Laboratorija, foto no arhīva

Koronavīruss izgudrots Latvijā? Kāpēc gan ne?

339
(atjaunots 22:21 16.03.2020)
Mēs Latvijā sevi vērtējam zemu un jau iepriekš piekrītam – koronavīruss esot izgudrots kādā lielvalstī. Vai tad Latvijā nav talantīgu biologu un farmaceitu? Ko vērts jau bija kaut vai meldonijs!

Protams, vecais labais romiešu likums "meklē, kam tas ir izdevīgi", darbojas gandrīz vienmēr. Taču gadījumā ar koronavīrusa rašanos un izplatīšanos visā pasaulē... Noprast, kas un kā, ir tikpat grūti, kā šķaudīt elkonī – lieta, ko mums nupat iesaka valsts iestādes. Vai nu tāpēc, ka nav neviena, kam tas būtu izdevīgi, vai, gluži otrādi, tādu ir pārlieku daudz. Par to liecina milzums versiju, viena par otru ticamāka.

Dažs labs apgalvo, ka Ķīnas Komunistiskajai partijai "Covid-19" bija izdevīgs, lai pārtrauktu milzīgos protestus Honkongā. Pie viena ar tā palīdzību var apturēt visvisādu "dzelteno vestu" trakulības citās pasaules vietās.

Par ASV nav vērts pat runāt, tur jau tāpat viss ir skaidrs. Ne vārda arī par pasaules valdību. To neapsūdz tikai pēdējais sliņķis, lai arī tur sēž vieni vienīgi simtgadīgi sirmgalvji – koronaligas pirmie upuri. 

Milzum precīza bumba

Kāpēc koronavīruss Eiropā sāka ar Itāliju? Tāpēc, ka tur, tāpat ka citās "vecās Eiropas" valstīs ir par daudz pensionāru, kam maksā lielas pensijas. "Slinkas" demogrāfijas apstākļos viņi apdraud sociālo budžetu. Bet vīruss, gluži kā īsta neitronu bumba, izvēlīgi un akurāti pļauj iedzīvotājus vecumā no 65 gadiem. Sterils risinājums kutelīgai problēmai.

Un kā tad ar jaunajām bēgļu ordām, kas sadrūzmējušās pie Turcijas robežām ar Eiropu? Lielisks iegansts teikt: laipni lūgti, taču pašlaik mēs esam aizvērti – koronavīruss. Piezvaniet pēc kāda gadiņa, vai – vēl labāk – nekad.

Zaļā tēma – zviedru meitenes Grētas sapņu piepildījums. Kārļa tilts, Barselonas pilis un Venēcijas tilti ir atbrīvojušies no trokšņainiem un paviršiem tūristu bariem, debesis – no dūmojošām lidmašīnām.

Dzimumu vienlīdzības tēma. Kā zināms, vīriešu mirstība no "Covid-19" ir divkārt augstāka nekā sievietēm. Lūk, kā iespējams krasi palielināt sieviešu skaitu korporāciju padomēs un valdēs!

Kultūras un sporta pasākumu atcelšana. Stāsta, ka epidēmijas dēļ atlikta filmas "Neiespējamā misija 5" pirmizrāde ar Tomu Krūzu. Grūti iedomāties, ka koronavīruss izgudrots tieši tālab, taču piektā daļa... nu, jā, domāju, tas patiešām ir par traku, vai ne?

Pie tam atcelts tenisa turnīrs Indiana Wells, un tajā nevarēja piedalīties tenisistes Aļona Ostapenko un Anastasija Sevastova. Ja būtu piedalījušās, visus būtu pārspļāvušas un tikušās finālā.

Un vēl Latvijai itin labi būtu pa spēkam savākt lielāko zelta medaļu ražu gaidāmajās Olimpiskajās spēlēs Tokijā. Taču tā jau ir "Neiespējamā misija 6".

Pēdas ved uz Latviju?

Mēs Latvijā sevi vērtējam zemu un jau iepriekš piekrītam – koronavīruss esot izgudrots kādā lielvalstī. Vai tad Latvijā nav talantīgu biologu un farmaceitu? Ko vērts jau bija kaut vai meldonijs, kas izsita no ierindas pulku sportistu kaimiņvalstī un, starp citu, arī pašu Mariju Šarapovu.

Koronavīruss
Пресс-служба Департамента здравоохранения города Москвы

Pagaidām nav vajadzības atlikt Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas koronavīrusa riska dēļ. Šādu viedokli intervijā radio Baltkom izteica Rīgas Stradiņa universitātes profesore, infektoloģe Angelika Krūmiņa.

