Cietumā, foto no arhīva

Rusofobijas un spiegu mānijas upuris. Apsūdzība prasa "spiegam" 15 gadus cietumā

92
(atjaunots 17:53 17.03.2020)
Rusofobijas un spiegu mānijas kampaņas laikā Latvijā pa rokai trāpījies godīgs cilvēks – Oļegs Buraks. Prokuratūra pieprasa piespriest "spiegam" brīvības atņemšanu uz 15 gadiem. Kādas prognozes var būt šajā lietā.

Nesen notika kārtējā tiesas sēde Oļega Buraka lietā, kurš apsūdzēts par spiegošanu Krievijas labā. Debatēs prokorors pieprasīja piespriest brīvības atņemšanu uz 15 gadiem. Ņemot vērā Buraka vecumu un veselības stāvokli, faktiski, tas ir nāves spriedums.

Īsumā atgādināšu, ar ko viss sākās.

Viņu "lauza", lai izspiestu atzīšanos

2018. gada rudenī Latvijas Valsts drošības dienests arestēja atvaļināto IeM pulkvežleitnantu Oļegu Buraku. Kopš tā laika, jau pusotru gadu, viņš atrodas Rīgas Centrālcietumā.

VDD pielika nebijušas pūles, lai panāktu no viņa atzīšanos spiegošanā. Pret Buraku tika liktas lietā metodes, ko var kvalificēt kā spiegošanu.

Piemēram, kamerā, kur viņš atradās, tika saņemta zīmīte it kā no autoritatīviem arestantiem, kurā bija ieteikts Buraku "stingri sodīt". Cietumā tie ir nopietni draudi. Mēdz gadīties, ka cilvēki, saņēmuši tādus draudus, izdarīja pat pašnāvību.

Taču noskaidrojas, ka ieslodzītajiem, kam cietumā ir "teikšana", nebija nekāda sakara ar zīmīti. Provokāciju, domājams, organizēja VDD.

Līdztekus izskanēja arī citas apsūdzības, ne tikai spiegošana, demonstratīvi un vardarbīgi tika aizturēta Buraka draudzene, kam lietā bija liecinieces statuss, izskanēja draudi ierosināt lietu pret viņa dēlu-invalīdu.

Mērķis bija acīmredzams – salauzt aizdomās turamo. Taču VDD pūles bija veltas: Buraks neatzina, ka būtu vainojams spiegošanā.

Argumenti pret apsūdzību

Tiesas sēdes ir slēgtas. Procesa dalībniekiem rokas saista paraksts par neizpaušanu. Nav ne informācijas par procesa gaitu, ne prokuratūras uzrādītajiem pierādījumiem. Tomēr virkne faktu ļauj diezgan droši apgalvot, ka lieta pret Buraku ir safabricēta.

Pirmkārt, viņa dienesta biogrāfija. No spiega viedokļa Buraks izturējās absolūti neadekvāti. Strādādams IeM Informācijas centrā viņš nevis centās iekarot uzticību un paklusām vākt slepenus datus, bet gan sāka cīņu ar krāpnieciskām shēmām. Ar to viņš ne pa jokam sadusmoja priekšniecību.

Viņš tiesājās ar Valsts valodas centru, ko publiski nosauca par "valodas inkvizīciju". Ziedoja naudu partijai PCTVL, ko valdība uzskatīja par Kremļa piekto kolonnu. Īsts pašatmaskošanās seanss.

Otrkārt, mežonīgais spiediens pret Buraku izmeklēšanas laikā. Kam tas bija vajadzīgs? Ja izmeklētājam ir pārliecinoši pierādījumi, nevajag taču cilvēku mēnešiem ilgi mocīt, izspiežot vainas atzīšanu.

Pārliekais spiediens, kas robežojās ar spīdzināšanu, liecina, ka pierādījumi ir vārgi, iespējams, to pat nav nemaz.

Treškārt, cenšoties apkarot korupciju savā iestādē, Buraks vērsās pēc palīdzības gan pie saviem tiešajiem priekšniekiem IeM, gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā un Drošības policijā.

