NATO

Mācību "Defender Europe 2020" struktūra un dalībnieki: Baltijas valstis statistu lomā

301
(atjaunots 07:48 16.03.2020)
ASV un NATO plašās militārās mācības "Defender Europe 2020" orientētas uz bruņoto spēku izvēršanu Baltijas valstīs, taču Lietuvas, Latvijas un Igaunijas armijas daļu secīgas darbības nav saskatāmas.

ASV mācības Defender Europe  NATO    uzbrukuma plāni Krievijai

Iespējams, šis paradokss skaidrojams ar faktu, ka pie Baltkrievijas un Krievijas robežām tiem savilka armijas dūre, izspēlētas "agresīvas darbības", kam Baltijas valstu armijas tehnoloģiski nav gatavas, uzskata militārais eksperts Aleksandrs Hroļenko.

Mācību struktūra

Manevri "Defender Europe 2020" sadalīti trīs pamatfāzēs: 20 tūkstošu Pentagona karavīru pārvietošana no ASV un Eiropu, pēc pusgada – atpakaļ, militārā kontingenta pārdislokācija no Rietumeiropas uz Austrumeiropu, amerikāņu vienību dalība dažādās mācībās uz vietas.

Krievijas ĀM
© Sputnik / Наталья Селиверстова

Jebkuru karu par 90 procentiem veido loģistika. Iepriekš ASV sauszemes spēku Eiropā štāba priekšnieka vietnieks Šons Bernabijs atzīmēja: "Visa ASV armijas loģistika – gandrīz visa Savienoto Valstu loģistika – ir pilnībā aizņemta ar to." Un tomēr manevri "Defender Europe 2020" neaprobežojas ar 29 tūkstošu amerikāņu karavīru (ņemot vērā Eiropā pastāvīgi dislocētos ASV spēkus) ekskursiju uz pusgadu ar visu bruņojumu un militāro tehniku. Desmit Eiropas valstu teritorijā notiks vesela sērija dažādu mācību – amerikāņu un daudznacionālie manevri, ko saista vienota stratēģija, ASV virspavēlniecības Eiropā vienota iecere.

Par militāro operāciju vērienu un raksturu ļauj spriest  dažādi fakti, piemēram, amerikāņu stratēģisko 3.paaudzes bumbvedēju B-2 Spirit pārvietošana uz Eiropu. Tie spēj nest līdz 27 tonnas bumbu kravas vai 16 spārnotās raķetes ar kodolgalviņām, kuru jauda var svārstīties no 340 kilotonnām līdz 1,1 megatonnai.

Spēki un līdzekļi

Mācībās  "Defender Europe 2020" oficiāli iesaistīti 17 NATO valstu un Gruzijas kareivji, taču daudznacionālo operāciju Eiropā pārsvarā izspēlēs trīs ASV Armijas un Nacionālās gvardes tanku brigādes. 4000 karavīru no Vācijas un 3000 – no Polijas nodrošina loģistiku un aizmuguri. Pārējo sabiedroto loma mācībās "Defender Europe 2020" nav saskatāma – viņu skaits ir pārāk mazs. Viņiem dāvāta "palīgstrādnieku" loma.

Starp citu, nesen Rīgā darbu sāka jauna bruņoto spēku noliktava, kuras mērogs nekādi neatbilst Latvijas armijai – 5300 kareivjiem. Domājams, noliktava paredzēta vecāko partneru aizmugures nodrošinājumam (tāpat kā poligoni republiku teritorijā).

Nacionālās gvardes brigāde no Aidaho štata saņems 13 tūkstošus tehnikas un bruņojuma vienību no ASV Armijas noliktavām Eiropā. ASV tanku brigādes no Teksasas un Džordžijas štatiem atvedīs līdzi apmēram 20 tūkstošus militārās tehnikas vienību un  ekipējumu, ieskaitot tankus un bruņutransportierus. Pie Krievijas un Baltkrievijas robežām plānots koncentrēt aptuveni 450 smago tanku, pārsvarā – amerikāņu M1A1SA Abrams. Var iedomāties, cik izmaksās 100 dzelzceļa ešeloni, ar ko tie tiks nogādāti uz mācību vietu un atpakaļ.

