GKS Kosmisko spēku karavīri pie starta kontroles pults - tiek palaista nesējraķete Sojuz 2,16 ar militāro pavadoni Pļeseckas kosmodromā Arhangeļskas apgabalā

"Tur augšā ir nemierīgi": reportāža no Krievijas Kosmisko spēku "smadzeņu centra"

104
(atjaunots 15:15 18.03.2020)
Ceļā uz Dubrovo Piemaskavā prātā nāk ainas no fantastiskas filmas – ciklopiski radiolokatori, antenu lauki līdz apvārsnim, observatoriju kupoli. Taču ārēji Krievijas KS Kosmiskās situācijas izlūkošanas galvenais centrs gandrīz neatšķiras no parastas armijas daļas.

Kopš pirmā mākslīgā Zemes pavadoņa palaišanas pagājuši jau vairāk nekā 60 gadi. Šajā laikā cilvēce pamatīgi piegružojusi orbītu. Šobrīd Zemei tuvējā kosmosa telpā nekontrolēti dreifē līdz 300 tūkstoši mākslīgu objektu – no folijas fragmentiem līdz nefunkcionējošiem pavadoņiem. Daudzi no tiem ir bīstami strādājošajiem aparātiem. Tos pastāvīgi novēro. Ātrums ir tik liels, ka pat vienkāršs uzgrieznis var iznīcināt satelītu. RIA Novosti korespondents Andrejs Kocs apciemoja Krievijas Kosmisko spēku Kosmiskās situācijas izlūkošanas galveno centru un uzzināja, kā Krievijas karavīri kontrolē kārtību "tur, augšā".

Orbītas dežuranti

Ceļā uz Dubrovo Piemaskavā prātā nāk ainas no fantastiskas filmas – ciklopiski radiolokatoru "šķīvji", antenu lauki līdz apvārsnim, observatoriju kupoli ar spēcīgiem teleskopiem. Taču ārēji KS Kosmiskās situācijas izlūkošanas Galvenais centrs gandrīz neatšķiras no parastas armijas daļas. Tādas pašas kazarmas, treniņu laukums, obligātajā karadienestā iesauktie puiši pie ēkām.

Главный центр разведки космической обстановки Космических войск ВКС России
© RIA Novosti. Андрей Коц
Krievijas Gaisa kara spēku Kosmiskās izlūkošanas galvenais centrs

Tomēr pirmais iespaids ir mānīgs. Centra nozīme valsts drošības mērogā ir kolosāla – šeit saplūst informācija no desmitiem objektu visā valstī un tuvākajās ārvalstīs. Šeit augstas klases speciālisti ik dienas pārskata milzīgus datu masīvus par notiekošo orbītā.

Visa informācija nonāk komandpunktā – zālē ar divām galdu rindām un lielu ekrānu uz sienas ar Zemes karti. Patlaban no šķērso zaļa līnija – kosmiskā aparāta "Zarja" orbīta. Spriežot pēc attēla, pašlaik tas atrodas kaut kur virs Klusā okeāna. Pie galdiem – dežurējošās vienības virsnieki: komandieris, viņa palīgs un inženieris. Katras maiņas darba grafiks – diennakti strādā, trīs brīvas. Dežurē, 24 stundas neaizverot acis. Šī trijotne vada dežurējošās vienības visās armijas daļās, kas strādā kosmiskās izlūkošanas interesēs. Maiņai pakļauti aptuveni 300 cilvēki visā valstī.

Главный центр разведки космической обстановки Космических войск ВКС России
© RIA Novosti. Андрей Коц
Krievijas Gaisa kara spēku Kosmiskās izlūkošanas galvenais centrs

— Pirmais — divpadsmitajam. Konstatēts ārvalstu kosmiskā aparāta manevrs pulksten 11:30, starptautiskais numurs 15045001. Ziņojumu beidzu, — komandierim ziņo palīgs.

