Ķermeņa temperatūras mērīšana vīrietim robežpunktā Polijā, foto no arhīva

"Aizvainojumu neaizmirsīsim". Eiropa gatavojas kārtot rēķinus pēc karantīnas

1252
(atjaunots 22:57 18.03.2020)
,
"Vienotās mājas – ES" valstis slēdz durvis – cīņā ar pandēmiju katrs par sevi. Globalizācija ir izmesta no prāta, iestājies cits laikmets – sašķeltība.

Uz robežām veidojas rindas no likteņa varā pamestajiem pilsoņiem, kuri vēl nesen lepojās ar "kopīgām vērtībām". Ko jūt eiropieši un kā pēc vispārējas karantīnas mainīsies ES, noskaidro RIA Novosti korespondenti Antons Lisicins un Galija Ibragimova.

Vīruss pēc migrantiem

Parīzes ielās valda karaspēks un bruņutehnika. Francijas prezidents Emanuels Makrons paziņoja, ka patlaban nācija karo. Par savu veselību. "Situācija ir visai sarežģīta, un tikt ar to galā palīdz vien vecais labais nacionālisms. Tas, starp citu, ļoti ātri atgriezās, kad situācija kļuva draudīga," parīzietis Anrē Robjē stāsta par Parīzes iedzīvotāju noskaņojumu. - Daudzi drīzāk sašutuši par to, ka dažu valstu valdības joprojām skatās uz Briseli, nevis īsteno operatīvus pasākumus vietējā un nacionālā līmenī.

Robjē pats demonstrē "veco labo nacionālismu" – viņš kritizē kaimiņus un pašmāju politiķus par pārmērīgu eirooptimismu. "Itālijā valdība vilcinājās tieši tāpēc, ka rēķinājās uz palīdzību no ārpuses. Ja mēs sāktu darboties patstāvīgi, iespējams, varētu novērst tik strauju pandēmijas izplatīšanos. Francijā prezidents Makrons nebeidz piesaukt Eiropas solidaritāti. Bet tās vietā viņš sastop tikai stingru kritiku valstī," teica RIA Novosti sarunbiedrs.

Romā dzīvojošais Aleksandrs Dunajevs uzskata, ka koronavīruss atklājis pretrunas, kuru aprises Eiropā jau iezīmējās: "Diskusija par vienotību un vērtībām ES nesākās līdz ar ar koronavīrusu. Tā aktīvi ritēja jau 2015. gadā, kad Eiropa saskārās ar migrācijas krīzi. Arī tad aizvērās liels skaits nacionālo robežu.

Dunajevs skaidro situāciju ar objektīvām grūtībām: "Galvenā problēma šobrīd ir tāda, ka koronavīruss būtiski noslogo visu ES valstu veselības aprūpes sistēmas. Tāpēc ir jāaizver robežas un jābloķē viss, ko var. Jā, tas notiek, neskatoties uz Māstrihtas vienošanos par pārvietošanas brīvību."

Koronavīruss
Пресс-служба Департамента здравоохранения города Москвы

Karantīnas pasākumu prātīgumu saprot daudzi, tomēr paliek "rūgtas mieles". Piemēram, Venēcijas varasiestādes, kas cieš milzīgus zaudējumus bez tūristiem, šokējusi sabiedroto valstu izturēšanās. Venēcijas Reģionālā parlamenta deputāts Stefano Valdegamberi skaidro itāļu sabiedrības aizvainojumu. "Eiropas Savienība mums nepalīdzēja. Mūs vienkārši izsmēja kā vīrusa nesējus, lai gan tas iekļuva arī citās valstīs, - viņš stāstīja RIA Novosti. – Kaimiņi nekavējoties izmantoja iespēju bloķēt mūsu preces uz robežas, lai gan ne bez iemesla. Taču īsti atbaidoši bija tas, ka viņi iesaldēja personīgo aizsardzības līdzekļu - masku - piegādi laikā, kad mūsu slimnīcu personāls bija pakļauts riskam inficēties. Vienīgā valsts, kas demonstrēja solidaritāti ar Itāliju, bija Ķīna.

"Mūsu ekonomikai ir nodarīts kaitējums. Lai nu būtu kā būdams, itāļi atgūsies. Bet mēs to neaizmirsīsim," Valdegamberi atkārtoja.

