KF prezidents Vladimirs Putins

Putina dilemma, jeb Prezidentūra liktenis Dmitrijs

66
(atjaunots 15:48 14.03.2020)
Abas Krievijas parlamenta palātas atbalstīja Konstitūcijas grozījumu, kurš ļauj esošajam valsts prezidentam atkārtoti piedalīties vēlēšanās. Vai Putins gribēs palikt pēc 2024. gada?

Putins iekšēji nevar atļauties mazgāt rokas nevainībā un pateikt "tagad es iešu prom", atzīmēja Starptautiskās informācijas aģentūras "Rossija segodņa" ģenerāldirektors Dmitrijs Kiseļovs savā Telegram kanālā. Viņš pat nevar atļauties pateikt "es aiziešu 2024. gadā". Viņš noķēra Krieviju bezdibeņa malā 1999.gadā un uzņēmās atbildību, kas viņu pavadīs līdz mūža galam.

Viņš pats saka, ka viņa prezidentūra – tas nav darbs, bet liktenis. Ja tā, viņš darīs visu, lai dotu Krievijai maksimālu impulsu attīstībai. Ne jau tādēļ viņš veidoja valsti – un patiesais valsts veidotājs ir tieši Putins, nevis Jeļcins, – lai pamestu to dzīvotnespējīgu.

Tas, ka Krievija bez Putina pagaidām vēl nav dzīvotspējīga, ir fakts. Mūsu politiskā sistēma nav līdz galam izveidota. Ar dziļu nožēlu jāsaka, tai pagaidām nav atbildīgas opozīcijas, kas spētu pārņemt varu vēlēšanās. Tā arī neparādīsies, kamēr mūsu politiskās partijas būs iedīgļa stāvoklī.

Kreisā flanga nav. Perspektīvā to varētu izveidot no KFKP (Krievijas Federācijas Komunistiskā partija – red.). Bet, izvirzot Krievijas prezidenta amatam kandidātu Grudiņinu, Zjuganovs pataisīja KFKP par politiskās evolūcijas strupceļu.

Nav arī labējā flanga, jo labējie pastāvīgi kašķējas un nevar apvienoties partijā, kas spētu izcīnīs vēlēšanās vismaz kaut ko. Tādos apstākļos "Vienotā Krievija" centās izveidot savā vidē interešu klubus – no konservatīvā līdz liberālajam, taču arī šī iecere izsīka. Šķiet, ir vajadzīgs laiks. Mums gribas ātrāk, taču milzīgajā Krievijā ar tik sarežģītu vēsturi ātrāk neiznāks. Pārāk liels ir risks.

Tātad tagad ir Putins. Vai viņš grib palikt arī pēc 2024. gada? Neesmu pārliecināts. Visdrīzāk, pat esmu drošs, ka viņš arī pats pagaidām nezina. Taču viņa acīs tas arī nav galvenais. Viņam ir svarīgi turpināt konstruktīvo līniju. Vai viņš meklē pēcteci? Jā. Pilnīgi noteikti. Viņš domā par to katru dienu. Taču vienu reizi viņš jau neliekuļoti nodeva vadu pēctecim un teju apdedzinājās. Bija spiests atgriezties. Viņš nebūtu atgriezies, ja redzētu, ka viss ir stabili. Tagad dilemma saglabājas. Kas būs 2024. gadā? Viņš pats vai pēctecis?

Lai nu būtu kā būdams, taču par savu valsti Putins cīnīsies līdz pēdējam. Par to esmu drošs. Tikai nevajag putrot cīņu par valsti un par sevi valstī. Tās ir dažādas lietas.