— Ziņojumu pieņēmu. Divpadsmitais – pirmajam: organizēt kosmiskā aparāta manevra mērķu identifikāciju un orbitālo parametru izmaiņas, - dod pavēli komandieris.

— Divpadsmitais, klausos.

— Biedri pulkvedi, ziņo divpadsmitais. Pulksten 11.30 konstatēts ārvalstu kosmiskā aparāta manevrs ar starptautisko numuru 15045001. Manevra mērķis tiek noskaidrots, — komandieris ziņo KSI GC priekšniekam pulkvedim Viktoram Sučkovam.

— Ziņojumu pieņēmu. Sagatavot un iesniegt atskaiti par manevra identifikāciju, izplānot līdzekļu darbu, izsaukt analīzes grupu un organizēt darbu ar mērķi konstatēt manevra mērķus. Par rezultātiem ziņot, - mierīgi pavēlēja Sučkovs.

Atkarība no satelītiem

Drīz vien noskaidrojas, ka ārvalstu satelīts mainījis stāvokli, lai uzturētu darba orbītu. Objektus tuvajā kosmosā ietekmē virkne faktoru, piemēram, Zemes gravitācija un "Saules vējš". Laiku pa laikam kosmiskie aparāti spiesti koriģēt trajektoriju. Komandpunkta virsnieki stāsta, ka vienmēr izseko tamlīdzīgas "kustības".

Главный центр разведки космической обстановки Космических войск ВКС России
© RIA Novosti. Андрей Коц
Krievijas Gaisa kara spēku Kosmiskās izlūkošanas galvenais centrs

Pie tam pēc iespējamā pretinieka orbitālā grupējuma izturēšanās iespējams spriest par tā nodomiem. Šodien attīstīto valstu armijas ir cieši saistītas ar satelītiem. Kosmosā atrodas galvenie bruņoto spēku un bruņojuma, izlūkošanas, sakaru un navigācijas pārvaldes līdzekļi. Orbītā dežurē aptuveni tūkstotis militārās un dubultās nozīmes ārvalstu kosmisko aparātu.

Šo aparātu manevru analīze ļauj, piemēram, diezgan precīzi prognozēt pirmā masveida raķešu un aviācijas trieciena sākuma laiku uzbrukuma operācijas ietvaros. KSI GC analītiķi seko satelītu kustības maiņai telpā, to koncentrācijai virs noteiktiem ūdens un sauszemes rajoniem, periodiskumam, ar kuru tie lido pāri jebkādam apvidum, to skaitam. Ja sākuši biežāk parādīties kādā vietā, tas nozīmē, ka šajā virzienā ir pastiprinājusies izlūkošana. Speciālistam nav grūti uzminēt, kas sekos šīm šķietami haotiskajām kustībām.

Izcili speciālisti

"Mēs kontrolējam visus darbojošos ārvalstu kosmiskos aparātus bez izņēmuma, ieskaitot modernākos un eksperimentālos," pastāstīja KSI GC priekšnieks pulkvedis Viktors Sučkovs. – Ik dienas analizējam to manevrus, konfigurācijas izmaiņas. Mūsu Centra galvenais uzdevums ir atvairīt draudus Krievijas nacionālajai drošībai. Otrs uzdevums – kosmisko aparātu lidojumu drošība. Vispirms, protams, starptautiskā kosmiskā stacija. Mēs uzturam pastāvīgus sakarsu ar Lidojumu kontroles centru. Ja mūsu speciālisti konstatē faktorus, kas apdraud SKS, nekavējoties ziņojam par to LKC. Tikai 2019. gadā vien trīs reizes fiksējām kosmisko objektu bīstamu pietuvošanos stacijai."

