Ķermeņa temperatūras mērīšana vīrietim robežpunktā Polijā, foto no arhīva

"Aizvainojumu neaizmirsīsim". Eiropa gatavojas kārtot rēķinus pēc karantīnas

1253
(atjaunots 22:57 18.03.2020)
,
"Vienotās mājas – ES" valstis slēdz durvis – cīņā ar pandēmiju katrs par sevi. Globalizācija ir izmesta no prāta, iestājies cits laikmets – sašķeltība.

Uz robežām veidojas rindas no likteņa varā pamestajiem pilsoņiem, kuri vēl nesen lepojās ar "kopīgām vērtībām". Ko jūt eiropieši un kā pēc vispārējas karantīnas mainīsies ES, noskaidro RIA Novosti korespondenti Antons Lisicins un Galija Ibragimova.

Vīruss pēc migrantiem

Parīzes ielās valda karaspēks un bruņutehnika. Francijas prezidents Emanuels Makrons paziņoja, ka patlaban nācija karo. Par savu veselību. "Situācija ir visai sarežģīta, un tikt ar to galā palīdz vien vecais labais nacionālisms. Tas, starp citu, ļoti ātri atgriezās, kad situācija kļuva draudīga," parīzietis Anrē Robjē stāsta par Parīzes iedzīvotāju noskaņojumu. - Daudzi drīzāk sašutuši par to, ka dažu valstu valdības joprojām skatās uz Briseli, nevis īsteno operatīvus pasākumus vietējā un nacionālā līmenī.

Robjē pats demonstrē "veco labo nacionālismu" – viņš kritizē kaimiņus un pašmāju politiķus par pārmērīgu eirooptimismu. "Itālijā valdība vilcinājās tieši tāpēc, ka rēķinājās uz palīdzību no ārpuses. Ja mēs sāktu darboties patstāvīgi, iespējams, varētu novērst tik strauju pandēmijas izplatīšanos. Francijā prezidents Makrons nebeidz piesaukt Eiropas solidaritāti. Bet tās vietā viņš sastop tikai stingru kritiku valstī," teica RIA Novosti sarunbiedrs.

Romā dzīvojošais Aleksandrs Dunajevs uzskata, ka koronavīruss atklājis pretrunas, kuru aprises Eiropā jau iezīmējās: "Diskusija par vienotību un vērtībām ES nesākās līdz ar ar koronavīrusu. Tā aktīvi ritēja jau 2015. gadā, kad Eiropa saskārās ar migrācijas krīzi. Arī tad aizvērās liels skaits nacionālo robežu.

Dunajevs skaidro situāciju ar objektīvām grūtībām: "Galvenā problēma šobrīd ir tāda, ka koronavīruss būtiski noslogo visu ES valstu veselības aprūpes sistēmas. Tāpēc ir jāaizver robežas un jābloķē viss, ko var. Jā, tas notiek, neskatoties uz Māstrihtas vienošanos par pārvietošanas brīvību."

Koronavīruss
Пресс-служба Департамента здравоохранения города Москвы

Karantīnas pasākumu prātīgumu saprot daudzi, tomēr paliek "rūgtas mieles". Piemēram, Venēcijas varasiestādes, kas cieš milzīgus zaudējumus bez tūristiem, šokējusi sabiedroto valstu izturēšanās. Venēcijas Reģionālā parlamenta deputāts Stefano Valdegamberi skaidro itāļu sabiedrības aizvainojumu. "Eiropas Savienība mums nepalīdzēja. Mūs vienkārši izsmēja kā vīrusa nesējus, lai gan tas iekļuva arī citās valstīs, - viņš stāstīja RIA Novosti. – Kaimiņi nekavējoties izmantoja iespēju bloķēt mūsu preces uz robežas, lai gan ne bez iemesla. Taču īsti atbaidoši bija tas, ka viņi iesaldēja personīgo aizsardzības līdzekļu - masku - piegādi laikā, kad mūsu slimnīcu personāls bija pakļauts riskam inficēties. Vienīgā valsts, kas demonstrēja solidaritāti ar Itāliju, bija Ķīna.

