ES karogs, foto no arhīva

Eiropa pārdzīvos epidēmiju. Bet būs ar Eiropas Savienību?

175
(atjaunots 15:47 25.03.2020)
Pirmo reizi savā vēsturē Eiropas Savienība apturējusi Stabilitātes un izaugsmes pakta darbību.

Tas ir bāzes dokuments eirozonai, kas satur galvenās finansiālās prasības ES locekļiem: valsts budžeta deficīts – ne vairāk kā 3% IKP, valsts parāds – ne vairāk kā 60% IKP, portālā RIA Novosti pastāstīja Irina Alksnis. 

Par tik radikālu soli ES Ekonomikas un finanšu padome izšķīrās, ņemot vērā smagās sekas, ko ES ekonomikai prognozē koronavīrusa pandēmijas rezultātā. Patlaban Eiropas Komisija šogad sagaida kritumu 1% apmērā. Taču informācijas avoti apgalvo, ka Brisele izvērtē arī drūmāku scenāriju, kas paredz kritumu 2,5% apmērā un strauju bezdarba pieaugumu. Vēl vairāk, pēc informācijas avotu domām, arī šis vērtējums var būt pārlieku optimistisks, jo nav nekādas skaidrības par to, cik ilga būs karantīna un citi ierobežojošie pasākumi.

Suvenīru pārdēvēja Vecrīgā pēc ārkārtējās situācijas pasludināšanas
© Sputnik / Sergey Melkonov Sergey Melkonov

Lai nu būtu, kā būdams, skaidrs, ka ekonomikas un sociālās sfēras atbalsta vajadzībām valstis būs spiestas ņemt nopietnus kredītus. Tādēļ ir apturētas visā Eiropā pieņemtās finansiālās prasības.

Jāpiebilst, ka daudzi ES locekļi minētās prasības jau sen neievēro. It īpaši valsts parāda aspektā. 2008.-2009. gadu pasaules krīzes laikā vairākas valstis (pārsvarā no Dienvideiropas) nospļāvās par budžeta disciplīnu un atvēlēja triljoniem eiro sava banku sektora glābšanai. Rezultātā uz defolta sliekšņa nonāca Itālija, Spānija, Īrija un citas valstis. Kā zināms, vissmagāk klājās Grieķijai.

Tomēr līdz šim ES nekad nav oficiāli atkāpusies no saviem noteikumiem. Jau tas vien liecina, cik drūmas, pēc Eiropas birokrātu domām, ir perspektīvas.

Tagad iestājušies laiki, kad Briseles lēmumi izskatās nevis kā gribas izpausme smaga perioda pārvarēšanā, bet gan kā oficiāla atzīšanās par savu bezpalīdzību un liecina par smagu Eiropas vienotības krīzi.

Epidēmija ir atkailinājusi ES birokrātijas absolūto nespēju rīkoties kritiskos apstākļos. Visa atbildība gulstas uz nacionālo valdību pleciem. Dažas valdības, piemēram, Itālija cerēja uz ES atbalstu un kavējās ar nepieciešamo pasākumu pieņemšanu. Situācija saasinājās.

Vēl sliktāk: valstu spertie soļi izraisīja virkni konfliktu, pat īstus skandālus. Rietumu presē ir papilnam savstarpēju pārmetumu un atklātu apvainojumu. Tie noteikti iespiedīsies atmiņā uz ilgu laiku. Ekonomiskā krīze tomēr kaitē tikai makam, un iespējama atšķirīga Eiropas solidaritātes ideoloģijas traktēšana. Toties zibenīga atteikšanās no cēlajām humānajām idejām mēra laikā ātri atklāj, cik patiesas tās ir bijušas.

Jurijs Svetovs
из личного архива Юрия Светова

Pēdējo nedēļu laikā pasaule ir daudz ko redzējusi. Ignorēti ir Itālijas lūgumi aktivizēt Eiropas civilās aizsardzības mehānismu medicīnisko iekārtu un individuālās aizsardzības līdzekļu piegādēm. Eiropieši atteikušies atvēlēt kaimiņiem pieejamās medicīnas jaudas. Pat aizturētas citām valstīm paredzētas kravas. Protams, visvairāk šajā ziņā "sasmērējušies" čehi, kuri pārtvēra humāno kravu ar 680 tūkstošiem masku un 28 tūkstošiem respiratoru, ko Ķīna sūtīja Itālijai, un vienā rāvienā sadalīja atbilstoši savām vajadzībām. Troksnis bija tik liels, ka čehi bija spiesti atvainoties un kompensēt itāļiem zaudējumus.