Taču tas ir tikai pagaidām. Vai tad valdībai nav milzīgs kārdinājums pielikt punktu ārkārtas vēlēšanu operetes farsam, kurās vēl joprojām pie varas galvaspilsētā atkal var atnākt "prokremliskie" spēki", un uz nenoteiktu laiku atstāt pie varas un daudzmiljardu budžeta siles Ministru kabineta iecelto administratoru trijotni?

Koronavīruss ir teicams iegansts, ar ko ierobežot brīvības. To saprot arī Nacionālās apvienības loceklis, viens no jauno konservatoru līderiem, tieslietu ministrs un daudzbērnu tēvs Jānis Bordāns, kurš klāsta, ka sakarā ar "Covid-19" ierobežošanu tiesiskās normas neliedz valstij noteikt saprātīgus ierobežojumus sabiedrībai.

Ja Bordāns runā par protestiem Hongongas stilā, nez vai tie draud Latvijai iedzīvotāju iedzimtās apātijas dēļ. Varbūt viņš runā par izredzēm ierobežot darba emigrāciju? Diezin vai Bordānu iepriecina SS leģionāru gājiena atcelšana 16. martā.

Nauda? Fu, kāda riebeklība!

Bet kā tad vecā labā fiksā ideja – atņemt iedzīvotājiem pēdējo skaidro naudu un organizēt viņu tēriņu totālu kontroli?

Ne velti taču finanisālo pakalpojumu piegādātāji koronavīrusa izplatīšanās kontekstā aicina klientus rūpīgi pārdomāt nepieciešamību ierasties pie viņiem personīgi un iespēju robežās izmanto bezkontakta maksājumus.

Finanšu nozares asociācija uzstāj: nauda gan nesmird, toties smērējas. Ierēdņi aicināja klientus izvēlēties bezkontakta maksājumus, nevis skaidro naudu, uz kuras mitinās vīrusi, - banknotes taču ceļo no rokas rokā, no viena naudas maka otrā.

Pēc skaidrās naudas lietošanas ieteicams mazgāt vai dezinficēt rokas, lietojot bankomātus, - uzvilkt cimdus, uzstāj asociācija.

Pie tam koronavīruss Latvijai dāvā lielisku iespēju aizbildināt ekonomikas kritumu, ko daudzi eksperti prognozēja jau pirms epidēmijas sākuma (tā galvenie iemesli – uz nāves gultas nonākušais tranzīts un eirofondu naudas plūsmas izsīkšana).

Latvijas ekonomikas izaugsme palēnināsies koronavīrusa izplatības dēļ, telekanāla TV3 pārraidē "900 sekundes" brīdināja Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

Ne pensiju, ne algu

Bet kā tad apsolītās algas ārstiem un skolotājiem? Premjerministrs Kariņš paziņoja, ka likums par algu pielikumu mediķiem paredz, ka nākamgad tam būs vajadzīgi 320 miljoni eiro.

Taču, pēc premjerministra vārdiem, valsts ekonomikā iestājusies lēnāka fāze, turklāt tagad to ietekmē "Covid-19".

Tātad viss ir pareizi. Ja tiksiet galā ar vīrusu, dabūsiet algas pielikumu.

Starp citu, finanšu ministrs Jānis Reirs, atbildot uz Latvijas pensionāru federācijas prasību palielināt pensijas, atklāti paziņoja, ka vajadzēšot vēl paskatīties, kā koronavīruss ietekmēs Latvijas ekonomiku.  

Šprotfronte

Taisnības labad jāpiebilst, ka ir nozares, kam Ķīnas vīruss tapis par glābšanas riņķi un nesis kompensāciju par zaudējumiem, ko nesušas pret Krieviju ieviestās sankcijas.

Piemēram, koronavīrusa izplatīšanās dēļ būtiski audzis zivju konservu pieprasījums, savā lapā Twitter konstatēja Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits.

"Konservu laiks ir klāt. Pieprasījums aug kosmosā. Līdz šim vēsturē tas ir liecinājis par smagu ekonomikas krīzes priekšvakaru vai arī karu," viņš teica.

Kā redzat, daudziem pasaulē un Latvijā ir izdevīgs koronavīruss. Pie tam, kā jau vienmēr, var par visu apsūdzēt Krieviju.

