Uzskaites ierīce naftas ieguvē, foto no arhīva

Naftas cenas un alternatīvās enerģētikas krahs. Kurš gūst labumu?

141
(atjaunots 12:47 18.03.2020)
Naftas cenu krasais kritums koronavīrusa izplatības fonā nekavējoties radīja jautājumu: cik lielā mērā abas parādības ir saistītas un kādas būs to globālās sekas.

Šķiet, nepārprotami saskatāma tieša saikne: ražošanas samazināšanās Ķīnā par 40-60% vairākās rūpniecības nozarēs un straujš eksporta kritums, patēriņa samazināšanās Ķīnā – "pasaules fabrikā" un lielākajā energonesēju importētājā, karantīna un "darbs mājās" desmitos lielāko pasaules valstu. Rezultātā – pēc "domino principa" naftas cenu kritums. Taču, iespējams, epidēmija tikai veicināja sen gatavotu plānu, portālā RIA Novosti stāsta Aleksejs Maslovs.

Naftas cenas strauji kritās arī iepriekš – sakarā ar kritiskiem militārajiem notikumiem: 1991. gada 17. janvārī naftas cena kritās par 34,8%, ņemot vērā karu Persijas līcī (cenu krišanās periods ilga no 1990. gada oktobra līdz 1991. gada februārim). Cenas kritās 2001. gada septembrī – novembrī, pēc teroristiskajiem uzbrukumiem ASV. Šoreiz cenas samazinās miera apstākļos un saistītas ar Krievijas izstāšanos no OPEC+ vienošanās. Tas liecina, ka kritumu aktīvi veicināja trešie spēki, tas bija "mākslīgs" un nekādi nav saistīts ar koronavīrusa ietekmi vai ierastiem ekonomiskajiem faktoriem.

Šajā stāvoklī ir uzvarētāji, ir zaudētāji. Svarīgs ir jautājums par to, kā naftas cenu svārstības skars Krievijas partnerus naftas un gāzes sektorā, it īpaši Ķīnu. Krievijas un Ķīnas sadarbību naftas un gāzes jomā lielā mērā aizsargā ilgtermiņa līgumi, taču nepārvaramas varas apstākļos (vīrusa pandēmija, neapšaubāmi, ir force majeure), daudzi darījumi, iespējams tiks pārvērtēti, Ķīna pirks mazāk naftas un gāzes, un tas iespaidos Krievijas ienākumus no naftas ieguves.

Ilgtermiņa cenu kritums ASV nav izdevīgs, jo sagraus slānekļa naftas ieguvi. Pašreizējās cenas nav izdevīgas pat Saūda Arābijai, kuras budžeta pamatā ir naftas cena 65 dolāru apmērā.

Toties manāmu labumu gūst Ķīna un daudzas citas Āzijas valstis, kas gūst iespēju iepirkt naftu par daudz zemāku cenu un manāmi atvieglot savas ekonomikas atjaunošanu.

Naftas cenas krišanās parasti stimulē Āzijas valstu ekonomisko izaugsmi. Arī šoreiz tā ļaus valdībām sākt fiskālos stimulēšanas pasākumus. Tomēr pašreizējos apstākļos lētās naftas prieksrocības varētu būt daudz mazākas, ņemot vērā kornonavīrusa novājināto patēriņa pieprasījumu.

Tāpat skaidrs, ka naftas cenu kritums ietekmēs Malaizijas un Indonēzijas – naftas eksportētāju budžetu un ierobežos to iespējas izmantot finansiālo stimulu ekonomikas atdzīvināšanai.

Ir arī otrs aspekts. Naftas cenu krišanās padara neizdevīgu jebkādu alternatīvo enerģētiku, arī vēja un Saules enerģijas izmantošanu. Šis jautājums Ķīnai ir ļoti svarīgs.

Pēdējos gados Ķīna izvērtēja alternatīvos enerģijas avotus kā iespēju radīt jaunu "tīru" ekonomiku un veicināt enerģētisko drošību, "atraisīties" no lielākajiem naftas un gāzes eksportētājiem. Principā, atjaunojamo enerģijas avotu pielietojuma pieaugums visā pasaulē līdz šim tikai palielināja Ķīnas ietekmi, kas, pieprasot augošu atjaunojamo enerģijas avotu pielietojumu, grāva lielāko naftas eksportētāju ietekmi. Spriežot pēc visam tuvākajā laikā Ķīnai tas neizdosies, neskatoties uz lielajiem ieguldījumiem.

