Krievijas GKS pirmo Il-76 ar virusologiem un iekārtu kravu aviobāzē Pratica di Mare sagaidīja Itālijas ārlietu ministrs Luidži di Maijo un republikas bruņoto spēku Ģenerālštāba priekšnieks Enco Vičerelli

Sit koronavīrusu: Itālijai palīdzēs kara medicīnas desants no Krievijas

164
(atjaunots 16:33 25.03.2020)
Krievija ar saviem unikālajiem speciālistiem, preparātiem un speciālo tehniku dāvā Itālijai savu sekmīgo kara medicīnas pieredzi, kas uzkrāta cīņā ar epidēmijām. Speciālistus no Krievijas sagaida milzīgs un ļoti bīstams darbs.

Krievijas Aizsardzības ministrijas "medicīniskā desanta" profesionālais un pašaizliedzīgais darbs koronavīrusa Covid-19 pandēmijas centrā Eiropā rāda piemēru visai pasaulei, kā jārisina sarežģītas planetāra mēroga problēmas.

23. marta naktī lidmašīnas Il-76 ar Krievijas militārajiem speciālistiem un iekārtām sāka ierasties "Pratica di Mare" aviobāzē (30 km attālumā no Romas), lai sniegtu palīdzību Itālijai cīņā ar koronavīrusu. Krievija nosūtījusi uz Itāliju 8 mobilās brigādes – kara virusologus un mediķus, diagnostisko aparatūru, mobilos kompleksus transporta un teritorijas dezinfekcijai, citas medicīniskās iekārtas.

"Medicīniskā desanta" sastāvā ir aptuveni 100 vadošie Krievijas AM speciālisti virusoloģijas un epidemioloģijas jomā, kam ir vērā ņemama starptautiskā pieredze cīņā ar epidēmijām. Krievijas desants nodrošināts ar visiem nepieciešamajiem farmaceitiskajiem preparātiem, mūsdienīgām iekārtām un speciālo tehniku. Pakāpeniski ar Itāliju tiek saskaņoti pielietošanas rajoni, un Krievijas kara mediķi un virusologi sāk pildīt nospraustos uzdevumus.

Saskaņā ar Krievijas Bruņoto spēku Virspavēlnieka Vladimira Putina uzdevumu, Krievijas AM izveidoja aviācijas grupējumu no deviņām lidmašīnām Il-76 BTA operatīvai palīdzības piegādei Itālijas Republikai cīņā ar koronavīrusu. Domājams, šis gaisa tilts darbosies pastāvīgi cīņā ar epidēmiju. Speciālistus no Krievijas sagaida liels un ļoti bīstams darbs. 23. martā inficēto cilvēku skaits Itālijā sasniedza 59 138 cilvēkus, koronavīruss bija aiznesis 5476 cilvēku dzīvības.

Spēki un līdzekļi

Telefona sarunā 21. martā Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Itālijas Ministru padomes priekšsēdētājs Džuzepe Konte apsprieda koronavīrusa pandēmiju un tās apkarošanas metodes. Atbildot uz Itālijas lūgumu, Vladimirs Putins pauda gatavību sniegt nepieciešamo palīdzību, un Krievijas viedoklis spilgti atšķiras no lielākās daļās ES valstu sašķeltības un pašizolācijas.

Krievijas GKS pirmo Il-76 ar virusologiem un iekārtu kravu aviobāzē "Pratica di Mare" sagaidīja Itālijas ārlietu ministrs Luidži di Maijo un republikas bruņoto spēku Ģenerālštāba priekšnieks Enco Vičerelli, kuri pauda "milzīgu gandarījumu un pateicību visas itāļu tautas vārdā par Krievijas palīdzību tik smagā brīdī". Tas bija ļoti neliekuļoti, jo tuvējie kaimiņi Eiropā ilgu laiku nevarēja izšķirties palīdzēt Itālijai pat finansiāli.