339
Tagi:
Latvija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (725)

Vakcīna un pērtiķi: britu meli par "krievu viltus ziņām"

17
(atjaunots 16:41 25.10.2020)
Britu mediji atklājuši kārtējo Krievijas informatīvo diversiju pret cilvēci. Vairākas dienas tā bija galvenā ziņa britu presē.

Iedomājieties vien, ar kādām problēmām šobrīd saskaras Lielbritānija: valstī ir briesmīga epidemioloģiskā situācija, reģioni protestē pret valdības jaunajiem karantīnas pasākumiem, sarunas ar Eiropas Savienību par Brexit nonākušas strupceļā, kas jau tuvākajā laikā draud ar ekonomisku kolapsu, Skotijas izstāšanās idejas atbalsts ir sasniedzis maksimālo līmeni, un tas var novest pie valsts sabrukuma. Un šajos apstākļos britu laikraksti pirmajās lapās publicē galvenās ziņas: "Trakie Russkies apgalvo, ka vakcīna mūs pataisīs par šimpanzēm" portālā RIA Novosti stāsta Vladimirs Korņilovs.

Gandrīz visas avīzes publicēja amizantās kolāžas, kurās Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons attēlots kā sniega cilvēks, ar parakstu: "Es mīlu savu sniega cilvēka vakcīnu." Atsaucoties uz kādu avotu, visi šie mediji paziņoja, ka tādas fotogrāfijas saražotas vai izplatītas pēc Krievijas valsts vai arī Krievijas oficiālo personu rīkojuma, kā daļa no kopējās dezinformācijas kampaņas, lai nomelnotu topošo britu vakcīnu no koronavīrusa un paziņotu, ka tā pārvērš cilvēkus par pērtiķiem.

Visu šo apgalvojumu pirmavots bija The Times, kas piesedzoties ar savu "izmeklēšanu", publicēja dažus sensacionālus materiālus par šo tēmu. It kā redakcijai fotogrāfijas esot nodevis kāds "(dezinformācijas – red. piez.) kampaņā iesaistītais", kurš norūpējies par to, ka tā varētu kaitēt sabiedrības veselības aprūpei. "Ieinteresētā persona" paziņoja, ka viņam esot kāds sakars ar jautrajām bildēm.

Kāds tad tam visam sakars ar Krieviju? Par to The Times klāstīja, vairojot intrigu. Ievadrakstā teikts: "Nav skaidrs, vai propagandas mēģinājumam atļauju deva Kremlis, bet ir pierādījumi, ka daži Krievijas ierēdņi ir iesaistīti tās organizācijā un izplatīšanā."

Pamatrakstā apgalvojums vairs nav tik kategorisks: "Kampaņa pret Oksfordas pētījumu, iespējams, saistīta ar Krievijas oficiālajām personām. <…> Šo personu iesaistīšana nenozīmē, ka Kremlis devis attiecīgo pavēli, atbalstu, vai tam bija zināms par šo propagandas mēģinājumu." Galu galā galvenā intriga no teju vai visu laikrakstu virsrakstiem (par to, ko to visu dara Krievija), laikraksta lasītājiem netika izskaidrota. Tā vietā viņi aicināti apmeklēt laikraksta tīmekļa vietni un noklausīties 40 minūšu aplādi par šo tēmu – sak, tur viss ir sīki izskaidrots un pierādīts.

Šķiet, citi mediji (gan britu, gan amerikāņu) tik tālu nav devušies un uzticējušies The Times apgalvojumiem, ka šajā aplādē esot visi pierādījumi Krievijas oficiālo personu saiknei ar interneta memu ražošanu, kas diskreditē britu neeksistējošo vakcīnu. Tāpēc arī parādījās dažas publikācijas, kurās šo "Krievijas dezinformācijas kampaņu" pasniedza teju kā daļu no "Gerasimova militārās doktrīnas" – Rietumu medijiem vispār ļoti patīk atsaukties uz Krievijas Ģenerālštāba priekšnieka Valērija Gerimova stratēģiju.

Taču no The Times aplādes kļūst skaidrs: gandrīz visas translācijas gaitā skan solījums: lūk, mēs jums pierādīsim Krievijas valsts saikni. Kad beidzot runa sākas par organizatoriem, izskan Krievijas tiešo investīciju fonda ģenerāldirektora Kirila Dmitrijeva uzvārds. Laikraksta žurnālisti apspriež ar štata "kremlenologiem" Dmitrijeva personību, viņa fondu un pat to, vai Vladimiram Putinam bija zināms par viņu organizēto kampaņu. Tātad The Times beidzot nonākusi uz pēdām: re, kur ir ierēdņi, kas saistīti ar bildītēm par "Jetiju Džonsonu".