© Sputnik / Евгений Одиноков

Ķīna ir lielākais Saules akumulatoru, vēja turbīnu, akumulatoru un elektrisko transporta līdzekļu ražotājs un eksportētājs pasaulē. Ķīnas 13.piecgades plānā (2016.-2020.gg.) elektroenerģijas nozarē uzmanība pievērsta atjaunojamo avotu daļas palielināšanai elektroenerģijas ražošanā no 35 līdz 39%.

Ķīnas Nacionālā enerģētikas pārvalde un Attīstības un reformu nacionālā komisija plānoja ieguldīt vairāk nekā 360 miljardus dolāru  atjaunojamo enerģijas avotu izstrādē un 13 miljonu darba vietu izveidi sektorā līdz 2020.gadam (salīdzinājumam: ASV šajā sektorā nodarbināti aptuveni 800 tūkstoši cilvēku).

Pirms gada sarunās par alternatīvajiem enerģijas avotiem bija jūtama pozitīva romantisma nianse. Pārskata "Jaunā pasaule: enerģijas transformācijas ģeopolitika", kas nāca klajā 2019. gada janvārī, autori apgalvoja, ka atjaunojamo enerģijas avotu ātras izaugsmes ģeopolitiskās un sociālekonomiskās sekas varētu būt tikpat dziļas, kā pāreja pie fosilās degvielas pirms diviem gadsimtiem.

Prognozētās izmaiņas ietvēra jaunu līderu parādīšanos enerģētikas nozarē visā pasaulē, tirdzniecības struktūras pārmaiņas un jaunu enerģētisko alianšu attīstību; nestabilitāti "ogļūdeņražu" valstīs utt. bija plānots, ka Ķīna gūs labumu no savas enerģētikas transformācijas un enerģētiskās drošības viedokļa, jo jau ieņem līdera vietu atjaunojamo enerģijas avotu tehnoloģiju ražošanā, bet arī inovācijās un to ieviešanā: Ķīnas investīcijas atjaunojamajos enerģijas avotos 2017. gadā sasniedza vairāk nekā 45% no kopējā pasaules investīciju apjoma.

Patlaban Eiropa, Ķīna un Japāna lielā mērā ir atkarīgas no fosilās degvielas importa, taču, pieaugot atjaunojamo enerģijas avotu daļai, varētu augt to enerģētiskā neatkarība. Japānas atkarība ir vislielākā: fosilās degvielas tīrā importa apjoms sastāda 5% no IKP. Dienvidāzija tērē fosilās degvielas importam vairāk nekā 3% sava IKP. Teorētiski valstis, kas pāriet no importētās fosilās degvielas pie valsts iekšienē ražotiem atjaunojamajiem enerģijas avotiem, varētu būtiski uzlabot savu tirdzniecības bilanci.

Jau vairākus gadus Ķīna aktīvi tiecās pēc jauniem enerģijas avotiem. 2017. gada sākumā četrus no pieciem lielajiem darījumiem atjaunojamo enerģijas avotu sfērā slēdza Ķīnas kompānijas, Ķīnai pieder pieci no sešiem lielākajiem Saules moduļiem ražošanas kompānijām un lielākā vēja turbīnu ražotne pasaulē. Ķīnas vadošās tehnoloģiskas kompānijas, pārsvarā – datu apstrādes un glabāšanas kompānijas jau sen sākušas pāreju pie atjaunojamajiem enerģijas avotiem.

Ķīna pūlējās pāriet pie alternatīvajiem avotiem arī cita iemesla dēļ – cīņā ar apkārtējās vides piesārņošanu. RAND Corporation veica analīzi un secināja, ka cīņa ar gaisa piesārņojumu 2012. gadā Ķīnai izmaksāja 535 miljardus dolāru – 6,5% no IKP, pārsvarā – darba atdeves zaudējumos.