Par kaimiņu briesmīgo izturēšanos sūdzas gandrīz visi, pat Šveice.

Pēdējās dienās situācija mazliet uzlabojas, piemēram, Vācija tagad uzņem slimniekus no Itālijas un Elzasas. Acīmredzot, Eiropas valstu valdības apjēgušas, ka tas viss izskatās pārlieku nepieklājīgi, it īpaši ņemot vērā palīdzību, ko Itālijai sniedz pavisam "necivilizētas" valstis.

Itālijas ārlietu ministra Luidži di Maijo ierakstu no lidlauka, kur tiek izkrautas Krievijas GKS lidmašīnas, kas atveda kara mediķus un epidēmijas apkarošanai nepieciešamās iekārtas, Facebook noskatījās četri miljoni cilvēku, tas pārpublicēts vairāk nekā 50 tūkstošus reižu. No 100 tūkstošiem komentāru liela daļa satur itāļu neglaimojošās domas par kaimiņiem, ES un bēdīgi slaveno Eiropas "solidaritāti".

Tātad notiekoša būtību jaunie pasākumi un lēmumi nemaina. Pēdējās nedēļās ir noskaidrojies, ka nav nekādas vienotās Eiropas – ne emocionāli, ne institucionāli.

Nav nekāds brīnums, ka eiropieši vaicā: kāda jēga tad ir sistēmai, kas uzstāda vienotas normas un noteikumus virknei valstu, vada tās, pieprasa kaudzi naudas uzturēšanai, taču pie tam ir bezjēdzīga un bezpalīdzīga krīzes situācijā?

Koronavīrusa epidēmija ir kļuvusi par otro – pēc Brexit – spēcīgo triecienu priekšstatiem par to, ka Eiropas Savienība ir neaizvietojama un negrozāma. Briselē norāda, ka neesot zināms, kad situācija mainīsies.

Rodas jautājums: vai epidēmija neturpināsies pietiekami ilgi, lai Eiropa konstatētu: nekāda Savienība tai nav vajadzīga.

175
Tagi:
Eiropa, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (794)
ASV karavīri Afganistānā, foto no arhīva

"Esam atraduši iespēju apspēlēt Krieviju". Pie ķēries Pentagons

33
(atjaunots 15:54 23.01.2021)
Amerikāņi nolēmuši attīstīt kodolenerģētikas militāro nozari. Eksprezidents Donalds Tramps iepriekš parakstīja rīkojumu par mazjaudas kodolreaktoru izstrādi bruņoto spēku un kosmosa pētījumu vajadzībām.

Pirmo reizi pusgadsimta laikā ASV izmantos atomenerģētiku ne tikai Jūras kara spēkiem vien. Par to, kādiem nolūkiem Vašingtonai vajadzīgi jauni kompakti reaktori, portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Rezerves avots

ASV Bruņotajos spēkos kodolreaktorus izmanto zemūdenes un aviācijas bāzes kuģi. Pateicoties tiem, lielākie ASV flotes vimpeļi var atrasties jūrā gandrīz neierobežotu laiku.


Kodolenerģija tiek izmantota arī citu valstu Jūras spēkos. Piemēram, Francijā to izmanto aviācijas bāzes kuģis "Charles de Gaulle", Krievijā – smagais raķešu kreiseris "Piotr Velikiy". Tomēr ASV kodolkuģu ir daudz vairāk, un viņi nedomā apstāties pie sasniegtā.

"Saskaņā ar prezidenta Trampa rīkojumu Aizsardzības ministrija izstrādās un īstenos enerģētiskās elastības un efektivitātes demonstrācijas plānu valsts iekšienē no mazas jaudas kodolreaktoru radīto izdevumu viedokļa, kā arī izmēģinās mazas jaudas mobilo reaktoru. Tamlīdzīgi enerģijas avoti ir neaizvietojami tālā kosmosa pētījumiem, kur nav iespējams izmantot Saules enerģiju, kā arī aizsardzības jomā," ziņoja Baltā nama preses dienests.
Valdības iestādes neprecizēja, kādiem nolūkiem vajadzīgi kompakti kodolreaktori. Portāla defensenews.com eksperti uzskata, ka runa ir par rezerves jaudas avotiem armijas bāzēs. Ja aptrūkst elektrības padeve militārajam objektam, reaktors nodrošinās ar enerģiju vitāli svarīgas iekārtas. Saskaņā ar rīkojuma tekstu, pirmā prototipa izmēģinājumus plānots sākt pusgada laikā. Speciālisti domā, ka tas notiks Nevadas poligonā, vienā no lielākajiem ASV.