66
Tagi:
Putins, Krievija
Pēc temata
Žurnālists no Austrijas pateicās Putinam par mieru uz planētas
Putina ilgā valsts
ASV ballistiskā raķete PERSHING 2 MISSILE LAUNCHED, foto no arhīva

"Par mata tiesu": atklāti dati par gatavošanos kodoluzbrukumam

37
(atjaunots 15:47 08.03.2021)
Augstākā kaujas gatavība, mokošas uzbrukuma gaidas, apstiprināts kodolieroču pielietojums – ASV Valsts departaments atslepenoja izlūkdienesta dokumentus, kas apgaismo NATO mācības "Able Archer" un to sekas.

Amerikāņu analītiķi apgalvo: 1983. gada novembrī šie manevri teju nenoveda pie trešā pasaules kara. Rietumu specdienestu atskaites liecina: PSRS tos uztvēra par gatavošanos iebrukumam un piecēla kājās milzīgus spēkus. Vašingtona ir pārliecināta, ka toruden pasaule pirmo reizi kopš Karību krīzes laikiem stāvēja uz iznīcības sliekšņa, portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Draudu periods

1983. gadā Ziemeļatlantijas alianses un Varšavas līguma organizācijas attiecības bija nokaitētas līdz pēdējam. To veicināja virkne faktoru: ASV iebrukums Granādā, vidēja darbības rādiusa ballistisko raķešu "Pershing 2" pārvietošana uz Eiropu, prezidenta Ronalda Reigana agresīvie antikomunistiskie izteikumi, NATO spēku koncentrēšanās pie VLO robežām. Piedevām neilgi pirms mācību sākuma padomju iznīcinātājs Tālajos Austrumos notrieca Dienvidkorejas laineri Boeing 747, kas bija pārkāpis valsts robežu. ASV un Eiropā skanēja aicinājumi "sodīt" Maskavu.

Kuru katru brīdi aukstais karš varēja kļūt karsts. Tādos apstākļos PSRS vadība pamatoti raizējās par iespējamu agresiju un rūpīgi vēroja karaspēku pārvietošanos pie rietumu robežām. Nav nekāds brīnums, ka mācības "Able Archer" piesaistīja padomju specdienestu uzmanību. NATO valstis plānoja izspēlēt karaspēku vadību kodolkonflikta gaitā. Mācību gaitā bija plānots bruņotajiem spēkiem pakāpeniski pāriet kaujas gatavībā no DEFCON 5 ("miera laiks") līdz DEFCON 1 ("kara stāvoklis").

Apstākļi – maksimāli tuvi karam. Organizatoru uzdevums bija panākt maksimālu notiekošā reālismu, un viņi darīja, ko spēja. Mācībās piedalījās Lielbritānijas premjerministre Mārgareta Tečere, Rietumvācijas federālais kanclers Helmuts Kols, ASV prezidents Ronalds Reigans, viceprezidents Džordžs Bušs un aizsardzības ministrs Kaspars Vainbergers. Bija iesaistīti visu alianses valstu bruņotie spēki, piedevām – civilās iestādes un speciālisti. Krasi pieauga radiogrammu apmaiņa starp ASV un Lielbritāniju. Padomju izlūkdienesta acīs tas varēja liecināt par konsultācijām kodolieroču pielietojuma jautājumā.

Amerikāņi apgalvo, ka agresīvu nodomu viņiem nebija. Saskaņā ar Valsts departamenta atslepenotajiem datiem, Maskavas un Vašingtonas starpā radies "pārpratums", kas varēja novest pie katastrofas. Prezidenta Ārējās izlūkošanas konsultatīvās padomes (PFIAB) atskaitē teikts, ka PSRS demonstrēja bezprecedenta reakciju uz mācībām "Able Archer".

"1983. gadā mēs varējām netīši nostādīt mūsu attiecības ar Padomju Savienību par mata tiesu no kodolkara," atzīts vienā no publicētajiem dokumentiem.