Sīkāk par to stāstīts uzņēmēja Ulda Štālberga intervijā. Ar savu pilsonisko aktivitāti Buraks iedzīvojās ienaidniekos biznesā un specdienestos. Tie sameklēja iespēju atriebties, izmantojot augošo spiegu māniju un rusofobiju.

Starp citu, Buraka advocate Imma Jansone lūdza uzaicināt Štālbergu tiesā kā liecinieku. Tiesa lūgumu noraidīja. 

Kino un dzīve

Nesen klajā nāca Romana Polaņska jaunā filma "Virsnieks un spiegs", kas veltīta slavenajai Dreifusa lietai.

Rīgā to rādīja ļoti ierobežoti, domājams, sakarā ar problēmām, kādas režisoram radušās ar amerikāņu tiesvedību, tomēr man izdevās to noskatīties.

Ziniet, Dreifusa un Oļega Buraka liktenī ir šis tas kopīgs. Viņi abi pieder pie tā saucamā "godīgā virsnieka" tipa. Abus notiekošais mulsina, jo viņi nav gatavi kļūt par "mocekļiem" un starp "spiegiem" nokļuvuši nejauši. Viens kļuvis par antisemītiskā noskaņojuma upuri armijā un sabiedrībā, otrs – par rusfobu upuri.

Taču starpība tā, ka Dreifusa liktenī iejaucās godīgs virsnieks, kurš rūpīgi izmeklēja lietu un pierādīja, ka apsūdzības spiegošanā nav ne graša vērtas. Bija vajadzīga liela vīrišķība, lai pretotos priekšniecībai un sabiedrībā valdošajām fobijām.

Burakam nav cerību uz glābēju. Diezin vai Latvijas specdienestos atradīsies godīgs cilvēks, tāds kā Marī Žoržs Pikārs. Tur strādā parasti karjeristi.

Vēl atliek cerība uz godīgu tiesas lēmumu. Ne vienu reizi vien gadījies, ka VDD iniciētās politiska rakstura lietās tiesneši pieņēmuši attaisnojošu spriedumu. Pēc dažiem mēnešiem uzzināsim, kā notiks šoreiz. Noslēguma tiesas sēdes sagaidāmas 2020. gada maijā.

92
Tagi:
Buraks, spiegs, Vladimirs Lindermans
Pēc temata
"Viņi atnāks, un jūs būsiet neaizsargāti": "spiega" dēls atklāja specdienestu metodes
Oļega Buraka lieta: līdz spiegošanai ir tikpat tālu kā līdz Mēnesim
"Krievu spiega" lieta: kas pasūtījis Oļegu Buraku
Oļegs Buraks - vai viegli būt godīgam policistam?
Ryanair kompānijas lidmašīna lidostā Rīga

"Pēkšņā un pāragrā nāvē". Par Latvijas ekonomikas galveno nozaru likteni

24
(atjaunots 00:48 08.07.2020)
Latvijā apbalvojumus saņēmuši uzņēmumi par "dzīvotspēju" un "noturību". Pasniegtas platīna, zelta, sudraba, bronzas un dimanta balvas. Kas tie par uzņēmumiem, ko paveikuši un kas aiz tā visa slēpjas.

Latvijā ir tā saucamais "Ilgtspējas indekss" – dzīvotspējas, noturības rādītājs. Ir pat Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts. Tas nodibināts 2011. gadā ar mērķi "stiprināt un padziļināt", uzlabot izpratni par atbildīgu un tālredzīgu darbību, veicināt pilsoniskās sabiedrības attīstību. Un tā tālāk tādā pašā garā. Tā stāsta, kad grib iestāstīt, kur likta sponsoru naudiņa.

Šogad un pērn nominantu rindās iespraucās uzņēmumi, kuru dzīvotspēju liek apšaubīt nesenie notikumi, problēmas ekonomikā, Covid-19 radītā krīze, bankroti un tehnogēnās katastrofas.