Iekarot kosmosu

Nekomerciālās organizācijas Secure World Foundation eksperts kosmiskās drošības jautājumos Braiens Vīdens atgādināja, ka bez kodolenerģijas nav iespējams iztikt ilgstošos, arī pilotējamos lidojumos uz Mēnesi, Marsu un citām planētām. Perspektīvā reaktori būs vajadzīgi pirmajām ārpuszemes kolonijām. Daži speciālisti uzskata, ka jaunās tehnoloģijas var izmantot arī orbitālās ieroču platformas. Principā, šāds scenārijs iekļaujas ASV Kosmisko spēku agresīvajā doktrīnā, kas uzskata kosmosu par potenciālo kaujas lauku. 

"Domāju, pārsvarā tas amerikāņiem vajadzīgs kosmiskiem mērķiem, - sarunā ar RIA Novosti pastāstīja žurnāla "Arsenal Otečestva" galvenais redaktors Viktors Murahovskis. – Ar vārdu "kodolreaktors" mēs saprotam dažādas lietas. Pirmkārt, tā ir iekārta, kas darbojas uz urāna šķelšanas ķēdes reakcijas bāzes ar palēninātājiem un jaudas regulēšanu. Krievijā tamlīdzīgas iekārtas jau radītas "Burevestnik" un "Poseidon" vajadzībām. Otrkārt – izotopu kodolenerģijas avoti, ko izmanto satelītiem, radiobojām un meteostacijām. Tās nav tik efektīvas, toties nerada tik spēcīgu fonu."
Eksperts atgādināja, ka 50.-60. gados gan ASV, gan PSRS centās izstrādāt kompaktu kodolreaktoru lidmašīnām. Tomēr no šiem projektiem atteicās – neviena, pat pati lielākā lidmašīna nespēja panest ekipāžas bioloģiskās aizsardzības sistēmu. Tāpēc reaktori tiek lietoti tikai lielajos kuģos.

Murahovskis konstatēja, ka līdz šim nevienai pasaules valstij nav izdevies radīt kompaktu reaktoru uz kodolu dalīšanas reakcijas bāzes, ko būtu iespējams izmantot pilotējamās lidmašīnās, nelielas tonnāžas kuģos vai uz sauszemes transporta līdzekļiem. Vienlaikus eksperts apšaubīja, ka amerikāņi varētu plānot atkārtot Krievijas "Burevestnik" vai "Poseidon".
"Šīs sistēmas ir visnotaļ specifiskas, - viņš paskaidroja. – Tās izstrādātas garantētam atbildes triecienam jebkādos apstākļos, ja agresors izvērsīs kodolkaru, vai Rietumu pretraķešu aizsardzības sistēmas nivelēšanai. Amerikāņiem jau pietiek ieroču, kas šiem mērķiem ir piemērotāki."

Radiācijas problēma

Savulaik kodolspēkiekārtu mēģināja izstrādāt starpkontinentālajiem stratēģiskajiem bumbvedējiem Convair B-36, ko ASV GKS izmantoja no 1949. līdz 1959. gadam. Lidojošās laboratorijas NB-36H priekšdaļā uzstādīja 12 tonnu aizsargkapsulu. Savukārt ātro neitronu reaktoru ar 1 MW jaudu – 1,2 metri diametrā un 16 tonnu svars – bumbu nodalījumā. To vajadzēja palaist gaisā un atdzesēt ar atmosfēras gaisu, kas iekļūst caur gaisa savācējiem. Eksperimentālā mašīna devās 47 reisos, tomēr kodoldzinēju ieslēdza tikai uz ļoti īsiem laika sprīžiem, lai arī iecere izskatījās pievilcīga. Tādu lidaparātu varētu izmantot gan kā stratēģisko bumbvedēju, gan izlūku, kas spētu vairākas diennaktis atrasties gaisā bez degvielas uzpildes. Tomēr problēmu bija pārāk daudz.