Pēc tam seko vienkārši satriecoša frāze: "Kirils Dmitrijevs nav minēts mūsu rīcībā esošajās liecībās. Un nav ne mazākā mājiena par to, ka viņš ir iesaistīts dezinformācijas kampaņā."

Tas arī viss! Te apraujas pēdas, kas ved pie noslēpumainajiem "Krievijas ierēdņiem", ko apsolīja laikrakstā. Vien eksperts Marks Galeoti, kas pazīstams ar savām paviršajām grāmatām par noziedzību Krievijā, pauž viedokli, ka aiz kampaņas varētu stāvēt daži "kremļa hercogi un baroni". Re, kāds "pierādījums".

© Sputnik / Наталья Селиверстова

Tad seko kārtējais "insaids": daži Krievijas valsts telekanāli pat esot gatavojuši feiku par to, ka britu vakcīnas testēšanas laikā ir miruši divi testēšanas dalībnieki, bet viņu nāve it kā tiekot rūpīgi slēpta. Tas esot pierādījums, ka vakcīna ir iedarbīga tikai pērtiķiem, nevis cilvēkiem. Tiesa, uzreiz tiek ziņots: "Kampaņa tomēr netika sākta. Varbūt tas būtu par daudz pat Krievijas televīzijai." Proti, to neviens nav atklājis, un mēs nezinām, no kurienes šo informāciju paņēmuši aplādes autori. Bet pēc tam seko "fact-checking" no The Times, kurā tiek "apgāzta" nekur nepublicētā "sensācija". Tas ir kaut kas jauns solīdās žurnālistikas praksē – pašiem pasniegt pasaulei nekur neizskanējušas baumas, un pēc tam tās dedzīgi atspēkot.

Pie tam šonedēļ Brazīlijā miris viens no brīvprātīgajiem britu kompānijas AstraZeneca vakcīnas izmēģinātājiem. Tomēr par to stāstīja pasaules aģentūras. Un to ir grūti attiecināt uz "Krievijas dezinformāciju".

Tādējādi nevienā materiālā nav neviena fakta, kas pierādītu kaut mazāko Krievijas valsts, Krievijas amatpersonu vai neoficiālu personu saikni ar amizantajiem memiem par Džonsonu un kovidu. Internetā patiešām ir papilnam tādu attēlu. Tomēr mēģinājumi atrast to pirmavotu nemainīgi noved pie tā paša The Times, kur tie bija pirmo reizi publicēti. Mēs nezinām, vai tie tika publicēti kaut kur agrāk, bet tieši šis laikraksts sāka izplatīt tos pasaulē.

The Times apgalvo, ka tamlīdzīgi memi publicēti trijos pieticīgos resursos - divos britu un vienā no Briseles. Tiesa, atrast iespējams tikai vienu ar to visu netieši saistītu attēlu (pavisam citu) vietnē EUReporter. Izrādās, šīs kolāžas galvenais izplatītājs ir The Times. Pat ja iedomātos, ka kāds grib nomelnot britu vakcīnu, saucot to par "pērtiķu vakcīnu", sanāk, ka viņš atrada efektīvāko un lētāko metodi: viņš to vienkārši iemeta slavenās britu laikraksta redakcijā un pasniedza kā "Krievijas dezinformācijas pierādījumu". Un viss, tālāk memi izplatījās internetā. Neticams efekts. Ja tā patiešām ir, izrādās, ka The Times ir kļuvis par dezinformācijas izplatīšanas instrumentu (un visticamāk, tā nav Krievijas izcelsmes dezinformācija).

Baidens
© Sputnik / Григорий Василенко

Taču pat apstākļos, kad nekas neliecina par sakariem ar Krieviju šajā situācijā, mēs jau vērojam Londonas nikno reakciju. Lielbritānijas ārlietu ministrs Dominiks Rābs jau apsūdzēja Maskavu Oksfordas vakcīnas diskreditācijā. Tā var līdz sankcijām nonākt. Tagad jau nav svarīgi, ka pats The Times apgalvo: diezin vai te ir iejaukts Kremlis. Britu ministriem nav jālasa tālāk par virsrakstu.

Galvenais, ka uz jautājumu "kāpēc tas ir vajadzīgs Krievijai?" šī laikraksta redakcijas sleja atbild vienkārši: tiek iedragāta "globālā uzticība visām vakcīnām". Taču Krievijai ir neizdevīgi iedragāt uzticību vakcinācijai kā tādai, it īpaši ņemot vērā, ka šobrīd tā ir vienīgā valsts pasaulē, kurai jau ir vakcīna pret koronavīrusu. Bet loģika Rietumos nevienam nerūp.

