Uzskaites ierīce naftas ieguvē, foto no arhīva

Naftas cenas un alternatīvās enerģētikas krahs. Kurš gūst labumu?

137
(atjaunots 12:47 18.03.2020)
Naftas cenu krasais kritums koronavīrusa izplatības fonā nekavējoties radīja jautājumu: cik lielā mērā abas parādības ir saistītas un kādas būs to globālās sekas.

Šķiet, nepārprotami saskatāma tieša saikne: ražošanas samazināšanās Ķīnā par 40-60% vairākās rūpniecības nozarēs un straujš eksporta kritums, patēriņa samazināšanās Ķīnā – "pasaules fabrikā" un lielākajā energonesēju importētājā, karantīna un "darbs mājās" desmitos lielāko pasaules valstu. Rezultātā – pēc "domino principa" naftas cenu kritums. Taču, iespējams, epidēmija tikai veicināja sen gatavotu plānu, portālā RIA Novosti stāsta Aleksejs Maslovs.

Naftas cenas strauji kritās arī iepriekš – sakarā ar kritiskiem militārajiem notikumiem: 1991. gada 17. janvārī naftas cena kritās par 34,8%, ņemot vērā karu Persijas līcī (cenu krišanās periods ilga no 1990. gada oktobra līdz 1991. gada februārim). Cenas kritās 2001. gada septembrī – novembrī, pēc teroristiskajiem uzbrukumiem ASV. Šoreiz cenas samazinās miera apstākļos un saistītas ar Krievijas izstāšanos no OPEC+ vienošanās. Tas liecina, ka kritumu aktīvi veicināja trešie spēki, tas bija "mākslīgs" un nekādi nav saistīts ar koronavīrusa ietekmi vai ierastiem ekonomiskajiem faktoriem.

Šajā stāvoklī ir uzvarētāji, ir zaudētāji. Svarīgs ir jautājums par to, kā naftas cenu svārstības skars Krievijas partnerus naftas un gāzes sektorā, it īpaši Ķīnu. Krievijas un Ķīnas sadarbību naftas un gāzes jomā lielā mērā aizsargā ilgtermiņa līgumi, taču nepārvaramas varas apstākļos (vīrusa pandēmija, neapšaubāmi, ir force majeure), daudzi darījumi, iespējams tiks pārvērtēti, Ķīna pirks mazāk naftas un gāzes, un tas iespaidos Krievijas ienākumus no naftas ieguves.

Ilgtermiņa cenu kritums ASV nav izdevīgs, jo sagraus slānekļa naftas ieguvi. Pašreizējās cenas nav izdevīgas pat Saūda Arābijai, kuras budžeta pamatā ir naftas cena 65 dolāru apmērā.

Toties manāmu labumu gūst Ķīna un daudzas citas Āzijas valstis, kas gūst iespēju iepirkt naftu par daudz zemāku cenu un manāmi atvieglot savas ekonomikas atjaunošanu.

Naftas cenas krišanās parasti stimulē Āzijas valstu ekonomisko izaugsmi. Arī šoreiz tā ļaus valdībām sākt fiskālos stimulēšanas pasākumus. Tomēr pašreizējos apstākļos lētās naftas prieksrocības varētu būt daudz mazākas, ņemot vērā kornonavīrusa novājināto patēriņa pieprasījumu.

Tāpat skaidrs, ka naftas cenu kritums ietekmēs Malaizijas un Indonēzijas – naftas eksportētāju budžetu un ierobežos to iespējas izmantot finansiālo stimulu ekonomikas atdzīvināšanai.

Ir arī otrs aspekts. Naftas cenu krišanās padara neizdevīgu jebkādu alternatīvo enerģētiku, arī vēja un Saules enerģijas izmantošanu. Šis jautājums Ķīnai ir ļoti svarīgs.