Главный центр разведки космической обстановки Космических войск ВКС России
© RIA Novosti. Андрей Коц
Krievijas Gaisa kara spēku Kosmiskās izlūkošanas galvenais centrs

Visbeidzot, trešais uzdevums – kosmisko objektu kataloga papildināšana. Šobrīd tajā ir aptuveni 20 tūkstoši ierakstu, katrā no tām – aptuveni pusotrs tūkstotis parametru. Visi šie objekti tiek novēroti cauru diennakti. Centra speciālistiem ik dienas nākas apstrādāt vairāk nekā 200 tūkstošus mērījumu. Darba apjoms ir kolosāls, taču tas ļauj veidot pilnu ainu par notiekošo orbītā. Protams, ne katram ir pa spēkam izturēt tādu slodzi.

"Šeit dien labākie no labākajiem, - stāsta Sučkovs. – Nav iespējams tā vienkārši ierasties šeit un sākt strādāt. Mūsu darbinieki pārsvarā ir Možaiska vārdā nosauktās Kara kosmiskās akadēmijas un Žukova vārdā nosauktās Gaisa kosmiskās aizsardzības kara akadēmijas absolventi. Prasības ir augstas: jāprot strādāt ar jaunākajām tehnoloģijām, nepieciešamas zināšanas par kosmisko dinamiku un citām sfērām. Šeit mums patiešām ir reti atrodami speciālisti."

Пуск ракеты-носителя среднего класса Союз-2.1б с космическим аппаратом системы ГЛОНАСС с космодрома Плесецк
© Photo Минобороны РФ
Kuģis "Sojuz MS 12" pie Starptautiskās kosmiskās stacijas

Centrs cieši sadarbojas ar kolēģiem ārvalstīs, piemēram, ar Hjūstonu. Sučkovs atcerējās divus gadījumus, kad no ASV tika saņemta informācija par kosmisko objektu bīstamu pietuvošanos SKS. Pie tam runa pat bija par ekipāžas evakuāciju no stacijas. Taču abos gadījumos KSI GC neapstiprināja amerikāņu slēdzienus. Laiks rādīja, ka viņiem bija taisnība. Ar laiku dažādu valstu kosmisko resoru mijiedarbība kļūst aizvien ciešāka, jo objektu skaits orbītā pieaug. Pieticīgākās aplēses liecina – apmēram par desmit procentiem.

104
Tagi:
kosmoss, Krievija
Policijas darbinieki pārbauda automobiļus, foto no arhīva

"Vakcīnu sacīkstes": Rietumos apsūdz Krieviju

39
(atjaunots 21:19 03.08.2020)
Jau tagad var izteikt pieņēmumu, kādā veidā tiks turpinātas "vakcīnu sacīkstes": Krievijā vai Ķīnā izstrādātās nekavējoties pasludinās par bīstamām, papildinot to ar atbilstošu informāciju viltus ziņu žanrā.

Aptuveni mēnesi pēc tam, kad koronavīrusa pandēmija burtiski nostādīja uz ceļiem pasaules ekonomiku, politikas un mediju pasaulē parādījās jauns starptautisko sacensību "žanrs", kuru ironiski var nosaukt par vakcīnu sacīkstēm, portālā RIA Novosti stāsta Ivans Daņilovs.

Ņemot vērā to acīmredzamo traumu, kuru koronavīruss divreiz ir radījis kolektīvajiem Rietumiem, uzvaras jautājums šajās sacīkstēs ir kļuvis nevis vienkārši politisks, bet gan politisks un principiāls no rietumu sabiedrības pašcieņas saglabāšanas viedokļa. Cilvēkam, kurš audzis labākajās Eiropas humānisma tradīcijās (kas mūsdienu pasaulē lielākoties nozīmē nevis eiropieti vai amerikāni, bet gan cilvēku ar padomju vai Krievijas izglītību), ir visnotaļ grūti saprast mūsdienu rietumu apsēstību ar "vakcīnu sacīkstēm", taču var pamēģināt izskaidrot to no galvenās mūsdienu ASV un Lielbritānijas industrijas viedokļa, jeb no politiskās un komerciālās sevis virzības viedokļa.

