīvais štābs koronavīrusa izplatības novēršanai bruņotajos spēkos, turklāt iespējamo saslimšanas gadījumu fiksēšanai izveidotas speciālas nodaļas 32 hospitāļos. Epidemioloģiskās situācijas stabilizācijai un koronavīrusa infekcijas apkarošanai 18.-19. martā notika radioaktīvās, ķīmiskās un bioloģiskās aizsardzības spēku speciālās mācības, kurās piedalījās mediķi un kara policijas vienības. Izspēlēta pilsoņu pieņemšana un evakuācija, karantīnas organizācija un transporta plūsmu regulēšana.

Krievijas Aizsardzības ministrija cer uz labāko, taču vienmēr ir gatava jebkādai notikumu attīstībai valstī tuvākajās un tālākajās ārvalstīs. Dabiskas epidēmijas un bioloģiskos ieročus pagaidām neviens vēl nav atcēlis.

165
Tagi:
Krievija, Itālija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (673)
Vakcīnas ražošana, foto no arhīva

Iznīcināt krievu vakcīnu: lielās politikas mazā šeftīte

45
(atjaunots 21:14 18.09.2020)
Krievijas līdera pozīcijas pret koronavīrusu paredzētās vakcīnas izstrādē Rietumiem bija īsts izaicinājums gan politisko, gan finansiālo apsvērumu ziņā.

No vienas puses, atpalikušajai, šausmīgi nedemokrātiskajai Krievijai vienkārši nav nekādu tiesību uz tādiem izrāvieniem sarežģītās un tehnoloģiski attīstītās jomās. No otras puses, uz spēles likta tik astronomiska peļņa, ka grēmas rada pat doma par to, ka tas varētu paiet gar degunu rietumu farmaceitiskajiem koncerniem. Ko vērta jau ir ziņa par vienošanos ar Indiju par simt miljonu vakcīnas devu piegādi. Nav nekāds brīnums, ka Krievija saskārusies ar virkni mēģinājumu diskreditēt Krievijas zinātnieku darba rezultātus: liela politika, liela nauda, portālā RIA Novosti stāsta Irina Alksnis.

Tomēr haizivīm līdzās vienmēr ir piesūcekņi, kam šis un tas pastāvīgi atkrīt no saimnieka galda.

Līdzīgs stāsts izvērsies ap "Sputnik V" izmēģinājumu rezultātu publikāciju vienā no vecākajiem un ietekmīgākajiem medicīnas žurnāliem pasaulē - The Lancet.

Raksts acumirklī saņēma kritiku. Skandalozu jaunumu, ko tiražēja pasaules mediji, sagādāja atklātā vēstule, kurā Templas universitātes bioloģijas profesors Enriko Buči pauda bažas par kļūdām, ko "iespējams, pieļāvuši Krievijas zinātnieki". Viņu atbalstīja divarpus desmiti citu zinātnieku. The Lancet ierosināja Krievijas speciālistiem atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem. Atbildes nāca klajā. Gamaleja centrs izsniedza izdevumam vakcīnas "Sputnik V" izmēģinājumu klīnisko protokolu pilnā apjomā. Krievijas Tiešo investīciju fonda vadītājs Kirils Dmitrijevs publicēja rakstu, kurā izvērsti komentēja kritiķu galvenās pretenzijas un pie viena ieteica viņiem pameklēt baļķi pašiem savā acī un izgaisināt Krievijas šaubas par Rietumos veiktajiem pētījumiem.

Taču šajā gadījumā problēmu nebūt nerada tīri zinātniskas matērijas, kam pievērsās pētnieki Krievijā.

Lieta tāda, ka skandalozās vēstules autors ir visnotaļ vērā ņemama personība. BBC materiālā Enriko M. Buči nosaukts par "pazīstamu viltuszinātnes apkarotāju". Tomēr pareizāk gan būtu viņu dēvēt par "zinātnes biznesmeni".

2016. gadā Buči nodibināja kompāniju "Resis Srl.", kas verificē zinātniskos darbus, pārbauda to patiesīgumu un godprātību.