Pēdējos gados Ķīna izvērtēja alternatīvos enerģijas avotus kā iespēju radīt jaunu "tīru" ekonomiku un veicināt enerģētisko drošību, "atraisīties" no lielākajiem naftas un gāzes eksportētājiem. Principā, atjaunojamo enerģijas avotu pielietojuma pieaugums visā pasaulē līdz šim tikai palielināja Ķīnas ietekmi, kas, pieprasot augošu atjaunojamo enerģijas avotu pielietojumu, grāva lielāko naftas eksportētāju ietekmi. Spriežot pēc visam tuvākajā laikā Ķīnai tas neizdosies, neskatoties uz lielajiem ieguldījumiem.

© Sputnik / Евгений Одиноков

Ķīna ir lielākais Saules akumulatoru, vēja turbīnu, akumulatoru un elektrisko transporta līdzekļu ražotājs un eksportētājs pasaulē. Ķīnas 13.piecgades plānā (2016.-2020.gg.) elektroenerģijas nozarē uzmanība pievērsta atjaunojamo avotu daļas palielināšanai elektroenerģijas ražošanā no 35 līdz 39%.

Ķīnas Nacionālā enerģētikas pārvalde un Attīstības un reformu nacionālā komisija plānoja ieguldīt vairāk nekā 360 miljardus dolāru  atjaunojamo enerģijas avotu izstrādē un 13 miljonu darba vietu izveidi sektorā līdz 2020.gadam (salīdzinājumam: ASV šajā sektorā nodarbināti aptuveni 800 tūkstoši cilvēku).

Pirms gada sarunās par alternatīvajiem enerģijas avotiem bija jūtama pozitīva romantisma nianse. Pārskata "Jaunā pasaule: enerģijas transformācijas ģeopolitika", kas nāca klajā 2019. gada janvārī, autori apgalvoja, ka atjaunojamo enerģijas avotu ātras izaugsmes ģeopolitiskās un sociālekonomiskās sekas varētu būt tikpat dziļas, kā pāreja pie fosilās degvielas pirms diviem gadsimtiem.

Prognozētās izmaiņas ietvēra jaunu līderu parādīšanos enerģētikas nozarē visā pasaulē, tirdzniecības struktūras pārmaiņas un jaunu enerģētisko alianšu attīstību; nestabilitāti "ogļūdeņražu" valstīs utt. bija plānots, ka Ķīna gūs labumu no savas enerģētikas transformācijas un enerģētiskās drošības viedokļa, jo jau ieņem līdera vietu atjaunojamo enerģijas avotu tehnoloģiju ražošanā, bet arī inovācijās un to ieviešanā: Ķīnas investīcijas atjaunojamajos enerģijas avotos 2017. gadā sasniedza vairāk nekā 45% no kopējā pasaules investīciju apjoma.

Patlaban Eiropa, Ķīna un Japāna lielā mērā ir atkarīgas no fosilās degvielas importa, taču, pieaugot atjaunojamo enerģijas avotu daļai, varētu augt to enerģētiskā neatkarība. Japānas atkarība ir vislielākā: fosilās degvielas tīrā importa apjoms sastāda 5% no IKP. Dienvidāzija tērē fosilās degvielas importam vairāk nekā 3% sava IKP. Teorētiski valstis, kas pāriet no importētās fosilās degvielas pie valsts iekšienē ražotiem atjaunojamajiem enerģijas avotiem, varētu būtiski uzlabot savu tirdzniecības bilanci.

Jau vairākus gadus Ķīna aktīvi tiecās pēc jauniem enerģijas avotiem. 2017. gada sākumā četrus no pieciem lielajiem darījumiem atjaunojamo enerģijas avotu sfērā slēdza Ķīnas kompānijas, Ķīnai pieder pieci no sešiem lielākajiem Saules moduļiem ražošanas kompānijām un lielākā vēja turbīnu ražotne pasaulē. Ķīnas vadošās tehnoloģiskas kompānijas, pārsvarā – datu apstrādes un glabāšanas kompānijas jau sen sākušas pāreju pie atjaunojamajiem enerģijas avotiem.

