Naftas ieguves platforma, foto no arhīva

Amerika prāto, sodīt Krieviju par naftas tirgus sabrukumu

120
(atjaunots 19:43 20.03.2020)
Cenu karš naftas tirgū formātā "visi pret visiem" novedis tiktāl, ka Vašingtonā briest atriebības plāni un vēlme pēc iespējas stingrāk sodīt Saūda Arābiju un Krieviju, piemēram, ar "naftas sankcijām".

Vienkārši sakot, var konstatēt, ka amerikāņu likumdevēji ir gatavi jebkādiem (tostarp visneprātīgākajiem) pasākumiem, lai glābtu savus sponsorus - slānekļa naftas kompānijas, kas daudzos amerikāņu štatos ir lielākie nodokļu maksātāji un darba devēji. Par iespējamo notikumu attīstību lasiet Ivana Danilova materiālā portālā RIA Novosti.

Ja šim nolūkam būs jāievieš embargo pret Krievijas un Saūda Arābijas naftu, tas izskatās prātīgi no republikāņu partijas ietekmīgo pārstāvju viedokļa. Viņi jau pieprasa ASV prezidentam Donaldam Trampam totālu embargo. Agrāk gan tāda pieeja Amerikas naftas kompāniju glābšanai netika izmantota, principā jāatzīst, ka Baltajam namam ir tiesības uz šādām darbībām. Pagātnē politiskie apsvērumi jau vairākkārt noveduši Vašingtonu pie risinājumiem, par kuriem vēlāk tā stipri nožēloja.

Specializētā informatīvā aģentūra S&P Global Platts ziņo: "Senators Kevins Krāmers, republikānis no Ziemeļdakotas, <...> uzrakstīja Trampam, pārliecinot viņu noteikt naftas importa embargo no Saūda Arābijas, Krievijas un citām OPEC valstīm, saskaņā ar 1962. gada  (Trade Expansion Act) likuma "Prezidenta tiesību paplašināšana tirdzniecības jautājumos" 232. pantu. "Mums nekavējoties jārīkojas; Amerikas Savienotās Valstis netiks iebiedētas, <...> mūs nevar tā vienkārši izmantot," Krāmers uzrakstīja prezidentam.

Šo piedāvājumu varētu uzskatīt par senatora pašdarbību, bet misters Krāmers nav gluži parasts likumdevējs: viņš ir Donalda Trampa vēlēšanu štāba padomnieks enerģētikas politikas jautājumos. Proti, tas ir republikānis no prezidenta tuvākā loka, kurš strādāja ar viņu jau pirms Trampa ievākšanās Baltajā namā (tas bija ļoti riskanti). Turklāt Krāmers ir pazīstams kā amerikāņu naftas kompāniju interešu pārstāvis. Prezidents jau sācis pasākumus, lai glābtu slānekļa ieguvi, turklāt pārrunās par situācijas normalizāciju naftas tirgū iesaistījies plašs amerikāņu politiķu loks, sākot ar citiem republikāņu senatoriem un beidzot ar ASV finanšu ministru Mnučinu (kurš pēkšņi nolēmis personiski izstāstīt Krievijas vēstniekam Vašingtonā, cik svarīgi ASV ir "sakārtoti enerģētikas tirgi"), scenārijs, kurā embargo tomēr ieviesīs, ir iespējams.

Šādu pasākumu ideja- neļaut Saūda Arābijas un Krievijas naftas eksportam (kā arī eksportam no OPEC valstīm) nožņaugt slānekļa ieguvējus ASV tirgū. Teorētiski shēmai būtu jāstrādā šādi: ievieš embargo, naftas cenas ASV iekšienē aug, slānekļa kompānijas svin uzvaru, maksā dividendes akcionāriem un parādus kreditoriem, kā arī atceļ gaidāmo masveida kadru samazināšanu un bankrotus. Tā ir teorijā. Prakse, pat apstākļos, ja šis scenārijs tiks īstenots dzīvē, būs daudz sarežģītāka.

Sāksim ar to, ka Krievijas naftas eksports ASV sāka pieaugt jau pirms naftas cenas krituma Rijādas lēmumu dēļ. Pieaugumu radīja ASV sankcijas pret Irānu un Venecuēlu – tās ir divas valstis, kas iegūst ievērojamai daļai Amerikas naftas pārstrādes rūpnīcu nepieciešamās šķirnes naftas. Tātad sankciju apstākļos analoģisko naftu nācās iepirkt Krievijā, jo slānekļa ieguvēji tādu naftu neražo, bet pārprofilēt ASV pārstrādes infrastruktūru - tas ir ilgi, dārgi un, godīgi sakot, bezjēdzīgi.