Ķīna ir mūsu draugs un brālis

Itālijas pārstāvis ES Mauricio Massari jau 11. martā paziņoja, ka Briselei ir "jāiet tālāk pār solījumiem un konsultācijām" un jāizstrādā "neatliekamie pasākumi - ātri, konkrēti un efektīvi."

Massari izklāstīja savu pozīciju rakstā, ko publicēja izdevums "Politico". Viņš paskaidroja, kādu palīdzību Roma gaidīja: "Nepieciešamo medicīnisko iekārtu nodrošināšana, to sadale starp valstīm un reģioniem, kam tās vajadzīgas. Šodien tas nozīmē palīdzību Itālijai, rīt tāda vajadzība var rasties jebkurā citā vietā."

"Itālija lūdza aktivizēt ES civilās aizsardzības mehānismu medicīnisko ierīču un individuālo aizsardzības līdzekļu piegādēm. Diemžēl neviena ES valsts neatbildēja uz (Eiropas – red.) Komisijas aicinājumu. Tikai Ķīna atbildēja divpusējo attiecību ietvaros. Tas nenozīmē neko labu Eiropas solidaritātei."

Massari patiešām bija iemesls justies aizvainotam. Vispirms Vācija aizliedza medicīnisko masku un citu aizsarglīdzekļu eksportu. Tad Austrija slēdza robežu ar Itāliju tiem, kuri nevarēja pierādīt, ka viņiem nav vīrusa.

Pie tam Ķīna nosūtījusi uz Itāliju jau otro lidmašīnu ar medicīnas iekārtām. Pirmā lidmašīnas atveda gan medikamentus, gan ārstu brigādi. Pie Pekinas ar palīdzības lūgumu vērsās arī Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs. ES kandidātvalsts vadītājs uzstājās ar rūgtuma pilnu runu.  "Eiropas solidaritāte nepastāv – tās visas bija tikai pasakas uz papīra," Vučičs bija sašutis.

ĶNR priekšsēdētāju Sji Dzjiņpinu viņš uzrunāja kā draugu un brāli un kritizēja ES birokrātiju. "Mēs nedrīkstam importēt preces, medikamentus un zāles no ES saskaņā ar Eiropas varasiestāžu rīkojumu. To noteica tie paši cilvēki, kuri mums ieteica izbeigt tirdzniecību ar Ķīnu," serbu prezidents atgādināja.

Apvienības pamatā ir pagaidu šķiršanās, - tā izskaidro situāciju Makrons. "No rīta mēs kā eiropieši pieņēmām kopīgu lēmumu. No rītdienas Eiropas Savienības un Šengenas zonas robežas būs slēgtas. Visi braucieni starp citām valstīm un Eiropas valstīm tiks apturēti uz trīsdesmit dienām," teica Francijas prezidents un piebilda, ka mēs visi karojam par veselību.

Atgriešanās pie pirmavotiem

Itālijas pārciestais šoks atstās sekas politikā, uzskata Krievijas politologs Aleksandrs Novovičs. "Kad itāļi izies no totālas karantīnas, tiks kartoti rēķini. Pirmā vainīgā būs Itālijas tagadējā valdība, kurā pārsvarā ir kreisie eirooptimisti. Visticamāk, viņi cietīs sakāvi vēlēšanās.

Atgriezīsies Mateo Salvini, eiroskeptiķis. Itālieši pieminēs "kopeiropiešiem" viņu attieksmi pret sabiedrotajiem, kad valstī notika nelaime. Piemēram, aizliegumu piegādāt maskas no Francijas un Vācijas. "Tas paliek prātā, - viņš teica sarunā ar RIA Novosti. - Pēc tādas "solidaritātes" tiks uzdots jautājums: vai Romai ir jāturpina iemaksas ES kopējā budžetā. Atteikšanās no iemaksas līdzināsies izejai no ES," prognozē Nosovičs.

Valstīm, kas visvairāk cietušās no vīrusa, būs nepieciešami līdzekļi seku pārvarēšanai. "Naudas trūka arī līdz šim. Nesen, darbā pie Eiropas Savienības septiņu gadu budžeta, bija daudz strīdu, kā sadalīt izmaksu posteņus, - atgādināja aģentūras sarunbiedrs. - Profesionālā līmenī tas viss beigsies ar dotāciju pārtraukšanu Austrumeiropas valstīm. Pirmkārt, tās nav tik ļoti cietušas, otrkārt, šis reģions objektīvi nav īpaši vērtīgs ES. Itālija ir Eiropas civilizācijas šūpulis ar ļoti svarīgu tirgu. Bet Polijai, Ungārijai un Rumānijai nav nekādas vērtības – nedz praktiskas, nedz simboliskas.