"Mūsu ekonomikai ir nodarīts kaitējums. Lai nu būtu kā būdams, itāļi atgūsies. Bet mēs to neaizmirsīsim," Valdegamberi atkārtoja.

Ķīna ir mūsu draugs un brālis

Itālijas pārstāvis ES Mauricio Massari jau 11. martā paziņoja, ka Briselei ir "jāiet tālāk pār solījumiem un konsultācijām" un jāizstrādā "neatliekamie pasākumi - ātri, konkrēti un efektīvi."

Massari izklāstīja savu pozīciju rakstā, ko publicēja izdevums "Politico". Viņš paskaidroja, kādu palīdzību Roma gaidīja: "Nepieciešamo medicīnisko iekārtu nodrošināšana, to sadale starp valstīm un reģioniem, kam tās vajadzīgas. Šodien tas nozīmē palīdzību Itālijai, rīt tāda vajadzība var rasties jebkurā citā vietā."

"Itālija lūdza aktivizēt ES civilās aizsardzības mehānismu medicīnisko ierīču un individuālo aizsardzības līdzekļu piegādēm. Diemžēl neviena ES valsts neatbildēja uz (Eiropas – red.) Komisijas aicinājumu. Tikai Ķīna atbildēja divpusējo attiecību ietvaros. Tas nenozīmē neko labu Eiropas solidaritātei."

Massari patiešām bija iemesls justies aizvainotam. Vispirms Vācija aizliedza medicīnisko masku un citu aizsarglīdzekļu eksportu. Tad Austrija slēdza robežu ar Itāliju tiem, kuri nevarēja pierādīt, ka viņiem nav vīrusa.

Pie tam Ķīna nosūtījusi uz Itāliju jau otro lidmašīnu ar medicīnas iekārtām. Pirmā lidmašīnas atveda gan medikamentus, gan ārstu brigādi. Pie Pekinas ar palīdzības lūgumu vērsās arī Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs. ES kandidātvalsts vadītājs uzstājās ar rūgtuma pilnu runu.  "Eiropas solidaritāte nepastāv – tās visas bija tikai pasakas uz papīra," Vučičs bija sašutis.

ĶNR priekšsēdētāju Sji Dzjiņpinu viņš uzrunāja kā draugu un brāli un kritizēja ES birokrātiju. "Mēs nedrīkstam importēt preces, medikamentus un zāles no ES saskaņā ar Eiropas varasiestāžu rīkojumu. To noteica tie paši cilvēki, kuri mums ieteica izbeigt tirdzniecību ar Ķīnu," serbu prezidents atgādināja.

Apvienības pamatā ir pagaidu šķiršanās, - tā izskaidro situāciju Makrons. "No rīta mēs kā eiropieši pieņēmām kopīgu lēmumu. No rītdienas Eiropas Savienības un Šengenas zonas robežas būs slēgtas. Visi braucieni starp citām valstīm un Eiropas valstīm tiks apturēti uz trīsdesmit dienām," teica Francijas prezidents un piebilda, ka mēs visi karojam par veselību.

Atgriešanās pie pirmavotiem

Itālijas pārciestais šoks atstās sekas politikā, uzskata Krievijas politologs Aleksandrs Novovičs. "Kad itāļi izies no totālas karantīnas, tiks kartoti rēķini. Pirmā vainīgā būs Itālijas tagadējā valdība, kurā pārsvarā ir kreisie eirooptimisti. Visticamāk, viņi cietīs sakāvi vēlēšanās.

Atgriezīsies Mateo Salvini, eiroskeptiķis. Itālieši pieminēs "kopeiropiešiem" viņu attieksmi pret sabiedrotajiem, kad valstī notika nelaime. Piemēram, aizliegumu piegādāt maskas no Francijas un Vācijas. "Tas paliek prātā, - viņš teica sarunā ar RIA Novosti. - Pēc tādas "solidaritātes" tiks uzdots jautājums: vai Romai ir jāturpina iemaksas ES kopējā budžetā. Atteikšanās no iemaksas līdzināsies izejai no ES," prognozē Nosovičs.