Paaugstināta gatavība

PSRS un Krievija nekādi nekomentēja Maskavas reakciju uz "Able Arsher", vienīgais informācijas avots par tālaika notikumiem, kas pieejami plašam sabiedrības lokam, bija pārbēdzēja-nodevēja Oļega Gordijevska liecības britu izlūkdienestam. Amerikāņu specdienestu atslepenotie dokumenti pirmo reizi atklāj Vašingtonas viedokli par toreizējo situāciju, kā arī izlūkošanas datus par VLO valstu bruņoto spēku darbībām mācību gaitā. Publicēts arī visnotaļ detalizēts manevru scenārijs.

Saskaņā ar "Able Archer 1983" scenāriju, 4. Novembrī VLO bruņotie spēki sākuši karadarbības pret NATO. 6. novembrī viņi likuši lietā ķīmiskos ieročus. Nākamajā dienā sākās mācības, kas ilga līdz 11. novembrim. Saskaņā ar organizatoru ieceri, trīs dienas bija veltītas konvencionālai karadarbībai ar parasto bruņojumu, divas – abpusējiem kodoluzbrukumiem. Manevru uzdevums bija nodemonstrēt alianses armiju vadībai, kā rīkoties, ja šāds scenārijs īstenosies. Kremlis notikumus Eiropā novērtēja kā kodoluzbrukuma organizēšanu PSRS un gatavojās adekvātiem soļiem valsts aizsardzībai.

Amerikāņu izlūkdienesta dokumenti liecina, ka mācību laikā PSRS Stratēģiskajos raķešu spēkos bija ieviests paaugstināts kaujas gatavības režīms. Specdienesti vēsta, ka armijas komandpunktos Austrumvācijā strādāja pastiprinātas dežurantu maiņas. 16. gaisa armijas aviācija desmitos VDR aerodromu jau 2. novembrī strādāja paaugstinātas kaujas gatavības režīmā. Mazliet vēlāk šajā režīmā pārgāja arī Polijā dislocētā 4. gaisa armija.

Izlūkdienesti neziņoja

Amerikāņu izlūkdienestus īpaši satrauca iznīcinātāju-bumbvedēju divīzijas – PSRS kara aviācijas trieciena spēka pamats. Toreiz gaisa spēki izmantoja MiG-27, Su-17 un Su-24, kas spēj nest kodolieročus. Kara gadījumā tiem bija jāizdara trieciens NATO aerodromiem, raķešu bāzēm, komandpunktiem un armijas dislokācijas vietām. Visos trijos pulkos katrā divīzijā bija trieciena lidmašīnu eskadriļa, kas spēja pielietot kodolieročus. Šo vienību piloti regulāri trenējās piekārt zem spārniem "speciālos izstrādājumus" un tuvoties mērķiem.

Saskaņā ar atslepenotajiem datiem, kodolieroču eskadriļas mācību dienās bija gatavas 30 minūšu laikā pacelties gaisā un iesaistīties kaujā. Ekipāžu uzdevums bija "iznīcināt ienaidnieka objektus pirmajā līnijā". Vašingtonas analītiķi aplēsa: Padomju Savienība varēja jebkurā brīdī pavērst pret alianses bruņotajiem spēkiem 96 iznīcinātājus-bumbvedējus ar kodolādiņiem zem spārniem. Rietumu speciālisti vērtē, ka taktisko bumbu RN-40 jauda sastādīja aptuveni 30 kilotonnas. Salīdzinājumam: bumba "Mazulis", ko amerikāņi nometa uz Hirosimas, bija divkārt vājāka.

Padomju Savienība gatavojās karam, un galu galā Rietumu specdienesti to apjēdza. Iespējams, no trešā pasaules kara paglāba tas, ka tie, kas pieņem lēmumus, ne vienmēr saņem informāciju savlaicīgi. Atslepenotajos arhīvos ir par ASV GKS izlūkošanu Eiropā (US Air Forces Europe — USAFE) atbildīgā -   ģenerālleitnanta Leonarda Perruta liecības. Viņš atcerējās, ka manevru gaitā sazinājies ar priekšniecību, arī ar USAFE komandieri ģenerāli Milliju Minteru.