Lai arī Ķīna ir lielākais alternatīvās enerģētikas tirgus pasaulē, 2018. gadā vēja enerģētika sastādīja tikai 5,2%, Saules – 2,5% no kopējā elektroenerģijas ražošanas apjoma. Problēmas atjaunojamo enerģijas avotu jomā Ķīnai sākās 2018. gada vidū – līdz ar ASV un Ķīnas tirdzniecības kara sākumu. Milzīgo Saules akumulatoru lauku izvēršana, izrādījās, ir visai dārgs pasākums. Sāka samazināties subsīdijas vēja un Saules enerģētikas atbalstam, pie tam centrālā valdība strauji palielināja finansiālo atbalstu tam, ko nosauca par "jaunas enerģijas" ieguvi – tas ir, slānekļa gāzes ieguvei un metāna ieguvei no oglēm.

Tātad pašreiz vērojams paradokss: Ķīnai vairāk nekā jebkurai citai valstij vajadzīgas zemas tradicionālo energonesēju cenas. Visa pasaule gaida, ka Ķīnas ekonomika atjaunosies, pie tam pamazām atjaunojas uzticība Ķīnai pēc ātrās iekšējās uzvaras pār koronavīrusu. Daudz uzskata, ka visas pasaules ekonomikas atjaunošanās saistīta tieši ar Ķīnas rūpniecības atsākšanos un patēriņa pieaugumu, taču pie agrākajām naftas cenām to paveikt būtu ļoti grūti un dārgi.

Taču tālākā – lai arī ilga un sāpīga – parēja pie alternatīvās enerģētikas, kas pakāpeniski ļautu Ķīnai atbrīvoties no atkarības, tagad ir apglabāta uz ilgiem laikiem. Ķīna būs spiesta atgriezties pie vecajiem modeļiem.

Protams, Ķīnai ir pa prātam jaunā naftas cena. Tā saņem lielu bonusu, kas ļaus valstij "atiestatīties" ar minimāliem zaudējumiem.

Acīmredzot, 2020. gada pirmajā pusē būs vērojama korporatīvās peļņas strauja samazināšanās visā pasaulē, pēc tam būs straujš lēciens atpakaļ kā ekonomikas atjaunošanas forma.

Tā rezultātā globālās peļņas pieauguma perspektīvas 2020. gadā varētu būt mēreni negatīvas. Un šajā fonā Āzijas tirgi – lētās enerģijas galvenie beneficiāri būs daudz stabilāki un sekmīgāki, nekā naftas eksportētājvalstis.

141
Tagi:
koronavīruss, ekonomika, cenas, nafta
Zeme no kosmosa, foto no arhīva

Kas notiek patiesībā globālā sasilšana vai atdzišana

27
(atjaunots 15:05 26.09.2020)
Zemes vēstures ritējumā ledus laikmetus pastāvīgi nomainījuši silta laika periodi.

Patlaban mēs dzīvojam tādā laikā starp ledus laikmetiem, tomēr planētas virsma sasilst ātrāk, nekā bija gaidāms. Vladislavs Strekopitovs portālā RIA Novosti mēģināja tikt skaidrībā, kas pie tā vainojams un ko iesākt.

Te auksti, te karsti

Pirms simt gadiem darbā "Saules izstarojuma radīto termisko parādību matemātiskā teorija" serbu matemātiķis un ģeofiziķis Milutins Milankovičs formulēja hipotēzi: orbītas, rotācijas ass leņķa un precesijas parametru regulāru izmaiņu dēļ Zemes virsmu Saule sasilda dažādi. Rezultātā rodas apledojumi, ko nomaina siltāki periodi starp ledus laikmetiem. Tie ir tā saucamie Milankoviča cikli, uz kuru pamata tiek veidotas ilgtermiņa klimatiskās prognozes.

Реконструкция климатических изменений за последние 2000 лет на основе данных 11 различных исследований
Klimatisko izmaiņu rekonstrukcija pēdējo 2000 gadu laikā uz 11 dažādu pētījumu bāzes

Katram orbitālajam parametram ir savs cikls. Piemēram, ekscentricitāte: trajektorija, pa kuru Zeme griežas ap Sauli, no apļa pāriet pie eliptiskākas orbītas ik pēc 95, 125 un 400 000 gadiem. Planētas ass novirzās 3 grādu amplitūdā no ekliptikas – plaknes, kādā Zeme rotē ap Sauli – aptuveni ik pēc 41 tūkstoša gadu. Precesijas cikls – Zemes ass griešanās konusā kā žiroskopam – vidēji veido 26 tūkstošus gadu. Šajā laikā Zemes ass veic pilnu apli.