Valstīm, kas visvairāk cietušās no vīrusa, būs nepieciešami līdzekļi seku pārvarēšanai. "Naudas trūka arī līdz šim. Nesen, darbā pie Eiropas Savienības septiņu gadu budžeta, bija daudz strīdu, kā sadalīt izmaksu posteņus, - atgādināja aģentūras sarunbiedrs. - Profesionālā līmenī tas viss beigsies ar dotāciju pārtraukšanu Austrumeiropas valstīm. Pirmkārt, tās nav tik ļoti cietušas, otrkārt, šis reģions objektīvi nav īpaši vērtīgs ES. Itālija ir Eiropas civilizācijas šūpulis ar ļoti svarīgu tirgu. Bet Polijai, Ungārijai un Rumānijai nav nekādas vērtības – nedz praktiskas, nedz simboliskas.

Rezultātā eiropieši jūtas galvenokārt kā nacionālo valstu pilsoņiem, secināja Nosovičs. Un izrādījies, ka eirointegrācija ir tikai tas, kas bija iecerēts – lietderīgs ekonomisks mehānisms.

Pēc Nacionālās stratēģijas institūta vadītāja vietnieka Aleksandra Kostina vārdiem, "ES kā vienotas Eiropas vadošā organizācija ir palaidusi garām iespēju kļūt par patiesi nepieciešamu institūciju laikā, kad koronavīruss vēl neizplatījās tik šausminošā mērogā." "Eiropas Savienība ir paralizēta, bet viss epidēmijas neitralizācijas darbs ir uzvelts nacionālajām valdībām, kas nebija gatavas tādam notikumu pavērsienam," piebilda politologs. Viņa secinājums nav nekāds priecīgais: pandēmijas sekas tikai padziļinās apvienotās Eiropas identifikācijas krīzi.

1253
Tagi:
Eiropa, koronavīruss, karantīna
ASV ballistiskā raķete PERSHING 2 MISSILE LAUNCHED, foto no arhīva

"Par mata tiesu": atklāti dati par gatavošanos kodoluzbrukumam

38
(atjaunots 15:47 08.03.2021)
Augstākā kaujas gatavība, mokošas uzbrukuma gaidas, apstiprināts kodolieroču pielietojums – ASV Valsts departaments atslepenoja izlūkdienesta dokumentus, kas apgaismo NATO mācības "Able Archer" un to sekas.

Amerikāņu analītiķi apgalvo: 1983. gada novembrī šie manevri teju nenoveda pie trešā pasaules kara. Rietumu specdienestu atskaites liecina: PSRS tos uztvēra par gatavošanos iebrukumam un piecēla kājās milzīgus spēkus. Vašingtona ir pārliecināta, ka toruden pasaule pirmo reizi kopš Karību krīzes laikiem stāvēja uz iznīcības sliekšņa, portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Draudu periods

1983. gadā Ziemeļatlantijas alianses un Varšavas līguma organizācijas attiecības bija nokaitētas līdz pēdējam. To veicināja virkne faktoru: ASV iebrukums Granādā, vidēja darbības rādiusa ballistisko raķešu "Pershing 2" pārvietošana uz Eiropu, prezidenta Ronalda Reigana agresīvie antikomunistiskie izteikumi, NATO spēku koncentrēšanās pie VLO robežām. Piedevām neilgi pirms mācību sākuma padomju iznīcinātājs Tālajos Austrumos notrieca Dienvidkorejas laineri Boeing 747, kas bija pārkāpis valsts robežu. ASV un Eiropā skanēja aicinājumi "sodīt" Maskavu.

Kuru katru brīdi aukstais karš varēja kļūt karsts. Tādos apstākļos PSRS vadība pamatoti raizējās par iespējamu agresiju un rūpīgi vēroja karaspēku pārvietošanos pie rietumu robežām. Nav nekāds brīnums, ka mācības "Able Archer" piesaistīja padomju specdienestu uzmanību. NATO valstis plānoja izspēlēt karaspēku vadību kodolkonflikta gaitā. Mācību gaitā bija plānots bruņotajiem spēkiem pakāpeniski pāriet kaujas gatavībā no DEFCON 5 ("miera laiks") līdz DEFCON 1 ("kara stāvoklis").