Ķīna pūlējās pāriet pie alternatīvajiem avotiem arī cita iemesla dēļ – cīņā ar apkārtējās vides piesārņošanu. RAND Corporation veica analīzi un secināja, ka cīņa ar gaisa piesārņojumu 2012. gadā Ķīnai izmaksāja 535 miljardus dolāru – 6,5% no IKP, pārsvarā – darba atdeves zaudējumos.

Lai arī Ķīna ir lielākais alternatīvās enerģētikas tirgus pasaulē, 2018. gadā vēja enerģētika sastādīja tikai 5,2%, Saules – 2,5% no kopējā elektroenerģijas ražošanas apjoma. Problēmas atjaunojamo enerģijas avotu jomā Ķīnai sākās 2018. gada vidū – līdz ar ASV un Ķīnas tirdzniecības kara sākumu. Milzīgo Saules akumulatoru lauku izvēršana, izrādījās, ir visai dārgs pasākums. Sāka samazināties subsīdijas vēja un Saules enerģētikas atbalstam, pie tam centrālā valdība strauji palielināja finansiālo atbalstu tam, ko nosauca par "jaunas enerģijas" ieguvi – tas ir, slānekļa gāzes ieguvei un metāna ieguvei no oglēm.

Tātad pašreiz vērojams paradokss: Ķīnai vairāk nekā jebkurai citai valstij vajadzīgas zemas tradicionālo energonesēju cenas. Visa pasaule gaida, ka Ķīnas ekonomika atjaunosies, pie tam pamazām atjaunojas uzticība Ķīnai pēc ātrās iekšējās uzvaras pār koronavīrusu. Daudz uzskata, ka visas pasaules ekonomikas atjaunošanās saistīta tieši ar Ķīnas rūpniecības atsākšanos un patēriņa pieaugumu, taču pie agrākajām naftas cenām to paveikt būtu ļoti grūti un dārgi.

Taču tālākā – lai arī ilga un sāpīga – parēja pie alternatīvās enerģētikas, kas pakāpeniski ļautu Ķīnai atbrīvoties no atkarības, tagad ir apglabāta uz ilgiem laikiem. Ķīna būs spiesta atgriezties pie vecajiem modeļiem.

Protams, Ķīnai ir pa prātam jaunā naftas cena. Tā saņem lielu bonusu, kas ļaus valstij "atiestatīties" ar minimāliem zaudējumiem.

Acīmredzot, 2020. gada pirmajā pusē būs vērojama korporatīvās peļņas strauja samazināšanās visā pasaulē, pēc tam būs straujš lēciens atpakaļ kā ekonomikas atjaunošanas forma.

Tā rezultātā globālās peļņas pieauguma perspektīvas 2020. gadā varētu būt mēreni negatīvas. Un šajā fonā Āzijas tirgi – lētās enerģijas galvenie beneficiāri būs daudz stabilāki un sekmīgāki, nekā naftas eksportētājvalstis.

137
Tagi:
koronavīruss, ekonomika, cenas, nafta
Ryanair kompānijas lidmašīna lidostā Rīga

"Pēkšņā un pāragrā nāvē". Par Latvijas ekonomikas galveno nozaru likteni

24
(atjaunots 00:48 08.07.2020)
Latvijā apbalvojumus saņēmuši uzņēmumi par "dzīvotspēju" un "noturību". Pasniegtas platīna, zelta, sudraba, bronzas un dimanta balvas. Kas tie par uzņēmumiem, ko paveikuši un kas aiz tā visa slēpjas.

Latvijā ir tā saucamais "Ilgtspējas indekss" – dzīvotspējas, noturības rādītājs. Ir pat Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts. Tas nodibināts 2011. gadā ar mērķi "stiprināt un padziļināt", uzlabot izpratni par atbildīgu un tālredzīgu darbību, veicināt pilsoniskās sabiedrības attīstību. Un tā tālāk tādā pašā garā. Tā stāsta, kad grib iestāstīt, kur likta sponsoru naudiņa.

Šogad un pērn nominantu rindās iespraucās uzņēmumi, kuru dzīvotspēju liek apšaubīt nesenie notikumi, problēmas ekonomikā, Covid-19 radītā krīze, bankroti un tehnogēnās katastrofas.