Krievijas vēstniecība Lielbritānijā uzreiz paskaidroja: pieņēmums, ka Krievija varētu sākt jebkādu propagandu, lai iedragātu uzticību britu vakcīnai, "pats par sevi jau ir dezinformācijas piemērs". Taču ievērojiet, ka neviens sociālais tīkls nebloķē šīs britu preses "sensācijas", nesaka, ka tām ir "nepieciešama papildu pārbaude".

Tas taču nav skandāls ar Hantera Baidena elektroniskām vēstulēm, kas diskreditē viņa tēvu, ASV prezidenta kandidātu. Šajā gadījumā sociālie tīkli darbojās ātri un stingri, bloķējot laikraksta New York Post lapas, kas uzdrošinājās publicēt šo kompromātu. Pie tam saites uz to pašu laikrakstu, kas publicēja britu "sensāciju" par Krieviju, vakcīnu un pērtiķiem, neviens nebloķē. Ja runa ir par krieviem, tad var publicēt pat galīgi absurdas apsūdzības, nepārbaudot tās.

Ir vēl viens loģisks jautājums: kāpēc tas viss ir vajadzīgs britu medijiem? Patiesībā atbilde ir pašā raksta sākumā. Vismaz uz dažām dienām sabiedrības uzmanība tika novērsta no diskusijām par reālajām problēmām un pievērsās "viltīgajiem krieviem". Kad "pērtiķu vakcīnas" rakstu efekts vājināsies, var iemest jaunu "sensāciju", piemēram par to, ka tie paši viltīgie krievi mēģinājuši izjaukt Olimpiādi 2020, bet drosmīgie britu specdienesti ir novērsuši šo sazvērestību. Re, atkal uz pāris dienām nodrošināts skandāls un troksnis. Lai tikai neviens nepieprasītu: parādiet kaut vienu liecinieku vai liecību. Protams, tas ir gluži lieki.

17
Tagi:
vakcīna, koronavīruss, Lielbritānija
Pēc temata
Propaganda pret ziņām: kāpēc Rietumu mediji zaudē savas pozīcijas
ASV Valsts departaments publicējis pārskatu par "Krievijas propagandas" pamatiem
ICEX-2018

"Būs pagrūti iznīcināt": amerikāņi atgriežas bunkurā Ziemeļos

17
(atjaunots 15:39 25.10.2020)
Simtiem metru klintsiežu, spējīgs izturēt tiešu kodolsprādzienu un atomzemūdenes ar raķešu ieročiem – ASV Jūras kara spēki plāno reanimēt Olavsvernas pazemes jūras kara bāzi Norvēģijā, kas saglabājusies kopš aukstā kara laikiem.

Vairākas izlūkzemūdenes Seawolf izies jūrā patruļās un izsekos Ziemeļu flotes kuģus. Par vienu no vislabāk aizsargātajiem NATO objektiem portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

Pilsēta klints dzīlēs

Aktīva karadarbība Olavsvernas bāzē ir pārtrūkusi kopš 2000. gadu sākuma, objekts iesaldēts 2009. gadā. Tomēr nesen amerikāņi nolēma no jauna dislocēt te savas atomzemūdenes – militārpersonas Rietumos apgalvo, ka lēmums pieņemts pēc Krievijas nostiprināšanās Arktikā.

Olasvernā tiks dislocētas visas Seawolf klases zemūdenes. Augustā viena no tām jau devās izmēģinājuma reidā uz Norvēģiju no Bangoras jūras kara bāzes (Vašingtona) un Tromses pilsētu Norvēģijā. Šo ostu amerikāņi izmanto atomzemūdeņu stāvvietai – papildina provīzijas krājumus un veic remontus.