Apstākļi – maksimāli tuvi karam. Organizatoru uzdevums bija panākt maksimālu notiekošā reālismu, un viņi darīja, ko spēja. Mācībās piedalījās Lielbritānijas premjerministre Mārgareta Tečere, Rietumvācijas federālais kanclers Helmuts Kols, ASV prezidents Ronalds Reigans, viceprezidents Džordžs Bušs un aizsardzības ministrs Kaspars Vainbergers. Bija iesaistīti visu alianses valstu bruņotie spēki, piedevām – civilās iestādes un speciālisti. Krasi pieauga radiogrammu apmaiņa starp ASV un Lielbritāniju. Padomju izlūkdienesta acīs tas varēja liecināt par konsultācijām kodolieroču pielietojuma jautājumā.

Amerikāņi apgalvo, ka agresīvu nodomu viņiem nebija. Saskaņā ar Valsts departamenta atslepenotajiem datiem, Maskavas un Vašingtonas starpā radies "pārpratums", kas varēja novest pie katastrofas. Prezidenta Ārējās izlūkošanas konsultatīvās padomes (PFIAB) atskaitē teikts, ka PSRS demonstrēja bezprecedenta reakciju uz mācībām "Able Archer".

"1983. gadā mēs varējām netīši nostādīt mūsu attiecības ar Padomju Savienību par mata tiesu no kodolkara," atzīts vienā no publicētajiem dokumentiem.

Paaugstināta gatavība

PSRS un Krievija nekādi nekomentēja Maskavas reakciju uz "Able Arsher", vienīgais informācijas avots par tālaika notikumiem, kas pieejami plašam sabiedrības lokam, bija pārbēdzēja-nodevēja Oļega Gordijevska liecības britu izlūkdienestam. Amerikāņu specdienestu atslepenotie dokumenti pirmo reizi atklāj Vašingtonas viedokli par toreizējo situāciju, kā arī izlūkošanas datus par VLO valstu bruņoto spēku darbībām mācību gaitā. Publicēts arī visnotaļ detalizēts manevru scenārijs.

Saskaņā ar "Able Archer 1983" scenāriju, 4. Novembrī VLO bruņotie spēki sākuši karadarbības pret NATO. 6. novembrī viņi likuši lietā ķīmiskos ieročus. Nākamajā dienā sākās mācības, kas ilga līdz 11. novembrim. Saskaņā ar organizatoru ieceri, trīs dienas bija veltītas konvencionālai karadarbībai ar parasto bruņojumu, divas – abpusējiem kodoluzbrukumiem. Manevru uzdevums bija nodemonstrēt alianses armiju vadībai, kā rīkoties, ja šāds scenārijs īstenosies. Kremlis notikumus Eiropā novērtēja kā kodoluzbrukuma organizēšanu PSRS un gatavojās adekvātiem soļiem valsts aizsardzībai.

Amerikāņu izlūkdienesta dokumenti liecina, ka mācību laikā PSRS Stratēģiskajos raķešu spēkos bija ieviests paaugstināts kaujas gatavības režīms. Specdienesti vēsta, ka armijas komandpunktos Austrumvācijā strādāja pastiprinātas dežurantu maiņas. 16. gaisa armijas aviācija desmitos VDR aerodromu jau 2. novembrī strādāja paaugstinātas kaujas gatavības režīmā. Mazliet vēlāk šajā režīmā pārgāja arī Polijā dislocētā 4. gaisa armija.

Izlūkdienesti neziņoja

Amerikāņu izlūkdienestus īpaši satrauca iznīcinātāju-bumbvedēju divīzijas – PSRS kara aviācijas trieciena spēka pamats. Toreiz gaisa spēki izmantoja MiG-27, Su-17 un Su-24, kas spēj nest kodolieročus. Kara gadījumā tiem bija jāizdara trieciens NATO aerodromiem, raķešu bāzēm, komandpunktiem un armijas dislokācijas vietām. Visos trijos pulkos katrā divīzijā bija trieciena lidmašīnu eskadriļa, kas spēja pielietot kodolieročus. Šo vienību piloti regulāri trenējās piekārt zem spārniem "speciālos izstrādājumus" un tuvoties mērķiem.