Atbalsts Itālijai ir ļoti vajadzīgs, jo valstī inficēti 4824 veselības aprūpes sistēmas darbinieki – divkārt vairāk nekā Ķīnā. Taču gadās arī otrādi. Piemēram, avīze La Repubblica pastāstīja, ka masku un respiratoru partiju, ko Ķīna nosūtīja Itālijai, konfiscējuši Čehijas valdība. Tiesa, čehi apsolīja atsūtīt tādu pašu skaitu aizsardzības līdzekļu.

Ziemeļatlantijas alianse nedara neko. Kad Itālijā ieradās vairākas lidmašīnas ar virusologiem un medicīniskajām iekārtām no Krievijas, Itālijas valdība vērsās pēc palīdzības Pentagonā: valsts aizsardzības ministrs Lorenco Gverīni palūdza ASV aizsardzības ministram Markam Esperam mākslīgās plaušu ventilācijas aparātus un medicīnas maskas. Tāpat Roma cer uz amerikāņu kara mediķiem, kuri atrodas Itālijā ASV spēku sastāvā. Operatīva reakcija no Vašingtonas puses nebija manāma.

Devītā Il-76 no Krievijas ieradās Itālijā 23. martā. Ieradusies visa kara mediķu grupa ar visu nepieciešamo ekipējumu. Mobilie kompleksi uz KAMAZa bāzes transporta un teritoriju dezinfekcijai dodas uz vissmagāk cietušajiem rajoniem. Līdz ar Krieviju valsts līmenī itāļus cīņā ar epidēmiju atbalsta tikai mediķu grupas no Venecuēlas, Ķīnas un Kubas. Krievija ar saviem unikālajiem speciālistiem, preparātiem un speciālo tehniku dāvā Itālijai savu sekmīgo kara medicīnas pieredzi, kas uzkrāta cīņā ar bīstamāko slimību – Ebolas drudža, Sibīrijas mēra u.c. uzliesmojumiem. Protams, Krievijas speciālisti Itālijā smelsies vērtīgu pieredzi cīņā ar mazpazīstamu vīrusu. Tas ir darbs nākotnei.

Medicīniskais desants

Gandrīz visu Krievijas speciālistu grupu Itālijā veido kara virusologu un mediķu elite. Piemēram, "medicīniskā desanta" komandieris ģenerālmajors Sergejs Kikots ir jaunāko speciālās apstrādes sistēmu vadošais izstrādātājs un eksperts to pielietošanas jomā. Viņam ir plaša pieredze darbā sarežģītos epidemioloģiskajos apstākļos Sibīrijas mēra uzliesmojuma apstākļos, plūdu epidemioloģisko seku likvidācijā.

Vadošais epidemiologs, medicīnas zinātņu kandidāts pulkvedis Aleksejs Smirnovs ir vairāk nekā 70 zinātnisko darbu autors epidemioloģijas un aktuālu infekcijas slimību profilakses jomā. Aktīvi piedalījies Ebolas drudža vakcīnas izstrādē.

Medicīnas zinātņu kandidāts apakšpulkvedis Genādijs Jerjomins ir vadošais zinātniski pētnieciskā centra līdzstrādnieks, autoritatīvs speciālists pretepidemioloģisko pasākumu organizācijas un īstenošanas jomā.

Medicīnas zinātņu kandidāts apakšpulkvedis Aleksandrs Jumanovs Krievijas militāro speciālistu grupā izvērsa mobilo hospitāli Gvinejas Republikā starptautiskās programmas ietvaros cīņā pret Ebolas drudzi. Aizvadītajā gadā piedalījās ASEAN valstu kara medicīnas dienestu mācībās un formāta "SMOA+" partneru mācībās MEDEX-2019 Indijā stihisku nelaimju un ārkārtas situāciju pretepidemioloģiskā nodrošinājuma jautājumos.

Eksperts virusoloģijas jomā, apakšpulkvedis Vjačeslavs Kuļišs piedalījies aizsardzības līdzekļu izstrādē pret vīrusu tipa bioloģiskajiem aģentiem. Piedalījies vakcīnu izstrādē pret Ebolas drudzi, mēra preparātiem. Jāpiebilst, ka līdz šim Krievijas Bruņotajos spēkos nav neviena koronavīrusa infekcijas gadījuma. Lielā mērā par to var pateikties tik augsta līmeņa zinātnieku un praktiķu pūlēm.