Rezultātā eiropieši jūtas galvenokārt kā nacionālo valstu pilsoņiem, secināja Nosovičs. Un izrādījies, ka eirointegrācija ir tikai tas, kas bija iecerēts – lietderīgs ekonomisks mehānisms.

Pēc Nacionālās stratēģijas institūta vadītāja vietnieka Aleksandra Kostina vārdiem, "ES kā vienotas Eiropas vadošā organizācija ir palaidusi garām iespēju kļūt par patiesi nepieciešamu institūciju laikā, kad koronavīruss vēl neizplatījās tik šausminošā mērogā." "Eiropas Savienība ir paralizēta, bet viss epidēmijas neitralizācijas darbs ir uzvelts nacionālajām valdībām, kas nebija gatavas tādam notikumu pavērsienam," piebilda politologs. Viņa secinājums nav nekāds priecīgais: pandēmijas sekas tikai padziļinās apvienotās Eiropas identifikācijas krīzi.

1252
Tagi:
Eiropa, koronavīruss, karantīna
Ukraina

Ukraina iestājas NATO? Vai ukraiņi kļūs par placdarmu iebrukumam Krievijā

14
(atjaunots 13:35 07.08.2020)
Pakāpeniska atteikšanās no Kalašņikova automātiem, kopīgas mācības, izlūkinformācijas apmaiņa- Ukrainas politiķus un ģenerāļus ļoti iedvesmojis NATO īpašā partnera statuss.

Pēc viņu domām, tas pamatīgi tuvina iestāšanos aliansē. Par to, kādas perspektīvas patiesībā pavērušās Kijevai, portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

Sapņi par spēcīgu aizbildni

Jau janvārī Ukraina lūdza NATO piešķirt īpašā partnera statusu ar paplašinātām iespējām. Jūnijā lūgums tika izpildīts. Kijeva gavilē. Kādas tad īsti ir tās "paplašinātās iespējas"?

Pirmkārt, tās nozīmē dalību Ziemeļatlantijas alianses mācībās, kas Ukrainas BS agrāk bija liegta. Bet tam – ātrāka un padziļināta izlūkošanas datu apmaiņa. Augstākā rada jau ķērusies pie tiesiskās bāzes, tostarp pie atbilstošiem grozījumiem likumā "Par izlūkošanu".

Ukrainas Aizsardzības ministrij pievērsusi uzmanību tam, ka partnerība "ļaus piekļūt mūsdienīgai pieredzei un spēku un līdzekļu prioritārai sertifikācijai". Kijeva varēs ieguldīt savu artavu NATO operāciju plānošanā, Ukrainas speciālistiem būs tiesības ieņemt amatus alianses štābā un citās struktūrās.

Paplašināsies sadarbība kiberdraudu, starptautiskā terorisma un organizētās noziedzības apkarošanā.

NATO īsteno Paplašināto iespēju programmu (Enhanced Opportunities Partner, EOP) no 2014. gada. Toreiz partneru statusu saņēma Zviedlrija, Somija, Austrālija, Gruzija un Jordānija. Galvenais mērķis – pastiprināt bruņoto spēku operatīvo savienojamību. Katrai valstij izvēlas konkrētus pasākumus, ņemot vērā nacionālās vajadzības.

Gatavs placdarms

Kijeva uzskata, ka partnera statuss liecina par "valsts lielo nozīmi visa bloka acīs". Sak, pilnvērtīga iestāšanās aliansē tagad ir garantēta.

Tomēr eksperti, kam RIA Novosti lūdza komentārus, atzīmē, ka tam nav nekāda sakara ar realitāti.

"Ukrainas "drīzā ieiešana" Ziemeļatlantijas blokā ilgst jau vairākus gadus, - konstatēja analītiskā kluba "Valdai" eksperts Artjoms Kurejevs. – NATO pastāvīgi izdomā Kijevai kaut kādus reklāmas gājienus. Spilgts piemērs - paplašināto iespēju partnera statuss. Patiesībā Ukraina vēl ilgi neatbildīs alianses kritērijiem. To ļoti labi saprot gan Briselē, gan Vašingtonā."