Sabiedrisko attiecību (Public Relations) telpā kolektīvie Rietumi, kā arī konkrēti ASV un Lielbritānija guva vairākas nopietnas "koronavīrusa traumas". Pirmkārt, noskaidrojās, ka tālā (kā arī "dziļi totalitārā un vietām atpalikusī", saskaņā ar Londonas un Vašingtonas politiķu stereotipiem) Ķīna tika galā ar epidēmijas apspiešanu labāk, apzinājās problēmu agrāk, un efektīvi ierobežoja ekonomiskos zaudējumus. Šajā fonā pat pašu patriotu acīs ASV un Lielbritānija, kā arī dažas Eiropas Savienības valstis, izskatās ne tik iedvesmojoši.

Nākamo traumu kolektīvo Rietumu pašvērtējumam netīšām (tā gadās) nodarīja Krievija – ar savu "pazemojoši zemo" koronavīrusa mirstības līmeni un masveida testēšanas sakārtošanu, kas kopsummā izraisīja sapīkumu rietumu medijos un nepierādītas apsūdzības statistikas viltošanā, lai gan statistika (izņemot PVO vērtējumus) bija acīmredzama: Ņujorkā epidēmijas upuru līķus salika refrižeratoros uz ielām, un jau ar to pietiek medicīniskās un valsts pārvaldes kvalitātes atšķirības izvērtēšanai.

Un šajā fonā, neatkarīgi no nepieciešamajiem izdevumiem un jebkādiem iespējamajiem riskiem, kolektīvajiem Rietumiem (kā arī atsevišķiem konkrētiem ambicioziem rietumu politiķiem) uzvaras jautājums vakcīnas ražošanā kļūst ārkārtīgi svarīgs imidža ziņā, jo ir jāparāda, ka, piemēram, ASV – tas "joprojām ir numurs viens pasaulē".

Taču, lasot Amerikas medijus, rodas dīvaina izjūta: atkarīgi no partejiskās piederības un simpātijas esamības pret Donaldu Trampu no izdevuma īpašnieku puses, konkrētās redakcijas "jūt līdzi" vai nu Amerikas kompānijām, kuras nodarbojas ar vakcīnas izstrādi, vai britu, vācu, pat indiešu kompānijām un universitātēm ar mērķi uz to, lai uzvarētāju slava "vakcīnu sacīkstēs" tiktu kaut kādai struktūrai "pareizajā" valstī, taču lai "nolādētais Trampa režīms" nespēj iegūt no tā politiskos bonusus. Arī makro līmenī pastāv analoģisks konflikts: tā vietā, lai koordinētu pūles ar saviem NATO vai G7 partneriem, oficiālā Vašingtona, vismaz pēc dažu vācu mediju vērtējuma, centās "izspiest" un pārvest uz ASV no Vācijas perspektīvu biotehnoloģiju kompāniju, kurai bija kaut kādas svarīgas izstrādes pret koronavīrusu.

Šajā kontekstā ir loģiski, ka jebkādi paziņojumi par to, ka Krievija vai Ķīna ir tuvu vakcīnas pret koronavīrusu izveidošanai un masveida izmantošanai, rietumu informācijas laukā izraisa reakciju, kuru var salīdzināt pat ne tik daudz ar banālu alerģiju, cik ar īstu anafilaktisko šoku.

Protams, varētu pieņemt, ka Amerikas medicīnas ierēdņi patiešām vadās tikai pēc profesionāliem uzskatiem, taču, ņemot vērā augstākminēto, pastāv nopietnas aizdomas par noteikta politiskā angažējuma klātbūtni. Oficiālās reakcijas piemēra kārtā uz paziņojumiem par Krievijas plāniem uzsākt masveida mediķu vakcināciju jau šoruden, kā arī uz ziņām par Ķīnas veiksmīgajiem iespējamo vakcīnu izmēģinājumiem var minēt galvenā Amerikas infektologa pozīciju, kuru publicē The Wall Street Journal:

