Stunda situsi: jaunā krīze tiek prognozēta 2020.gadā

252
(atjaunots 21:36 16.03.2020)
Šogad pasaule saskarsies ar kārtējiem ekonomiskajiem satricinājumiem, brīdina Starptautiskais valūtas fonds.

Krīzi rosinās pasaules ekonomikas krasā palēnināšanās kopā ar milzīgajiem valstu parādiem. Lielākās investīciju bankas apliecina, ka situācija fondu tirgos ļoti atgādina 2008.gadu. par to, vai gaidāma finansiālā apokalipse un kāpēc miljardieri jau sagatavojušies krīzei, portālā RIA Novosti stāsta Nataļja Dembinska.

Strauja palēnināšanās un milzīgi parādi

Pasaules ekonomikas izaugsmes tempi pērn izrādījās lēnākie kopš finanšu krīzes 2008.gadā, atzīmēja Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO). Tā ir droša pazīme – kritums nav aiz kalniem.

ANO Tirdzniedzības un attīstības konferences pārskatā uzsvērs, ka viens no galvenajiem faktoriem, kuri apdraud pasaules ekonomiku, ir nebijušais parāda līmenis.

Novembrī Starptautiskais valūtas fonds (SVF) ziņoja, ka globālais parāds ir pārsniedzis kārtējo rekordu – 188 triljonus dolāru – 230% visu uz planētas esošo preču un pakalpojumu vērtību. Pie tam ekonomika tiek uzskatīta par nestabilu, ja parāds pārsniedz 80% iekšzemes kopprodukta (IKP).

Fonda eksperti brīdina: rekordlielie parādi var novest pie tā, ka nāmajā ekonomiska krīze izrādīsies graujošākā visā vēsturē.

SVF vērtē, ka attīstīto ekonomiku parāda slodze ir sasniegusi apogeju kopš Otrā pasaules kara laikiem. Attīstītās valstīs saistību apjoms pieaudzis par 1,6 triljoniem – līdz 177 triljoniem dolāru. Piemēram, Japānas parāds sasniedzis 175% IKP, Singapūras — 108%. Tiesa, šajās valstīs saistības ir konvertētas nacionālajā valūtā un gandrīz pilnībā pieder iekšējiem investoriem, tāpēc parāds ir relatīvi neuzņēmīgs pret kredītreitinga samazināšanos no ārvalstu investoru un starptautisko reitinga aģentūru puses.

Daudz lielāku risku pasaules ekonomikai rada ASV parāds gandrīz 70 triljonu dolāru apmērā, no kuriem 22 triljonus (106% IKP) veido valsts aizņēmumi. Ekonomisti lēš, ka līdz 2028.gadam tikai procentu apmaksai vien Savienotās Valstis tērēs piekto daļu valsts budžeta.

Situāciju padara sarežģītāku fakts, ka gandrīz 40% ASV valsts parāda pieder ārvalstu investoriem, kam zūd uzticība amerikāņu aktīviem. Agrākais lielākais kreditors – Ķīna – pēdējos gados aktīvi izpārdod ASV valsts obligācijas. Pekina aizvien biežāk uzsver, ka ASV valsts parādu uzskata par riskantu aktīvu, uh konsekventi samazina dolaru rezerves par labu Japānas jenai un Dienvidkorejas vonam.

Jau pavisam drīz

Šķiet, jaunā globālā krīze sāksies jau šogad. Pie tāda secinājuma nonākuši JPMorgan Chase analītiķi, kuri izmanto paši savu modeli – tas ņem vērā tādus rādītājus kā ekonomiskās izaugsmes un tai sekojošā krituma ilgumu, lielo kompāniju pašu un aizņemto līdzekļu attiecību, aktīvu vērtību, kā arī deregulācijas un finansiālo inovāciju līmeņus.

Bankas analītiķi ir pārliecināti, ka krīze sāksies ar traucējumiem fondu biržās aktīvu investoru trūkuma dēļ. Šodien tirgu ir pārpildījuši indeksu, biržas un citi pasīvi pārvaldāmie fondi. Tātad nebūs neviena, kam pirkt pat cenā kritušos aktīvus. Šveices UBS Wealth Management pētījums liecina, ka daudzi bagāti investori jau ir sagatvojušies gaidāmajai kataklizmai, - ceturtā daļa viņu līdzekļu no riskantajiem aktīviem, piemēram, akcijām un ienesīgām obligācijām jau pārvērsta skaidrā naudā.

Viņi uzskata, ka tirgus sabrukums sagaidāms līdz nākamā gada beigām, ņemot vērā Vašingtonas un Pekinas tirdzniecības konfliktu. Vēl viens riska faktors – rezidenta vēlēšanas ASV.

Par vienu no uzticamākajiem gaidāmās krīzes indikatoriem eksperti uzskata superjahtu tirdzniecības apjomu krišanos. Bagātnieki pērk lielus un dārgus kuģus, kad ir pārliecināti par labām perspektīvām pasaules ekonomikā. Taču pērn pasaulē tika pārdotas 102 superjahtas, bet 2018. gadā – 199.

JPMorgan Chase atgādināja, ka 2007.-2008.gg. globālās krīzes periodā S&P 500 fondu indekss kritās par 54% salīdzinājumā ar maksimālajiem rādītājiem. Taču, pēc bankas analītiķu domām, jaunais kritums nebūs tik liels, jo aktīvu vērtība jaunattīstības valstis pašlaik ir daudz zemāka nekā 2008.adā. ASV tirgus var kristies "tikai" par 20%.

Taču izejvielu un energonesēju cenu gaidāmā samazināšanās sāpīgi skars jaunattīstības valstis, tātad jaunā krīze būs sāpīgāka, piemēram, Brazīlijā, Indijā un Ķīnā.

Apokaliptiskas prognozes publicējis arī ekonomists Nuriels Rubīni, kurš iepriekš prognozēja 2008.gada kolapsu. Uz riskiem viņš norādīja jau pērn: desmitu gadu laikā parādu apjoms valstī ir pieaudzis, savukārt valdības rīcībā esošo antikrīzes instrumentu skaits, gluži otrādi, ir samazinājies.

252
Pēc temata
Beigas tuvojas: pasaules ekonomikas pamatos likta 243 triljonus dolāru vērta bumba
Sociālajai aprūpei jāpieliek punkts: ASV dzēsīs valsts parādu uz pensionāru rēķina
Baisāk nekā klimata izmaiņas: cilvēce saskarsies ar jauniem draudiem
Kā zāģē Amerikā: atrasts "korupcijas melnais caurums"