Aizejot izslēdziet gaismu

Platīna, zelta, sudraba, bronzas un dimanta (jaunums) balvas tika pasniegtas 11. jūnijā. Bet divas dienas iepriekš Rīgā un tās apkaimē notika īsts blackout – avārijas dēļ bez elektrības palika 160 000 mājsaimniecību un uzņēmumu. Taču šausmīgākais ir tas, ka cilvēki palika gluži kā vecene pie sasistas siles – bez interneta, elektrības.

Aū-ū-u! Kur ir jūsu pilsoniskā atbildība?

Lai nu būtu kā būdams, kā jau parasti starp ilgtspējīgākajiem ir "Latvenergo" un tā meitiņas: "Augstsprieguma tīkls" un "Sadales tīkls". Labi, avārija, elektrības nebija, kam negadās. Taču to, ka uzņēmumi savlaicīgi neinformēja par iemesliem un sekām, daudzi uzskata par ideālu bezatbildību.

Veļas mazgātava bākā? Oriģināli

Vēl viens interesants piemērs. Par uzņēmumu, kas veicinājis Latvijas ekonomikas ilgtermiņa stiprināšanos, 2019. gadā kļuvusi "PNB Banka". Tās dzīvotspēja pēc balvas saņemšanas ilga vēl divus mēnešus – pēc tam Eiropas Centrālā banka atņēma licenci par "neuzticamību un aizdomīgiem darījumiem".

Starp citu, laimīgo uzvarētāju vidū regulāri redzamas zviedru banku Swedbank un SEB filiāles Latvijā. Līdz ar dažādiem cēlsirdīgiem darbiem tās demonstrē biznesam un iedzīvotājiem piemēru atbildīgai attieksmei pret biznesu un sabiedrību.

Vārdu sakot, tikumības etaloni. Tomēr jau pērn noskaidrojās, ka Swedbank un Danske Bank nodaļas Baltijā astoņus gadus spēlējušās ar aizdomīgiem darījumiem par kopsummu 3,8 miljardu eiro apmērā. Tātad veicinājušas naudas atmazgāšanu īpaši astronomiskos apmēros.

Šī gada jūnijā Zviedrijas finanšu inspekcija piesprieda sodu SEB banku grupai 1 miljarda kronu (95 miljoni eiro) apmērā par naudas atmazgāšanas novēršanas noteikumu pārkāpumiem Baltijas valstīs.

Lai nu būtu naudas atmazgāšana. Kam negadās. Taču Latvijas banku kopējie finansiālie rādītāji, kad no tām ar rūdītu dzelzs skrāpi izskrāpēja nerezidentu, pārsvarā – NVS valstu uzņēmēju – naudu, rada bažas par sistēmas stabilitāti.

Šī gada pirmo piecu mēnešu laikā Latvijas banku peļņa sarukusi 4,3 reizes – tā demonstrē aizvainojošus 28,6 miljonus eiro.

Gar logiem vilcieni nebrauks

Un visbeidzot, kādreizējais Latvijas ekonomikas flagmanis, čempions nodarbinātā personāla skaita un budžetā iemaksāto nodokļu ziņā. "Latvijas dzelzceļš".

Diemžēl Krievijas tranzīta novirzīšana (nevar būt, ka ilgtspējas indeksa sastādītāji neko nezināja par šo faktoru) uz pašmāju ostām LDz daudzmiljonu peļņu ir pārvērtusi par zaudējumiem 9,328 milj. eiro apmērā saskaņā ar pērnā gada rezultātiem.

Savukārt koronakrīze lika uzņēmumam ar izstieptu roku iet pie valsts (trūkst naudas infrastruktūras kvalitātes un drošu pārvadājumu nodrošināšanai) un ziņot, ka tiks atlaists 1,5 tūkstotis darbinieku. Uzņēmums pat izdomājis iznomāt savu staciju telpas košļeņu, saldējuma un limonādes pārdevējiem – tāpat kā jau labu laiku rīkojas lidosta.