Tomēr Krievijas Aizsardzības ministrijas kolēģijas sēde 20. martā sākās ar apspriedi par Covid-19. Nedēļu iepriekš radīts operatīvais štābs koronavīrusa izplatības novēršanai bruņotajos spēkos, turklāt iespējamo saslimšanas gadījumu fiksēšanai izveidotas speciālas nodaļas 32 hospitāļos. Epidemioloģiskās situācijas stabilizācijai un koronavīrusa infekcijas apkarošanai 18.-19. martā notika radioaktīvās, ķīmiskās un bioloģiskās aizsardzības spēku speciālās mācības, kurās piedalījās mediķi un kara policijas vienības. Izspēlēta pilsoņu pieņemšana un evakuācija, karantīnas organizācija un transporta plūsmu regulēšana.

Krievijas Aizsardzības ministrija cer uz labāko, taču vienmēr ir gatava jebkādai notikumu attīstībai valstī tuvākajās un tālākajās ārvalstīs. Dabiskas epidēmijas un bioloģiskos ieročus pagaidām neviens vēl nav atcēlis.

164
Tagi:
Krievija, Itālija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (504)
Kodoldegviela, foto no arhīva

"XXI gadsimta mēris" pasaulē

31
(atjaunots 12:50 23.05.2020)
Plašas kareivīgo ideālistu masas iegūst savu bezmaksas sociālās pašcieņas porciju. Bez mazākās piepūles. Morālā stāja taču ir energoefektīvāka nekā zināšanas.

Amerikāņu izdevumā The New York Times publicēts panisks vācu žurnālista raksts atomelektrostaciju aizstāvībai. Publikācija ir negaidīta divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, autors aizšķērso ceļu progresam un nostājas dabai bīstamu tehnoloģiju pusē. Otrkārt, raksts publicēts pasaules progresa rupora lapās. Iebilst pret "zaļo" enerģētiku NYT – tas ir gluži kā rakstīt tur kaut ko labu par Putinu. Vai pat Trampu. Par publikāciju stāsta Viktors Marahovskis portālā RIA Novosti.

Raksta būtība: pēdējais kodolreaktors Vācijas teritorijā tiks apturēts 2022. gadā. Pēdējā ogļu stacija apklusīs mazliet vēlāk, 2038. gadā. Vienlaikus valdība mudina pirkt elektromobiļus, kuri patērē lielāku daudzumu elektroenerģijas. Nebūs par ļaunu atgādināt, ka no 1990. gada, kad Vācija pirmo reizi sāka īstenot enerģijas ekonomikas problēmas, enerģijas patēriņš valstī audzis par 10% (bet atbilstoša iedzīvotāju skaita pieauguma). Domājams, tendence turpināsies.

Pie tam daudzu enerģijas "zaļo" avotu pielietojuma paplašināšanās, iespējams, pietuvojusies maksimālajam rādītājam. Iedzīvotājiem jau ir līdz kaklam vēja ģeneratori virs galvām. Vācieši protestē pret jaunu vēja ģeneratoru būvi, kuri caurām diennaktīm dūc un pataisa trakus ar savu spēlīti "diena-nakts-diena-nakts" (pamēģiniet vien dzīvot apstākļos, kad ik pēc pāris sekundēm pār māju gulstas gigantiskā "ventilatora" lāpstiņa). Būvēt jaunos ģeneratorus attālāk no apdzīvotajām vietām nav viegli – Vācija ir blīvi apdzīvota. Vienkārši trūkst brīvas vietas, kur sabakstīt jaunus vēja ģeneratorus.

Galu galā Vācija var saskarties ar banālas elektrības deficītu.