Aizejot izslēdziet gaismu

Platīna, zelta, sudraba, bronzas un dimanta (jaunums) balvas tika pasniegtas 11. jūnijā. Bet divas dienas iepriekš Rīgā un tās apkaimē notika īsts blackout – avārijas dēļ bez elektrības palika 160 000 mājsaimniecību un uzņēmumu. Taču šausmīgākais ir tas, ka cilvēki palika gluži kā vecene pie sasistas siles – bez interneta, elektrības.

Aū-ū-u! Kur ir jūsu pilsoniskā atbildība?

Lai nu būtu kā būdams, kā jau parasti starp ilgtspējīgākajiem ir "Latvenergo" un tā meitiņas: "Augstsprieguma tīkls" un "Sadales tīkls". Labi, avārija, elektrības nebija, kam negadās. Taču to, ka uzņēmumi savlaicīgi neinformēja par iemesliem un sekām, daudzi uzskata par ideālu bezatbildību.

Veļas mazgātava bākā? Oriģināli

Vēl viens interesants piemērs. Par uzņēmumu, kas veicinājis Latvijas ekonomikas ilgtermiņa stiprināšanos, 2019. gadā kļuvusi "PNB Banka". Tās dzīvotspēja pēc balvas saņemšanas ilga vēl divus mēnešus – pēc tam Eiropas Centrālā banka atņēma licenci par "neuzticamību un aizdomīgiem darījumiem".

Starp citu, laimīgo uzvarētāju vidū regulāri redzamas zviedru banku Swedbank un SEB filiāles Latvijā. Līdz ar dažādiem cēlsirdīgiem darbiem tās demonstrē biznesam un iedzīvotājiem piemēru atbildīgai attieksmei pret biznesu un sabiedrību.

Vārdu sakot, tikumības etaloni. Tomēr jau pērn noskaidrojās, ka Swedbank un Danske Bank nodaļas Baltijā astoņus gadus spēlējušās ar aizdomīgiem darījumiem par kopsummu 3,8 miljardu eiro apmērā. Tātad veicinājušas naudas atmazgāšanu īpaši astronomiskos apmēros.

Šī gada jūnijā Zviedrijas finanšu inspekcija piesprieda sodu SEB banku grupai 1 miljarda kronu (95 miljoni eiro) apmērā par naudas atmazgāšanas novēršanas noteikumu pārkāpumiem Baltijas valstīs.

Lai nu būtu naudas atmazgāšana. Kam negadās. Taču Latvijas banku kopējie finansiālie rādītāji, kad no tām ar rūdītu dzelzs skrāpi izskrāpēja nerezidentu, pārsvarā – NVS valstu uzņēmēju – naudu, rada bažas par sistēmas stabilitāti.

Šī gada pirmo piecu mēnešu laikā Latvijas banku peļņa sarukusi 4,3 reizes – tā demonstrē aizvainojošus 28,6 miljonus eiro.

Gar logiem vilcieni nebrauks

Un visbeidzot, kādreizējais Latvijas ekonomikas flagmanis, čempions nodarbinātā personāla skaita un budžetā iemaksāto nodokļu ziņā. "Latvijas dzelzceļš".

Diemžēl Krievijas tranzīta novirzīšana (nevar būt, ka ilgtspējas indeksa sastādītāji neko nezināja par šo faktoru) uz pašmāju ostām LDz daudzmiljonu peļņu ir pārvērtusi par zaudējumiem 9,328 milj. eiro apmērā saskaņā ar pērnā gada rezultātiem.

Savukārt koronakrīze lika uzņēmumam ar izstieptu roku iet pie valsts (trūkst naudas infrastruktūras kvalitātes un drošu pārvadājumu nodrošināšanai) un ziņot, ka tiks atlaists 1,5 tūkstotis darbinieku. Uzņēmums pat izdomājis iznomāt savu staciju telpas košļeņu, saldējuma un limonādes pārdevējiem – tāpat kā jau labu laiku rīkojas lidosta.