Arī Rīgas lidosta un valsts aviopārvadātājs "airBaltic" no koronakrīzes izgājuši paplucināti, tomēr airBaltic uz nodokļu maksātāju rēķina valsts palielināja kapitālu par 286 miljoniem eiro. Interesanti, ka aviokompānijas prezidents gadā saņem miljonu eiro, 30 reizes vairāk nekā Latvijas prezidents.

Šogad nominantu un laureātu rindās nekādu īpašu izmaiņu nav. Paldies Dievam, tajās nav slēgtās PNB Bankas, toties ir LDz kravu pārvadātājs "LDz Cargo", "Rīgas siltums" un lielākie tirdzniecības tīkli (kamēr cilvēkiem vēl ir nauda, viņi maksās par siltumu un ēdienu), "Latvenergo" un tā meitasuzņēmumi, SEB, Swedbank, starptautiskā lidosta "Rīga".

Un vēl viena odziņa – psihoneiroloģiskā slimnīca "Strenči". Tagadējās politikas un ekonomikas apstākļos šī profila uzņēmumi patiešām var būt droši par savu nākotni.

Apbalvojums pasniegts pēc nāves

Protams, gribētos šo to pavaicāt indeksa sastādītājiem. Indekss atgādina "apbalvojumu, kas varonim piešķirts pēc nāves". Tomēr viņus var saprast. Ja izsvītrot no sarakstiem visus uzņēmumus, par kuru ilgtermiņa stabilitāti ir pamatotas šaubas, nepaliks neviens. Varbūt tikai iepriekšminētā slimnīca.

Un vēl. Kas tas ir – "ilgi"? Tas ir relaltīvs jēdziens. Senajiem grieķiem un pārējiem actekiem divi tūkstoši gadu ir tīrais sīkums. Bet Latvijai, kas pavisam nesen atguvusi neatkarību, pat 15 gadi ir milzīgi ilgs laiks. Protams, labāk gan būtu bez mantas konfiskācijas, tas ir, nezaudējot lielākos uzņēmumus un veselas perspektīvas nozares, par kādām Latvijā sevi vēl nesen uzskatīja banku joma un tranzīts.

Caur ērkšķiem uz zvaigznēm

Īstam biznesam nekas neliek šķēršļus – ne laiks, ne attālums. Nesen Latvija parakstīja līgumu ar Eiropas Kosmosa aģentūru (EKA).

Cerēsim, ka izdosies nopelnīt vismaz uz kosmosa rēķina. Ja tik Latvijai orbītā atkal nespraudīs spieķus riteņos kaut kādi nerezidenti un dažu valstu tīkojumi pēc latviskā miermīlīgā kosmosa.

24
Tagi:
Latvija, ekonomika
Piektās paaudzes iznīcinātājs Su-57, foto no arhīva

"NATO pabrīnīsies": ar ko apbruņos Krievijas jauno iznīcinātāju

40
(atjaunots 11:18 07.07.2020)
Piektās paaudzes iznīcinātājs Su-57 nav vienkārša lidmašīna. Tas ir vesels cīņas komplekss, kas ietver jaunāko aviācijas bruņojumu.

Mērķu iznīcināšana vairāku simtu kilometru attālumā, bumbu triecieni ar juveliera precizitāti un droši aizsargāta aparatūra – līdz ar jaunākajām bumbām un raķetēm piektās paaudzes aviācijas komplekss Su-57 saņems arī mūsdienīgas elektroniskās ierīces to notēmēšanai. Lidmašīna spēs izvairīties no pretinieka lamatām un izlauzties cauri radiolokācijas traucējumu sienai. Par perspektīvā lidaparāta bruņojumu portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

"Gudrās" raķetes

Piektās paaudzes iznīcinātājs Su-57 nav vienkārša lidmašīna. Tas ir vesels cīņas komplekss, kas ietver jaunāko aviācijas bruņojumu. Bruņojuma saraksts ir aizslepenots, tomēr zināms, ka aizsardzības rūpniecības kompleksa uzņēmumi izstrādā aptuveni piecpadsmit paraugus.