Mūsdienu zinātnē tā ir modīga tēma. Pēdējos gados pārlieku bieži pētnieki tiek pieķerti par pieļautajiem misēkļiem, pat rupjām kļūdām jau klajā nākušos rakstos. Ne vienmēr runa ir par ļaunprātību vai krāpšanos, bieži pieļautas nejaušas kļūdas, kas tomēr sāpīgi skar zinātnieku vai pat veselu zinātnisko institūtu reputāciju.

Lai izvairītos no tādām problēmām, autori un pētnieciskās iestādes tagad nereti vēršas pie attiecīgās specializācijas firmām un pasūta savu tekstu neatkarīgu auditu pirms to publikācijas. Piemēram, Buči kompāniju noalgoja Friča Lipmana institūts (Vācija), ap kuru pirms zināma laika izcēlās milzīgs skandāls sakarā ar rupjām kļūdām publikācijās. Par to pirms gada sīki stāstīja žurnāls Nature.

Tomēr ir viena nianse: tāds bizness uzliek noteiktus ētiskus ierobežojumus, un profesors Buči to, starp citu, ļoti labi saprot. 2019. gada decembrī tajā pašā Nature parādījās zinātniskā darba tīrībai un godaprātam veltīts materiāls, kura sagatavošanā piedalījās arī profesors Buči. Tajā bija godīgi norādīts, ka Enriko N. Buči ir saskāries ar interešu konfliktu.

Īsi sakot, ja komerciālas kompānijas īpašnieks publiski stāsta par jomu, kurā specializējas kompānija, tā patiesībā ir viņa firmas reklāma.

Nu, bet gadījumā, ja runa ir par Krievijas vakcīnas "atmaskošanu", tādiem sīkumiem vairs nav nekādas nozīmes.

Rietumi izmantoja Buči atklāto vēstuli (tā neapšaubāmi bija pašreklāma), lai vēlreiz vērstos pret vakcīnas izstrādātājiem no Krievijas cerībā sagraut vai vismaz pabojāt viņu līdera pozīcijas. Toties pats profesors dabūja tāda vēriena un līmeņa reklāmu, par kādu ne sapņot nevarētu citos apstākļos. Lūk, ko nozīmē "apseglot tīģeri". Pēc šī principa strādā simtiem un tūkstošiem mediju personāžu.

Neapšaubāmi, tas profesoram atbalsosies – nesīs jaunus un pievilcīgus komerciālos kontraktus. Ažiotāžas ķeršana lielās politikas duļķainajā ūdenī reizēm ir ļoti izdevīga.

Tikai tam nav ne mazākā sakara ar zinātni, medicīnu un simtiem tūkstošu dzīvību glābšanu visā pasaulē.

45
Tagi:
Rietumi, Krievija, vakcīna
Pēc temata
Pussimts valstu apspriež ar Krieviju vakcīnas pret Covid-19 piegādes
Baltkrievijā pastāstīja par Krievijas vakcīnas pret koronavīrusu izmēģinājumiem
Pirmās Krievijas vakcīnas pret Covid-19 partijas nosūtītas uz visiem KF reģioniem
Koronavīrusa vakcīna "Sputnik V" laista klajā apgrozībā
Sergejs Šoigu vakcinējies ar Krievijā izstrādāto vakcīnu "Sputnik V"
Šeņdžeņa, Ķīna

Kur atrodas Amerikai bīstamākā pilsēta

40
(atjaunots 13:50 18.09.2020)
Pirms 40 gadiem neviens pat nedomāja par Ķīnas tehnoloģiskā līdera vietu ar reālām izredzēm apsteigt ASV. Ambīcijas bija pieticīgas. Pamazām kvantitāte pārauga kvalitātē: globālajā mērogā Pekina bīda malā Ameriku no pirmās vietas uz tehnoloģisko līderu pjedestāla.