Jāpiebilst, ka Rumānija manevros "Defender Europe 2020", kas startēja 23.janvārī, uzņēma ASV izlūkošanas un uzbrukuma bezpilota lidaparātu MQ-9 Reaper stratēģisko eskadriļu. Mācību ieceres kļūst aizvien interesantākas.

Jaunas koncepcijas vecā dziesmā

"Defender Europe 2020" struktūra un attīstība laikā un telpā ir ļoti ieinteresējusi speciālistus.

Starp svarīgākajiem pasākumiem laikā no janvāra līdz jūlijam:

  • - jūras kara mācības "Atlantic Convoy Ops" (karaspēka pārvietošana pāri Atlantijai ASV Jūras spēku 2.flotes pavadībā);
  • - kompleksas divpusējas armijas mācības "Allied Spirit XI" ar ūdenstilpes šķērsošāanu (Baltijas valstīs robeža novilkta pa upēm atsevišķos iecirkņos, tāpēc saglabājas intriga – kāpēc vajadzētu forsēt ūdenstilpi, ja pieejama sauszemes alternatīva?);
  • - artilērijas mācības ar kaujas apšaudi "Dynamic Front 20" (uzmanība pievērsta kontrbateriju šaušanai un karaspēka koordinācijai vienotā komandpunktā);
  • - vairāku domēnu operācija "Joint Warfighting Assessment 20" (karadarbības jaunās koncepcijas praktiskā pārbaude);
  • - globālo spēku stratēģiskās pielietošanas mācības "Swift Response 20" (ASV štāba Eiropā spēju paplašināšana pārvietot augstas gatavības spēkus uz noteikto rajonu);
  • - reaģēšana krīzes situācijā "Saber Strike 20" (amerikāņu spēku un tehnikas pārvietošana no Polijas uz Lietuvu);
  • - gaisa desanta vienību operācija "Swift Response 20" (gaisa desanta izsēdināšana Lietuvā, Latvijā un Gruzijā);
  • - ASV speciālo operāciju spēku Eiropā mācības "Trojan Footprint".

Visu cieņu organizatoru materiālajiem tēriņiem, tomēr jāsaka, ka tik efektīga amerikāņu dislocēšanas un spēku projicēšanas spēju demonstrācija globāli var atstāt iespaidu tikai uz citplanētiešiem. Visi atceras, kā Pentagons gandrīz 19 gadus nespēja tikt galā ar slikti bruņotajiem talibiem Afganistānā, pat piesaistot cīņai gandrīz 100 tūkstošus karavīru, aviāciju un izlūkošanu no kosmosa. Eiropā ir citāds tehnoloģiskais bruņojuma līmenis, neparedzama stratēģija un mūsdienīga spēku pielietojuma taktika.

301
Tagi:
militārās mācības, NATO
Temats:
NATO austrumu flangā (219)
Pēc temata
Tanki, bruņumašīnas un raižpilni cilvēki: NATO gatavojas milzīgām mācībām
Kā Krievija sagrāvusi NATO militāro pārākumu Baltijā
Avots KF Aizsardzības ministrijā paziņoja par reakciju uz mācībām Defender Europe
Uzšķērst "Trojas zirgu": eksperts paskaidroja, kā Krievija izmantos NATO mācības Eiropā
Baltkrievija

Baltkrievijā aprok zemē krāsaino revolūciju

30
(atjaunots 09:35 24.10.2020)
Baltkrievu opozīcijai (un tās ārzemju kuratoriem) nepaveicās iecerēt varas gāšanu vērienīgas krāsainās revolūcijas kā tādas fenomena diskreditācijas brīdī.

Baltkrievu opozīcija ir tik ļoti neveiksmīga, ka tai ir pat izredzes zaudēt nominācijā "Gada neveiksminieks", raksta komentētāja Irina Alksnis portālā RIA Novosti. Pret to spēlē gan no tās neatkarīgi apstākļi, gan pašas līderi, kuri izvirza tik pārsteidzošas iniciatīvas, ka vispār nav skaidrs, kā tās izkraut bez smagiem reputācijas un imidža zaudējumiem.

Svētdien beidzas Aleksandram Lukašenko pirms gandrīz divām nedēļām izvirzītā Svetlanas Tihanovskas "ultimāta" termiņš. Tā kā ne mazāko pazīmju Baltkrievijas varasiestāžu gatavībai izpildīt tā prasības netiek novērotas, no pirmdienas, saskaņā ar "prezidentes Svetas" solījumu, Baltkrievijai ir jāieslīkst nacionāla streika, ceļu bloķēšanas un pārdošanas apmēru valsts veikalos krituma haosā.