Ukrainas oficiālie dati liecina, ka valsts izdevumi aizsardzībai atbilst prasībām – 5,4% no IKP (2019. gadā). Tomēr UBS, pēc speciālistu domām, nekādi neiederas NATO.

"Tiesa, tā nav galvenā problēma. Daudz svarīgāk ir tas, ka NATO neuzņem valstis ar neatrisinātām teritoriālajām problēmām un gruzdošiem konfliktiem, - uzsvēra Kurejevs. – Kijeva aliansei nav vajadzīga. Briselei tāpat pietiek galvassāpju, piemēram, ar tiem pašiem grieķiem un turkiem. Arī Berlīnes un Vašingronas pretrunas neuzlabo situāciju."

Acīmredzamsa ir arī cita nianse: partnera statuss Ukrainai piešķirts savtīgiem nolūkiem. Militāro zinātņu doktors Konstantīns Sivkovs ir pārliecināts, ka tas automātiski paredz alianses militārā kontingenta dislokāciju valstī.

"Tagad viņi varēs sākt karadarbību no Ukrainas teritorijas, - paskaidroja eksperts. – Turklāt bez jebkādām saistībām no NATO puses. Tas ir, hipotētiskas agresijas gadījumā Kijevu neaizstāvēs. Tātad noteikumi ir visnotaļ ellišķīgi. UBS ļaus piedalīties mācībās, sniegt palīdzību. Kā Gruzijai. Taču viņus alianse neuzņēma. Mēs atceramies ar ko viss beidzās, kad Tbilisi uzbruka Dienvidosetijai – NATO pat pirkstu nepakustināja."

Nezaudē cerības

Un tomēr pēcmaidana Ukraina visiem spēkiem tiecas iestāties aliansē. Jau 2014. gada decembrī Augstākā rada apstiprināja divu likumu grozījumus, atsakoties no ārusbloku valsts statusu un apsolīja nodrošināt Bruņoto spēku atbilstību NATO. Krievijas Ārlietu ministrija uzskata, ka par NATO partneri Kijeva kļuvusi tikai politisku iemeslu dēļ.

"Lai ko NATO runātu par šo lēmumu, politiskais zemteksts ir nepārprotams – apstākļos, kad Kijeva atklāti sabotē Minskas protokolu izpildi, par ko pati alianse vairākkārti ieteikusies. Kijeva turpina karu Donbasā. To vienkārši nevar vērtēt citādi, kā vien Ukrainas valdības destruktīvā kursa mērķtiecīgu atbalstu," teica Krievijas ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova.

Viņa piebilda, ka Ukrainas jaunais statuss NATO nekādi neietekmēs bruņotā konflikta noregulēšanu valsts dienvidrietumos.

Pie tam Maskava pastāvīgi pievērš uzmanību Kijevai sniegto augošo militāro palīdzību no ASV. Piemēram, ASV aizsardzības budžeta 2021. gadam projekts paredz desmitiem miljonu dolāru bruņojuma piegādēm Ukrainai.

"Plānots pat uzstrādāt programmu UBS attīstības kompleksam atbalstam, - precizēja ĀM. – Acīmredzot, ASV ir noskaņotas izmantot NATO partnera ar paplašinātām iespējām statusa piešķiršanu Ukrainai, lai stiprinātu savu ietekmi valsts aizsardzības sektorā. Vašingtona vienmēr aktīvi mudināja Kijevu reformēt bruņotās struktūras un nodrošināt militārās rūpniecības kompleksa pāreju pie NATO standartiem."

Pēc būtības, ar tamlīdzīgiem soļiem Vašingtona atbalsta "kara partiju" Kijevā un atbalsta Ukrainas valdības soļus: Minskas protokolu sabotāža un karadarbības turpināšana Donbasā.