Pirmkārt, katra kodollidmašīna, pēc būtības, ir "netīrā" bumba, kas var nokrist arī uz savējiem. Otrkārt, eksperimentālais borts gaisā atstāja aiz sevis radioaktīvo vielu "asti". Visbeidzot, ekipāža tik un tā saņēma spēcīgu apstarojumu. Starpkontinentālo ballistisko raķešu – kodolieroču galveno nesēju – attīstība nivelēja visas sarežģītās un bīstamās kodollidmašīnu programmas perspektīvas.

ASV mēģināja uzstādīt kodolreaktoru uz sauszemes tehnikas. 25 tonnas smagais tanks Chrysler TV-8 nekad netika ražots masveidā – izgatavots tikai pilna izmēra makets, aprīkots ar daļu paredzēto sistēmu. Mašīnu vajadzēja darbināt tvaika dzinējam, kuram siltumu piegādātu neliels kodolreaktors. Tiesa, amerikāņu karavīri korporācijas Chrysler ieroču meistaru novatorisko noskaņojumu nenovērtēja. Viņi atzina, ka tanks ir pārlieku sarežģīts, tā iespējas nebija pietiekami plašas, lai liktu atteikties no tradicionālajām mašīnām. 1956. gada 23. aprīlī projektu TV-8 slēdza.

33
Tagi:
drošība, gaisa kara spēki, ASV
ASV eskadras mīnu kuģis USS McCampbell

"Liek galdā trumpjus": ASV grib atgūt virskundzību jūrā

43
(atjaunots 22:51 22.01.2021)
Amerikāņu flote pievērsusi uzmanību automātiskajiem kuģiem. Vairākas lielas kompānijas aktīvi izstrādā bezpilota kuģus un zemūdenes.

Pārsvarā bezpilota peldlīdzekļi paredzēti uzbrukumam. Par ASV Jūras kara spēku augošajam ambīcijām un neparasto bruņojumu, ar ko plānots aizstāt raķešu eskadras kuģus un atomzemūdenes, portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

Dārgs prieks

Pentagona ilgtermiņa plāns paredz, ka līdz 2045. gadam flote saņems 120 bezpilota kuģus un aptuveni 25 zemūdenes. Domājams, ar laiku tie būs teju vai galvenais spēks karadarbības laikā jūrā.

Amerikāņu admirāļu īpašā interese par automātiskajiem aparātiem ir saprotama – viņi vēlas pāriet pie sadalītākas flotes arhitektūras. Raķešu kreiseru un eskadras kuģu skaits saruks – tos malā pabīdīs kompaktu fregašu un lielu dronu "vilku bari". Relatīvi lētie bezpilota kuģi ļaus kompensēt desmitiem parasto kuģu trūkumu, kad beigsies to ekspluatācija resursa izsīkuma dēļ. Pentagons plāno līdz 2030. gadam palielināt JKS līdz 355 kuģiem, bet pēc 20 gadiem – jau līdz 400. Cita starpā plānots to paveikt arī uz jūras dronu rēķina.

Американский эсминец USS Michael Monsoor типа Zumwalt
© AP Photo / Robert F. Bukaty
Zumwalt tipa amerikāņu eskadras kuģis USS Michael Monsoor dodas jūrā izmēģinājumiem. 2017. gada 4. decembris

 

Viens no perspektīvajiem projektiem ir Large Unmanned Surface Vehicle (LUSV). Tā vajadzībām Pentagons pieprasījis gandrīz 580 miljonus dolāru. Tas būs 60-90 metrus garš kuģis ar tonnāžu 1-2 tūkstošu tonnu apmērā. Dronus būvēs pēc moduļu shēmas, tie varēs uzņemt nopietnu bruņojumu: pretzemūdeņu munīciju, pretkuģu raķetes un šāviņus triecieniem pa mērķiem uz sauszemes.

Plānots izstrādāt ari vidēju bezpilota peldlīdzekli ar aptuveni 500 t tonnāžu. Tā galvenie uzdevumi – izlūkošana, novērošana un radioeletroniskā cīņa.

Tiesa, Kongress nav noskaņots tik optimistiski kā Pentagons. Nesen likumdevēji būtiski samazināja bezpilota flotes programmas finansējumu, jo netic tai pārlieku stipri. "Dzīvu" naudu karavīri nesaņems, līdz neparādīsies pirmie sekmīgie rezultāti.