Ķīna prot sarīkot sev svētkus. Tikai pavisam nesen noslēdzās interesanti pasākumi. Lieta tāda, ka pirms 40 gadiem 26. augustā valsts dienvidos zvejnieku ciema vietā tika likti pamati Šeņdžeņas pilsētai. Šodien tas ir gigants – 13 miljoni iedzīvotāju ar IKP 389 miljardu dolāru apmērā – vairāk nekā Singapūrai un Honkongai, kas sākas pie Šeņdženas dienvidu robežām, portālā RIA Novosti stāsta Dmitrijs Kosirevs.

Tomēr runa nav par milzīgajai valstij raksturīgajiem milzīgajiem cipariem, runa ir par Šeņdženas pašreizējo lomu – tas ir Ķīnas globālās tehnoloģiskā līdera vietas simbols. Līdera pozīcija nebūtu tik labi manāma, ja ne ASV augošā histērija: Ķīna kļuvusi par bijušās superlielvalsts konkurentu, pārsvarā – tehnoloģiju jomā.

Paskatieties, kāda ir republikāņu priekšvēlēšanu programma, kas tika prezentēta partijas nesenajā kongresā Šarlotē: cita starpā tajā ir punkts par nepieciešamību "uzvarēt sacensībās" par 5G tehnoloģijām. Ar kādām metodēm? Tas jau ir zināms – vairs nav ne runas par godīgu spēli. Ko uzvarēt? Arī tas ir zināms, cīņai ar Ķīnu veltīts īpašs punkts programmā.

Demokrātu rindās izskan vēl trakākas idejas, piemēram, atrast iespēju nogremdēt visu Ķīnas jūras kara floti 72 stundu laikā. Par to runāja Mišela Flērnoja, jo daudzi uzskata par Baidena nākamo aizsardzības ministru. Gribēt jau nav kaitīgi, tomēr ASV Kongresa pētījumu dienesta pārskatā par nākotnes militārajām tehnoloģijām, kam nav nekāda sakara ar priekšvēlēšanu cīņām, teikts: Ķīna ir Savienoto Valstu spēcīgākais konkurents mūsdienīgāko militāro tehnoloģiju, piemēram, mākslīgā intelekta vai kvantu aprēķinu ziņā (runa ir par to, kā Ķīnas jaunā ballistiskā raķete it kā pati saviem spēkiem lidojumā izvēlas sev mērķi un lidojuma trajektoriju).

Kādam šķitīs aizvainojoši tas, ka Krievija ar tās iespējām (piemēram, virsskaņas ātrumu jomā) šajā pārskatā par pussoli atpaliek no Ķīnas. Tomēr Krievija neapvainojas. Vienkārši atzīmēsim (kontekstā par Ķīnas flotes iznīcināšanu 72 stundu laikā), ka, saskaņā ar Austrālijas militārā analītiķa Malkolma Deivisa vērtējumu, Pekinas JKF apsteidz amerikāņus kvantitatīvi un jau panāk kvalitatīvi, tas ir, tehnoloģiju jomā. Nav nemaz tik droši zināms, vai ASV ar saviem sabiedrotajiem konfliktā ar šo valsti gūs uzvaru.

Tā iznācis, ka Ķīnas tehnoloģiskā līdera lomu simbolizē Šeņdzeņas pilsēta, lai arī tā nav vienīgā, kur apmetušās atbilstošās kompānijas, laboratorijas un ražotnes. Pirms 40 gadiem viss sākās gluži pieticīgi. Britu (toreiz) Honkonga bija un palika osta, caur kuru rit preču eksports un imports uz Ķīnu, krastā, Lielbritānijas teritorijā strādāja tirdzniecības kompānijas un bankas tirdzniecības finansēšanai. Bet kā tad ar ražotnēm? Galu galā 70. gadu beigās radās ideja radīt Ķīnas teritorijā četras speciālās zonas ar īpašiem privileģētiem noteikumiem, kur ārvalstnieki varētu ieguldīt naudu vajadzīgajās ražotnēs. Šeņdžeņa bija īpaši ērta – no Honkongas līdz tai varēja pat kājām aiziet.