14
Tagi:
uzbrukumi, NATO, Krievija, Gruzija, Ukraina
Pēc temata
Tramps aicina Eiropu nežēlot naudu Ukrainai
Bloķēt Krimu. ASV nopietni ķērušās pie Melnās jūras
Latvija sveic Ukrainu ar integrāciju, eksperti uzskata, ka tā neredzēs NATO 20 gadus
(OTRK) Iskander

Jauni sveicieni NATO: "Iskander" pielāgosies mērķiem jūrā

17
(atjaunots 13:26 07.08.2020)
Krievija stiprina nacionālo un starptautisko drošību, piesedzot ar raķešu kompleksiem "Iskander" savas sauszemes un jūras robežas.

Stratēģija ir loģiska: jo vairāk raķešu kompleksu un iespējamā kaitējuma potenciālajam agresoram, jo stabilāks ir miers Eiropā un Āzijā, norāda militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Avīzes "Izvestija" informācijas avots Krievijas Aizsardzības ministrijā atklāja, ka operatīvi taktiskie raķešu kompleksi (OTRK) "Iskander" tiks izmantoti triecienam pa pretinieka jūras desantu un kuģiem. Sauszemes spēku raķešu brigādes sākušas apgūt jūras kauju taktiku. Komplekss pretinieka desanta atvairīšanai jau tehnoloģiski ir gatavs.  OTRK "Iskander M" atšķiras darbības rādiusa un precizitātes ziņā. Analogu tam nav visā pasaulē.

"Iskander" šaušanas mācības jūrā notika 20. jūlijā KF Bruņoto spēku Dienvidu kara apgabala raķešu grupējuma pēkšņās pārbaudes laikā. OTRK nosacīti likvidēja militārās tehnikas grupu, tai izsēžoties krastā no desanta kuģiem, un neļāva nosacītā pretinieka jūras desantam ieņemt Melnās jūras krastu.

Integrācijā ar bruņoto spēku kontroles automatizēto sistēmu "Iskander" krasta aizsardzības dziļumā spēj reālā laika režīmā saņemt informāciju par mērķiem no aviācijas, flotes, izlūkiem, bezpilota lidaparātiem un  apšaudīt kustīgus mērķus jūrā (ar pretinika kuģu kursa un ātruma korekciju). OTRK "Iskander M" raķetes nespēj pārtvert nekādas esošās un perspektīvās PRA sistēmas. Tās pārvar 500 km 4 minūšu laikā, pie tam kaujas galviņas 9M728 vai R-500 novirzās no mērķa ne vairāk kā par vienu metru. Sadraudzībā ar krasta raķešu kompleksiem "Bal" un "Bastion" (attālums jūrā – 260 un 350 km atbilstoši), spēcīgākais "Iskander" spēj nostiprināt ešelonēto aizsardzību un padarīt Krievijas jūras robežas patiešām nepieejamas.

Iepriekš Krievijas AM ziņoja, ka ar OTRK "Iskander M" tiks apbruņotas visas desmit raķešu brigādes un plānots savormēt vēl trīs. Krievijas aizsardzības rūpniecība laiž klajā divus brigāžu komplektus gadā. vienlaikus tiek modernizēti "Iskander" ar mērķi celt kompleksu efektivitāti.

Kuģu apšaude

Par Krievijas krasta aizsardzību atbild Baltijas, Ziemeļu, Klusā okeāna, Melnās jūras flotes un Kaspijas flotiles kara kuģi, jūras aviācija un krasta spēki. Liela loma ir mobilajiem pretkuģu raķešu kompleksiem "Bal" un "Bastion". Laika gaitā ierinda krastā kļūst "blīvāka". Piemēram, 2019. gadā Baltijas flote saņēma pati savu tanku pulku – aizsardzībai no desanta, bet Melnās jūras floti nostiprina trešais gaisa desanta pulks Krimā.

Neordinārais lēmums – piesaistīt krasta aizsardzībai Sauszemes spēku raķešu brigādes ar kompleksiem "Iskander M" ļauj operatīvi paplašināt Krievijas precīzo ieroču potenciālu jūras karadarbības arēnā.