Tomēr 60% pilsoņu joprojām kategoriski iebilst pret AES, "jo tās ir radioaktīvas", "jo bija avārija Fukusimā" (no savas puses piebildīsim – jo viņi skatījušies "Černobiļu" un tas atstājis iespaidu). Neskatoties uz zinātnieku, it īpaši Krievijā strādājošo komandu sasniegumiem, kuri atklāj, kā izmantot to, ko pieņemts uzskatīt par "izlietotiem kodoldegvielas elementiem", progresīvā sabiedrība kategoriski iebilst.

Raksta autors stāsta, ka vācu nācija, kas parasti "ar prieku dara to, kas izskatās labi", ir apjukusi, saskaroties ar nepieciešamību izvēlēties no diviem ļaunumiem mazāko. Turklāt rezultātā pašai Vācijai nākotnē var rasties milzu problēmas.

Faktiski runa ir par savdabīgu ideālistisku avantūru, ko attaisno nevis stratēģiski aprēķini, bet gan vienkārši par augstu morālo stāju.

Jāpiebilst, ka rakstā gandrīz nemaz nav pieminēta dabasgāze (nebrīvā Putina gāze no Krievijas). Redziet, aizstāvēt gāzi The New York Times lapās – tā būtu īsta pašnāvība, tāpēc vācu žurnālistu var saprast. Viņš jau ir demonstrējis visīstāko drosmi un vīrišķību.

© Sputnik / Александр Кряжев

No viņa raksta izriet vairāki interesanti aspekti.

Mūsu priekšā ir spilgts piemērs tam, kā rodas konflikts starp realitāti un kareivīgo ideālismu. Tādu piemēru ir daudz. Galvenais – šī parādība ir plašāka par jebkādām "zaļajām histērijām" un draud izvērsties par XXI gadsimta mēri, kas inficē smadzenes milzīgā teritorijā. Starp citu, arī Krievijā.

Pēc būtības pretkodola panikas raksturs Vācijā ir tāds pats kā viena Krievijas komiķa nesenā "jokā" par globālajām tēmām.

Komiķis satrauktā "pilsoniskā" balsī sarkastiski klāstīja, ka visa pārējā pasaule esot uzbūvējusi Lielo hadronu kolaideru, bet Krievija – raķeti (sliktā, sliktā Krievija). Taču lieta tāda, ka "klauna" kareivīgā ideālisma ziņā joks bija izcils, tikpat varens kā muļķības un tumsonības ziņā (komiķim neviens nav pastāstījis, cik lielā mērā Krievija piedalījās LAK būvdarbos. Iespējams, komiķim par to ir nospļauties. Diezin vai viņu kaut mazākajā mērā interesē vismaz, kas tas ir – kolaiders, priekš kam tas vajadzīgs un vai Krievijai ir kolaideri).

Tā ir vispārēja parādība. Skolas vecuma ekoradikāļi Eiropā arī ne vella nesaprot no tā, ko tik histēriski atbalsta, taču viņi nemaz neuzskata par vajadzīgu domāt – "lai lietotu telefonu, nekas nav jāzina par tā iekārtojumu".

Neapšaubāmais morālais taisnīgums (ekoloģija – labi, piesārņojums – slikti) viņu acīs itin labi aizstāj zināšanas. Ja nu vēl morālo stāju papildināt ar prasmi lietot aktuālos memus un aprobežota skolas līmeņa troļļošanas prasmes, ko demonstrē kura katra grēta, tad jau var ne tikai augstu vērtēt sevi par to, ka atrodies pareizajā vēstures pusē. Vēl var arī nicināt tos, kuri pareizajā pusē neatrodas.

Tātad plašas kareivīgo ideālistu masas iegūst savu bezmaksas sociālās pašcieņas porciju. Bez mazākās piepūles. Morālā stāja taču ir energoefektīvāka nekā zināšanas.

...Teorētiski varētu par to visu uzvelt vainu tā saucamās "Z paaudzes" smadzeņu ergonomiskajam dizainam vai aprunāties par "spēļmācību" paaudzi.