"Doktors Entonijs Fauči, galvenais infekcijas slimību eksperts ASV, paziņoja piektdien Kongresa Covid-19 apakškomitejas klausīšanās, ka ASV, visticamāk, neizmantos Ķīnā vai Krievijā izstrādātās vakcīnas. "Es patiešām ceru, ka ķīnieši un krievi patiešām testē vakcīnu, pirms to ievadīt kādam," sacīja viņš. "Apgalvojumi par to, ka vakcīna ir gatava izplatīšanai, pirms ir veikta testēšana, es domāju, labākajā gadījumā ir problemātiski." Doktors Fauči tāpat paziņoja, ka cer, ka "ASV saņems vakcīnu līdz gada beigām."

Spriežot pēc iespējamo vakcīnu no dažādām valstīm salīdzinošās analīzes no lietišķās informācijas aģentūras Bloomberg, Fauči, visticamāk, cer uz Amerikas kompānijas "Moderna" vakcīnu.

Interesanti, ka Bloomberg trekerā (vismaz raksta uzrakstīšanas brīdī) nebija minēti Krievijas izstrādājumi, kas var veicināt nepareiza iespaida rašanos rietumu lasītājam par Krievijas iespējām, vai arī var rasties ilūzija, ka Krievijas vakcīna "parādījās no nekurienes".

Jau tagad var izteikt pieņēmumu, kādā veidā tiks turpinātas "vakcīnu sacīkstes": Krievijā vai Ķīnā izstrādātās nekavējoties pasludinās par bīstamām, papildinot to ar atbilstošu informāciju viltus ziņu žanrā. Paralēli tam, lai pārliecinātu skeptiskāk noskaņoto rietumu auditorijas daļu, tiks virzīta tēze par to, ka jebkurā gadījumā, pat ja vakcīnas darbojas, šīs vakcīnas ir tapušas ar datu palīdzību, kurus it kā nozaguši ķīniešu, irāniešu un krievu hakeri, turklāt attiecīga sabiedriskā viedokļa sagatavošana jau ir paveikta. Savukārt par fināla aizsardzības līniju kļūs ciniska Krievijas un Ķīnas apsūdzēšana "vakcīnu nacionālismā" un vēlmē pārvērst cīņu ar epidēmiju par sava veida starptautisku sacensību analogu, turklāt vienlaikus tiks virzīta tēze par nepieciešamību izveidot Rietumos savu vakcīnu, lai nebūtu atkarīgiem no Pekinas vai Maskavas tik svarīgā jautājumā.

Šādas pieejas problēma ir tajā, ka katrā šīs "kontrolējamās atkāpšanās" posmā – un jau nav nekādu šaubu par to, ka tā ir atkāpšanās nepielūdzamās realitātes spiediena varā – rietumu mediju mašīna zaudēs arvien jaunāku un jaunāku savas auditorijas segmentu uzticību. Un beigsies tas ar kārtējām konferencēm par nepieciešamību cīnīties ar Krievijas un Ķīnas dezinformāciju un Amerikas un Eiropas atbildīgo struktūru prasībām piešķirt tām vēl budžetus bijušā imidža diženuma atjaunošanai. Taču zaudēt auditorijas uzticību ir viegli, bet tās atjaunošana prasa zināmu laiku, turklāt koronavīruss tikai paātrinājis tos sabiedriskās uzticības degradācijas procesus, kuri jau tā notika rietumu pasaulē. Savukārt Krievijai, Ķīnai un citiem "ierindas vainīgajiem", uz kuriem mīl norādīt ar pirkstu rietumu mediju telpā, patiesībā ar šo problēmu nav nekāda sakara, un ciest no "vakcīnu nacionālisma" mūsu rietumu partneriem nāksies pašu vainas dēļ un, visticamāk, lepnā vientulībā.