Saskaņā ar atslepenotajiem datiem, kodolieroču eskadriļas mācību dienās bija gatavas 30 minūšu laikā pacelties gaisā un iesaistīties kaujā. Ekipāžu uzdevums bija "iznīcināt ienaidnieka objektus pirmajā līnijā". Vašingtonas analītiķi aplēsa: Padomju Savienība varēja jebkurā brīdī pavērst pret alianses bruņotajiem spēkiem 96 iznīcinātājus-bumbvedējus ar kodolādiņiem zem spārniem. Rietumu speciālisti vērtē, ka taktisko bumbu RN-40 jauda sastādīja aptuveni 30 kilotonnas. Salīdzinājumam: bumba "Mazulis", ko amerikāņi nometa uz Hirosimas, bija divkārt vājāka.

Padomju Savienība gatavojās karam, un galu galā Rietumu specdienesti to apjēdza. Iespējams, no trešā pasaules kara paglāba tas, ka tie, kas pieņem lēmumus, ne vienmēr saņem informāciju savlaicīgi. Atslepenotajos arhīvos ir par ASV GKS izlūkošanu Eiropā (US Air Forces Europe — USAFE) atbildīgā -   ģenerālleitnanta Leonarda Perruta liecības. Viņš atcerējās, ka manevru gaitā sazinājies ar priekšniecību, arī ar USAFE komandieri ģenerāli Milliju Minteru.

"Minters pavaicāja, kas, pēc manām domām, notiek Austrumeiropā, - ziņoja Perruts. – Es atbildēju: nav pietiekama pamata patiešām palielināt Eiropā dislocēto bruņoto spēku kaujas gatavību. Taču nezinu, ko es būtu atbildējis komandierim, ja man toreiz būtu bijis zināms, kas notika robežas viņā pusē,."

Iespējams, Perruta nezināšana novērsa īstu NATO un VLO karu, kas neizbēgami būtu novedis pie savstarpējiem kodoluzbrukumiem. Apstākļos, kad abas puses ir gatavas karot, pietiek ar mazāko nejaušību, lai sāktos šāvieni. Par laimi, amerikāņu izlūkdienests tikai pēc mācībām aptvēra, ka alianses spēki vairāk nekā nedēļu bija PSRS tēmēklī.

38
Tagi:
militārās mācības, kodolieroči, PSRS, NATO
Pēc temata
Bild paziņoja par slepenām NATO mācībām Vācijā kodolkara gadījumam
Politologs: aug kodolkara draudi
ASV mācībās izspēlēja kodoluzbrukumu Krievijai
Cilvēki aizsargmaskās Ženēvas ielās, foto no arhīva

Eiropa noskaidrojusi, kas vainojams tās problēmās

74
(atjaunots 21:15 06.03.2021)
Krievijas iedzīvotāju dzīve pārsvarā ir atgriezusies ierastajā gultnē, gan ar minimālām neērtībām, un valdība pakāpeniski atceļ pandēmijas dēļ ieviestos pasākumus, bet Eiropā ceļas jaunu karantīnas ierobežojumu vilnis.

Uzstājoties Eiropas Parlamenta īpašās komitejas sanāksmē, kas analizē ārvalstu iejaukšanos Eiropas Savienības demokrātiskajos procesos, Eiropas diplomātijas vadītājs Žuzeps Borels apsūdzēja Krieviju dezinformācijas kampaņā. Viņa ieskatā tās mērķis esot nomelnot Eiropas Savienības demokrātiju un vājināt starptautisko sadarbību. Plašāk par situāciju stāsta Irina Alksnis portālā RIA Novosti.

Eiropa ir slēgta: varasiestādes sper ārkārtas soļus. Vai vakcīna neglābj?
Ruptly / instagram.com/vkikilias / lv.wikipedia.org / New Media Department of Nowon-Gu District Office, Seoul

Borels norādīja, cik bīstama ir nepatiesa vai maldīga informācija nerimstošās pandēmijas apstākļos. "Mēs redzējām, kā prokremliskie kanāli apgalvoja, ka masku valkāšana ir bezjēdzīga, vai arī karsēja balsis pret lokdaunu," viņš paziņoja. Tagad, pēc diplomāta domām, pirmajā plānā iznāk Maskavas vakcīnu diplomātija, kura, no vienas puses, cenšas diskreditēt Rietumu preparātus un to ražotājus, bet no otras – liela un aktīvi virza savas vakcīnas.