Taču man ir cita versija. Z paaudze – tā ir ne tik daudz paaudze, cik modīgs pasaules uztveres standarts. Ja cilvēkam ir 35 vai 50 gadi, tas taču vēl nenozīmē, ka viņš nemetīs pie malas kritisku domāšanu, turpinās lasīt garus tekstus, nepāries pie "memīšiem" un videoierakstiem, nenoraidīs riebīgus jautājumus no sērijas "Ko jūs patiesībā par to zināt?" un nesāks prasīt kaut ko morāli izcilu:

— izmaksāt visiem padomju represijās cietušajiem 100500 miljardus, "jo tur taču bija miljoniem upuru";

— izdalīt visiem strīdīgās teritorijas, "jo mums ir milzīga valsts un mēs ar to netiekam galā";

— izdalīt 100500 miljardus visiem, kas cietuši PSRS sabrukumā, "jo tas bija tautas īpašums, izlaupīts un sazāģēts";

— atteikties no raķetēm, jo ar visiem taču jādzīvo mierā; ieviest milzīgus pabalstus visiem, par visu un no 18 gadu vecuma, jo cilvēkus tak vajag saudzēt; dekriminalizēt narkotiku tirdzniecību, jo tūkstošiem nabaga zēnu un meiteņu, kas tajā pieķerti, ar salauztām dzīvēm gadiem ilgi sēž cietumā;

— un tā tālāk, bez gala un bez malas.

Visos gadījumos kareivīgajiem ideālistiem nav ne jausmas, kādus reālu efektu nesīs tāda balodīšu spārnu plivināšana. Viņus tas neinteresē, tas ir nepatīkami un atbaidoši.

Te atliek tikai just līdzi "pieaugušajiem" (ne vecuma, bet lomas ziņā), kas spiesti vadīt bērnu – kareivīgo ideālistu veidotas sabiedrības.

 Iespējams, Vāciju var glābt gāze no nebrīvās Krievijas. Bet ja nu nebrīvā, pieaugusī Krievija, kas gatava labot ideālistu sataisītās ziepes, vienreiz vienkārši pagaisīs?

31
Tagi:
kodolreaktors, Tramps, ASV, Krievija, zaļā enerģija
Vēja turbīnas, foto no arhīva

Pēc epidēmijas novārgušajām ekonomikām draud "zaļā vētra"

33
(atjaunots 18:04 21.05.2020)
Koronavīruss liek pārvērtēt attieksmi pret dažādākajiem mūsu dzīves aspektiem un problēmām. Viena no tām ir ogļskābās gāzes emisija un cīņa pret to. Viedokļi ir dažādi.

Sāksim ar klimatisko skepticismu. Patiešām, cilvēces un konkrētu valstu iespējas novirzīt resursus konkrētām nozarēm ir ierobežotas. Vai vispār ir vērts tērēt tos cīņai ar globālo sasilšanu (šajā jomā, neskatoties uz atjaunojamās enerģētikas cenu lejupslīdi, ir liels skaits risinājumu, kas nav attaisnoti tīri ekonomiski) laikā, kad veselības aprūpes sistēma, arī valstīs ar aktīvu diskusiju ekoloģijas jomā, nepārprotami nespēj tikt galā ar pašreizējo situāciju. Turklāt koronavīruss ir konstatējis arī šo sistēmu fundamentālos trūkumus. Iespējams, labāk būtu novirzīt papildu resursus medicīnai, nevis, piemēram, ogļskābās gāzes pārtveršanas un apglabāšanas sistēmām? Jautājumu portālā RIA Novosti analizē Aleksandrs Sobko. 

Otrs pols – ekoloģiskie aktīvisti. Situāciju ar koronavīrusu viņi traktē no sava viedokļa: mēs redzam, ka pat relatīvi neliela epidēmija pilnībā paralizējusi ikdienas dzīvi. Koronavīrusa epidēmija ir tikai neliela problema salīdzinājumā ar grūtībām, ar ko cilvēce var saskarties sakarā ar globālo sasilšanu un klimata pārmaiņām. Var tikai iztēloties, kādas graujošas sekas būs nākotnē. Tātad vajag tikai pastiprināt klimata tēmu un spert apņēmīgākus soļus cīņā ar klimata izmaiņām.