Seawolf klases atomzemūdenes ir vienas no slepenākajām ASV. Tās izstrādātas 80. gados īpaši darbam rajonos, ko pilnībā kontrolē pretinieks. "Jūras vilki" ir ļoti klusi un grūti pamanāmi, aprīkoti ar spēcīgiem pretkuģu un pretzemūdeņu  ierožiem. Cita starpā zemūdene nes pussimtu spātnoto raķešu "Tomahawk" vai "Harpune" vai tikpat lielu skaitu pretkuģu torpēdu. XX gs. beigās amerikāņi plānoja uzbūvēt apmēram 30 tādas zemūdenes, tomēr pārdomāja – pēc PSRS sabrukuma un Varšavas līguma organizācijas likvidācijas. Rezultātā ASV Jūras spēki saņēma tikai trīs zemūdenes. Olavsvernas jūras kara bāze tika izbūvēta jau 60. gados. Tā atrodas vien 350 kilometru attālumā no Krievijas robežas, Ziemeļu flotes zemūdeņu patrulēšanas maršrutu tiešā tuvumā. Augstā kara gados amerikāņi un viņu sabiedrotie dislocēja bāzē par Ziemeļu Ledus okeāna akvatoriju atbildīgos zemūdens spēkus. NATO zemūdeņu ekipāžas bija gatavas jebkurā brīdī aizšķērsot ceļu Ziemeļu flotei Norvēģu jūrā un tālāk – uz Atlantijas ziemeļiem.

Milzīgais pazemes komplekss izcirsts klintīs, to aizsargā 300 metrus biezs iežu slānis. Vairāk nekā 25 tūkstošu kvadrātmetru platībā – noliktavas, munīcijas glabātavas, remonta piestātnes. Tuneļu projektēšanai un izbūvei, objekta aprīkošanai ar mūsdienīgām iekārtām tika iztērēti vairāk nekā 500 miljoni dolāru. Salīdzinājumam: pirmais aviācijas bāzes atomkuģis USS Enterprise, kas tika nolaists ūdenī 1961. gadā, izmaksāja apmēram 450 miljonus.

Tuvāk Arktikai

 Ziemeļu flotes bijušais komandieris admirālis Vjačeslavs Popovs uzskata, ka atjaunotā Olavsvernas bāze radīs nopietnus draudus Krievijai no NATO puses.

"Seawolf ir labi pielāgotas reisiem zem ledus, - admirālis atzīmēja sarunā ar RIA Novosti. – Amerikāņi plāno pietuvināt to bāzes vietu darbības zonām, cenšas aizvien vairāk pietuvoties mūsu robežām un Arktikai, kur mēs patlaban ieņemam līdera vietu, pateicoties atomledlaužiem. Protams, Ziemeļu flotei nāksies kontrolēt Olavsvernu – visi šiem nolūkiem nepieciešamie spēki un līdzekļi ir."

Tiesa, eksperti norāda, amerikāņi var saskarties ar grūtībām, jo patlaban no juridiskā viedokļa bāze pieder privātpersonai. 2000. gadu beigās rietumvalstu analītiķiem šķita, ka Krievijas flote NATO vairs nav bīstama, turklāt Olavsvernas uzturēšana izmaksā pārlieku dārgi. Galu galā Norvēģijas valdība bāzi izsolīja.

2011. gadā Olavsvernu par 4,5 miljoniem dolāru nopirka novēģu uzņēmējs. Viņš iznomāja kompleksu, tostarp arī Krievijas kompānijām. Šeit periodiski ieradās zinātniski pētnieciskie kuģi "Akademik Nemchinov" un "Akademik Shatskiy". Pēc darijuma daudzas norvēģu militārpersonas kritizēja valdības soli, piemēram, viceadmirālis Einārs Skorgens nosauca objekta pārdošanu par "tīrāko neprātu".

"Mēs esam atņēmuši sev svarīgāko placdarmu un piespiedām zemūdenes pārvarēt simtiem jūdžu papildus. Mums ar Krieviju ir kopīga robeža Barenca jūrā. Skaidrs, ka mūsu jūras kara flotei ir jāatrodas jūras bāzē Arktikā," skaidroja Skorgens.

Dubulti standarti

Desmit gadus vēlāk NATO aptvēra savu kļūmi. Norvēģu telekanāls NRK stāstīja, ka pēdējās nedēļās augstu stāvošas militārpersonas no Pentagona vairākkārt apmeklējušas Olavsvernu, un Norvēģijas Aizsardzības ministrija apstiprināja vienošanos, kas dod iespēju Norvēģijas, ASV un no sabiedroto bruņotajiem spēkiem no jauna izmantot bāzi saviem mērķiem.

Krievijas karogs, foto no arhīva
© Sputnik / Рамиль Ситдиков

"Norvēģijas valdības attieksme pret Krieviju ir nedraudzīga, lai arī pavisam nesen viņi noslēdza ar mums līgumu par teritorijas sadali Barenca jūrā, - tieca Krievijas Flotes atbalsta kustības priekšsēdētājs, I ranga kapteinis Mihails Ņenaševs. – Mēs par to izšķīrāmies, ņemot vērā labu kaimiņattiecību politiku un sadarbības paplašināšanos reģionā, cerot, ka arī Norvēģija izturēsies atbilsoši. Taču, Vašingtonas mudināta, Norvēģija, gluži pretēji, palielina agresiju pret Krieviju Atlantijas ziemeļos un Ziemeļu Ledus okeānā."