Ierēdņa raizes var saprast. Krievijas iedzīvotāju dzīve pārsvarā ir atgriezusies ierastajā gultnē, gan ar minimālām neērtībām, un valdība pakāpeniski atceļ pandēmijas dēļ ieviestos pasākumus, bet Eiropā ceļas jaunu karantīnas ierobežojumu vilnis. Somijā ir ieviests ārkārtējais režīms. Čehijā pasaulē visaugstākā saslimstības līmeņa dēļ iedzīvotājiem ir aizliegts pamest mītnes rajonus. Arī Itālijā ir pastiprināti ierobežojumi.

Eiropas iedzīvotāji, kurus jau teju gadu moka ar dažādiem aizliegumiem un mājsēdi, arvien sliktāk uztver varas argumentus, ka tas viss notiek viņu pašu labā. Masveida protesti pārņēmuši gandrīz visu kontinentu.

Sputnik V
© Sputnik / Виталий Тимкив

Situācija ir tik sarežģīta, ka Eiropas saliedētība sabrūk acu priekšā. Čehija vērsās pie Krievijas ar lūgumu par "Sputnik V" piegādēm, un tā ir valsts prezidenta un premjerministra saskaņotā nostāja. Slovākija devās vēl tālāk un sekoja Ungārijas, Serbijas un citu valstu pēdās, proti, paātrinātā kārtā reģistrējusi Krievijas preparātu, negaidot Eiropas regulatora atzinību. Poļi, kuriem epidemioloģiskā situācija tāpat ir sarežģīta, pie Krievijas griezties nevar objektīvu iemeslu dēļ, tāpēc viņi sāka pārrunas ar Ķīnu par Covid-19 vakcīnas iegādi.

Situācija arvien vairāk atgādina to, kas notika pirms gada, kad Eiropas Savienība demonstrēja savu nevarību ārkārtas situācijā un tās dalībvalstis bija spiestas patstāvīgi tikt galā ar savām problēmām.

Atšķirība ir tāda — un tas patiešām ir svarīgi — ka tolaik izraisījās globāla mēroga force majeure. Tā gaitā noskaidrojās, ka Brisele pēc būtības ir rīcībnespējīga situācijā, kad ir nepieciešama operatīva reakcija ārkārtas apstākļos. Eiropai tas, bez šaubām, sagādāja nepatīkamu pārsteigumu, taču tolaik ES nevarīgumu varēja vismaz izskaidrot ar problēmas plašo mērogu un pēkšņo parādīšanos.

Tagad situācija ir citāda.

Kad pagaisa pandēmijas pēkšņuma efekts, Eiropas Savienība sarosījās, jo kļuva pieprasīts tas, kas vienmēr tiek uzskatīts par tās stiprajām pusēm: stratēģiskā plānošana, sarežģīto procesu organizēšana, līdzekļu akumulācija un sadale. Visās nesenajās Eiropas valstu darbībās, sākot ar grandiozo ekonomikas atjaunošanas plānu, varēja saskatīt augstprātīgu solījumu parādīt pārējai pasaulei, kā jācīnās ar šāda veida draudiem.

Patiešām, parādīja gan.

Rezultātā – izgāšanās svarīgākajos rīcības virzienos. Eiropas izvēlētā lokdaunu stratēģija pārvērtās par fiasko, bet iedzīvotāju vakcinācijas aprakstam labāk būtu piemērot vārdu "katastrofa".

Ainas patētiskums ir īpaši redzams daudz labākās situācijas fonā tajās valstīs, kurām Eiropa bija iecerējusi pasniegt pandēmijas apkarošanas mācību.

Visa pamatā ir Eiropas varasiestāžu kļūdainie lēmumi. Tas kaitē Eiropas Savienības reputācijai daudz vairāk nekā tās apjukums un nevarīgums pirms gada.