© Sputnik / Евгений Одиноков

Atstāsim lasītāja ziņā viņam tuvākā viedokļa izvēli un paskatīsimies uz problemātiku no mazliet cita leņķa.

Ņemot vērā epidēmiju un ekonomikas lejupslīdi, mazinās energonesēju pieprasījums vārda plašākajā nozīmē: cietīs gan naftas un gāzes nozare (to mēs patlaban vērojam), gan arī atjaunojamie enerģijas avoti (parādās visas pazīmes: tiek prognozēts manāms jaunu atjaunojamās enerģētikas avotu ieviešanas sarukums salīdzinājumā ar plāniem pirms koronakrīzes).

Rezultātā, pirmkārt, atjaunojamās enerģijas avotu piekritējiem rodas kārdinājums radīt īpaši labvēlīgu režīmu "zaļajai" enerģētikai. Otrkārt, kad sāksies ekonomikas atjaunošanās, aizvietot tradicionālo energonesēju apjomus pret atjaunojamajiem avotiem. Tas ir, sagrābt tirgus daļu "starpsugu" cīņā (atjaunojamie avoti pret fosilo degvielu).

Kas šim nolūkam jādara? Atkal jāizmanto ārpustirgus ietekmes metodes. Jaunie regulēšanas pasākumi vēl var parādīties (galu galā, dekarbonizācijas plāni Eiropā nekur nav pazuduši). Taču nebūt ne visas valstis cīņā ar izmešiem ir noskaņotas tikpat apņēmīgi kā ES. Tāpēc mēs redzam, kā koronavīrusa fonā plešas plašumā "verbālās intervences" par labu klimatiskajiem jautājumiem. To līmenis ir ļoti augsts. Romas pāvests uzskata, ka koronavīruss ir "dabas atbilde" klimatiskajai krīzei. Savukārt ANO gluži nopietni informē, ka viens no iemesliem kuru dēļ koronavīruss ir parādījies un izplatās, ir klimata pārmaiņas.

Tagad – konkrēti par degvielas veidiem un enerģētikas nozarēm. Transporta sektora problēmu kontekstā konsaltinga aģenrūra "Wood Mackenzie" brīdināja: šogad elektromobiļu pārdošanas apjomi pasaulē kritīsies par 43%. Protams, šos datus vēl jāsalīdzina ar tradicionālo automašīnu pārdošanas apjomu kritumu – arī tām neklāsies viegli. Vienlaikus ir skaidrs, ka naftas pieprasījumu tagad ietekmē nevis automašīnu pārdošanas samazināšanās, bet gan esošā autoparka apstāšanās. Tradicionālās automašīnas un elektromobiļa konkurence no ekonomikas viedokļa (atstāsim malā komfortu, uzpildes infrastruktūras esamību un visu pārējo) notiek tā saucamās pilnās īpašuma vērtības sfērā, kas ietver gan automašīnas cenu, gan izdevumus degvielai vidēja ekspluatācijas termiņa laikā. Naftas cenu krituma gadījumā priekšrocības ir tradicionālo automašīnu pusē.

Naftas tirgus daļas ieņemšana elektromobiļiem nav viegla lieta. Jau pirms krīzes tika pārdoti aptuveni tikai 2,2 milj. elektromobiļu gadā, tāpēc pat "zaļākās" prognozes paredz ilgstošu (aptuveni 10 gadi) tradicionālo dzinēju degvielas pieprasījuma pieaugumu. Elektromobiļu tirgus apjomi ir pārāk mazi, liela nozīme ir arī tam, ka nav iespējams ātri palielināt ražošanas jaudas, arī akumulatoru ražošanu.