Visi šie faktori kopā demonstrē klimatisko ēru periodiskumu – 41 un 100 tūkstošus gadu. Pie tam, saskaņā ar Milankoviča aprēķiniem, Saules gaismas daudzuma starpība Ziemeļu puslodē sasniedz 20%.

Rādītāji neatbilst cikliem

Pleistocēna ērā – pirms 2,6 miljoniem – 11,7 tūkstošiem gadu – Zeme pārdzīvoja vairākus aukstuma periodus, kad ledāji klāja līdz 30% planētas virsmas un Ziemeļu puslodē sniedzās līdz 40. paralēlei.

График изменения температуры поверхности Земли с конца XIX века
Zemes virsmas temperatūras izmaiņu grafiks no XIX gs. beigām

Pēdējais ledāju maksimums bija vērojams aptuveni pirms 18 tūkstošiem gadu, bet tagad, saskaņā ar Milankoviča cikliem, turpinās holocēna starpleduslaikmetu posms, kas sācies aptuveni pirms 12 tūkstošiem gadu. Uz to norāda speciālisti, kas nepiekrīt hipotēzei par antropogēno ietekmi, kad sākas runas par globālo sasilšanu. Tomēr detalizēta modelēšana rāda: pašreizējie notikumi nekādi neatbilst dabiskajiem cikliem ne sava spēka, ne dinamikas ziņā.

Spriežot pēc gada vidējās temperatūras grafika, holocēna termālais maksimums jeb klimata optimums bija sasniegts X-XIII gadsimtā. Toreiz temperatūra uz Zemes bija pat augstāka nekā pagājušā gadsimta vidū. Pēc tam sākās vispārēja lēna atdzišana.

Cilvēks izrādījies stiprāks par dabu

Saskaņā ar Milankoviča cikliem, tagad Zemei vajadzētu pakāpeniski atdzist, taču rūpniecības revolūcija XIX gs. beigās lauza dabiskās tendences. Patlaban gada vidējā temperatūra par 0,6-0,8 grādiem pēc Celsija skalas pārsniedz rādītājus, kas pieņemti par atskaites punktu 60.-90. gados. Galvenais iemesls – siltumnīcas gāzu, it īpaši – ogļraža dioksīda antropogēnie izmeši.

Potsdamas Klimata pārmaiņu pētījumu institūta līdzstrādnieki atzīmē: СО2 koncentrācija atmosfērā sasniegusi maksimālo rādītāju trīs miljonu gadu laikā. Pētījums rāda, ka vidējā temperatūra, kas nekad šajā periodā nav augusi virs diviem grādiem pēc Celsija skalas vairāk nekā pirmsindustriālajā periodā, jau tuvāko 50 gadu laikā šo slieksni var pārkāpt.

To pārliecinoši demonstrē dati, ko savos pārskatos publicē Starpvaldību klimata pārmaiņu ekspertu grupa (IPCC), ko 1988. gadā nodibināja Pasaules meteoroloģiskā organizācija un ANO Apkārtējās vides programma.

Savā pēdējā, piektajā pārskatā IPCC par klimata pārmaiņām "AR5 Synthesis Report: Climate Change 2014" teikts: "Lai kādu reālistisku rādītāju planētas temperatūras jutīgumam pret siltuma līdzsvaru mēs izvēlētos, novērojamo izmaiņu iemesls var būt tikai oglekļa dioksīda uzkrāšanās atmosfērā."

Šo slēdzienu apstiprina arī globālo klimata modeļu analīzes rezultāti, ko projekta CMIP (Coupled Model Intercomparison Project) ietvaros īsteno Pasaules klimata pētījumu programmas (WCRP) Kopīgās modelēšanas darba grupa (WGCM). Modeļu eksperimenti CMIP3 un CMIP5 rāda, ka temperatūra manāmi pārsniedz dabiskās tendences kopš 70. gadu beigām.