Saskaņā ar izstrādātāja datiem, Krievijas raķešu brigādes komplektu veido 51 mašīna, ieskaitot 12 starta iekārtas, 12 transporta-pielādēšanas, 11 štāba un 14 sagādes mašīnas. Tātad divu minūšu laikā brigāde var palaist 24 raķetes (līdz atkārtotai pielādēšana). Pastiprinātās brigādes zalve – 32 raķetes. Jo lielāku skaitu mērķu "Iskander" likvidēs jūrā, jo mazāk Krievijas karavīriem nāksies karot krastā. Tās nav liekas raizes, jo domājamā pretinieka mūsdienu uzbrukuma taktika paredz dažādus jūras desanta variantus (Baltija ir īpaši bagāta ar tamlīdzīgām NATO mācībām). Tiek izspēlēts desants neiekārtotā krastā un jūras kājnieku aizhorizonta izsēdinašana no desanta kuģiem – ātrgaitas kuteros un helikopteros ar eskorta  triecina kuģu un aviācijas atbalstu. "Iskander M" masveida trieciens 500 km attālumā var izjaukt tamlīdzīgu pretinieka operāciju pašā sākumā. Pie tam OTRK komandas var tikpat efektīvi atbalstīt arī Krievijas jūras kājnieku darbības.

Ne velti kompleksu "Iskander M" dalība mācībās vienmēr īpaši kaitina NATO vadību – tai nav nekā, ko likt pretī. Un tagad alianse saņem jaunus sveicienus – jūrā. Modernizētie "Iskander" kompleksi un jūras mērķiem pielāgotās raķetes ar palielinātu darbības rādiusu ("Rosteh" apsolīja) ļaus manāmi ierobežot NATO Jūras spēku provokatīvo aktivitāti un stiprināt starptautisko drošību Krievijas robežu perimetrā. Jāpiebilst, ka Krievija nevienu neapdraud, tā tikai asimetriski atbild uz Rietumu naidīgajiem soļiem, adekvāti reaģē uz Rietumu militārā bloka augošo trieciena potenciālu Baltijas un Melnās jūras reģionā. Ja alianse pārtrauks dislocēt Krievijas robežu tuvumā nepārprotami pret Krieviju vērstas PRA pozīcijas un jaunas militārās bāzes, "Iskander" demonstrēs savas unikālās iespējas tikai poligonos.

Neatvairāma kvaziballistika

OTRK "Iskander M" ir paredzēts neliela izmēra un teritorijā izkliedētu mērķu precīzai likvidācijai ar vairāku tipu kaujas galviņām, kuru vidū ir arī kodoltermiskais bruņojums līdz 500 km attālumā. tēmēšanai tiek izmantota inerciāla navigācijas sistēma un GLONASS satelītu signāls. Fināla zonā aktivizējas "gudrā" optiskā paštēmēšanas galviņa, kas nodrošina precizitāti līdz dažiem metriem. Raķešu mērķi iespējams mainīt lidojumā, tāpēc iespējams uzbrukt mobiliem mērķiem, ieskaitot pretinieka kuģus.

Kompleksa rīcībā ir divu tipou raķetes: aeroballistiskās 9M723, kas pārvietojas pa kvaziballistisku trajektoriju līdz 50 km augstumā, un spārnotās 9M728, jeb R-500, kas tuvojas mērķim nelielā augstumā. "Iskander" raķetēm ir maza atstarojošā virsma, sarežģīta lidojuma trajektorija (to vada gāzes dinamiskās un aerodinamiskās stūres), un tās nespēj pārtvert neviena esošā PRA un PGA sistēma. Pēc starta un mērķa tuvumā raķetes enerģiski manevrē ar pārslodzi 20-30g apmērā. Raķetes starta masa – 3,8 tonnas, garums – 7,2 metri, ātrums pārsniedz 2 km/sek., intervāls starp divu raķešu startiem – 1 minūte.

Galvenie likvidācijas objekti krastā – pretinieka raķešu kompleksi un reaktīvās zalves uguns sistēmas pozīcijās, kara aviācija aerodromos, komandpunkti un sakaru mezgli. OTRK "Iskander M" pārspēj labākos ārvalstu analogus (Lance, ATACMS, Pluton) precizitātes, raķešu starta sagatavošanas ātruma un citu īpašību ziņā. Kompleksa galvenās priekšrocības: stratēgiskā mobilitāte, iespēja slēpti organizēt kaujas dežūru un palaist raķetes, lidojuma uzdevuma automātisks aprēķins un ievadīšāna, augsta kaujas uzdevuma izpildes ticamība apšaudes un radioelektroniskās cīņās apstākļos. Atgādināšu, ka Krievijas "Iskaner" ir sekmīgi pārbaudīti kaujas apstākļos Sīrijas Arābu Republikas teritorijā. Salīdzinājumam: ASV atteicās no sava "Iskander" analoga, jo kompānija "Raytheon" nespēja izstrādāt jaunu modernu OTRK Pentagona vajadzībām.