Tomēr nostādne par tādu aizvietošanu parādās. Nesen izdevumā The Guardian publicētā raksta nosaukums "Vai koronavīruss nogalinās naftas rūpniecību un palīdzēs glābt klimatu?" ir pietiekami daiļrunīgs. "Naftas paātrināta norieta" piekritēji cer, ka pie cenas 35 dolāru apjomā par barelu 75% naftas ieguves projektu nespēj segt pat kapitālos izdevumus.

Tātad kompānijas pārtrauks investīcijas lētajā naftā, un pakāpeniski sāksies atkāpšanās no šīs degvielas.

Apstrīdama nostādne. Gan tāpēc, ka līdz ar cenu pieaugumu naftas un gāzes kompānijās atgriezīsies interese par jaunām investīcijām (jaudas tomēr ir milzīgas). Gan tāpēc, ka visi pēdējie notikumi naftas tirgū un pašizmaksas vērtējums liecina, ka ir virkne valstu ar zemu pašizmaksu (līdz 40 dolāriem). Starp tām ir arī Tuvie Austrumi un Krievija. Investīcijas šeit ir iespējamas arī zemu naftas cenu  apstākļos, cietīs tikai iemaksas budžetā.

Kurp tad, pēc "koronavīrusa stimulētās energopārejas" piekritēju domām, aizies investīcijas, ko būtu varējusi saņemt nafta? Vai uz atjaunojamajiem enerģijas avotiem.

Cīņas otrā arēna ir elektroenerģijas tirgi, kuros atjaunojamie enerģijas avoti konkurē ar siltuma ģenerāciju. "Zaļā enerģētika" koronavīrusa fonā jau ir saskārusies ar grūtībām. To vidū ir piegādes ķēdīšu traucējumi, dolāra cenas pieaugums, sadalītās (mājas) ģenerācijas apstākļos – fakts, ka iedzīvotāji nav gatavi investēt otrā plāna uzdevumos. Piemēram, Austrālijā aizkavējas triju gigavatu "vēja" un "saules" uzstādīšana. Viena no problēmām – ASV dolāra kurss pret Austrālijas dolāru ir pieaudzis. Tiek prognozēta atjaunojamo avotu ieviešanas samazināšanās.

Līdz ar koronavīrusa problēmu "vējam" un "saulei" parādās vēl viens šķērslis – pakāpeniski tiek atcelts finansiālais atbalsts.

Piemēram, Ķīna šogad (tas nenotiek pirmo reizi) būtiski samazinājusi subsīdijas atjaunojamajiem enerģijas avotiem. Par 50% samazināts atbalsts Saules baterijām un pilnībā (!) atceltas subsīdijas dārgākā tipa vēja ģenerācijai – ārzonai (vēja ģeneratori uzstādīti jūrā). Investīcijas "zaļumā" 2019. gadā Ķīnā kritās par 8%, Saules enerģijas ģenerācijas sfērā – par 33%.

Tomēr zaļajai enerģētikai joprojām saglabājas galvenā ārpustirgus priekšrocība – "nepastāvīgās" enerģijas izpirkšanas prioritāte un nekādu saistību energosistēmas jautas uzturēšanas aspektā.

Galvenā bāze – siltuma ģenerācija – nekur nav pazudusi un cieš zaudējumus jau tagad. 60% ogļu staciju Ķīnā strādā ar zaudējumiem. Cita starpā – arī tāpēc, ka tradicionālā ģenerācija nes atbildību par jaudas saglabāšanu, bet siltumstaciju noteiktās jaudas izmantošanas koeficients sarūk atjaunojamās enerģētikas augošās daļas fonā.

Atjaunojamās enerģijas un tradicionālās ģenerācijas pretrunas ir veidojušās pēdējos gados objektīvu iemeslu dēļ. Tagad, koronavīrusa fonā problēmu skaits pieaug, tātad augs arī konkurence un pretrunas. Rietumvalstīs paredzēts papildu atbalsts atjaunojamās enerģijas avotiem ar dekarbonizācijas plānu starpniecību – klimata pārmaiņu problēmas ietvaros. Pārējās valstīs palielināsies "klimatiskās nostādnes" spiediens.