Taču ar katru dienu šāda notikumu attīstība izskatās arvien fantastiskāk.

Izskatās, aizdomas par to sāk parādīties pat opozīcijas koordinācijas padomē, kura tagad uzdodas ar jautājumu, kā lai izsprūk no situācijas ar vismazākajiem zaudējumiem. Viens no tās locekļiem, Pāvels Latuško, paziņoja, ka līdz ar ultimāta termiņa iztecēšanu, kurš ar vieglu rokas kustību pārvērtās "tautas" ultimātā, viņi audzēs savu aktivitāti. Ļoti ērts formulējums, kurš paver visplašākās interpretācijas iespējas, taču nesniedz nekādas saistības.

Tomēr arvien acīmredzamāku Baltkrievijas protestu izgāšanos būtu nepareizi saistīt tikai un vienīgi ar iekšējiem faktoriem, lai gan, neapšaubāmi, tie spēlē galveno lomu.

Baltkrievu opozīcijai (un tās ārzemju kuratoriem) nepaveicās iecerēt varas gāšanu vērienīgas krāsainās revolūcijas kā tādas fenomena diskreditācijas brīdī.

Pusotru desmitgadi tas – šis fenomens – bija reāls drauds varasiestādēm un vienlaikus iedvesma opozīcijai lielā daudzumā valstu. Krāsainās revolūcijas tika uzskatītas par perfektu un visvarenu ieroci nevēlamo valdnieku un režīmu gāšanai. Šis jēdziens demoralizēja vienus un iedvesa pārliecību citiem par viņu drīzo uzvaru.

Taču, laikam, pats galvenais: par iespēju šādā veidā reāli izmainīt dzīvi uz labo pusi bija patiesi pārliecināts milzīgs daudzums cilvēku, kuriem nav tieša sakara ar politiku.

Jo krāsainā revolūcija – tas nav tikai valsts apvērsums. Tā nav iespējama bez pilsoņu pārpildītām ielām, kuri parastā situācijā ir apolitiski, taču pēkšņi sāk ticēt tūlītējas varas maiņas nepieciešamībā, neraugoties uz rakstītiem noteikumiem, gaišākas nākotnes dēļ. Tieši tas pamudināja desmitiem un simtiem tūkstošiem cilvēku iziet Kairas Tahriras laukumā 2011. gadā un Eiromaidanā Kijevā 2013. gadā.

Starp citu, Baltkrievijas protesti arī sākumā varēja palielīties ar pietiekami lieliem cilvēku pūļiem. Tikai pasākumu dalībnieku skaits nemitīgi samazinās katru nedēļu.

Lieta nav tikai tajā, ka cilvēki ir noguruši no tā, ka viņu dalība pasākumos nenes rezultātus un ka lozungam "Lukašenko, ej prom", izrādās, nepiemīt maģisks spēks padzīt "nepareizo" nacionālo līderi. Paralēli Baltkrievijas notikumiem citās pasaules malās notiek visnotaļ zīmīgi procesi, kuri liek republikas pilsoņiem arvien skaidrāk vērtēt notiekošo savā zemē.

Ir Kirgīzija, kur tieši šobrīd piedzīvo 15 gadu laikā trešo politisko krīzi, attiecībā pret kuru tiek pielietota birka "krāsainā revolūcija" Maz kurš ir izdarījis parādības diskreditācijai vairāk, nekā šī Vidusāzijas valsts, jo galvenais visu valsts apvērsumu iznākums, kuriem norisinās ar ielu nekārtībām un anarhiju, kļuvis pārmaiņu trūkums uz kaut ko labāku priekš Kirgizstānas sabiedrības.

Mēnesi pirms vēlēšanām Biškekā slēdza visus ieroču veikalus. Taču tur joprojām neslikti iztiek arī ar bruģakmeņiem un armatūru. Varētu teikt, ar "proletariāta ieroci", ja tas būtu viņš.