39
Tagi:
koronavīruss, vakcīna, ASV, Rietumi, Ķīna, Krievija
Pēc temata
Krievijā nosauca masveida vakcinācijas pret koronavīrusu uzsākšanas termiņus
Izmēģinājuma afrikāņi. Francijā izcēlies skandāls saistībā ar vakcīnu pret vīrusu
KF pastāstīja par brīvprātīgo pašsajūtu, kuri pieteicās izmēģināt vakcīnu pret Covid-19
Dzenas pēc peļņas: kāpēc ES palaidusi garām iespēju sastapt pandēmiju ar gatavu vakcīnu
Piloti pie Su-24M, foto no arhīva

"Nosvīdu pirtī": šo operāciju piloti uzskata par bīstamāko

28
(atjaunots 11:53 01.08.2020)
Pareizi aprēķināt ātrumu, precīzi novērtēt distanci un vairākas minūtes noturēt lidmašīnu nemainīgā stāvoklī – degvielas uzpilde tiek uzskatīta par vienu no sarežģītākajiem pilota darba elementiem. No ekipāžas tā prasa dzelzs nervus.

Lai saņemtu atļauju degvielas uzpildei, vajadzīga solīda pieredze grupas pilotāžā. Par to, kā notiek degvielas uzpilde gaisā, portālā RIA Novosti pastāstīja Andrejs Kocs.

Noķert konusu

Degvielas uzpilde debesīs būtiski palielina lidojuma attālumu, teorētiski var padarīt to pat neierobežotu. Tas ir īpaši aktuāli lidmašīnām, kas strādā lielā attālumā no bāzes aerodroma – ne vienmēr taču pēc kaujas uzdevuma izpildes tvertnēs pietiks degvielas mājupceļam.

Palīgā nāk degvielas uzpildes lidmašīnas. Paši piloti tās dēvē par tankkuģiem. Parasti "lidojošās DUS" ir modificētas kara transporta aviācijas kravas lidmašīnas. Tajās uzstāda papildu tvertnes ar aviācijas degvielu un speciālas parsūknēšanas sistēmas. Krievijā vienīgais specializētais degvielas uzpildes lidmašīnas tips ir Il-78 un tā variants Il-78M. Kopā GKS ir piecpadsmit šādi lidaparāti.

Degvielas pārsūknēšanai gaisā Krievijas aviācija izmanto formulu "šļūtene – konuss – stanga". Lidmašīna tiek komplektēta ar vienu vai vairākām piekares uzpildes iekārtām. Parasti divas atrodas zem spārniem, aiz dzinēju motogondolām, trešā – fizelāžas astes daļā. Katrai ir vairākus desmitus metru gara elastīga šļūtene. Tās galā – tā saucamais konuss, līdzīgs badmintona volānam. Tā ir "uzpildes pistole".

"Tankkuģis uzņem noteiktu augstumu un samazina ātrumu līdz 500-600 km/h, pēc tam, saglabājot pastāvīgu kustības virzienu, izlaiž šļūtenes, - RIA Novosti pastāstīja Krievijas Nopelniem bagātais kara lidotājs, ģenerālmajors Vladimirs Popovs. – Lidmašīnai-"klientam" ir jāpietuvojas tās astei un mazliet jāsamazina augstums, jāizlaiž stanga – degvielas uztvērējs un jātrāpa ar to precīzi konusā šļūtenes galā. Stanga ar elektromagnētisko slēdzeni savienota ar centrālo atveri, pēc tam notiek hermetizācija, un degviela tiek padota zem augsta spiediena. Procedūra ilgst desmit-piecpadsmit minūtes. Tiklīdz degvielas padeve pārtrūkst, uzpildītā lidmašīna atvienojas no tankkuģa un turpina lidojumu."

Intuīcija un savaldība

Izskatās vienkārši tikai uz papīra. Patiesībā tas ir viens no sarežģītākajiem taktiskajiem pilotēšanas elementiem. Uzpildes stangas uzstādītas visiem iznīcinātājiem, iznīcinātājiem-bumbvedējiem, pārtvērējiem, tālās un stratēģiskās aviācijas lidmašīnām. Īpaša loma degvielas uzpildei ir jūras aviācijā, jo okeānā nav aerodromu, kur nosēsties un pieliet pilnas tvertnes.