Šādā situācijā nozīmīgi kļūst Austrumeiropas valstu mēģinājumi rīkoties patstāvīgi. Tās, protams, apzinās savu otršķirību ES sastāvā, kā arī to, ka jebkādu palīdzību koronavīrusa apstākļos tās saņems pēc atlikuma principa. Rezultātā arvien vairāk valstu pārstāj pacietīgi gaidīt savu kārtu, un tā vietā sāk izrādīt Briseles nesankcionētu aktivitāti.

Brexit, kā arī poļu un ungāru varas iestāžu augošā eiroskepticisma fonā, paplašinās valstu saraksts, kas nesliecas atskatīties uz Briseli, pat ne force majeure apstākļos. Tā Eiropas Savienībai ir visai nelabvēlīga zīme.

Pirms sešiem gadiem Eiropa ar entuziasmu sarīkoja sev migrācijas krīzi, kuras sekas izstrebj vēl joprojām. Cīņa ar pandēmiju noveda pie Eiropas politikas nākamās izgāšanās. Diezgan īsā laika periodā sanāk padaudz stratēģisku pārrēķināšanos ar smagām sekām.
Pie tam Briseles principiālā nevēlēšanās atzīt savas kļūdas, skaidrot tās ar ārējā ienaidnieka intrigām, kas grauj Eiropas demokrātiju un solidaritāti, garantē: kļūdas nebūt nav pēdējās.

74
Tagi:
vakcīna, koronavīruss, Krievija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Eiropas Savienība pieņēmusi pieteikumu vakcīnas "Sputnik V" reģistrācijai
"Sputnik V" Eiropas Savienībā: Ungārija saņems divus miljonus vakcīnas devu
Dodiet Eiropai "Sputnik V": Čehijā uzskata par neētisku likt šķēršļus Krievijas vakcīnai
Eiropas analītiķi nosauca divas ES kļūdas Covid-19 vakcīnas iegādē
Tagad Moderna: Eiropas Savienībā apstiprināja vēl vienu Covid-19 vakcīnu

Skaistuma laikmets: iedvesmojošākas sievietes

0
(atjaunots 07:15 09.03.2021)
  • Американская актриса Кэтрин Хепберн
  • Austrāliešu supermodele Ella Makfersone
  • Britu supermodele Keita Mosa
Aicinām paskatīties uz šīm fotogrāfijām un padomāt par to, kas ir "sieviešu skaistuma ideāls". Vai tas ir kāds standarts, vai arī tā ir katras personības individualitāte?

Šajā fotolentē mēs sakopojām sieviešu attēlus, kuras XX un XXI gadsimtā tika uzskatītas par atdarināšanas piemēru citām daiļa dzimuma pārstāvēm.

0
  • © Foto : Public domain

    Sieviešu skaistuma ideāls, ko radīja amerikāņu ilustrators Čārlzs Dana Gibsons.

  • © Foto : Public domain

    Amerikāņu mēmā kino aktrise Alise Džoisa

  • © AP Photo

    1930. gadu amerikāņu aktrise Džīna Hārlova

  • Американская актриса Кэтрин Хепберн
    © AFP 2019

    Leģendārā Ketrina Hepberna

  • © AP Photo

    Slavēnākā amerikāņu aktrise, modele un dziedātāja Merilina Monro

  • © AFP 2019 / -

    Stila ikona - britu aktrise, modele, dejotāja un humanitārā darbiniece Odrija Hepberna

  • © AP Photo / Nick Ut

    Amerikāņu aktrise Fēra Foseta

  • Austrāliešu supermodele Ella Makfersone
    © AFP 2019 / TIMOTHY A. CLARY

    Austrāliešu supermodele Ella Makfersone

  • Britu supermodele Keita Mosa
    © AFP 2019 / TIMOTHY A. CLARY

    Britu supermodele Keita Mosa

  • © AP Photo / Kevork Djansezian

    Dziedātāja Kristīne Agilera

  • © AP Photo / Chris Pizzello/Invision

    Amerikāņu realitātes šova zvaigzne Kima Kardašjana