Acīmredzot, pēdējos gados Kongresam ir apnicis tērēt simtiem miljonu dolāru apšaubāmiem JKS projektiem. Piemēram, aviācijas bāzes kuģis "Gerald Ford" jau vairākus gadus sagādā īstas galvassāpes jūrniekiem ar pastāvīgajām tehniskajām kļūmēm un nepilnībām. Pārlieku "attīstītie" un miljardiem vērtie superkuģi "Zumwalt" vēl joprojām nav savesti kārtībā, tāpēc galu galā programma aprobežota no 32 līdz 3 kuģiem.

Autonomās eskadras

Tomēr bezpilota kuģi ASV flotē parādīsies. Jau vairākus gadus JKS izmēģina vidējo bezpilota kuģi Sea Hunter. 40 metrus garais drons ar 145 t tonnāžu izstrādāts programmas Anti-Submarine Warfare Continuous Trail Unmanned Vessel ietvaros. Tam ir divi dīzeļa dzinēji, ātrums – līdz 30 mezgliem, autonomais reiss – divi mēneši.

"Jūras mednieks" paredzēts pretinieka zemūdeņu meklēšanai un pavadīšanai. Bezpilota kuģis ir līdz malām piebāzts ar hidroakustiskajām sistēmām, radariem un sensoriem. Tas pārsvarā strādās ASV piekrastes ūdeņos, varēs patrulēt noteiktus rajonus saskaņā ar iepriekš izstrādātu programmu, kā arī patstāvīgi koriģēt maršrutu atbilstoši apstākļiem.

Boeing Echo Voyager UUV
Boeing Echo Voyager UUV

No 2019. gada amerikāņi izstrādā bezpilota zemūdeni Echo Voyager. Tas ir superliels drons, spējīgs izpildīt virkni dažādu uzdevumu, ko agrāk zemūdens neapdzīvojamie aparāti nevarēja veikt ierobežoto gabarītu dēļ.

Drons ir vairāk nekā 15 metrus garš, turklāt korpusa pagarināšanai paredzēta papildu 10 m sekcija. Diametrs – 2,5 metri. 50 tonnas smagā zemūdene var autonomi pārvarēt līdz 6,5 tūkstošus jūdžu, mēnešiem ilgi uzturēties jūrā, nogādājot noteiktajā rajonā pretzemūdeņu mīnas, radioelektroniskas iekārtas vai izlūkošanas sistēmas.

Netāla nākotne

Krievijas militārās ražošanas kompleksa kolēģijas ekspertu padomes loceklis Viktors Murahovskis pastāstīja, ka bezpilota aparāti ir viens no perspektīvākajiem bruņoto spēku attīstības virzieniem.

Морские тральщики Ковровец (слева) и Иван Голубец на праздновании Дня Военно-Морского Флота в Севастополе.
© Sputnik / Алексей Мальгавко
Jūras traleri "Kovrovec" un "Ivan Golubec" Jūras kara flotes dienas svētkos Sevastopolē

"Bezekipāžu tehnikas tendence gaisā, jūrā un uz zemes ir vērojama visā pasaulē, - viņš atzīmēja sarunā ar RIA Novosti. – Bezpilota zemūdenes un kuģi paver plašas iespējas. Piemēram, tos var nosūtīt uz avangarda rajoniem izlūkošanai. Mazie gabarīti apgrūtina tādu kuģu atrašanu un neitralizāciju gan funkcionālajiem līdzekļiem – REC sistēmām, gan uzbrukuma bruņojumu. Tos ir visai grūti iznīcināt un nogremdēt."

Droni spēj atrisināt pretmīnu cīņas uzdevumus – tas ir viens no riskantākajiem kuģiem ar ekipāžām.

"Tagad daudzas valstis ļoti jutīgi uztver dzīvā spēka zaudējumus, it īpaši acumirklīgos – tas raksturīgs kuģu bojāejas gadījumā. Zaudējot bezekipāžas aparātu, piemēram, akvatorijas tralēšanas laikā, zaudējumi nebūs tik kritiski," paskaidroja eksperts.

Cita starpā bezpilota aparāti uzņemsies lielu skaitu palīgfunkciju: no jūras dibena apsekošanas līdz flotes materiāltehniskajam nodrošinājumam – kravu, dažādu materiālu, munīcijas piegādēm.

Acīmredzot, bezpilota kuģi saņems arī bruņojumu, lai arī patlaban tas ir visnotaļ problemātiski.