Arī Rīgas lidosta un valsts aviopārvadātājs "airBaltic" no koronakrīzes izgājuši paplucināti, tomēr airBaltic uz nodokļu maksātāju rēķina valsts palielināja kapitālu par 286 miljoniem eiro. Interesanti, ka aviokompānijas prezidents gadā saņem miljonu eiro, 30 reizes vairāk nekā Latvijas prezidents.

Šogad nominantu un laureātu rindās nekādu īpašu izmaiņu nav. Paldies Dievam, tajās nav slēgtās PNB Bankas, toties ir LDz kravu pārvadātājs "LDz Cargo", "Rīgas siltums" un lielākie tirdzniecības tīkli (kamēr cilvēkiem vēl ir nauda, viņi maksās par siltumu un ēdienu), "Latvenergo" un tā meitasuzņēmumi, SEB, Swedbank, starptautiskā lidosta "Rīga".

Un vēl viena odziņa – psihoneiroloģiskā slimnīca "Strenči". Tagadējās politikas un ekonomikas apstākļos šī profila uzņēmumi patiešām var būt droši par savu nākotni.

Apbalvojums pasniegts pēc nāves

Protams, gribētos šo to pavaicāt indeksa sastādītājiem. Indekss atgādina "apbalvojumu, kas varonim piešķirts pēc nāves". Tomēr viņus var saprast. Ja izsvītrot no sarakstiem visus uzņēmumus, par kuru ilgtermiņa stabilitāti ir pamatotas šaubas, nepaliks neviens. Varbūt tikai iepriekšminētā slimnīca.

Un vēl. Kas tas ir – "ilgi"? Tas ir relaltīvs jēdziens. Senajiem grieķiem un pārējiem actekiem divi tūkstoši gadu ir tīrais sīkums. Bet Latvijai, kas pavisam nesen atguvusi neatkarību, pat 15 gadi ir milzīgi ilgs laiks. Protams, labāk gan būtu bez mantas konfiskācijas, tas ir, nezaudējot lielākos uzņēmumus un veselas perspektīvas nozares, par kādām Latvijā sevi vēl nesen uzskatīja banku joma un tranzīts.

Caur ērkšķiem uz zvaigznēm

Īstam biznesam nekas neliek šķēršļus – ne laiks, ne attālums. Nesen Latvija parakstīja līgumu ar Eiropas Kosmosa aģentūru (EKA).

Cerēsim, ka izdosies nopelnīt vismaz uz kosmosa rēķina. Ja tik Latvijai orbītā atkal nespraudīs spieķus riteņos kaut kādi nerezidenti un dažu valstu tīkojumi pēc latviskā miermīlīgā kosmosa.

24
Tagi:
Latvija, ekonomika
Piektās paaudzes iznīcinātājs Su-57, foto no arhīva

"NATO pabrīnīsies": ar ko apbruņos Krievijas jauno iznīcinātāju

40
(atjaunots 11:18 07.07.2020)
Piektās paaudzes iznīcinātājs Su-57 nav vienkārša lidmašīna. Tas ir vesels cīņas komplekss, kas ietver jaunāko aviācijas bruņojumu.

Mērķu iznīcināšana vairāku simtu kilometru attālumā, bumbu triecieni ar juveliera precizitāti un droši aizsargāta aparatūra – līdz ar jaunākajām bumbām un raķetēm piektās paaudzes aviācijas komplekss Su-57 saņems arī mūsdienīgas elektroniskās ierīces to notēmēšanai. Lidmašīna spēs izvairīties no pretinieka lamatām un izlauzties cauri radiolokācijas traucējumu sienai. Par perspektīvā lidaparāta bruņojumu portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

"Gudrās" raķetes

Piektās paaudzes iznīcinātājs Su-57 nav vienkārša lidmašīna. Tas ir vesels cīņas komplekss, kas ietver jaunāko aviācijas bruņojumu. Bruņojuma saraksts ir aizslepenots, tomēr zināms, ka aizsardzības rūpniecības kompleksa uzņēmumi izstrādā aptuveni piecpadsmit paraugus.