"Minters pavaicāja, kas, pēc manām domām, notiek Austrumeiropā, - ziņoja Perruts. – Es atbildēju: nav pietiekama pamata patiešām palielināt Eiropā dislocēto bruņoto spēku kaujas gatavību. Taču nezinu, ko es būtu atbildējis komandierim, ja man toreiz būtu bijis zināms, kas notika robežas viņā pusē,."

Iespējams, Perruta nezināšana novērsa īstu NATO un VLO karu, kas neizbēgami būtu novedis pie savstarpējiem kodoluzbrukumiem. Apstākļos, kad abas puses ir gatavas karot, pietiek ar mazāko nejaušību, lai sāktos šāvieni. Par laimi, amerikāņu izlūkdienests tikai pēc mācībām aptvēra, ka alianses spēki vairāk nekā nedēļu bija PSRS tēmēklī.

37
Tagi:
militārās mācības, kodolieroči, PSRS, NATO
Pēc temata
Bild paziņoja par slepenām NATO mācībām Vācijā kodolkara gadījumam
Politologs: aug kodolkara draudi
ASV mācībās izspēlēja kodoluzbrukumu Krievijai
Cilvēki aizsargmaskās Ženēvas ielās, foto no arhīva

Eiropa noskaidrojusi, kas vainojams tās problēmās

74
(atjaunots 21:15 06.03.2021)
Krievijas iedzīvotāju dzīve pārsvarā ir atgriezusies ierastajā gultnē, gan ar minimālām neērtībām, un valdība pakāpeniski atceļ pandēmijas dēļ ieviestos pasākumus, bet Eiropā ceļas jaunu karantīnas ierobežojumu vilnis.

Uzstājoties Eiropas Parlamenta īpašās komitejas sanāksmē, kas analizē ārvalstu iejaukšanos Eiropas Savienības demokrātiskajos procesos, Eiropas diplomātijas vadītājs Žuzeps Borels apsūdzēja Krieviju dezinformācijas kampaņā. Viņa ieskatā tās mērķis esot nomelnot Eiropas Savienības demokrātiju un vājināt starptautisko sadarbību. Plašāk par situāciju stāsta Irina Alksnis portālā RIA Novosti.

Eiropa ir slēgta: varasiestādes sper ārkārtas soļus. Vai vakcīna neglābj?
Ruptly / instagram.com/vkikilias / lv.wikipedia.org / New Media Department of Nowon-Gu District Office, Seoul

Borels norādīja, cik bīstama ir nepatiesa vai maldīga informācija nerimstošās pandēmijas apstākļos. "Mēs redzējām, kā prokremliskie kanāli apgalvoja, ka masku valkāšana ir bezjēdzīga, vai arī karsēja balsis pret lokdaunu," viņš paziņoja. Tagad, pēc diplomāta domām, pirmajā plānā iznāk Maskavas vakcīnu diplomātija, kura, no vienas puses, cenšas diskreditēt Rietumu preparātus un to ražotājus, bet no otras – liela un aktīvi virza savas vakcīnas.

Ierēdņa raizes var saprast. Krievijas iedzīvotāju dzīve pārsvarā ir atgriezusies ierastajā gultnē, gan ar minimālām neērtībām, un valdība pakāpeniski atceļ pandēmijas dēļ ieviestos pasākumus, bet Eiropā ceļas jaunu karantīnas ierobežojumu vilnis. Somijā ir ieviests ārkārtējais režīms. Čehijā pasaulē visaugstākā saslimstības līmeņa dēļ iedzīvotājiem ir aizliegts pamest mītnes rajonus. Arī Itālijā ir pastiprināti ierobežojumi.

Eiropas iedzīvotāji, kurus jau teju gadu moka ar dažādiem aizliegumiem un mājsēdi, arvien sliktāk uztver varas argumentus, ka tas viss notiek viņu pašu labā. Masveida protesti pārņēmuši gandrīz visu kontinentu.