Personālsastāva apmācības un kvalifikācijas celšanas centri atļauj sākt treniņus šīs operācijas izpildei tikai pirmās klases lidotājiem, kuri labi apguvuši lidojumus grupā. Tieši grupas pilotāža izstrādā virsniekiem acumēru un prasmi orientēties telpā. Augstumā bieži "krata": turbulence un "gaisa bedres" var jebkurā brīdī novirzīt lidmašīnu no kursa.  

"Vispirms māca vienkārši pietuvoties tankkuģim no astes un turēties noteiktajā attālumā no tā, - skaidroja lidotājs. – Nākamais posms – "sausā" uzpilde: šļūtenes savienošana ar konusu bez degvielas padeves. Tikai vēlāk, kad parādās iemaņas un pārliecība par saviem spēkiem, notiek īsta uzpilde. Ekipāžas, kas nav spējušas apgūt procedūru, dodas uzdevumos ar piekārtām degvielas tvertnem. Tas nav labākais risinājums – tvernes aizņem bruņojuma piekares punktus un samazina lidmašīnas aerodinamiku."

Smago tankkuģu pacelšana gaisā pilotu apmācībām nav nekāds lētais prieks. Tāpēc to lomu parasti izpilda frontes bumbvedēji Su-24, kā arī klāja Su-33 un MiG-29K. Šim nolūkam izstrādāti speciāli piekarami agregāti.

"Ļoti labi atceros savu pirmo mācību uzpildi gaisā, - stāsta atvaļinātais majors Dmitrijs Ļitvinovs, iznīcinātāja Su-27 pilots. – Pacēlos no aerodroma, izgāju noteiktajā rajonā, pietuvojos Su-24 astei. Viņš izlaida savu "puņķi", es izlīdzināju ātrumu, ieņēmu augstumu, izlaidu stangu... un te sāka "kratīt". Nokļuvām turbulences zonā, lidmašīnu pasvieda uz priekšu, uzpildes konuss iesita pa kabīnes lukturi. Samazināju ātrumu, atkal pamēģināju savienoties, atkal neizdevās. Tikai ar trešo mēģinājumu trāpīju ar stangu konusā. Nosvīdis biju kā pirtī."

Uzpilde ar autopilotu

Kara lidmašīna var līdz trīs reizes uzpildīties gaisā. Stratēģiskie raķešnesēji Tu-95MS un Tu-160, kas strādā maksimālā attālumā no aerodroma, parasti divas reizes papildina degvielas rezervi – pa ceļam uz mērķi un atpakaļceļā.

Iznīcinātājiem, iznīcinātājiem-bumbvedējiem, armijas aviācijas lidaparātiem parasti pietiek ar vienu degvielas "papildporciju".

"Varētu domāt, helikoptera un lidmašīnas ātrums nav salīdzināms, - stāstīja Popovs. – Tomēr ātrgaitas kaujas helikopterim ir pa spēkam panākt tankkuģi, kas izlaidis aizspārņus un samazinājis ātrumu līdz 250-300 kilometriem stundā. Uzpildes stanga armijas aviācijas mašīnām ir ļoti gara – lai šļūteni nepārcirstu nesošās skrūves lāpstiņas. Tāda uzpilde prasa augstāko kvalifikāciju gan no helikoptera pilota, gan tankkuģa ekipāžas. Pirmajam nākas ilgu laiku turēt maksimālu ātrumu, otram – minimālu, teju vai nekrītot. Skaidrs, ka piloti strādā uz savu iespēju robežas."

Nākotnē plānots svītrot cilvēka faktoru no degvielas uzpildes procedūras. Tamlīdzīgs darbs jau sākts gan Krievijā, gan Rietumos. Degvielas tverņu papildināšanas automatizāciju plānots panākt uz jauno uzpildes sistēmu rēķina, kas sinhronizēs tankkuģa un "klienta" borta datoru darbu.