Speciālisti vērtē, ka Su-57 pamata arsenālā būs Krievijas GKS rīcībā jau esošie trieciena līdzekļi, tikai pārstrādāti un "digitalizēti". Piemēram, jaunās pretkuģu raķetes ar divkārt palielinātu lidojuma attālumu – līdz 250 kilometriem. Interesanti, ka lādiņi izskatās tieši tāpat kā to priekšgājēji.

Pārsvarā izmaiņas skārušas "pildījumu" – tagad raķetei ir jaudīgākas un kompaktākas "smadzenes", vadības sistēma un dzinējs nodrošina sarežģītu lidojuma trajektoriju. Korpusā noslēptās elektroniskās iekārtas ir noturīgas pret ārējiem radioelektroniskajiem traucējumiem, dažādiem slazdiem un nereaģē uz viltus mērķiem.

"Iepriekš mērķa norāde "gaiss-gaiss" vai "gaiss-zeme" tipa raķetēm tika nodota caur analogajiem pārveidotājiem, un tas aizņēma zināmu laiku, - paskaidroja militārais eksperts Aleksejs Ļeonkovs. – Tobrīd tas atbilda armijas un gaisa kaujas prasībām. Tagad situācija ir mainījusies. Mūsdienās gaisa kaujas zonā darbojas virkne radioelektroniskās cīņas kompleksu: gan virszemes, gan gaisa kompleksi. Tādos apstākļos bruņojumam jābūt uzticamam. Su-57 radīts, ņemot vērā šos faktors, tam ir digitālās sistēmas – lidojuma uzdevuma, mērķa norādes, mērķu sadales informāciju nodošana ilgst dažas sekundes daļas."

Tāpat kā citi daudzfunkcionālie iznīcinātāji, arī Su-57 var nest "gaiss-gaiss", "gaiss-virsma" tipa maza, vidēja un liela darbības attāluma lādiņus, kā arī vadāmās un koriģējamās aviobumbas. 

Piemēram, perspektīvajai lidmašīnai izstrādāta "gudra" aviobumba KAB-250. Pēc nomešanas no nesēja tās lidojuma trajektorija tiek koriģēta atbilstoši satelītu sistēmas GLONASS signāliem. Patlaban lādiņš tiek izmēģināts poligonos un pat pārbaudīts kaujas apstākļos – bumbvedēji S-34 izmantoja KAB-250 pret kaujinieku objektiem Sīrijā.

Noskaidrojās, ka bumba ir ļoti efektīva un, pats galvenais, precīza: novirze no mērķa sasniedz 1-2 metrus neatkarīgi no laikapstākļiem un diennakts laika. Galviņas jauda ļauj pilotam satriekt ne tikai tehniku un dzīvā spēka koncentrācijas vietas zem atklātas debess, bet arī labi nostiprinātus pretinieka objektus.

Jāpiebilst, ka iepriekš KF Aizsardzības ministrija informēja: iznīcinātājs Su-57 uzņems arī hiperskaņas ieročus. Domājams, jauno aviācijas kompleksu "Kinžal" iznīcinātāji saņems pēc 2030. gada.

Juveliera precizitāte

Krievijas Nopelniem bagātais lidotājs Vladimirs Popovs ir pārliecināts: Su-57 bruņojuma nomenklatūra kopumā būs tradicionāla šīs klases lidmašīnām, tomēr, pateicoties pilnveidotajām tēmēšanas sistēmām, būtiski palielināsies precizitāte.

Piemēram, raķetes cīņai nelielā un vidējā attālumā automātiski kontrolēs mērķus pēc infrasarkanajām un magnētiskajām pēdām un tiek notēmētas ar optiski elektronisko galviņu.

"Precizitāte pieaugs par 30-40%, - atzīmēja Popovs. – Tas ir ļoti labs identifikācijas un paštēmēšanas rādītājs. Mūsdienu raķetes trāpa mērķī ar precizitāti līdz metram. Tas pats attiecas arī uz lielā darbības rādiusa lādiņiem. Tiesa, liela loma šajā ziņā ir radiolokācijai un siltuma elementam."