Speciālisti vērtē, ka Su-57 pamata arsenālā būs Krievijas GKS rīcībā jau esošie trieciena līdzekļi, tikai pārstrādāti un "digitalizēti". Piemēram, jaunās pretkuģu raķetes ar divkārt palielinātu lidojuma attālumu – līdz 250 kilometriem. Interesanti, ka lādiņi izskatās tieši tāpat kā to priekšgājēji.

Pārsvarā izmaiņas skārušas "pildījumu" – tagad raķetei ir jaudīgākas un kompaktākas "smadzenes", vadības sistēma un dzinējs nodrošina sarežģītu lidojuma trajektoriju. Korpusā noslēptās elektroniskās iekārtas ir noturīgas pret ārējiem radioelektroniskajiem traucējumiem, dažādiem slazdiem un nereaģē uz viltus mērķiem.

"Iepriekš mērķa norāde "gaiss-gaiss" vai "gaiss-zeme" tipa raķetēm tika nodota caur analogajiem pārveidotājiem, un tas aizņēma zināmu laiku, - paskaidroja militārais eksperts Aleksejs Ļeonkovs. – Tobrīd tas atbilda armijas un gaisa kaujas prasībām. Tagad situācija ir mainījusies. Mūsdienās gaisa kaujas zonā darbojas virkne radioelektroniskās cīņas kompleksu: gan virszemes, gan gaisa kompleksi. Tādos apstākļos bruņojumam jābūt uzticamam. Su-57 radīts, ņemot vērā šos faktors, tam ir digitālās sistēmas – lidojuma uzdevuma, mērķa norādes, mērķu sadales informāciju nodošana ilgst dažas sekundes daļas."

Tāpat kā citi daudzfunkcionālie iznīcinātāji, arī Su-57 var nest "gaiss-gaiss", "gaiss-virsma" tipa maza, vidēja un liela darbības attāluma lādiņus, kā arī vadāmās un koriģējamās aviobumbas. 

Piemēram, perspektīvajai lidmašīnai izstrādāta "gudra" aviobumba KAB-250. Pēc nomešanas no nesēja tās lidojuma trajektorija tiek koriģēta atbilstoši satelītu sistēmas GLONASS signāliem. Patlaban lādiņš tiek izmēģināts poligonos un pat pārbaudīts kaujas apstākļos – bumbvedēji S-34 izmantoja KAB-250 pret kaujinieku objektiem Sīrijā.

Noskaidrojās, ka bumba ir ļoti efektīva un, pats galvenais, precīza: novirze no mērķa sasniedz 1-2 metrus neatkarīgi no laikapstākļiem un diennakts laika. Galviņas jauda ļauj pilotam satriekt ne tikai tehniku un dzīvā spēka koncentrācijas vietas zem atklātas debess, bet arī labi nostiprinātus pretinieka objektus.

Jāpiebilst, ka iepriekš KF Aizsardzības ministrija informēja: iznīcinātājs Su-57 uzņems arī hiperskaņas ieročus. Domājams, jauno aviācijas kompleksu "Kinžal" iznīcinātāji saņems pēc 2030. gada.

Juveliera precizitāte

Krievijas Nopelniem bagātais lidotājs Vladimirs Popovs ir pārliecināts: Su-57 bruņojuma nomenklatūra kopumā būs tradicionāla šīs klases lidmašīnām, tomēr, pateicoties pilnveidotajām tēmēšanas sistēmām, būtiski palielināsies precizitāte.

Piemēram, raķetes cīņai nelielā un vidējā attālumā automātiski kontrolēs mērķus pēc infrasarkanajām un magnētiskajām pēdām un tiek notēmētas ar optiski elektronisko galviņu.