33
Tagi:
ekonomiskā krīze, koronavīruss
Pēc temata
"Tas ir paradokss": eksperts pastāstīja, kādu cenu Baltija maksā par mītisko vienotību
Valsts budžets vējā: pāreja pie "zaļās" enerģijas var izputināt Latviju
Latvija pieprasa Eiropas Komisijai pastiprināt klimata mērķus
Trešajai daļai "zaļās" enerģijas ražotāju atņēma valsts atbalstu
Krievija nopelnīs uz globālās sasilšanas rēķina

Starp Latviju un Lietuvu ārkārtējās situācijas laikā palielinājusies tūristu plūsma

0
(atjaunots 18:14 25.05.2020)
No vienas Baltijas republikas otrā var nokļūt caur četriem robežpunktiem. Pašlaik Baltijas valstu iedzīvotāji var ceļot starp valstīm.

RĪGA, 25. maijs – Sputnik. Tūristu plūsma starp Latviju un Lietuvu pagājušajā nedēļā krietni palielinājusies, vēsta Sputnik Lietuva ar atsauci uz Lietuvas Iekšlietu ministriju.

Pagājušajā nedēļā vidējais ieceļotāju skaits bija 4,4 tūkstoši, savukārt izbraucošo skaits – ap 6,5 tūkstošiem, tādēļ kopējā plūsma sastādīja gandrīz 9,9 tūkstošus abos virzienos.

Agrāk visintensīvākā kustība bija pie robežpunkta "Grenctāle – Saloči", šobrīd tā pārsvarā notiek robežpunktā "Meitene - Kalvji".

Lietuvas iekšlietu ministre Rita Tamašuniene atzīmēja, ka, acīmredzot, ceturtā robežpunkta atvēršana uz Latvijas un Lietuvas robežas ir bijusi nepieciešama.

Vidējais iebraucošo un izbraucošo skaits uz visām robežām (tai skaitā pārvadātāju) kopš 15. maija vidēji ir ap 19 tūkstošiem darbadienās un ap 20 tūkstošiem brīvdienās.

Kopš 18. maija uz Latvijas un Lietuvas robežas ir atvērti četri robežas šķērsošanas punkti: "Grenctāle - Saloči", "Rucava - Būtiņģe", "Medumi – Smeline" un "Meitene – Kalvji". Kopš 4. maija Lietuvas pilsoņi drīkst izbraukt no valsts caur visiem atvērtajiem caurlaides punktiem, kopā tie ir 11.

No 21. maija Polija atļāvusi tranzītu caur savu valsti, atļauja izplatās uz Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomiskās zonas un Šveices pilsoņiem. Caurbraukšana ir iespējama bez pieturām, savukārt tranzīts caur Polijas teritoriju aizņemt 12 stundas.

No 11. maija Polijas pilsoņiem ir atļauts iebraukt Lietuvā lietišķos, darba un mācību nolūkos. Arī Lietuvas pilsoņi drīkst iebraukt Polijā, un abu valstu pilsoņi netika pakļauti 14 dienu pašizolācijas noteikumiem.

Lietuvā ir spēkā karantīnas režīms. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, tas ir pagarināts līdz 31. maijam, taču republikas varasiestādes neizslēdz tā pagarināšanas iespēju.

Pasaules Veselības organizācija 11. martā pasludināja jaunās koronavīrusa infekcijas Covid-19 uzliesmojumu par pandēmiju. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, pasaulē ir reģistrēti vairāk nekā 5,5 miljoni inficēšanās gadījumu, vairāk nekā 347 tūkstoši ir miruši, izveseļojušies vairāk nekā 2,3 miljoni cilvēku.

0
Tagi:
tūristi, Baltija
Pēc temata
Iztērēti vairāk nekā 800 milj. eiro: tūristi devuši nopietnu artavu Latvijas ekonomikā
Aptauja: iedzīvotāji netic, ka spēs atrast jaunu darbu Latvijā pēc atlaišanas
Glābēji palīdzējuši norvēģiem sazināties ar kalnos cietušu tūristu