Sputnik V
© Sputnik / Виталий Тимкив

Situācija ir tik sarežģīta, ka Eiropas saliedētība sabrūk acu priekšā. Čehija vērsās pie Krievijas ar lūgumu par "Sputnik V" piegādēm, un tā ir valsts prezidenta un premjerministra saskaņotā nostāja. Slovākija devās vēl tālāk un sekoja Ungārijas, Serbijas un citu valstu pēdās, proti, paātrinātā kārtā reģistrējusi Krievijas preparātu, negaidot Eiropas regulatora atzinību. Poļi, kuriem epidemioloģiskā situācija tāpat ir sarežģīta, pie Krievijas griezties nevar objektīvu iemeslu dēļ, tāpēc viņi sāka pārrunas ar Ķīnu par Covid-19 vakcīnas iegādi.

Situācija arvien vairāk atgādina to, kas notika pirms gada, kad Eiropas Savienība demonstrēja savu nevarību ārkārtas situācijā un tās dalībvalstis bija spiestas patstāvīgi tikt galā ar savām problēmām.

Atšķirība ir tāda — un tas patiešām ir svarīgi — ka tolaik izraisījās globāla mēroga force majeure. Tā gaitā noskaidrojās, ka Brisele pēc būtības ir rīcībnespējīga situācijā, kad ir nepieciešama operatīva reakcija ārkārtas apstākļos. Eiropai tas, bez šaubām, sagādāja nepatīkamu pārsteigumu, taču tolaik ES nevarīgumu varēja vismaz izskaidrot ar problēmas plašo mērogu un pēkšņo parādīšanos.

Tagad situācija ir citāda.

Kad pagaisa pandēmijas pēkšņuma efekts, Eiropas Savienība sarosījās, jo kļuva pieprasīts tas, kas vienmēr tiek uzskatīts par tās stiprajām pusēm: stratēģiskā plānošana, sarežģīto procesu organizēšana, līdzekļu akumulācija un sadale. Visās nesenajās Eiropas valstu darbībās, sākot ar grandiozo ekonomikas atjaunošanas plānu, varēja saskatīt augstprātīgu solījumu parādīt pārējai pasaulei, kā jācīnās ar šāda veida draudiem.

Patiešām, parādīja gan.

Rezultātā – izgāšanās svarīgākajos rīcības virzienos. Eiropas izvēlētā lokdaunu stratēģija pārvērtās par fiasko, bet iedzīvotāju vakcinācijas aprakstam labāk būtu piemērot vārdu "katastrofa".

Ainas patētiskums ir īpaši redzams daudz labākās situācijas fonā tajās valstīs, kurām Eiropa bija iecerējusi pasniegt pandēmijas apkarošanas mācību.

Visa pamatā ir Eiropas varasiestāžu kļūdainie lēmumi. Tas kaitē Eiropas Savienības reputācijai daudz vairāk nekā tās apjukums un nevarīgums pirms gada.

Šādā situācijā nozīmīgi kļūst Austrumeiropas valstu mēģinājumi rīkoties patstāvīgi. Tās, protams, apzinās savu otršķirību ES sastāvā, kā arī to, ka jebkādu palīdzību koronavīrusa apstākļos tās saņems pēc atlikuma principa. Rezultātā arvien vairāk valstu pārstāj pacietīgi gaidīt savu kārtu, un tā vietā sāk izrādīt Briseles nesankcionētu aktivitāti.

Brexit, kā arī poļu un ungāru varas iestāžu augošā eiroskepticisma fonā, paplašinās valstu saraksts, kas nesliecas atskatīties uz Briseli, pat ne force majeure apstākļos. Tā Eiropas Savienībai ir visai nelabvēlīga zīme.