Ir Armēnija. Pieaugošās skepses attiecībā uz jebkādiem maidaniem un arvien biežāku to neveiksmju fonā tieši 2018. gada notikumi Erevānā kalpoja par paraugu samtainajai revolūcijai, kura visās nozīmēs izdevās. Demokrātijas, Eiropas nākotnes un korupcijas apkarošanas vārdā sacēlusies tauta veiksmīgi gāza apnikušo varu, nolika valsts vadībā to, kuram noticēja, – un jaunajam līderim pat ir ar ko palielīties pirmajos darba gados. Visādā gadījumā, katastrofālo rezultātu trūkums, kā Ukrainā vai tajā pašā Kirgīzijā, jau var skaitīties zīmīgs sasniegums šādos laikos.

Taču kāda jēga tautas izdarītajā Eiropas izvēlē, uzvarētajos korumpantos no iepriekšējās varas un progresīvā demokrātiskā līderī, ja Armēnija atkal izrādījusies ļoti veca un asiņaina konflikta epicentrā? Turklāt pat cilvēkam, kam ir sveša politikas pasaule, ir skaidrs, ka Azerbaidžāna izmantoja kaimiņa demokrātijas meklējumus savās interesē, kā rezultātus var novērot šobrīd Kalnu Karabahā.

Termins "krāsainā revolūcija" slēpti ved pie domas, ka pasaule ir kaut kas burvīgs, saulains, draudzīga vieta, kur cilvēki viens otram ir brāļi, - un ir jāaizvāc atsevišķi kaitnieciski spēki valsts vadībā, un valsts uzreiz pārtaps tādā pašā ziedošā dārzā, kurš dzīvo harmonijā ar apkārtējiem. Kirgīzija un Armēnija baltkrievu sabiedrībai ir uzskatāms atgādinājums, ka šāds priekšstats ir ilūzija, kurai nav ne mazākā sakar ar realitāti nedz iekšpolitiskā, nedz ārpolitiskā nozīmē.

Nav nekā pārsteidzoša tajā, ka protesti Baltkrievijā konsekventi virzās pie savas arvien neizbēgamākas izgāšanās.

Un tādējādi republika iedzīs savu naglu vispasaules mīta par krāsaino revolūciju zārkā.

30
Tagi:
Baltkrievija
Temats:
Baltkrievijas būt vai nebūt
Pēc temata
Polija vēsta, ka atradīs "iespējas atbildēt" Minskai diplomātu jautājumā
ES pieņēma lēmumu par Lukašenko iekļaušanu melnajā sarakstā
Lukašenko vai opozīcija: kam simpatizē Latvijas iedzīvotāji
Bašars Asads: karš Sīrijā vēl nav beidzies
ASV prezidenta amata kandidāts Džo Baidens, foto no arhīva

Vainu par Baidena zaudējumu neizdosies uzvelt krieviem

24
(atjaunots 16:27 22.10.2020)
Amerikas vēlēšanas izgājušas finiša taisnē: šodien Donalds Tramps un Džo Baidens pēdējo reizi tiksies televīzijas debatēs.

Turklāt šī tikšanās, principā, var kļūt arī par pēdējo viņu dzīvē – kaislību vilnis ASV šobrīd ir tik liels, ka ir ļoti sarežģīti iztēloties šos abus cilvēkus kopā jebkad. Pat ja notiks brīnums un Baidens uzvarēs vēlēšanās, Tramps var vienkārši neatzīt balsojuma rezultātus vai, pārkāpjot visas tradīcijas, neierasties inaugurācijas ceremonijā. Savukārt Baidens noteikti ne par kādu cenu neatnāks uz Trampa inaugurāciju – tādēļ ceturtdien viņiem būs pēdējā iespēja pateikt viens otram to, ko viņi vēlas. Un viņi šo iespēju izmantos pilnā apjomā. Par radušos situāciju portālā RIA Novosti stāsta Pjotrs Akopovs.

Baidens
© Sputnik / Григорий Василенко

Tramps nosauks Baidenu par noziedzīgas grupas vadītāju un pieprasīs iesēdināt Džo (kopā ar dēlu Hanteru) cietumā. Uz cietumu Džo nedosies, taču, kad zaudēs vēlēšanās, mediji runās, ka viņu nogāza no kājām "oktobra pārsteigums" – pirms dažām dienām publicētais kompromitējošais materiāls no Hantera datora cietā diska, kurš pieķer bijušo viceprezidentu melos un korupcijā. Taču Baidens zaudētu arī bez šiem materiāliem – vienkārši tāpēc, ka Tramps bija nolemts uz uzvaru. Bet kā tad tā: aptaujas taču demonstrē milzīgu Baidena virsroku? Nevar taču tās visas būt izdomātas?