Pie tam, pēc eksperta domām, no militārā viedokļa, ASV un NATO pozīcijas ziemeļu platuma grādos Olasverna pastiprinās pavisam nedaudz, jo bāzes koordinātas un iespējas jau zen ir zināmas. Draudu gadījumā to iespējams ātri bloķēt ar mīnām – ar zemūdeņu, lidmašīnu vai neapdzīvojamo zemūdens aparātu palīdzību.

Pazemes labirinti

Olavsvernas pazemes bāze nav unikāla. Aukstā kara gados tika uzbūvēti desmitiem šādu objektu. Lielāko bunkuru izbūvēja zviedri pagājušā gadsimta vidū. Muskes jūras kara bāze izcirsta granīta klintī, kas patiesībā veido atsevišķu salu Stokholmas arhipelāga dienvidos. Iekārtoja trīs dokus kuģu un zemūdeņu uzņemšanai, kazarmas, remontrūpnīcu, noliktavas un hospitāli.

Šajā bāzē līdz tūkstotis karavīru var pārdzīvot madveida raķešu triecienu vai pat kodolbumbas sprādzienu. No kontinenta līdz objektam zem jūras dibena izrakts trīs kilometrus garš tunelis. 2000. gados bāze tika iekonservēta, taču 2019. gadā izskanēja informācija, ka Zviedrijas Jūras kara spēki izvietojuši tur štābu. Tur plānots dislocēts aptuveni simt karavīrus un piecas "Visby" tipa korvetes.

Savukārt Krievijas lielākā atslepenotā pazemes bāze atrodas Krimā – Tavrosa kalnā netālu no Balaklavas līča noslēpti veseli divi objekti: sausais doks zemūdeņu remontam un paslēptuvei, kā arī torpēdu un raķešu kodolādiņu noliktava.

Kodolkara gadījumā pazemē aptuveni mēnesi var komfortabli dzīvot trīs tūkstoši cilvēku – degvielas, produktu un ūdens krājumi tika regulāri atjaunoti.

Pēc PSRS sabrukuma bāzi dabūja Ukraina. Tāpat kā daudzus citus objektus, to pameta un izlaupīja, krāsaino metālu mednieki izzaga iekārtas. 2000. gados Balaklavā iekārtoja muzeju: tūristiem demonstrē remonta rūpnīcas pazemes daļu, arsenālu, ostu un dažas ēkas.

Eksperti vērtē, ka nepieciešamības gadījumā bāzi iespējams atkal sakārtot, tomēr tā nespēs uzņemt mūsdienu zemūdnes to izmēru dēļ.

17
Tagi:
Krievija, Norvēģija, NATO, Pentagons, ASV
Pēc temata
National Interest nosaucis zemūdenes, kas spēj iznīcināt pasauli pusstundas laikā
Par tiem, kas jūrā: Rietumos valda satraukums par jaunumiem Krievijas JKF
Kāpēc Krievija plāno paplašināt armijas bāzes Sīrijā
"Nopietni iemesli": kāpēc Krievija pārvieto uz Ziemeļiem jaunāko bruņojumu

Arktikā fiksēts temperatūras pieaugums, kāds nav redzēts pēdējos 3000 gadus

0
(atjaunots 17:56 25.10.2020)
Zemāko temperatūru zinātnieki fiksējuši intervālā starp 1400. un 1600. gadu mūsu ērā – šo laiku vēsturnieki dēvē par mazo ledus laikmetu. Augstākie rādītāji konstatēti pēdējo desmit gadu laikā.

RĪGA, 25. oktobris — Sputnik. Zinātnieki no ASV un Kanādas fiksējuši klimata pārmaiņu vēsturi, pētot dibennogulumus arktiskajā ezerā Kanādā, vēsta RIA Novosti. Izrādījies, ka pēdējo trīs gadu tūkstošu laikā Ziemeļatlantijā nav bijis tik silts kā pašlaik. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā "Proceedings of the National Academy of Sciences".

Klimatologi no Masačūsetsas universitātes un Kvebekas universitātes izpētījuši nogulumus Sautsoututas ezera dibenā Kanādas Arktikā.