Pirms 40 gadiem neviens pat nedomāja par Ķīnas tehnoloģiskā līdera vietu ar reālām izredzēm apsteigt ASV. Ambīcijas bija pieticīgas. Pašmāju pētījumu un izstrāžu idejas pakāpeniski auga augumā atbilstoši tirgus reālajām vajadzībām. Tā soli pa solim valsts izdevumi tādām izstrādēm pieauga 3% 1997. gadā līdz 27% no pasaules apjoma 2017. gadā. Kvantitāte pārauga kvalitātē: pērn līdz 60% Ķīnas ekonomikas pieauguma deva inovācijas, bet globālajā mērogā Pekina bīda malā vai jau pabīdījusi Ameriku no pirmās vietas uz tehnoloģisko līderu pjedestāla.

Attīstības gaitā Šeņdžeņā apmetās astoņas no 500 lielāko kompāniju pasaulē no Fortune saraksta, ieskaitot slaveno Huawei – tā jau kļuvusi par kaut kādu sakrālu simbolu atpaliekošās Amerikas naidam pret konkurentu. Nav nekāds brīnums, ka Šeņdžeņa ir pirmā pilsēta pasaulē, kur tiek noslēgta 5G autonomās sistēmas izveide. Paskatieties – ASV tikai plāno "uzvarēt sacensībās" par šīm tehnoloģijām.

Tātad iznāk (ja Amerika uzskata, ka Ķīnas tehnoloģiskais izaicinājums apdraud tās pastāvēšanu), ka Šeņdžeņa ir kļuvusi par bīstamāko pilsētu ASV visā pasaulē.

Starp citiem pilsētas un valsts demonstrētajiem brīnumiem jāpiemin fakts, ka Ķīnā mīt trīs no desmit lielākajām kompānijām pasaulē – "vienradžiem". Tā dēvē tehnoloģiskās burvju radības, kuru vērtība īsā laikā pieaug līdz miljardam dolāru un pārsniedz to. Tagad tās izpletušās visā Ķīnā, bet Šeņdžeņa par godu jubilejai nolēmusi kardināli pārslogot tajā izvietoto tehnoloģisko kompāniju biržu ChiNext, kam jāpārvēršas ne tikai par Ķīnas, bet arī visas pasaules analogu amerikāņu Nasdaq.

Protams, tā ir militāra akcija, runājot par Pekinas un Vašingtonas tehnoloģisko karu. Viena puse cenšas atņemt otrai ārzemju naudu inovācijām, otra pretojas un meklē iespējas vēl ātrāk piesaistīt tādu naudu. Viena puse cenšas, kamēr vēl nav par vēlu atņemt otrai piekļuvi pusvadītājiem (tā ir Ķīnas hitech vājā vieta), otra vēlas radīt pati savu pusvadītāju bāzi, vēl labāku nekā ASV. Pekina ir sapratusi, ka jebkādas ASV administrācijas laikā karš bez noteikumiem un kaut mazākā goda turpināsies. Un vēl – ka (šo frāzi piedēvē Staļinam sarunā ar Čērčilu) "karā bez zaudējumiem neiztikt".

Tomēr jāšaubās, vai valsts, kas moderno tehnoloģiju ziņā apsteigusi eiropiešus, japāņus un daudzus citus, karā paliks bez sabiedrotajiem, kuri saskata, kādu labumu nes partnerattiecības. Starp citu, nesen sākās Krievijas un Ķīnas Zinātniski tehnisko inovāciju un sadarbības gads. Ķīnas mediji citē vēstījumus, ko par godu šim notikumam nosūtījuši abu valstu vadītāji. Īpaši tiek akcentēta ideja, ka sadarbība sekmēs globālās pārvaldes sistēmas reformu un tā izšķirs abu valstu nākotni.

40
Tagi:
Ķīna, ASV
Cilvēki aizsargmaskās Madridē, foto no arhīva

Eiropa sagaida otro Covid-19 vilni: kādi ierobežojumi jau ir ieviesti

0
(atjaunots 16:01 20.09.2020)
PVO uzskata, ka par Covid-19 gadījumu skaita pieauguma iemeslu Eiropā kļuva drošības pasākumu neievērošana un kontroles trūkums no varasiestāžu puses.