"Precizitāte pieaugs par 30-40%, - atzīmēja Popovs. – Tas ir ļoti labs identifikācijas un paštēmēšanas rādītājs. Mūsdienu raķetes trāpa mērķī ar precizitāti līdz metram. Tas pats attiecas arī uz lielā darbības rādiusa lādiņiem. Tiesa, liela loma šajā ziņā ir radiolokācijai un siltuma elementam."

Mūsdienu raķešu elektronisko iekārtu samazināšanās ļauj palielināt lādiņa jaudu. Būtiski pieaug iespēja trāpīt mērķī, tātad – arī ieroča vispārējā efektivitāte. Su-57 var stāties pretī jebkādiem objektiem gaisā un uz zemes – dinamiskajiem un ballistiskajiem mērķiem, kā arī neliela izmēra objektiem, piemēram, bezpilota lidaparātiem.

Perspektīvās lidmašīnas sistēmu vadība kaujā, bruņojuma pielietošana, aizsardzība un vairāku režīmu intelektuālais atbalsts iespējams, pateicoties spēcīgai skaitļošanas sistēmai. Dators automātiski identificē mērķus un nosaka bīstamākos un prioritāros to vidū, veido optimālo lidojuma maršrutu, iesaka lidotājam, kad un kādus ieročus pielietot.

Mērķu meklēšanai un fiksācijai Su-57 rīcībā ir vairākas jaunās paaudzes radiolokācijas stacijas. Līdztekus RLS ar aktīvo fāzēto antenas režģi lidaparāta priekšdaļā, tai ir arī sānu stacijas, kas darbojas dažādos diapazonos. Su-57 viegli atradīs jebkādas lidmašīnas, pat ar stealth tehnoloģijām tapušos lidaparātus debesīs simtiem kilometru attālumā.

Pilna slodze

Piektās paaudzes iznīcinātāju īpatnība – bruņojuma izvietojums fizelāžas iekšienē. Tā kā bumbu un raķešu uz ārējām piekarēm nav, mazinās izretinājuma efektīvā virsma, tātad – arī lidmašīnas pamanāmība. Divās ietilpīgās tilpnēs atradīsies vieta vairākiem desmitiem dažādu lādiņu.

Agrāk šāda iespēja bija tikai masīvajiem stratēģiskajiem bumbvedējiem, tāpēc bruņojuma izstrādātāji bija spiesti risināt grūtu uzdevumu: projektēt mazu gabarītu raķetes, sarūpēt tām saliekamus spārnus un stūres, kas atveras tikai pēc lādiņa izmešanas. Grūtības radās arī, ņemot vērā papildu slodzi lidmašīnai, palaižot raķetes no slēgtas telpas.

Militārās kravas proporcija pret Su-57 masu ir daudz lielāka nekā iepriekšējo paaudžu iznīcinātājiem. Tas panākts, pateicoties kompozītajiem materiāliem.

 Krievijas piektās paaudzes iznīcinātājs Su-57
© Sputnik / Евгений Биятов

"Su-30SM un Su-35, piemēram, līdz 25% materiāla nav metāls, - atgādināja Popovs. – Kompozīti, stikla šķiedra, kevlara šķiedra, dažādi sveķi. Pie tam saglabāta konstrukcijas noturība. Su-57 konstrukcijā tie veido apmēram 35%. Tas ir ļoti daudz, tāpēc iznīcinātājs iznācis daudz vieglāks pie tādiem pašiem gabarītiem. Turklāt jaunais dzinējs palielina vilces un svara attiecību vēl par 15%."

Jaunās lidmašīnas "firmas triks" – spēja strādāt pārī ar bezpilota sistēmu S-70 "Ohotnik". Smagais drons un iznīcinātājs ir iemācījušies lidot pārī – pērn Aizsardzības ministrija publicēja video, kurā tie manevrē gaisā minimālā attālumā.

Eksperti vērtē, ka nākotnē parādīsies iespēja radīt veselus "Ohotnik" barus, kuri strādā autonomi vai viena vienīga Su-57 pilota vadībā. Tādu kaujas grupu militārais potenciāls būs vairākkārt lielāks.