Pauze globālajā sasilšanā

Tomēr laikā no 1998. līdz 2013. gadam klimatologi reģistrēja dīvainu parādību – neskatoties uz augošo oglekļa dioksīda saturu atmosfērā, temperatūras pieaugums it kā apstājās. To norādīja IPC speciālisti savā pārskatā 2014. gadā.

Klimata izmaiņas. Foto no arhīva
© Sputnik / Виталий Белоусов

Tiesa, pārskata autori bija piesardzīgi: "Pēdējo 15 gadu laikā Zemes virsmas globālā temperatūra demonstrē daudz zemāku augošo lineāro tendenci nekā ilgstošākā periodā – 30 un 60 gadu periodā."

Zinātnieki nevarēja saprast, kas notiek: novērojumi bija pretrunā visiem klimatiskajiem modeļiem. Globālās sasilšanas antropogēnā rakstura hipotēzes piekritēju un pretinieku strīdi iedegās ar jaunu spēku.

Taču 2013. gadā temperatūra no jauna cēlās, un klimatologi secināja: iespējams, tamlīdzīgas 15 gadu pauzes parādās ar zināmu periodiskumu aptuveni reizi 30 gados.

Okeāna loma

Globālo temperatūru stabilizācijas paradoksu oglekļa dioksīda satura atmosfērā pieauguma fonā vajadzēja skaidrot. Pretējā gadījumā uz vienkāršas ekstrapolācijas pamata būvētie prognožu modeļi vairs nebūs droši.

Zinātnieki no Lančžou universitātes (Ķīna) piedāvāja precizētu klimatisko modeli, ņemot vērā enerģijas sadali starp atmosfēru un okeānu. Noskaidrojās, ka sasilšanas šķietamās pauzes periodā Zeme joprojām sasilst, taču siltums uzkrājas Pasaules okeāna dzīlēs. Kad okeāna siltumietilpība sasniedz noteiktu līmeni, no jauna pieaug ūdens augšējo slāņu temperatūra – cikliskums ir saistīts ar šo faktoru.

Iepriekš zinātnieki pierādīja, ka ūdens cirkulācijas mazināšanās okeānā veicināja ledus laikmetu pagarināšanos pleistocēnā un pāreju (tā notika aptuveni pirms miljona gadu) no 41 tūkstoša gadu cikla pie 100 tūkstošu gadu Milankoviča cikla. Paleoklimatoloģijā tā pazīstama kā "simt tūkstošu gadu problēma".

Milankoviča cikliem ir nozīme ne tikai ģeoloģijā un klimatoloģijā. Piemēram, nesen antropologi no Viskonsinas universitātes konstatēja, ka šie cikli simtiem tūkstošus gadu noteikuši seno cilvēku dzīves vietu nomaiņas periodiskumu, ieskaitot mūsu senču izklīšanu aiz Āfrikas robežām – uz Tuvajiem Austrumiem un Vidusjūras reģionu, kas sākās pirms 125 tūkstošiem gadu – šajos reģionos izveidojās mitrs subtropiskais klimats.

27
Tagi:
klimata pārmaiņas
Militāro mācību Rapid Trident-2020 atklāšana Ukrainā

"Tā ir mūsu atbilde Krievijai": par ko NATO pārvērš Ukrainas armiju

32
(atjaunots 13:15 26.09.2020)
Kopīgi desanti, taktiskās mācības, iepazīšanās ar NATO tehniku: Ukrainas kareivjus un oficierus jau vairākas dienas trenē viņu sabiedrotie no Lielbritānijas un ASV.

Kijeva apgalvo, ka tā esot atbilde uz Krievijas mācībām "Kaukāzs 2020". Par to, kā Rietumu instruktori pūlas pacelt Ukrainas Bruņoto spēku līmeni, portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Britu desants

Manevru "Apvienotās pūles 2020" pirmais posms sākās ar britu un ukraiņu karavīru izsēšanos Nikolajevskas apgabalā. Karalisko Bruņoto spēku 16. desanta trieciena brigādes kaujinieki ieradās ar kara transporta lidmašīnām C-130 Hercules.

Pēc tam virs poligona atvērās UBS desanta trieciena vienību izpletņi – kareivji ieradās kara transporta lidmašīnās Il-76MD un An-26. Izsēdušies un pagrozījušies, abu valstu kareivji devās uz pulcēšanās vietām, pa ceļam izspēlējot dažādus mācību uzdevumus.