Var. Jo likmes ir augstas, kā nekad, un nav tādu melu, uz kuriem neuzdrīkstētos tie, kas spēlē pret Trampu. "Es balotējos ne tikai pret Baidenu, es balotējos pret kreisajiem medijiem, lielām tehnoloģiskām kompānijām-milžiem (Facebook, Twitter, Google), un "Vašingtonas purvu"," sacīja pirms dažām dienām Tramps.

Jā – un par labāko apliecinājumu tam kļuva šī trīsgalvainā monstra reakcija uz kompromitējošā materiāla pret Baidenu ģimeni parādīšanos. New York Post publikāciju vienkārši centās nobloķēt – Google neredzēja to savos meklēšanas rezultātos, savukārt Facebook un Twitter neļāva dalīties ar tās hipersaiti. Nu un pats par sevi saprotams, mediji centās vienkārši neredzēt skandalozo publikāciju, savukārt vairums politiķu izlikās, ka nekas nopietns nav noticis. Tātad visi trīs spēki uzstājās sinhroni, apliecinot Trampa taisnību.

Turklāt uzreiz izskanēja arī apsūdzības pret Krieviju – skaidrs taču, ka Maskava atkal iejaucās Amerikas vēlēšanas, piemetot klāt kompromitējošo materiālu pret Baidenu.

Par to runāja ne tikai komentētāji un kongresmeņi, bet arī specdienestu darbinieki. Bijušie darbinieki – jo ASV Nacionālā izlūkdienesta direktors Džons Retklifs paziņoja, ka informācija Baidena klēpjdatorā "nav daļa no kaut kādas Krievijas dezinformācijas kampaņas". Taču pussimts bijušo izlūkotāju (ieskaitot Retklifa priekšteci Džimu Kleperu, kuru pieķēra zvēresta laušanā) uzrakstīja atklātu vēstuli ar apgalvojumu, ka pieredze "liek mums nopietni uzskatīt, ka ievērojamu lomu šajā lietā spēlējusi Krievijas valdība":

"Elektronisko vēstuļu nokļūšanai ASV politiskajā arēnā, kuras, provizoriski, pieder ASV viceprezidenta Baidena dēlam Hanteram, vairums no kurām attiecas pie perioda, kad viņš strādāja Ukrainas gāzes kompānijas "Burisma" vadībā, ir visas klasiskās Krievijas informācijas kampaņas pazīmes."

Tātad Krieviju neapsūdz tajā, ka tā safabricējusi Baidena kompromitējošo materiālu, – lai gan arī šādas balsis skan, – nē, tā vienkārši to izplatīja. Bet kā tai tas izdevies, ja, pēc Rūdija Džuliani (Trampa advokāta un bijušā Ņujorkas mēra) sacītā, Hantera Baidena datora cietā diska saturs jau pirms septiņiem mēnešiem tika nodots FIB? Tātad Maskava turēja noslēpumā šos materiālus, gatavojot "oktobra pārsteigumu", vai arī to darīja Trampa štābs un viņa padomdevēji, ieskaitot to pašu Džuliani? Ak jā, Džuliani taču strādā pie Putina… Un tie nav joki: kā paziņoja senators Kriss Mērfijs, "šoreiz krievi nolēma izstrādāt amerikāņu pilsoņus kā savus aģentus. Viņi centīsies izplatīt savu propagandu meinstrīma medijos… Un viņi guvuši panākumus. Ziniet, Rūdijs Džuliani tagad, pēc būtības, ir Krievijas aģents".

Jā, protams, ja jau pats Tramps strādā pie Kremļa, tad ko tur vairs runāt par viņa darbiniekiem un pietuvinātām personām. Par to var smieties, taču tieši šāds situācijas vērtējuma neadekvātums un centieni pārdot amerikāņiem "Krievijas iejaukšanos" pat situācijā ar Baidenu ģimenītes kompromitējošo materiālu ir labākais apliecinājums tam, ka Tramps jau ir uzvarējis. Jo viņa pretinieki dzīvo absolūti izdomātā pasaulē, kurā krievi ietekmē ASV vēlēšanu iznākumu, savukārt starpība starp atbalstu Baidenam un Trampam ir mērāma divu ciparu skaitļos. Turklāt tas viss notiek vienlaikus un nekādā veidā neizraisa pretrunas.