RĪGA, 20. septembris – Sputnik. Pasliktinošās epidemioloģiskās situācijas dēļ Eiropā sāk ieviest jaunus ierobežojošos pasākumus, raksta Gazeta.ru. Vairāk nekā puse ES valstu paziņojušas par inficēto skaita pieaugumu vairāk nekā par 10% pēdējo divu nedēļu laikā, paziņoja Pasaules Veselības organizācijas (PVO) pārstāvis Hanss Klūge.

Pēc Klūges sacītā, iknedēļas saslimšanas gadījumu pieaugums šobrīd ir augstāks, nekā epidēmijas sākumā martā.

"Pagājušajā nedēļā šis rādītājs pārsniedza 300 000 pacientu," paziņoja viņš.

PVO birojā Belgradā nosauca saslimstības jauna uzliesmojuma Eiropā galvenos iemeslus. Saskaņā ar viņu datiem, pirmām kārtām tas ir saistīts ar Covid-19 izplatības novēršanas pasākumu neievērošanu, raksta RIA Novosti. Tāpat, saskaņā ar PVO paziņojumu, ir nepieciešama kontroles pastiprināšana no varasiestāžu puses.

Viena no pirmajām jaunus ierobežojumus ieviesa Lielbritānija, kur no vīrusa jau ir miruši 41 773 cilvēki, kas dotajā brīdī ir augstākais rādītājs Eiropā.

Lielbritānijā aizliedza pulcēties kompānijās virs 6 cilvēkiem, sporta zāles ir slēgtas, universitātes pārgājušas pie tālmācībām. Plānots ieviest sistēmu, saskaņā ar kuru mācību iestādēs cilvēki kustētos pa apli un viņu ceļi nešķērsotos.

Lielbritānijas veselības ministrs Mets Henkoks paziņoja, ka valsts ziemeļaustrumos tiek ieviesti vēl stingrāki pasākumi, kur visi pabi, restorāni un izklaides iestādes strādās tikai līdz plkst. 22:00, savukārt komunikācija ārpus mājsaimniecībām būs aizliegta.

Vācijā Bavārijas kalnu slēpošanas kūrortā arī ieviesti strikti koronavīrusa izplatības mazināšanas pasākumi. Covid-19 uzliesmojums tur izcēlies kāda inficētā ASV tūrista dēļ, šobrīd Minhenes prokuratūra uzsākusi pārbaudi attiecībā pret viņu.

Arī Diseldorfā tika pastiprināti drošības pasākumi, varasiestādes stingri uzrauga aizsargmasku režīma ievērošanu. Uz ielas un cilvēku masveida pulcēšanās vietās, tostarp kafejnīcās, obligāti jālieto individuālie aizsarglīdzekļi.

Papildu koronavīrusa izplatības mazināšanas pasākumi tika ieviesti arī Bavārijas Garmišā-Partenkirhenē. Bāri tiek slēgti plkst. 22:00, savukārt cilvēku skaits ballītēs nedrīkst pārsniegt 100 cilvēkus. Apmeklētāju skaits restorānos vienlaikus nedrīkst pārsniegt piecus cilvēkus.

Austrijas kanclers Sebastjans Kurcs uzstāšanās laikā pilsoņu priekša paziņoja, ka ir jāpastiprina pasākumi sakarā ar otrā koronavīrusa viļņa sākšanos. Pēc viņa teiktā, priekšā gaidāmi sarežģīti rudens un ziemas mēneši, Covid-19 gadījumu skaits katru dienu pieaug.

0
Tagi:
Eiropa, koronavīruss
Pēc temata
ANO ģenerālsekretārs ziņo: koronavīruss nav kontrolējams
Otrais koronavīrusa vilnis atkal velk uz leju nedaudz atdzīvojušos Latvijas ekonomiku
Kā tas ir iespējams? Pastāv risks atkārtoti inficēties ar koronavīrusu
Koronavīruss aiznesis jau vairāk nekā 800 tūkstošus dzīvību