Iznīcinātājs vai bumbvedējs pats uzņems optimālu kursu, izlīdzinās ātrumu un notvers konusu ar stangu. Cilvēkam atliks tikai novērot. Tamlīdzīga tehnoloģija tiks daļēji īstenota Krievijas degvielas uzpildes lidmašīnu Il-78 jaunākajā modifikācijā – Il-78M-2.

 

28
Tagi:
Krievija, aviācija
Dārzeņi. Foto no arhīva

Kur lai liek dārzeņus: Latvijas zemnieki baidās no tālmācībām

0
(atjaunots 18:59 04.08.2020)
Latvijas zemnieki nezin, vai spēs šoruden un šoziem piegādāt produktus skolām, ja tās atkal pāries pie tālmācībām.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Latvijas skolu pāriešanas varbūtība pie tālmācībām šoruden biedē ne tikai skolēnu vecākus, bet arī zemniekus, vēsta Latgales reģionālā televīzija.

Pagājušajā nedēļā Latvijas valdība apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto plānu, pēc kura skolās un citās mācību iestādēs sāksies jaunais mācību gads. Tas ietver sevī dažādus rīcības variantus, atkarībā no epidemioloģiskās situācijas attīstības, tostarp – pilnu pāreju pie tālmācībām.

Pēdējais variants var radīt būtiskus zaudējumus Latvijas zemniekiem, kuri piegādā izglītības iestādēm dārzeņus. Tā jau notika šī gada pavasarī – martā gandrīz pilnībā izzuda piegādes sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem un izglītības iestādēm, kā dēļ kopējais nozares kritums sasniedza 70-90%.

Rūtai Ķipurei ir sava zemnieku saimniecība – "Lukstiņmājas" Rēzeknes novadā. Šī sezona ir izdevusies laba – gan lietus, gan saule, tādēļ raža solās būt laba. Viņas ģimene strādā uz aptuveni 100 hektāriem, audzē dārzeņus un graudaugus.

"Skaisti sīpoli, laba burkānu raža, visā kopumā labi. Raža būs, galvenais, kur to pārdot," pateica Ķipure.

Viņai ir līgums par dārzeņu piegādi ar skolām Rēzeknē, Līvānos, Varakļānos un Ludzā. Taču šopavasar, ārkārtējās situācijas režīmā, dārzeņi palika noliktavā.

"Ļoti, ļoti daudz. Tonnās nemērījām (…), vienkārši izmetām, utilizējām, jo nevienam nevajadzēja. Pārāk zemas cenas," pastāstīja Ķipure.

Speciālisti iesaka nemest ārā dārzeņus, bet gan ziedot pansionātiem, dzīvnieku patversmēm, sadarboties ar sociālajiem dienestiem. Savukārt zemnieki saka, ka gadījumā, ja skolas būtu atvērušās, produkcija atkal būtu nepieciešama.

"Dzirdēju, ka skolas strādās ierastā režīmā, dotajā brīdī tā. Ir bailīgi, jo piegādes ir jāveic cauru gadu, bet viena lieta ir atvest uz skolu, un cita – saglabāt preci, tas ir grūti," saka Ķipure.

Vēl šī gada aprīlī Zemkopības ministrija izstrādāja atbalsta programmu 45,5 miljonu eiro apmērā. No šīs summas 2,5 miljoni eiro ir paredzēti zemnieku saimniecībām, kuras nodrošina pārtikas produktus skolām un bērnudārziem.

0
Tagi:
Latvija
Pēc temata
Cilvēki izvēlēsies pabalstu: fermeri neatradīs strādniekus septembrī par 800 eiro
Lieta ir cenā: fermeri un veikali vienojās virzīt vietējās preces, taču ar to ir par maz
Euronews: kas vāc zemenes Eiropas laukos