Taču reālajā pasaulē mēs novērojam pavisam citu: milzīgi Trampa atbalstītāju pūļi viņa bezgalīgajos mītiņos visā valstī un pilns entuziasma trūkums retajās Baidena tikšanās reizēs ar nedaudziem atbalstītājiem. Atbalsta Trampam izaugsme ir vērojama pat minoritāšu vidū (piemēram, krāsaino un musulmaņu vidū), kuri vispār neattiecas pie viņa elektorāta. Absolūts Trampa "krievu sakaru" pierādījumu trūkums un arvien jaunāki Baidena ģimenes melīguma un korumpētības pierādījumi. Un pats galvenais – reālajā pasaulē amerikāņi sen jau ir vīlušies savā politiskajā elitē un tieši tāpēc vienīgā nopietnā alternatīva Trampam varēja būt ārpus sistēmas stāvošais senators Sanderss. Taču tieši nepiederības sistēmai dēļ kolektīvais "Baidens" arī nepielaida viņu pie vēlēšanām.

Parastie amerikāņi dzīvo reālā pasaulē, nevis propagandas pasaulē, un tāpēc 3. novembra vēlēšanu iznākums ir izlemts. Pat neskatoties uz centieniem uzskrūvēt balsis vajadzīgajos štatos, mobilizējot pasīvo demokrātisko elektorātu balsot pa pastu – jo arī tur notiek manāms priekšlaicīgi par republikāņiem nobalsojušo skaita kāpums.

Izdomātā pasaule zaudēs 3. novembrī, taču nekur nepazudīs. Trīsgalvainā hidra cerēs uz revanšu un strādās pie tā. Gan Amerikas, gan globālā mērogā – un te jau tai būs visas tiesības vainot krievus savās neveiksmēs.

24
Tagi:
Džo Baidens, Tramps, prezidenta vēlēšanas, ASV
Pulksteņa grozīšana, foto no arhīva

Neaizmirstiet pagriezt pulksteni par stundu atpakaļ: Latvija pāriet uz ziemas laiku

0
(atjaunots 12:31 24.10.2020)
Naktī no sestdienas, 24. oktobra, un svētdienu, 25. oktobri, neaizmirstiet pagriezt pulksteni par stundu atpakaļ: pāreja tiek īstenota plkst. 4:00.

RĪGA, 24. oktobris – Sputnik. Latvija gaidāmajā naktī pāries uz ziemas laiku – no 24. un 25. oktobri, vēsta Ekonomikas ministrija. Faktiskā pāreja notiek plkst. 4:00 naktī.

Latvija pāriet uz ziemas laiku. Tas nozīmē, ka pulkstenis ir jāpagriež par stundu atpakaļ.

2018. gadā Eiropā tika rosināts jautājums par nepieciešamību pāriet uz vasaras laiku. Eiropas Komisija (EK) veica Eiropas Savienības valstīs aptauju. Tā konstatēja, ka vairums ES iedzīvotāju uzskata, ka ir pienācis laiks palikt pie viena laika un pārstāt griezt pulksteņa rādītājus.

2019. gada septembrī Eiropas Komisija nodeva jautājumu par obligāto pāreju uz vasaras laiku ES valstu pārziņā. Sekojot šim piedāvājuma, pēdējo reizi pulksteņu rādītāji varētu tikt pagriezti 2021. gadā, taču visām izmaiņām ir jābūt saskaņotām kaimiņvalstu starpā.

2019. gada augustā Latvijas Ministru kabinets atbalstīja Ekonomikas ministrijas sagatavoto nacionālo nostāju, kura paredz atteikšanos no pulksteņu rādītāju pagriešanas divas reizes gadā, saglabājot vasaras laiku.

Taču joprojām ES tā arī nav panākušas kopīgu vienošanos, un Latvija turpina īstenot laika pāreju divas reizes gadā.

Eiropas Savienības valstīs turpinās diskusijas par nepieciešamību pāriet uz vasaras laiku un atpakaļ.

0
Tagi:
laiks