40
Tagi:
iznīcinātājs Su-57, Krievijas GKS
Pēc temata
Ķīnas mediji pastāstīja, kā Su-57 sagrūtinās ASV
F-35 jaunas grūtības: kas nav kārtībā ar amerikāņu iznīcinātāju
F-35 var izmest no prāta: kura valsts pirmā iegādāsies Su-57
"Ohotņik" debesīs: KF pavēra pasaulei savas jaunās kaujas iespējas
Tiesībsargs Juris Jansons, foto no arhīva

Tiesībsargs atkal dodas uz Satversmes tiesu. Šoreiz mediķu algu dēļ

0
(atjaunots 01:28 08.07.2020)
2020. gada budžets neatbilst veseliem diviem Satversmes punktiem, norāda tiesībsargs savā prasībā Satversmes tiesai.

RĪGA, 8. jūlijs — Sputnik. Tiesībsargs Juris Jansons iesniedzis Satversmes tiesā pieteikumu par nepietiekamu darba atalgojuma pieaugumu mediķiem 2020. gadā, vēsta Latvijas Avīze.

J.Jansons norādīja, ka likumā par valsts budžetu 2020. gadam nav ņemts vērā Saeimas Veselības aprūpes finansēšanas likumā paredzētais veselības aprūpes darba samaksas pieaugums 2020. gadā par 20%.

Tiesībsargs uzskata, ka šāda rīcība neatbilst Satversmes 1. pantam, kas paredz: Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, un 66. pantam: ja Saeima pieņem lēmumu, kas saistīts ar budžetā neparedzētiem izdevumiem, tad likumā jāparedz arī līdzekļi, ar kuriem segt šos izdevumus.

Iepriekš J.Jansons nosūtīja vēstuli Saeimai, kurā aicināja parlamentu līdz 1. jūnijam likumā "Par valsts budžetu 2020. gadam" veikt grozījumus un rast finansējumu pilnā apmērā veselības nozarei atbilstoši likumā noteiktajam.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija atbildes vēstulē tiesībsargam atzina, ka Saeimas rīcība ir antikonstitucionāla, pieņemot likumu, bet neparedzot finansējumu pilnā apmērā mediķu darba samaksas paaugstināšanā. Valdībai uzdots nekavējoties sākt jautājuma risināšanu. Jūlijā komisija tiksies ar atbildīgo ministriju pārstāvjiem un ekspertiem, lai turpinātu meklēt risinājumu.

Jūnija beigās mediķi vērsās pie tiesībsarga ar lūgumu aizsargāt viņu tiesības ST. Neilgi pirms tam ST piekrita citai tiesībsarga prasībai – par to, ka Latvija nevar uzskatīt sevi par sociāli atbildīgu valsti un vienlaikus garantēt cilvēkiem tika 64 eiro mēnesī.

Pērn pieņemtais likums paredz mediķu algu pieaugumu 2020. gadā vidēji par 20%, tomēr finanses šiem mērķiem nebija piešķirtas. Izdevies atrast tikai aptuveni pusi nepieciešamo līdzekļu, turklāt politiķi vienojās izmantot tos, lai paceltu par 20% zemākās rezidentu algas un par 10% - pārējo medicīnas darbinieku algas.

Jūnija sākumā mediķu organizācijas aicināja valdību jau šogad pieņemt lēmumu par darba atalgojuma palielināšanu par 10%, nākamgad – par 20%, tomēr veselības ministre Ilze Viņķele 30. jūnijā preses konferencē paziņoja: neziņa par to, cik ātri ekonomika atgūsies pēc Covid-19 krīzes, neļauj droši teikt, ka jau šogad mediķu algas pieaugs par 10%.


0
Tagi:
Jansons, mediķi, alga, Latvija
Pēc temata
Kariņš apsolījis palielināt algas mediķiem nākamgad
Ministru kabinets apstiprinājis mediķu algu modeli
Kariņš: mediķiem varētu pacelt algas, ja visi samaksās sociālās iemaksas
Ilzei Viņķelei jāsagatavo jauns mediķu algu modelis