Šajā ezerā ideāli saglabājušies "gadu slāņi". Tie satur titāna minerālus, kas atbrīvojušies kalnu iežu gadsimtiem ilgajā erozijā. Izmērot titāna koncentrāciju slāņos, zinātnieki noteikuši ikgadējās relatīvās temperatūras un atmosfēras spiediena pārmaiņas reģionā.

Okeāna virsmas temperatūra Atlantijas ziemeļos ir pakļauta cikliskām pārmaiņām. Ar šo klimatisko parādību, kas pazīstama kā Atlantijas multidekāžu svārstība (AMS), saistīta virkne klimatisko parādību Ziemeļamerikā – sausums un vētras. Pie tam līdz šim zinātniekiem nebija izdevies noskaidrot AMS ciklu precīzu ilgumu, jo instrumentālie novērojumi sākušies tikai pirms 160 gadiem, bet viens cikls ilgst vismaz 60 gadus.

Kad Atlantijas ziemeļos valda zema temperatūra, lielākajā daļā Kanādas Arktikas un Grenlandē vērojams zems atmosfēras spiediens un otrādi. Zemas temperatūras apstākļos sniegs kūst lēnāk, titāna koncentrācija nogulumos ir augstāka, savukārt zemāks titāna saturs norāda uz augstāku temperatūru.

"Analizējot šos stabilos sakarus, mums izdevās saprast, kā mainījusies Atlantijas okeāna virsmas temperatūra pēdējo 2,9 tūkstošu gadu laikā – patlaban tie ir pilnīgākie dati," Masačūsetskas universitātes informācijā presei citēts pirmais raksta autors Fransuā Lapuants (Francois Lapointe) no Klimatisko sistēmu pētījumu centra.

"Mūsu pētījums ļaus klimatologiem labāk izprast mehānismus, uz kā balstās ilgtermiņa pārmaiņas Atlantijas okeānā," piezīmēja otrs autors Pjērs Frankuss (Pierre Francus) no Kvebekas universitātes Nacionālā zinātniski pētnieciskā institūta INRS.

Zemāko temperatūru zinātnieki fiksējuši intervālā starp 1400. un 1600. gadu mūsu ērā – šo laiku vēsturnieki dēvē par mazo ledus laikmetu. Augstākie rādītāji konstatēti pēdējo desmit gadu laikā.

Pētnieki vēsta, ka viņu iegūtie rezultāti atbilst citiem neatkarīgajiem datiem, kas saņemti Atlantijas okeāna dibennogulumus Atlantijas okeānā Islandes rajonā un pie Venecuēlas krastiem, tātad izraudzītais temperatūras vērtējuma kritērijs ir drošs.

Patlaban sasilšana Arktikā notiek divas trīs reizes ātrāk nekā citos planētas rajonos. Autori uzskata, ka tas varētu būt saistīts ar AMS siltās fāzes temperatūras korelāciju ar kopējo globālā temperatūras pieauguma tendenci.

"Pēdējos gados vasarā šajā reģionā pārsvarā vērojams augsts atmosfēras spiediens – skaidras debesis un temperatūra līdz 20 grādiem pēc Celsija skalas saglabājas vairākas dienas, pat nedēļas pēc kārtas. Tas neatgriezeniski ietekmējis sniega segu, ledājus un mūžīgo sasalumu," atzīmēja Lapuants.

Pētījuma dati rāda, ka Atlantijas okeāna virsējie slāņi kļuvuši anomāli silti aptuveni no 1995. gada. 2019. gadā ledus sega Grenlandē zaudējusi vairāk nekā 500 miljardus tonnu masas – tas ir rekordaugsts rādītājs, saistīts ar neredzēti stabilo augsto atmosfēras spiedienu.

Autori uzskata: ja tuvāko 1-2 gadu laikā AMS nepāries vēsajā fāzē, nākamvasar gaidāma vēl intensīvāka ledus kušana Kanādas Arktikā un Grenlandē. Tas savukārt draud ar tālāku Pasaules okeāna līmeņa celšānos un citām no ekoloģijas viedokļa nepatīkamām sekām.

0
Tagi:
klimata pārmaiņas, zinātnieki, Arktika
Pēc temata
Nāvējoši atradumi. Zinātnieki atklājuši seno ledāju noslēpumus
Cilvēce atsviedīs Zemi trīs miljonus gadu tālā pagātnē, uzskata zinātnieki
Zinātnieki fiksējuši neparasti karstu punktu Antarktīdā