17
Pēc temata
Krievijas ĀM komentēja scenāriju par kodoluzbrukumu Baltijai
Amerikāņu medijs pastāstīja par Krievijas kompleksu, no kura baidās NATO
Kā "Bastioni", "Iskanderi" un Baltijas flotes aviācija atbildēja uz mācībām "Baltops 2020"
"Maskavu noteikti sasniegs": ko amerikāņi vēlas uzstādīt Eiropā
Ziemeļu straume 2

Vācijas ĀM atbildēja uz ASV draudiem "Ziemeļu straumei 2"

0
(atjaunots 17:56 07.08.2020)
Trīs ASV senatori adresējuši vēstuli ostas operatoram "Sassnitz GmbH", kurā draud ar finansiālu sabrukumu Zasnicas ostai.

RĪGA, 7. augusts – Sputnik. Vācijas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Nilss Annens asi kritizēja ASV Senāta locekļu vēstuli, kurā politiķi draud Zasnicas pilsētas ostai ar sankcijām "Ziemeļu straumes 2" dēļ, vēsta RIA Novosti.

Iepriekš ziņu aģentūras rīcībā nokļuva trīs ASV senatoru vēstule, kas adresēta ostas operatoram "Sassnitz GmbH". Tajā stāstīts par sankcijām, ko ASV valdība gatavo pret kompānijām, kas atbalsta gāzesvada būvdarbus. Cita starpā vēstulē teikts, ka darbu turpināšanas gadījumā Zasnicas ostai draud "finansiāls sabrukums".

"ASV eksteritoriālo sankciju politika attiecībās ar tuviem partneriem un sabiedrotajiem ir nopietns uzbrukums mūsu nacionālajai suverenitātei," Annens norādīja intervijā avīzei Handelsblatt.

Politiķis norādīja, ka vācu kompānijām adresēto draudu vēstuļu tonis un saturs ir absolūti nepieņemams.

"Mēs likām skaidri saprast mūsu partneriem ASV, ka nepieļausim spiedienu pret mūsu kompānijām," atzīmēja valsts sekretārs. Viņš atgādināja, ka Vācijas un Eiropas enerģētikas politika tiks izlemta tikai Berlīnē un Briselē, nevis Vašingtonā.

Annens pastāstīja, ka Vācija izmantos savu prezidentūru ES Padomē, lai stiprinātu Eiropas suverenitāti, un piebilda, ka Eiropa nedrīkst pakļautties šantāžai.

"Ziemeļu staume 2"

Projekts "Ziemeļu straume 2" paredz gāzesvada izbūvi no Krievijas uz Vāciju.

Krievijas projektu atbalsta Berlīne un Vīne, jo tās ir ieinteresētas saņemt stabilas gāzes piegādes. Gāzesvadu atbalsta arī Norvēģija – tās valdībai pieder 30% kompānijas "Kvaerner", būvdarbu apakšuzņēmēja, akciju.

Pret "Ziemeļu straumi 2"  iebilst Lietuva, Latvija, Polija un Ukraina, kam ir savas intereses. Projektu kritizē arī ASV – tās vēlas piegādāt Eiropai pašas savu sašķidrināto dabas gāzi.

Pērnā gada beigās Savienotās Valstis pieņēma aizsardzības budžetu, kurā iekļāva sankcijas pret "Ziemeļu straumes 2" būvdarbu dalībniekiem. Rezultātā projekta īstenošana apstājās, tomēr Krievijas koncerns "Gazprom" informēja, ka varēs patstāvīgi noslēgt būvdarbus.

0
Tagi:
Ziemeļu straume 2, sankcijas, ASV, Vācija
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
Eksperts pastāstīja, kādi riski vēl saistīti ar "Ziemeļu straumi 2"
Straujš pagrieziens: Vācija draud ASV ar sankcijām par mēģinājumu apturēt "Nord Stream 2"
Uzņēmēji Vācijā plāno atbildi ASV sankcijām pret "Ziemeļu straumi 2"
Eksperts: ASV rīcība pret "Ziemeļu straumi 2" ir jezuītiska, Eiropā valda pasivitāte