© Sputnik / Стрингер
Fregates "Getman Sagaidačnij" apmeklētāji Ukrainas JKS kuģu demonstrēšanas laikā Neatkarības dienas ietvaros

UBS Ģenerālštābs konstatēja, ka Ukrainas teritorijā pirmo reizi notiek tāda formāta mācības, bet to mērķis – "uzdevumu praktiska izpilde daudznacionālā vidē atbilstoši NATO standartiem un procedūrām, partnervalstu bruņoto spēku vienību savietojamības līmeņa celšana".

Savukārt briti atzīmēja, ka šie manevri ir lielākā desanta operācija pēdējo gadu desmitu laikā. Tajā piedalījās vairāk nekā 450 kareivji ar brigādes ģenerāli vadībā. "Apvienotajās pūlēs" iesaistīti 12 tūkstoši karavīru, 700 militārās tehnikas vienības, padomnieki un novērotāji no NATO valstīm.

Vienlaikus Ļvovas apgabalā aizritēja "Rapid Trident 2020" – Ukrainas, ASV, Kanādas, Vācijas un Polijas vienību mācības, kopā aptuveni četri tūkstoši "durkļu".

Amerikāņi pat nogādāja Ukrainā vairākus konvertoplānus Bell V-22 Osprey, no kuriem pirmo reizi desantējās vietējie speciālo uzdevumu vienības karavīri bez izpletņiem. Dažādu valstu kareivji apguva cīņas iemaņas pilsētas apstākļos, pētīja taktiskās medicīnas jautājumus, dalījās pieredzē un kārtoja kopīgās sadzīves jautājumus.

Novērot Krieviju

Kijeva piešķir milzu nozīmi šiem manevriem – to atklāšanas pasākumā piedalījās prezidents Vladimirs Zeļenskis. Viņš ilgi runāja par Ukrainas armijas pāreju pie Rietumu standartiem un nosauca valsts iestāšanos NATO par stratēģisko mērķi. Tomēr Ziemeļatlantijas alianse nesteidzas un izmanto kopīgās mācības, lai iztaustītu Krievijas aizsardzību. Piemēram, nedēļas sākumā, pašā manevru karstumā Melnās jūras gaisa telpā bija papilnam NATO lidmašīnu. Gaisā vienlaikus atradās līdz astoņas izlūkošanas lidmašīnas. Iepriekš šomēnes amerikāņu stratēģiskie bumbvedēji vairākkārt izspēlēja uzbrukumus objektiem Krimā no Ukrainas gaisa telpas.

Arī briti neatpaliek. Augustā aizsardzības ministrs Bens Volless apliecināja, ka Londona vadīs starptautisko programmu Ukrainas Jūras kara spēku apmācībām. Jūrniekiem mācīs navigāciju, operatīvo plānošanu, ūdenslīdēju darbu, jūras izlūkošanu, artilērijas apšaudi un cīņu par kuģa izdzīvošanu. Tomēr daudzi eksperti ir pārliecināti, ka kopīgās mācības ir tikai iegansts citu mērķu sasniegšanai.

Piemēram, Nacionālās drošības sabiedrisko lietišķo problēmu pētījumu centra vadītājs Aleksandrs Žiļins uzskata, ka briti mēģina sarūpēt sev pastāvīgu militāro klātbūtni Melnajā jūrā, lai izlūkotu Krievijas krastu.

Septembra vidū netālu no Krimas tika fiksēts Karaliskās flotes izlūku kuģis Enterprise, kam uzstādītas daudzstaru eholotes un buksējamie detektori informācijas vākšanai.

Novazāts scenārijs

Poligonā Ļvovas apgabalā NATO pārstāvji apmāca Ukrainas kareivjus no 2014. gada. 2016. gada 12. februārī ārvalstu instruktori noslēdza UBS pirmās vienības – kādas mehanizētās brigādes kājnieku bataljona – mācības.

No 2016. gada 15. februāra līdz 17. jūlijam ar diviem ukraiņu bataljoniem pēc rotācijas principa strādāja instruktoru grupa no ASV Bruņoto spēku 3. bataljona 15. kājnieku pulka. No 2018. gada vasaras Javoras poligonā strādāja instruktori no ASV Nacionālās gvardes 278. bruņu kavalērijas pulka, savukārt pērnā gada maijā viņus nomainīja 130 kareivji no 101. gaisa desanta divīzijas 2. brigādes taktiskās grupas "Strike".