Mūsdienu raķešu elektronisko iekārtu samazināšanās ļauj palielināt lādiņa jaudu. Būtiski pieaug iespēja trāpīt mērķī, tātad – arī ieroča vispārējā efektivitāte. Su-57 var stāties pretī jebkādiem objektiem gaisā un uz zemes – dinamiskajiem un ballistiskajiem mērķiem, kā arī neliela izmēra objektiem, piemēram, bezpilota lidaparātiem.

Perspektīvās lidmašīnas sistēmu vadība kaujā, bruņojuma pielietošana, aizsardzība un vairāku režīmu intelektuālais atbalsts iespējams, pateicoties spēcīgai skaitļošanas sistēmai. Dators automātiski identificē mērķus un nosaka bīstamākos un prioritāros to vidū, veido optimālo lidojuma maršrutu, iesaka lidotājam, kad un kādus ieročus pielietot.

Mērķu meklēšanai un fiksācijai Su-57 rīcībā ir vairākas jaunās paaudzes radiolokācijas stacijas. Līdztekus RLS ar aktīvo fāzēto antenas režģi lidaparāta priekšdaļā, tai ir arī sānu stacijas, kas darbojas dažādos diapazonos. Su-57 viegli atradīs jebkādas lidmašīnas, pat ar stealth tehnoloģijām tapušos lidaparātus debesīs simtiem kilometru attālumā.

Pilna slodze

Piektās paaudzes iznīcinātāju īpatnība – bruņojuma izvietojums fizelāžas iekšienē. Tā kā bumbu un raķešu uz ārējām piekarēm nav, mazinās izretinājuma efektīvā virsma, tātad – arī lidmašīnas pamanāmība. Divās ietilpīgās tilpnēs atradīsies vieta vairākiem desmitiem dažādu lādiņu.

Agrāk šāda iespēja bija tikai masīvajiem stratēģiskajiem bumbvedējiem, tāpēc bruņojuma izstrādātāji bija spiesti risināt grūtu uzdevumu: projektēt mazu gabarītu raķetes, sarūpēt tām saliekamus spārnus un stūres, kas atveras tikai pēc lādiņa izmešanas. Grūtības radās arī, ņemot vērā papildu slodzi lidmašīnai, palaižot raķetes no slēgtas telpas.

Militārās kravas proporcija pret Su-57 masu ir daudz lielāka nekā iepriekšējo paaudžu iznīcinātājiem. Tas panākts, pateicoties kompozītajiem materiāliem.

 Krievijas piektās paaudzes iznīcinātājs Su-57
© Sputnik / Евгений Биятов

"Su-30SM un Su-35, piemēram, līdz 25% materiāla nav metāls, - atgādināja Popovs. – Kompozīti, stikla šķiedra, kevlara šķiedra, dažādi sveķi. Pie tam saglabāta konstrukcijas noturība. Su-57 konstrukcijā tie veido apmēram 35%. Tas ir ļoti daudz, tāpēc iznīcinātājs iznācis daudz vieglāks pie tādiem pašiem gabarītiem. Turklāt jaunais dzinējs palielina vilces un svara attiecību vēl par 15%."

Jaunās lidmašīnas "firmas triks" – spēja strādāt pārī ar bezpilota sistēmu S-70 "Ohotnik". Smagais drons un iznīcinātājs ir iemācījušies lidot pārī – pērn Aizsardzības ministrija publicēja video, kurā tie manevrē gaisā minimālā attālumā.

Eksperti vērtē, ka nākotnē parādīsies iespēja radīt veselus "Ohotnik" barus, kuri strādā autonomi vai viena vienīga Su-57 pilota vadībā. Tādu kaujas grupu militārais potenciāls būs vairākkārt lielāks.