Pirms sešiem gadiem Eiropa ar entuziasmu sarīkoja sev migrācijas krīzi, kuras sekas izstrebj vēl joprojām. Cīņa ar pandēmiju noveda pie Eiropas politikas nākamās izgāšanās. Diezgan īsā laika periodā sanāk padaudz stratēģisku pārrēķināšanos ar smagām sekām.
Pie tam Briseles principiālā nevēlēšanās atzīt savas kļūdas, skaidrot tās ar ārējā ienaidnieka intrigām, kas grauj Eiropas demokrātiju un solidaritāti, garantē: kļūdas nebūt nav pēdējās.

74
Tagi:
vakcīna, koronavīruss, Krievija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Eiropas Savienība pieņēmusi pieteikumu vakcīnas "Sputnik V" reģistrācijai
"Sputnik V" Eiropas Savienībā: Ungārija saņems divus miljonus vakcīnas devu
Dodiet Eiropai "Sputnik V": Čehijā uzskata par neētisku likt šķēršļus Krievijas vakcīnai
Eiropas analītiķi nosauca divas ES kļūdas Covid-19 vakcīnas iegādē
Tagad Moderna: Eiropas Savienībā apstiprināja vēl vienu Covid-19 vakcīnu
23. februārī Jēkabpilī noticis skandalozs vandālisma akts

Noziegums pret padomju memoriālu Jēkabpilī atklāts ar sensacionālu ātrumu

0
(atjaunots 07:06 09.03.2021)
Lielgabalu, ko ar traktoru aizveda no padomju karavīru apbedījuma vietas Jēkabpilī nezināmajā virzienā, visticamāk, jāmeklē Daugavā. Tāpat tiek ziņots, ka iespējamā vainīgā persona ir noskaidrota. Sods par šādu noziegumu — brīvības atņemšana līdz diviem gadiem.

RĪGA, 9. marts — Sputnik. Latvijas Valsts policija informēja, ka tika noskaidrots iespējamais vaininieks padomju memoriāla apganīšanā Jēkabpilī.

"Veicot izmeklēšanu kriminālprocesā par piemiņas zīmes – lielgabala demontāžu Jēkabpilī, ir noskaidrota iespējamā vainīgā persona. Policijā turpinās faktisko notikušā apstākļu noskaidrošana," teikts Valsts policijas ziņojumā Twitter.

​Atgādinām, ka 23. februārī Jēkabpilī pazudis lielgabals no pieminekļa karavīru brāļu kapos. Kāds to naktī demontēja un aizveda nezināmā virzienā.

Gadījums ir skandalozs, jo pieminekli aizsargā 1994. gadā parakstītais Krievijas un Latvijas valdību līgums. Tā 13. pants uzdod Latvijai nodrošināt šādu memoriālo būvju un apbedījumu kopšanu un labiekārtošanu, kā arī saglabāšanu.

Policisti ziņo, ka vainīgā persona jau atzinusi atzina veiktās darbības. Turklāt izdevās atrast traktoru, ar kuru tika veikta lielgabala demontāža.

Pats lielgabals, kā jau iepriekš tika ziņots, droši vien atrodas Daugavā. Tā iespējamā atrašanās vieta ir noteikta, ziņo policija.

Vēl ziņots, ka sākotnēji kriminālprocess tika uzsākts pēc Krimināllikuma 18. nodaļas par noziedzīgu nodarījumu pret īpašumu, un šobrīd tas ir pārkvalificēts pēc Krimināllikuma 229. panta pirmās daļas par valsts aizsardzībā esoša kultūras pieminekļa pārvietošanu.

Par šādu noziedzīgu nodarījumu likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz diviem gadiem vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai piespiedu darbs, vai naudas sods.

0
Tagi:
policija, Latvija
Pēc temata
Video ierakstā nokļuvusi pieminekļa sagraušana Jēkabpilī
Skabarga latviešu acīs: kam nedeva mieru piemineklis karavīriem Jēkabpilī
"Padzīt krievus": Lindermans par pieminekļa zādzību un krievu mediju iznīcināšanu
"Zodziet apņēmīgāk!" Ušakovs uzbruka labējiem, kuri atbalsta vandāļus Jēkabpilī