Новейший ударный беспилотник Охотник совершил первый совместный полет с Су-57
© Photo Министерство обороны РФ
Jaunais trieciena bezpilota aparāts "Okhotnik" pirmā kopīgā lidojuma laikā ar iznīcinātāju Su-57

"Neviens, arī amerikāņi ne, vēl nav gatavs nodot mākslīgajam intelektam tiesības pieņemt lēmumus par ieroču lietošanu, - konstatēja Murahovskis. – Pagaidām ir nepieciešama bezpilota aparāta tālvadība no komandpunkta uz kuģa ar ekipāžu un datu apmaiņa starp tiem. Informācija tiek nodota caur elekromagnētiskā spektra pieejamajām frekvencēm. Savukārt kaujā ar labi ekipētu pretinieku, kura rīcībā ir REC līdzekļi, nav zināms, vai izdosies saglabāt bezpilota aparātu vadību."

Patlaban bezpilota kaujas sistēmas optimālais variants ir platforma, bruņojuma nesējs, kas darbojas saskaņā ar "uzticama padotā" koncepciju, tāpat kā aviācijā. Drons strādā patstāvīgi, tomēr cilvēks lemj, ar ko, kurp un kurā brīdī šaut.

Pie neapdzīvojamiem kara kuģiem strādā gandrīz visas lielās militārās valstis. Arī Krievija. JKF izmanto dronus atmīnēšanai, palīgoperācijām, piemēram, kuģa trases, jūras dibena pārbaudei, avarējušu un nogrimušu kuģu meklējumiem.

Российский подводный беспилотник Витязь-Д впервые достиг дна Марианской впадины
© Photo Пресс-служба Фонда перспективных исследований
Krievijas zemūdens bezpilota aparāts "Vityaz D" pirmo reizi sasniedzis Marianas dziļvagas dzīles

Viena no pēdējām izstrādēm ir komplekss dziļūdens pētījumiem "Vityaz D". Aizvadītā gada maijā to nolaida no Klusā okeāna flotes kuģa "Fotiy Krilov" borta Marianas dziļvagā. Krievijas drons bija pirmais neapdzīvojamais aparāts pasaulē, kas patstāvīgi sasniedzis vairāk nekā desmit kilometru dziļumu. Līdz šim tika izmantoti piesieti vai tālvadības droni.

 

43
Tagi:
LUSV, ASV
Pēc temata
"Atklājuši rajonus": kurp pavērsusi ieročus ASV kara flote
Krievijas atbilde uz agresīvu politiku – ziņas par "Poseidonu" nesēju
ASV JKS jaunākā kaujas zemūdene zaudējusi segumu jau pēc pirmā reisa
Amerikāņu atbilde "Kalibriem": ko prot jaunie "Tomahauki"

Lindermans: vakcinācija Latvijā, bērnudārzu slēgšana Rīgā un "ģimenes" problēma

0
(atjaunots 23:42 23.01.2021)
Publicists Vladimirs Lindermans un žurnālists Mihails Gubins pārrunāja aktuālākos jautājumus savā iknedēļas politisko notikumu apskatā.

Vai Latvijas jaunais veselības ministrs Daniels Pavļuts spēs atrisināt vakcinācijas problēmu valstī? Vai tiešām Rīgā vairs nebūs krievu bērnudārzu? Kāpēc valdībā tiek cilāts jautājums par "ģimeni"? Kāpēc Pasaules čempionāta hokejā Minskā ieplānoto maču atcelšana sāpīgāk skar Latviju, nevis Baltkrieviju?
Publicists Vladimirs Lindermans un žurnālists Mihails Gubins pārrunāja aktuālākos jautājumus savā iknedēļas politisko notikumu apskatā.

0
Tagi:
bērni, vakcinācija, Mihails Gubins, Vladimirs Lindermans
Pēc temata
Le Monde publicē slepenu informāciju no Covid-19 vakcīnas apstiprināšanas dokumentiem
Rīgas mērs pastāstīja par gatavību vakcinēties un soda naudām Latvijā
"Bīstama blakusparādība": kā vakcīna pret Covid-19 sagrauj sabiedrību Latvijā
Latvijā atklāta Covid-19 vakcīnu radīto blakņu statistika
Vairāki ārsti saslimuši ar Covid-19 pēc pirmās vakcīnas, vakcinācijas tempi krītas