40
Tagi:
iznīcinātājs Su-57, Krievijas GKS
Pēc temata
Ķīnas mediji pastāstīja, kā Su-57 sagrūtinās ASV
F-35 jaunas grūtības: kas nav kārtībā ar amerikāņu iznīcinātāju
F-35 var izmest no prāta: kura valsts pirmā iegādāsies Su-57
"Ohotņik" debesīs: KF pavēra pasaulei savas jaunās kaujas iespējas
Tiesībsargs Juris Jansons, foto no arhīva

Tiesībsargs atkal dodas uz Satversmes tiesu. Šoreiz mediķu algu dēļ

0
(atjaunots 01:28 08.07.2020)
2020. gada budžets neatbilst veseliem diviem Satversmes punktiem, norāda tiesībsargs savā prasībā Satversmes tiesai.

RĪGA, 8. jūlijs — Sputnik. Tiesībsargs Juris Jansons iesniedzis Satversmes tiesā pieteikumu par nepietiekamu darba atalgojuma pieaugumu mediķiem 2020. gadā, vēsta Latvijas Avīze.

J.Jansons norādīja, ka likumā par valsts budžetu 2020. gadam nav ņemts vērā Saeimas Veselības aprūpes finansēšanas likumā paredzētais veselības aprūpes darba samaksas pieaugums 2020. gadā par 20%.

Tiesībsargs uzskata, ka šāda rīcība neatbilst Satversmes 1. pantam, kas paredz: Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, un 66. pantam: ja Saeima pieņem lēmumu, kas saistīts ar budžetā neparedzētiem izdevumiem, tad likumā jāparedz arī līdzekļi, ar kuriem segt šos izdevumus.

Iepriekš J.Jansons nosūtīja vēstuli Saeimai, kurā aicināja parlamentu līdz 1. jūnijam likumā "Par valsts budžetu 2020. gadam" veikt grozījumus un rast finansējumu pilnā apmērā veselības nozarei atbilstoši likumā noteiktajam.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija atbildes vēstulē tiesībsargam atzina, ka Saeimas rīcība ir antikonstitucionāla, pieņemot likumu, bet neparedzot finansējumu pilnā apmērā mediķu darba samaksas paaugstināšanā. Valdībai uzdots nekavējoties sākt jautājuma risināšanu. Jūlijā komisija tiksies ar atbildīgo ministriju pārstāvjiem un ekspertiem, lai turpinātu meklēt risinājumu.

Jūnija beigās mediķi vērsās pie tiesībsarga ar lūgumu aizsargāt viņu tiesības ST. Neilgi pirms tam ST piekrita citai tiesībsarga prasībai – par to, ka Latvija nevar uzskatīt sevi par sociāli atbildīgu valsti un vienlaikus garantēt cilvēkiem tika 64 eiro mēnesī.

Pērn pieņemtais likums paredz mediķu algu pieaugumu 2020. gadā vidēji par 20%, tomēr finanses šiem mērķiem nebija piešķirtas. Izdevies atrast tikai aptuveni pusi nepieciešamo līdzekļu, turklāt politiķi vienojās izmantot tos, lai paceltu par 20% zemākās rezidentu algas un par 10% - pārējo medicīnas darbinieku algas.

Jūnija sākumā mediķu organizācijas aicināja valdību jau šogad pieņemt lēmumu par darba atalgojuma palielināšanu par 10%, nākamgad – par 20%, tomēr veselības ministre Ilze Viņķele 30. jūnijā preses konferencē paziņoja: neziņa par to, cik ātri ekonomika atgūsies pēc Covid-19 krīzes, neļauj droši teikt, ka jau šogad mediķu algas pieaugs par 10%.


0
Tagi:
Jansons, mediķi, alga, Latvija
Pēc temata
Kariņš apsolījis palielināt algas mediķiem nākamgad
Ministru kabinets apstiprinājis mediķu algu modeli
Kariņš: mediķiem varētu pacelt algas, ja visi samaksās sociālās iemaksas
Ilzei Viņķelei jāsagatavo jauns mediķu algu modelis