© Sputnik / Стрингер
ASV karavīri Ukrainas militārpersonu sagatavošanas apakšvienību rotācijas laikā

Mācībās Javoras poligonā pabijuši aptuveni 10 tūkstoši ukraiņu kareivju. Viņiem māca taktiku, artilērijas izlūkošanu, tanku manevrus, kara policijas darba īpatnības, loģistiku, medicīniskās palīdzības sniegšanu. Šeit kaujinieki apgūst darbu ar amerikāņu prettanku raķešu kompleksiem Javelin. Iegūtās iemaņas tiek noslīpētas daudzajās starptautiskajās mācībās. Pērn Ukrainā aizritēja Rapid Trident, Sea Breeze, Riverain, Warrior Watcher un virkne citu mācību. Šogad UBS dalībai NATO manevros Kijeva no valsts budžeta piešķīra 2,55 miljonus dolāru.

Neviens īpaši necenšas slēpt šo soļu Krievijai nedraudzīgo raksturu. Lielākoties mācību scenāriji ir gluži primitīvi: kaut kāda "agresorvalsts" "destabilizē situāciju" Ukrainā un mēģina to "okupēt". Sabiedroto valstu apvienotais grupējums "organizē aizsardzību" un "atbrīvo ieņemtās teritorijas".

Acīmredzot scenārijs varētu būt citāds, ja to autori kaut paretam uzklausītu Krievijas oficiālos paziņojumus un salīdzinātu iedomas ar realitāti, kurā neviens neplāno nekādus uzbrukumus Ukrainai.

32
Tagi:
NATO, armija, Ukraina
Temats:
NATO austrumu flangā
Deniels Kreigs superagenta 007 Džeimsa Bonda lomā, foto no arhīva

Polijas arhīvos atrasti pierādījumi, ka Džeimss Bonds bija reāls cilvēks

0
(atjaunots 11:31 28.09.2020)
Džeimss Alberts Bonds ieradās Polijā 1964. gada 18. februārī sekretāra-arhīva darbinieka amatam pie Lielbritānijas vēstniecības militārā atašeja.

RĪGA, 28. septembris – Sputnik. Polija Nacionālās atmiņas institūts publicēja Facebook  arhīva dokumentus, saskaņā ar kuriem cilvēks vārdā Džeimss Bonds strādāja Lielbritānijas vēstniecībā valstī 1964.-1965. gadā, vēsta RIA Novosti.

Džeimss Alberts Bonds ieradās Polijā 1964. gada 18. februārī, lai strādātu par sekretāru-arhīva darbinieku pie Lielbritānijas vēstniecības militārā atašeja. Diplomāts nonāca Polijas pretizlūkošanas dienesta redzeslokā, kura sāka sekot līdzi visām viņa darbībām valstī.

Saskaņā ar publicētajiem dokumentiem, Polijas specdienesti noskaidroja, ka Bonds nebija vienkāršs diplomāts: oktobrī un novembrī viņš centās iekļūt militārajos objektos Bjalistokas un Olštinas provincēs. Tāpat tiek atzīmēts, ka brits atšķīrās ar savu komunikabilitāti, lai gan bija ārkārtīgi piesardzīgs. Turklāt Bonds "interesējās par sievietēm", līdzīgi slavenajam izdomātajam superaģentam.

Brits pameta Poliju 1965. gada 21. janvārī.

Turklāt citā savā paziņojumā Nacionālās atmiņas institūts norāda, ka "bondiāna" bijusi slavena visā pasaulē jau kopš pagājušā gadsimta 50. gadiem un, iespējams, aģenta 007 vārdabrāļa ierašanās bijusi speciāli izplānota, lai "paņirgātos" par Polijas specdienestiem.

0
Tagi:
Lielbritānija, spiegs, Polija
Pēc temata
Japānā pamodies vulkāns no filmas par Džeimsu Bondu
Kontrabandisti uz Latvijas un Krievijas robežas izmanto Bonda filmu cienīgus trikus