Krievijas naftas piegādes pieaugums nav nekāda konspiroloģija, par to jau daudzus mēnešus sūdzas (norādot, ka par iemeslu kļuvušas sankcijas) paši amerikāņu mediji, piemēram, biznesa informācijas aģentūra Bloomberg.

Nav saprotams, kā amerikāņi izies no šīs situācijas, ja embargo tiks noteikts Krievijai, Saūda Arābijai un visām pārējām OPEC valstīm. Tomēr līdzīgas problēmas (tiesa, daudz pieticīgākā formā) bija paredzamas jau pirms sankciju ieviešanas pret Venecuēlu un Irānu, bet tolaik Valsts departamentu tas neapturēja.

Vēl viena svarīga problēma: embargo, visticamāk, ietekmēs amerikāņu ekonomiku, jo visas Amerikas korporācijas, kurām ir energoietilpīgas vai naftas ķīmijas ražotnes ārpus ASV, centīsies koncentrēt ražošanas darbību tur, kur nafta ir lētāka, un attiecīgi samazināt darbību Amerikā. Turklāt izrādīsies, ka visi amerikāņu naftas patērētāji subsidēs naftas ieguvējus, bet no politiskā viedokļa tas būs ļoti bīstami esošajam prezidentam. Turklāt Tramps patlaban nodarbojas ar Saūda Arābijas netiešu aplaupīšanu, kamēr Rijāda pasaules tirgū par sviestmaizi pārdod savus krājumus (ar diskontu desmit dolāru apmērā pie Brent markas naftas cenas), Tramps par šo nieka cenu papildina amerikāņu stratēģisko naftas krājumu par papildu 77 miljoniem barelu, un, kamēr šis process nav pabeigts, viņam noteikti nav nepieciešams cenu pieaugums - vismaz uz dažām nedēļām.

Ir vēl divi svarīgi iemesli, kuru dēļ slānekļa nozares radikālo atbalsta pasākumu ieviešana droši vien būs neiespējama vai ļoti problemātiska. Demokrātiskā partija ļoti vēlētos, lai slānekļa ieguvēji masveidā bankrotētu, šī partija kontrolē Kongresu un var "turēt ķīlniekos" dažus likumprojektus un prezidenta lēmumus gadījumā, ja viņš mēģinās ieviest kādas ekstraordināras metodes trauslo slānekļa kompāniju atbalstam. Kā uzsver amerikāņu politiskais izdevums The Hill, "arvien lielāks skaits demokrātu satraucas par to, ka Baltais nams var panākt nopietnāku palīdzību naftas un gāzes sektoram cenu samazināšanas un koronavīrusa pandēmijas fonā. Divdesmit kongresmeņi-demokrāti otrdien nosūtīja vēstuli prezidentam Trampam, aicinot viņu nepiešķirt papildu līdzekļus kompānijām, kas nodarbojas ar fosilā kurināmā ieguvi, pēc tam, kad Baltais nams pagājušās nedēļas nogalē paziņoja par naftas iepirkšanu stratēģiskajai rezervei.

Tāpat slānekļa ieguvēju bankrotu gaida vecas un lielas ASV naftas kompānijas, kam nav jāstrādā ar zaudējumiem, lai atmaksātu parādus un nav jāpalielina ieguve sava menedžmenta bonusu attaisnošanai, kā to dara neatkarīgie slānekļa uzņēmumi. Turklāt slānekļa revolūcija radīja kolosālus finanšu zaudējumus šīm Rokfellera impērijas lauskām (kas savulaik piedalījās amerikāņu tirgū OPEC līdzīgajā kartelī), un, lai par to pārliecinātos, pietiek paskatīties uz veco amerikāņu naftas kompāniju akciju cenu ilgtermiņa grafikiem. Iespējams, tās stipri un veiksmīgi pretosies mēģinājumiem glābt neatkarīgos ieguvējus ar embargo vai citu analoģisku pasākumu palīdzību. Amerikāņu slānekļa sektoru var glābt tikai amerikāņu diplomātija gadījumā, ja tā kaut kādā veidā pārliecinās Rijādu pārtraukt cenu karu.

120
Tagi:
ASV, Krievija, nafta